Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punkta iespējamo pārkāpumu a/s "Dobeles dzirnavnieks", a/s "Rīgas dzirnavnieks", a/s "Jelgavas dzirnavas" un RSEZ a/s "Rēzeknes dzirnavnieks" darbībās Lietā Nr.P/05/06/15

1Konkrētās preces

2tirgus

3Saskaņā ar Konkurences likuma

41.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces

5tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo

6noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā teritorijā, ņemot vērā

7pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes

8un lietošanas īpašības.

9Miltus atkarībā no to ieguves

10veida, sastāva un kvalitātes īpašībām iedala kviešu un rudzu

11miltos. Konkurences padomes rīcībā esošā informācija liecina, ka

12pielietojums kviešu un rudzu miltiem ir atšķirīgs, jo no katra no

13šiem minētajiem miltu veidiem tiek cepta atšķirīga veida maize

14(baltmaize, rupjmaize u.c. veida maize). Papildus miltu ražotāji

15kviešu un rudzu miltus iedala vairākās šķirās jeb tipos.

16Katram miltu tipam ir raksturīgs

17atšķirīgs minerālvielu daudzums. Jo lielāks minerālvielu saturs

18ir miltos, jo lielāks būs arī pelnvielu daudzums miltos. Jo

19vairāk minerālvielu un šķiedrvielu ir miltos, jo augstāks ir

20miltu tipa skaitlis un tiem ir raksturīgāka tumšāka krāsa.

21Konkurences padomes rīcībā esošā

22informācija liecina, ka a/s "Dobeles dzirnavnieks", a/s "Rīgas

23dzirnavnieks", a/s "Jelgavas dzirnavas" un RSEZ a/s "Rēzeknes

24dzirnavnieks" ražotie kviešu un rudzu milti tiek realizēti

25atšķirīgos iepakojumos, t. i., gan 1kg, gan 2kg iepakojumā

26mājsaimniecības patēriņam, gan beztaras veidā (tiek realizēts bez

27iepakojuma), 25kg, 40kg un 50kg maisos, kuri ir paredzēti

28industriālajiem klientiem, tādiem kā maizes ceptuvēm,

29konditorejām.

30Ievērojot lietā konstatētās

31komercsabiedrību piedāvājuma un patērētāju pieprasījuma

32atšķirības, Konkurences padome secina, ka konkrētos preces tirgus

33ir pamats nodalīt atkarībā no patēriņa veida, t.i.,

34industriālajiem patērētājiem paredzētie milti un

35pamatpatērētājiem paredzētie milti, kas tiek fasēti atšķirīgi.

36Miltu produkcija beztaras veidā, 25kg, 40kg un 50kg iepakojumos

37veido atsevišķu konkrētās preces tirgu un nav aizvietojama ar

38miltu produkciju 1kg vai 2kg iepakojumos, jo ir paredzēta

39atšķirīgām patērētāju (klientu) grupām. Turklāt miltu cenas

40industriālajiem klientiem beztaras veidā, 25kg, 40kg un 50kg

41iepakojumos ir būtiski atšķirīgas no miltu cenām, kādas tās ir

42par miltiem 1kg vai 2kg iepakojumā, kas arī dod pamatu konkrētās

43preces tirgus nošķiršanai.

44Kviešu

45milti

46A/s "Dobeles dzirnavnieks" ražotie

47un realizētie kviešu milti "EKSTRA" ir augstākā labuma kviešu

48milti (vissmalkākie un baltākie milti). Pēc kvalitātes šie milti

49atbilst 405 C miltu tipam. Minētie milti ir īpaši piemēroti

50konditorejas un augstvērtīgu mīklas izstrādājumu gatavošanai, kā

51arī rekomendējami kvalitatīvu pelmeņu vai makaronu ražošanai.

52Milti "EKSTRA" ir iegūti vairākkārtējas izsijāšanas ceļā, samaļot

53grauda kodolu, tie satur vismazāk minerālvielas un

54šķiedrvielas.

55Savukārt a/s "Dobeles

56dzirnavnieks" ražotie un realizētie kviešu milti "LIELISKIE" ir

57milti ar lielāku lipekļa un šķiedrvielu saturu. Minētie milti ir

58piemēroti maizes cepšanai. To kvalitāte ir tuva 550 C un 812 C

59miltu tipiem. Milti "LIELISKIE" ir ar vislielāko mīklas noturību

60un lipekļa saturu. Milti "LIELISKIE" tāpat kā milti "EKSTRA" ir

61iegūti malšanas procesā, nevis samaisot dažādu šķiru miltus.

62Salīdzinot ar miltiem "EKSTRA", miltiem "LIELISKIE" ir tumšāka

63nokrāsa, jo tie satur vairāk pelnvielu un tiem ir zemāka lipekļa

64kvalitāte.

65A/s "Dobeles dzirnavnieks" ražotie

66un realizētie kviešu milti "1. ŠĶIRA" ir ar lielāku pelnvielu

67daudzumu, tādēļ tie ir nedaudz tumšāki par miltiem "LIELISKIE".

68Kviešu miltu "1. ŠĶIRA" kvalitāte ir tuva 550 C un 812 C miltu

69tipiem.

70A/s "Dobeles dzirnavnieks" ražotie

71un realizētie kviešu milti "VESELĪBAS" ir bagāti ar šķiedrvielām,

72B, PP grupas vitamīniem. Minēto miltu kvalitāte ir tuva 812C un

731600C miltu tipiem. Minētie milti ir visveselīgākie no tīrajām

74šķirām un ir ar ļoti augstu pelnvielu saturu. Kviešu milti

75"VESELĪBAS" ir piemēroti dažādu veselības maižu cepšanai, kā arī

76tiek izmantoti formas vai saldskābās maizes cepšanai. Salīdzinot

77ar miltiem "EKSTRA" un "LIELISKIE", miltiem "VESELĪBAS" ir

78būtiski tumšāka krāsa, jo tie satur vairāk pelnvielu un tiem ir

79zemāka lipekļa kvalitāte.

80Beztaras veidā, 50kg un 25kg

81maisos, a/s "Dobeles dzirnavnieks" ražo un realizē arī tādus

82miltu maisījumus kā kviešu milti 550/64 tips (milti pieder pie

83miltu maisījumu grupas, jo miltu tipu iegūst, sajaucot divu šķiru

84miltus "EKSTRA" un "LIELISKIE" - attiecībā 50/50), kviešu milti

85550/60 tips (miltu tipu iegūst, sajaucot divu šķiru miltus

86"EKSTRA" un "LIELISKIE" - attiecībā 60/40), kviešu milti 812/90

87tips (miltu tipu iegūst, sajaucot divu šķiru miltus "LIELISKIE"

88un "VESELĪBAS" - attiecībā 70/30).

89Konkurences padomes rīcībā esošā

90informācija liecina, ka a/s "Rīgas dzirnavnieks" kviešu miltu

91produkciju arī iedala pēc miltu tipiem. Industriālajiem klientiem

92produkcija ir pieejama beztaras veidā un 40kg vai 50kg maisos.

93A/s "Rīgas dzirnavnieks" industriālajiem klientiem realizē 405,

94550, 812, 1050 un 1600 tipa kviešu miltus.

95Arī RSEZ a/s "Rēzeknes

96dzirnavnieks" ražo un realizē 405, 550, 812,1600 tipa kviešu

97miltus.

98A/s "Dobeles dzirnavnieks"

9908.05.2006. vēstulē Nr.2-06/508a Konkurences padomei ir

100norādījusi, ka: "(..) jebkuri kviešu milti ir aizvietojami ar

101citiem kviešu miltiem, jautājums esot personālā, izmaksās un

102produkta kvalitātē". Vienlaicīgi a/s "Dobeles dzirnavnieks"

103vēstulē ir norādījusi, ka ražoto miltu "EKSTRA" aizvietošana ar

104a/s "Rīgas dzirnavnieks" ražotajiem 405 tipa miltiem nav īsti

105korekta, jo a/s "Rīgas dzirnavnieks" 405 tipa miltos nav definēts

106miltu rupjums, kas būtiski ietekmē mīklas stabilitāti un ūdens

107absorbciju.

108Minētajā vēstulē a/s "Dobeles

109dzirnavnieks" ir norādījusi, ka tās ražotajiem miltiem

110"LIELISKIE" ir labākas cepšanas īpašības nekā 550 tipa miltiem,

111ko ražo a/s "Rīgas dzirnavnieks". Savukārt pelnvielu saturs a/s

112"Dobeles dzirnavnieks" miltiem "LIELISKIE" ir augsts, līdz ar to

113milti ir tumšāki salīdzinājumā ar a/s "Rīgas dzirnavnieks" 550

114tipa miltiem.

115Savukārt a/s "Rīgas dzirnavnieks"

11626.05.2006. vēstulē Nr.03/57 par miltu aizvietojamību paskaidro,

117ka: (*).

118Lai gan miltu ražotāji ražo un

119realizē dažādus kviešu miltu tipus un to kvalitatīvais sastāvs ir

120atšķirīgs, tomēr, ņemot vērā a/s "Dobeles dzirnavnieks" un a/s

121"Rīgas dzirnavnieks" vēstulēs sniegtās ziņas, ka (*), turklāt

122pastāv aizvietojamība piedāvājuma pusē, t.i., miltu ražošanas

123procesā komercsabiedrībām ir viegli pārslēgties uz cita tipa

124miltu ražošanu, tad konkrētajā lietā, papildus ievērojot arī

125lietderības apsvērumus, viens no konkrētās preces tirgiem saskaņā

126ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu ir nosakāms - kviešu miltu

127realizācijas tirgus industriālajiem klientiem.

128Vienlaicīgi Konkurences padome

129secina, ka tirgu var segmentēt pa atsevišķiem kviešu miltu

130tipiem. Lietā atsevišķie miltu segmenti tika izmantoti, lai

131veiktu cenu salīdzinājumu.

132Ievērojot lietas apstākļus, kuri

133saistīti ar dzirnavnieku paziņojumiem par miltu cenu

134paaugstināšanu, Konkurences padome par lietderīgu uzskatīja

135vērtēt cenu paaugstināšanu industriālajiem klientiem, kuri veic

136maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanu, un lietā nevērtēja

137miltu pārdošanas cenas veikaliem 1kg un 2kg iepakojumos, kas ir

138vērtējams kā atsevišķs konkrētās preces tirgus.

139Rudzu

140milti

141Līdzīgi kā kviešu milti arī rudzu

142milti atkarībā no to sastāva un kvalitātes tiek ražoti un

143iedalīti dažādās rudzu miltu šķirās jeb tipos. Piemēram, rudzu

144miltu ražošanā a/s "Rīgas dzirnavnieks" izmanto divu šķiru

145malumu, lai iegūtu rudzu bīdelētos un rudzu skrotētos miltus, bet

146vienas šķiras malums tiek izmantots, lai iegūtu rudzu rupjos

147miltus. Rudzi, tāpat kā kvieši, tiek malti saudzējošos režīmos,

148kas ļauj saglabāt un pat uzlabot graudos esošās labās maizes

149cepšanas īpašības. Jo vairāk rudzu milti satur minerālvielas un

150šķiedrvielas, jo tie ir rupjāki un tumšāki.

151A/s "Rīgas dzirnavnieks", RSEZ a/s

152"Rēzeknes dzirnavnieks" un a/s "Jelgavas dzirnavas" ražo un

153realizē trīs rudzu miltu šķiras jeb tipus.

154700 tipa (rudzu bīdelētie milti)

155milti ir augstākā labuma rudzu milti, kas tiek izmantoti

156tradicionālo saldskābmaižu cepšanā. 700 miltu tips ir paredzēts

157īpaši labu un gaišu plaucējumu pagatavošanai, minētie milti dod

158lielāka apjoma maizi, bet uzturvērtība 700 tipa miltiem ir mazāka

159nekā rupjāku šķiru maizēm.

1601370 tipa (rudzu skrotētie milti)

161milti ir vidēji rupja maluma rudzu milti, kuri tiek izmantoti

162pamata receptūrās lielākajai daļai rudzu klona maizēm, formas

163maizēm un rudzu - kviešu maizēm.

164Savukārt 1740 tipa (rudzu rupjā

165maluma milti) milti ir rudzu pilnmaluma milti, jo tiek samalts

166gandrīz 100% viss grauds. 1740 tipa milti ir visvērtīgākie no

167rudzu miltiem, bet "vissmagākie". No šī tipa miltiem ir grūti

168mīklai izveidot apjomu, tāpēc pamatā šī tipa milti tiek lietoti

169rudzu klona maizēm, tumšajiem plaucējumiem, kā arī veselības

170maizēm.

171Lai gan miltu ražotāji izdala

172rudzu miltus trīs atsevišķos miltu tipos, tomēr ņemot vērā a/s

173"Dobeles dzirnavnieks" un a/s "Rīgas dzirnavnieks" vēstulēs

174sniegtās ziņas, ka pastāv iespēja miltu atsevišķos tipus

175aizvietot, izmantojot tehnologu zināšanas, kā arī, izmantojot

176dažādus uzlabojumus, pastāv iespēja rudzu miltu atsevišķos tipus

177aizvietot, (*), turklāt pastāv aizvietojamība piedāvājuma pusē,

178t.i., miltu ražošanas procesā, tad konkrētajā lietā Konkurences

179padome, ņemot vērā arī lietderības apsvērumus, secina, ka otrs

180konkrētās preces tirgus saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta

1815.punktu ir nosakāms kā rudzu miltu realizācijas tirgus

182industriālajiem klientiem.

183Konkrētajā lietā nav pamata rudzu

184miltu realizācijas tirgu industriālajiem klientiem sašaurināt pa

185atsevišķiem rudzu miltu tipiem, taču tie veido atsevišķus

186segmentus.

187Konkrētais

188ģeogrāfiskais tirgus

189Saskaņā ar 08.05.2006. a/s

190"Dobeles dzirnavnieks" vēstulē Nr.2.-06/508a sniegto informāciju

191a/s "Dobeles dzirnavnieks" 2005.gadā kviešu miltus Lietuvā nav

192realizējusi, bet Igaunijā a/s "Dobeles dzirnavnieks" realizētais

193kviešu miltu apjoms bija 1 129 tonnas, kas, pēc a/s "Dobeles

194dzirnavnieks" subjektīvā vērtējuma, ir mazs apjoms. Saskaņā ar

195minētajā vēstulē sniegtajām ziņām laika periodā no 2003.gada līdz

1962005.gadam a/s "Dobeles dzirnavnieks" Latvijas teritorijā ir

197realizējusi (*) no visas kopējās realizētās kviešu miltu

198produkcijas.

199Visi lietā iesaistītie miltu

200ražotāji par konkurentiem miltu realizācijas tirgū min tādas

201komercsabiedrības kā (*). Tomēr Konkurences padome secina, ka

202viedoklis par iespējamo ģeogrāfisko tirgu visas Baltijas

203teritorijas robežās no Latvijas miltu ražotāju un realizētāju

204puses ir nepamatots. Konkurences padomes lietā iegūtā informācija

205nedod pamatu ģeogrāfisko tirgu noteikt plašāk kā Latvijas

206Republikas teritorija.

207Konkurences padomes rīcībā esošā

208informācija no Centrālās statistikas pārvaldes (25.05.2006.

209vēstule Nr.71-12-337) par kviešu un rudzu miltu importu un

210eksportu 2003.-2005.gadā liecina, ka kviešu miltu imports

2112003.-2004.gadā nav noticis, bet 2005.gadā tas sastādīja 29

212tonnas, kas ir vērtējams kā mazs apjoms.

2132003.-2004.gadā importētais rudzu

214miltu apjoms uz Latviju nepārsniedza 1 215 tonnas, kas, pēc

215Konkurences padomes rīcībā esošās informācijas, salīdzinot ar

216lietā iesaistīto tirgus dalībnieku realizēto rudzu miltu apjomiem

217Latvijā, ir vērtējams kā mazs apjoms.

2182003.gadā rudzu miltu eksports

219saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju nav

220noticis, bet 2004.gadā eksportētais rudzu miltu apjoms sastādīja

221tikai 17 tonnas.

222Nedaudz lielāks rudzu miltu apjoms

223tika importēts un eksportēts 2005.gadā. Importētais rudzu miltu

224apjoms 2005.gadā bija 3 374 tonnas, eksportētais rudzu miltu

225apjoms 2005.gadā bija 4 137 tonnas.

226Tomēr Konkurences padomes rīcībā

227esošā informācija par kviešu un rudzu miltu importa un eksporta

228apjomiem par katru no minētajiem miltu veidiem atsevišķi liecina,

229ka nepastāv stabils kviešu un rudzu miltu imports un eksports.

230Kviešu un rudzu miltu importa un eksporta tirdzniecības tendences

231nav izveidojušās un minēto miltu imports un eksports par katru no

232minētajiem miltu veidiem atsevišķi ir konstatējams nelielos

233apjomos.

234Ņemot vērā lietā iegūto

235informāciju, nav pamata konkrēto ģeogrāfisko tirgu noteikt

236plašākās robežās kā Latvijas Republikas teritorija.

237Ņemot vērā iepriekš minēto,

238saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu konkrētais

239ģeogrāfiskais tirgus lietā ir nosakāms Latvijas Republikas

240teritorijas robežās.

241Līdz ar to saskaņā ar Konkurences

242likuma 1.panta 4.punktu konkrētie tirgi lietā ir kviešu miltu

243realizācijas tirgus industriālajiem klientiem Latvijas Republikas

244teritorijas robežās un rudzu miltu realizācijas tirgus

245industriālajiem klientiem Latvijas Republikas teritorijas

246robežās.

1Lai konstatētu iespējamo

2vienošanās aizlieguma pārkāpumu un veiktu kviešu un rudzu miltu

3cenas pieauguma pamatotības izvērtējumu 2005.gada nogalē,

4Konkurences padome veica kviešu un rudzu graudu vidējo iepirkuma

5cenu analīzi, kā arī veica kviešu un rudzu miltu vidējo

6realizācijas cenu industriālajiem klientiem beztaras veidā

7izvērtējumu. Miltu cenu analīze tika veikta šādiem kviešu miltu

8tipiem - 405, 550 un a/s "Dobeles dzirnavnieks" miltiem "EKSTRA",

9kā arī šādiem rudzu miltu tipiem: 700, 1370.

103. a/s "Rīgas

11dzirnavnieks"

12Graudu

13iepirkuma cenas

14Kviešu graudu vidējās svērtās

15iepirkuma cenas par 1 tonnu 2005.gadā bijušas robežās no Ls/t (*)

16līdz Ls/t (*). Kviešu graudu iepirkuma cenas bijušas ar

17lejupslīdošu tendenci 2005.gada jūlijā, augustā un oktobrī

18salīdzinājumā ar 2005.gada pirmā pusgada cenām. (*)

19Rudzu graudu vidējās svērtās

20iepirkuma cenas par tonnu 2005.gada laikā no janvāra, kad tā bija

21(*), kritušās un bijušās ar lejupslīdošu tendenci līdz 2005.gada

22septembrim. Rudzu graudu vidējās svērtās iepirkuma cenas par

23tonnu 2005.gada laikā no janvāra līdz jūlijam bijušas Ls/t (*)

24robežās. Rudzu graudu iepirkuma cena nokritusies 2005.gada

25augustā un septembrī par (*).

262005.gada septembrī rudzu graudu

27vidējā svērtā iepirkuma cena par tonnu bija Ls/t (*) un tā

28oktobrī ir (*).

29Miltu

30cenas

31A/s "Rīgas dzirnavnieks" kviešu

32miltu vidējās svērtās cenas par tonnu, ieskaitot bonusus,

332005.gada laikā pa mēnešiem ir bijušas ļoti atšķirīgas. Tās ir

34gan pieaugušas, gan samazinājušās. Vidējā svērtā cena kviešu

35miltiem septembrī bija Ls/t (*) un oktobrī tā ir (*). Visa

362005.gada laikā kviešu miltu vidējā svērtā cena par tonnu,

37ieskaitot bonusus, drīzāk ir novērtējama (*).

38Pēc 26.05.2006. a/s "Rīgas

39dzirnavnieks" vēstulē Nr.03/57 sniegtās informācijas, kviešu

40miltu tips 450 beztaras veidā cenas ir bijušas (*). Cena ir

41pacēlusies par Ls (*) no Ls/t (*) uz Ls/t (*), taču Ls/t (*).

42Krasāks cenu pieaugums šim miltu tipam ir novērojams (*).

43Pēc 26.05.2006. a/s "Rīgas

44dzirnavnieks" vēstulē Nr.03/57 sniegtās informācijas, kviešu

45miltu tips 550 beztaras veidā cenas ir bijušas ar nemainīgu

46tendenci visa 2005.gada garumā, jo bijušas Ls/t (*) robežās, taču

472005.gada oktobrī cena šim miltu tipam (*).

48A/s "Rīgas dzirnavnieks" rudzu

49miltu vidējās svērtās cenas par tonnu, ieskaitot bonusus,

502005.gada laikā pa mēnešiem ir bijušas ar pieaugošu tendenci un

512005.gada oktobrī salīdzinājumā ar septembri pieau­gusi no Ls/t

52(*) uz Ls/t (*).

53Pēc 26.05.2006. a/s "Rīgas

54dzirnavnieks" vēstulē Nr.03/57 sniegtās informācijas, rudzu

55bīdelēto miltu tips 700 beztaras veidā cena 2005.gada oktobrī ir

56pieaugusi uz Ls/t (*) no Ls/t (*) 2005.gada septembrī.

5726.05.2006. a/s "Rīgas

58dzirnavnieks" vēstulē Nr.03/57 sniegtā informācija liecina, ka

59rudzu skrotēto miltu tips 1370 beztaras veidā cena 2005.gada

60oktobrī ir pacēlusies uz Ls/t (*) no Ls/t (*) septembrī , t.i.,

61pieaugusi par (*).

62Inspekcijas

63laikā iegūtie skaidrojumi

6401.12.2005. inspekcijas laikā a/s

65"Rīgas dzirnavnieks" iegūtā informācija liecina, ka 2005.gadā

66graudu kvalitāte laika apstākļu dēļ ir pasliktinājusies, rudzu

67graudi, kuri atbilstu nepieciešamajām kvalitātes prasībām,

68Latvijā praktiski nav, tāpēc graudus a/s "Rīgas dzirnavnieks" ir

69spiesta ievest no ārvalstīm. Kviešu graudu kvalitāti a/s "Rīgas

70dzirnavnieks" uzlabojot, izmantojot tehnoloģiskos uzlabojumus,

71nošķirot sliktas kvalitātes graudus no labas kvalitātes graudiem.

72Ja labas kvalitātes graudu paliekot mazāk, tad cena tiekot

73paaugstināta.

74A/s "Rīgas dzirnavnieks" sniedza

75skaidrojumu, ka Latvijā 2005.gadā esot 100% rudzu deficīts.

76Rudzus iepērkot par EUR/t (*) no ārvalstīm, gala rezultātā sanāk

77ar visiem izdevumiem tos nopirkt par EUR/t (*). 2005.gada

78oktobrī, paceļot miltu cenas, tiekot izlīdzināti zaudējumi. A/s

79"Rīgas dzirnavnieks" strādājot ar zaudējumiem, un cenas miltiem

802005.gada oktobrī komercsabiedrība esot pacēlusi ar mērķi

81sasniegt (*) tūkst. latu peļņu, miltu cenas paaugstināšana esot

82bijusi plānota kopš 2005.gada augusta, un šāda rīcība a/s "Rīgas

83dzirnavnieks" ļauj izvairīties no zaudējumiem.

84Pēc a/s "Rīgas dzirnavnieks"

85ģenerāldirektora A.Sedmaļa elektroniskajā pastā atrastās

86informācijas - (*).

87Tātad jāsecina, ka visdrīzāk miltu

88cenu celšana oktobrī a/s "Rīgas dzirnavnieks" ir bijusi ilgstoši

89plānota darbība.

9001.12.2005. inspekcijas laikā nav

91iegūti pietiekami pierādījumi, kuri norādītu uz a/s "Rīga

92dzirnavnieks" kontaktiem ar citiem miltu tirgus dalībniekiem. Tā

93kā būtiski bija pieaugušas rudzu graudu iepirkuma cenas 2005.gada

94oktobrī, tad Konkurences padome secina, ka ir konstatējams

95pamatojums rudzu miltu cenas pieaugumam.

96Savukārt kviešu miltu gadījumā,

97lai gan a/s "Rīga dzirnavnieks" 405 un 550 tipa miltu cenu

98industriālajiem klientiem 2005.gada oktobrī ir palielinājusi,

99Konkurences padome nekonstatē a/s "Rīgas dzirnavnieks" iespējamās

100vienošanās pazīmes ar citiem miltu tirgus dalībniekiem.

1014. a/s "Dobeles

102dzirnavnieks"

103Graudu

104iepirkuma cenas

105Graudu iepirkuma cena a/s "Dobeles

106dzirnavnieks" tiek noteikta katru nedēļu, vadoties no tirgus

107situācijas un saskaņošanas ar ģenerāldirektoru. Vidējo cenu

108analīze iepirktajiem pārtikas kviešu graudiem pa mēnešiem

1092005.gadā liecina, ka kviešu graudu iepirkuma cena katru mēnesi

110ir cita, tā ir bijusi robežās no Ls/t (*) - Ls/t (*), tātad cenu

111atšķirības 2005.gadā ir bijušas līdz pat (*)%.

112Tomēr 2005.gada sākumā līdz maijam

113salīdzinājumā ar 2004.gada nogali cenas ir bijušas ar pieaugošu

114tendenci, iepirkuma cena ir nokritusies 2005.gada jūnijā un

115augustā. Būtiskākais kviešu graudu iepirkuma cenas pieaugums ir

116noticis 2005.gada septembrī, kad cena pieauga no Ls/t (*) augustā

117uz Ls/t (*) septembrī. 2005.gada septembrī cena bija Ls/t (*) un

118oktobrī tā pieauga uz Ls/t (*), t.i., cena pieaugusi vēl par

119(*)%.

120Miltu

121cenas

122A/s "Dobeles dzirnavnieks" kviešu

123miltu vidējo cenu izmaiņu dinamika liecina, ka kviešu miltu

124vidējās cenas no 1997.gada ir kritušās no Ls/t (*) uz Ls/t (*)

1252005.gadā, t.i., par (*) %.

126A/s "Dobeles dzirnavnieks"

1272004.gada finanšu ziņojumā ietvertā informācija liecina, ka,

128piemēram, 2004.gadā kviešu graudu iepirkuma cenas bija pieaugušas

129par (*)%, bet kviešu miltu cenas tikai par (*)%. (*) Līdz ar to

130izmaksas 2005.gada 9 mēnešos bija pieaugušas nedaudz straujāk

131nekā ienākumi.

13201.12.2005. inspekcijas laikā a/s

133"Dobeles dzirnavnieks" padomes priekšsēdētāja V. Paškauska datorā

134izņemtā informācija par cenu dinamiku liecina, ka miltu vidējā

135cena laika periodā no 1997.gada līdz 2005.gadam krītas

136salīdzinājumā ar vidējo graudu iepirkuma cenu. Pārtikas kviešu

137vidējā iepirkuma cena kopš 2002.gada ir pieau­gusi. (*).

138A/s "Dobeles dzirnavnieks" ražoto

139un realizēto miltu tips 450 beztaras veidā realizācija 2005.gadā

140nav notikusi, līdz ar to šajā miltu kategorijā nepastāv cenu

141salīdzināšanas iespējas par laika periodu 2005.gada rudenī, kas

142attiecas uz iespējamo cenu pieaugumu 2005.gada oktobrī.

143Izanalizējot a/s "Dobeles

144dzirnavnieks" ražoto un realizēto miltu "EKSTRA", kuri pēc a/s

145"Dobeles dzirnavnieks" skaidrojumiem, pēc kvalitātes atbilst 405C

146miltu tipam, beztaras veidā vidējās realizācijas cenas, ir

147konstatējams, ka šo miltu vidējās realizācijas cenas 2005.gada

148oktobrī ir pieaugušas no Ls/t (*) septembrī uz Ls/t (*) oktobrī.

149Cenas pieaugums pakāpeniski ir konstatējams arī 2005.gada

150novembrī Ls/t (*) un decembrī Ls/t (*). Taču miltu "EKSTRA" cena

151Ls/t (*) robežās jau ir bijusi visa 2005.gada sākumā, kas

152neliecina par īpašu cenu pieauguma tendenci šajā miltu segmentā.

153Turklāt ir konstatējams, ka iepriekšējos divos gados vidējās

154miltu "EKSTRA" cenas ir bijušas salīdzinoši augstās cenu robežās

155un praktiski visu laiku ir bijušas Ls/t (*).

156A/s "Dobeles dzirnavnieks" ražoto

157un realizēto miltu tips 550 beztaras veidā pārdošana ir notikusi

158tikai 2005.gada pēdējos trīs mēnešus, un šī miltu tipa cena bija

159Ls/t (*), līdz ar to nepastāv salīdzināšanas iespējas visa

1602005.gada laikā. Tomēr šī cena salīdzinājumā ar konkurenta a/s

161"Rīgas dzirnavnieks" cenām ir zemākās robežās, jo oktobrī a/s

162"Rīgas dzirnavnieks" tā bija Ls/t (*).

16301.12.2005. inspekcijas laikā

164iegūtā informācija liecina, ka a/s "Dobeles dzirnavnieks"

165industriālajiem klientiem kviešu miltu realizācijas cenas ir

166izmainījusi, sākot ar 01.10.2005. Piemēram, klientam (*) kviešu

167miltu realizācijas cenas ir izmainītas ar 01.10.2005. attiecīgi

168miltiem "EKSTRA" par (*) %, "LIELISKIE" par (*) %, "VESELĪBAS"

169par (*) %.

170Dokumentu,

171elektronisko dokumentu analīze

17201.12.2005. inspekcijas laikā a/s

173"Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs V.Muižnieks

174nenoliedza kontaktēšanos ar citiem tirgus dalībniekiem, bet tas

175notiekot saistībā ar piedalīšanos Baltijas graudu asociācijā.

176Minētā asociācija ir iestājusies Eiropas graudu asociācijā (GAM).

177Tāpat V.Muižnieks nenoliedza tikšanos ar a/s "Rīgas dzirnavnieks"

178valdes priekšsēdētāju, ģenerāldirektoru A.Sedmali Panevēžā.

179(*)

180(*) pierakstos kalendārā

18101.12.2005. inspekcijas laikā bija atrodamas norādes par

182iespējamām tikšanām ar konkurentu komercsabiedrību amatpersonām,

183piemēram, (pēc kalendārā esošajiem datumiem):

184(*) Tomēr par šādiem pierakstiem

185(*) ir sniedzis paskaidrojumus, ka tikšanās varētu būt saistītas

186ar asociācijas lietām. (*).

18701.12.2005. inspekcijas laikā tika

188iegūta (*) elektroniskā pasta vēstule, kura (*) satur datni ar

189nosaukumu Sedmalis 2006 1var.xls.

190Saskaņā ar Komercreģistra

191informāciju A. Sedmalis 2005.gadā bija a/s "Rīgas dzirnavnieks"

192ģenerāldirektors un valdes loceklis. Sūtījuma datnes saturā ir 10

193lielāko a/s "Dobeles dzirnavnieks" industriālo klientu nosaukumi

194un tiem paredzētās piedāvājamās miltu cenas sagrupētas trīs

195kategorijās pēc miltu kvalitātes.

196Minētā dokumenta nosaukumā

197lietotais konkurējošā uzņēmuma vadītāja uzvārds deva pamatu

198aizdomām, ka a/s "Dobeles dzirnavnieks" un a/s "Rīgas

199dzirnavnieks" ir savstarpēji apmainījušies ar informāciju par

200miltu realizācijas cenām, savstarpēji ar e-pasta sūtījumu

201starpniecību, saskaņojot plānotās miltu realizācijas cenas.

20206.06.2006. atkāroti veiktās

203inspekcijas laikā a/s "Dobeles dzirnavnieks" Konkurences padome

204nav ieguvusi papildu informāciju par šīm cenām.

20520.06.2006. LR Iekšlietu

206ministrijas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes eksperta

207atzinumā Nr.20/5-0611190 ir izdarīts secinājums, ka (*) portatīvā

208datora atmiņas iekārtā ir atrasta vēstule ar tai pievienoto

209dokumentu "Sedmalis 2006 1 var.xls".

210Konkurences padome nav ieguvusi

211pierādījumus, ka minētā e-pasta vēstule būtu nosūtīta

212konkurentiem miltu realizācijas tirgū, jo a/s "Dobeles

213dzirnavnieks" (*) e-pasta sarakste par to neliecina. Ievērojot

214to, ka 06.06.2006. atkārtotās inspekcijas laikā netika iegūti

215papildu pierādījumi par šī e-pasta saturu, kas bijis iekšējā

216uzņēmuma a/s "Dobeles dzirnavnieks" apritē, Konkurences padome

217secina, ka minētā (*) e-pasta vēstule nav uzskatāma par

218pietiekamu pierādījumu iespējamā Konkurences likuma 11.panta

219pirmās daļas 1.punkta pārkāpuma konstatēšanai, t.i, informācijas

220apmaiņa par miltu realizācijas cenām.

221No (*) elektroniskā pasta

222sarakstes ar (*) var secināt, ka (*) rīcībā ir plašas ziņas par

223Igaunijas graudu un miltu tirgu, jo notiek aktīva informācijas

224apmaiņa par tirgu. (*)

225Konkurences padome secina, ka

226komercsabiedrībām nav aizliegts izmantot atļautās metodes, lai

227iegūtu informāciju par tirgu un tirgū pastāvošajām cenām.

228Konkurences padomes rīcībā nav pierādījumu, kas varētu norādīt uz

229aizliegtu informācijas apmaiņu par tirgu un miltu cenām.

230Izvērtējot e-pasta sarakstes saturu, Konkurences padome secina,

231ka tās rezultātā netiek pārkāptas Konkurences likuma 11.pantā

232noteiktās normas, t.i., nenotiek vienošanās starp konkurentiem

233par cenām vai to veidošanas kritērijiem.

23406.06.2006. inspekcijas laikā a/s

235"Dobeles dzirnavnieks" tika veikta valdes priekšsēdētāja

236V.Muižnieka portatīvā datora izņemšana. 20.06.2006.

237Kriminālistikas pārvaldes eksperta slēdzienā Nr.20/5-0611190 ir

238secināts, ka V.Muižnieka portatīvā datora atmiņas iekārtā laika

239periodā no 01.06.2004.-01.06.2006. ir atrasta sarakste ar

240vairākām a/s "Rīgas dzirnavnieks" un a/s "Jelgavas dzirnavas"

241amatpersonām un darbiniekiem. Konkurences padome, pārbaudot

242esošās sarakstes saturu, nav konstatējusi, ka sarakste būtu

243saistīta ar informācijas apmaiņu par miltu cenām vai par

244vienošanos par miltu cenu paaugstināšanu 2005.gada oktobrī

245Latvijas dzirnavnieku darbībās.

24601.12.2005. un 06.06.2006.

247inspekciju laikā a/s "Dobeles dzirnavnieks" nav iegūti pietiekami

248pierādījumi, kuri norādītu uz a/s "Dobeles dzirnavnieks"

249informācijas apmaiņu par miltu cenām ar citiem miltu tirgus

250dalībniekiem. Tieši fakti par aizliegtu vienošanos a/s "Dobeles

251dzirnavnieks" darbībās Konkurences padomes pārbaužu laikos nav

252apstiprinājušies.

253Vērtējot kviešu graudu iepirkuma

254cenas, ir konstatējams pamatojums kviešu miltu "EKSTRA" cenas

255pieaugumam, jo būtiski bija pieaugušas a/s "Dobeles dzirnavnieks"

256kviešu graudu iepirkuma cenas 2005.gada septembrī un oktobrī.

2575. a/s "Jelgavas

258Dzirnavas"

259Graudu

260iepirkuma cena

261Saskaņā ar a/s "Jelgavas

262dzirnavas" 01.12.2005. inspekcijas laikā sniegto informāciju

263slikto laika apstākļu dēļ 2005.gadā ir maz vietējo pārtikas rudzu

264graudu, tāpēc a/s "Jelgavas dzirnavas" tos 2005.gadā iepirka no

265Polijas un Ukrainas. 2004.gadā a/s "Jelgavas dzirnavas" rudzus

266vidēji iepirka par Ls/t (*) tonnā. 2005.gadā vidējā rudzu graudu

267iepirkuma cena bija paaugstinājusies līdz pat Ls/t (*), tātad

268pieaugusi par (*) %.

269Konkurences padomes rīcībā esošā

270informācija liecina, ka rudzu graudu iepirkuma cenas 2005.gadā

271a/s "Jelgavas dzirnavas" ir bijušas robežās no Ls/t (*) līdz Ls/t

272(*). A/s "Jelgavas dzirnavas" rudzu graudu iepirkuma cenas

273pieauga no Ls/t (*) 2005.gada septembrī uz Ls/t (*) 2005.gada

274oktobrī. Līdz ar to iepirkuma cenas pieaugums ir (*) %.

275Miltu

276cenas

277Izvērtējot a/s "Jelgavas

278dzirnavas" vidējās rudzu miltu realizācijas cenas, ir secināms,

279ka rudzu bīdelēto miltu (700 tips) cenas beztaras veidā 2005.gada

280nogalē būtiski nav mainījušās. 2005.gada septembrī vidējā

281realizācijas cena ir bijusi Ls/t (*) un 2005.gada oktobrī tā ir

282nokritusies uz Ls/t (*). 2005.gada novembrī minētā miltu tipa

283vidējā realizācijas cena industriālajiem klientiem ir bijusi Ls/t

284(*), bet 2005.gada decembrī tā ir samazinājusies uz Ls/t (*).

285Vienīgi ir konstatējams, ka šim

286miltu tipam a/s "Jelgavas dzirnavas" vidējās realizācijas cenas

287ir bijušas augstākas par konkurenta a/s "Rīgas dzirnavnieks"

288vidējām realizācijas cenām. Salīdzinot situāciju tirgū, rudzu

289bīdelēto miltu (700 tips) segmentā nav konstatējamas saskaņotas

290tirgus dalībnieku darbības.

291Izvērtējot a/s "Jelgavas

292dzirnavas" vidējās rudzu skrotēto miltu (1370 tips) realizācijas

293cenas, ir secināms, ka rudzu skrotēto miltu (1370 tips) cenas

2942005.gada nogalē - septembrī bija Ls/t (*) un oktobrī tās tika

295paaugstinātas uz Ls/t (*). Pieaugoša cenu tendence šajā rudzu

296miltu segmentā ir saglabājusies līdz 2005.gada decembrim, t.i.,

297cenai paaugstinoties līdz Ls/t (*).

298Arī a/s "Rīgas dzirnavnieks"

2992005.gada oktobrī ir paaugstinājusi šim miltu tipam - rudzu

300skrotētie milti (1370 tips) - realizācijas cenas, taču a/s

301"Jelgavas dzirnavnieks" tās ir bijušas augstākas.

302A/s "Jelgavas dzirnavas" saviem

303industriālajiem klientiem no 2005.gada 1.oktobra rudzu miltu

304realizācijas cenas ir paaugstinājusi individuāli, pārslēdzot

305sadarbības līgumus. Tā, piemēram, klientam (*) cenu pieaugums ir

306sekojošs: 1740 tipa miltiem no (*) uz Ls/t (*), 1370 tipa miltiem

307no Ls/t (*) uz Ls/t (*), 700 tipa miltiem no Ls/t (*) uz Ls/t

308(*). Savukārt klientam (*) cenu pieaugums ir šāds: 1740 tipa

309miltiem no Ls/t (*) uz Ls/t (*), 1370 tipa miltiem no Ls/t (*) uz

310Ls/t (*), 700 tipa miltiem no Ls/t (*) uz Ls/t (*).

311Inspekcijas

312laikā iegūtās ziņas

31301.12.2005. inspekcijas laikā tika

314iegūta informācija, ka lēmumus par cenu celšanu uzņēmumā pieņem

315valdes priekšsēdētājs R.Vilcāns. R.Vilcāns sniedza skaidrojumu,

316ka (*). A/s "Jelgavas dzirnavas" miltu cenas esot paaugstinājusi

317sakarā ar graudu iepirkuma cenu pieaugumu, transporta izmaksām,

318gāzes, elektrības cenu pieau­gumu. Pēdējo divu gadu laikā rudzu

319miltu cenas esot kritušās konkurences dēļ, kaut gan izmaksas

320nepārtraukti esot pieau­gušas. Rudzu miltu ražošanas

321rentabilitāte a/s "Jelgavas dzirnavas" esot ap nulli. Līdz ar to

322arī esot celtas rudzu miltu cenas.

323Dokumenti,

324pieraksti, elektroniskā sarakste

325Inspekcijas laikā (*) kalendārā

326tika atrasta informācija un piezīmes par dažādām miltu un graudu

327cenām, tajā skaitā arī par cenām Lietuvā. Kalendāra pierakstos

1RSEZ a/s "Rēzeknes

2dzirnavnieks"

3Graudu

4iepirkuma cena

52005.gadā pārtikas kviešu vidējās

6iepirkuma cenas RSEZ a/s "Rēzeknes dzirnavnieks" katru mēnesi ir

7atšķirīgas un ir bijušas robežās no Ls/t (*) līdz Ls/t (*).

8Pārtikas kviešu iepirkuma cenas ir cēlušās laika periodā no

9februāra līdz aprīlim, bet kritušās laika periodā no 2005.gada

10augusta līdz 2005.gada oktobrim un sekojoši pieaugušas 2005.gada

11novembrī uz Ls/t (*). Līdz ar to ir izdarāms secinājums, ka

122005.gada otrajā pusē galvenokārt pārtikas kviešu vidējās

13iepirkuma cenas ir bijušas ar cenu pazemināšanās tendenci. Tā,

14piemēram, 2005.gada septembrī pārtikas kviešu vidējā iepirkuma

15cena bija Ls/t (*) un oktobrī tā pazeminājās uz Ls/t (*)

16(pazeminājās par (*) %). Pārtikas kviešu vidējā iepirkuma cena

172005.gada novembrī pieauga par (*)% (Ls/t (*)) salīdzinājumā ar

18iepirkuma cenu septembrī.

192005.gadā pārtikas rudzu iepirkuma

20vidējās cenas ir bijušas Ls/t (*) robežās, un cenas, salīdzinot

21ar 2005.gada janvāri, galvenokārt ir kritušās. Pārtikas rudzu

22iepirkums laika periodā no 2005.gada februāra līdz jūlijam RSEZ

23a/s "Rēzeknes dzirnavnieks" nav noticis. 2005.gada septembrī

24pārtikas rudzu iepirkuma vidējā cena bija Ls/t (*), bet oktobrī

25tā pieauga uz Ls/t (*), t.i., par (*)%.

26Miltu

27cenas

28(*)

29Cenas, par kādām RSEZ a/s

30"Rēzeknes dzirnavnieks" pārdod saražoto produkciju a/s "Rīgas

31dzirnavnieks", ir atspoguļotas cenu lapās. RSEZ a/s "Rēzeknes

32dzirnavnieks" cenu lapas tiek izstrādātas katru mēnesi. A/s

33"Rīgas dzirnavnieks" pieprasa no RSEZ a/s "Rēzeknes dzirnavnieks"

34par preču izplatīšanas pakalpojumiem (*) no a/s "Rīgas

35dzirnavnieks" iepriekšējā mēnesī faktiski pārdotā apjoma

36vērtības.

37No cenu lapām par 2005.gadu

38Konkurences padome konstatē, ka kviešu miltu produkcijas cenas

39ievērojamāk ir pieau­gušas 2005.gada aprīlī, maijā, nedaudz cenas

40kviešu miltu produkcijai ir arī pieau­gušas jūlijā. Būtiskākais

41kviešu miltu cenu pieaugums priekš a/s "Rīgas dzirnavnieks" ir

42bijis novembrī.

43Tā, piemēram, kviešu miltu

44produkcijai (405 tips) beztaras veidā 2005.gada septembrī

45realizācijas cena industriālajiem klientiem ir bijusi Ls/t (*),

46oktobrī cena pieaugusi uz Ls/t (*), bet novembrī cena pieaugusi

47uz Ls/t (*) (t.i., par (*)% salīdzinājumā ar oktobri).

48Salīdzinot šī kviešu miltu tipa

49(405 tips) RSEZ a/s "Rēzeknes dzirnavnieks" realizācijas cenas ar

50saistītā uzņēmuma a/s "Rīgas dzirnavnieks" realizācijas cenām, ir

51konstatējams, ka tās ir atšķirīgas.

52RSEZ a/s "Rēzeknes dzirnavnieks"

53nav veicis kviešu miltu (550 tips) realizāciju beztaras

54iepakojumā 2004. un 2005.gadā, līdz ar to nepastāv cenu

55salīdzināšanas iespējas ar citiem konkurentiem šim miltu

56tipam.

57Pēc 26.05.2006. RSEZ a/s "Rēzeknes

58dzirnavnieks" vēstulē Nr.03/03 sniegtās informācijas, uzņēmums

592005.gadā nav veicis tirdzniecību ar rudzu bīdelētiem miltiem

60(700 tips) beztaras iepakojumā, līdz ar to Konkurences padomei

61nav iespējams izdarīt realizācijas cenu salīdzinājumu ar citiem

62konkurentiem.

63RSEZ a/s "Rēzeknes dzirnavnieks"

64rudzu skrotēto miltu (1370 tips) realizācijas cenas 2005.gada

65nogalē (t. i., septembrī, oktobrī, novembrī) nav mainījušās un ir

66palikušas Ls/t (*) robežās.

67Tā kā RSEZ a/s "Rēzeknes

68dzirnavnieks" rudzu skrotēto miltu (1370 tips) realizācijas cenas

692005.gada nogalē (t.i., septembrī, oktobrī, novembrī) nav

70mainījušās, tad Konkurences padome nekonstatē RSEZ a/s "Rēzeknes

71dzirnavnieks" iespējamās vienošanās pazīmes ar citiem miltu

72tirgus dalībniekiem.

1Tirgus dalībnieku

2paskaidrojumi

316.03.2007. vēstulē Nr.1.01-07/184

4a/s "Dobeles dzirnavnieks" ir sniegusi viedokli lietā,

5paskaidrojot, ka: "(..) A/s "Dobeles dzirnavnieks" produkcijas

6cenu noteikšanā izmanto izmaksu pieskaitīšanas metodi, aprēķinot

7saražotās un piegādātās preces vai sniegtā pakalpojuma pašizmaksu

8un ievērojot ārējās tirgus cenas. Tirgus cenu saskaņošana ar

9līdzīgiem uzņēmumiem nenotiekot un nav iespējama konkurences dēļ.

10Miltu ražotāju uzņēmumu jaudas pārsniedz tirgus iespējas Latvijā.

11Līdz ar to konkurence šajā tirgū ir liela, to pastiprina Eiropas

12Savienības atvērtā tirgus situācija. Miltu ražotāju uzņēmumu

13vadītāju viedokļi par miltu cenas palielināšanas apjomiem ir

14pamatoti ar ekonomiskiem aprēķiniem. Pie vienādiem ražošanas

15apstākļiem ir loģiski, ka atšķirības ražošanas izmaksās nav

16ievērojamas, līdz ar to cenu pieauguma prognozes var būt

17līdzīgas".

18Vērtējot a/s "Dobeles

19dzirnavnieks" skaidrojumus, Konkurences padome nepiekrīt

20paskaidrojumos norādītajam, ka cenu pieaugumu 2005.gada rudenī ir

21ietekmējusi pastiprinātā Eiropas Savienības atvērtā tirgus

22situācija, jo lietā iegūtā informācija par kviešu un rudzu miltu

23importa un eksporta tirdzniecības tendencēm 2005.gadā liecina, ka

24minēto miltu imports un eksports ir konstatējams nelielos

25apjomos.

26Citi lietas dalībnieki nav

27iesnieguši viedokli vai papildu informāciju lietā.

1Secinājumi lietā

2Ņemot vērā iepriekš minēto, lietā

3nav iegūts nepieciešamais pierādījumu apjoms Konkurences likuma

411.panta pirmās daļas 1.punkta iespējamā pārkāpuma konstatēšanai.

5Arī 06.06.2006. pēc atkārtotas inspekcijas veikšanas a/s "Dobeles

6dzirnavnieks", Konkurences padome nav ieguvusi pietiekamus

7pierādījumus par iespējamo aizliegtās vienošanās pārkāpumu

8konkrētajos tirgos 2005.gada oktobrī a/s "Dobeles dzirnavnieks",

9a/s "Rīgas dzirnavnieks", a/s "Jelgavas dzirnavas" un RSEZ a/s

10"Rēzeknes dzirnavnieks" darbībās. Iegūtā informācija lietā

11neapstiprina Latvijas miltu ražotāju apmainīšanos ar ziņām par

12kviešu un rudzu miltu cenām 2005.gada oktobrī.

13Faktiskā tirgus situācija ar RSEZ

14a/s "Rēzeknes dzirnavnieks" un a/s "Rīgas dzirnavnieks" kviešu

15graudu iepirkuma cenām liecina, ka šīm komercsabiedrībām,

16atšķirībā no a/s "Dobeles dzirnavnieks", 2005.gada oktobrī kviešu

17graudu iepirkuma cenas salīdzinājumā ar 2005.gada septembri

18kritās, kas nedod iespēju Konkurences padomei izdarīt

19viennozīmīgus secinājumus, ka kviešu miltu cenas paaugstinājumi

20ar 01.10.2005. šīm komercsabiedrībām ir pamatojami ar kviešu

21graudu iepirkuma cenas palielināšanos. Turklāt vienlaicīgi ir

22secināms, ka būtiskākie RSEZ a/s "Rēzeknes dzirnavnieks" un a/s

23"Rīgas dzirnavnieks" kviešu miltu cenu palielinājumi ir notikuši

242005.gada novembrī.

25Atšķirīga situācija ir

26konstatējama a/s "Dobeles dzirnavnieks" gadījumā, kad kviešu

27graudu iepirkuma cenas 2005.gada septembrī un oktobrī ir

28palielinājušās, kas ļauj izdarīt secinājumu, ka a/s "Dobeles

29dzirnavnieks" gadījumā kviešu miltu cenas pieauga kviešu graudu

30iepirkuma cenas pieauguma rezultātā.

31Savukārt, ņemot vērā to, ka rudzu

32graudu iepirkuma cenas 2005.gada oktobrī a/s "Jelgavas

33dzirnavas", a/s "Rīgas dzirnavnieks" un RSEZ a/s "Rēzeknes

34dzirnavnieks" būtiski palielinājās attiecībā pret cenu līmeni

352005.gada septembrī un vidējo rudzu graudu iepirkuma cenu līmeni

362005.gadā kopumā, tad ir secināms, ka rudzu miltu cenas

37paaugstinājumi ar 01.10.2005. ir pamatojami ar rudzu graudu

38iepirkuma cenas palielināšanos.

39Ņemot vērā to, ka lietas izpētes

40gaitā netika iegūti pietiekami pierādījumi Konkurences likuma

4111.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā pārkāpuma konstatācijai,

42tad Konkurences padome uzskata, ka lieta ir izbeidzama faktu

43trūkuma dēļ.

44Pamatojoties uz minēto un

45Konkurences likuma 1.panta 11.punktu, 8.panta pirmās daļas

464.punktu, 11.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā procesa

47likuma 63.panta pirmās daļas 4.punktu, Konkurences padome

48nolēma:

49Izbeigt lietas Nr.P/05/06/15 "Par

50Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punkta iespējamo

51pārkāpumu a/s "Dobeles dzirnavnieks", a/s "Rīgas dzirnavnieks",

52a/s "Jelgavas dzirnavas" un RSEZ a/s "Rēzeknes dzirnavnieks"

53darbībās" izpēti.

54Konkurences padomes lēmumu saskaņā

55ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu var pārsūdzēt

56Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no šī lēmuma

57spēkā stāšanās dienas.

58(*) - Ierobežotas pieejamības

59informācija.

60Konkurences padomes priekšsēdētājas

61v.i. T.Jefremova