20. pants

1Papildus 19. un 20. punktā minētajām privilēģijām un imunitātēm ik vienas specializētās aģentūras vadītājam, tai skaitā jebkurai amatpersonai, kura viņu aizvieto prombūtnes laikā, viņa laulātajam un nepilngadīgajiem bērniem tiek piešķirtas privilēģijas un imunitātes, atbrīvojumi un priekšrocības, kas tiek piešķirtas diplomātiskajiem sūtņiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

1Privilēģijas un imunitātes tiek piešķirtas amatpersonām vienīgi specializēto aģentūru interesēs un nevis pašu indivīdu personiskajam labumam. Ikvienai specializētai aģentūrai ir tiesības un pienākums atcelt jebkuras amatpersonas imunitāti gadījumā, ja pēc tās viedokļa imunitāte varētu kavēt tiesvedību, un no tās var attiekties, nekaitējot specializētās aģentūras interesēm.

1Ikvienai specializētai aģentūrai ir jāsadarbojas ar dalībvalstu attiecīgajām varas iestādēm, lai veicinātu atbilstošu tiesvedību, nodrošinātu kārtības noteikumu ievērošanu un novērstu jebkuru pārkāpumu izdarīšanu sakarā ar šajā pantā minētajām privilēģijām, imunitātēm un priekšrocībām.

1Ja kāda šīs Konvencijas dalībvalsts uzskata, ka ir tikušas ļaunprātīgi izmantotas privilēģijas vai imunitātes, kas ir piešķirtas ar šo Konvenciju, starp šo valsti un attiecīgo specializēto aģentūru notiek konsultācijas, lai noteiktu, vai ļaunprātība ir notikusi, un, ja tā ir notikusi, lai mēģinātu nodrošināt notikušā neatkārtošanos. Ja šādas konsultācijas nesniedz vēlamo rezultātu, kas apmierina konkrēto valsti un specializēto aģentūru, jautājums, vai ir notikusi ļaunprātīga privilēģiju un imunitāšu izmantošana, saskaņā ar Konvencijas 32. punktu, tiek nodots Starptautiskajai tiesai. Ja Starptautiskā tiesa konstatē, ka šāda ļaunprātība ir notikusi, ieinteresētai dalībvalstij ir tiesības pēc specializētās aģentūras informēšanas atcelt šīs specializētās aģentūras ļaunprātīgi izmantotās privilēģijas.

11. Dalībvalstu pārstāvjiem sanāksmēs, kuras ir sasaukušas specializētās aģentūras, savu funkciju izpildes laikā, kā arī brauciena laikā uz vai no sanāksmes vietas, kā arī amatpersonām 18. punkta izpratnē, vietējās varas iestādes nevar pieprasīt atstāt valsti, kurā tie veic savas funkcijas saistībā ar jebkādām darbībām, kuras tie veic savu oficiālo pienākumu ietvaros. Tomēr, ja šī persona ir ļaunprātīgi izmantojusi uzturēšanās privilēģijas, veicot valstī darbības, kas neietilpst personas oficiālajos pienākumos, attiecīgās valsts valdība var prasīt, lai persona atstāj valsti, ar nosacījumu, ka:

22. (I) Dalībvalstu pārstāvjiem vai personām, kam ir tiesības uz diplomātisko imunitāti saskaņā ar 21. punktu, netiek izvirzītas prasības atstāt valsti citāti, kā vien saskaņā ar diplomātisko procedūru, kāda tiek piemērota diplomātiskajiem sūtņiem, kas ir akreditēti šajā valstī.

3(II) Attiecībā uz amatpersonām, kurām nav piemērojams 21. pants nav piemērojams, pavēle atstāt valsti tiek izdota vienīgi ar attiecīgās valsts ārlietu ministra apstiprinājumu. Šādu apstiprinājumu var izdot vienīgi pēc konsultācijām ar attiecīgās specializētās aģentūras vadītāju un, ja attiecībā uz šo personu tiek veikta izraidīšanas procedūra, specializētās aģentūras vadītājam ir tiesības pārstāvēt šo personu tās vārdā šīs procedūras laikā.

1Specializēto aģentūru amatpersonām ir tiesības izmantot Apvienoto Nāciju Organizācijas piešķirto laissez-passer saskaņā ar administratīvo vienošanos, kas ir noslēgta starp Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāru un specializēto aģentūru kompetentajām iestādēm, kurām var tikt deleģētas tiesības piešķirt laissez-passer. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs paziņo ikvienai šīs Konvencijas dalībvalstij par katru šāda veidā noslēgtu vienošanos.

1Šīs Konvencijas dalībvalstis atzīst un pieņem Apvienoto Nāciju Organizācijas specializēto aģentūru amatpersonām izdoto laissez-passer kā derīgu ceļošanas dokumentu.