Vairogs1. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Kredītiestāžu likums tika pieņemts 1995. gada 5.
oktobrī. Atbilstoši šā likuma 1. panta 1. punktam ar terminu
"kredītiestāde" saprotama "kapitālsabiedrība, kas
pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no
neierobežota klientu loka, savā vārdā izsniedz kredītus un sniedz
citus finanšu pakalpojumus". Saskaņā ar minētā likuma 3.
panta otro daļu "Latvijas Republikā kredītiestādi drīkst
dibināt tikai kā akciju sabiedrību". Kredītiestāžu likuma 4.
panta otrā daļa paredz, ka "kredītiestādes dibināšanu,
darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums,
Komerclikums, Finanšu instrumentu tirgus likums un citi likumi,
ievērojot tos noteikumus, kas ietverti šajā likumā". Līdz
2009. gada februārim Kredītiestāžu likums neregulēja jautājumus,
kas saistīti ar kredītiestādes pamatkapitāla palielināšanu.
1.1. Komerclikums tika pieņemts 2000. gada 13. aprīlī
un stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī. Tā XIII sadaļa
"Akciju sabiedrība" satur 2. nodaļu "Pamatkapitāla
palielināšana un samazināšana", kurā citastarp ietverts 249.
pants "Tiesības palielināt vai samazināt pamatkapitālu"
un 251. pants "Akcionāra pirmtiesības".
Attiecībā uz kārtību, kādā palielināms pamatkapitāls,
Komerclikuma 249. panta pirmā daļa sākotnēji paredzēja:
"Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai
pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu, ar kuru apstiprina
pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumus un
izdara grozījumus sabiedrības statūtos."
Ar 2008. gada 24. aprīļa un 18. decembra likumiem
"Grozījumi Komerclikumā" Komerclikuma 249. pantā tika
ieviestas izmaiņas, kuru rezultātā no 2009. gada 21. janvāra
Komerclikuma 249. panta pirmā un ceturtā daļa ir spēkā šādā
redakcijā:
"(1) Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai
pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu, ar kuru apstiprina
pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumus un
izdara grozījumus sabiedrības statūtos, izņemot šā panta
ceturtajā daļā minēto gadījumu. [..]
(4) Statūtos var noteikt pilnvarojumu valdei uz laiku līdz
pieciem gadiem palielināt pamatkapitālu statūtos vai akcionāru
sapulces noteiktajā apmērā, nepārsniedzot 30 procentus no
sabiedrības pamatkapitāla pilnvarojuma spēkā stāšanās brīdī.
Valdes pilnvarojums palielināt pamatkapitālu neattiecas uz
pamatkapitāla palielināšanu šā likuma 254.pantā minētajā
gadījumā."
Komerclikuma 254.pants regulē pamatkapitāla palielināšanu ar
īpašu mērķi.
Attiecībā uz līdzšinējā akcionāra pirmtiesībām pamatkapitāla
palielināšanas gadījumā iegādāties jaunās emisijas akcijas
(turpmāk - akcionāru pirmtiesības) Komerclikuma 251. panta pirmā
un trešā daļa (2002. gada 14. februāra likuma redakcijā)
nosaka:
"(1) Pamatkapitāla palielināšanas gadījumā līdzšinējam
akcionāram ir pirmtiesības iegādāties jaunās emisijas akcijas
proporcionāli viņam jau piederošo akciju nominālvērtību summai.
[..]
(3) Ja kāds no akcionāriem noteiktajā termiņā neizmanto savas
pirmtiesības, attiecīgās jaunās emisijas akcijas pamatkapitāla
palielināšanas noteikumos paredzētajā kārtībā piedāvājamas
parakstīšanai tiem līdzšinējiem akcionāriem, kuri izmantojuši
pirmtiesības."
1.2. 2008. gada septembra beigās akciju sabiedrība
"Parex banka" (turpmāk - Parex banka) pēc aktīvu apjoma
bija otra lielākā banka Latvijā un tās aktīvi veidoja 13,8
procentus no kopējiem Latvijas banku sektora aktīviem. 2008. gada
oktobrī no Parex bankas sāka paātrināti aizplūst noguldījumi un
tās kapitāla pietiekamība noslīdēja zem nepieciešamā minimuma,
turpinot strauji pasliktināties. 2008. gada novembra sākumā
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk arī - FKTK), Finanšu
ministrija (turpmāk - FM) un Latvijas Banka (turpmāk arī - LB)
secināja, ka bez valsts atbalsta Parex bankai draud tūlītēja
maksātnespēja. 2008. gada 4. novembrī Valsts kancelejā tika
saņemts Parex bankas vairākuma akcionāru V. Kargina un V.
Krasovicka iesniegums ar lūgumu sniegt Parex bankai valsts
atbalstu, un Ministru kabineta (turpmāk arī - MK) sēdē tika
konceptuāli atbalstīta attiecīgas vienošanās noslēgšana. 2008.
gada 10. novembrī tika parakstīts ieguldījuma līgums starp valsts
akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka"
(turpmāk - LHZB), Parex banku, Latvijas Republiku un Parex bankas
akcionāriem V. Karginu un V. Krasovicki (turpmāk - bijušie
vairākuma akcionāri) par 51 procenta Parex bankas akciju
pārdošanu LHZB par diviem latiem. Atbilstoši šim līgumam akciju
pirkums tika atlikts ar vairākiem nosacījumiem, tostarp ar tādu
nosacījumu, ka Eiropas Komisija (turpmāk - EK) atļauj sniegt
valsts atbalstu (sk. informatīvo materiālu "Parex bankas
pārņemšana un restrukturizācija" lietas materiālu 2. sēj.
172.-192. lpp.).
2008. gada 24. novembrī EK pieņēma lēmumu, kurā secināja, ka
minētais pirkums nav uzskatāms par palīdzību bijušajiem vairākuma
akcionāriem un Parex bankai paredzētie valsts atbalsta pasākumi
nav pretrunā ar Eiropas Savienības (turpmāk - ES) kopējo tirgu,
un nolēma neiebilst pret tiem (sk. EK lēmumu lietā NN 68/2008
"Valsts atbalsta pasākumi attiecībā uz AS Parex banka",
ES Oficiālais Vēstnesis C 147, 2009. gada 27. jūnijs, 1. lpp.,
vai
http://ec.europa.eu/eu_law/state_aids/comp-2008/nn068-08.pdf).
2008. gada 3. decembrī MK nolēma iegādāties visas bijušajiem
Parex bankas vairākuma akcionāriem piederošās akcijas par kopējo
pirkuma summu - divi lati. Tika parakstīta attiecīga vienošanās,
kuras rezultātā LHZB īpašumā pārgāja visas bijušajiem vairākuma
akcionāriem piederējušās akcijas, kas veidoja 84,83 procentus no
Parex bankas akcijām. Atlikušie 15,7 procenti akciju palika
līdzšinējo mazākuma akcionāru īpašumā.
2008. gada 15. decembrī MK nolēma palielināt līdzdalību Parex
bankā, iegādājoties bankai "Svenska Handelsbanken AB"
piederošās Parex bankas akcijas par 1 eiro centu. Šā darījuma
rezultātā LHZB līdzdalība Parex bankā tika palielināta līdz 85,15
procentiem (sk. informatīvo materiālu "Parex bankas
pārņemšana un restrukturizācija" lietas materiālu 2. sēj.
172.-192. lpp.).
2008. gada 18. decembrī Saeima pieņēma Banku pārņemšanas
likumu, kas tika izsludināts 2008. gada 30. decembrī un stājās
spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Banku pārņemšanas
likuma 3. panta otrā daļa paredz, ka bankas pārņemšana pieļaujama
uz līguma pamata (labprātīga pārņemšana) vai pret taisnīgu
atlīdzību uz atsevišķa likuma pamata (piespiedu pārņemšana).
2008. gada 19. decembrī notika Parex bankas akcionāru ārkārtas
sapulce, kurā tika atsaukti līdzšinējie un ievēlēti jauni bankas
padomes locekļi. Kandidātu izvirzīšanas procesā Pieteikuma
iesniedzēji, ņemot vērā, ka to kapitāls pārsniedza 5 procentus no
pamatkapitāla, izmantoja savas tiesības kopīgi izvirzīt kandidātu
bankas padomes locekļa amatam. Šis kandidāts netika ievēlēts
(sk. Parex bankas 2008. gada 19. decembra ārkārtas akcionāru
sapulces protokolu lietas materiālu 1. sēj. 103.-108.
lpp.).
2009. gada 11. februārī EK izteica nožēlu, ka Latvija
īstenojusi izmaiņas atbalsta pasākumos, neievērojot Eiropas
Kopienas dibināšanas līguma 88. panta trešo daļu, taču secināja,
ka šie pasākumi ir saderīgi ar kopējo tirgu, un nolēma necelt
iebildumus pret tiem (sk. EK 2009. gada 11. februāra lēmumu
lietā NN 3/2009 "Grozījumi valsts atbalsta pasākumos
attiecībā uz AS Parex banka", ES Oficiālais Vēstnesis C 147,
2009. gada 27. jūnijs, 2.-3. lpp., vai
http://ec.europa.eu/eu_law/state_aids/comp-2009/nn003-09-en.pdf).
1.3. 2009. gada 29. janvārī Saeima otrajā lasījumā
pieņēma likumprojektu Nr. 963/Lp9 "Grozījumi Kredītiestāžu
likumā" (turpmāk - Likumprojekts Nr. 963), nosakot 2009.
gada 11. februāri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā
likumprojekta trešajam lasījumam. Par šo likumprojektu atbildīgā
komisija bija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
(turpmāk arī - Budžeta komisija). 2009. gada 16. februārī FM
Budžeta komisijai adresētajā vēstulē Nr. 7-4/127 iesniedza
vairākus priekšlikumus minētajam likumprojektam, tostarp arī
priekšlikumu papildināt Kredītiestāžu likumu ar 59.5
pantu, lūdzot to izteikt kā atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Šis priekšlikums Budžeta komisijas 2009. gada 17. februāra sēdē,
sagatavojot likumprojektu Nr. 963 trešajam lasījumam, tika
iestrādāts šajā likumprojektā kā atbildīgās komisijas
priekšlikums.
1.4. 2009. gada 16. februārī un 17. februārī MK
izskatīja jautājumu par Parex banku, citastarp nolemjot atbalstīt
Parex bankas pamatkapitāla palielināšanu un uzdodot FM sagatavot
un iesniegt MK nepieciešamos dokumentu projektus, lai līdz gada
pārskata apstiprināšanai pamatkapitāls tiktu palielināts (sk.
MK 2009. gada 16. februāra sēdes protokola Nr. 12 1. § 10. punktu
lietas materiālu 3. sēj. 93. lpp. un 2009. gada 17. februāra
sēdes protokola Nr. 13 63. § 4. punktu lietas materiālu 3. sēj.
92. lpp.).
2009. gada 24. februārī MK izskatīja jautājumu par Parex
banku, citastarp uzdodot akciju sabiedrībai "Privatizācijas
aģentūra" (turpmāk - Privatizācijas aģentūra) pārņemt no
LHZB 85,15 procentus Parex bankas akciju, kā arī pieņēma
zināšanai sniegto informāciju par sarunām ar Eiropas
Rekonstrukcijas un attīstības banku (turpmāk - ERAB) un tās
izvirzītajiem nosacījumiem iesaistei Parex bankas pamatkapitāla
palielināšanā (sk. MK 2009. gada 24. februāra sēdes protokola
Nr. 14 1. § 4.-5. punktu lietas materiālu 3. sēj. 69.
lpp.).
1.5. 2009. gada 26. februārī Saeima pieņēma likumu
"Grozījumi Kredītiestāžu likumā", tas tika izsludināts
2009. gada 11. martā un stājās spēkā 2009. gada 25. martā. Līdz
ar to Kredītiestāžu likuma 59.5 pants (turpmāk arī -
apstrīdētā norma) nosaka:
"(1) Ja Ministru kabinets pēc kredītiestādes valdes
lūguma ir pieņēmis lēmumu par valsts būtiskas līdzdalības
iegūšanu vai palielināšanu kredītiestādē, kredītiestādes padome
ir tiesīga, nesasaucot akcionāru sapulci, akcionāru sapulces
vārdā pieņemt lēmumu par kredītiestādes pamatkapitāla
palielināšanu un apstiprināt pamatkapitāla palielināšanas
noteikumus.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos līdzšinējiem
kredītiestādes akcionāriem nav pirmtiesību iegādāties jaunās
emisijas akcijas.
(3) Palielinot pamatkapitālu šā panta pirmajā daļā minētajā
gadījumā, grozījumus kredītiestādes statūtos izdara padome. Ja
pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā termiņā nav
apmaksāta visu jaunās emisijas akciju nominālvērtība,
pamatkapitāla palielināšana uzskatāma par nenotikušu un statūtos
izdarītie grozījumi zaudē spēku no to apstiprināšanas
brīža."
1.6. Atbilstoši apstrīdētajai normai tika vairākkārt
palielināts Parex bankas pamatkapitāls.
2009. gada 20. martā Parex bankas valde pieņēma lēmumu
"Par vēršanos Ministru kabinetā par valsts būtiskas
līdzdalības palielināšanu" (sk. Parex bankas valdes 2009.
gada 20. marta lēmumu Nr. 2/44/09 lietas materiālu 3. sēj.
133.-134. lpp.).
2009. gada 24. martā MK izskatīja jautājumu par Parex banku un
citastarp nolēma pēc apstrīdētās normas spēkā stāšanās un pēc
tam, kad būs pieņemts EK lēmums par plānotā valsts atbalsta
saderību ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma nosacījumiem,
netieši ar Privatizācijas aģentūras starpniecību palielināt
būtisku valsts līdzdalību Parex bankā, iegādājoties 165 miljonus
jaunās emisijas vārda akciju ar balsstiesībām par nominālvērtību
1 lats (sk. MK 2009. gada 24. marta sēdes protokola Nr. 21
76.§ 3.1. punktu lietas materiālu 3. sēj. 96. lpp.).
2009. gada 26. martā Parex bankas padome, atsaucoties uz MK
2009. gada 24. marta lēmumu, akcionāru sapulces vārdā pieņēma
lēmumu palielināt Parex bankas pamatkapitālu par 165 miljoniem
latu, emitējot 165 000 000 vārda akciju ar balsstiesībām viena
lata nominālvērtībā, apstiprināt (12. emisijas) pamatkapitāla
palielināšanas noteikumus un izdarīt attiecīgus grozījumus Parex
bankas statūtos (sk. Parex bankas padomes 2009. gada 26. marta
lēmumu lietas materiālu 1. sēj. 100. lpp.).
2009. gada 16. aprīlī starp Privatizācijas aģentūru, Latvijas
Republiku, ERAB un Parex banku tika noslēgts akciju pirkuma
līgums un akcionāru līgums, kas citastarp paredzēja, ka pirms
darījuma ar ERAB Parex bankas pamatkapitāls tiks palielināts,
izlaižot 165 miljonus vārda akciju ar balsstiesībām viena lata
nominālvērtībā, Privatizācijas aģentūra parakstīsies uz minētajām
akcijām un tās apmaksās, bet ERAB iegādāsies 57 506 825 no šīm
akcijām. Pamatkapitāla palielināšana minētajā apmērā netika
saskaņota ar EK, jo atļaujas izdošanu pamatkapitāla
palielināšanai par minēto summu steidzamās procedūras ietvaros EK
neuzskatīja par iespējamu. Pēc EK ieskata, tik liels
pamatkapitāls pārsniegtu bankas maksātnespējas novēršanai
nepieciešamo valsts atbalsta minimumu (sk. finanšu ministra E.
Repšes informatīvo ziņojumu par Parex banku lietas materiālu 3.
sēj. 197. lpp.).
2009. gada 8. maijā MK uzdeva Privatizācijas aģentūrai
nodrošināt Parex bankas pamatkapitāla palielināšanu atbilstoši EK
saskaņotajam valsts atbalsta apmēram (sk. MK 2009. gada 8.
maija sēdes protokola Nr. 30 1.§ 3. punktu). Vienlaikus MK
nolēma atbalstīt Parex bankas valsts atbalsta restrukturizāciju
saskaņā ar izstrādāto valsts atbalsta restrukturizācijas plānu un
iesniegt to saskaņošanai EK.
2009. gada 11. maijā EK pieņēma lēmumu N 189/2009
"Grozījumi valsts atbalsta pasākumos attiecībā uz AS Parex
banka" (turpmāk - EK 2009. gada 11. maija lēmums), kurā
atzina, ka valsts atbalsts, kas citastarp ietvēra Parex bankas
pamatkapitāla palielināšanu par 140 miljoniem latu, nav pretrunā
ar Eiropas kopējo tirgu, un nolēma neiebilst pret to (sk. EK
2009. gada 11. maija lēmumu N 189/2009 "Grozījumi valsts
atbalsta pasākumos attiecībā uz AS Parex banka", ES
Oficiālais Vēstnesis C 176, 2009. gada 29. jūlijs, 3. lpp., vai
http://ec.europa.eu/eu_law/state_aids/comp-2009/n189-09-en.pdf).
2009. gada 11. maijā EK tika iesniegts arī Parex bankas
restrukturizācijas plāns.
2009. gada 14. maijā Parex bankas padome, atsaucoties uz MK
2009. gada 24. marta lēmumu un 2009. gada 8. maija lēmumu, kā arī
EK 2009. gada 11. maija lēmumu, akcionāru sapulces vārdā nolēma
palielināt Parex bankas pamatkapitālu par 140 miljoniem 750
tūkstošiem latu, emitējot 140 750 000 vārda akciju ar
balsstiesībām viena lata nominālvērtībā, no jauna apstiprināja
grozījumus (12. emisijas) pamatkapitāla palielināšanas noteikumos
un izdarīja attiecīgus grozījumus Parex bankas statūtos (sk.
Parex bankas padomes 2009. gada 14. maija lēmumu lietas materiālu
1. sēj. 98. lpp.).
Izskatījusi 2009. gada 11. maijā iesniegto Parex bankai
paredzētā valsts atbalsta plānu, EK 2009. gada 29. jūlijā
paziņoja Latvijai lēmumu par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma
88. panta 2. punktā noteiktās procedūras uzsākšanu attiecībā uz
to [sk.: Valsts atbalsts C 26/09 (ex N 289/09) -
Pārstrukturēšanās atbalsts AS Parex banka. Uzaicinājums sniegt
piezīmes saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu. ES Oficiālais
Vēstnesis C 239, 2009. gada 6. oktobris, 11. lpp.].
2009. gada 23. jūlijā starp Privatizācijas aģentūru, Latvijas
Republiku, ERAB un Parex banku noslēgtajā akciju pirkuma līgumā
un akcionāru līgumā tika izdarīti grozījumi. 2009. gada 3.
septembrī ERAB īpašumā pārgāja 51 444 325 Parex bankas akcijas,
kas veidoja 25 procentus plus vienu akciju no visām Parex bankas
akcijām (sk. finanšu ministra E. Repšes informatīvo ziņojumu
par Parex banku lietas materiālu 3. sēj. 197. lpp.).
2009. gada 29. septembrī Parex bankas valde nolēma pēc ERAB
atļaujas un padomes piekrišanas saņemšanas vērsties pie MK ar
lūgumu palielināt būtisku valsts līdzdalību sabiedrības
pamatkapitālā (sk. Parex bankas valdes 2009. gada 29.
septembra lēmumu Nr. 3/106/09 lietas materiālu 3. sēj.
204..-205. lpp.). 2009. gada 8. oktobrī Parex bankas
padome pieņēma lēmumu "Par bankas pamatkapitāla
palielināšanu", kurā piekrita tam, ka valde lūdz MK pieņemt
lēmumu par valsts būtiskas līdzdalības palielināšanu (sk.
Parex bankas padomes 2009. gada 8. oktobra sēdes lēmumu lietas
materiālu 3. sēj. 206. lpp.).
2009. gada 13. oktobrī MK izskatīja "Informatīvo ziņojumu
par Parex banku" un, lai nodrošinātu Parex bankas kapitāla
pietiekamību, saskaņā ar EK 2009. gada 11. maija lēmumu nolēma,
ka valsts netieši ar Privatizācijas aģentūras starpniecību
palielinās būtisku līdzdalību Parex bankā, iegādājoties 24
miljonus 250 tūkstošus jaunās emisijas vārda akciju bez
balsstiesībām par nominālvērtību viens lats (sk. MK 2009. gada
13. oktobra sēdes protokola Nr. 69 78.§ lietas materiālu 3. sēj.
136. lpp.).
2009. gada 15. oktobrī Parex bankas padome, atsaucoties uz MK
2009. gada 13. oktobra lēmumu, akcionāru sapulces vārdā pieņēma
lēmumu palielināt Parex bankas pamatkapitālu par 24 miljoniem 250
tūkstošiem latu, emitējot 24 250 000 vārda akciju bez
balsstiesībām viena lata nominālvērtībā, apstiprināja (13.
emisijas) pamatkapitāla palielināšanas noteikumus un izdarīja
attiecīgus grozījumus Parex bankas statūtos (sk. Parex bankas
padomes 2009. gada 15. oktobra lēmumu lietas materiālu 1. sēj.
94. lpp.).
2010. gada 29. janvārī Parex bankas valde pieņēma lēmumu
vērsties pie MK ar lūgumu atļaut palielināt bankas pamatkapitālu
un lūgt bankas padomi tam piekrist (sk. Parex bankas valdes
2010. gada 29. janvāra lēmumu Nr. 1/9/10 lietas materiālu 4. sēj.
37. lpp.). 2010. gada 5. februārī Parex bankas padome nolēma
atbalstīt to, ka valde iesniedz MK lūgumu par pamatkapitāla
palielināšanu(sk. Parex bankas padomes 2010. gada 5. februāra
lēmumu lietas materiālu 4. sēj. 38. lpp.).
2010. gada 23. februārī MK nolēma netieši ar Privatizācijas
aģentūras starpniecību palielināt būtisku valsts līdzdalību Parex
bankā, iegādājoties 31 miljonu 500 tūkstošus jaunās emisijas
vārda akciju bez balsstiesībām viena lata nominālvērtībā (sk.
MK 2010. gada 23. februāra sēdes protokola Nr. 10 86.§ 5. punktu
lietas materiālu 4. sēj. 1. lpp.). Atbilstoši tam Parex
bankas padome 2010. gada 24. februārī nolēma palielināt Parex
bankas pamatkapitālu par 31 miljonu 500 tūkstošiem latu, emitējot
31 miljonu 500 tūkstošus vārda akciju bez balsstiesībām viena
lata nominālvērtībā, apstiprināja (14. emisijas) pamatkapitāla
palielināšanas noteikumus un izdarīja attiecīgus grozījumus Parex
bankas statūtos (sk. Parex bankas padomes 2010. gada 24.
februāra lēmumu lietas materiālu 1. sēj. 91. lpp.).
2010. gada 15. septembrī EK pieņēma lēmumu C 26/09 (ex N
289/09) par valsts atbalstu, ko Latvija plāno īstenot Parex
bankas pārstrukturēšanai (turpmāk - EK 2010. gada 15. septembra
lēmums). EK secināja, ka, ņemot vērā pārstrukturēšanas plānu un
saistības, ko uzņēmusies Latvijas Republika, pārstrukturēšanas
atbalsts, kuru Latvija īsteno par labu Parex bankai un AS
"Citadele banka", tiek atzīts par saderīgu ar iekšējo
tirgu Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk - LESD) 107.
panta 3. punkta "b" apakšpunkta nozīmē (ES
Oficiālais Vēstnesis L 364, 2011. gada 23. jūnijs,
28..-51. lpp.).