18. pants

Lietas sagatavošanas gaitā ir radušās šaubas par

to, vai apstrīdētās normas pieņemšanas procedūra atbilst Kārtības

ruļļa 95. panta pirmās daļas 6. punktam, 106. panta pirmajai

daļai un 111. panta otrajai daļai. Līdz ar to Satversmes tiesa

izvērtēs, vai apstrīdētā norma pieņemta atbilstoši minētajām

normām.

18.1. Likumdošanas process ir sevišķa procesuālā

kārtība, kādā Saeima vai pati tauta panāk to, ka iepriekš

sagatavots likumprojekts kļūst par likumu, tas ir, par normatīvu

aktu, kas ieņem noteiktu vietu normatīvo aktu sistēmā.

Likumdošanas procesu var iedalīt šādās stadijās: likumdošanas

iniciatīva, likumprojekta apspriešana, likuma pieņemšana un

likuma publicēšana (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 16.

decembra sprieduma lietā Nr. 2008-09-0106 6.1. punktu un 2009.

gada 30. oktobra sprieduma lietā Nr. 2009-04-06 11.

punktu).

Apstrīdētā norma attiecīgajā likumprojektā tika iestrādāta kā

atbildīgās komisijas - Budžeta komisijas - priekšlikums,

sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam. Līdz ar to

attiecībā uz apstrīdēto normu nav izstrādāta anotācija, no kuras

varētu gūt priekšstatu par šīs normas izstrādāšanas gaitu,

atbilstību personas pamattiesībām, Latvijas starptautiskajām

saistībām un citiem ar likumprojektu saistītiem svarīgiem

jautājumiem. Citām Saeimas komisijām un deputātiem pirms

likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā nav bijusi iespēja

izteikt viedokli vai iesniegt priekšlikumus par šo normu. Tomēr

"saskaņā ar Kārtības rulli likumprojekta izskatīšanas gaitā

attiecīgu pantu, tā daļu vai grozījumus tiesību normā var iekļaut

gan otrajā, gan trešajā lasījumā. Minētais neattiecas vienīgi uz

gadījumiem, kad saskaņā ar Satversmes 76. pantu tiek izskatīti

grozījumi Satversmē, - tad otrajā un trešajā lasījumā

priekšlikumus var iesniegt vienīgi par tiem pantiem (par to pantu

grozīšanu vai izslēgšanu), kuri bijuši likumprojektā, kad tas

pieņemts pirmajā lasījumā" (Satversmes tiesas 2008. gada

16. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-09-0106 6.5. punkts).

Satversmes tiesa jau iepriekš ir secinājusi, ka Saeima trešajā

lasījumā ir tiesīga pieņemt normas arī attiecībā uz tādu

jautājumu, ko sākotnēji iesniegtajā likumprojektā regulēt nebija

paredzēts (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 30. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2009-04-06 11.2. punktu).

18.2. "Kārtības rullis ievērojamu likumprojekta

sagatavošanas darba daļu uztic Saeimas komisijām. Atbildīgā

komisija nodrošina, ka likumprojekts izskatīšanai Saeimas sēdē

tiek sagatavots pilnvērtīgi" (Satversmes tiesas 2008.

gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-09-0106 6.4. punkts un

2009. gada 30. oktobra sprieduma lietā Nr. 2009-04-06 11.2.

punkts). Kārtības ruļļa 106. panta pirmā daļa nosaka:

"Likumprojektu trešajam lasījumam, pieaicinot Saeimas

juridiskā dienesta un valsts valodas speciālistus, sagatavo

atbildīgā komisija, dodot atzinumus par iesniegtajiem

priekšlikumiem un, ja nepieciešams, pievienojot savus

priekšlikumus."

Atbilstoši Kārtības ruļļa 95. panta pirmās daļas 7. punktam

priekšlikumus par grozījumiem likumprojektā vai Saeimas lēmuma

projektā var iesniegt Saeimas juridiskais dienests, ja šie

priekšlikumi attiecas uz likumdošanas tehniku un kodifikāciju.

Izskatot Kārtības ruļļa projektu otrajā lasījumā Saeimas sēdē

1994. gada 25. maijā, Saeimas kārtības ruļļa izstrādāšanas

komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš norādīja: "Gatavojot

likumprojektu jau otrajam lasījumam, papildus valsts valodas

speciālistiem vajadzētu pieaicināt juridiskā dienesta

speciālistus, lai nebūtu tāda situācija, ka mēs pēc tam, kad ir

jau nobalsots, atrodam, ka, lūk, šeit ir pretruna, tur ir

pretruna jau ar citām likumā, šajā projektā, esošām normām vai

kāda cita spēkā esoša likuma normām" (Saeimas 1994. gada

25. maija sēdes stenogramma

http://www.saeima.lv/steno/st_94/st2505.html).

Satversmes tiesa jau iepriekš ir norādījusi uz to, ka Saeimas

procedūru nosaka arī parlamentārās paražas, ciktāl tās nav

pretrunā ar Kārtības rulli [sk. Satversmes tiesas 1998. gada

13. jūlija sprieduma lietā Nr. 03-04(98) secinājumu daļas 3.

punktu]. Atbilstoši Kārtības rullim un Juridiskā biroja

darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī Saeimā

iedibinātajām parlamentārajām paražām Juridiskā biroja pienākums

ir savu iespēju robežās gādāt, lai Saeimas deputātu un komisiju,

it īpaši atbildīgās komisijas rīcībā būtu profesionāli sagatavota

informācija par likumprojektu, priekšlikumu un ierosinājumu

atbilstību Satversmei, Latvijas starptautiskajām saistībām un ES

tiesībām, kā arī saderību ar Latvijas tiesību sistēmu. Savukārt

atbildīgās komisijas pienākums ir savlaicīgi nodot Juridiskā

biroja rīcībā komisijas sēdē izskatāmos materiālus, uzklausīt

Juridiskā biroja viedokli par likumprojektu un priekšlikumiem, kā

arī izvērtēt Juridiskā biroja sniegtos argumentus.

18.3. Juridiskais birojs 17. februāra atzinumā Budžeta

komisijai norāda, ka, iepazīstoties ar priekšlikumu tabulu

likumprojekta Nr. 963 trešajam lasījumam, tas konstatējis, ka

tabulā ir ietverts iespējamais Budžeta komisijas priekšlikums par

likumprojekta papildināšanu ar 59.5 pantu. Vispusīgi

izvērtēt tā atbilstību citiem likumiem un augstāka juridiskā

spēka tiesību normām tik ierobežotā laika posmā neesot iespējams,

taču, sākotnēji izanalizējis iesniegto priekšlikumu, Juridiskais

birojs uzskata, ka "tas ir pretrunā ar Komerclikumu un

būtiski ierobežo līdzšinējo kredītiestādes akcionāru

tiesības". Atsaucoties uz Kārtības ruļļa 111. panta otro

daļu, Juridiskais birojs norāda, ka šāda veida priekšlikumi būtu

nosūtāmi izvērtēšanai Tieslietu ministrijai. Tomēr, ja Budžeta

komisija nolemj atbalstīt priekšlikumu par likumprojekta

papildināšanu ar 59.5 pantu, Juridiskais birojs

ierosina papildināt likumprojektu ar šādu normu: "Grozījumi

par likuma papildināšanu ar 59.5 pantu stājas spēkā

vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Komerclikumā" [sk.

Saeimas Juridiskā biroja 2009. gada 17. februāra atzinumu Nr.

12/17-3-9-(9/09) lietas materiālu 2. sēj. 48.

lpp.].

Budžeta komisijas 2009. gada 17. februāra sēdes protokolā Nr.

227 nav ierakstu nedz par to, vai attiecīgais Juridiskā biroja

atzinums sēdē tika izskatīts, nedz arī par to, ka Budžeta

komisija būtu vērtējusi sagatavotā likumprojekta atbilstību

Kārtības ruļļa 111. panta otrajai daļai (sk. Budžeta komisijas

2009. gada 17. februāra sēdes protokolu Nr. 227 lietas materiālu

2. sēj. 42.-45. lpp.). 2009. gada februārī Budžeta

komisijas sēžu audioieraksti vēl netika veikti (sk. Saeimas

Kancelejas 2011. gada 30. marta vēstuli Nr. 12/1-3-n/57-2011

lietas materiālu 2. sēj. 41. lpp.). Taču no pieaicināto

personu - Budžeta komisijas un Juridiskā biroja - rakstveida

viedokļiem un informācijas, ko tiesas sēdē sniedza šo pieaicināto

personu pārstāvji, secināms, ka Budžeta komisijas 17. februāra

sēdē Juridiskā biroja viedoklis tika uzklausīts un izvērtēts.

Diskusijas rezultātā tomēr esot nolemts, ka, pieņemot apstrīdēto

normu, neradīsies pretrunas ar spēkā esošajiem likumiem.

Komerclikumā esot noteikts vispārējais regulējums, savukārt

apstrīdētā norma kā speciālā tiesību norma regulējot situāciju

attiecībā uz specifisku tiesību subjektu - kredītiestādi.

Apstrīdētās normas piemērošanu nosakot likuma "Par likumu un

citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto

aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un

spēkā esamību" 8. pants, kā arī Kredītiestāžu likuma 4.

pants. Līdz ar to neesot nepieciešams pārejas noteikumos ietvert

Kārtības ruļļa 111. panta otrajā daļā paredzēto regulējumu.

18.4. Atbildot uz jautājumu, vai tad, ja priekšlikums

tiek iestrādāts likumprojektā trešā lasījuma gaitā, tiek vērtēta

tā atbilstība Satversmei, Budžeta komisija informē, ka parasti to

vērtē Tieslietu ministrija vai Juridiskais birojs.

Savukārt Juridiskā biroja pārstāvis norādīja, ka Juridiskais

birojs tam atvēlētajā laikā apstrīdētās normas atbilstību

Satversmei un Latvijas kā ES dalībvalsts saistībām varēja

izvērtēt tikai ierobežotā apmērā.

Satversmes tiesa jau norādījusi, ka gadījumos, kad Kārtības

rullis paredz kādai personai konkrētas tiesības, piemēram,

tiesības iesniegt priekšlikumu, bet termiņš šo tiesību

realizācijai nosakāms pēc Saeimas ieskata, piemēram, priekšlikumu

iesniegšanas termiņš steidzamam likumprojektam, šim termiņam ir

jābūt tādam, lai persona Kārtības rullī paredzētās tiesības

varētu realizēt (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra

sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 17.1. punktu).

Satversmes 75. pants un Kārtības rullis paredz kārtību, kādā

pieņemami steidzami likumprojekti. Tieši attiecībā uz steidzama

likumprojekta pieņemšanas procedūru Satversmes tiesa ir atzinusi

par parlamentārajai procedūrai atbilstošu tādu situāciju, kurā

priekšlikumu iesniegšanas termiņš divus pantus garam

likumprojektam bija tikai 15 minūtes (sk. Satversmes tiesas

2009. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 17.1.

punktu). Savukārt apstrīdētā norma ir iestrādāta

likumprojektā, par kura pieņemšanu steidzamības kārtībā Saeimas

deputāti nav lēmuši.

Satversmes tiesa vērš Saeimas uzmanību uz to, ka būtisku

atzinumu izvērtēšanas neatspoguļošana komisijas sēdes protokolā

liedz gūt pilnvērtīgu ieskatu par komisijas sēdes gaitu un

lēmumiem. Savukārt tas, ka juridiskajam dienestam netiek atvēlēts

pietiekams laiks, lai tas varētu pārbaudīt priekšlikumu

atbilstību Satversmei, rada risku, ka var tikt pieņemta

pamattiesībām neatbilstoša norma. Šāda Budžeta komisijas rīcība

ir pretrunā ar Kārtības ruļļa 106. pantu un Saeimā iedibinātajām

tradīcijām. Tātad tā uzskatāma par parlamentārās procedūras

pārkāpumu.

Tomēr Satversmes tiesa jau iepriekš ir secinājusi, ka "ne

katrs parlamentārās procedūras pārkāpums ir pietiekams pamats,

lai uzskatītu, ka pieņemtajam aktam nav juridiska spēka. Lai

parlamentārās procedūras pārkāpuma dēļ kādu aktu atzītu par spēkā

neesošu, jābūt pamatotām šaubām, ka gadījumā, ja procedūra tiktu

ievērota, Saeima pieņemtu atšķirīgu lēmumu" [Satversmes

tiesas 1998. gada 13. jūlija sprieduma lietā Nr. 03-04(98)

secinājumu daļas 3. punkts]. Konkrētajā gadījumā šādu šaubu

nav.

Līdz ar to pamattiesību ierobežojums

ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu un izsludinātu

likumu.