18. pants

1Lietas sagatavošanas gaitā ir radušās šaubas par

2to, vai apstrīdētās normas pieņemšanas procedūra atbilst Kārtības

3ruļļa 95. panta pirmās daļas 6. punktam, 106. panta pirmajai

4daļai un 111. panta otrajai daļai. Līdz ar to Satversmes tiesa

5izvērtēs, vai apstrīdētā norma pieņemta atbilstoši minētajām

6normām.

718.1. Likumdošanas process ir sevišķa procesuālā

8kārtība, kādā Saeima vai pati tauta panāk to, ka iepriekš

9sagatavots likumprojekts kļūst par likumu, tas ir, par normatīvu

10aktu, kas ieņem noteiktu vietu normatīvo aktu sistēmā.

11Likumdošanas procesu var iedalīt šādās stadijās: likumdošanas

12iniciatīva, likumprojekta apspriešana, likuma pieņemšana un

13likuma publicēšana (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 16.

14decembra sprieduma lietā Nr. 2008-09-0106 6.1. punktu un 2009.

15gada 30. oktobra sprieduma lietā Nr. 2009-04-06 11.

16punktu).

17Apstrīdētā norma attiecīgajā likumprojektā tika iestrādāta kā

18atbildīgās komisijas - Budžeta komisijas - priekšlikums,

19sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam. Līdz ar to

20attiecībā uz apstrīdēto normu nav izstrādāta anotācija, no kuras

21varētu gūt priekšstatu par šīs normas izstrādāšanas gaitu,

22atbilstību personas pamattiesībām, Latvijas starptautiskajām

23saistībām un citiem ar likumprojektu saistītiem svarīgiem

24jautājumiem. Citām Saeimas komisijām un deputātiem pirms

25likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā nav bijusi iespēja

26izteikt viedokli vai iesniegt priekšlikumus par šo normu. Tomēr

27"saskaņā ar Kārtības rulli likumprojekta izskatīšanas gaitā

28attiecīgu pantu, tā daļu vai grozījumus tiesību normā var iekļaut

29gan otrajā, gan trešajā lasījumā. Minētais neattiecas vienīgi uz

30gadījumiem, kad saskaņā ar Satversmes 76. pantu tiek izskatīti

31grozījumi Satversmē, - tad otrajā un trešajā lasījumā

32priekšlikumus var iesniegt vienīgi par tiem pantiem (par to pantu

33grozīšanu vai izslēgšanu), kuri bijuši likumprojektā, kad tas

34pieņemts pirmajā lasījumā" (Satversmes tiesas 2008. gada

3516. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-09-0106 6.5. punkts).

36Satversmes tiesa jau iepriekš ir secinājusi, ka Saeima trešajā

37lasījumā ir tiesīga pieņemt normas arī attiecībā uz tādu

38jautājumu, ko sākotnēji iesniegtajā likumprojektā regulēt nebija

39paredzēts (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 30. oktobra

40sprieduma lietā Nr. 2009-04-06 11.2. punktu).

4118.2. "Kārtības rullis ievērojamu likumprojekta

42sagatavošanas darba daļu uztic Saeimas komisijām. Atbildīgā

43komisija nodrošina, ka likumprojekts izskatīšanai Saeimas sēdē

44tiek sagatavots pilnvērtīgi" (Satversmes tiesas 2008.

45gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-09-0106 6.4. punkts un

462009. gada 30. oktobra sprieduma lietā Nr. 2009-04-06 11.2.

47punkts). Kārtības ruļļa 106. panta pirmā daļa nosaka:

48"Likumprojektu trešajam lasījumam, pieaicinot Saeimas

49juridiskā dienesta un valsts valodas speciālistus, sagatavo

50atbildīgā komisija, dodot atzinumus par iesniegtajiem

51priekšlikumiem un, ja nepieciešams, pievienojot savus

52priekšlikumus."

53Atbilstoši Kārtības ruļļa 95. panta pirmās daļas 7. punktam

54priekšlikumus par grozījumiem likumprojektā vai Saeimas lēmuma

55projektā var iesniegt Saeimas juridiskais dienests, ja šie

56priekšlikumi attiecas uz likumdošanas tehniku un kodifikāciju.

57Izskatot Kārtības ruļļa projektu otrajā lasījumā Saeimas sēdē

581994. gada 25. maijā, Saeimas kārtības ruļļa izstrādāšanas

59komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš norādīja: "Gatavojot

60likumprojektu jau otrajam lasījumam, papildus valsts valodas

61speciālistiem vajadzētu pieaicināt juridiskā dienesta

62speciālistus, lai nebūtu tāda situācija, ka mēs pēc tam, kad ir

63jau nobalsots, atrodam, ka, lūk, šeit ir pretruna, tur ir

64pretruna jau ar citām likumā, šajā projektā, esošām normām vai

65kāda cita spēkā esoša likuma normām" (Saeimas 1994. gada

6625. maija sēdes stenogramma

67http://www.saeima.lv/steno/st_94/st2505.html).

68Satversmes tiesa jau iepriekš ir norādījusi uz to, ka Saeimas

69procedūru nosaka arī parlamentārās paražas, ciktāl tās nav

70pretrunā ar Kārtības rulli [sk. Satversmes tiesas 1998. gada

7113. jūlija sprieduma lietā Nr. 03-04(98) secinājumu daļas 3.

72punktu]. Atbilstoši Kārtības rullim un Juridiskā biroja

73darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī Saeimā

74iedibinātajām parlamentārajām paražām Juridiskā biroja pienākums

75ir savu iespēju robežās gādāt, lai Saeimas deputātu un komisiju,

76it īpaši atbildīgās komisijas rīcībā būtu profesionāli sagatavota

77informācija par likumprojektu, priekšlikumu un ierosinājumu

78atbilstību Satversmei, Latvijas starptautiskajām saistībām un ES

79tiesībām, kā arī saderību ar Latvijas tiesību sistēmu. Savukārt

80atbildīgās komisijas pienākums ir savlaicīgi nodot Juridiskā

81biroja rīcībā komisijas sēdē izskatāmos materiālus, uzklausīt

82Juridiskā biroja viedokli par likumprojektu un priekšlikumiem, kā

83arī izvērtēt Juridiskā biroja sniegtos argumentus.

8418.3. Juridiskais birojs 17. februāra atzinumā Budžeta

85komisijai norāda, ka, iepazīstoties ar priekšlikumu tabulu

86likumprojekta Nr. 963 trešajam lasījumam, tas konstatējis, ka

87tabulā ir ietverts iespējamais Budžeta komisijas priekšlikums par

88likumprojekta papildināšanu ar 59.5 pantu. Vispusīgi

89izvērtēt tā atbilstību citiem likumiem un augstāka juridiskā

90spēka tiesību normām tik ierobežotā laika posmā neesot iespējams,

91taču, sākotnēji izanalizējis iesniegto priekšlikumu, Juridiskais

92birojs uzskata, ka "tas ir pretrunā ar Komerclikumu un

93būtiski ierobežo līdzšinējo kredītiestādes akcionāru

94tiesības". Atsaucoties uz Kārtības ruļļa 111. panta otro

95daļu, Juridiskais birojs norāda, ka šāda veida priekšlikumi būtu

96nosūtāmi izvērtēšanai Tieslietu ministrijai. Tomēr, ja Budžeta

97komisija nolemj atbalstīt priekšlikumu par likumprojekta

98papildināšanu ar 59.5 pantu, Juridiskais birojs

99ierosina papildināt likumprojektu ar šādu normu: "Grozījumi

100par likuma papildināšanu ar 59.5 pantu stājas spēkā

101vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Komerclikumā" [sk.

102Saeimas Juridiskā biroja 2009. gada 17. februāra atzinumu Nr.

10312/17-3-9-(9/09) lietas materiālu 2. sēj. 48.

104lpp.].

105Budžeta komisijas 2009. gada 17. februāra sēdes protokolā Nr.

106227 nav ierakstu nedz par to, vai attiecīgais Juridiskā biroja

107atzinums sēdē tika izskatīts, nedz arī par to, ka Budžeta

108komisija būtu vērtējusi sagatavotā likumprojekta atbilstību

109Kārtības ruļļa 111. panta otrajai daļai (sk. Budžeta komisijas

1102009. gada 17. februāra sēdes protokolu Nr. 227 lietas materiālu

1112. sēj. 42.-45. lpp.). 2009. gada februārī Budžeta

112komisijas sēžu audioieraksti vēl netika veikti (sk. Saeimas

113Kancelejas 2011. gada 30. marta vēstuli Nr. 12/1-3-n/57-2011

114lietas materiālu 2. sēj. 41. lpp.). Taču no pieaicināto

115personu - Budžeta komisijas un Juridiskā biroja - rakstveida

116viedokļiem un informācijas, ko tiesas sēdē sniedza šo pieaicināto

117personu pārstāvji, secināms, ka Budžeta komisijas 17. februāra

118sēdē Juridiskā biroja viedoklis tika uzklausīts un izvērtēts.

119Diskusijas rezultātā tomēr esot nolemts, ka, pieņemot apstrīdēto

120normu, neradīsies pretrunas ar spēkā esošajiem likumiem.

121Komerclikumā esot noteikts vispārējais regulējums, savukārt

122apstrīdētā norma kā speciālā tiesību norma regulējot situāciju

123attiecībā uz specifisku tiesību subjektu - kredītiestādi.

124Apstrīdētās normas piemērošanu nosakot likuma "Par likumu un

125citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto

126aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un

127spēkā esamību" 8. pants, kā arī Kredītiestāžu likuma 4.

128pants. Līdz ar to neesot nepieciešams pārejas noteikumos ietvert

129Kārtības ruļļa 111. panta otrajā daļā paredzēto regulējumu.

13018.4. Atbildot uz jautājumu, vai tad, ja priekšlikums

131tiek iestrādāts likumprojektā trešā lasījuma gaitā, tiek vērtēta

132tā atbilstība Satversmei, Budžeta komisija informē, ka parasti to

133vērtē Tieslietu ministrija vai Juridiskais birojs.

134Savukārt Juridiskā biroja pārstāvis norādīja, ka Juridiskais

135birojs tam atvēlētajā laikā apstrīdētās normas atbilstību

136Satversmei un Latvijas kā ES dalībvalsts saistībām varēja

137izvērtēt tikai ierobežotā apmērā.

138Satversmes tiesa jau norādījusi, ka gadījumos, kad Kārtības

139rullis paredz kādai personai konkrētas tiesības, piemēram,

140tiesības iesniegt priekšlikumu, bet termiņš šo tiesību

141realizācijai nosakāms pēc Saeimas ieskata, piemēram, priekšlikumu

142iesniegšanas termiņš steidzamam likumprojektam, šim termiņam ir

143jābūt tādam, lai persona Kārtības rullī paredzētās tiesības

144varētu realizēt (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra

145sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 17.1. punktu).

146Satversmes 75. pants un Kārtības rullis paredz kārtību, kādā

147pieņemami steidzami likumprojekti. Tieši attiecībā uz steidzama

148likumprojekta pieņemšanas procedūru Satversmes tiesa ir atzinusi

149par parlamentārajai procedūrai atbilstošu tādu situāciju, kurā

150priekšlikumu iesniegšanas termiņš divus pantus garam

151likumprojektam bija tikai 15 minūtes (sk. Satversmes tiesas

1522009. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 17.1.

153punktu). Savukārt apstrīdētā norma ir iestrādāta

154likumprojektā, par kura pieņemšanu steidzamības kārtībā Saeimas

155deputāti nav lēmuši.

156Satversmes tiesa vērš Saeimas uzmanību uz to, ka būtisku

157atzinumu izvērtēšanas neatspoguļošana komisijas sēdes protokolā

158liedz gūt pilnvērtīgu ieskatu par komisijas sēdes gaitu un

159lēmumiem. Savukārt tas, ka juridiskajam dienestam netiek atvēlēts

160pietiekams laiks, lai tas varētu pārbaudīt priekšlikumu

161atbilstību Satversmei, rada risku, ka var tikt pieņemta

162pamattiesībām neatbilstoša norma. Šāda Budžeta komisijas rīcība

163ir pretrunā ar Kārtības ruļļa 106. pantu un Saeimā iedibinātajām

164tradīcijām. Tātad tā uzskatāma par parlamentārās procedūras

165pārkāpumu.

166Tomēr Satversmes tiesa jau iepriekš ir secinājusi, ka "ne

167katrs parlamentārās procedūras pārkāpums ir pietiekams pamats,

168lai uzskatītu, ka pieņemtajam aktam nav juridiska spēka. Lai

169parlamentārās procedūras pārkāpuma dēļ kādu aktu atzītu par spēkā

170neesošu, jābūt pamatotām šaubām, ka gadījumā, ja procedūra tiktu

171ievērota, Saeima pieņemtu atšķirīgu lēmumu" [Satversmes

172tiesas 1998. gada 13. jūlija sprieduma lietā Nr. 03-04(98)

173secinājumu daļas 3. punkts]. Konkrētajā gadījumā šādu šaubu

174nav.

175Līdz ar to pamattiesību ierobežojums

176ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu un izsludinātu

177likumu.