19. pants

1Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

2apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

3ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

4labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22.

5decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu).

6No Saeimas, kā arī pieaicināto personu viedokļiem izriet, ka

7apstrīdētās normas leģitīmais mērķis ir finansiālās grūtībās

8nonākušas, bet valstij sistēmiski svarīgas kredītiestādes ātra un

9efektīva rekapitalizācijas procesa nodrošināšana, šajā procesā

10ietverot arī iespēju pieņemt paredzamu un valsts atbalsta jomā

11izvirzītajām prasībām atbilstošu lēmumu par pamatkapitāla

12palielināšanu.

1319.1. Finanšu pakalpojumu sniegšanas nozarē valsts ir

14uzņēmusies lielu atbildību par licencētajām kredītiestādēm,

15citastarp ieviešot noguldījumu garantiju mehānismu.

16Kredītiestādes finansiālo grūtību risināšanas procesā pirmām

17kārtām ir aizsargājamas noguldītāju intereses. Satversmes tiesa

18jau secinājusi, ka "krīzes situācijā iejaukšanās banku

19sektorā ir nepieciešama pēc iespējas savlaicīgāk, lai nodrošinātu

20finanšu sektora stabilitāti un noguldītāju interešu aizsardzību.

21Kredītiestādes uzņēmuma darbība vienmēr tiek vērtēta kopsakarā ar

22iespējamo iespaidu uz visu finanšu sektoru un valsts

23tautsaimniecību kopumā" (Satversmes tiesas 2011. gada 30.

24marta sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 22. punkts).

25Arī no ECT prakses izriet, ka noteiktos apstākļos valsts

26pasākumi, kuru rezultātā būtiski samazinās pieteicēja līdzdalība

27bankā, var būt veikti ar leģitīmu mērķi - bankas klientu interešu

28aizsardzība (sk. ECT 2002. gada 7. novembra lēmuma lietā

29"Olczak against Poland", iesniegums Nr. 041/96, 84.

30punktu).

31Novēršot kredītiestādes finansiālās stabilitātes apdraudējumu,

32tiek aizsargātas noguldītāju intereses, atjaunota uzticība

33iekšzemes banku sistēmai un nodrošināta vispārējā valsts finanšu

34stabilitāte.

3519.2. FM 2009. gada 16. februāra vēstulē Nr. 7-4/127,

36kura ir adresēta Budžeta komisijai un kurā lūgts vairākas normas,

37tostarp apstrīdēto normu, iestrādāt likumā kā atbildīgās

38komisijas priekšlikumu, formulēts šāds mērķis: "Priekšlikumi

39sagatavoti, lai pilnveidotu kredītiestādes dibināšanas un

40kredītiestādes pamatkapitāla palielināšanas kārtību, ja Ministru

41kabinets ir pieņēmis lēmumu par būtiskas līdzdalības iegūšanu

42šajā kredītiestādē" (sk. lietas materiālu 2. sēj.

4346. lpp.).

44FM 2009. gada 24. februāra vēstulē Ministru prezidentam

45norādīts: lai potenciālais investors izskatītu iespēju

46iesaistīties Parex bankas kapitālā, ir nepieciešams atrisināt

47vairākus jautājumus, tostarp novērst iespēju, ka mazākuma

48akcionāri gūst labumu no investīcijām Parex bankā. To iespējams

49panākt, vai nu veicot pilnīgu Parex bankas nacionalizāciju, vai

50arī samazinot mazākuma akcionāru līdzdalību (sk. 2009. gada

5124. februāra vēstuli Nr. 7/VK-74/540 lietas materiālu 3. sēj. 71.

52lpp.).

53Akcionāru līdzdalības samazināšana, ja tā nodrošina valsts

54atbalsta saderīgumu ar ES kopējo tirgu, var būt vērsta uz citu

55personu tiesību aizsardzību. Proti, ja valsts iegūst vai

56palielina būtisku līdzdalību kredītiestādē, šāda līdzdalība

57uzskatāma par valsts atbalstu. Satversmes tiesa piekrīt Saeimas

58un pieaicināto personu viedoklim, ka nav pieļaujams finansiālās

59grūtībās nonākušai kredītiestādei sniegt atbalstu tādā veidā, lai

60ļautu līdzšinējiem tās akcionāriem gūt nepamatotu labumu. Valsts

61atbalsts ietekmē konkurenci un noteiktos gadījumos var aizskart

62citu kredītiestāžu akcionāru tiesības. Valsts atbalstam noteiktie

63ierobežojumi ir vērsti ne vien uz Latvijas kā ES dalībvalsts

64saistību, bet arī uz Satversmē nostiprinātā taisnīguma principa

65un vienlīdzības principa ievērošanu. Nebūtu pieļaujama tāda

66situācija, ka vienas bankas akcionāri gūst labumu no

67pamatkapitāla palielināšanas, izmantojot valsts atbalstu, kamēr

68citas bankas akcionāriem tas ir liegts. Ierobežojumi, kas vērsti

69uz taisnīgas konkurences nodrošināšanu, ir noteikti ar leģitīmu

70mērķi - citu personu tiesību aizsardzība.

7119.3. Satversmes tiesa jau iepriekš vairākos spriedumos

72ir secinājusi, ka 2009. gadā Latvijā ekonomiskās krīzes seku

73novēršanai bija nepieciešami specifiski pamattiesību

74ierobežojumi. Ekonomiskās krīzes situācijā slogs, kas

75gulstas uz sabiedrības locekļiem, ir jāsadala, gan ņemot vērā

76nepieciešamību aizsargāt vājākos sabiedrības locekļus, gan arī

77ievērojot sabiedrības locekļu solidaritāti. Sociālā solidaritāte

78ekonomiskās krīzes apstākļos nozīmē to, ka ikviens pilsonis

79uzņemas proporcionālu atbildību par smago krīzes seku novēršanu

80(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra

81sprieduma lietā Nr. 2009-11-01 10.3. punktu).

82Ja valsts ir iesaistījusies tādas kredītiestādes glābšanā,

83kura bez valsts atbalsta, visticamāk, kļūtu maksātnespējīga, un

84tieši valsts atbalsta rezultātā kredītiestāde var sekmīgi

85turpināt savu darbību, neētiska un taisnīguma principam

86neatbilstoša būtu tāda situācija, ka attiecīgās kredītiestādes

87akcionāri nepiedalītos ar adekvātu ieguldījumu kredītiestādes

88glābšanā, bet saņemtu nepamatotu labumu no kredītiestādē

89ieguldītās valsts palīdzības. Ierobežojumi, kas vērsti uz to, lai

90kredītiestādes akcionāri tās glābšanas procesā uzņemtos samērīgu

91nastu salīdzinājumā ar to slogu, ko uzņemas nodokļu maksātāji, ja

92kredītiestādei tiek sniegts valsts atbalsts, ir vērsti uz

93leģitīmu mērķi - sabiedrības labklājības nodrošināšanu.

94Līdz ar to apstrīdētās normas

95leģitīmais mērķis ir sabiedrības labklājības nodrošināšana un

96citu personu tiesību aizsardzība.