21. pants

1Izvērtējot, vai apstrīdētā norma sasniedz leģitīmo

2mērķi, jāņem vērā, ka tam ir vairāki aspekti.

321.1. Ciktāl apstrīdētās normas mērķis ir pamatkapitāla

4ātra palielināšana, tas tiek sasniegts. Proti, Komerclikumā

5reglamentētā akciju sabiedrības pamatkapitāla palielināšana

6vispārējā kārtībā tiek īstenota vairākos posmos, katram no kuriem

7ir noteikts termiņš, savukārt apstrīdētā norma šo procesu

8saīsina.

9Tā atbilstoši Komerclikuma 249. panta pirmajai daļai

10pamatkapitālu drīkst palielināt, tikai pamatojoties uz akcionāru

11sapulces lēmumu, ar kuru apstiprina pamatkapitāla palielināšanas

12noteikumus un izdara grozījumus sabiedrības statūtos, izņemot šā

13panta ceturtajā daļā minēto gadījumu. Atbilstoši 273. panta

14pirmās daļas 1. punktam paziņojums par akcionāru sapulces

15sasaukšanu izsludināms ne vēlāk kā 30 dienas pirms paredzētās

16akcionāru sapulces. Savukārt apstrīdētā norma paredz, ka

17pamatkapitāla palielināšanai nav nepieciešama akcionāru sapulces

18sasaukšana, un līdz ar to šāds termiņš nav nepieciešams.

19Atbilstoši Komerclikuma 252. pantam paziņojumu par akcionāru

20pirmtiesībām uz jaunās emisijas akcijām publicē laikrakstā

21"Latvijas Vēstnesis" un nosūta visiem akcionāru

22reģistrā ierakstītajiem akcionāriem. Paziņojumā citastarp norāda

23arī termiņu, kurā akcionāriem jāizmanto pirmtiesības un kurš

24nedrīkst būt īsāks par mēnesi no paziņojuma publicēšanas dienas

25vai - vārda akciju gadījumā - no paziņojuma nosūtīšanas dienas.

26Apstrīdētā norma līdzšinējiem akcionāriem pirmtiesības neparedz,

27līdz ar to arī šāds termiņš nav nepieciešams.

28Turklāt, ja pamatkapitāla palielināšana notiek Komerclikumā

29noteiktajā kārtībā un kāds no akcionāriem savas pirmtiesības

30neizmanto, termiņš ieilgst vēl vairāk, toties apstrīdētajā normā

31paredzētās kārtības piemērošanas gadījumā tas nenotiek.

3221.2. Ciktāl apstrīdētās normas mērķis ir efektīvi

33palielināt pamatkapitālu, samazinot līdzšinējo akcionāru

34līdzdalību, tas tiek sasniegts, jo apstrīdētā norma neparedz

35līdzšinējiem akcionāriem pirmtiesības iegādāties jaunās emisijas

36akcijas. Uz to, ka konkrētajā gadījumā apstrīdētā norma,

37iespējams, ir sasniegusi šo mērķi, citastarp norāda arī EK 2010.

38gada 15. septembra lēmumā ietvertie secinājumi. EK uzskatīja, ka

39jau īstenotie un tie pasākumi, kurus Latvija apņēmusies īstenot,

40nodrošina pašu resursu izmantošanu un to, ka privātie Parex

41bankas kapitāla turētāji dod adekvātu ieguldījumu

42pārstrukturēšanā. Bijušo vairākuma akcionāru slogu ilustrē tas,

43ka Latvija visas to akcijas pārņēma par simbolisku cenu - diviem

44latiem. Tādējādi uzskatāms, ka viņi ir uzņēmušies Parex bankas

45maksātnespējas sekas. Papildus vairākuma akcionāru nomaiņai

46valsts un ERAB veiktās bankas rekapitalizācijas rezultātā ir

47ievērojami samazināta arī mazākuma akcionāru ietekme. Šo

48akcionāru īpašuma tiesības ir samazinājušās no iepriekšējiem 15,2

49procentiem līdz 3,7 procentiem [sk. EK 2010. gada 15.

50septembra lēmuma par valsts atbalstu C 26/09 (ex N 289/09), ko

51Latvija plāno īstenot AS Parex banka pārstrukturēšanai, 146.

52-147. punktu, ES Oficiālais Vēstnesis L 163, 2011. gada 23.

53jūnijs, 48. lpp.].

54Savukārt šā mērķa sasniegšanai nav nepieciešams atteikties no

55akcionāru sapulces sasaukšanas. Tiesas sēdē, atbildot uz

56Pieteikuma iesniedzēja jautājumu, D. Lagzdiņa norādīja, ka no

57valsts atbalsta tiesību viedokļa neesot nozīmes tam, vai lēmumu

58pieņem valde vai padome (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 6.

59septembra sēdes stenogrammu lietas materiālu 7. sēj. 83.

60lpp.).

61Nevienā no EK paziņojumiem, kas attiecas uz finanšu krīzes

62pārvarēšanai nepieciešamo valsts atbalstu, nav norādīts, ka

63atteikšanās no akcionāru sapulces sasaukšanas šādā gadījumā būtu

64nepieciešama, lai nodrošinātu taisnīgu konkurenci. Saeimas

65pārstāvis nevarēja pierādīt, ka kādā no EK lēmumiem par valsts

66atbalstu Parex bankai būtu akcentēts, ka pamatkapitālu var

67palielināt bez akcionāru sapulces lēmuma.

68Arī no EK prakses citās ES dalībvalstīs kredītiestādēm

69paredzētā valsts atbalsta izvērtēšanā nevar secināt, ka tad, ja

70pamatkapitāls tiek palielināts ar akcionāru sapulces lēmumu,

71rodas risks, ka tieši tādēļ valsts atbalsts var nesaderēt ar ES

72kopējo tirgu. Tā, piemēram, EK lēmumā par valsts atbalstu, kas

73tika sniegts Vācijas bankai "Commerzbank", norādīts, ka

74pamatkapitālu plānots palielināt akcionāru sapulcē (sk. EK

752009. gada 7. maija lēmuma lietā "State Aid N 244/2009

76- Commerzbank - Germany" 32. punktu

77http://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/231053/231053_959312_23_1.pdf),

78taču EK lēmums šajā lietā ir pozitīvs.

79Tātad, ciktāl apstrīdētās normas mērķis ir efektīvi palielināt

80kapitālu, citastarp veicot līdzšinējo akcionāru dalības

81samazināšanu, tā sasniegšanai nav nepieciešama atteikšanās no

82akcionāru sapulces sasaukšanas.

8321.3. Vienu no kritērijiem attiecībā uz valsts atbalsta

84pasākumiem krīzes situācijā EK norādīja jau 2008. gada oktobrī,

85un tas ir valsts atbalsta ierobežojums līdz minimāli

86nepieciešamajam. EK paziņojumā teikts, ka valsts atbalsts

87kapitāla palielināšanai ir jāierobežo līdz vajadzīgajam minimumam

88un tas nedrīkst ļaut saņēmējam iesaistīties agresīvās komerciālās

89stratēģijās vai izvērst savu darbību, vai piedalīties citu tādu

90mērķu īstenošanā, kuri ietvertu pārmērīgus konkurences

91traucējumus. Saņēmējiem ir jāveic pēc iespējas lielāks

92ieguldījums, izmantojot pašiem savus līdzekļus, kā arī privātā

93sektora līdzdalību (sk. EK paziņojuma "Valsts atbalsta

94noteikumu piemērošana pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu

95iestādēm saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi" 38.

96punktu, ES Oficiālais Vēstnesis, 2008. gada 25. oktobris, Nr.

97X).

98Regulējums, kas ikvienā gadījumā liedz akcionāriem

99pirmtiesības iegādāties jaunās emisijas akcijas, tiem liedz arī

100izdarīt savus papildu ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un

101tādējādi uzlabot tās finansiālo stāvokli. Šāds risinājums nav

102vērsts uz sabiedrības finansiālā stāvokļa uzlabošanu, maksimāli

103izmantojot privātus līdzekļus. Var veidoties tāda situācija, ka

104privāts kapitāls tiek atraidīts, bet nodokļu maksātāju līdzekļi

105tiek ieguldīti.

106Ciktāl apstrīdētās normas mērķis ir efektīvi palielināt

107kapitālu, apstrīdētā norma šo mērķi nesasniedz, jo liedz

108maksimāli iesaistīt bankas glābšanā privātos līdzekļus.