21. pants

Izvērtējot, vai apstrīdētā norma sasniedz leģitīmo

mērķi, jāņem vērā, ka tam ir vairāki aspekti.

21.1. Ciktāl apstrīdētās normas mērķis ir pamatkapitāla

ātra palielināšana, tas tiek sasniegts. Proti, Komerclikumā

reglamentētā akciju sabiedrības pamatkapitāla palielināšana

vispārējā kārtībā tiek īstenota vairākos posmos, katram no kuriem

ir noteikts termiņš, savukārt apstrīdētā norma šo procesu

saīsina.

Tā atbilstoši Komerclikuma 249. panta pirmajai daļai

pamatkapitālu drīkst palielināt, tikai pamatojoties uz akcionāru

sapulces lēmumu, ar kuru apstiprina pamatkapitāla palielināšanas

noteikumus un izdara grozījumus sabiedrības statūtos, izņemot šā

panta ceturtajā daļā minēto gadījumu. Atbilstoši 273. panta

pirmās daļas 1. punktam paziņojums par akcionāru sapulces

sasaukšanu izsludināms ne vēlāk kā 30 dienas pirms paredzētās

akcionāru sapulces. Savukārt apstrīdētā norma paredz, ka

pamatkapitāla palielināšanai nav nepieciešama akcionāru sapulces

sasaukšana, un līdz ar to šāds termiņš nav nepieciešams.

Atbilstoši Komerclikuma 252. pantam paziņojumu par akcionāru

pirmtiesībām uz jaunās emisijas akcijām publicē laikrakstā

"Latvijas Vēstnesis" un nosūta visiem akcionāru

reģistrā ierakstītajiem akcionāriem. Paziņojumā citastarp norāda

arī termiņu, kurā akcionāriem jāizmanto pirmtiesības un kurš

nedrīkst būt īsāks par mēnesi no paziņojuma publicēšanas dienas

vai - vārda akciju gadījumā - no paziņojuma nosūtīšanas dienas.

Apstrīdētā norma līdzšinējiem akcionāriem pirmtiesības neparedz,

līdz ar to arī šāds termiņš nav nepieciešams.

Turklāt, ja pamatkapitāla palielināšana notiek Komerclikumā

noteiktajā kārtībā un kāds no akcionāriem savas pirmtiesības

neizmanto, termiņš ieilgst vēl vairāk, toties apstrīdētajā normā

paredzētās kārtības piemērošanas gadījumā tas nenotiek.

21.2. Ciktāl apstrīdētās normas mērķis ir efektīvi

palielināt pamatkapitālu, samazinot līdzšinējo akcionāru

līdzdalību, tas tiek sasniegts, jo apstrīdētā norma neparedz

līdzšinējiem akcionāriem pirmtiesības iegādāties jaunās emisijas

akcijas. Uz to, ka konkrētajā gadījumā apstrīdētā norma,

iespējams, ir sasniegusi šo mērķi, citastarp norāda arī EK 2010.

gada 15. septembra lēmumā ietvertie secinājumi. EK uzskatīja, ka

jau īstenotie un tie pasākumi, kurus Latvija apņēmusies īstenot,

nodrošina pašu resursu izmantošanu un to, ka privātie Parex

bankas kapitāla turētāji dod adekvātu ieguldījumu

pārstrukturēšanā. Bijušo vairākuma akcionāru slogu ilustrē tas,

ka Latvija visas to akcijas pārņēma par simbolisku cenu - diviem

latiem. Tādējādi uzskatāms, ka viņi ir uzņēmušies Parex bankas

maksātnespējas sekas. Papildus vairākuma akcionāru nomaiņai

valsts un ERAB veiktās bankas rekapitalizācijas rezultātā ir

ievērojami samazināta arī mazākuma akcionāru ietekme. Šo

akcionāru īpašuma tiesības ir samazinājušās no iepriekšējiem 15,2

procentiem līdz 3,7 procentiem [sk. EK 2010. gada 15.

septembra lēmuma par valsts atbalstu C 26/09 (ex N 289/09), ko

Latvija plāno īstenot AS Parex banka pārstrukturēšanai, 146.

-147. punktu, ES Oficiālais Vēstnesis L 163, 2011. gada 23.

jūnijs, 48. lpp.].

Savukārt šā mērķa sasniegšanai nav nepieciešams atteikties no

akcionāru sapulces sasaukšanas. Tiesas sēdē, atbildot uz

Pieteikuma iesniedzēja jautājumu, D. Lagzdiņa norādīja, ka no

valsts atbalsta tiesību viedokļa neesot nozīmes tam, vai lēmumu

pieņem valde vai padome (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 6.

septembra sēdes stenogrammu lietas materiālu 7. sēj. 83.

lpp.).

Nevienā no EK paziņojumiem, kas attiecas uz finanšu krīzes

pārvarēšanai nepieciešamo valsts atbalstu, nav norādīts, ka

atteikšanās no akcionāru sapulces sasaukšanas šādā gadījumā būtu

nepieciešama, lai nodrošinātu taisnīgu konkurenci. Saeimas

pārstāvis nevarēja pierādīt, ka kādā no EK lēmumiem par valsts

atbalstu Parex bankai būtu akcentēts, ka pamatkapitālu var

palielināt bez akcionāru sapulces lēmuma.

Arī no EK prakses citās ES dalībvalstīs kredītiestādēm

paredzētā valsts atbalsta izvērtēšanā nevar secināt, ka tad, ja

pamatkapitāls tiek palielināts ar akcionāru sapulces lēmumu,

rodas risks, ka tieši tādēļ valsts atbalsts var nesaderēt ar ES

kopējo tirgu. Tā, piemēram, EK lēmumā par valsts atbalstu, kas

tika sniegts Vācijas bankai "Commerzbank", norādīts, ka

pamatkapitālu plānots palielināt akcionāru sapulcē (sk. EK

2009. gada 7. maija lēmuma lietā "State Aid N 244/2009

- Commerzbank - Germany" 32. punktu

http://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/231053/231053_959312_23_1.pdf),

taču EK lēmums šajā lietā ir pozitīvs.

Tātad, ciktāl apstrīdētās normas mērķis ir efektīvi palielināt

kapitālu, citastarp veicot līdzšinējo akcionāru dalības

samazināšanu, tā sasniegšanai nav nepieciešama atteikšanās no

akcionāru sapulces sasaukšanas.

21.3. Vienu no kritērijiem attiecībā uz valsts atbalsta

pasākumiem krīzes situācijā EK norādīja jau 2008. gada oktobrī,

un tas ir valsts atbalsta ierobežojums līdz minimāli

nepieciešamajam. EK paziņojumā teikts, ka valsts atbalsts

kapitāla palielināšanai ir jāierobežo līdz vajadzīgajam minimumam

un tas nedrīkst ļaut saņēmējam iesaistīties agresīvās komerciālās

stratēģijās vai izvērst savu darbību, vai piedalīties citu tādu

mērķu īstenošanā, kuri ietvertu pārmērīgus konkurences

traucējumus. Saņēmējiem ir jāveic pēc iespējas lielāks

ieguldījums, izmantojot pašiem savus līdzekļus, kā arī privātā

sektora līdzdalību (sk. EK paziņojuma "Valsts atbalsta

noteikumu piemērošana pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu

iestādēm saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi" 38.

punktu, ES Oficiālais Vēstnesis, 2008. gada 25. oktobris, Nr.

X).

Regulējums, kas ikvienā gadījumā liedz akcionāriem

pirmtiesības iegādāties jaunās emisijas akcijas, tiem liedz arī

izdarīt savus papildu ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un

tādējādi uzlabot tās finansiālo stāvokli. Šāds risinājums nav

vērsts uz sabiedrības finansiālā stāvokļa uzlabošanu, maksimāli

izmantojot privātus līdzekļus. Var veidoties tāda situācija, ka

privāts kapitāls tiek atraidīts, bet nodokļu maksātāju līdzekļi

tiek ieguldīti.

Ciktāl apstrīdētās normas mērķis ir efektīvi palielināt

kapitālu, apstrīdētā norma šo mērķi nesasniedz, jo liedz

maksimāli iesaistīt bankas glābšanā privātos līdzekļus.