22. pants

1Vērtējot to, vai leģitīmo mērķi var sasniegt arī

2citādi, Satversmes tiesa ir secinājusi, ka saudzējošāks līdzeklis

3ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru leģitīmo

4mērķi var sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē (sk. Satversmes

5tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106

6secinājumu daļas 19. punktu). Lietā ir minēti vairāki

7alternatīvi leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekļi.

822.1. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka viens no

9pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kas nodrošinātu

10leģitīmā mērķa sasniegšanu, ir valsts rīcība Banku pārņemšanas

11likumā paredzētajā kārtībā. Valsts varot iegūt būtisku līdzdalību

12pamatkapitālā, vispirms pārņemot kredītiestādes akcionāriem, tai

13skaitā mazākuma akcionāriem, piederošās akcijas un tikai pēc tam

14veicot ieguldījumus kredītiestādes pamatkapitālā.

15Viens no ES Padomes 2009. gada 20. janvāra lēmumā par Kopienas

16vidēja termiņa finansiālās palīdzības piešķiršanu Latvijai

17izvirzītajiem ekonomiskās politikas nosacījumiem turpmākas

18finansiālas palīdzības izmaksai ir šāds: "[..] nodrošināt,

19lai atlikušie Parex bankas mazākuma akcionāri negūtu labumu no

20bankas jautājuma atrisināšanas, un veikt pasākumus finansiālās

21stabilitātes uzlabošanai, pilnībā nacionalizējot Parex

22banku" (ES Padomes 2009. gada 20. janvāra lēmuma

232009/290/EK par Kopienas vidēja termiņa finansiālās palīdzības

24piešķiršanu Latvijai 3. panta piektās daļas "i" punkts,

25ES Oficiālais Vēstnesis, 2009. gada 25. marts, vai

26http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2009:079:0039:0041:LV:PDF).

27Arī EK 2009. gada 11. februāra lēmuma NN 3/2009, kas attiecas uz

28valsts atbalstu Parex bankai, 30. punktā ir runa par taisnīgu

29kompensāciju mazākuma akcionāriem un tās nosacījumiem (sk. EK

302009. gada 11. februāra lēmuma lietā NN 3/2009 "Grozījumi

31valsts atbalsta pasākumos attiecībā uz AS Parex banka" 30.

32punktu, ES Oficiālais Vēstnesis, 2009. gada 27. jūnijs, Nr. C

33147, vai

34http://ec.europa.eu/eu_law/state_aids/comp-2009/nn003-09-en.pdf).

35Nevar piekrist tiesas sēdē pieaicināto personu izteiktajam

36viedoklim, ka Banku pārņemšanas likumu nevarēja piemērot

37Pieteikuma iesniedzējiem. Šāds apgalvojums ir pretrunā ar

38Latvijas valsts viedokli, ko tā sniegusi EK: "[..] nav

39izslēdzams, ka LHZB pilnīgi nacionalizēs Parex banku, pārņemot

40atlikušās akcijas no mazākuma akcionāriem. Šajā sakarā Latvijas

41iestādes apliecināja, ka kompensācija, kas būtu maksājama

42minētajiem akcionāriem, šādā gadījumā tiks noteikta saskaņā ar

43Likumu par banku pārņemšanu" (EK 2009. gada 11. februāra

44lēmuma NN 3/2009 par izmaiņām valsts atbalsta pasākumos Parex

45bankai 9. punkts,

46http://ec.europa.eu/eu_law/state_aids/comp-2009/nn003-09-en.pdf).

47Referējot par apstrīdēto normu Saeimas sēdē 2009. gada 26.

48februārī, Budžeta komisijas priekšsēdētājs K. Leiškalns norādīja:

49"Piemērojot šādu normu, esošo akcionāru intereses tiek

50ierobežotas daudz mazākā mērā nekā gadījumā, ja valsts saskaņā ar

51Banku pārņemšanas likumu nolemtu veikt bankas piespiedu

52pārņemšanu" (Saeimas 2009. gada 26. februāra sēdes

53stenogramma,

54http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/9E0A71FA0FC099A6C225756E0047D780?OpenDocument).

55Nevar piekrist tiesas sēdē K. Leiškalna izteiktajam viedoklim, ka

56apstrīdētā norma bija nepieciešama tāpēc, ka Banku pārņemšanas

57likumu nevarēja piemērot.

58Banku pārņemšanas likuma projekta anotācijā norādīts:

59"[..] ja netiek panākta vienošanās par labprātīgu

60pārņemšanu, likumprojekts paredz, ka katram konkrētam piespiedu

61pārņemšanas gadījumam tiek izdots atsevišķs likums. Šāda pieeja

62nodrošina, ka likumdevējs katrā konkrētā gadījumā pārliecinās, ka

63ir iestājies tāds ārkārtas gadījums, ka valsts banku sistēmas

64stabilitātes saglabāšanas, maksājumu sistēmu raitas darbības

65nodrošināšanas un sabiedrības interesēs ir nepieciešams pārņemt

66attiecīgās bankas akcijas vai mantu, tiesības un saistības"

67(likumprojekta "Banku pārņemšanas likums" anotācija,

68http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/4BFD4A715FA0A04BC225752100522558?OpenDocument).

69Satversmes tiesa ir norādījusi, ka "personas

70īpašumtiesību patiesu aizsardzību garantē ne vien taisnīga

71atlīdzība (tās apmērs), bet arī nekustamā īpašuma piespiedu

72atsavināšanas process pats par sevi" (Satversmes tiesas

732005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 22.3.

74punkts).Var piekrist, ka Banku pārņemšanas likums Pieteikuma

75iesniedzējiem ir labvēlīgāks tiktāl, ciktāl tas paredz, ka

76jautājumus par akciju atsavināšanu Saeima izvērtē likumdošanas

77procesa ietvaros, savukārt strīdi par taisnīgas atlīdzības apmēru

78risināmi tiesā. Apstrīdētā norma neparedz nevienu no minētajām

79procedūrām.

80Ministru kabinets uzskata, ka pamattiesību ierobežojums būtu

81lielāks tieši tad, ja valsts būtu pilnībā pārņēmusi Parex banku.

82Attiecībā uz akciju piespiedu atsavināšanu par adekvātu atlīdzību

83Banku pārņemšanas likuma 8. panta pirmā daļa paredz: ja pārņemtā

84banka saņēmusi valsts atbalstu vai LB tai piešķīrusi finansējumu

85pirms ierosinājuma par bankas pārņemšanu vai vienlaikus ar to,

86tad, nosakot atlīdzības apmēru, no aprēķiniem izslēdzams

87piešķirtais valsts atbalsts un LB finansējums. Ministru kabineta

882009. gada 10. februāra noteikumi Nr. 112 "Bankas

89akcionāriem vai bankai piešķiramās taisnīgās atlīdzības apmēra

90noteikšanas, piedāvāšanas un samaksas kārtība" paredz

91pārņemamā objekta vērtību noteikt, ņemot vērā bankas kapitāla un

92rezervju lielumu, kas koriģēts par bankas aktīvu bilances

93vērtības un likvidācijas vērtības starpību, izdarot pieņēmumu, ka

94banka nākotnē nesaņems valsts atbalstu un finansējumu no LB,

95ņemot vērā jebkādu informāciju par bankas komercdarbību, bankas

96faktiskās iespējas turpināt komercdarbību nākotnē, bankas

97kapitāla pietiekamības rādītājus un maksātspējas stāvokli, kāds

98tas bija dienā, kad iesniegts ierosinājums par bankas pārņemšanu,

99kā arī bankas likviditātes rādītājus.

100Tiesas sēdē Saeimas pārstāvis un vairākas pieaicinātās

101personas izteica viedokli, ka taisnīga atlīdzība Pieteikuma

102iesniedzējiem Banku pārņemšanas likuma piemērošanas gadījumā būtu

103tuva nullei. Šāds viedoklis atšķiras no Asociācijas rakstveidā

104norādītā viedokļa, ka kredītiestādes akcionāru akciju pārņemšana

105un tikai pēc tam īstenotā pamatkapitāla palielināšana radītu

106vairākas negatīvas sekas gan valstij, gan arī kredītiestādei.

107Naudas līdzekļi, ko valsts ieguldītu pašā kredītiestādē, lai

108uzlabotu tās finansiālo stāvokli, varētu tikt novirzīti

109akcionāriem.

110No lietas materiāliem gūstams ieskats, ka 2008. gada decembrī

111Pieteikuma iesniedzēji savas akcijas vērtēja apmēram tā - divi

112vai vairāk lati par akciju. Intervijā laikrakstam "Dienas

113Bizness" kāds no mazākuma akcionāriem, kurš nav Pieteikuma

114iesniedzēju vidū, izteica viedokli, ka "Parex bankai ir

115liels kredītportfelis. [..] daudz īpašumu - simboliski puse

116Latvijas saķīlāta Parex bankā" (Mārtiņa I. Nav gatavi

117tāpat atdot akcijas. Dienas Bizness, 2008. gada 19. decembris,

118http://www.db.lv).

119Apstrīdētās normas pieņemšanas laikā FM uzskatīja: ja Parex

120bankas mazākuma akcionāru jautājums tiktu risināts ar Banku

121pārņemšanas likuma palīdzību, būtiskākās negatīvās sekas būtu

122tiesāšanās izdevumi gadījumā, ja mazākuma akcionāri nebūtu

123apmierināti ar izmaksātās kompensācijas apmēru (sk. FM 2009.

124gada 24. februāra vēstuli Nr. 7/VK-74/540 lietas materiālu 3.

125sēj. 71.-72. lpp.). Tātad apstrīdētās normas

126pieņemšanas laikā FM nebija pārliecināta par taisnīgas atlīdzības

127apmēru un tai bija bažas par tiesvedības risku.

128EK attiecībā uz finanšu iestāžu glābšanas pasākumiem

129atbilstīgo aktīvu novērtēšanu un cenu noteikšanu norāda, ka

130pirmajā posmā aktīvus, ja iespējams, vajadzētu novērtēt,

131pamatojoties uz to pašreizējo tirgus vērtību. "Būtībā

132ikviens glābšanas shēmā iekļauto aktīvu pārvedums vērtībā, kas

133pārsniedz tirgus cenu, būs valsts atbalsts. Tomēr pašreizējā

134tirgus vērtība var būt diezgan atšķirīga no šo aktīvu bilances

135vērtības pašreizējā situācijā vai, ja nav tirgus, tāda var pat

136nebūt (dažiem aktīviem vērtība praktiski var būt pat nulle)"

137(sk. Komisijas paziņojuma par samazinātas vērtības aktīviem

138piemērojamo režīmu Kopienas banku nozarē 39. punktu, ES

139Oficiālais Vēstnesis, 2009. gada 26. marts, vai

140http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2009:072:0001:0022:LV:PDF).

141Konkrētās lietas ietvaros nav iespējams un nepieciešams

142noskaidrot, vai un cik liela taisnīga atlīdzība būtu pienākusies

143Pieteikuma iesniedzējiem, ja valsts izšķirtos par Parex bankas

144pilnīgu nacionalizāciju.

145Valsts rīcība, kuras rezultātā uzlabojas kredītiestādes

146finansiālais stāvoklis, ļauj akcionāriem arī turpmāk saglabāt

147savu īpašnieka statusu un īstenot no akcijām izrietošās tiesības.

148Līdz ar to Banku pārņemšanas likuma piemērošana nebūtu uzskatāma

149par Pieteikuma iesniedzēju tiesības mazāk ierobežojošu

150līdzekli.

15122.2. Ciktāl leģitīmais mērķis ir saīsināt laiku, kas

152nepieciešams akcionāru sapulces sasaukšanai, pastāv arī

153alternatīvs līdzeklis tā sasniegšanai, proti, akcionāru sapulces

154sasaukšanai likumā noteikto termiņu saīsināšana. Komerclikumā

155noteikto termiņu - 30 dienas - likumdevējam bija iespēja saīsināt

156gan vispār, gan arī attiecībā uz gadījumiem, kad nepieciešams

157glābt finansiālās grūtībās nonākušu kredītiestādi.

158Tāpat bija iespējams paredzēt arī pavisam īsu termiņu, kurā

159akcionāram jāizšķiras par savu pirmtiesību īstenošanu un

160jāapmaksā parakstītais kapitāls.

16122.3. Apstrīdētā norma ir saistīta ar valsts atbalstu,

162tāpēc pamatkapitāla palielināšana tajā paredzētajā kārtībā

163iespējama tikai pēc EK lēmuma saņemšanas. To ilustrē arī

164situācija 2009. gada martā, kad pirmais Parex bankas padomes

165lēmums par kapitāla palielināšanu netika realizēts, jo tajā

166paredzēto valsts atbalsta apjomu EK neakceptēja. Bija

167nepieciešams gan atkārtots MK lēmums, gan arī Parex bankas

168padomes lēmums (sk. šā sprieduma 1.6. punktu).

169Lai arī pastāv iespēja, ka steidzamā gadījumā EK lēmums tiek

170pieņemts ātri, attiecībā uz Parex banku EK 2009. gada 11. maija

171lēmums tika saņemts pēc ilgāka laika nekā Komerclikumā akcionāru

172sapulces sasaukšanai paredzētais laiks. Šajā periodā bija

173iespējams savlaicīgi izsludināt akcionāru sapulci. Piemēram,

1742009. gada maijā EK individuālu lēmumu par valsts atbalsta

175saderību ar kopējo tirgu pieņēma arī attiecībā uz Vācijas banku

176"Comerzbank", kurā Vācijas valsts ieguva līdzdalību -

17725 procenti un viena akcija. Šī banka par sava pamatkapitāla

178palielināšanu lēma akcionāru sapulcē, kura tika izsludināta

179laikā, kad EK vēl tikai izskatīja attiecīgo jautājumu. Akcionāru

180sapulce notika īsi pēc EK lēmuma pieņemšanas (sk.:

181https://www.commerzbank.de/de/hauptnavigation/presse/pressemitteilungen/archiv1/2009/quartal_09_02/presse_archiv_detail_09_02_5417.html).

182Attiecībā uz valsts atbalstu Parex bankai restrukturizācijas

183posmā EK lēmuma pieņemšanas procedūra kopumā ilga vairāk nekā

184gadu. Proti, Latvija pirmo restrukturizācijas plāna redakciju

185iesniedza jau 2009. gada 11. maijā, bet pozitīvs lēmums tika

186pieņemts tikai 2010. gada 15. septembrī (sk. šā sprieduma 1.6.

187punktu). Komerclikuma normas neliedz izsludināt akcionāru

188sapulci pirms EK lēmuma pieņemšanas. Tāpat var noteikt arī

189regulējumu, kas ļautu akcionāru sapulcei pamatkapitāla

190palielināšanu saistīt ar nosacījumu, ka pamatkapitāla

191palielināšana notiek tikai pēc pozitīva EK lēmuma

192pieņemšanas.

19322.4. Komerclikumā paredzētais regulējums, atšķirībā no

194citu Eiropas valstu prakses, liedz akcionāru sapulcei pašai lemt

195par atteikšanos no akcionāru pirmtiesībām. Tā Komerclikuma 253.

196panta pirmās daļas pirmais teikums paredz, ka "akcionāru

197pirmtiesības nevar atcelt vai ierobežot dibināšanas līgumā,

198statūtos vai ar akcionāru sapulces lēmumu". Komerclikuma

199253. panta pirmās daļas otrais teikums paredz, ka,

200"palielinot pamatkapitālu šā likuma 254. panta otrajā daļā

201paredzētajos gadījumos, akcionāriem nav pirmtiesību".

202Savukārt 254. pants regulē pamatkapitāla palielināšanu ar īpašu

203mērķi. Šā panta otrajā daļā norādītie mērķi neaptver situāciju,

204uz kuru attiecas apstrīdētā norma.

205Taču šāds regulējums ir Latvijas likumdevēja brīvas

206izšķiršanās rezultāts. ES tiesību akti neliedz likumdevējam

207iestrādāt Komerclikumā normu, kas ļautu akcionāriem pašiem,

208izvērtējot situāciju un savas iespējas, lemt par atteikšanos no

209pirmtiesībām, ja tas nepieciešams bankas glābšanas interesēs.

210Ciktāl apstrīdētās normas leģitīmais mērķis ir palielināt

211pamatkapitālu tādā veidā, ka tiek izslēgtas akcionāru iespējas

212izmantot savas pirmtiesības, pastāv iespēja šo mērķi sasniegt ar

213saudzīgākiem līdzekļiem.

214Līdz ar to likumdevējam bija iespēja

215leģitīmo mērķi sasniegt ar alternatīviem līdzekļiem, kas personu

216pamattiesības aizskartu mazāk.