10. pants

1Saeima uzskata, ka Pieteikumu iesniedzēju

2pamattiesības aizskar nevis apstrīdētā norma, bet gan tas, ka

3apgabaltiesa attiecīgajās situācijās nepiemēroja Kriminālprocesa

4likuma 631. panta ceturto daļu.

5Kriminālprocesa likuma 631. panta ceturtā daļa nosaka:

6"Izskatot sūdzību vai protestu, tiesa atceļ rajona

7(pilsētas) tiesas lēmumu un nosūta materiālus jaunai

8izskatīšanai, ja konstatē kādu šā likuma pārkāpumu, kuru tiesa

9pati nevar novērst. Lēmums nav pārsūdzams." Saeimas ieskatā,

10apgabaltiesai, konstatējot, ka tajā tiek iesniegti pierādījumi,

11kurus nevarēja iesniegt rajona (pilsētas) tiesā un kuri nav

12vērtēti, vajadzēja atcelt rajona (pilsētas) tiesas lēmumu un

13nodot materiālus jaunai izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.

14Satversmes tiesas procesā ir nošķirams jautājums par

15apstrīdētā tiesiskā regulējuma satversmību no jautājuma par to,

16vai apstrīdētais tiesiskais regulējums personai ir piemērots

17pareizi (sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada 29. decembra

18sprieduma lietā Nr. 2021-09-01 11.2. punktu). Satversmes

19tiesas kompetence konkretizēta Satversmes tiesas likuma 1. un 16.

20pantā, saskaņā ar kuru Satversmes tiesa tiesību normu

21satversmības kontroles ietvaros nerisina atsevišķās lietās

22pieļautas kļūdas tiesību normu interpretācijā un piemērošanā

23konkrētiem lietas faktiskajiem apstākļiem. Tātad, ja izskatāmajā

24lietā apgabaltiesa būtu varējusi piemērot Kriminālprocesa 631.

25panta ceturto daļu, tādējādi novēršot Pieteikumu iesniedzēju

26pamattiesību aizskārumu, tiesvedība būtu izbeidzama.

27Tā kā lietā ir sniegti argumenti par tiesvedības izbeigšanu,

28Satversmes tiesa tos izvērtēs vispirms.

2910.1. Kriminālprocesa likuma 59. nodaļa regulē

30procesuālo kārtību procesos par noziedzīgi iegūtu mantu. Saskaņā

31ar Kriminālprocesa likuma 626. panta pirmo daļu pirmstiesas

32kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu savlaicīgas

33atrisināšanas un procesa ekonomijas interesēs ir pieļaujams

34izdalīt no krimināllietas materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu

35un uzsākt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, ja pierādījumu

36kopums dod pamatu uzskatīt, ka manta, kura izņemta vai kurai

37uzlikts arests, ir noziedzīgi iegūta, un ja objektīvu iemeslu dēļ

38krimināllietas nodošana tiesai tuvākajā laikā (saprātīgā laika

39periodā) nav iespējama vai tas var radīt būtiskus neattaisnotus

40izdevumus. Pastāvot minētajiem priekšnoteikumiem un atbilstoši

41Kriminālprocesa likuma 627. pantam procesa virzītājs pieņem

42lēmumu uzsākt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Lēmumā procesa

43virzītājam jānorāda, kādi lietas materiāli pamato mantas

44noziedzīgo izcelsmi. Lēmumu un šos lietas materiālus procesa

45virzītājs nodod izlemšanai rajona (pilsētas) tiesai, kā arī par

46to informē ar mantu saistītās personas Kriminālprocesa likuma

47628. pantā noteiktajā kārtībā.

48Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu iesaistīto personu

49procesuālās tiesības un lietas iztiesāšanas kārtību rajona

50(pilsētas) tiesā atsevišķi nosaka Kriminālprocesa likuma 629.

51pants. Tā trešā daļa sākotnējā redakcijā paredzēja, ka tiesas

52sēdē uzklausa procesa virzītāju, prokuroru, pārējās uzaicinātās

53personas un pārbauda iesniegtos pierādījumus. Savukārt

54Kriminālprocesa likuma 631. pants noteica, ka tiesas lēmums ir

55pārsūdzams apelācijas instances tiesā vispārējā kārtībā.

56Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu iesaistīto personu

57procesuālās tiesības un lietas iztiesāšanas kārtība šādā procesā

58ir vairākkārt grozītas.

59Ar 2009. gada 12. marta likumu "Grozījumi Kriminālprocesa

60likumā" 631. pants tika izteikts jaunā redakcijā, nosakot,

61ka: rajona (pilsētas) tiesas lēmums pārsūdzams apgabaltiesā;

62sūdzību vai protestu izskata tiesa triju tiesnešu sastāvā likuma

63629. pantā noteiktajā termiņā un kārtībā, pirmo uzklausot

64sūdzības vai protesta iesniedzēju un pārbaudot iesniegtos

65pierādījumus; izskatot sūdzību vai protestu, tiesa var atcelt

66rajona (pilsētas) tiesas lēmumu un pieņemt likuma 630. pantā

67minēto lēmumu; apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.

68Ar 2010. gada 21. oktobra likumu "Grozījumi

69Kriminālprocesa likumā" Kriminālprocesa likuma 629. pantā

70tika iekļauta ceturtā daļa, kas noteica, ka tiesas sēdē tiesas

71procesā iesaistītajām personām ir vienādas tiesības pieteikt

72noraidījumus vai lūgumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties

73pierādījumu pārbaudē, iesniegt tiesai rakstveida paskaidrojumus,

74kā arī piedalīties citu jautājumu izskatīšanā, kuri radušies

75tiesas procesa gaitā.

76Ar 2011. gada 8. jūlija likumu "Grozījumi Kriminālprocesa

77likumā" notika atteikšanās no likuma 59. nodaļā noteiktās

78pierādījumu pārbaudes. Šo grozījumu rezultātā tiesas procesā par

79noziedzīgi iegūtu mantu tika citstarp izslēgtas procesā

80iesaistīto personu tiesības noteikt uz tiesu izsaucamos

81lieciniekus.

82Ar 2022. gada 6. oktobra likumu "Grozījumi

83Kriminālprocesa likumā" atkal tika grozīta 59. nodaļā

84noteiktā procesuālā kārtība pierādījumu iesniegšanai. Turpmāk

85Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturtā daļa paredzēja, ka

86tiesas procesā iesaistītajām personām ir vienādas tiesības

87pieteikt noraidījumus vai lūgumus, iesniegt rajona (pilsētas)

88tiesai pierādījumus, iesniegt tiesai rakstveida paskaidrojumus,

89kā arī piedalīties citu jautājumu izskatīšanā, kuri radušies

90tiesas procesa gaitā. Kā norādīts 2022. gada 6. oktobra likuma

91"Grozījumi Kriminālprocesa likumā" anotācijā, grozījumi

92Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturtajā daļā paredz ierobežot

93pierādījumu iesniegšanu, dodot lietas dalībniekiem tiesības

94iesniegt pierādījumus attiecībā uz mantu tikai rajona (pilsētas)

95tiesā. Tas noteikts, lai nodrošinātu tiesības uz taisnīgu tiesu,

96tostarp efektīvu lēmuma par noziedzīgi iegūtu mantu pārsūdzību

97(sk. 13. Saeimas likumprojekta Nr. 1323 "Grozījumi

98Kriminālprocesa likumā" anotāciju. Pieejama 13. Saeimas

99likumprojektu arhīvā, mājaslapā: saeima.lv).

100Tādējādi apstrīdētā norma nosaka procesā iesaistīto personu

101tiesības iesniegt pierādījumus attiecībā uz mantu tikai rajona

102(pilsētas) tiesā un liedz tos iesniegt apgabaltiesā, kas izskata

103sūdzību par rajona (pilsētas) tiesas lēmumu par noziedzīgi iegūtu

104mantu.

10510.2. Rajona (pilsētas) tiesas lēmuma pārsūdzēšanu un

106apgabaltiesas kompetenci regulē Kriminālprocesa likuma 631.

107pants. Apgabaltiesa pēc procesā iesaistīto personu sūdzības

108atkārtoti pārbauda lietas materiālus, uzklausa procesa virzītāju,

109prokuroru, pārējās uzaicinātās un ieradušās personas, to

110pārstāvjus vai aizstāvjus, izvērtē pierādījumus un lemj no jauna

111par to, vai manta ir noziedzīgi iegūta vai saistīta ar noziedzīgu

112nodarījumu un kāda būs rīcība ar šo mantu (sk. Kriminālprocesa

113likuma 630. panta pirmo daļu).

114Arī Saeima un vairākas pieaicinātās personas norādījušas, ka

115viens no apstrīdētās normas pieņemšanas mērķiem bija nodrošināt

116to, ka tiek vērtēti vieni un tie paši pierādījumi, un tādējādi

117nodrošināt jautājuma par mantas izcelsmi izskatīšanu pēc būtības

118divās tiesu instancēs.

119Tātad apgabaltiesas kompetence nav ierobežota tikai ar tiesību

120jautājumu pārskatīšanu, jo apgabaltiesa atkārtoti pārbauda lietas

121faktus un vērtē pierādījumus par tiem.

12210.2.1. Kriminālprocesa likuma 631. panta ceturtā daļa

123nosaka: "Izskatot sūdzību vai protestu, tiesa atceļ rajona

124(pilsētas) tiesas lēmumu un nosūta materiālus jaunai

125izskatīšanai, ja konstatē kādu šā likuma pārkāpumu, kuru tiesa

126pati nevar novērst. Lēmums nav pārsūdzams." Saeimas ieskatā,

127Kriminālprocesa likuma 631. panta ceturtās daļas pieņemšanas

128mērķis citstarp bija ļaut apgabaltiesai nodot lietas materiālus

129jaunai izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā, lai tā varētu vērtēt

130pierādījumus gadījumos, kad tie nevarēja tikt iesniegti rajona

131(pilsētas) tiesā objektīvu iemeslu dēļ.

132Kā norādīts 2022. gada 6. oktobra likuma "Grozījumi

133Kriminālprocesa likumā" anotācijā, Kriminālprocesa likuma

134631. panta ceturtajā daļā paredzētā apgabaltiesas papildu

135kompetence ir vērsta uz taisnīga procesa nodrošināšanu, jo pirms

136šīs normas pieņemšanas, piemēram, gadījumā, kad rajona (pilsētas)

137tiesa, pieņemot lēmumu, nav izvērtējusi pierādījumus,

138apgabaltiesa varētu pieņemt tikai vienu no diviem lēmumiem -

139atzīt mantu par noziedzīgi iegūtu vai izbeigt procesu -, līdz ar

140to radot tādu situāciju, ka lieta pēc būtības tiktu vērtēta tikai

141vienā instancē (sk. 13. Saeimas likumprojekta Nr. 1323

142"Grozījumi Kriminālprocesa likumā" anotāciju. Pieejama