Par Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturtās daļas vārdu "rajona (pilsētas) tiesai" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam teikumam

10. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Saeima uzskata, ka Pieteikumu iesniedzēju

pamattiesības aizskar nevis apstrīdētā norma, bet gan tas, ka

apgabaltiesa attiecīgajās situācijās nepiemēroja Kriminālprocesa

likuma 631. panta ceturto daļu.

Kriminālprocesa likuma 631. panta ceturtā daļa nosaka:

"Izskatot sūdzību vai protestu, tiesa atceļ rajona

(pilsētas) tiesas lēmumu un nosūta materiālus jaunai

izskatīšanai, ja konstatē kādu šā likuma pārkāpumu, kuru tiesa

pati nevar novērst. Lēmums nav pārsūdzams." Saeimas ieskatā,

apgabaltiesai, konstatējot, ka tajā tiek iesniegti pierādījumi,

kurus nevarēja iesniegt rajona (pilsētas) tiesā un kuri nav

vērtēti, vajadzēja atcelt rajona (pilsētas) tiesas lēmumu un

nodot materiālus jaunai izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.

Satversmes tiesas procesā ir nošķirams jautājums par

apstrīdētā tiesiskā regulējuma satversmību no jautājuma par to,

vai apstrīdētais tiesiskais regulējums personai ir piemērots

pareizi (sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada 29. decembra

sprieduma lietā Nr. 2021-09-01 11.2. punktu). Satversmes

tiesas kompetence konkretizēta Satversmes tiesas likuma 1. un 16.

pantā, saskaņā ar kuru Satversmes tiesa tiesību normu

satversmības kontroles ietvaros nerisina atsevišķās lietās

pieļautas kļūdas tiesību normu interpretācijā un piemērošanā

konkrētiem lietas faktiskajiem apstākļiem. Tātad, ja izskatāmajā

lietā apgabaltiesa būtu varējusi piemērot Kriminālprocesa 631.

panta ceturto daļu, tādējādi novēršot Pieteikumu iesniedzēju

pamattiesību aizskārumu, tiesvedība būtu izbeidzama.

Tā kā lietā ir sniegti argumenti par tiesvedības izbeigšanu,

Satversmes tiesa tos izvērtēs vispirms.

10.1. Kriminālprocesa likuma 59. nodaļa regulē

procesuālo kārtību procesos par noziedzīgi iegūtu mantu. Saskaņā

ar Kriminālprocesa likuma 626. panta pirmo daļu pirmstiesas

kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu savlaicīgas

atrisināšanas un procesa ekonomijas interesēs ir pieļaujams

izdalīt no krimināllietas materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu

un uzsākt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, ja pierādījumu

kopums dod pamatu uzskatīt, ka manta, kura izņemta vai kurai

uzlikts arests, ir noziedzīgi iegūta, un ja objektīvu iemeslu dēļ

krimināllietas nodošana tiesai tuvākajā laikā (saprātīgā laika

periodā) nav iespējama vai tas var radīt būtiskus neattaisnotus

izdevumus. Pastāvot minētajiem priekšnoteikumiem un atbilstoši

Kriminālprocesa likuma 627. pantam procesa virzītājs pieņem

lēmumu uzsākt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Lēmumā procesa

virzītājam jānorāda, kādi lietas materiāli pamato mantas

noziedzīgo izcelsmi. Lēmumu un šos lietas materiālus procesa

virzītājs nodod izlemšanai rajona (pilsētas) tiesai, kā arī par

to informē ar mantu saistītās personas Kriminālprocesa likuma

628. pantā noteiktajā kārtībā.

Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu iesaistīto personu

procesuālās tiesības un lietas iztiesāšanas kārtību rajona

(pilsētas) tiesā atsevišķi nosaka Kriminālprocesa likuma 629.

pants. Tā trešā daļa sākotnējā redakcijā paredzēja, ka tiesas

sēdē uzklausa procesa virzītāju, prokuroru, pārējās uzaicinātās

personas un pārbauda iesniegtos pierādījumus. Savukārt

Kriminālprocesa likuma 631. pants noteica, ka tiesas lēmums ir

pārsūdzams apelācijas instances tiesā vispārējā kārtībā.

Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu iesaistīto personu

procesuālās tiesības un lietas iztiesāšanas kārtība šādā procesā

ir vairākkārt grozītas.

Ar 2009. gada 12. marta likumu "Grozījumi Kriminālprocesa

likumā" 631. pants tika izteikts jaunā redakcijā, nosakot,

ka: rajona (pilsētas) tiesas lēmums pārsūdzams apgabaltiesā;

sūdzību vai protestu izskata tiesa triju tiesnešu sastāvā likuma

629. pantā noteiktajā termiņā un kārtībā, pirmo uzklausot

sūdzības vai protesta iesniedzēju un pārbaudot iesniegtos

pierādījumus; izskatot sūdzību vai protestu, tiesa var atcelt

rajona (pilsētas) tiesas lēmumu un pieņemt likuma 630. pantā

minēto lēmumu; apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.

Ar 2010. gada 21. oktobra likumu "Grozījumi

Kriminālprocesa likumā" Kriminālprocesa likuma 629. pantā

tika iekļauta ceturtā daļa, kas noteica, ka tiesas sēdē tiesas

procesā iesaistītajām personām ir vienādas tiesības pieteikt

noraidījumus vai lūgumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties

pierādījumu pārbaudē, iesniegt tiesai rakstveida paskaidrojumus,

kā arī piedalīties citu jautājumu izskatīšanā, kuri radušies

tiesas procesa gaitā.

Ar 2011. gada 8. jūlija likumu "Grozījumi Kriminālprocesa

likumā" notika atteikšanās no likuma 59. nodaļā noteiktās

pierādījumu pārbaudes. Šo grozījumu rezultātā tiesas procesā par

noziedzīgi iegūtu mantu tika citstarp izslēgtas procesā

iesaistīto personu tiesības noteikt uz tiesu izsaucamos

lieciniekus.

Ar 2022. gada 6. oktobra likumu "Grozījumi

Kriminālprocesa likumā" atkal tika grozīta 59. nodaļā

noteiktā procesuālā kārtība pierādījumu iesniegšanai. Turpmāk

Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturtā daļa paredzēja, ka

tiesas procesā iesaistītajām personām ir vienādas tiesības

pieteikt noraidījumus vai lūgumus, iesniegt rajona (pilsētas)

tiesai pierādījumus, iesniegt tiesai rakstveida paskaidrojumus,

kā arī piedalīties citu jautājumu izskatīšanā, kuri radušies

tiesas procesa gaitā. Kā norādīts 2022. gada 6. oktobra likuma

"Grozījumi Kriminālprocesa likumā" anotācijā, grozījumi

Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturtajā daļā paredz ierobežot

pierādījumu iesniegšanu, dodot lietas dalībniekiem tiesības

iesniegt pierādījumus attiecībā uz mantu tikai rajona (pilsētas)

tiesā. Tas noteikts, lai nodrošinātu tiesības uz taisnīgu tiesu,

tostarp efektīvu lēmuma par noziedzīgi iegūtu mantu pārsūdzību

(sk. 13. Saeimas likumprojekta Nr. 1323 "Grozījumi

Kriminālprocesa likumā" anotāciju. Pieejama 13. Saeimas

likumprojektu arhīvā, mājaslapā: saeima.lv).

Tādējādi apstrīdētā norma nosaka procesā iesaistīto personu

tiesības iesniegt pierādījumus attiecībā uz mantu tikai rajona

(pilsētas) tiesā un liedz tos iesniegt apgabaltiesā, kas izskata

sūdzību par rajona (pilsētas) tiesas lēmumu par noziedzīgi iegūtu

mantu.

10.2. Rajona (pilsētas) tiesas lēmuma pārsūdzēšanu un

apgabaltiesas kompetenci regulē Kriminālprocesa likuma 631.

pants. Apgabaltiesa pēc procesā iesaistīto personu sūdzības

atkārtoti pārbauda lietas materiālus, uzklausa procesa virzītāju,

prokuroru, pārējās uzaicinātās un ieradušās personas, to

pārstāvjus vai aizstāvjus, izvērtē pierādījumus un lemj no jauna

par to, vai manta ir noziedzīgi iegūta vai saistīta ar noziedzīgu

nodarījumu un kāda būs rīcība ar šo mantu (sk. Kriminālprocesa

likuma 630. panta pirmo daļu).

Arī Saeima un vairākas pieaicinātās personas norādījušas, ka

viens no apstrīdētās normas pieņemšanas mērķiem bija nodrošināt

to, ka tiek vērtēti vieni un tie paši pierādījumi, un tādējādi

nodrošināt jautājuma par mantas izcelsmi izskatīšanu pēc būtības

divās tiesu instancēs.

Tātad apgabaltiesas kompetence nav ierobežota tikai ar tiesību

jautājumu pārskatīšanu, jo apgabaltiesa atkārtoti pārbauda lietas

faktus un vērtē pierādījumus par tiem.

10.2.1. Kriminālprocesa likuma 631. panta ceturtā daļa

nosaka: "Izskatot sūdzību vai protestu, tiesa atceļ rajona

(pilsētas) tiesas lēmumu un nosūta materiālus jaunai

izskatīšanai, ja konstatē kādu šā likuma pārkāpumu, kuru tiesa

pati nevar novērst. Lēmums nav pārsūdzams." Saeimas ieskatā,

Kriminālprocesa likuma 631. panta ceturtās daļas pieņemšanas

mērķis citstarp bija ļaut apgabaltiesai nodot lietas materiālus

jaunai izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā, lai tā varētu vērtēt

pierādījumus gadījumos, kad tie nevarēja tikt iesniegti rajona

(pilsētas) tiesā objektīvu iemeslu dēļ.

Kā norādīts 2022. gada 6. oktobra likuma "Grozījumi

Kriminālprocesa likumā" anotācijā, Kriminālprocesa likuma

631. panta ceturtajā daļā paredzētā apgabaltiesas papildu

kompetence ir vērsta uz taisnīga procesa nodrošināšanu, jo pirms

šīs normas pieņemšanas, piemēram, gadījumā, kad rajona (pilsētas)

tiesa, pieņemot lēmumu, nav izvērtējusi pierādījumus,

apgabaltiesa varētu pieņemt tikai vienu no diviem lēmumiem -

atzīt mantu par noziedzīgi iegūtu vai izbeigt procesu -, līdz ar

to radot tādu situāciju, ka lieta pēc būtības tiktu vērtēta tikai

vienā instancē (sk. 13. Saeimas likumprojekta Nr. 1323

"Grozījumi Kriminālprocesa likumā" anotāciju. Pieejama