15. pants

Saeima uzskata, ka Satversmes tiesa lietā Nr.

2016-13-01 jau ir izlēmusi jautājumu par Kriminālprocesa likuma

629. panta piektās daļas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam

teikumam, turklāt arī attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju, un

tāpēc tiesvedība par šo prasījumu būtu izbeidzama. Pieteikuma

iesniedzēja ir lūgusi Satversmes tiesu atzīt minēto

Kriminālprocesa likuma normu par neatbilstošu Satversmes 92.

panta pirmajam teikumam un attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju

par spēkā neesošu no tās pamattiesību aizskāruma rašanās

brīža.

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5. punkts

noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma

pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja pasludināts

spriedums citā lietā par to pašu prasījuma priekšmetu.

15.1. Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2016-13-01

nolēma, ka Kriminālprocesa likuma 629. panta piektā daļa, ciktāl

tiesa nevar pārvērtēt procesa virzītāja lēmuma par personas

tiesībām iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas

materiāliem tiesiskumu un pamatotību, neatbilst Satversmes 92.

panta pirmajam teikumam.

Satversmes tiesa atzina, ka procesā par noziedzīgi iegūtu

mantu valstij ir pienākums nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu

tā, lai tiktu īstenota efektīva tiesību aizsardzība. Procesā par

noziedzīgi iegūtu mantu demokrātiskā tiesiskā valstī ir

jānodrošina pušu līdzvērtīgu iespēju principa ievērošana, un tas

citstarp ir saistīts arī ar personas tiesībām iepazīties ar šā

procesa materiāliem. Tas apstāklis, ka procesa virzītājs, kas

vienlaikus ir viena no procesa par noziedzīgi iegūtu mantu pusēm

un turklāt joprojām turpina izmeklēt noziedzīgo nodarījumu,

pieņem arī lēmumu par personas tiesībām iepazīties ar procesa par

noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem, rada pamatotas šaubas

par šā lēmuma objektivitāti un neatkarību, ja tas netiek saskaņā

ar taisnīgas tiesas principu pārvērtēts tiesā. Likumdevējam būtu

jānosaka tāda kārtība, kas nodrošinātu pušu līdzvērtīgu iespēju

principu šajās lietās, paredzot tiesai iespēju pārbaudīt, vai

procesa virzītāja lēmums par personas tiesībām iepazīties ar

procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem ir

tiesisks un pamatots. Tieši tiesa ir tas subjekts, kam, izskatot

jautājumu pēc būtības, vienlaikus būtu jāveic kontroles funkcija

pār ar mantu saistīto personu pamattiesību ievērošanu (sk.

Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija sprieduma lietā Nr.

2016-13-01 14.1. un 15.3. punktu).

Pieteikuma iesniedzējas konstitucionālajā sūdzībā norādītie

lietas faktiskie apstākļi un juridiskais pamatojums prasījumā par

Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas atbilstību

Satversmes 92. panta pirmajam teikumam ir līdzīgi lietas Nr.

2016-13-01 ietvaros izvērtētajiem faktiskajiem apstākļiem un

juridiskajam pamatojumam. Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr.

2016-13-01 jau ir izvērtējusi Pieteikuma iesniedzējas norādītos

argumentus par minētās tiesību normas satversmību un atzinusi šo

normu par neatbilstošu Satversmei.

Līdz ar to Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2016-13-01 jau

ir atzinusi Kriminālprocesa likuma 629. panta piekto daļu, ciktāl

tiesa nevar pārvērtēt procesa virzītāja lēmuma par personas

tiesībām iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas

materiāliem tiesiskumu un pamatotību, par neatbilstošu Satversmes

92. panta pirmajam teikumam, tādējādi šo normu atkārtoti vērtēt

nav nepieciešams.

15.2. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta

trešo daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no sprieduma publicēšanas dienas, ja tiesa nav

noteikusi citādi. Minētā likuma norma tiesai piešķir plašu

rīcības brīvību izlemt, no kura brīža spēku zaudē norma, kas

atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību

normai.

Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2016-13-01 atzina

Kriminālprocesa likuma 629. panta piekto daļu, ciktāl tiesa nevar

pārvērtēt procesa virzītāja lēmuma par personas tiesībām

iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas

materiāliem tiesiskumu un pamatotību, par neatbilstošu Satversmes

92. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no sprieduma

publicēšanas dienas. Spriedums lietā Nr. 2016-13-01 publicēts

oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 2017. gada 25.

maijā, Nr. 102 (5929). Vienlaikus Satversmes tiesa noteica, ka

līdz jauna tiesiskā regulējuma pieņemšanai Kriminālprocesa likuma

628. pantā minētās ar mantu saistītās personas tiesības lūgt

tiesu pārvērtēt procesa virzītāja lēmumu par tās iepazīšanos ar

procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem

nodrošināmas, tieši piemērojot Satversmes 92. pantu un sprieduma

lietā Nr. 2016-13-01 atziņas (sk. Satversmes tiesas 2017. gada

23. maija sprieduma Nr. 2016-13-01 16.2. punktu).

No izskatāmās lietas faktiskajiem apstākļiem izriet, ka 2017.

gada 7. martā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

procesā par noziedzīgi iegūtu mantu attiecībā uz Pieteikuma

iesniedzēju pieņēma lēmumu, kas atbilstoši apstrīdētajai normai

nav pārsūdzams. 2017. gada 21. martā, pēc tam, kad process par

noziedzīgi iegūtu mantu bija noslēdzies, Pieteikuma iesniedzēja

iesniedza konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā. Lai būtu

iespējams novērst negatīvās sekas, ko Pieteikuma iesniedzējai

radījusi Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas

piemērošana procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, Pieteikuma

iesniedzēja lūdza atzīt šo normu par spēkā neesošu no tās

pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

Izskatāmās lietas ierosināšanas brīdī prasījums par

Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas atbilstību

Satversmes 92. panta pirmajam teikumam vēl nebija izspriests.

Satversmes tiesa lietā Nr. 2016-13-01 nav izvērtējusi

Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas spēkā neesību

attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju.

Līdz ar to izskatāmajā lietā nepastāv Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 5. punktā paredzētais priekšnoteikums

tiesvedības izbeigšanai. Satversmes tiesai ir jāizvērtē

Pieteikuma iesniedzējas lūgums atzīt Kriminālprocesa likuma 629.

panta piekto daļu par spēkā neesošu no Pieteikuma iesniedzējas

pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.