17. pants

Saeima uzskata, ka izskatāmajā lietā attiecībā uz

prasījumu par Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otrā

teikuma atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam ir

pamats izbeigt tiesvedību, jo šī norma Pieteikuma iesniedzējai

nerada nelabvēlīgākus savu tiesību aizsardzības noteikumus kā

aizskartajam mantas īpašniekam pamata kriminālprocesā. Proti, arī

šim aizskartajam mantas īpašniekam neesot tiesību iesniegt

kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas lēmumu.

Tādējādi Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otrais

teikums neradot atšķirīgu attieksmi pret Pieteikuma

iesniedzēju.

Lai Satversmes tiesa varētu izvērtēt, vai tiesību norma rada

atšķirīgu attieksmi pret personām, visupirms ir jāizvērtē, vai un

kuras personas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

salīdzināmos apstākļos (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010.

gada 2. februāra sprieduma lietā Nr. 2009-46-01 7.

punktu).

Līdz ar to tiesvedība lietā ir

turpināma.