6. pants

1Apstrīdētā norma paredz

2atbildību par tādām darbībām, par kurām Konvencijas 3.15.

3standarts liedz valstīm noteikt atbildību, izņemot gadījumus, kad

4valsts Konvencijā noteiktajā kārtībā ir paziņojusi par atšķirīgu

5praksi. Tā kā Latvija par šādu praksi nav paziņojusi, šajā

6gadījumā Latvijas nacionālā norma ir pretrunā ar starptautisko

7normu.

81993.gada 6.aprīlī Latvijas

9Republikas Augstākā padome ar lēmumu "Par pievienošanos 1969.gada

1023.maija Vīnes konvencijai par starptautisko līgumu tiesībām"

11ratificēja 1969. gada 23. maija Vīnes konvenciju par

12starptautisko līgumu tiesībām (turpmāk - Vīnes konvencija). Šajā

13konvencijā noteikts, ka konvencijas dalībvalstis atzīst līguma kā

14starptautiskā tiesību avota arvien pieaugošo lomu miermīlīgās

15sadarbības attīstīšanā starp valstīm, neraugoties uz to

16konstitucionālo vai sabiedrisko sistēmu atšķirībām. Vīnes

17konvencijas 26. pants noteic, ka "katrs spēkā esošs līgums ir

18saistošs tā dalībniekiem un izpildāms godprātīgi". Līdz ar to

19katrai starptautiskā līguma dalībvalstij jāievēro taisnīgums un

20cieņa pret pienākumiem, kas izriet no līgumiem un citiem

21starptautisko tiesību avotiem. Valsts nevar pretstatīt savas

22nacionālās tiesības starptautiskajām saistībām (tiesībām).

23Latvijas Republikas Satversmes

24(turpmāk - Satversme) 68. pants inter alia paredz, ka

25visiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā

26izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana.

27Satversmes sapulce, ietverot minēto normu Satversmē, nav

28pieļāvusi, ka Latvijas valsts varētu nepildīt savas

29starptautiskās saistības. Prasība apstiprināt Saeimā attiecīgos

30starptautiskos līgumus Satversmē ietverta ar mērķi nepieļaut

31tādas starptautiskās saistības, kas likumdošanas kārtībā

32izšķiramus jautājumus noregulētu bez Saeimas piekrišanas.

33Tādējādi redzams, ka Satversmes sapulce ir vadījusies no

34prezumpcijas, ka starptautiskās saistības "nokārto" jautājumus un

35tās ir jāpilda.

36Likumā "Par likumu un citu

37Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu

38izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā

39esamību" nav speciāli atrunāta starptautisko līgumu vieta

40Latvijas normatīvo aktu hierarhijā. Taču jāņem vērā, ka šis

41likums tika pieņemts pēc likuma "Par Latvijas Republikas

42starptautiskajiem līgumiem" spēkā stāšanās. Likuma "Par Latvijas

43Republikas starptautiskajiem līgumiem" 13. pants noteic, ka

44gadījumā, "ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir

45apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas

46Republikas likumdošanas aktos, tiek piemēroti starptautiskā

47līguma noteikumi". Arī Satversmes tiesas likuma 16. panta 6.

48punkts paredz, ka Satversmes tiesa izskata lietas par Latvijas

49nacionālo tiesību normu atbilstību starptautiskajiem līgumiem,

50kas nav pretrunā ar Satversmi.

51Tādējādi no minētajiem likumiem un

52starptautiskajām saistībām, ko Latvijas Republika uzņēmusies,

53ratificējot Vīnes konvenciju, izriet, ka katrā konkrētā gadījumā,

54ja rodas pretruna starp Saeimas apstiprinātām starptautisko

55tiesību normām un Latvijas nacionālajām tiesību normām, ir

56jāpiemēro starptautisko tiesību normas. Turklāt starptautiskās

57saistības, kuras Latvija uzņēmusies ar Saeimā apstiprinātiem

58starptautiskajiem līgumiem, ir saistošas arī pašai Saeimai. Tā

59nedrīkst pieņemt tiesību aktus, kas ir pretrunā ar šīm

60saistībām.

61Administratīvā procesa likums

62(turpmāk - APL) inter alia noteic ārējo normatīvo aktu,

63vispārējo tiesību principu un starptautisko tiesību normu

64piemērošanu, kā arī ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka

65hierarhiju administratīvajā procesā. Šā likuma 15. panta trešā

66daļa paredz, ka "starptautisko tiesību normas neatkarīgi no to

67avota piemēro atbilstoši to vietai ārējo normatīvo aktu juridiskā

68spēka hierarhijā".

69Tiesību normas piemērotājam, arī

70tiesai, konstatējot pretrunu starp starptautisko tiesību normu un

71Latvijas nacionālo tiesību normu, jāpiemēro starptautiskā tiesību

72norma.