7. pants

1Pēc iestāšanās Eiropas

2Savienībā Latvijas Republikai jāpilda saistības, kas izriet no

3Līguma starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas

4Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti,

5Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas

6Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku,

7Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti,

8Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas

9Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas

10Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas

11Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas

12Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas

13Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas

14Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas

15Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un

16Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai. Saskaņā

17ar minēto aktu Latvijai ir saistoša Padomes direktīva 2001/51/EK.

18Ievērojot Direktīvas 4. pantu, dalībvalstīm jāveic attiecīgi

19pasākumi, lai nodrošinātu to, ka sankcijas, kas piemērojamas

20pārvadātājiem atbilstoši Šengenas līguma 26. panta 2. un 3.

21punkta noteikumiem, ir preventīvas, efektīvas un samērīgas.

22Šengenas līguma 26. panta otrajā

23daļā ir noteikts, ka dalībvalstīm jāuzliek sodi tiem

24pārvadātājiem, kas transportē personas, kuras nav ES pilsoņi

25(aliens), bez nepieciešamajiem dokumentiem no trešās

26valsts uz ES teritoriju.

27Savukārt no apstrīdētās normas

28izriet, ka tā attiecas uz ikvienas personas pārvadāšanu. Līdz ar

29to rodas pretruna starp nacionālo tiesību normu (apstrīdēto

30normu), Direktīvas normu un starptautiskā līguma normu

31(Konvencijas 3.15. standartu).

32Konsolidētā Eiropas Kopienas

33dibināšanas līguma 307. pants regulē šādus gadījumus, nosakot, ka

34Eiropas tiesības neietekmē iepriekšējus līgumus, lai gan

35dalībvalstīm būtu jācenšas likvidēt šīs nesaderības. Tomēr tajā

36laikā, kamēr dalībvalsts nav veikusi nekādas darbības

37(denonsēšana, atrunu izdarīšana), jāpiemēro starptautiskais

38līgums (sk. lietu C-158/91 Criminal proceedings against

39Jean-Claude Levy). Arī APL paredz, ka Eiropas Savienības

40(Kopienu) tiesību normas piemēro atbilstoši to vietai ārējo

41normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijā. Piemērojot Eiropas

42Savienības (Kopienu) tiesību normas, iestādei un tiesai jāņem

43vērā Eiropas Kopienu Tiesas judikatūra.

44Vadoties no Kopienu Tiesas lēmuma

45lietā Komisija pret Itāliju (Commission v. Italy, Case 10/61,

46[1962] ECR, p.11), attiecībās ar citām dalībvalstīm

47piemērojamas Eiropas Savienības (Kopienu) normas, t.i.,

48piemērojami Eiropas Kopienu tiesību akti. Turklāt, ja dalībvalsts

49konstatē savu starptautiski tiesisko saistību nesaderību ar

50Eiropas Kopienu tiesību normām, tai ir jāveic viss

51nepieciešamais, lai nesaderību novērstu.

52Attiecībā uz pārvadātājiem, kuru

53kuģi peld ar ES dalībvalstu karogu, jāpiemēro Direktīvas prasības

54(APK norma). Tā kā Latvijas Republika nav paziņojusi SJO

55ģenerālsekretāram par atšķirīgu praksi Konvencijas 3.15.

56standarta piemērošanā, uz pārvadātāju kuģiem, kas peld ar trešo

57valstu - Konvencijas dalībvalstu - karogu, jāpiemēro Konvencijas

583.15. standarts.

59Vienlaikus, ņemot vērā Konsolidētā

60Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 307. pantā noteikto valsts

61pienākumu panākt iepriekš noslēgto starptautisko līgumu

62atbilstību Eiropas tiesībām, Latvijai ir jāveic attiecīgie

63nepieciešamie pasākumi.