25. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 31. panta 11.

punktu tiesai ir jānosaka brīdis, ar kuru apstrīdētā norma (akts)

zaudē spēku.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo daļu

tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu

augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā

neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja

Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Tādējādi likumdevējs

Satversmes tiesai ir piešķīris plašu rīcības brīvību izlemt, no

kura brīža spēku zaudē tāda apstrīdētā norma, kas atzīta par

neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai. Lai atzītu

apstrīdēto normu par spēkā neesošu nevis no sprieduma

publicēšanas dienas, bet no cita brīža, Satversmes tiesai savs

viedoklis ir jāpamato (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 21.

decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 34. punktu un 2014. gada

28. novembra sprieduma lietā Nr. 2014-09-01 21. punktu).

Satversmes tiesas praksē ir secināts, ka tiesību normas, kas

pieņemtas ultra vires, ir atzīstamas par prettiesiskām un

spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža [sk. Satversmes tiesas

1998. gada 10. jūnija sprieduma lietā Nr. 04-03(98) secinājumu

daļu un 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 25.

punktu]. Attiecībā uz šādiem gadījumiem prezumējams, ka

antikonstitucionāla tiesību norma nekad nav bijusi spēkā, jo nav

pieņemta pienācīgā kārtībā, un tāpēc arī nevar radīt tiesiskas

sekas (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 12. decembra sprieduma

lietā Nr. 2013-21-03 13. punktu).

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka izņēmuma gadījumos varētu

tikt pieļautas atkāpes no šīs prezumpcijas. Tomēr šajos gadījumos

Satversmes tiesai būtu jākonstatē būtiski apstākļi, kas pamatotu

minētā izņēmuma noteikšanu (sk. Satversmes tiesas 2014. gada

12. decembra sprieduma lietā Nr. 2013-21-03 13. punktu un 2016.

gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2015-13-03 17.

punktu).

Apstrīdētās normas ir pieņemtas ultra vires. Satversmes

tiesa izskatāmajā lietā nav guvusi apstiprinājumu tādu būtisku

apstākļu pastāvēšanai, kuri varētu pamatot izņēmumu no

prezumpcijas par apstrīdēto normu spēkā neesamību no to

pieņemšanas brīža.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Latvijas Bankas 2014. gada 15.

septembra noteikumu Nr. 141 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības,

veicot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un

pārdošanu" 19. un 20. punktu par neatbilstošiem Latvijas

Republikas Satversmes 1. un 64. pantam, kā arī 91. panta pirmajam

teikumam un spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

A.Laviņš