11. pants

Attēls. "Kopējā vērtības ķēde"

3.1.2. ES tendences

ES līmenī ūdeņraža attīstības stratēģija paredz līdz 2030. gadam panākt 10 miljonus tonnu atjaunīgā ūdeņraža ražošanu ES un importēt vēl 10 miljonus tonnu. Šis mērķis ir daļa no RePowerEU plāna, kas izstrādāts, lai samazinātu atkarību no fosilajiem energoresursiem un stiprinātu Eiropas enerģētisko neatkarību46. Ūdeņraža izmantošana rūpniecībā tiek uzskatīta par vienu no efektīvākajiem risinājumiem, lai samazinātu emisijas tajās nozarēs, kur tieša elektrifikācija nav iespējama. Vienlaikus tiek attīstīta arī ūdeņraža izmantošana transportā, īpaši smagajā autotransportā, kuģniecībā un aviācijā, kur atjaunīgā ūdeņraža pielietojums var ievērojami samazināt fosilo degvielu patēriņu.

Lai veicinātu ūdeņraža izmantošanu rūpniecībā un enerģētikā, ES īsteno vairākas iniciatīvas, tostarp Eiropas ūdeņraža banku, kas atbalsta ūdeņraža tirgus attīstību un palīdz mazināt izmaksu starpību starp atjaunīgo un fosilo ūdeņradi. Svarīga loma ir arī ES Ūdeņraža stratēģijai, kas izstrādāta, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju infrastruktūras attīstībai un ūdeņraža ražošanas atbalstam.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Regulu (ES) 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES, ūdeņradis tiek pozicionēts kā pilnvērtīgs alternatīvās degvielas veids visā transporta nozarē, ne tikai sektoros, kur elektrifikācija ir sarežģīta, uzsverot nepieciešamību diversificēt enerģijas avotus un izvairīties no atkarības no viena degvielas veida. Šī regula akcentē ūdeņraža infrastruktūras attīstību, tostarp uzpildes staciju izveidi, lai atbalstītu tā plašāku izmantošanu vieglajos, smagajos transportlīdzekļos un kuģniecībā. Papildus tam ES politika, tostarp REPowerEU plāns un Eiropas Zaļais kurss, veicina zaļā ūdeņraža ražošanu, izmantojot atjaunojamo enerģiju, un paredz investīcijas 1,5 miljardu eiro apmērā līdz 2030. gadam ūdeņraža infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībai, kā arī oglekļa nodokļu un Oglekļa ievadkorekcijas mehānismu (angliski Carbon Border Adjustment Mechanism) ieviešanu, lai padarītu ūdeņradi konkurētspējīgu ar fosilajām degvielām, tādējādi veicinot dekarbonizāciju un ilgtspējīgu mobilitāti.

Papildus tam, ES regulatīvajā ietvarā tiek izstrādāti ūdeņraža kvalitātes un sertifikācijas standarti, kas nepieciešami, lai nodrošinātu uzticamu un ilgtspējīgu tirgu. Piemēram, CertifHy ir viena no vadošajām Eiropas sertifikācijas sistēmām, kas ļauj nodrošināt ūdeņraža izsekojamību un atbilstību ilgtspējības kritērijiem47. Tāpat tiek strādāts pie jauniem ūdeņraža transportēšanas un uzglabāšanas risinājumiem, piemēram, cauruļvadu infrastruktūras pielāgošanas un ūdeņraža maisījuma integrācijas esošajos gāzes tīklos.

EK 2022. gadā izveidoja Eiropas Ūdeņraža banku (angļu val. European Hydrogen Bank), lai atbalstītu atjaunīgā ūdeņraža ražošanu Eiropā un veicinātu tā izmantošanu kā stratēģisku enerģijas nesēju rūpniecības un enerģētikas sektorā48. Šīs iniciatīvas mērķis ir mazināt finansiālos šķēršļus, kas saistīti ar atjaunīgā ūdeņraža ražošanu, un sekmēt stabila tirgus attīstību.

Viens no būtiskākajiem Eiropas Ūdeņraža bankas instrumentiem ir ūdeņraža izsoļu mehānisms, kas sniedz finansiālu atbalstu atjaunīgā ūdeņraža ražotājiem. Šis mehānisms:

• Nodrošina tiešās subsīdijas, kas sedz izmaksu starpību starp atjaunīgā un fosilā ūdeņraža ražošanu;

• Atbalsta projektus, kas ražo un piegādā atjaunīgo ūdeņradi, vienlaikus garantējot fiksētu subsīdiju maksājumu;

• Ir jau aktīvi ieviests vairākās ES dalībvalstīs.

Latvijai šī pieeja var nodrošināt iespēju atbalstīt ūdeņraža ražošanas projektus bez ilgstošām administratīvām procedūrām, kas parasti nepieciešamas valsts atbalsta programmu apstiprināšanai ES līmenī.

Papildus izsoļu mehānismam Eiropas Ūdeņraža banka ievieš arī pilotmehānismu49, kas paredzēts, lai testētu dažādas atbalsta shēmas un nodrošinātu optimālus instrumentus ūdeņraža tirgus attīstībai. Šī iniciatīva ļauj pārbaudīt:

• efektīvākās subsīdiju metodes;

• iespējas mazināt finansiālos riskus ūdeņraža ražotājiem;

• ilgtermiņa atbalsta mehānismus ūdeņraža ekosistēmas attīstībai.

Ņemot vērā Latvijas pašreizējās iniciatīvas ūdeņraža tehnoloģiju attīstībā (piemēram, ""Power to X" termināla izbūvi Liepājā, zaļā amonjaka rūpnīcu Ventspilī un sākotnējo ieceri veidot pirmo Ūdeņraža ieleju Latvijā Rīgas lidostas apkārtnē un citus projektus), Eiropas Ūdeņraža bankas izsoļu sistēma var būt atbalsta instruments Latvijas ūdeņraža ekosistēmas izveidē. Šīs sistēmas izmantošana ļautu nodrošināt subsīdijas atjaunīgā ūdeņraža ražošanas projektiem bez nepieciešamības veidot valsts budžeta līdzfinansējumu vai gaidīt sarežģītu EK atbalsta shēmu apstiprināšanu.

Kā papildinošs risinājums būtu izmantojams Eiropas Ūdeņraža bankas izsoļu sistēmas produkts AaaS "Auction as a Service", kur valsts var izmantota sava budžeta līdzekļus, lai atbalstītu vietējos zaļā ūdeņraža un tā atvasinājumu ražošanas projektus, izvēloties subsidēt tos projektus, kuri ir pirmie aiz izsoles "strīpas", jo īpaši projektos, kuros ir vērtības ķēde zaļā ūdeņraža vietējai izmantošanai industriālo procesu dekarbonizācijai.