12. pants

Attēls. "ES un valsts līdzfinansējums H₂ izsolēs (AaaS)"

Tomēr pastāv arī viedokļi, ka Ūdeņraža bankas mehānismi kopumā nav attaisnojušies un būtu aizstājami ar vienkāršākiem subsīdiju mehānismiem50.

Papildus būtu atzīmējamas arī Vācijas un tās sadarbības partneru organizētās zaļā ūdeņraža un tā atvasinājumu izsoļu sistēma "H2 Global", kur līdz ar otro izsoles kārtu ir pavērta iespēja piedalīties arī ES esošajiem ražotājiem.

3.1.3. Latvijas tendences

Ņemot vērā Eiropas un globālos centienus, Latvijai ir iespēja integrēt ūdeņraža tehnoloģijas enerģētikā un rūpniecībā, veicinot inovācijas, piesaistot investīcijas un stiprinot starptautisko sadarbību. Eiropas Ūdeņraža bankas mehānismi, kā arī IRENA un IEA sniegtās rekomendācijas var palīdzēt veidot efektīvu politiku, kas nodrošinās Latvijai konkurētspējīgu pozīciju ūdeņraža nozarē un veicinās ilgtspējīgu ekonomikas attīstību.

Latvijas ūdeņraža nozare vēl ir tikai sākumstadijā, bez komerciālas ražošanas un ar ierobežotu iekšzemes pieprasījumu, izņemot maza mēroga trolejbusu projektu Rīgā. Tomēr, ņemot vērā potenciālo pieprasījumu rūpniecībā, transportā, koģenerācijas stacijās un enerģiju uzkrājošajos risinājumos, ir plāni sākt ražošanu vairākās vietās.

2024. gada 27. septembrī LIAA noslēdza līgumu ar SIA "ERNST & YOUNG BALTIC" par stratēģiskās analīzes izstrādi Latvijas atkrastes vēja enerģijas nozarei, kas sniedz detalizētāku pārskatu par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Analīzes dati liecina, ka, lai palielinātu ELWIND projekta ekonomiskos ieguvumus, nepieciešams:

• Palielināt lokālās komponentes apjomu, attīstot vismaz vienu atkrastes vēja enerģijas parkus apkalpojošo ostu Latvijā vai piesaistot atkrastes vēja parku komponenšu ražotājus;

• Attīstīt ūdeņraža un no tā atvasināto produktu ražošanu Latvijā.

Latvija un Igaunija cieši sadarbojas stratēģisku enerģētikas projektu īstenošanā, tostarp ELWIND atkrastes vēja parka attīstībā, kas līdzās elektroenerģijas ražošanai paredz arī ūdeņraža tehnoloģiju integrāciju. Saskaņā ar abu valstu sadarbības memorandu, ELWIND projektā plānota vismaz 7 TWh zaļās elektroenerģijas ražošana, kas kalpo kā potenciālais avots ūdeņraža ražošanai un eksportam.

Viens no vērienīgākajiem starptautiskās sadarbības projektiem ir Ziemeļu Baltijas ūdeņraža koridora attīstība, ko īsteno septiņu valstu gāzes pārvades sistēmas operatori. Latvijas pārstāvniecību nodrošina uzņēmuma "Conexus". Ir izstrādātas pirmās izpētes par koridoru izvietojumu, un Eiropas Komisija šai iecerei ir piešķīrusi finansējumu51. Arī ELWIND īstenošanai būs būtiska loma reģionālo zaļā ūdeņraža ieleju attīstībā Latvijā un Igaunijā.

Baltijā pirmā ūdeņraža uzpildes stacija transportam tika izveidota Rīgā. Šī projekta ietvaros sabiedriskā transporta operators AS "Rīgas Satiksme" ar ES atbalstu iegādājās 10 ūdeņraža kurināmā elementu trolejbusus, kas ļauj tiem kursēt ārpus elektrisko vadu tīkla. Lai to atbalstītu, tika uzbūvēta neliela izmēra ūdeņraža ražotne, kurā tā sauktais pelēkais ūdeņradis tiek ražots no dabasgāzes, kā arī ūdeņraža uzpildes stacija. Uzpildes iespējas pieejamas gan trolejbusiem, gan vieglajiem auto. Stacijas jauda ir 300 kg ūdeņraža dienā, un tā apkalpo trolejbusu parku, taču tai ir arī potenciāls ūdeņraža mobilitātes lietojumiem nākotnē.

Latvijas Ūdeņraža asociācija ir vadošais partneris Eiropas Reģionālās attīstības fonda Starpreģionu inovāciju investīciju instrumenta finansētā projektā "H2Value", kura ietvaros Jelgavā plānots izveidot ūdeņraža ražošanas un uzpildes infrastruktūru. Ar ūdeņradi darbināmu autobusu pilsētas sabiedriskajā transportā pilotēs uzņēmums "Jelgavas autobusu parks"52,53.

Saskaņā ar Regulu par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu 2023/1804 (AFIR) arī Latvijā līdz 2030. gadam ir TEN-T pamattīklā ir jānodrošina publisku zaļā ūdeņraža staciju izbūve. Informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas Alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstību" ir noteikti mērķi un kritēriji staciju izvietojumam. Interreg Baltijas jūras programmas projektā HyTruck, kurā Latviju pārstāvēja Vidzemes plānošanas reģions, tika izstrādāta ūdeņraža uzpildes staciju telpiskā koncepcija lielas noslodzes transportlīdzekļiem, vadlīnijas tehnoloģisko risinājumu izvēlei, kā arī rekomendācijas regulējuma un atbalsta programmu pilnveidošanai54,55 Par perspektīvāko lokāciju ekspertu un Satiksmes ministrijas vērtējumā atzīta Salaspils (A4 Rīgas apvedceļš). Citas potenciālās ūdeņraža uzpildes staciju atrašanās vietas ir Jēkabpils un Ventspils, kā arī Liepāja vai Jelgava.

AS "Latvenergo" un Izraēlas uzņēmums H2Pro 2025. gada martā vienojušies veikt iespēju izpēti saistībā ar H2Pro zaļā ūdeņraža ražošanas iekārtām, kas Latvenergo varētu sniegt inovatīvu risinājumu, tā stiprinot zaļās enerģētikas attīstību.

Ūdeņraža un tā atvasinājumu pielietojuma iespējas:

• Rūpniecība: Zaļais ūdeņradis var tikt izmantots augstas temperatūras procesos, kur elektrifikācija nav efektīva, piemēram, stikla šķiedras ražošanā un ķīmiskajā rūpniecībā.

• Transports: Latvijā plānota ūdeņraža uzpildes staciju izveide, kas ļautu attīstīt ūdeņraža mobilitāti smagajā transportā, dzelzceļā neelektrificētās līnijās un aviācijā un jūras transportā.

• Enerģētika: Ūdeņradis var tikt izmantots esošajās koģenerācijas stacijās, daļēji vai pilnībā aizstājot dabasgāzi, kā arī enerģijas uzglabāšanai un tīkla balansēšanai, vienlaikus nodrošinot augstāku enerģētisko efektivitāti (mazākus enerģijas zudumus koģenerācijas procesā) un potenciālus ekonomiskos ieguvumus saistībā ar tīkla balansēšanas izmaksu samazinājumu.

Veiksmīgai neto nulles emisiju mērķu sasniegšanai un ūdeņraža ekosistēmas attīstībai, ir būtiska dažādu iesaistīto pušu sadarbība starp ministrijām, asociācijām, klasteriem, pētniecības organizācijām, augstākās izglītības iestādēm, uzņēmumiem un citām institūcijām (uzskaitījums nav izsmeļošs)

Iesaistītās valsts institūcijas savas kompetences jomās ir: Klimata un enerģētikas ministrija, Ekonomikas ministrija, Latvijas investīciju un attīstības aģentūra, Satiksmes ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija.

Uzņēmēju organizācijas un klasteri ietver: Latvijas darba devēju asociāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Ārvalstu investoru padomi, Ūdeņraža asociāciju, Ūdeņraža aliansi, Zaļo un viedo Tehnoloģiju klasteri, Biedrību "Ilgtspējas klasteris".

Būtiska loma ir valstpilsētu pašvaldībām, kā arī brīvostu un speciālo ekonomisko zonu pārvaldēm.

Iesaistītās augstākās izglītības iestādes un pētniecības organizācijas ietver Rīgas tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Ventspils augstskolu, Elektronikas un datorzinātņu institūtu.

Kā ūdeņraža ekosistēmas veidošanā iesaistītie uzņēmumi jāpiemin atjaunojamās enerģijas ražošanas jomā: AS Latvenergo, SIA Enefit, SIA "Utilitas Wind", SIA Ignitis Latvia, SIA European Energy Latvia, SIA AJ Power; elektroenerģijas un gāzes pārvades uzņēmumi AS Augstsprieguma tīkls un AS Conexus Baltic Grid.

Latvijas rūpniecības dekarbonizācija un pāreja uz neto nulles emisiju tehnoloģiju izmantošanu nav tikai klimata politikas mērķis, bet arī iespēja stiprināt konkurētspēju un veicināt investīciju piesaisti. Lai Latvija varētu attīstīt modernu un ilgtspējīgu industriju, būtiski ir veidot labvēlīgu vidi investīcijām tīro tehnoloģiju jomā, īpaši saistībā ar jaunu ražošanas jaudu izveidi, infrastruktūras attīstību un inovācijām. Šajā kontekstā Latvijā jau tiek īstenoti vairāki nozīmīgi investīciju projekti, kas atbilst neto nulles emisiju tehnoloģiju attīstības prioritātēm un veicina pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku.

Lai nodrošinātu Latvijas industrijas konkurētspēju un sekmētu pāreju uz tīrām tehnoloģijām, tiek attīstīti vairāki stratēģiski nozīmīgi projekti:

SIA NORSAF plāno ražot ilgtspējīgu aviācijas degvielu, ilgtspējīgā dīzeļdegviela un ilgtspējīgā benzīna ražošana Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā.

Uzņēmums plāno ražot ilgtspējīgu aviācijas degvielu, lai dekarbonizētu aviācijas nozari, ar inovatīvu tehnoloģiju un bioetanolu, izmantojot CO₂ un zaļo ūdeņradi kā izejmateriālus. Nākotnē bioetanols tiks ražots lokāli no koksnes un lauksaimniecības atkritumiem.

Rīgas lidosta ar OU "BalticHydrogenGroup" 2023. gadā ir parakstījusi Saprašanās memorandu par iespējamiem sadarbības virzieniem zaļā ūdeņraža attīstībai un sadarbību kopējos projektos publiskā finansējuma piesaistē ar grantu konsultantu starpniecību.

OU "BalticHydrogenGroup" ūdeņraža ekosistēmas projekts četrās fāzēs, kas paredz līdz 2029. gadam izveidot šešas ražotnes katru ar elektrolīzes jaudu 5 20 MW. Pirmā fāze izveidot ražotni pie Rīgas lidostas, piesaistot privāto finansējumu 26 milj. euro apmērā 5MW elektrolīzei, uzglabāšanai un piecu uzpildes staciju izveidei, 49 darba vietu radīšanai, R&D centra izveidei izglītības veicināšanai ūdeņraža iekārtu tehniskās apkalpes jomās. Papildus sadarbībā ar ieinteresētajām personām tiek piesaistīts publiskais finansējums no ES programmas "Horizon Europe" patēriņa veidošanai.

"Van Oord" atkrastes vēja atbalsta bāze Liepājā Nīderlandes uzņēmums "Van Oord" 2024. gada martā noslēdza teritorijas rezervācijas līgumu ar Liepājas speciālo ekonomisko zonu par atkrastes vēja parku atbalsta bāzes un lielgabarīta kravu termināla izveidi. Projekts paredz infrastruktūras izbūvi 55 ha platībā ar investīciju apjomu aptuveni 100 milj. euro. Darbību plānots uzsākt 2027. gadā.

"Power to X" termināls Liepājas ostā SIA "CIS Liepāja" līdz 2030. gadam plāno izbūvēt atjaunīgās enerģijas kompleksu ar 1000 MW jaudu, kas ļautu saražot apmēram 150 000 tonnas ūdeņraža gadā. Pirmā posma investīcijas 550 milj. euro, plānots radīt vismaz 80 100 jaunas darba vietas. Projekts iekļauts lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu sarakstā.

Zaļā amonjaka rūpnīca Ventspilī SIA "PurpleGreen Energy C" un Ventspils brīvosta noslēguši līgumu par 52 hektāru zemes nomu zaļā amonjaka rūpnīcas būvniecībai. Rūpnīcā plānots ražot līdz 567 000 tonnām zaļā amonjaka gadā, ar kopējo investīciju apjomu ap 1,3 miljardi euro. Darbību plānots sākt līdz 2029. gadam.

Kundziņsalas industriālās teritorijas attīstība Rīgas brīvostas teritorijā tiek attīstīta 30 ha plaša zaļā industriālā zona, kas sekmēs jūras vēja un sauszemes vēja tehnoloģiju un to komponenšu ražošanu. Plānots, ka ieguldījumi tiks veikti inženiertīklu, pievedceļu un loģistikas infrastruktūras attīstībā, nodrošinot investīciju piesaisti un radot 650 jaunas darba vietas. Līdz 2029. gadam paredzēts piesaistīt vismaz divus komersantus, kuru darbība būs saistīta ar vēja enerģijas tehnoloģiju ražošanu.

Šie investīciju projekti tieši veicina Latvijas rūpniecības pielāgošanos klimata neitralitātes mērķiem, nodrošinot ne tikai SEG emisiju samazinājumu, bet arī jaunas darbavietas, eksporta iespējas un tehnoloģisko inovāciju attīstību. Lai maksimāli izmantotu šo projektu sniegtās iespējas, nepieciešams turpināt attīstīt investīciju atbalsta mehānismus, vienkāršot administratīvos procesus un stiprināt sadarbību starp uzņēmējiem, zinātniskajām institūcijām un valsts pārvaldi.

Nepieciešams koncentrēt visus līdzekļus eksportspējīgiem ūdeņraža produktiem gan ražošanai, gan tehnoloģiju atbalstam, gan tirgus ieguvei. Latvijas pašpatēriņš nebūs spējīgs izveidot ūdeņraža nozari, bet zemu izmaksu uz eksportu orientēta ūdeņraža produktu ražošana to var izdarīt.

3.1.4. Riski un izaicinājumi

3.1.4.1. Zems pieprasījums: ūdeņraža ražošana šobrīd ir ar izaicinājumiem, jo trūkst gatavu patērētāju. Bez droša un uzticama patēriņa uzņēmumiem ir grūti pieņemt lēmumus par investīcijām. Salīdzinoši tuvā nākotnē daļu pieprasījuma varētu nodrošināt izmēģinājuma projekti, kas ļautu potenciālajiem patērētājiem izmēģināt ūdeņraža tehnoloģiju bez tūlītējām liela mēroga saistībām, vienlaikus gūstot pieredzi, kas nepieciešama, lai efektīvi palielinātu ražošanas apjomu.

3.1.4.2. Salīdzinoši augstas izmaksas: zaļais ūdeņradis ir dārgāks nekā fosilās alternatīvas pie tagadējām fosilo enerģijas nesēju cenām, nesenās enerģētiskās krīzes laikā bija sasniegta cenu paritāte un situācijas, kad zaļā ūdeņraža ražošanas izmaksas bija zemākas nekā pelēkā ūdeņraža izmaksas. Potenciālo patērētāju skaits ir ierobežots, un patērētāju gatavība maksāt par zemu oglekļa emisiju risinājumiem nav pietiekami augsta, lai segtu pašreizējo izmaksu starpību starp ūdeņradi un fosilajām alternatīvām. Uzņēmumiem Latvijā ir pieejamas ES finansējuma programmas, piemēram, Inovāciju fonds un Eiropas Ūdeņraža banka. Tomēr šie instrumenti ir paredzēti liela mēroga darbībām, tāpēc tie nav piemēroti lielākajai daļai potenciālo ūdeņraža lietotāju valstī. Latvijā trūkst arī valsts atbalsta programmu, kas papildinātu ES finansējumu gan ražošanas, gan izmantošanas jomā. Atšķirībā no lielākās daļas ES dalībvalstu Latvija nav piedalījusies nevienā ar ūdeņradi saistītā Eiropas kopējo interešu nozīmīgā projektā, kas vēl vairāk ierobežo tās piekļuvi ūdeņraža finansējumam. Daži pētniecības granti, galvenokārt ES programmās, piemēram, "Apvārsnis Eiropa", ir pieejami agrīnā attīstības posmā. Tomēr, lai gan šie instrumenti atbalsta tehnoloģiju inovācijas, tie nenodrošina finansiālu atbalstu, kas nepieciešams, lai palielinātu pieprasījumu vai piedāvājumu. Ņemot vērā neskaidrības, nozare šobrīd atturas no investīcijām.

3.1.4.3. Tehnoloģiskā nenoteiktība: Ir svarīgi analizēt, kuras tehnoloģijas nākotnē būs dzīvotspējīgas nepareizi lēmumi šobrīd var radīt ilgtermiņa zaudējumus. Ūdeņraža tehnoloģijas, piemēram lidmašīnu un sintētisko degvielu ražošana, vēl ir attīstības stadijā, radot riskus saistībā ar efektivitāti un izmaksām, kā arī tehnoloģisko risinājumu tālāko attīstību.

3.1.4.4. Regulatīvā neskaidrība: trūkst nepieciešamā regulējuma un koordinācijas starp iesaistītajām pusēm. Transporta nozarē ūdeņradis pašlaik tiek regulēts līdzīgi kā saspiestā dabasgāze, pat attiecībā uz transportlīdzekļiem ar kurināmā elementiem, kas ne vienmēr ir lietderīgi, ņemot vērā atšķirīgās drošības un tehniskās prasības. Vēl viena būtiska problēma ir ūdeņraža drošības noteikumi, jo īpaši attiecībā uz aizsargjoslām ap degvielas uzpildes stacijām un ražošanas vietām. Tas ir saistīts ar to, ka ūdeņradis ir viegli uzliesmojoša un sprādzienbīstama gāze. Ar to saistītie riski ir redzami galvenokārt tad, ja ūdeņradis tiek pakļauts augstam spiedienam, piemēram, cisternās. Trūkst skaidru noteikumu par ūdeņraža uzglabāšanu, uzpildi, sertifikāciju, drošības sistēmām un ekspluatāciju.

3.1.4.5. Nepietiekama infrastruktūra: Ūdeņraža transportēšanas un uzglabāšanas risinājumi vēl nav attīstīti. Ūdeņraža tehnoloģiju plaša ieviešana, jo īpaši transporta nozarē, ir atkarīga no degvielas uzpildes infrastruktūras pieejamības. Atbilstoši Satiksmes ministrijas izstrādātajam informatīvajam ziņojumam "Par Latvijas Alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstības stratēģiju", pieņemts Ministru kabinetā 2025. gada 18. martā (prot.Nr.11 42.§), līdz 2030.gadam TEN-T tīklā jāuzstāda 3 ūdeņraža uzpildes stacijas ar kapacitāti 1 tonna/dienā, savukārt Rīgas pilsētas mezglā 1 ūdeņraža stacija, kura šobrīd prasības izpilda tikai daļēji, jo kapacitāte 0,3 tonnas/dienā. Vienlaikus jāatzīmē, ka ūdeņraža uzpildes infrastruktūras attīstību Latvijā kavē tirgus agrīnā attīstības stadija. Nepieciešams nodrošināt gan ražošanu, gan uzpildes infrastruktūru, gan transportlīdzekļus, kas lietos uzpildes infrastruktūru.

3.1.4.6. Konkurence: ES tirgus un eksporta jomā Latvijai jākonkurē ar citām Eiropas valstīm, kurām jau ir attīstītāka ūdeņraža infrastruktūra un pieredze. ES skatījumā svarīgs ir Baltijas tirgus kopumā, tāpēc nepieciešama aktīvāka sadarbība un politiku sinhronizācija un sinerģiju attīstīšana starp Baltijas valstīm.

3.1.4.7. Energoresursu pieejamība: Liela mēroga zaļā ūdeņraža ražošana prasa ievērojamu atjaunīgās enerģijas apjomu, kaut arī ir labas iespējas attīstīt nepieciešamās vēja enerģijas jaudas, tomēr projekti attīstās lēni un ir liela sabiedrības pretestība.

3.2. Mērķi

3.2.1. Veicināt Latvijas un ES enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanu, ražojot zaļo ūdeņradi un no tā ražotus produktus gan vietējam patēriņam, gan ES tirgum vai eksportam.

3.2.2. Paātrināt investīciju piesaisti, veidojot savstarpēji saistītu uzņēmumu klasterus un veicināt ostu un industriālo zonu attīstību.

3.2.3. Veicināt inovācijas un jaunu darba vietu radīšanu.

3.2.4. Radīt noieta tirgu vietēji ražotu klimatneitrālu tehnoloģiju vai to komponenšu izmantošanai atjaunīgas enerģijas ražošanā.

3.3. Rīcības virzieni

Mērķis: 3.3.1. Veicināt Latvijas un ES enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanu, ražojot zaļo ūdeņradi un no tā ražotus produktus gan vietējam patēriņam, gan ES tirgum vai eksportam.

3.3.1.1. Izveidot koordinētu pārvaldības sistēmu: Nodrošināt efektīvu ūdeņraža ekosistēmas attīstības vadību, iesaistot valsts, pašvaldību, nozaru un zinātnes pārstāvjus.

3.3.1.2. Attīstīt normatīvo un regulatīvo ietvaru Izveidot skaidru juridisko un standartizācijas bāzi, kas veicina ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanu un testēšanu.

3.3.1.3. Sasniegt šī plāna 3.6. sadaļā noteiktos rezultatīvos rādītājus.

Mērķis: 3.3.2. Paātrināt investīciju piesaisti, veidojot savstarpēji saistītu uzņēmumu klasterus un veicināt ostu un industriālo zonu attīstību.

3.3.2.1. Veidot pievilcīgu vidi privātajām un starptautiskajām investīcijām, mazinot administratīvos šķēršļus un nodrošinot finansiālu atbalstu, jo īpaši sākotnējām investīcijām pievilcīgu nodokļu režīmu un efektīvu eksporta kreditēšanu.

3.3.2.2. Izveidot integrētus reģionālos tīklus ūdeņraža ražošanai, uzglabāšanai, transportēšanai un pielietošanai, veicināt elektroenerģijas tīkla attīstību pieslēgumu nodrošināšanai starp AER un PtX ražotnēm ar pievilcīgiem tīkla tarifu risinājumiem.

Mērķis: 3.3.3. Veicināt inovācijas un jaunu darba vietu radīšanu.

3.3.3.1.Atbalstīt tehnoloģiju attīstību un jaunu risinājumu komercializāciju, sadarbojoties ar zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem.

Mērķis: 3.3.4. Radīt noieta tirgu vietēji ražotu klimatneitrālu tehnoloģiju vai to komponenšu izmantošanai atjaunīgas enerģijas ražošanā.

3.3.4.1. Stimulēt pieprasījumu pēc zaļā ūdeņraža un klimatneitrālām tehnoloģijām vietējā tirgū un iekarot starptautiskos tirgus.

3.3.4.2. Nodrošināt sabiedrības izpratni un atbalstu ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanai, veicinot izglītību un informētību par klimatneitrālo ekonomiku.

3.4. Pasākumi

3.4.1. Izveidot koordinētu pārvaldības sistēmu: Nodrošināt efektīvu ūdeņraža ekosistēmas attīstības vadību, iesaistot valsts, pašvaldību, nozaru un zinātnes pārstāvjus.

3.4.1.1. EM sadarbībā ar iesaistītajām pusēm ik gadu pārskatīs šo plānu, analizējot izpildi, ja nepieciešams, konkretizējot mērķus, termiņus un atbildības.

3.4.1.2. EM sadarbībā ar KEM un ZM, kā arī ieinteresētajiem komersantiem inovatīvu ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju izstrādi, kas veicinātu ilgtspējīgas bioekonomikas un aprites ekonomikas attīstību Latvijas tautsaimniecībā.

3.4.1.3. EM sadarbībā ar KEM izveidot ietvaru ūdeņraža ieleju attīstībai, sākotnēji decentralizēti ap ģenerācijas un patēriņa centriem un vēlākā stadijā visaptveroši, apvienojot koordinētā Latvijas ūdeņraža ielejā.

3.4..2. Attīstīt normatīvo un regulatīvo ietvaru Izveidot skaidru juridisko un standartizācijas bāzi, kas veicina ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanu un testēšanu.

3.4.2.1. EM sadarbībā ar ieinteresētajiem komersantiem un standartizācijas organizācijām ik gadu noteikt un aktualizēt standartus ūdeņraža kvalitātei, drošībai un infrastruktūrai, balstoties uz uzņēmēju vajadzībām, ES un starptautisko pieredzi.

3.4.2.2. EM sadarbībā ar iesaistītajām pusēm regulāri analizēt vajadzību un nepieciešamības gadījumā izstrādāt un ieviest tiesisko ietvaru inovāciju testēšanai (piemēram, regulatīvās smilškastes), kas ļauj uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām droši pārbaudīt ūdeņraža tehnoloģijas ierobežotā vidē.

3.4.2.3. EM sadarbībā ar KEM un citām atbildīgajām ministrijām sadarbībā ar iesaistītajām pusēm un LIAA identificēt, izstrādāt un virzīt normatīvos aktus, kas veicina ūdeņraža ražošanu, transportēšanu un pielietošanu, tostarp drošības un vides prasības, kā arī novērš administratīvos šķēršļus.

3.4.3. Sasniegt šī plāna 3.6. sadaļā noteiktos rezultatīvos rādītājus.

3.4.3.1. EM sadarbībā ar LIAA apkopot un regulāri atjaunot informāciju par visiem plānotajiem ūdeņraža ekosistēmas attīstības projektiem, to ieviešanas termiņiem un plānoto jaudu un savstarpējo sinerģiju.

3.4.3.2. EM ikgadēji analizēt ūdeņraža ražošanas un pielietojuma potenciālu, piemēram, izmantojot Pasaules Bankas Ātrās diagnostikas rīku56 un IRENA metodoloģiju, vai citus analītiskos rīkus, lai precizētu ražošanas apjomus un infrastruktūras vajadzības.

3.4.3.3. EM, ņemot vērā apkopoto informāciju, atbilstoši nepieciešamībai precizēt mērķus, kā arī izstrādāt detalizētāku to ieviešanas trajektoriju.

3.4.4. Veidot pievilcīgu vidi privātajām un starptautiskajām investīcijām, mazinot administratīvos šķēršļus un nodrošinot finansiālu atbalstu, jo īpaši sākotnējām investīcijām pievilcīgu nodokļu režīmu un efektīvu eksporta kreditēšanu.

3.4.4.1. LIAA sadarbībā ar EM, SM un KEM attiecībā par SAF ražošanu Latvijā, kad nepieciešams, virzīt ūdeņraža ekosistēmas projektus Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē, lai mazinātu administratīvos šķēršļus un paātrinātu to īstenošanu.

3.4.4.2. EM analizēt iespējamo dalība ES finansēšanas mehānismos, tajā skaitā Ūdeņraža bankas izsolēs, lai piesaistītu atbalstu vietējām ūdeņraža ražošanas iniciatīvām un LIAA par šīm iespējām informēt uzņēmējus.

3.4.4.3. LIAA regulāri organizēt starptautiskus forumus, apaļos galdus un izstādes, lai prezentētu Latvijas ūdeņraža potenciālu un piesaistītu privāto kapitālu, tostarp no ES un globālajiem investoriem.

3.4.5. Izveidot integrētus reģionālos tīklus ūdeņraža ražošanai, uzglabāšanai, transportēšanai un pielietošanai, veicināt elektroenerģijas tīkla attīstību pieslēgumu nodrošināšanai starp AER un PtX ražotnēm ar pievilcīgiem tīkla tarifu risinājumiem.

3.4.5.1. EM sadarbībā ar attiecīgajām pašvaldībām izvērtēt un atbalstīt ūdeņraža un neto nulles emisiju ieleju attīstību un izveidi, īpaši brīvostās (Rīga, Ventspils, Liepāja), lai nodrošinātu sinerģiju starp ražošanu, loģistiku un eksportu.

3.4.5.2. EM un KEM sadarbībā ar AS Conexus Baltic Grid, ieinteresētajām pašvaldībām un ostu pārvaldēm izstrādāt un veicināt pasākumus, lai izvērtētu un attīstītu ūdeņraža transportēšanas un uzglabāšanas infrastruktūru, tostarp cauruļvadus un degvielas uzpildes stacijas.

3.4.5.3. EM veicināt ūdeņraža ekosistēmas projektu sinerģiju ar sauszemes un jūras vēja projektu, kā arī saules enerģijas projektu attīstību, lai nodrošinātu elektroenerģiju zaļā ūdeņraža ražošanai, tajā skaitā, izvērtējot elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu nepieciešamo attīstību.

3.4.6. Atbalstīt tehnoloģiju attīstību un jaunu risinājumu komercializāciju, sadarbojoties ar zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem.

3.4.6.1. EM sadarbībā ar LIAA un iesaistītajām institūcijām veicināt pilotprojektu attīstību, identificējot un mazinot administratīvos šķēršļus un veicinot finansējuma identifikāciju un piesaisti, pilotprojektu ieviešanai (piemēram, ūdeņraža pielietojumam transportā vai koģenerācijā), nodrošinot tehnisko atbalstu.

3.4.6.2. EM sadarbībā ar IZM un KEM veicināt finansējuma piesaisti un attiecīgo pētījumu virzienu atbalstu zinātniskajās institūcijās, lai attīstītu un adaptētu Latvijas vajadzībām ūdeņraža ražošanas un pielietojuma tehnoloģijas.

3.4.6.3. EM sadarbībā ar KEM attīstīt atbalsta programmas, kas veicina tehnoloģiju pāreju un komercializē klimatneitrālās tehnoloģijas, tostarp ūdeņraža ekosistēmas attīstībai, un veicināt lokālo demonstrācijas un pilotrisinājumu paātrinātu ieviešanu ar nelielu neatmaksājama atbalsta vai finanšu mehānismu palīdzību un inovatīvām regulatīvām "smilškastēm".

3.4.7. Stimulēt pieprasījumu pēc zaļā ūdeņraža un klimatneitrālām tehnoloģijām vietējā tirgū un iekarot starptautiskos tirgus.

3.4.7.1. EM, KEM un SM savas kompetences jomās izstrādāt atbalsta programmas atjaunīgā ūdeņraža izmantošanai lielas noslodzes transportā, rūpniecībā un enerģētikā, kā arī attīstīt inovatīvā publiskā iepirkuma veicinošus pasākumus un demonstrācijas pilotprojektu ātrai realizācijai, jo īpaši ar augstu vietējā ražojuma komponenšu izmantošanu.

3.4.7.2. EM sadarbībā ar LIAA veidot sadarbību ar ES dalībvalstīm un trešajām valstīm, lai nodrošinātu noieta tirgu zaļajam ūdeņradim un tā atvasinājumiem (piemēram, metanolam, amonjakam).

3.4.7.3. EM sadarbībā ar LIAA atbalstīt vietējo klimatneitrālo tehnoloģiju un komponenšu ražotājus, piedāvājot tos starptautiskajos atjaunīgās enerģijas tirgos.

3.4.7.4. EM sadarbībā ar KEM attīstīt sadarbību ar Lietuvu, Igauniju un citām ES valstīm, lai dalītos pieredzē, attīstītu kopīgus infrastruktūras projektus un izveidotu Baltijas ūdeņraža tirgu.

3.4.7.5. EM sadarbībā KEM iesaistīties ES iniciatīvās, piedaloties ES Ūdeņraža stratēģijas un Tīrā ūdeņraža partnerības57 projektos, lai piekļūtu zināšanām, finansējumam un tehnoloģijām.

3.4.8. Nodrošināt sabiedrības izpratni un atbalstu ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanai, veicinot izglītību un informētību par klimatneitrālo ekonomiku.

3.4.8.1. EM sadarbībā ar KEM un LIAA, kā arī ar ieinteresētajiem komersantiem un nevalstiskajām organizācijām, primāri piesaistot ES finansējumu, īstenot sabiedrības informēšanas kampaņas (seminārus, publikāciju sērijas, ekskursijas uz demonstrācijas projektiem) par ūdeņraža tehnoloģiju drošību, ieguvumiem un lomu klimatneitralitātē, kā arī organizēt publiskas diskusijas un demonstrācijas projektus, lai vairotu sabiedrības uzticēšanos un iesaisti ūdeņraža ekosistēmas attīstībā, un veicināt šīs vīzijas sasaisti ar AER projektu attīstības veicināšanas pasākumiem.

3.4.8.2. EM sadarbībā ar IZM un augstākās izglītības iestāžu pārstāvjiem, ņemot vērā uzņēmēju nākotnes vajadzības, izstrādāt izglītības programmas profesionālās izglītības iestādēm, lai sagatavotu speciālistus ūdeņraža nozarē, ņemot vērā ES Ūdeņraža akadēmijas pieredzi un priekšlikumus. EM, prognozējot darba tirgus vajadzības, rosināt Augstākās izglītības iestādēm izstrādāt studiju programmas speciālistu sagatavošanai ūdeņraža nozarē, ņemot vērā ES Ūdeņraža akadēmijas pieredzi un priekšlikumus un ievērojot pēctecību58.

3.5. Panākumu faktori

3.5.1. Stabils finansējums no ES fondiem, privātiem investoriem un valsts budžeta atbalsts.

3.5.2. Efektīva partnerība starp valsti, privāto sektoru un akadēmiskajām institūcijām. 3.5.3. Sekmīga ūdeņraža ražošanas un pielietojuma tehnoloģiju komercializācija.

3.5.4. Pieaugošs iekšzemes un eksporta tirgus pieprasījums pēc zaļā ūdeņraža un tā atvasinājumiem.

3.5.5. Politiskā stabilitāte vienota valsts un ES līmeņa apņemšanās īstenot noteiktos enerģētikas un ekonomiskās attīstības mērķus.

3.6. Rezultatīvie rādītāji

Ņemot vērā, ka šobrīd vēl nav pietiekami detalizēta analīze par visiem ūdeņraža ekosistēmas projektiem, kā arī daudzi no tiem ir sākotnējā stadijā, tāpat arī šī plāna uzdevumu un aktivitāšu īstenošana piesaistīs papildus investīcijas šobrīd skaitlisko rādītāju noteikšanā tiek ņemti vērā šādi pieņēmumi, kur iekšējais patēriņš aprēķināts ņemot vērā Latvijas enerģētikas stratēģijas 2050 pieņēmumus. Tāpat arī ņemts vērā, ka Latvijas enerģētikas sistēmai iespējams pieslēgt papildus 6 GW AER jaudas, vienlaikus iekšējam patēriņam, ņemot vērā papildus elektrifikāciju, atbilstoši Latvijas enerģētikas stratēģijas aprēķiniem ir nepieciešams ap 2 GW uzstādītās jaudas. Ņemot vērā, ka ūdeņraža ekosistēmas darbībai ir jāsaņem elektroenerģija pēc iespējas pastāvīgi, ir likts lielāks uzsvars uz sauszemes un jūras vēja enerģijas attīstību, tomēr paredzot zināmu lomu saules enerģijai. Tāpēc izvēlēti sekojoši pieņēmumi: elektroenerģiju nodrošina 1 GW (1000 MW) sauszemes vēja, 1 GW (1000 MW) Baltijas jūras vēja un 0,5 GW (500 MW) saules enerģijas, izmantojot 2030. gada tehnoloģijas. Amonjaka ražošana ir 100 000 tonnas gadā, iekšējais ūdeņraža patēriņš (112 GWh 2030. gadā, 627 GWh 2035. gadā, ar 30% vietējo patēriņu un 70% eksportu no norādītajiem apjomiem), un pārpalikums tiek pārveidots sintētiskajās degvielās vai metanolā eksportam. Tāpat arī ņemti vērā LIAA iesniegtās investīciju projektu ieceres. Rezultatīvie rādītāji šajā stadijā ir indikatīvi un tiks regulāri pārskatīti, ņemot vērā attiecīgās jomas uzņēmējdarbības attīstību. Šobrīd apskatīti divi iespējamie scenāriji eksportam orientācija uz metanolu vai sintētiskajām degvielām.

Rezultatīvie rādītāji:

• Saražotā ūdeņraža apjoms:

○ Kopā: 175 100 t H₂ gadā.

○ Amonjaks: 17 650 t gadā.

○ Iekšējais H2 patēriņš: 11 200 t (2030), 62 706 t (2035).

○ Pārpalikums eksporta produktiem: 146 250 t (2030), 94 744 t (2035).

• Eksporta produkti:

○ Metanola scenārijs:

▪ 2030: 1 170 000 t CH₃OH (CO₂: 1 608 750 t).

▪ 2035: 757 952 t CH₃OH (CO₂: 1 042 184 t).

○ Sintētisko degvielu scenārijs:

▪ 2030: 365 625 t degvielas (CO₂: 1 005 468 t).

▪ 2035: 236 860 t degvielas (CO₂: 651 365 t).

• Sintēzē izmantotais CO₂ apjoms (0,65 1,6 milj. t gadā atkarībā no scenārija) jānodrošina no rūpniecības vai siltumenerģiju ražojošo katlu māju emisiju uztveršanas (CCS).

• Darba vietas: Vismaz 800 jaunas darba vietas līdz 2030. gadam, pieaugot proporcionāli eksporta apjomam.