1. pants

Latvijas Kriminālprocesa

kodeksa (turpmāk - Latvijas KPK) 220. pants paredz izziņas

izdarītāja darbību pārsūdzēšanas kārtību. Šis pants nosaka:

"Aizdomās turētais, apsūdzētais un viņu aizstāvji un likumiskie

pārstāvji, aizdomās turētais, liecinieki, eksperti, tulki,

galvinieki, kā arī cietušais, civilprasītājs, civilatbildētājs,

viņu pārstāvji un citas personas var iesniegt prokuroram sūdzības

par izziņas izdarītāja darbībām. Sūdzības iesniedzamas prokuroram

tieši vai arī ar tās personas starpniecību, par kuras darbību

sūdzību iesniedz. Sūdzības var būt tiklab rakstveida, kā arī

mutvārdu. Pēdējā gadījumā prokurors vai izziņas izdarītājs

ieraksta šīs sūdzības protokolā, ko paraksta sūdzētājs. Izziņas

izdarītājam iesniegtā sūdzība kopā ar saviem paskaidrojumiem

divdesmit četru stundu laikā jāvirza prokuroram. Sūdzības

iesniegšana līdz tās izšķiršanai neaptur pārsūdzētās darbības

izpildīšanu, ja to neatzīst par vajadzīgu izziņas izdarītājs vai

prokurors."

Latvijas KPK 221. pantā noteikta

kārtība, kādā prokurors izšķir iesniegto sūdzību, bet 222. pantā

noteikts: "Sūdzības par prokurora darbībām iesniedzamas amatā

augstākam prokuroram un izšķiramas šā kodeksa 220. un 221.pantā

paredzētajā kārtībā."

2. 2003. gada 1. septembrī

tika ierosināta krimināllieta Nr. 3870001003 pēc noziedzīga

nodarījuma pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikuma 317. panta

otrajā daļā un 319. panta otrajā daļā, proti, par amatpersonu

tīšām darbībām, kas acīmredzami pārsniedza pilnvaru robežas, un

par amatpersonu bezdarbību, kas izpaudās pienākumu

nepildīšanā.

Izziņas izdarītājs lūdza tiesnesi

sankcionēt kratīšanu, norādot, ka vairāku personu atrašanās vietā

varētu būt dokumenti un citi priekšmeti, kuriem ir nozīme

krimināllietā. 2003. gada 24. oktobrī tiesnesis pieņēma lēmumu

par kratīšanu.

Pamatojoties uz šo lēmumu, 2003.

gada 27. oktobrī tika izdarītas vairākas kratīšanas. To gaitā

sastādītie protokoli apstiprina faktu, ka kratīšana izdarīta

nolūkā atrast un izņemt dokumentus un citus priekšmetus, kam var

būt nozīme krimināllietā. Kratīšanas rezultātā tika izņemti

vairāki priekšmeti.

2003.gada 29.oktobrī pieteikumu

iesniedzēji Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (turpmāk

- KNAB) lūdza atdot viņiem atpakaļ daļu no kratīšanas laikā

atsavinātajiem priekšmetiem. 2003. gada 3. novembrī šis lūgums

tika noraidīts, motivācijā norādot, ka izņemtie priekšmeti satur

informāciju, kurai ir nozīme krimināllietā. Atteikumā bija arī

minēts, ka uz rakstveida pieprasījuma pamata iesniedzējiem tiks

atļauts nokopēt informāciju no izņemtajiem priekšmetiem. Šādu

iespēju viņi nav izmantojuši.

2003. gada 31. oktobrī pieteikumu

iesniedzēji vērsās Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras

Sevišķi svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļā, norādot uz tiesas

lēmuma nepilnībām, kā arī lūdzot nekavējoties atdot visus

kratīšanā izņemtos priekšmetus un dokumentus vai vismaz tos

priekšmetus, kuriem ir personisks raksturs vai kuri pieder citām

personām. Šo lūgumu prokuratūra 2003. gada 19. novembrī

noraidīja, motivējot, ka ar izņemtajiem priekšmetiem un

dokumentiem tiek veiktas procesuālās darbības. Ja pēc to

veikšanas tiks konstatēts, ka izņemtajiem priekšmetiem nav

pierādījumu nozīmes krimināllietā, tie tiks izsniegti.

2003. gada 3. novembrī Rīgas

apgabaltiesā tika iesniegta sūdzība par tiesneša 2003. gada 24

.oktobra lēmumu par kratīšanas izdarīšanu, kā arī par izziņas

izdarītāja darbībām 2003. gada 27. oktobra kratīšanas laikā.

2003. gada 11. novembrī Rīgas apgabaltiesa atklātā tiesas sēdē

izskatīja krimināllietas materiālus un atstāja negrozītu tiesneša

lēmumu par kratīšanu, bet sūdzību daļā par izziņas izdarītāja

darbībām kratīšanas laikā atstāja bez izskatīšanas.

2003. gada 6. novembrī Latvijas

Republikas Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgo lietu izmeklēšanas

nodaļas prokuroram Latvijas KPK 220. panta kārtībā tika iesniegta

sūdzība par izziņas izdarītāja darbībām kratīšanas laikā,

norādot, ka izziņas izdarītājs rīkojies nelikumīgi, kratīšanas

laikā izņemot priekšmetus un dokumentus, kas acīmredzami nav

saistīti ar tiesneša lēmumā par kratīšanas izdarīšanu

norādīto.

No 2003. gada 21.novembra līdz

2004. gada 14. janvārim tika iesniegtas septiņas sūdzības ik par

pakāpi amatā augstākiem prokuroriem. Tās visas, arī Latvijas

Republikas ģenerālprokuroram (turpmāk - ģenerālprokurors)

adresētā sūdzība, tika noraidītas.