1. pants

1Latvijas Kriminālprocesa

2kodeksa (turpmāk - Latvijas KPK) 220. pants paredz izziņas

3izdarītāja darbību pārsūdzēšanas kārtību. Šis pants nosaka:

4"Aizdomās turētais, apsūdzētais un viņu aizstāvji un likumiskie

5pārstāvji, aizdomās turētais, liecinieki, eksperti, tulki,

6galvinieki, kā arī cietušais, civilprasītājs, civilatbildētājs,

7viņu pārstāvji un citas personas var iesniegt prokuroram sūdzības

8par izziņas izdarītāja darbībām. Sūdzības iesniedzamas prokuroram

9tieši vai arī ar tās personas starpniecību, par kuras darbību

10sūdzību iesniedz. Sūdzības var būt tiklab rakstveida, kā arī

11mutvārdu. Pēdējā gadījumā prokurors vai izziņas izdarītājs

12ieraksta šīs sūdzības protokolā, ko paraksta sūdzētājs. Izziņas

13izdarītājam iesniegtā sūdzība kopā ar saviem paskaidrojumiem

14divdesmit četru stundu laikā jāvirza prokuroram. Sūdzības

15iesniegšana līdz tās izšķiršanai neaptur pārsūdzētās darbības

16izpildīšanu, ja to neatzīst par vajadzīgu izziņas izdarītājs vai

17prokurors."

18Latvijas KPK 221. pantā noteikta

19kārtība, kādā prokurors izšķir iesniegto sūdzību, bet 222. pantā

20noteikts: "Sūdzības par prokurora darbībām iesniedzamas amatā

21augstākam prokuroram un izšķiramas šā kodeksa 220. un 221.pantā

22paredzētajā kārtībā."

232. 2003. gada 1. septembrī

24tika ierosināta krimināllieta Nr. 3870001003 pēc noziedzīga

25nodarījuma pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikuma 317. panta

26otrajā daļā un 319. panta otrajā daļā, proti, par amatpersonu

27tīšām darbībām, kas acīmredzami pārsniedza pilnvaru robežas, un

28par amatpersonu bezdarbību, kas izpaudās pienākumu

29nepildīšanā.

30Izziņas izdarītājs lūdza tiesnesi

31sankcionēt kratīšanu, norādot, ka vairāku personu atrašanās vietā

32varētu būt dokumenti un citi priekšmeti, kuriem ir nozīme

33krimināllietā. 2003. gada 24. oktobrī tiesnesis pieņēma lēmumu

34par kratīšanu.

35Pamatojoties uz šo lēmumu, 2003.

36gada 27. oktobrī tika izdarītas vairākas kratīšanas. To gaitā

37sastādītie protokoli apstiprina faktu, ka kratīšana izdarīta

38nolūkā atrast un izņemt dokumentus un citus priekšmetus, kam var

39būt nozīme krimināllietā. Kratīšanas rezultātā tika izņemti

40vairāki priekšmeti.

412003.gada 29.oktobrī pieteikumu

42iesniedzēji Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (turpmāk

43- KNAB) lūdza atdot viņiem atpakaļ daļu no kratīšanas laikā

44atsavinātajiem priekšmetiem. 2003. gada 3. novembrī šis lūgums

45tika noraidīts, motivācijā norādot, ka izņemtie priekšmeti satur

46informāciju, kurai ir nozīme krimināllietā. Atteikumā bija arī

47minēts, ka uz rakstveida pieprasījuma pamata iesniedzējiem tiks

48atļauts nokopēt informāciju no izņemtajiem priekšmetiem. Šādu

49iespēju viņi nav izmantojuši.

502003. gada 31. oktobrī pieteikumu

51iesniedzēji vērsās Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras

52Sevišķi svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļā, norādot uz tiesas

53lēmuma nepilnībām, kā arī lūdzot nekavējoties atdot visus

54kratīšanā izņemtos priekšmetus un dokumentus vai vismaz tos

55priekšmetus, kuriem ir personisks raksturs vai kuri pieder citām

56personām. Šo lūgumu prokuratūra 2003. gada 19. novembrī

57noraidīja, motivējot, ka ar izņemtajiem priekšmetiem un

58dokumentiem tiek veiktas procesuālās darbības. Ja pēc to

59veikšanas tiks konstatēts, ka izņemtajiem priekšmetiem nav

60pierādījumu nozīmes krimināllietā, tie tiks izsniegti.

612003. gada 3. novembrī Rīgas

62apgabaltiesā tika iesniegta sūdzība par tiesneša 2003. gada 24

63.oktobra lēmumu par kratīšanas izdarīšanu, kā arī par izziņas

64izdarītāja darbībām 2003. gada 27. oktobra kratīšanas laikā.

652003. gada 11. novembrī Rīgas apgabaltiesa atklātā tiesas sēdē

66izskatīja krimināllietas materiālus un atstāja negrozītu tiesneša

67lēmumu par kratīšanu, bet sūdzību daļā par izziņas izdarītāja

68darbībām kratīšanas laikā atstāja bez izskatīšanas.

692003. gada 6. novembrī Latvijas

70Republikas Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgo lietu izmeklēšanas

71nodaļas prokuroram Latvijas KPK 220. panta kārtībā tika iesniegta

72sūdzība par izziņas izdarītāja darbībām kratīšanas laikā,

73norādot, ka izziņas izdarītājs rīkojies nelikumīgi, kratīšanas

74laikā izņemot priekšmetus un dokumentus, kas acīmredzami nav

75saistīti ar tiesneša lēmumā par kratīšanas izdarīšanu

76norādīto.

77No 2003. gada 21.novembra līdz

782004. gada 14. janvārim tika iesniegtas septiņas sūdzības ik par

79pakāpi amatā augstākiem prokuroriem. Tās visas, arī Latvijas

80Republikas ģenerālprokuroram (turpmāk - ģenerālprokurors)

81adresētā sūdzība, tika noraidītas.