22. pants

Tomēr normatīvo

regulējumu vienmēr var papildināt un uzlabot. It īpaši tas

nepieciešams gadījumos, kas saistīti ar personas pamattiesību

ierobežošanu. Viens no veidiem, kā garantēt personas pamattiesību

aizsardzību, ir nodrošināt pieeju tiesai, kurai jāievēro tādi

vispāratzīti principi kā savlaicīgums, vienlīdzība tiesas

priekšā, tiesības tikt uzklausītam u.c. Šāda tendence vērojama

arī pēdējos desmit gados, kad, pieņemot jaunus procesa likumus,

tiek paaugstināts personas pamattiesību aizsardzības standarts.

Spēkā esošais Latvijas KPK pieņemts 1961. gada 6. janvārī. Tikai

nesen tajā ietverts princips, ka kriminālprocesa pirmstiesas

stadijās veiktas atsevišķas procesuālās darbības ir pakļautas

tiešai tiesas kontrolei.

Šādu tendenci apliecina arī

Kriminālprocesa likuma projekts, kuru Saeima 2004. gada 1. aprīlī

pieņēma otrajā lasījumā. Lai gan šajā projektā tiesas kontrole

kriminālprocesa pirmstiesas stadijās ir paplašināta, taču arī

tajā paredzēts, ka prokurora darbības un lēmumus varēs pārsūdzēt

tikai amatā augstākam prokuroram (339. panta otrās daļas 3.

punkts). Tomēr ar šo likumu iecerēts ieviest izmeklēšanas

tiesneša institūtu, un šā tiesneša galvenā funkcija būs kontrolēt

cilvēktiesību ievērošanu pirmstiesas kriminālprocesā (41.

pants).

Tas, kā un vai vispār vajadzētu

papildināt kriminālprocesu reglamentējošos normatīvos aktus, lai

atsevišķas izziņas izdarītāja un prokurora darbības būtu

pārsūdzamas tiesā, ir tiesībpolitikas jautājums un kā tāds ir

likumdevēja kompetencē.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Latvijas Kriminālprocesa

kodeksa 220. un 222. pantu par atbilstošu Latvijas Republikas

Satversmes 92. pantam.

Spriedums ir

galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums

stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

A.Endziņš