22. pants

1Tomēr normatīvo

2regulējumu vienmēr var papildināt un uzlabot. It īpaši tas

3nepieciešams gadījumos, kas saistīti ar personas pamattiesību

4ierobežošanu. Viens no veidiem, kā garantēt personas pamattiesību

5aizsardzību, ir nodrošināt pieeju tiesai, kurai jāievēro tādi

6vispāratzīti principi kā savlaicīgums, vienlīdzība tiesas

7priekšā, tiesības tikt uzklausītam u.c. Šāda tendence vērojama

8arī pēdējos desmit gados, kad, pieņemot jaunus procesa likumus,

9tiek paaugstināts personas pamattiesību aizsardzības standarts.

10Spēkā esošais Latvijas KPK pieņemts 1961. gada 6. janvārī. Tikai

11nesen tajā ietverts princips, ka kriminālprocesa pirmstiesas

12stadijās veiktas atsevišķas procesuālās darbības ir pakļautas

13tiešai tiesas kontrolei.

14Šādu tendenci apliecina arī

15Kriminālprocesa likuma projekts, kuru Saeima 2004. gada 1. aprīlī

16pieņēma otrajā lasījumā. Lai gan šajā projektā tiesas kontrole

17kriminālprocesa pirmstiesas stadijās ir paplašināta, taču arī

18tajā paredzēts, ka prokurora darbības un lēmumus varēs pārsūdzēt

19tikai amatā augstākam prokuroram (339. panta otrās daļas 3.

20punkts). Tomēr ar šo likumu iecerēts ieviest izmeklēšanas

21tiesneša institūtu, un šā tiesneša galvenā funkcija būs kontrolēt

22cilvēktiesību ievērošanu pirmstiesas kriminālprocesā (41.

23pants).

24Tas, kā un vai vispār vajadzētu

25papildināt kriminālprocesu reglamentējošos normatīvos aktus, lai

26atsevišķas izziņas izdarītāja un prokurora darbības būtu

27pārsūdzamas tiesā, ir tiesībpolitikas jautājums un kā tāds ir

28likumdevēja kompetencē.

29Nolēmumu

30daļa

31Pamatojoties uz Satversmes tiesas

32likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

33nosprieda:

34atzīt Latvijas Kriminālprocesa

35kodeksa 220. un 222. pantu par atbilstošu Latvijas Republikas

36Satversmes 92. pantam.

37Spriedums ir

38galīgs un nepārsūdzams.

39Spriedums

40stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

41Tiesas sēdes priekšsēdētājs

42A.Endziņš