1Personas pamattiesības
2kļūst nenozīmīgas, ja netiek ņemts vērā vispāratzītais princips
3ubi ius ibi remedium, proti: ja likums piešķir tiesības,
4tam arī jāparedz, kā šīs tiesības nodrošināt. Dokumentu un
5priekšmetu izņemšana neatņem īpašniekam tiesības uz šo īpašumu,
6bet tikai tās ierobežo. Šāds ierobežojums neaizliedz īpašniekam
7aizstāvēt savas tiesības uz īpašumu kompetentā un neatkarīgā
8institūcijā.
9Līdz ar to Satversmes tiesa
10uzskata, ka pašreizējais normatīvais regulējums ļauj personām
11kriminālprocesa pirmstiesas stadijās efektīvi aizstāvēt savas
12pamattiesības. Ja persona uzskata, ka apstrīdētajās normās
13paredzētajā kārtībā tās nav izdevies aizstāvēt, tad pastāv
14iespēja šo jautājumu izlemt lietas iztiesāšanas stadijā vai arī
15civiltiesiskā ceļā. Dažādi ex post facto līdzekļi - arī
16cits kriminālprocess vai civilprasība par zaudējumu piedziņu -
17vairumā gadījumu var būt pietiekami saskaņā ar Konvencijas 13.
18panta prasībām (sk., piemēram, ECT sprieduma lietā "M.S. v.
19Sweden" 55.§). Turklāt pastāv arī tāda garantija kā
20amatpersonas disciplināratbildība.
21Apstrīdētajās
22normās paredzētais pārsūdzības mehānisms nav acīmredzami
23nesamērīgs. Līdz ar to šīs normas nav pretrunā ar Satversmes 92.
24pantu.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.
Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓