1. pants

1Tiesības uz taisnīgu

2tiesu ir vienas no vissvarīgākajām cilvēka tiesībām. Tās ietver

3arī personas tiesības uz juridisko palīdzību. Satversmē ietvertā

4norma, kas paredz šīs tiesības, izteikta šādi - ikvienam ir

5tiesības uz advokāta palīdzību. Tādēļ nepieciešams noskaidrot

6juridiskā jēdziena "advokāts" saturu.

71.1. Interpretējot

8juridisko jēdzienu "advokāts", vispirms jāņem vērā filoloģiskā

9interpre tācija. Dažādās vārdnīcās ir doti vairāki juridiskā

10jēdziena "advokāts" skaidrojumi. Juridisko terminu vārdnīcā

11(Juridisko terminu vārdnīca, Rīga, Nordik, 1998, 8.lpp.)

12advokāts identificēts kā "jurists, kas sniedz juridiskus

13padomus un sagatavo dokumentus juridiskos jautājumos klientam,

14pārzina klienta juridiskās lietas; ja nepieciešams, arī

15uzstājoties viņa interesēs civilajās, kriminālajās vai

16administratīvajās lietās un tiesvedībā". Latviešu valodas

17vārdnīcā (Latviešu valodas vārdnīca, Rīga, Avots, 1998,

1833.lpp.) advokāts identificēts kā "jurists, kas tiesā

19aizstāv apsūdzēto, sniedz tieslietu padomus un pēc pilnvarojuma

20izpilda arī citus juridiskus uzdevumus". Svešvārdu vārdnīcā

21(Svešvārdu vārdnīca, J.Baldunčika red., Rīga, Jumava, 1999,

2223.lpp.) advokāts identificēts kā "1.jurists, kas

23tiesas procesā aizstāv vai pārstāv indivīdu un organizāciju

24likumīgās intereses, kā arī sniedz juridiskus padomus, gatavo

25juridisku dokumentu projektus u.tml.; 2. persona, kas

26mutiski vai rakstiski aizstāv kādu vai ko". Svešvārdu vārdnīcā

27(Svešvārdu vārdnīca, D.Guļevskas red., 2.iespied., Rīga,

28Norden, 1996, 16.-17.lpp.) advokāts identificēts kā

29"1.jurists, kas sniedz profesionālu palīdzību aizstāvībai

30tiesā, sniedz juridiskas konsultācijas vai sagatavo juridisko

31dokumentu projektus; 2.aizstāvis". Latviešu-angļu,

32angļu-latviešu juridisko terminu vārdnīcā (Latviešu-angļu,

33angļu-latviešu juridisko terminu vārdnīca, Rīga, Kamene, 2000,

346.lpp.) advokāts identificēts kā "jurists,

35profesionāls un neatkarīgs advokatūras pārstāvis, kas, sniedzot

36personām juridisko palīdzību, to uzdevumā piedalās lietu

37izskatīšanā tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā kā aizstāvis

38un pārstāvis, kā arī veic citas juridiskas darbības".

39Latviešu Konversācijas vārdnīcā (Latviešu Konversācijas

40vārdnīca, 1.sējums, Rīga, A.Gulbja apgāds, 1927-1928,

41165.-166.sleja) nav dots vārda "advokāts" skaidrojums, taču

42dots vārda "aizstāvis" skaidrojums. Aizstāvis identificēts kā

43"persona, kas krimināllietā aizstāv apsūdzētā nevainīgumu,

44tiesības un intereses. Par aizstāvi tiesa var iecelt: zvērinātus

45advokātus un to palīgus, privātadvokātus un tiesu amatu

46kandidātus".

47Tādējādi

48filoloģiskā interpretācija liecina, ka juridiskajam jēdzienam

49"advokāts" piemīt vairākas nozīmes.

501.2. Juridisko jēdzienu

51"advokāts" nepieciešams interpretēt arī sistēmiski, analizējot to

52kontekstā ar citām tiesību normām. Apstrīdētā norma noteic, ka

53par aizstāvi krimināllietā var būt tikai advokāts. Taču

54Kriminālprocesa kodeksā lietoti divi termini, proti, gan

55"advokāts", gan "aizstāvis". Šie termini Kriminālprocesa kodeksa

56izpratnē ir sinonīmi. Turklāt Advokatūras likuma 4.pants paredz,

57ka Latvijā par advokātiem var būt un praktizēt drīkst tikai

58Latvijas zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi.

59Kriminālprocesa kodeksa 18.pants

60noteic, ka aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamam tiek

61nodrošinātas tiesības uz aizstāvību. Tas nozīmē, ka tiesai,

62prokuroram un izziņas izdarītājam jānodrošina aizdomās turētajam,

63apsūdzētajam un tiesājamam iespēja aizstāvēties ar likumā

64noteiktajiem līdzekļiem un likumā noteiktos veidos, proti,

65persona var izvēlēties aizstāvi vai aizstāvēt sevi pati, kā arī

66personai ir tiesības atteikties no aizstāvja. Kriminālprocesa

67kodeksa 98.pants noteic tos gadījumus, kad aizstāvja piedalīšanās

68kriminālprocesā ir obligāta un persona no aizstāvja atteikties

69nevar. Ja aizdomās turamā, apsūdzētā vai tiesājamā persona pati

70neizvēlas aizstāvi, izziņas izdarītājam, prokuroram vai tiesai

71jānodrošina aizstāvja piedalīšanās lietā. Turklāt Advokatūras

72likuma 34.panta 9.punktā ir paredzēta iespēja advokātiem tiesās

73un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs pēc nozīmējuma vest

74krimināllietas un mazturības tiesības baudošo personu lietas.

75Šajos gadījumos sniegtā juridiskā palīdzība apmaksājama no valsts

76budžeta līdzekļiem saskaņā ar apstiprināto advokātu atlīdzības

77taksi (sk. lietas materiālus 61.-63.lpp.). Tas nozīmē, ka

78noteiktos gadījumos valstij ir pienākums garantēt aizstāvja

79piedalīšanos kriminālprocesā.

80Savukārt Civilprocesa likums

81noteic, ka par pārstāvjiem var būt advokāti; juridisko personu

82amatpersonas vai darbinieki - šo personu lietās; to valsts vai

83pašvaldību iestāžu vai juridisko personu pilnvaroti darbinieki,

84kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu

85tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses; fizisko personu

86augšupējie un lejupējie radinieki, laulātais, īstie brāļi un

87māsas, kā arī persona, kas uz pilnvaras pamata faktiski pārvalda

88pilnvardevēja mantu; viens no procesuālajiem līdzdalībniekiem

89citu līdzdalībnieku uzdevumā; patentpilnvarotie - rūpnieciskā

90īpašuma lietās; personas, kurām pārstāvības tiesība piešķirta

91citos likumos.

92Administratīvā procesa likums

93noteic, ka par pārstāvi var būt jebkura rīcībspējīga fiziskā vai

94juridiskā persona. Vēl vairāk, Satversmes tiesas process vispār

95neparedz nekādus ierobežojumus to personu lokam, kuras var būt

96par pārstāvjiem šajā procesā.

97Vienlaikus nepieciešams analizēt

98arī starptautiskajos dokumentos, proti, Paktā, Konvencijā,

99Eiropas Savienības pamattiesību hartā, kā arī citos Eiropas

100Savienības tiesību aktos ietvertos noteikumus.

101Pakta 14(3)(d) pants noteic, ka

102persona var aizstāvēt sevi pati vai ar pašas izraudzīta aizstāvja

103starpniecību. Turklāt gadījumos, ja personai nav šāda aizstāvja

104algošanai pietiekamu līdzekļu, aizstāvis, kad to prasa taisnīguma

105intereses, tiek iecelts bez maksas. Konvencijas 6(3)(c) pantā

106ietvertais formulējums ir līdzīgs, proti, ikvienam ir tiesības

107aizstāvēt sevi pašam vai saņemt paša izraudzītu juridisku

108palīdzību, vai, ja trūkst līdzekļu šīs juridiskās palīdzības

109apmaksāšanai, saņemt to par velti, kad tas nepieciešams

110taisnīguma interesēs. Eiropas Savienības pamattiesību hartas

11147.panta otrā daļa noteic, ka ikvienam ir tiesības saņemt

112konsultāciju un tiesības uz aizstāvību un pārstāvību.

113Arī angļu valodas juridisko

114terminu vārdnīcās juridiskā jēdziena "lawyer" (kurš tiek lietots

115visos starptautiskajos dokumentos un šo dokumentu kontekstā

116latviešu valodā tiek tulkots kā advokāts) saturs ir izteikts

117dažādos terminos, tādos kā "advocate, attorney, attorney-at-law,

118barrister, barrister-at-law, counsel, counselor,

119counselor-at-law, jurisconsult" (Burton's Legal Thesaurus, 3rd

120Ed., McGraw-Hill, 1998, p.331), kā "a person learned in the

121law, attorney, counsel, solicitor, a person licensed to practice

122law" (Black's Law Dictionary, 4th Ed., West Publishing Co.,

1231951, p.1033), kā "a person learned in the law; as an

124attorney, counsel, or solicitor; a person licensed to practice

125law" (Black's Law Dictionary. 6th Ed., West Publishing Co.,

1261990, p.888). Juridiskais jēdziens "lawyer" no angļu valodas

127tiek tulkots kā advokāts, pārstāvis, aizstāvis, pilnvarotais,

128padomdevējs, persona, kurai ir augstākā juridiskā izglītība,

129persona, kurai ir tiesības praktizēt.

130Tātad, pētot un

131analizējot juridisko jēdzienu "advokāts" no tiesību normu

132savstarpējā sakara viedokļa, var secināt, ka tam piemīt vairākas

133nozīmes.

1341.3. Lai vārda "advokāts"

135analīze būtu pēc iespējas pilnīga, jānoskaidro arī Satversmes

13692.pantā ietvertās normas jēga un mērķis. Likumdevēja mērķis,

137nosakot Satversmē ikviena tiesības uz juridisko palīdzību kā

138tiesību uz taisnīgu tiesu neatņemamu sastāvdaļu, bija nodrošināt

139visām personām kā civilprocesā, tā administratīvajā procesā,

140kriminālprocesā un Satversmes tiesas procesā savlaicīgu, pieejamu

141un kvalitatīvu juridisko palīdzību. Tas balstās uz vienu no

142vissvarīgākajiem nacionālo un starptautisko tiesību principiem -

143taisnīguma principu.

144Ikviena tiesības uz advokāta

145palīdzību nevar tikt saprastas kā personas pienākums griezties

146pēc juridiskas palīdzības tikai pie advokātiem. Šaurā nozīmē

147juridiskais jēdziens "advokāts" tiek attiecināts uz tiem

148gadījumiem, kad personai nav pietiekamu līdzekļu, lai algotu

149juridiskās palīdzības sniedzēju, un tad šo juridisko palīdzību

150noteiktos gadījumos nodrošināt ir valsts pienākums. To, ka

151personai nav pienākuma griezties pēc juridiskās palīdzības tikai

152pie advokātiem, apstiprina arī kriminālprocesa normās noteiktais,

153proti, ka personai ir tiesības atteikties no aizstāvja un

154aizstāvēt sevi pašai.

155Tādējādi

156Satversmes 92.panta mērķis, nosakot ikviena tiesības uz advokāta

157palīdzību, nav ierobežot personas tiesības uz taisnīgu tiesu.

158Juridiskais jēdziens "advokāts", kas ietverts Satversmes

15992.pantā, ir jātulko paplašināti, ar to saprotot personas

160tiesības saņemt juridisko palīdzību, brīvi izvēloties aizstāvi

161vai pārstāvi dažādās lietās no iespējami plašāka kvalificētu

162juristu loka un atsevišķos likumā noteiktos gadījumos arī no citu

163personu loka.