1. pants

Tiesības uz taisnīgu

tiesu ir vienas no vissvarīgākajām cilvēka tiesībām. Tās ietver

arī personas tiesības uz juridisko palīdzību. Satversmē ietvertā

norma, kas paredz šīs tiesības, izteikta šādi - ikvienam ir

tiesības uz advokāta palīdzību. Tādēļ nepieciešams noskaidrot

juridiskā jēdziena "advokāts" saturu.

1.1. Interpretējot

juridisko jēdzienu "advokāts", vispirms jāņem vērā filoloģiskā

interpre tācija. Dažādās vārdnīcās ir doti vairāki juridiskā

jēdziena "advokāts" skaidrojumi. Juridisko terminu vārdnīcā

(Juridisko terminu vārdnīca, Rīga, Nordik, 1998, 8.lpp.)

advokāts identificēts kā "jurists, kas sniedz juridiskus

padomus un sagatavo dokumentus juridiskos jautājumos klientam,

pārzina klienta juridiskās lietas; ja nepieciešams, arī

uzstājoties viņa interesēs civilajās, kriminālajās vai

administratīvajās lietās un tiesvedībā". Latviešu valodas

vārdnīcā (Latviešu valodas vārdnīca, Rīga, Avots, 1998,

33.lpp.) advokāts identificēts kā "jurists, kas tiesā

aizstāv apsūdzēto, sniedz tieslietu padomus un pēc pilnvarojuma

izpilda arī citus juridiskus uzdevumus". Svešvārdu vārdnīcā

(Svešvārdu vārdnīca, J.Baldunčika red., Rīga, Jumava, 1999,

23.lpp.) advokāts identificēts kā "1.jurists, kas

tiesas procesā aizstāv vai pārstāv indivīdu un organizāciju

likumīgās intereses, kā arī sniedz juridiskus padomus, gatavo

juridisku dokumentu projektus u.tml.; 2. persona, kas

mutiski vai rakstiski aizstāv kādu vai ko". Svešvārdu vārdnīcā

(Svešvārdu vārdnīca, D.Guļevskas red., 2.iespied., Rīga,

Norden, 1996, 16.-17.lpp.) advokāts identificēts kā

"1.jurists, kas sniedz profesionālu palīdzību aizstāvībai

tiesā, sniedz juridiskas konsultācijas vai sagatavo juridisko

dokumentu projektus; 2.aizstāvis". Latviešu-angļu,

angļu-latviešu juridisko terminu vārdnīcā (Latviešu-angļu,

angļu-latviešu juridisko terminu vārdnīca, Rīga, Kamene, 2000,

6.lpp.) advokāts identificēts kā "jurists,

profesionāls un neatkarīgs advokatūras pārstāvis, kas, sniedzot

personām juridisko palīdzību, to uzdevumā piedalās lietu

izskatīšanā tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā kā aizstāvis

un pārstāvis, kā arī veic citas juridiskas darbības".

Latviešu Konversācijas vārdnīcā (Latviešu Konversācijas

vārdnīca, 1.sējums, Rīga, A.Gulbja apgāds, 1927-1928,

165.-166.sleja) nav dots vārda "advokāts" skaidrojums, taču

dots vārda "aizstāvis" skaidrojums. Aizstāvis identificēts kā

"persona, kas krimināllietā aizstāv apsūdzētā nevainīgumu,

tiesības un intereses. Par aizstāvi tiesa var iecelt: zvērinātus

advokātus un to palīgus, privātadvokātus un tiesu amatu

kandidātus".

Tādējādi

filoloģiskā interpretācija liecina, ka juridiskajam jēdzienam

"advokāts" piemīt vairākas nozīmes.

1.2. Juridisko jēdzienu

"advokāts" nepieciešams interpretēt arī sistēmiski, analizējot to

kontekstā ar citām tiesību normām. Apstrīdētā norma noteic, ka

par aizstāvi krimināllietā var būt tikai advokāts. Taču

Kriminālprocesa kodeksā lietoti divi termini, proti, gan

"advokāts", gan "aizstāvis". Šie termini Kriminālprocesa kodeksa

izpratnē ir sinonīmi. Turklāt Advokatūras likuma 4.pants paredz,

ka Latvijā par advokātiem var būt un praktizēt drīkst tikai

Latvijas zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi.

Kriminālprocesa kodeksa 18.pants

noteic, ka aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamam tiek

nodrošinātas tiesības uz aizstāvību. Tas nozīmē, ka tiesai,

prokuroram un izziņas izdarītājam jānodrošina aizdomās turētajam,

apsūdzētajam un tiesājamam iespēja aizstāvēties ar likumā

noteiktajiem līdzekļiem un likumā noteiktos veidos, proti,

persona var izvēlēties aizstāvi vai aizstāvēt sevi pati, kā arī

personai ir tiesības atteikties no aizstāvja. Kriminālprocesa

kodeksa 98.pants noteic tos gadījumus, kad aizstāvja piedalīšanās

kriminālprocesā ir obligāta un persona no aizstāvja atteikties

nevar. Ja aizdomās turamā, apsūdzētā vai tiesājamā persona pati

neizvēlas aizstāvi, izziņas izdarītājam, prokuroram vai tiesai

jānodrošina aizstāvja piedalīšanās lietā. Turklāt Advokatūras

likuma 34.panta 9.punktā ir paredzēta iespēja advokātiem tiesās

un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs pēc nozīmējuma vest

krimināllietas un mazturības tiesības baudošo personu lietas.

Šajos gadījumos sniegtā juridiskā palīdzība apmaksājama no valsts

budžeta līdzekļiem saskaņā ar apstiprināto advokātu atlīdzības

taksi (sk. lietas materiālus 61.-63.lpp.). Tas nozīmē, ka

noteiktos gadījumos valstij ir pienākums garantēt aizstāvja

piedalīšanos kriminālprocesā.

Savukārt Civilprocesa likums

noteic, ka par pārstāvjiem var būt advokāti; juridisko personu

amatpersonas vai darbinieki - šo personu lietās; to valsts vai

pašvaldību iestāžu vai juridisko personu pilnvaroti darbinieki,

kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu

tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses; fizisko personu

augšupējie un lejupējie radinieki, laulātais, īstie brāļi un

māsas, kā arī persona, kas uz pilnvaras pamata faktiski pārvalda

pilnvardevēja mantu; viens no procesuālajiem līdzdalībniekiem

citu līdzdalībnieku uzdevumā; patentpilnvarotie - rūpnieciskā

īpašuma lietās; personas, kurām pārstāvības tiesība piešķirta

citos likumos.

Administratīvā procesa likums

noteic, ka par pārstāvi var būt jebkura rīcībspējīga fiziskā vai

juridiskā persona. Vēl vairāk, Satversmes tiesas process vispār

neparedz nekādus ierobežojumus to personu lokam, kuras var būt

par pārstāvjiem šajā procesā.

Vienlaikus nepieciešams analizēt

arī starptautiskajos dokumentos, proti, Paktā, Konvencijā,

Eiropas Savienības pamattiesību hartā, kā arī citos Eiropas

Savienības tiesību aktos ietvertos noteikumus.

Pakta 14(3)(d) pants noteic, ka

persona var aizstāvēt sevi pati vai ar pašas izraudzīta aizstāvja

starpniecību. Turklāt gadījumos, ja personai nav šāda aizstāvja

algošanai pietiekamu līdzekļu, aizstāvis, kad to prasa taisnīguma

intereses, tiek iecelts bez maksas. Konvencijas 6(3)(c) pantā

ietvertais formulējums ir līdzīgs, proti, ikvienam ir tiesības

aizstāvēt sevi pašam vai saņemt paša izraudzītu juridisku

palīdzību, vai, ja trūkst līdzekļu šīs juridiskās palīdzības

apmaksāšanai, saņemt to par velti, kad tas nepieciešams

taisnīguma interesēs. Eiropas Savienības pamattiesību hartas

47.panta otrā daļa noteic, ka ikvienam ir tiesības saņemt

konsultāciju un tiesības uz aizstāvību un pārstāvību.

Arī angļu valodas juridisko

terminu vārdnīcās juridiskā jēdziena "lawyer" (kurš tiek lietots

visos starptautiskajos dokumentos un šo dokumentu kontekstā

latviešu valodā tiek tulkots kā advokāts) saturs ir izteikts

dažādos terminos, tādos kā "advocate, attorney, attorney-at-law,

barrister, barrister-at-law, counsel, counselor,

counselor-at-law, jurisconsult" (Burton's Legal Thesaurus, 3rd

Ed., McGraw-Hill, 1998, p.331), kā "a person learned in the

law, attorney, counsel, solicitor, a person licensed to practice

law" (Black's Law Dictionary, 4th Ed., West Publishing Co.,

1951, p.1033), kā "a person learned in the law; as an

attorney, counsel, or solicitor; a person licensed to practice

law" (Black's Law Dictionary. 6th Ed., West Publishing Co.,

1990, p.888). Juridiskais jēdziens "lawyer" no angļu valodas

tiek tulkots kā advokāts, pārstāvis, aizstāvis, pilnvarotais,

padomdevējs, persona, kurai ir augstākā juridiskā izglītība,

persona, kurai ir tiesības praktizēt.

Tātad, pētot un

analizējot juridisko jēdzienu "advokāts" no tiesību normu

savstarpējā sakara viedokļa, var secināt, ka tam piemīt vairākas

nozīmes.

1.3. Lai vārda "advokāts"

analīze būtu pēc iespējas pilnīga, jānoskaidro arī Satversmes

92.pantā ietvertās normas jēga un mērķis. Likumdevēja mērķis,

nosakot Satversmē ikviena tiesības uz juridisko palīdzību kā

tiesību uz taisnīgu tiesu neatņemamu sastāvdaļu, bija nodrošināt

visām personām kā civilprocesā, tā administratīvajā procesā,

kriminālprocesā un Satversmes tiesas procesā savlaicīgu, pieejamu

un kvalitatīvu juridisko palīdzību. Tas balstās uz vienu no

vissvarīgākajiem nacionālo un starptautisko tiesību principiem -

taisnīguma principu.

Ikviena tiesības uz advokāta

palīdzību nevar tikt saprastas kā personas pienākums griezties

pēc juridiskas palīdzības tikai pie advokātiem. Šaurā nozīmē

juridiskais jēdziens "advokāts" tiek attiecināts uz tiem

gadījumiem, kad personai nav pietiekamu līdzekļu, lai algotu

juridiskās palīdzības sniedzēju, un tad šo juridisko palīdzību

noteiktos gadījumos nodrošināt ir valsts pienākums. To, ka

personai nav pienākuma griezties pēc juridiskās palīdzības tikai

pie advokātiem, apstiprina arī kriminālprocesa normās noteiktais,

proti, ka personai ir tiesības atteikties no aizstāvja un

aizstāvēt sevi pašai.

Tādējādi

Satversmes 92.panta mērķis, nosakot ikviena tiesības uz advokāta

palīdzību, nav ierobežot personas tiesības uz taisnīgu tiesu.

Juridiskais jēdziens "advokāts", kas ietverts Satversmes

92.pantā, ir jātulko paplašināti, ar to saprotot personas

tiesības saņemt juridisko palīdzību, brīvi izvēloties aizstāvi

vai pārstāvi dažādās lietās no iespējami plašāka kvalificētu

juristu loka un atsevišķos likumā noteiktos gadījumos arī no citu

personu loka.