Par Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 96.panta otrās daļas 1.teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 89. un 92.pantam

1Latvijas Universitātes

2Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūts savā atbildē

3norāda: lai izvērtētu apstrīdētās normas atbilstību Satversmes

492.pantam, ir jānoskaidro, vai Satversmes 92.pantā minētais

5juridiskais jēdziens "advokāts" tiek lietots šaurākā vai plašākā

6nozīmē. Cilvēktiesību institūts arī uzsver, ka tiesības uz

7taisnīgu tiesu nav absolūtas. Atbildē tiek norādīts, ka

8apstrīdētajā normā ietvertais nosacījums, proti, par aizstāvi

9kriminālprocesā var būt tikai advokāts, ir attaisnojams, ja

10praksē nepastāv apstākļi, kas liecina, ka šāda kārtība apgrūtina

11aizdomās turamās, apsūdzētās vai tiesājamās personas iespējas

12efektīvi īstenot savas tiesības uz aizstāvību

13kriminālprocesā.

14Cilvēktiesību institūts uzsver:

15lai pilnīgi noskaidrotu apstrīdētās normas atbilstību Satversmei

16un starptautiskajiem standartiem, ir nepieciešams noskaidrot

17atbildes uz vairākiem jautājumiem, piemēram, vai zvērinātu

18advokātu skaits Latvijā ir pietiekams salīdzinājumā ar ierosināto

19krimināllietu skaitu, cik dārgi ir zvērināta advokāta pakalpojumi

20un cik efektīvs ir valsts apmaksātās juridiskās palīdzības

21sniegšanas mehānisms, vai likums, kas nosaka kritērijus un

22kārtību kļūšanai par advokātu, nepieļauj lēmuma pieņēmēju

23patvaļību, tādējādi tikai ierobežotam personu lokam atļaujot kļūt

24par zvērinātiem advokātiem un to liedzot citām personām ar

25līdzvērtīgu kvalifikāciju.

1Arī Latvijas

2Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs, analizējot

3starptautiskajos dokumentos un Satversmes 89. un 92.pantā

4ietvertās normas, norāda, ka apstrīdētā norma neapšaubāmi

5ierobežo personas tiesības brīvi izvēlēties aizstāvi. Centrs

6uzsver, ka ir jāņem vērā arī prakse, kādā aizdomās turamajām,

7apsūdzētajām un tiesājamām personām tiek nodrošināta aizstāvība.

8Pēc centra rīcībā esošajām ziņām, praksē visām personām netiek

9nodrošināta savlaicīga, pieejama un kvalitatīva aizstāvība.

10Tomēr, ņemot vērā aizdomās turamās, apsūdzētās vai tiesājamās

11personas intereses, vispār jāatzīst, ka prasība, lai

12krimināllietā apsūdzēto aizstāvētu pārstāvis ne tikai ar labām

13juridiskām zināšanām, bet arī pieredzi kriminālprocesā, ir

14pamatota.

15Secinājumu

16daļa

1Tiesības uz taisnīgu

2tiesu ir vienas no vissvarīgākajām cilvēka tiesībām. Tās ietver

3arī personas tiesības uz juridisko palīdzību. Satversmē ietvertā

4norma, kas paredz šīs tiesības, izteikta šādi - ikvienam ir

5tiesības uz advokāta palīdzību. Tādēļ nepieciešams noskaidrot

6juridiskā jēdziena "advokāts" saturu.

71.1. Interpretējot

8juridisko jēdzienu "advokāts", vispirms jāņem vērā filoloģiskā

9interpre tācija. Dažādās vārdnīcās ir doti vairāki juridiskā

10jēdziena "advokāts" skaidrojumi. Juridisko terminu vārdnīcā

11(Juridisko terminu vārdnīca, Rīga, Nordik, 1998, 8.lpp.)

12advokāts identificēts kā "jurists, kas sniedz juridiskus

13padomus un sagatavo dokumentus juridiskos jautājumos klientam,

14pārzina klienta juridiskās lietas; ja nepieciešams, arī

15uzstājoties viņa interesēs civilajās, kriminālajās vai

16administratīvajās lietās un tiesvedībā". Latviešu valodas

17vārdnīcā (Latviešu valodas vārdnīca, Rīga, Avots, 1998,

1833.lpp.) advokāts identificēts kā "jurists, kas tiesā

19aizstāv apsūdzēto, sniedz tieslietu padomus un pēc pilnvarojuma

20izpilda arī citus juridiskus uzdevumus". Svešvārdu vārdnīcā

21(Svešvārdu vārdnīca, J.Baldunčika red., Rīga, Jumava, 1999,

2223.lpp.) advokāts identificēts kā "1.jurists, kas

23tiesas procesā aizstāv vai pārstāv indivīdu un organizāciju

24likumīgās intereses, kā arī sniedz juridiskus padomus, gatavo

25juridisku dokumentu projektus u.tml.; 2. persona, kas

26mutiski vai rakstiski aizstāv kādu vai ko". Svešvārdu vārdnīcā

27(Svešvārdu vārdnīca, D.Guļevskas red., 2.iespied., Rīga,

28Norden, 1996, 16.-17.lpp.) advokāts identificēts kā

29"1.jurists, kas sniedz profesionālu palīdzību aizstāvībai

30tiesā, sniedz juridiskas konsultācijas vai sagatavo juridisko

31dokumentu projektus; 2.aizstāvis". Latviešu-angļu,

32angļu-latviešu juridisko terminu vārdnīcā (Latviešu-angļu,

33angļu-latviešu juridisko terminu vārdnīca, Rīga, Kamene, 2000,

346.lpp.) advokāts identificēts kā "jurists,

35profesionāls un neatkarīgs advokatūras pārstāvis, kas, sniedzot

36personām juridisko palīdzību, to uzdevumā piedalās lietu

37izskatīšanā tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā kā aizstāvis

38un pārstāvis, kā arī veic citas juridiskas darbības".

39Latviešu Konversācijas vārdnīcā (Latviešu Konversācijas

40vārdnīca, 1.sējums, Rīga, A.Gulbja apgāds, 1927-1928,

41165.-166.sleja) nav dots vārda "advokāts" skaidrojums, taču

42dots vārda "aizstāvis" skaidrojums. Aizstāvis identificēts kā

43"persona, kas krimināllietā aizstāv apsūdzētā nevainīgumu,

44tiesības un intereses. Par aizstāvi tiesa var iecelt: zvērinātus

45advokātus un to palīgus, privātadvokātus un tiesu amatu

46kandidātus".

47Tādējādi

48filoloģiskā interpretācija liecina, ka juridiskajam jēdzienam

49"advokāts" piemīt vairākas nozīmes.

501.2. Juridisko jēdzienu

51"advokāts" nepieciešams interpretēt arī sistēmiski, analizējot to

52kontekstā ar citām tiesību normām. Apstrīdētā norma noteic, ka

53par aizstāvi krimināllietā var būt tikai advokāts. Taču

54Kriminālprocesa kodeksā lietoti divi termini, proti, gan

55"advokāts", gan "aizstāvis". Šie termini Kriminālprocesa kodeksa

56izpratnē ir sinonīmi. Turklāt Advokatūras likuma 4.pants paredz,

57ka Latvijā par advokātiem var būt un praktizēt drīkst tikai

58Latvijas zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi.

59Kriminālprocesa kodeksa 18.pants

60noteic, ka aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamam tiek

61nodrošinātas tiesības uz aizstāvību. Tas nozīmē, ka tiesai,

62prokuroram un izziņas izdarītājam jānodrošina aizdomās turētajam,

63apsūdzētajam un tiesājamam iespēja aizstāvēties ar likumā

64noteiktajiem līdzekļiem un likumā noteiktos veidos, proti,

65persona var izvēlēties aizstāvi vai aizstāvēt sevi pati, kā arī

66personai ir tiesības atteikties no aizstāvja. Kriminālprocesa

67kodeksa 98.pants noteic tos gadījumus, kad aizstāvja piedalīšanās

68kriminālprocesā ir obligāta un persona no aizstāvja atteikties

69nevar. Ja aizdomās turamā, apsūdzētā vai tiesājamā persona pati

70neizvēlas aizstāvi, izziņas izdarītājam, prokuroram vai tiesai

71jānodrošina aizstāvja piedalīšanās lietā. Turklāt Advokatūras

72likuma 34.panta 9.punktā ir paredzēta iespēja advokātiem tiesās

73un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs pēc nozīmējuma vest

74krimināllietas un mazturības tiesības baudošo personu lietas.

75Šajos gadījumos sniegtā juridiskā palīdzība apmaksājama no valsts

76budžeta līdzekļiem saskaņā ar apstiprināto advokātu atlīdzības

77taksi (sk. lietas materiālus 61.-63.lpp.). Tas nozīmē, ka

78noteiktos gadījumos valstij ir pienākums garantēt aizstāvja

79piedalīšanos kriminālprocesā.

80Savukārt Civilprocesa likums

81noteic, ka par pārstāvjiem var būt advokāti; juridisko personu

82amatpersonas vai darbinieki - šo personu lietās; to valsts vai

83pašvaldību iestāžu vai juridisko personu pilnvaroti darbinieki,

84kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu

85tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses; fizisko personu

86augšupējie un lejupējie radinieki, laulātais, īstie brāļi un

87māsas, kā arī persona, kas uz pilnvaras pamata faktiski pārvalda

88pilnvardevēja mantu; viens no procesuālajiem līdzdalībniekiem

89citu līdzdalībnieku uzdevumā; patentpilnvarotie - rūpnieciskā

90īpašuma lietās; personas, kurām pārstāvības tiesība piešķirta

91citos likumos.

92Administratīvā procesa likums

93noteic, ka par pārstāvi var būt jebkura rīcībspējīga fiziskā vai

94juridiskā persona. Vēl vairāk, Satversmes tiesas process vispār

95neparedz nekādus ierobežojumus to personu lokam, kuras var būt

96par pārstāvjiem šajā procesā.

97Vienlaikus nepieciešams analizēt

98arī starptautiskajos dokumentos, proti, Paktā, Konvencijā,

99Eiropas Savienības pamattiesību hartā, kā arī citos Eiropas

100Savienības tiesību aktos ietvertos noteikumus.

101Pakta 14(3)(d) pants noteic, ka

102persona var aizstāvēt sevi pati vai ar pašas izraudzīta aizstāvja

103starpniecību. Turklāt gadījumos, ja personai nav šāda aizstāvja

104algošanai pietiekamu līdzekļu, aizstāvis, kad to prasa taisnīguma

105intereses, tiek iecelts bez maksas. Konvencijas 6(3)(c) pantā

106ietvertais formulējums ir līdzīgs, proti, ikvienam ir tiesības

107aizstāvēt sevi pašam vai saņemt paša izraudzītu juridisku

108palīdzību, vai, ja trūkst līdzekļu šīs juridiskās palīdzības

109apmaksāšanai, saņemt to par velti, kad tas nepieciešams

110taisnīguma interesēs. Eiropas Savienības pamattiesību hartas

11147.panta otrā daļa noteic, ka ikvienam ir tiesības saņemt

112konsultāciju un tiesības uz aizstāvību un pārstāvību.

113Arī angļu valodas juridisko

114terminu vārdnīcās juridiskā jēdziena "lawyer" (kurš tiek lietots

115visos starptautiskajos dokumentos un šo dokumentu kontekstā

116latviešu valodā tiek tulkots kā advokāts) saturs ir izteikts

117dažādos terminos, tādos kā "advocate, attorney, attorney-at-law,

118barrister, barrister-at-law, counsel, counselor,

119counselor-at-law, jurisconsult" (Burton's Legal Thesaurus, 3rd

120Ed., McGraw-Hill, 1998, p.331), kā "a person learned in the

121law, attorney, counsel, solicitor, a person licensed to practice

122law" (Black's Law Dictionary, 4th Ed., West Publishing Co.,

1231951, p.1033), kā "a person learned in the law; as an

124attorney, counsel, or solicitor; a person licensed to practice

125law" (Black's Law Dictionary. 6th Ed., West Publishing Co.,

1261990, p.888). Juridiskais jēdziens "lawyer" no angļu valodas

127tiek tulkots kā advokāts, pārstāvis, aizstāvis, pilnvarotais,

128padomdevējs, persona, kurai ir augstākā juridiskā izglītība,

129persona, kurai ir tiesības praktizēt.

130Tātad, pētot un

131analizējot juridisko jēdzienu "advokāts" no tiesību normu

132savstarpējā sakara viedokļa, var secināt, ka tam piemīt vairākas

133nozīmes.

1341.3. Lai vārda "advokāts"

135analīze būtu pēc iespējas pilnīga, jānoskaidro arī Satversmes

13692.pantā ietvertās normas jēga un mērķis. Likumdevēja mērķis,

137nosakot Satversmē ikviena tiesības uz juridisko palīdzību kā

138tiesību uz taisnīgu tiesu neatņemamu sastāvdaļu, bija nodrošināt

139visām personām kā civilprocesā, tā administratīvajā procesā,

140kriminālprocesā un Satversmes tiesas procesā savlaicīgu, pieejamu

141un kvalitatīvu juridisko palīdzību. Tas balstās uz vienu no

142vissvarīgākajiem nacionālo un starptautisko tiesību principiem -

143taisnīguma principu.

144Ikviena tiesības uz advokāta

145palīdzību nevar tikt saprastas kā personas pienākums griezties

146pēc juridiskas palīdzības tikai pie advokātiem. Šaurā nozīmē

147juridiskais jēdziens "advokāts" tiek attiecināts uz tiem

148gadījumiem, kad personai nav pietiekamu līdzekļu, lai algotu

149juridiskās palīdzības sniedzēju, un tad šo juridisko palīdzību

150noteiktos gadījumos nodrošināt ir valsts pienākums. To, ka

151personai nav pienākuma griezties pēc juridiskās palīdzības tikai

152pie advokātiem, apstiprina arī kriminālprocesa normās noteiktais,

153proti, ka personai ir tiesības atteikties no aizstāvja un

154aizstāvēt sevi pašai.

155Tādējādi

156Satversmes 92.panta mērķis, nosakot ikviena tiesības uz advokāta

157palīdzību, nav ierobežot personas tiesības uz taisnīgu tiesu.

158Juridiskais jēdziens "advokāts", kas ietverts Satversmes

15992.pantā, ir jātulko paplašināti, ar to saprotot personas

160tiesības saņemt juridisko palīdzību, brīvi izvēloties aizstāvi

161vai pārstāvi dažādās lietās no iespējami plašāka kvalificētu

162juristu loka un atsevišķos likumā noteiktos gadījumos arī no citu

163personu loka.

1Kaut arī juridiskais

2jēdziens "advokāts" ir tulkojams paplašināti un nav attiecināms

3tikai uz zvērinātiem advokātiem, likumdevējam ir tiesības, ņemot

4vērā katra procesa īpatnības, noteikt to personu loku, kuras

5konkrētajā procesā var sniegt juridisko palīdzību un būt par

6aizstāvjiem vai pārstāvjiem lietā. Nav šaubu, ka kriminālprocess

7ir speciāls process un aizstāvim kriminālprocesā ir nepieciešamas

8īpašas zināšanas. Kriminālprocesa uzdevums ir ātri un pilnīgi

9atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un nodrošināt

10likumu pareizu piemērošanu, lai katra persona, kas izdarījusi

11noziedzīgu nodarījumu, tiktu taisnīgi sodīta, savukārt neviens

12nevainīgais netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts.

13No vienas puses, kriminālprocesuālās normas reglamentē to

14likumisko veidu un kārtību, kādā konstatējami noziedzīgie

15nodarījumi, kādā noskaidrojamas tos izdarījušās personas, kā arī

16kārtību, kādā piemērojams sods. No otras puses, noziedzīgu

17nodarījumu atklāšana, vainīgo noskaidrošana un lietu iztiesāšanas

18kārtība kriminālprocesuālajās normās ir reglamentēta tādējādi,

19lai, cik vien iespējams, garantētu gan aizdomās turēto, apsūdzēto

20un tiesājamo, gan cietušo un liecinieku, gan arī pārējo personu

21tiesību un likumisko interešu ievērošanu. Nevienu nevar atzīt par

22vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa

23vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar

24likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.

25Ņemot vērā to, ka kriminālprocess

26ir īpašs process, nevar piekrist iesniedzējas izteiktajam

27viedoklim, ka par aizstāvi kriminālprocesā var būt jebkura

28persona. Satversmes t iesa piekrīt Saeimas atbildes rakstā

29izteiktajam viedoklim, ka par aizstāvjiem kriminālprocesā ir

30aicināmi tikai kvalificēti juristi, jo aizstāvis var sekmīgi

31pildīt savu uzdevumu vienīgi tad, ja viņam ir pietiekamas

32juridiskās zināšanas. Pašreiz likumdevējs šo personu loku ir

33ierobežojis, nosakot, ka par aizstāvi krimināllietā var būt tikai

34zvērināts advokāts.

35Satversmes tiesa atzīst, ka

36tiesības uz taisnīgu tiesu nav absolūtas un var tikt ierobežotas.

37Satversmes tiesa vairākos spriedumos (sk., piemēram, 2003.gada

3827.jūnija spriedumu lietā Nr.2003-03-01, 2003.gada 27.jūnija

39spriedumu lietā Nr.2003-04-01, 2003.gada 23.aprīļa spriedumu

40lietā Nr.2002-20-0103, 2002.gada 26.novembra spriedumu lietā

41Nr.2002-09-01) atzinusi, ka zināmos apstākļos valstij ir

42tiesības ierobežot Satversmē garantētās tiesības uz taisnīgu

43tiesu. Pamattiesības var ierobežot tikai Satversmē noteiktajos

44gadījumos, kad to prasa svarīgu sabiedrības interešu aizsardzība

45un ja tiek ievērots samērīguma princips. Tādējādi tiesai

46jāizvērtē, vai tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojums atbilst

47šādām prasībām:

48a) vai tas ir noteikts ar

49likumu;

50b) vai tas atbilst leģitīmam

51mērķim, kuru valsts vēlas sasniegt, nosakot šo ierobežojumu;

52c) vai nepastāv citi personu mazāk

53ierobežojoši līdzekļi;

54d) vai tas atbilst samērīguma

55principam.

1Tā kā apstrīdētā norma,

2kurā ietverts Satversmes 92.pantā paredzēto pamattiesību

3ierobežojums, ir noteikta ar Saeimas pieņemtu likumu, kurš

4izsludināts atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai un ir spēkā,

5Satversmes tiesa uzskata - nav šaubu par to, ka šis ierobežojums

6ir noteikts ar likumu.

1Likumdevēja mērķis,

2pieņemot apstrīdēto normu, bija nodrošināt visām personām

3kriminālprocesā savlaicīgu, pieejamu un kvalitatīvu aizstāvību.

4Šis mērķis vēlāk tika iekļauts arī Advokatūras likumā. Tiesa

5piekrīt, ka šis mērķis ir leģitīms, taču ir jāizvērtē, vai

6apstrīdētā norma šo mērķi sasniedz.

7Modelis, atbilstoši kuram par

8aizstāvjiem kriminālprocesā var būt advokāti, ir visplašāk

9izplatītais, un tas ietverts arī apstrīdētajā normā. Taču tiesību

10norma "… nav izprotama ārpus tās funkcionēšanas, kura norit

11tiesību jābūtības saskarsmē ar esamību…" (Meļķisis E. Tiesību

12normu iztulkošana. 2.pārstrādātais izdevums. Rīga, Latvijas

13Universitāte, 2000, 34.lpp.). Tāpēc, lai noskaidrotu, vai ar

14apstrīdēto normu tiek sasniegts likumdevēja noteiktais mērķis, ir

15nepieciešams analizēt apstrīdētās normas darbību praksē. Tas

16savukārt ir izdarāms, izvērtējot Advokatūras likumā noteikto

17juridiskās aizstāvības institūtu, kura mērķis citastarp ir arī

18nodrošināt visām personām kriminālprocesā savlaicīgu, pieejamu un

19kvalitatīvu aizstāvību.

20Zvērinātu advokātu darbību Latvijā

21noteic Advokatūras likums. Šis likums regulē advokātu (zvērinātu

22advokātu un zvērinātu advokātu palīgu) profesionālo un

23korporatīvo darbību. Likumā ir noteikta arī procedūra kļūšanai

24par zvērinātu advokātu. Pirmām kārtām personai jāatbilst likuma

2514.panta prasībām, jāvēršas Zvērinātu advokātu padomē ar

26iesniegumu, kuram pievienotas atsauksmes par šīs personas

27profesionālo darbību un morālajām īpašībām. Personai ir jānokārto

28advokāta eksāmens, pēc kura Zvērinātu advokātu padome izlemj, vai

29uzņemt šo personu par zvērinātu advokātu vai arī tās iesniegumu

30noraidīt. Advokāta eksāmenu nosaka Zvērinātu advokātu padome, kas

31pati to arī pieņem. Saskaņā ar likuma 43.pantu lēmums, ar kuru

32iesniegums par uzņemšanu zvērinātu advokātu skaitā noraidīts

33neformālu iemeslu dēļ, nav pārsūdzams, taču no panta satura nav

34skaidrs, ko var uzskatīt par neformāliem iemesliem. Ja persona

35tiek uzņemta par zvērinātu advokātu, par to tiek paziņots

36Augstākās tiesas priekšsēdētājam, kurš pieņem jaunuzņemtā

37advokāta zvērestu. Likums noteic arī zvērinātu advokātu tiesības,

38pienākumus un atbildību, zvērinātu advokātu palīgu uzņemšanas

39procedūru, viņu tiesības un pienākumus, kā arī zvērinātu advokātu

40palīgu sagatavošanu, uzraudzību un atbildību. Saskaņā ar likuma

4185.pantu zvērinātam advokātam nevar būt vairāk par vienu

42palīgu.

43Visi Latvijā praktizējošie

44advokāti ir apvienoti vienā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā.

45Kolēģijas pārvaldes, uzraudzības un izpildu institūcija ir

46Latvijas Zvērinātu advokātu padome, kuras tiesības un pienākumi

47noteikti likuma 34.pantā. Zvērinātu advokātu padomes sastāvā ir 9

48locekļi, kurus ievēlē uz 3 gadiem. Zvērinātu advokātu padomei ir

49tiesības izlemt daudzus jautājumus, arī noteikt eksāmenu kļūšanai

50par zvērinātu advokātu un organizēt šā eksāmena norisi un

51izvērtēšanu. Taču pat pēc eksāmena sekmīgas nokārtošanas padomei

52ir dotas pilnvaras izlemt - uzņemt personu par zvērinātu advokātu

53vai zvērināta advokāta palīgu vai ne. Padome izlemj arī

54jautājumus par zvērinātu advokātu disciplinārsodiem, nosaka

55zvērinātu advokātu skaitu, kāds vajadzīgs, lai tiesu un

56pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu atrašanās vietās būtu pieejama

57pietiekama juridiskā palīdzība, nosaka, pie kuras apgabaltiesas

58zvērināti advokāti darbosies, kā arī pārzina visas Latvijas

59Zvērinātu advokātu kolēģijas organizatoriskās lietas u.c. Var

60secināt, ka Zvērinātu advokātu padomei ir piešķirtas lielas

61izvēles tiesības un plašas pilnvaras, lemjot par minētajiem

62jautājumiem.

63Pašreiz Latvijā ir 599

64praktizējoši zvērināti advokāti un 91 zvērināta advokāta palīgs

65(sk. lietas materiālus 219.lpp.). Ņemot vērā Zvērinātu

66advokātu padomes sniegtos datus, pēdējo piecu gadu laikā

67zvērinātu advokātu skaits ir pieaudzis no 525 zvērinātiem

68advokātiem 1999.gadā līdz 599 zvērinātiem advokātiem 2003.gadā,

69kad iedzīvotāju skaits valstī ir 2,33 miljoni. Salīdzinājumam -

701940.gadā Latvijā praktizēja 273 zvērināti advokāti, 113

71zvērinātu advokātu palīgi un 78 privātadvokāti, bet iedzīvotāju

72skaits tad bija 1,88 miljoni (sk.: Valsts un tiesību vēsture

73jēdzienos un terminos. Sast. P.Valters. Rīga, Divergens, 2001,

74152.lpp.).

75Saskaņā ar Advokatūras likuma

7645.pantu zvērināti advokāti darbojas pie apgabaltiesām. Pēc

77Zvērinātu advokātu padomes sniegtajām ziņām var secināt, ka

78advokātu sadalījums pa apgabaltiesām ir šāds: pie Rīgas

79apgabaltiesas darbojas apmēram 460 zvērināti advokāti, no kuriem

80417 advokātiem par prakses vietu ir noteikta Rīgas pilsēta, pie

81Kurzemes apgabaltiesas darbojas 43 zvērināti advokāti, pie

82Latgales apgabaltiesas - 26 zvērināti advokāti, pie Vidzemes

83apgabaltiesas - 31 zvērināts advokāts, bet pie Zemgales

84apgabaltiesas - 36 zvērināti advokāti. Turklāt visi zvērinātu

85advokātu palīgi darbojas tikai pie Rīgas apgabaltiesas, izņemot

86vienu, kurš darbojas pie Latgales apgabaltiesas. Pie pārējām

87apgabaltiesām nedarbojas neviens zvērināta advokāta palīgs.

88Prakse liecina, ka izskatāmo lietu

89skaitam visu instanču tiesās ir tendence pieaugt. Tā, pēc

90Tieslietu ministrijas sniegtajām ziņām, rajonu (pilsētu) tiesās

91pēdējo piecu gadu laikā izskatītas vidēji 10,517 lietas, savukārt

92apgabaltiesās 1999.gadā tika izskatītas 2025 lietas, bet

932002.gadā - 2692 lietas (sk. lietas materiālus 203.lpp.).

94Augstākās tiesas krimināllietu tiesu palātā apelācijas kārtībā

951998.gadā tika izskatītas 368 krimināllietas, bet 2002.gadā - 877

96krimināllietas (sk. lietas materiālus 217.lpp.). Augstākās

97tiesas Senāta Krimināllietu departamentā 1996.gadā tika

98izskatītas 327 krimināllietas, savukārt 2002.gadā - 638

99krimināllietas (sk. lietas materiālus 212.lpp.).

100Analizējot apstrīdētās normas

101īstenošanu praksē, jāņem vērā, ka apstrīdētā norma ir

102saglabājusies no padomju tiesību sistēmas. Sākotnēji, 1961.gadā,

103norma bija izteikta šādā redakcijā - par aizstāvjiem

104krimināllietā var būt advokāti, kā arī arodorganizāciju un citu

105sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Vēlāk, 1990.gada 12.janvārī,

106ar LPSR Augstākās padomes pieņemto likumu šī norma tika grozīta,

107nosakot, ka par aizstāvjiem krimināllietā var būt tikai advokāti.

108Jāņem vērā arī tādi argumenti kā tiesiskā regulējuma

109paplašināšanās pēc neatkarības atjaunošanas un tiesiskā

110regulējuma sarežģītība, jo nacionālajā tiesību sistēmā iekļauta

111virkne starptautisko tiesību normu. Bez tam notiek arī nacionālās

112tiesību sistēmas saskaņošana ar Eiropas Savienības normām.

113Būtiskas pārmaiņas notikušas arī augstākās izglītības jomā.

1141993.gadā, kad tika pieņemts Advokatūras likums, augstāko

115juridisko izglītību bija iespējams iegūt tikai Latvijas

116Universitātē, turpretim pašreiz augstāko juridisko izglītību ir

117iespējams iegūt vairākās augstākajās mācību iestādēs.

118Satversmes tiesas uzdevums nav

119analizēt advokātu skaita pieauguma tendences, advokātu un to

120palīgu sadalījumu pa reģioniem, visu vienādas kvalifikācijas

121juristu iespējas kļūt par zvērinātiem advokātiem, kā arī

122zvērinātu advokātu sniegtās juridiskās palīdzības kvalitāti.

123Tomēr, ņemot vērā lietas faktiskos materiālus, atbildes uz

124jautājumiem, kas saņemtas no apgabaltiesām, Augstākās tiesas,

125Zvērinātu advokātu padomes, Ģenerālprokuratūras, augstskolu

126juridiskās prakses un palīdzības centriem, Valsts cilvēktiesību

127biroja, Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra,

128Cilvēktiesību institūta u.c., kā arī advokatūras un citu juristu

129profesionālo organizāciju tiesisko regulējumu citās valstīs un

130starptautiskos standartus šajā jomā, Satversmes tiesai ir šaubas,

131vai ar pašreizējo tiesisko regulējumu advokatūras jomā ir

132iespējams nodrošināt visām personām kriminālprocesā savlaicīgu,

133pieejamu un kvalitatīvu aizstāvību un tādējādi sasniegt

134apstrīdētās normas mērķi - garantēt tiesības uz taisnīgu

135tiesu.

136Nepietiekamais advokātu skaita

137pieaugums, viņu nevienmērīgais sadalījums pa reģioniem, tas, ka

138Zvērinātu advokātu kolēģija ir vienīgā advokātu profesionālā

139organizācija Latvijā un Zvērinātu advokātu padomei ir dota liela

140rīcības brīvība un plašas tiesības, tostarp noteikt zvērinātu

141advokātu skaitu un kārtību, kādā var kļūt par zvērinātu advokātu

142vai zvērināta advokāta palīgu, lemt par zvērinātu advokātu ētikas

143un citiem pārkāpumiem, efektīva kontroles mehānisma trūkums, kā

144arī tas, ka lēmumu par uzņemšanu zvērinātu advokātu skaitā nav

145iespējams pārsūdzēt neatkarīgā institūcijā, var mākslīgi radīt

146kvalitatīvu juridisko pakalpojumu deficītu un šo pakalpojumu

147sadārdzināšanos. Tas savukārt var novest pie Satversmes 92.pantā

148garantēto pamattiesību pārkāpuma. Svarīgi ir arī tas, lai

149aizstāvība kriminālprocesā būtu efektīva, nevis tikai

150formāla.

151Tādējādi, lai

152gan apstrīdētajai normai ir leģitīms mērķis, praksē tas netiek

153sasniegts, jo zvērinātu advokātu profesionālā organizācija

154pašlaik nevar pilnā mērā garantēt tiesību uz taisnīgu tiesu

155efektīvu realizāciju.

1Ir jāizvērtē, vai

2leģitīmo mērķi, kādu likumdevējs noteicis, atļaujot juridisko

3palīdzību kriminālprocesā sniegt tikai tiem juristiem, kuri ir

4Zvērinātu advokātu kolēģijas locekļi, nevar sasniegt ar personas

5tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Viens no šādiem

6līdzekļiem varētu būt to kvalificēto praktizējošo juristu loka

7paplašināšana, kuri būtu tiesīgi darboties par aizstāvjiem

8kriminālprocesā.

9Jautājums par kvalificētu

10praktizējošo juristu loka paplašināšanu ir saistīts ar

11praktizējošo juristu kvalifikācijas standartiem. Pašreiz ir spēkā

12likums "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās

13kvalifikācijas atzīšanu", kura mērķis ir nodrošināt profesionālās

14darbības atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām un kritērijiem,

15kā arī noteikt atsevišķas sabiedriski nozīmīgas profesijas,

16izvirzot attiecībā uz tām paaugstinātas prasības, un tādējādi

17aizsargājot šīs profesijas pret nekvalificētu personu

18iesaistīšanos tajās. Likuma 30.pants noteic reglamentētās juristu

19profesijas - zvērināti notāri, zvērināta notāra kandidāti un

20advokāti. Taču šī norma ir formāla un ir acīmredzams, ka šis

21regulējums ir nepietiekams. Satversmes tiesa uzskata, ka likumā

22jābūt noteiktiem skaidriem kvalifikācijas kritērijiem un

23nepieciešams plašāks tiesiskais regulējums, kas noteiktu

24atbilstošus standartus. Skaidru un noteiktu kvalifikācijas

25standartu ieviešana būtu viens no priekšnosacījumiem kvalificētu

26praktizējošo juristu (arī advokātu) skaita pieaugumam.

27Kvalifikācijas standartu izstrādē

28būtu jābalstās uz Eiropas Padomes rekomendācijām, kurās noteikti

29juristu darbības principi, kas ir vienoti visās Eiropas Padomes

30dalībvalstīs. Eiropas Padomes Ministru Komiteja 2000.gada

3125.oktobrī ir pieņēmusi rekomendāciju Rec(2000)21 "Par brīvību

32darboties jurista profesijā" (On the Freedom of Exercise of the

33Profession of Lawyer), kā arī tās Paskaidrojošo memorandu

34(Explanatory Memorandum). Jurists minētās rekomendācijas izpratnē

35ir kvalificēta persona, kurai saskaņā ar valsts likumdošanas

36aktiem ir tiesības uzstāties kā aizstāvim un darboties sava

37klienta interesēs, praktizēt, piedalīties tiesas sēdēs vai sniegt

38juridiskus padomus un pārstāvēt savus klientus juridiskos

39jautājumos. Rekomendācijā ir noteikti šādi juristu darbības

40pamatprincipi:

411) jāveic viss nepieciešamais, lai

42respektētu, aizsargātu un veicinātu brīvību darboties

43jurista profesijā bez jebkādas diskriminācijas un bez

44nevajadzīgas publisko iestāžu iejaukšanās, īpaši ņemot vērā

45attiecīgos noteikumus, kas ietverti Eiropas Cilvēka tiesību un

46pamatbrīvību aizsardzības konvencijā;

472) lēmumi par atļauju praktizēt kā

48juristam vai par uzņemšanu jurista profesijā ir jāpieņem

49neatkarīgai institūcijai. Šiem lēmumiem, vienalga, vai tos ir vai

50nav pieņēmusi neatkarīga institūcija, jābūt pārsūdzamiem

51neatkarīgā un objektīvā tiesā;

523) ir jāveic viss nepieciešamais,

53lai nodrošinātu augstu juridiskās izglītības līmeni un morālos

54standartus kā priekšnoteikumu kļūšanai par jurista

55profesijas pārstāvi, kā arī jānodrošina nepārtraukta juristu

56tālākā apmācība;

574) advokātu organizācijām un

58citām profesionālajām organizācijām ir jāpieņem

59profesionālie standarti un ētikas kodeksi, kā arī jānodrošina,

60lai juristi būtu spiesti rīkoties neatkarīgi, rūpīgi un godīgi,

61aizstāvot savu klientu tiesības un intereses;

625) jāveic viss nepieciešamais, lai

63nodrošinātu visām personām efektīvu pieeju juridiskajiem

64pakalpojumiem, kurus sniedz neatkarīgi juristi;

656) juristiem ir jāļauj un viņi

66jāmudina veidot vietējas, nacionālas un starptautiskas

67profesionālās asociācijas un apvienoties šādās asociācijās,

68kuru uzdevums būtu atsevišķi vai visām kopā paaugstināt juristu

69profesionālos standartus un nodrošināt juristu neatkarību un

70intereses.

71Līdzīgi principi, tikai

72kriminālprocesa jomā, bija noteikti jau agrāk - ANO

73Pamatprincipos par advokātu lomu, kas pieņemti 1990.gadā Havanā,

74Kubā, ANO 8.kongresā par noziedzības novēršanu un apiešanos ar

75likumpārkāpējiem (Basic Principles on the Role of Lawyers,

76adopted by the Eighth United Nations Congress on the Prevention

77of Crime and the Treatment of Offenders, Havana, Cuba, 27 August

78to 7 September 1990). Būtiski atzīmēt, ka šie principi attiecas

79arī uz tām personām, kuras veic advokāta funkcijas, nebūdamas

80formāli advokāta statusā.

81Kvalificētu praktizējošo juristu

82(arī advokātu) skaitu varētu palielināt arī ņemot vērā vēsturisko

83pieredzi. Proti, Latvijā pirms 1940.gada bija gan zvērināti

84advokāti, gan privātadvokāti, kuri neietilpa zvērinātu advokātu

85kolēģijas sastāvā. Vērā ņemama ir arī citu valstu pieredze, ja

86tajā tiek izmantoti citi personas tiesības uz taisnīgu tiesu

87mazāk ierobežojoši līdzekļi. Piemēram, netiek ierobežots advokātu

88skaits. Dažās valstīs par aizstāvjiem krimināllietās var būt ne

89tikai advokāti, bet arī, piemēram, augstskolu profesori (Vācijā,

90Francijā), praktizējoši juristi (Somijā). Apsverams būtu

91jautājums par vairāku advokātu kolēģiju veidošanu, piemēram, pie

92apgabaltiesām, vai arī par vairāku profesionālo praktizējošu

93juristu organizāciju veidošanu. Šai sakarā varētu apsvērt arī

94praktizējošo juristu licencēšanas jautājumu.

95Lai pilnīgāk garantētu personas

96tiesības uz taisnīgu tiesu un vienlaikus paplašinātu kvalificētu

97juridisko pakalpojumu sniedzēju loku, viens no līdzekļiem pēc

98augstākās juridiskās izglītības iegūšanas varētu būt vienota un

99neatkarīga prakses eksāmena ieviešana Latvijā. Tas nodrošinātu

100skaidru, pārskatāmu un kontrolējamu praktizējošo juristu

101sagatavošanu, tādējādi šis process būtu ne tikai taisnīgi un

102objektīvi noregulēts, bet arī praksē īstenotos taisnīgā un

103objektīvā formā.

104Tādējādi

105tiesības uz taisnīgu tiesu var ierobežot, taču tas ir izdarāms ar

106personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

107Tādēļ likumdevēja noteiktie

108ierobežojumi nav samērīgi, jo visām personām kriminālprocesā

109netiek nodrošināta efektīva aizstāvība un līdz ar to apstrīdētā

110norma neļauj pilnībā izmantot tiesības uz taisnīgu tiesu. Kā

111Satversmes tiesa norādījusi vienā no saviem spriedumiem, tiesiskā

112valstī tiesības ne tikai jādeklarē, bet arī ir jānodrošina to

113praktiskā īstenošana (sk. Satversmes tiesas 2003.gada

11427.jūnija spriedumu lietā Nr.2003-04-01).

115Tātad

116apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums nav samērīgs, jo

117labums, ko iegūst sabiedrība, nav lielāks par indivīda tiesībām

118un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu.

1Likumdevējam, izlemjot

2jautājumu par savlaicīgas, pieejamas un kvalitatīvas juridiskās

3palīdzības nodrošināšanu dažādos procesa veidos, arī

4kriminālprocesā, jāņem vērā Eiropas Savienības prasības. Tas

5nepieciešams, lai pēc jauno dalībvalstu iestāšanās būtu

6nodrošināta Eiropas Savienības tiesību sistēmas efektīva

7īstenošana.

8Kad Latvija kļūs par pilntiesīgu

9Eiropas Savienības dalībvalsti, uz to pilnā mērā tiks attiecināta

10viena no Eiropas Savienības brīvībām - brīva personu un

11pakalpojumu kustība. Līdz ar to arī Latvijas advokāti un citi

12praktizējošie juristi varēs konkurēt Eiropas Savienības

13pakalpojumu tirgū. Šo jomu reglamentē vairāki Eiropas Savienības

14sekundārie tiesību akti, no kuriem svarīgākās ir divas

15direktīvas. Viena ir direktīva 77/249/EEC "Par brīvu juridisko

16pakalpojumu kustību" (Council Directive 77/249/EEC of 22 March

171977 to facilitate the effective exercise by lawyers of freedom

18to provide services), kas regulē juridisko pakalpojumu sniegšanu

19citā Eiropas Savienības dalībvalstī īslaicīgā laika periodā. Otra

20ir direktīva 98/5/EC "Par jurista pastāvīgu profesionālo darbību

21citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā iegūta kvalifikācija"

22(Directive 98/5/EC of the European Parliament and of the Council

23of 16 February 1998 to facilitate practice of the profession of

24lawyer on a permanent basis in a Member State other than that in

25which the qualification was obtained). Pirmā direktīva attiecas

26tikai uz juridisko pakalpojumu sniegšanu, turpretī otra - uz

27nodibināšanas tiesībām un brīvu darbinieku kustību.

28Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā,

29Latvijas advokātiem pavērsies plašs darba lauks. Viņiem būs

30iespēja ne tikai tikt nodarbinātiem publiskās institūcijās vai

31privātos uzņēmumos, bet arī praktizēt citās Eiropas Savienības

32dalībvalstīs. Tātad valstī jābūt tādam tiesiskajam regulējumam,

33lai Latvijas advokāti un praktizējošie juristi varētu uz

34līdztiesības principa pamatiem sniegt juridiskos pakalpojumus

35citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un lai Latvijas tiesiskais

36regulējums šai jomā neatšķirtos no citām Eiropas Savienības

37dalībvalstīm. Pretējā gadījumā var rasties nevienlīdzība un

38konkurences deformācija, kas savukārt var kļūt par šķērsli brīvas

39personu kustības īstenošanai. Ekonomiskās un profesionālās

40prasības ir tādas, ka juristiem jāsniedz juridiskie pakalpojumi

41visā Eiropas Savienībā un jāveido dažādas profesionālo asociāciju

42formas, kurās var apvienoties gan vienas, gan vairāku dalībvalstu

43juristi.

44Jāņem vērā arī tas, ka Latvijas

45Republika sarunu pozīcijas 2.sadaļā "Brīva personu kustība" ir

46apņēmusies atzīt un pilnībā ieviest acquis communautaire

47brīvas personu kustības jomā. Lai saskaņotu Latvijas likumdošanu

48ar Eiropas Savienības prasībām attiecībā uz advokātiem, Latvija

49sarunu pozīcijā pauda apņēmību izstrādāt likumu "Par

50reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas

51atzīšanu". Šis likums Saeimā ir pieņemts 2001.gada 20.jūnijā un

52stājies spēkā tā paša gada 20.jūlijā. Taču no abām minētajām

53direktīvām izrietošo saistību būtība likumā ir ietverta,

54iestrādājot tajā tikai atsevišķas minēto direktīvu prasības. Tas

55savukārt var būtiski apgrūtināt direktīvās izvirzīto mērķu

56sasniegšanu. Turklāt Latvija līdz 2001.gada beigām bija

57apņēmusies izstrādāt arī likumu "Grozījumi Latvijas Republikas

58Advokatūras likumā" un Ministru kabineta noteikumus "Prasības

59Latvijas Republikā praktizējošo Eiropas Savienības dalībvalstu

60advokātu profesionālajai kvalifikācijai un viņu profesionālās

61prakses noteikumi". Taču tikai nesen Saeimā otrajā lasījumā ir

62izskatīti grozījumi Advokatūras likumā, kur iestrādātas Eiropas

63Savienības direktīvu prasības.

64Tādējādi

65Latvijai ir nepieciešams steidzami grozīt tiesību uz juridisko

66palīdzību tiesisko regulējumu tādā veidā, lai tas atbilstu

67Eiropas Savienības prasībām.

68Līdz ar to

69apstrīdētā norma praksē nenodrošina Satversmes 92.pantā

70garantētās personas tiesības uz savlaicīgu, kvalitatīvu un

71pieejamu juridisko palīdzību kriminālprocesā un negarantē

72personas tiesību uz taisnīgu tiesu efektīvu realizāciju.

1Tā kā apstrīdētā norma

2ir pretrunā ar vienu no Satversmes pantiem - 92.pantu, nav

3nepieciešams tālāk izvērtēt tās atbilstību Satversmes

489.pantam.

5Nolēmumu

6daļa

7Pamatojoties uz Satversmes tiesas

8likuma 30.-32.pantu, Satversmes tiesa

9nosprieda:

10atzīt Latvijas Kriminālprocesa

11kodeksa 96.panta otrās daļas pirmo teikumu par neatbilstošu

12Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam un spēkā neesošu no

132004.gada 1.marta, ja likumdevējs negrozīs advokātu darbības

14tiesisko regulējumu, lai tas atbilstu Eiropas Savienības un

15Eiropas Padomes standartiem un pilnā apjomā garantētu tiesības uz

16taisnīgu tiesu.

17Spriedums ir galīgs un

18nepārsūdzams.

19Spriedums stājas spēkā tā

20publicēšanas dienā.

21Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.

22Endziņš