4. pants

1Likumdevēja mērķis,

2pieņemot apstrīdēto normu, bija nodrošināt visām personām

3kriminālprocesā savlaicīgu, pieejamu un kvalitatīvu aizstāvību.

4Šis mērķis vēlāk tika iekļauts arī Advokatūras likumā. Tiesa

5piekrīt, ka šis mērķis ir leģitīms, taču ir jāizvērtē, vai

6apstrīdētā norma šo mērķi sasniedz.

7Modelis, atbilstoši kuram par

8aizstāvjiem kriminālprocesā var būt advokāti, ir visplašāk

9izplatītais, un tas ietverts arī apstrīdētajā normā. Taču tiesību

10norma "… nav izprotama ārpus tās funkcionēšanas, kura norit

11tiesību jābūtības saskarsmē ar esamību…" (Meļķisis E. Tiesību

12normu iztulkošana. 2.pārstrādātais izdevums. Rīga, Latvijas

13Universitāte, 2000, 34.lpp.). Tāpēc, lai noskaidrotu, vai ar

14apstrīdēto normu tiek sasniegts likumdevēja noteiktais mērķis, ir

15nepieciešams analizēt apstrīdētās normas darbību praksē. Tas

16savukārt ir izdarāms, izvērtējot Advokatūras likumā noteikto

17juridiskās aizstāvības institūtu, kura mērķis citastarp ir arī

18nodrošināt visām personām kriminālprocesā savlaicīgu, pieejamu un

19kvalitatīvu aizstāvību.

20Zvērinātu advokātu darbību Latvijā

21noteic Advokatūras likums. Šis likums regulē advokātu (zvērinātu

22advokātu un zvērinātu advokātu palīgu) profesionālo un

23korporatīvo darbību. Likumā ir noteikta arī procedūra kļūšanai

24par zvērinātu advokātu. Pirmām kārtām personai jāatbilst likuma

2514.panta prasībām, jāvēršas Zvērinātu advokātu padomē ar

26iesniegumu, kuram pievienotas atsauksmes par šīs personas

27profesionālo darbību un morālajām īpašībām. Personai ir jānokārto

28advokāta eksāmens, pēc kura Zvērinātu advokātu padome izlemj, vai

29uzņemt šo personu par zvērinātu advokātu vai arī tās iesniegumu

30noraidīt. Advokāta eksāmenu nosaka Zvērinātu advokātu padome, kas

31pati to arī pieņem. Saskaņā ar likuma 43.pantu lēmums, ar kuru

32iesniegums par uzņemšanu zvērinātu advokātu skaitā noraidīts

33neformālu iemeslu dēļ, nav pārsūdzams, taču no panta satura nav

34skaidrs, ko var uzskatīt par neformāliem iemesliem. Ja persona

35tiek uzņemta par zvērinātu advokātu, par to tiek paziņots

36Augstākās tiesas priekšsēdētājam, kurš pieņem jaunuzņemtā

37advokāta zvērestu. Likums noteic arī zvērinātu advokātu tiesības,

38pienākumus un atbildību, zvērinātu advokātu palīgu uzņemšanas

39procedūru, viņu tiesības un pienākumus, kā arī zvērinātu advokātu

40palīgu sagatavošanu, uzraudzību un atbildību. Saskaņā ar likuma

4185.pantu zvērinātam advokātam nevar būt vairāk par vienu

42palīgu.

43Visi Latvijā praktizējošie

44advokāti ir apvienoti vienā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā.

45Kolēģijas pārvaldes, uzraudzības un izpildu institūcija ir

46Latvijas Zvērinātu advokātu padome, kuras tiesības un pienākumi

47noteikti likuma 34.pantā. Zvērinātu advokātu padomes sastāvā ir 9

48locekļi, kurus ievēlē uz 3 gadiem. Zvērinātu advokātu padomei ir

49tiesības izlemt daudzus jautājumus, arī noteikt eksāmenu kļūšanai

50par zvērinātu advokātu un organizēt šā eksāmena norisi un

51izvērtēšanu. Taču pat pēc eksāmena sekmīgas nokārtošanas padomei

52ir dotas pilnvaras izlemt - uzņemt personu par zvērinātu advokātu

53vai zvērināta advokāta palīgu vai ne. Padome izlemj arī

54jautājumus par zvērinātu advokātu disciplinārsodiem, nosaka

55zvērinātu advokātu skaitu, kāds vajadzīgs, lai tiesu un

56pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu atrašanās vietās būtu pieejama

57pietiekama juridiskā palīdzība, nosaka, pie kuras apgabaltiesas

58zvērināti advokāti darbosies, kā arī pārzina visas Latvijas

59Zvērinātu advokātu kolēģijas organizatoriskās lietas u.c. Var

60secināt, ka Zvērinātu advokātu padomei ir piešķirtas lielas

61izvēles tiesības un plašas pilnvaras, lemjot par minētajiem

62jautājumiem.

63Pašreiz Latvijā ir 599

64praktizējoši zvērināti advokāti un 91 zvērināta advokāta palīgs

65(sk. lietas materiālus 219.lpp.). Ņemot vērā Zvērinātu

66advokātu padomes sniegtos datus, pēdējo piecu gadu laikā

67zvērinātu advokātu skaits ir pieaudzis no 525 zvērinātiem

68advokātiem 1999.gadā līdz 599 zvērinātiem advokātiem 2003.gadā,

69kad iedzīvotāju skaits valstī ir 2,33 miljoni. Salīdzinājumam -

701940.gadā Latvijā praktizēja 273 zvērināti advokāti, 113

71zvērinātu advokātu palīgi un 78 privātadvokāti, bet iedzīvotāju

72skaits tad bija 1,88 miljoni (sk.: Valsts un tiesību vēsture

73jēdzienos un terminos. Sast. P.Valters. Rīga, Divergens, 2001,

74152.lpp.).

75Saskaņā ar Advokatūras likuma

7645.pantu zvērināti advokāti darbojas pie apgabaltiesām. Pēc

77Zvērinātu advokātu padomes sniegtajām ziņām var secināt, ka

78advokātu sadalījums pa apgabaltiesām ir šāds: pie Rīgas

79apgabaltiesas darbojas apmēram 460 zvērināti advokāti, no kuriem

80417 advokātiem par prakses vietu ir noteikta Rīgas pilsēta, pie

81Kurzemes apgabaltiesas darbojas 43 zvērināti advokāti, pie

82Latgales apgabaltiesas - 26 zvērināti advokāti, pie Vidzemes

83apgabaltiesas - 31 zvērināts advokāts, bet pie Zemgales

84apgabaltiesas - 36 zvērināti advokāti. Turklāt visi zvērinātu

85advokātu palīgi darbojas tikai pie Rīgas apgabaltiesas, izņemot

86vienu, kurš darbojas pie Latgales apgabaltiesas. Pie pārējām

87apgabaltiesām nedarbojas neviens zvērināta advokāta palīgs.

88Prakse liecina, ka izskatāmo lietu

89skaitam visu instanču tiesās ir tendence pieaugt. Tā, pēc

90Tieslietu ministrijas sniegtajām ziņām, rajonu (pilsētu) tiesās

91pēdējo piecu gadu laikā izskatītas vidēji 10,517 lietas, savukārt

92apgabaltiesās 1999.gadā tika izskatītas 2025 lietas, bet

932002.gadā - 2692 lietas (sk. lietas materiālus 203.lpp.).

94Augstākās tiesas krimināllietu tiesu palātā apelācijas kārtībā

951998.gadā tika izskatītas 368 krimināllietas, bet 2002.gadā - 877

96krimināllietas (sk. lietas materiālus 217.lpp.). Augstākās

97tiesas Senāta Krimināllietu departamentā 1996.gadā tika

98izskatītas 327 krimināllietas, savukārt 2002.gadā - 638

99krimināllietas (sk. lietas materiālus 212.lpp.).

100Analizējot apstrīdētās normas

101īstenošanu praksē, jāņem vērā, ka apstrīdētā norma ir

102saglabājusies no padomju tiesību sistēmas. Sākotnēji, 1961.gadā,

103norma bija izteikta šādā redakcijā - par aizstāvjiem

104krimināllietā var būt advokāti, kā arī arodorganizāciju un citu

105sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Vēlāk, 1990.gada 12.janvārī,

106ar LPSR Augstākās padomes pieņemto likumu šī norma tika grozīta,

107nosakot, ka par aizstāvjiem krimināllietā var būt tikai advokāti.

108Jāņem vērā arī tādi argumenti kā tiesiskā regulējuma

109paplašināšanās pēc neatkarības atjaunošanas un tiesiskā

110regulējuma sarežģītība, jo nacionālajā tiesību sistēmā iekļauta

111virkne starptautisko tiesību normu. Bez tam notiek arī nacionālās

112tiesību sistēmas saskaņošana ar Eiropas Savienības normām.

113Būtiskas pārmaiņas notikušas arī augstākās izglītības jomā.

1141993.gadā, kad tika pieņemts Advokatūras likums, augstāko

115juridisko izglītību bija iespējams iegūt tikai Latvijas

116Universitātē, turpretim pašreiz augstāko juridisko izglītību ir

117iespējams iegūt vairākās augstākajās mācību iestādēs.

118Satversmes tiesas uzdevums nav

119analizēt advokātu skaita pieauguma tendences, advokātu un to

120palīgu sadalījumu pa reģioniem, visu vienādas kvalifikācijas

121juristu iespējas kļūt par zvērinātiem advokātiem, kā arī

122zvērinātu advokātu sniegtās juridiskās palīdzības kvalitāti.

123Tomēr, ņemot vērā lietas faktiskos materiālus, atbildes uz

124jautājumiem, kas saņemtas no apgabaltiesām, Augstākās tiesas,

125Zvērinātu advokātu padomes, Ģenerālprokuratūras, augstskolu

126juridiskās prakses un palīdzības centriem, Valsts cilvēktiesību

127biroja, Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra,

128Cilvēktiesību institūta u.c., kā arī advokatūras un citu juristu

129profesionālo organizāciju tiesisko regulējumu citās valstīs un

130starptautiskos standartus šajā jomā, Satversmes tiesai ir šaubas,

131vai ar pašreizējo tiesisko regulējumu advokatūras jomā ir

132iespējams nodrošināt visām personām kriminālprocesā savlaicīgu,

133pieejamu un kvalitatīvu aizstāvību un tādējādi sasniegt

134apstrīdētās normas mērķi - garantēt tiesības uz taisnīgu

135tiesu.

136Nepietiekamais advokātu skaita

137pieaugums, viņu nevienmērīgais sadalījums pa reģioniem, tas, ka

138Zvērinātu advokātu kolēģija ir vienīgā advokātu profesionālā

139organizācija Latvijā un Zvērinātu advokātu padomei ir dota liela

140rīcības brīvība un plašas tiesības, tostarp noteikt zvērinātu

141advokātu skaitu un kārtību, kādā var kļūt par zvērinātu advokātu

142vai zvērināta advokāta palīgu, lemt par zvērinātu advokātu ētikas

143un citiem pārkāpumiem, efektīva kontroles mehānisma trūkums, kā

144arī tas, ka lēmumu par uzņemšanu zvērinātu advokātu skaitā nav

145iespējams pārsūdzēt neatkarīgā institūcijā, var mākslīgi radīt

146kvalitatīvu juridisko pakalpojumu deficītu un šo pakalpojumu

147sadārdzināšanos. Tas savukārt var novest pie Satversmes 92.pantā

148garantēto pamattiesību pārkāpuma. Svarīgi ir arī tas, lai

149aizstāvība kriminālprocesā būtu efektīva, nevis tikai

150formāla.

151Tādējādi, lai

152gan apstrīdētajai normai ir leģitīms mērķis, praksē tas netiek

153sasniegts, jo zvērinātu advokātu profesionālā organizācija

154pašlaik nevar pilnā mērā garantēt tiesību uz taisnīgu tiesu

155efektīvu realizāciju.