1. pants

1Ekonomiskā

2situācija un nodarbinātības tendences

31.1. Ekonomiskā

4attīstība

5Pēdējos gados Latvija atrodas to

6Eiropas valstu vidū, kurās attīstība norit visstraujāk. Laika

7periodā no 1996. gada līdz 2001. gadam IKP vidēji gadā

8palielinājies par 5,8% (tas ir aptuveni divas reizes straujāk

9nekā ES).

10Neskatoties uz to, ka pasaules

11ekonomikas attīstības tempi 2001. - 2002.gadā būtiski

12palēninājās, Latvijā tie turpināja strauji pieaugt.

132001. gadā IKP valstī pieauga par 7,7 %, 2002. gadā -

14par 6,1%.

15IKP pieaugumu 2002. gadā

16visbūtiskāk ietekmēja apjomu kāpums tirdzniecībā, apstrādes

17rūpniecībā, komercpakalpojumos un būvniecībā. Pakalpojumu nozaru

18attīstību veicina iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumu

19palielināšanās, kredītu saņemšanas iespēju paplašināšanās u.c.

20Šīm pakalpojumu sfērām vēl ir lielas izaugsmes potences.

21Strauji aug eksporta apjomi. 2002.

22gadā tie pieauga par 12 %. Būtisks eksporta pieaugums ir vērojams

23gandrīz visās preču grupās, izņemot tekstilpreču. Visapjomīgāk

24eksports bija uz ES valstīm. Ekonomiskais pieaugums Latvijā ir

25sasniegts stabilā makroekonomiskā vidē.

26Inflācija Latvijā ir viena no

27zemākajām starp pārejas ekonomikas valstīm. Pēdējos gados gada

28vidējā inflācija ir bijusi 2-3% robežās. Ir sagaidāms, ka šādā

29līmenī tā saglabāsies arī turpmāk. Zemāka inflācija netiek

30prognozēta, jo turpināsies relatīvo cenu piemērošanās pasaules

31cenām. 2002. gadā patēriņa cenu vidējā inflācija bija 1,9

32%.

33Lata kurss pret valūtu grozu SDR

34jau daudzus gadus ir nemainīgs. Tas samazina nenoteiktību, novērš

35valūtas risku un dod uzņēmējiem stabilu pamatu plānošanai un cenu

36noteikšanai. Latvijas Banka ir nolēmusi saglabāt nacionālās

37valūtas piesaisti SDR valūtu grozam līdz Latvijas uzņemšanai

38ES.

39Valsts kopbudžeta fiskālais

40deficīts kopš 1996. gada, izņemot 1999. gadu, ir bijis

41zemāks par Māstrihtas līgumā pieļautajiem 3% no IKP.

422002. gadā fiskālais deficīts bija aptuveni 2,5% no

43IKP.

442003. gadam valdība ir

45pieņēmusi budžetu ar 3% lielu deficītu. Deficīta pieaugums

462003. gadā, salīdzinot ar 2002. gadu, ir saistīts ar

47nepieciešamību finansēt no valsts budžeta jau uzsāktās reformas

48(integrācija NATO un ES, pedagogu un medicīnas darbinieku algas

49u.c.), arī citus jaunus pasākumus, lai īstenotu savas prioritātes

50kopumā par aptuveni 50 milj. latu. Ņemot vērā to, ka

512003. gadā tiek plānots samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa

52un sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes, budžeta deficīts šajā

53gadā varētu samazināties tikai veiksmīgas budžeta izpildes

54gadījumā.

55Viena no galvenajām ekonomikas

56problēmām Latvijā ir relatīvi augstais tekošā konta deficīts.

572002. gadā tekošā konta deficīts 7,8% apmērā no IKP.

58Ir sagaidāms, ka strukturālo reformu un investīciju nodrošināts

59eksporta pieaugums samazinās vidēja termiņa periodā tekošā konta

60deficītu.

61Ekonomiskās izaugsmes iespējas

62vislabāk raksturo investīciju pieaugums. Laika periodā no

631996. gada līdz 2001. gadam investīcijas pamatlīdzekļos

64(izdevumi kopējā pamatkapitāla veidošanai) vidēji katru gadu

65pieauga par 19,2%. Investīcijas īpaši strauji pieauga

661996.-1998. gadā sakarā ar privatizācijas procesa

67norisi.

68Arī 2000. gadā un

692001. gadā, kaut masveida privatizācija pamatā ir beigusies,

70investīciju apjoms turpināja pieaugt strauji - par aptuveni 18,5%

71gadā. 2002. gada deviņos mēnešos investīcijas pamatlīdzekļos

72Latvijā ir pieaugušas par 14 %.

73Investīciju pieauguma temps un tā

74īpatsvars IKP Latvijā ir viens no augstākajiem starp ES

75kandidātvalstīm. Investīcijas sekmē vairāki faktori: stabilā

76makroekonomiskā vide, ārvalstu investīciju ieplūdums, kredīta

77procentu likmju pazemināšanās un banku sektora nostiprināšanās,

78kopējo ekonomisko aktivitāšu pieaugums u.c.

79Ja nebūs ārējo satricinājumu,

80vidēja termiņa periodā var sagaidīt ikgadēju IKP pieaugumu 5-7%

81apmērā.

821.1. tabula

83Latvija:

84ekonomiskās attīstības pamatrādītāji

851999

862000

872001

882002

892003 p

90(pieaugums salīdzinājumā ar

91iepriekšējo gadu, procentos)

92Iekšzemes kopprodukts

93(salīdzināmajās cenās)

942,8

956,8

967,9

976,1

986,0

99Privātais patēriņš

1003,8

1017,4

1028,0

1037,2

1046,0

105Valsts patēriņš

1060,0

107-1,9

108-3,4

1094,8

1102,0

111Kopējā pamatkapitāla

112veidošana

113-4,0

11420,0

11517,0

1167,6

11712,0

118Patēriņa cenas

1192,4

1202,6

1212,5

1221,9

1232,5

124(procentos pret iekšzemes

125kopproduktu, ja nav norādīts cits)

126Kopbudžeta fiskālais

127saldo

128-4,0

129-2,8

130-2,1

131-2,5

132-3,0

133Valsts parāds

13413,1

13513,1

13615,0

13714,6

13815,5

139Maksājumu bilances tekošais

140konts

141-9,8

142-6,9

143-9,6

144-7,8

145-8,0

146Gada laikā saņemtās ārvalstu

147tiešās investīcijas

1485,2

1495,7

1502,3

1515,1

1525,0

153Reģistrētais bezdarba

154līmenis (%, perioda beigās)

1559,1

1567,8

1577,7

1587,6

1597,5

160Bezdarba līmenis (% no

161ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, gada vidējais)

16214,3

16314,4

16413,1

16512,0

16611,5

167Lata kurss pret SDR (perioda

168beigās)

1690,7997

1700,7997

1710,7997

1720,7997

1730,7997

174p - prognoze

1751.2.

176Nodarbinātība un bezdarbs

177Latvijā pēdējā laikā vērojamā

178ekonomikas attīstība pozitīvi ietekmēja nodarbinātības un

179bezdarba rādītājus, par ko liecina 2002.gada dati (skat. 1.2.

180tabulu).

181Valstī veidojas nodarbinātības

182efektīvs un elastīgs modelis, kuru sekmē strādājošo pārdales

183process starp tautsaimniecības sektoriem gan tirgus mehānismu

184darbības, gan valsts sociālekonomiskās politikas ietekmes

185rezultātā.

186Lai gan Latvijā nodarbinātības

187līmenis 2002.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir

188palielinājies par 1,7 procentpunktiem, tomēr joprojām tas

189atpaliek no ES vidējā līmeņa.

1902002. gadā salīdzinājumā ar

191iepriekšējo gadu ir vērojams nodarbināto iedzīvotāju skaita

192pieaugums, ko galvenokārt ir ietekmējis nodarbināto skaita

193pieaugums tādās nozarēs, kā mežsaimniecība, transports un sakari

194(skat. pielikuma 3.tabulu).

1951.2. tabula

196Nodarbinātības

197un bezdarba galvenie rādītāji

1982001

19920021

200Ekonomiski aktīvie

201iedzīvotāji (tūkst.)

2021082,0

2031094,8

204Nodarbināto skaits

205(tūkst.)

206937,5

207962,5

208Nodarbinātības līmenis

209(%)*

21058,8

21160,5

212Nestrādājošie darba

213meklētāji (tūkst.)

214144,4

215132,3

216Bezdarba līmenis (%)**

21713,3

21812,1

219Reģistrētie bezdarbnieki

220(gada beigās, tūkst.)

22191,6

22289,7

223Reģistrētā bezdarba līmenis

224(gada beigās, %)***

2257,7

2267,6

227* nodarbināto īpatsvars darbspējas vecuma iedzīvotājos

228(15-64 gadi)

229** darba meklētāju īpatsvars

230ekonomiski aktīvajos iedzīvotājos(15-64 gadi)

231** reģistrēto bezdarbnieku

232īpatsvars ekonomiski aktīvajos iedzīvotājos

233Kopumā gandrīz visās

234tautsaimniecības nozarēs saglabājas tendence, kad nozares

235izaugsme maz ietekmē nodarbinātības pieaugumu tajā. Attīstoties

236un nostiprinoties privātajam sektoram pēc privatizācijas periodā,

237pastiprinās konkurence, kas uzņēmumiem liek meklēt veidus, kā

238samazināt izmaksas. Uzlabojoties uzņēmumu vadības stilam, daudzos

239gadījumos kā viens no galvenajiem izmaksu samazināšanas posteņiem

240ir izdevumu samazināšana nodarbinātībai, kas gala rezultātā

241nereti noved pie strādājošo skaita samazinājuma. Šie procesi

242Latvijas tautsaimniecībā ir objektīvi noteikti, ņemot vērā tās

243kopējo zemo produktivitātes līmeni. Tāpēc arī turpmākā

244tautsaimniecības izaugsme orientēta galvenokārt uz

245produktivitātes pieaugumu un mazāk - uz strādājošo skaita

246palielinājumu. Tomēr nepieciešamība paaugstināt nodarbinātības

247līmeni stimulēs pakalpojuma sfēras attīstību, kur atsevišķās

248nozares var aptvert vairāk cilvēku ar salīdzinoši zemu

249kvalifikāciju un līdz ar to ar zemākām darba izmaksām.

250Ņemot vērā tautsaimniecības nozaru

251struktūras izmaiņas, kad straujāk attīstās nozares, kurās

252tradicionāli nodarbināto skaitā ir liels sieviešu īpatsvars

253(piemēram, tirdzniecība, restorāni u.c. pakalpojumi), vērojama

254sieviešu nodarbinātības līmeņa palielināšanās, kas šobrīd pat

255nedaudz pārsniedz ES vidējo līmeni, turpretī vīriešu

256nodarbinātības līmenis atpaliek no ES vidējā līmeņa.

257Vērojams atšķirīgs nodarbinātības

258līmenis dažādos Latvijas reģionos. 2002. gadā visaugstākais

259tas ir Rīgas reģionā (64,0%), Vidzemē (62,1%) un Zemgalē (61,0%),

260bet zemāks - Kurzemē (57,7%) un Latgalē (52,0%). Pēdējā laikā

261situācija ir nedaudz mainījusies, jo Kurzemē un Latgalē manāms

262neliels nodarbinātības līmeņa kāpums, salīdzinot ar 2001.gadu,

263ekonomisko aktivitāšu pieauguma dēļ.

264Salīdzinot ar ES vidējiem

265rādītājiem, Latvijā mazāks ir darba devēju (3,3%) un

266pašnodarbināto īpatsvars (6%). Tāpat relatīvi zems ir to

267nodarbināto skaits, kas strādā nepilnu darba laiku.

268Piemēram, tikai 9% no Latvijā strādājošiem ir nodarbināti nepilnā

269slodzē, ES valstīs tādu ir divas reizes vairāk.

270Nodarbinātības problēmas cieši

271saistītas ar demogrāfiskiem procesiem un ar ekonomiski aktīvo

272iedzīvotāju skaita izmaiņām.

273Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju

2742001.gada vidējais skaits veidoja 67,9% no iedzīvotājiem vecumā

275no 15 līdz 64 gadiem, un tas bija nedaudz zemāks par ES vidējā

276līmeņa (69,2%). Darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2002.gadā

277ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pieauga līdz 68,8%

278attiecīgajā vecumā iedzīvotāju kopskaitā.

279Pēc Darbaspēka apsekojuma datiem,

280vidējais darbaspēka izglītības līmenis ir samērā augsts.

2812002.gadā 20,1% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju bija ar augstāko

282izglītību, 64,4% - ar vidējo izglītību, bet 15,5% ir tikai

283pamatskolas vai zemāka līmeņa izglītību.

284Ekonomiski aktīvo jauniešu

285īpatsvars ir salīdzinoši neliels un 2002.gadā veidoja 39% no

286jauniešu kopskaita, bet tajā paša laikā ekonomiski aktīvo

287iedzīvotāju vecumā no 55 līdz 65 gadiem bija 46,6% iedzīvotāju

288vidū.

289Latvijā, līdzīgi daudzām citām

290Eiropas valstīm, turpina pieaugt iedzīvotāju virs darbspējīgā

291vecuma īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (skat. 1.3. tabulu), kas

292palielina darbaspējas vecuma cilvēku noslodzi, kā arī ietekmē

293pensiju, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu sistēmu.

294Ņemot vērā demogrāfisko situāciju,

295kad darba tirgū sāks ienākt 80.-tos gados dzimušie (dzimstība

296bija gandrīz divreiz augstāka nekā šobrīd), un pieaugošo dienas

297nodaļas studentu skaitu (apzinoties situāciju darba tirgū un

298pieprasījumu pēc augstākas kvalifikācijas darbaspēka jaunā

299paaudze ir motivēta mācīties), var prognozēt labi izglītota,

300jauna darbaspēka pieplūdumu tuvākajos gados.

301Demogrāfiskās prognozes liek

302secināt, ka darbaspēka skaits visumā saglabāsies stabils līdz

3032010.gadam. Tomēr darbaspējīgo iedzīvotāju skaits varētu strauji

304kristies starp 2010. un 2020.gadu. Šo kritumu pavadīs būtiskas

305izmaiņas darbaspēka vecuma struktūrā, strauji samazinoties 15-24

306gadu vecu jauniešu skaitam, toties pieaugot 45-64 gadu vecu

307cilvēku skaitam. Lai Latvijā veidotos ES un globālā kontekstā

308konkurētspējīgs darbaspēks, ņemot vērā prognozējamo darbspējīgo

309iedzīvotāju skaita samazināšanos (it īpaši laika periodā no

3102010.-2020.gadam par 10%), Latvijā jāveido darba tirgus prasībām

311atbilstoša, sabalansēta un mūsdienīga izglītības sistēma,

312nodarbinātības politikas izstrāde un attīstība.

3131.3. tabula

314Iedzīvotāju

315struktūra pa vecuma grupām 1989. un 2002. gadā

316Attiecīgās vecuma grupas

317īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, %

318Iedzīvotāju skaits 2002.gadā

319salīdzinājumā ar

3201989

3212002

3221989.gadu, %

323Visi iedzīvotāji

324100

325100

326-12,0

327tai skaitā vecumā:

3280 -14 gadi

32921,4

33015,6

331-31,6

33215-59 gadi

33361,2

33461,5

335-11,6

336>60 gadi

33717,4

33821,9

33910,7

340Slēptais bezdarbs pastāv

341stagnējošos vai daļēji darbojošos uzņēmumos, kur darbinieki

342strādā saīsinātu darba laiku vai dodas bezalgas atvaļinājumā tad,

343kad rodas nepieciešamība apturēt ražošanas procesu vai ražošanas

344procesa sezonālā rakstura dēļ, piemēram, lauksaimniecībā un

345mežsaimniecībā. 2002. gadā dažādu iemeslu dēļ nepilnu laiku

346strādājošo bija 87,3 tūkst. cilvēku, no tiem 11,9% bija spiesti

347strādāt īsākas darba stundas darba trūkuma un citu iemeslu

348dēļ.

349Bezdarba līmenis atkarīgs

350galvenokārt no divu faktoru darbības: ekonomiski aktīvo

351iedzīvotāju skaita un nodarbināto skaita izmaiņām. Bezdarba

352līmeni Latvijā lielā mērā nosaka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju

353skaita izmaiņu tendence.

354Viszemākais bezdarba līmenis

3552002.gadā bija Zemgales un Vidzemes reģionā, bet visaugstākais

356Latgalē (skat pielikuma 4. tabulu).

357Analizējot bezdarba struktūru un

358iemeslus, var atzīmēt, ka valstī viens no nodarbinātību

359bremzējošiem faktoriem ir vāja darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte.

360Šī faktora pētīšanai būtu jāpievērš lielāka uzmanība, kas ļautu

361precīzāk plānot nodarbinātību veicinošos pasākumus un to

362sagaidāmo efektivitāti.

363Relatīvi augsts ir tādu

364bezdarbnieku īpatsvars, kuri nevar atrast darbu ilgāk par vienu

365gadu. 2002. gadā ilgstošo bezdarbnieku bija 46% no visiem

366bezdarbniekiem (CSP darbaspēka apsekojuma rezultāti).

367Tāpat kā citās valstīs, bezdarba

368līmenis jauniešu vidū ir augstāks, nekā vecāku iedzīvotāju vidū.

369Latvijā 2002. gadā bezdarba līmenis jauniešiem vecumā 15-24 gadi

370bija 20,8%, kas ir par 1,4 procenta punktiem mazāk, salīdzinot ar

3712001.gadu, tomēr 2 reizes augstāks nekā personām vecumā 55-64

372gadi. Bezdarbs lielā mērā ir atkarīgs no izglītības līmeņa.

373Viszemākais bezdarba līmenis ir personām ar augstāko izglītību

374(5,4%). Darba meklētājiem ar pamatskolas izglītību tas ir 3,6

375reizes augstāks.

376Reģistrētā bezdarba līmenis ir

377apmēram 1,6 reizes zemāks nekā bezdarba līmenis, kas novērtēts

378atbilstoši SDO metodoloģijai. Tam ir vairāki iemesli. Ne visiem

379ir iespējas iegūt bezdarbnieka pabalstu, jo nav veiktas

380(deklarētas) sociālās apdrošināšanas iemaksas; daudzi nav

381ieinteresēti vai nav spējīgi apgūt pārkvalifikācijas programmas,

382it īpaši pirmspensijas vecuma cilvēki; nereti ir apgrūtinoši

383izpildīt visus reģistrētā bezdarbnieka pienākumus. Jāņem vērā arī

384tas, ka bezdarbnieka statuss netiek piešķirts personām ārpus

385likumdošanā noteiktā darba spējas vecuma. Detalizētus reģistrētā

386bezdarba rādītājus skatīt pielikuma 5., 7. un 8. tabulās.

387Analizējot nodarbināto darba

388samaksas attīstību, jāsecina, ka strādājošo neto darba samaksa

3892002. gadā, salīdzinot ar 1997. gadu, pieaugusi par

39041%. 2002. gada 4. ceturksnī neto darba samaksa bija

391par 9% augstāka nekā iepriekšējā gada 4. ceturksnī (bruto

392darba samaksa - par 9,5%). Sākot ar 2003. gada

3931. janvāri, valstī ir paaugstināta minimālā darba alga no Ls

39460 līdz Ls 70. Iepriekšējo reizi tā tika paaugstināta

3952001. gada 1. jūlijā.

396Visaugstākā strādājošo mēneša

397vidējā bruto darba samaksa 2002. gadā bija gaisa transportā

398(Ls 541), finansu starpniecībā (Ls 446), elektroenerģijas, gāzes

399un ūdens apgādes uzņēmumos (Ls 282). Manāmas atšķirības pastāv

400starp sabiedrisko un privāto sektoru. Lielā mērā tas saistīts ar

401nepilnīgu darba samaksas atspoguļojumu atskaites dokumentos

402privātā sektora uzņēmumos. Vairākās nozarēs atzīmējami arī augsti

403darba samaksas pieauguma tempi (sabiedriskajā sektorā

404strādājošiem algas pieaug straujāk nekā privātajā).

4052002. gadā (pret 2001. gadu) vidējā mēneša bruto darba

406samaksa visstraujāk pieauga ūdens transportā (par 31,1%), gaisa

407transportā (par 20,5%), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē

408(par 16,0%). Joprojām veselībā un sociālajā aprūpē,

409lauksaimniecībā, būvniecībā, tirdzniecībā, viesnīcas un restorāni

410un dažās citās nozarēs darba samaksa zemāka nekā vidēji

411valstī.

4121.4. tabula

413Darba samaksas

414dinamika

415(vidēji mēnesī, latos)

4161997

4171998

4181999

4192000

4202001

4212002

422Strādājošo mēneša vidējā

423darba samaksa:

424- latos bruto

425120

426133

427141

428150

429159

430173

431- latos neto

43288

43397

434103

435109

436115

437124

438Viena iedzīvotāja pilna

439iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība

44078,78

44182,15

44283,18

44384,47

44486,93

44588,76

446Strādājošo reālās darba

447samaksas indekss (procentos pret iepriekšējā gada

448atbilstošo periodu)

449103,6

450105,3

451102,9

452103,0

453103,5

454106,0

455Darba samaksas starpība dzimumu

456griezumā ir salīdzinoši stabila un sievietēm tā kopš 1994.gada ir

457aptuveni 80% no vīriešu vidējās darba samaksas.

458Nozīmīgākās Latvijas

459nodarbinātības un bezdarba tendences ir šādas:

460• Neskatoties uz pēdējo gadu

461ekonomisko izaugsmi un to pozitīvo ietekmi uz nodarbinātības un

462darba tirgus procesiem, nodarbinātības līmenis ir zemāks par ES

463vidējo līmeni;

464• Samazinās strādājošo skaits

465rūpniecībā un lauksaimniecībā, bet pieaug pakalpojuma sfērā;

466• Izteiktas nodarbinātības līmeņa

467atšķirības dažādos Latvijas reģionos;

468• Augsts ilgstošo bezdarbnieku

469īpatsvars, augstāks bezdarba līmenis ir mazāk izglītoto cilvēku

470un jaunatnes vidū;

471• Darbaspēka kvalifikācija ir

472samērā augsta, tomēr daudzos gadījumos neatbilst mūsdienas

473prasībām un nepietiekoši elastīga ātram strukturālām pārmaiņām

474darba tirgū;

475• Neskatoties uz to, ka bezdarba

476līmenis sieviešu vidū ir zemāks nekā vīriešiem, citi rādītāji

477(piemēram, zemāks sieviešu nodarbinātības līmenis, algu atšķirība

478starp dzimumiem) liecina, ka nepieciešama sieviešu līdzdalības

479darba tirgū veicināšana;

480• Visas valsts mērogā darba

481samaksas pieaugums pēdējo gadu laikā pārsvarā ir noticis paralēli

482darba ražīguma pieaugumam. Ņemot vērā nepieciešamību paplašināt

483nodarbinātību, ir svarīgi, lai darba samaksas pieaugums turpinātu

484būt "nodarbinātībai draudzīgs".

4851 Lai panāktu atbilstību ES

486prasībām, sākot ar 2002.gadu, CSP Darbaspēka apsekojuma

487organizēšanā veica dažādas izmaiņas, tai skaitā, respondentu

488vecumā: vecums noteikts 15-74 gadi, līdz šim respondentu vecums

489bija 15 gadi un vairāk. Veicot nodarbinātības un darba tirgus

490tendenču analīzi, apskatītas personas vecumā 15-64 gadi, kas

491atbilst ES praksei.