Vairogs1. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
Ekonomiskā
situācija un nodarbinātības tendences
1.1. Ekonomiskā
attīstība
Pēdējos gados Latvija atrodas to
Eiropas valstu vidū, kurās attīstība norit visstraujāk. Laika
periodā no 1996. gada līdz 2001. gadam IKP vidēji gadā
palielinājies par 5,8% (tas ir aptuveni divas reizes straujāk
nekā ES).
Neskatoties uz to, ka pasaules
ekonomikas attīstības tempi 2001. - 2002.gadā būtiski
palēninājās, Latvijā tie turpināja strauji pieaugt.
2001. gadā IKP valstī pieauga par 7,7 %, 2002. gadā -
par 6,1%.
IKP pieaugumu 2002. gadā
visbūtiskāk ietekmēja apjomu kāpums tirdzniecībā, apstrādes
rūpniecībā, komercpakalpojumos un būvniecībā. Pakalpojumu nozaru
attīstību veicina iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumu
palielināšanās, kredītu saņemšanas iespēju paplašināšanās u.c.
Šīm pakalpojumu sfērām vēl ir lielas izaugsmes potences.
Strauji aug eksporta apjomi. 2002.
gadā tie pieauga par 12 %. Būtisks eksporta pieaugums ir vērojams
gandrīz visās preču grupās, izņemot tekstilpreču. Visapjomīgāk
eksports bija uz ES valstīm. Ekonomiskais pieaugums Latvijā ir
sasniegts stabilā makroekonomiskā vidē.
Inflācija Latvijā ir viena no
zemākajām starp pārejas ekonomikas valstīm. Pēdējos gados gada
vidējā inflācija ir bijusi 2-3% robežās. Ir sagaidāms, ka šādā
līmenī tā saglabāsies arī turpmāk. Zemāka inflācija netiek
prognozēta, jo turpināsies relatīvo cenu piemērošanās pasaules
cenām. 2002. gadā patēriņa cenu vidējā inflācija bija 1,9
%.
Lata kurss pret valūtu grozu SDR
jau daudzus gadus ir nemainīgs. Tas samazina nenoteiktību, novērš
valūtas risku un dod uzņēmējiem stabilu pamatu plānošanai un cenu
noteikšanai. Latvijas Banka ir nolēmusi saglabāt nacionālās
valūtas piesaisti SDR valūtu grozam līdz Latvijas uzņemšanai
ES.
Valsts kopbudžeta fiskālais
deficīts kopš 1996. gada, izņemot 1999. gadu, ir bijis
zemāks par Māstrihtas līgumā pieļautajiem 3% no IKP.
2002. gadā fiskālais deficīts bija aptuveni 2,5% no
IKP.
2003. gadam valdība ir
pieņēmusi budžetu ar 3% lielu deficītu. Deficīta pieaugums
2003. gadā, salīdzinot ar 2002. gadu, ir saistīts ar
nepieciešamību finansēt no valsts budžeta jau uzsāktās reformas
(integrācija NATO un ES, pedagogu un medicīnas darbinieku algas
u.c.), arī citus jaunus pasākumus, lai īstenotu savas prioritātes
kopumā par aptuveni 50 milj. latu. Ņemot vērā to, ka
2003. gadā tiek plānots samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa
un sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes, budžeta deficīts šajā
gadā varētu samazināties tikai veiksmīgas budžeta izpildes
gadījumā.
Viena no galvenajām ekonomikas
problēmām Latvijā ir relatīvi augstais tekošā konta deficīts.
2002. gadā tekošā konta deficīts 7,8% apmērā no IKP.
Ir sagaidāms, ka strukturālo reformu un investīciju nodrošināts
eksporta pieaugums samazinās vidēja termiņa periodā tekošā konta
deficītu.
Ekonomiskās izaugsmes iespējas
vislabāk raksturo investīciju pieaugums. Laika periodā no
1996. gada līdz 2001. gadam investīcijas pamatlīdzekļos
(izdevumi kopējā pamatkapitāla veidošanai) vidēji katru gadu
pieauga par 19,2%. Investīcijas īpaši strauji pieauga
1996.-1998. gadā sakarā ar privatizācijas procesa
norisi.
Arī 2000. gadā un
2001. gadā, kaut masveida privatizācija pamatā ir beigusies,
investīciju apjoms turpināja pieaugt strauji - par aptuveni 18,5%
gadā. 2002. gada deviņos mēnešos investīcijas pamatlīdzekļos
Latvijā ir pieaugušas par 14 %.
Investīciju pieauguma temps un tā
īpatsvars IKP Latvijā ir viens no augstākajiem starp ES
kandidātvalstīm. Investīcijas sekmē vairāki faktori: stabilā
makroekonomiskā vide, ārvalstu investīciju ieplūdums, kredīta
procentu likmju pazemināšanās un banku sektora nostiprināšanās,
kopējo ekonomisko aktivitāšu pieaugums u.c.
Ja nebūs ārējo satricinājumu,
vidēja termiņa periodā var sagaidīt ikgadēju IKP pieaugumu 5-7%
apmērā.
1.1. tabula
Latvija:
ekonomiskās attīstības pamatrādītāji
1999
2000
2001
2002
2003 p
(pieaugums salīdzinājumā ar
iepriekšējo gadu, procentos)
Iekšzemes kopprodukts
(salīdzināmajās cenās)
2,8
6,8
7,9
6,1
6,0
Privātais patēriņš
3,8
7,4
8,0
7,2
6,0
Valsts patēriņš
0,0
-1,9
-3,4
4,8
2,0
Kopējā pamatkapitāla
veidošana
-4,0
20,0
17,0
7,6
12,0
Patēriņa cenas
2,4
2,6
2,5
1,9
2,5
(procentos pret iekšzemes
kopproduktu, ja nav norādīts cits)
Kopbudžeta fiskālais
saldo
-4,0
-2,8
-2,1
-2,5
-3,0
Valsts parāds
13,1
13,1
15,0
14,6
15,5
Maksājumu bilances tekošais
konts
-9,8
-6,9
-9,6
-7,8
-8,0
Gada laikā saņemtās ārvalstu
tiešās investīcijas
5,2
5,7
2,3
5,1
5,0
Reģistrētais bezdarba
līmenis (%, perioda beigās)
9,1
7,8
7,7
7,6
7,5
Bezdarba līmenis (% no
ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, gada vidējais)
14,3
14,4
13,1
12,0
11,5
Lata kurss pret SDR (perioda
beigās)
0,7997
0,7997
0,7997
0,7997
0,7997
p - prognoze
1.2.
Nodarbinātība un bezdarbs
Latvijā pēdējā laikā vērojamā
ekonomikas attīstība pozitīvi ietekmēja nodarbinātības un
bezdarba rādītājus, par ko liecina 2002.gada dati (skat. 1.2.
tabulu).
Valstī veidojas nodarbinātības
efektīvs un elastīgs modelis, kuru sekmē strādājošo pārdales
process starp tautsaimniecības sektoriem gan tirgus mehānismu
darbības, gan valsts sociālekonomiskās politikas ietekmes
rezultātā.
Lai gan Latvijā nodarbinātības
līmenis 2002.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir
palielinājies par 1,7 procentpunktiem, tomēr joprojām tas
atpaliek no ES vidējā līmeņa.
2002. gadā salīdzinājumā ar
iepriekšējo gadu ir vērojams nodarbināto iedzīvotāju skaita
pieaugums, ko galvenokārt ir ietekmējis nodarbināto skaita
pieaugums tādās nozarēs, kā mežsaimniecība, transports un sakari
(skat. pielikuma 3.tabulu).
1.2. tabula
Nodarbinātības
un bezdarba galvenie rādītāji
2001
20021
Ekonomiski aktīvie
iedzīvotāji (tūkst.)
1082,0
1094,8
Nodarbināto skaits
(tūkst.)
937,5
962,5
Nodarbinātības līmenis
(%)*
58,8
60,5
Nestrādājošie darba
meklētāji (tūkst.)
144,4
132,3
Bezdarba līmenis (%)**
13,3
12,1
Reģistrētie bezdarbnieki
(gada beigās, tūkst.)
91,6
89,7
Reģistrētā bezdarba līmenis
(gada beigās, %)***
7,7
7,6
* nodarbināto īpatsvars darbspējas vecuma iedzīvotājos
(15-64 gadi)
** darba meklētāju īpatsvars
ekonomiski aktīvajos iedzīvotājos(15-64 gadi)
** reģistrēto bezdarbnieku
īpatsvars ekonomiski aktīvajos iedzīvotājos
Kopumā gandrīz visās
tautsaimniecības nozarēs saglabājas tendence, kad nozares
izaugsme maz ietekmē nodarbinātības pieaugumu tajā. Attīstoties
un nostiprinoties privātajam sektoram pēc privatizācijas periodā,
pastiprinās konkurence, kas uzņēmumiem liek meklēt veidus, kā
samazināt izmaksas. Uzlabojoties uzņēmumu vadības stilam, daudzos
gadījumos kā viens no galvenajiem izmaksu samazināšanas posteņiem
ir izdevumu samazināšana nodarbinātībai, kas gala rezultātā
nereti noved pie strādājošo skaita samazinājuma. Šie procesi
Latvijas tautsaimniecībā ir objektīvi noteikti, ņemot vērā tās
kopējo zemo produktivitātes līmeni. Tāpēc arī turpmākā
tautsaimniecības izaugsme orientēta galvenokārt uz
produktivitātes pieaugumu un mazāk - uz strādājošo skaita
palielinājumu. Tomēr nepieciešamība paaugstināt nodarbinātības
līmeni stimulēs pakalpojuma sfēras attīstību, kur atsevišķās
nozares var aptvert vairāk cilvēku ar salīdzinoši zemu
kvalifikāciju un līdz ar to ar zemākām darba izmaksām.
Ņemot vērā tautsaimniecības nozaru
struktūras izmaiņas, kad straujāk attīstās nozares, kurās
tradicionāli nodarbināto skaitā ir liels sieviešu īpatsvars
(piemēram, tirdzniecība, restorāni u.c. pakalpojumi), vērojama
sieviešu nodarbinātības līmeņa palielināšanās, kas šobrīd pat
nedaudz pārsniedz ES vidējo līmeni, turpretī vīriešu
nodarbinātības līmenis atpaliek no ES vidējā līmeņa.
Vērojams atšķirīgs nodarbinātības
līmenis dažādos Latvijas reģionos. 2002. gadā visaugstākais
tas ir Rīgas reģionā (64,0%), Vidzemē (62,1%) un Zemgalē (61,0%),
bet zemāks - Kurzemē (57,7%) un Latgalē (52,0%). Pēdējā laikā
situācija ir nedaudz mainījusies, jo Kurzemē un Latgalē manāms
neliels nodarbinātības līmeņa kāpums, salīdzinot ar 2001.gadu,
ekonomisko aktivitāšu pieauguma dēļ.
Salīdzinot ar ES vidējiem
rādītājiem, Latvijā mazāks ir darba devēju (3,3%) un
pašnodarbināto īpatsvars (6%). Tāpat relatīvi zems ir to
nodarbināto skaits, kas strādā nepilnu darba laiku.
Piemēram, tikai 9% no Latvijā strādājošiem ir nodarbināti nepilnā
slodzē, ES valstīs tādu ir divas reizes vairāk.
Nodarbinātības problēmas cieši
saistītas ar demogrāfiskiem procesiem un ar ekonomiski aktīvo
iedzīvotāju skaita izmaiņām.
Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju
2001.gada vidējais skaits veidoja 67,9% no iedzīvotājiem vecumā
no 15 līdz 64 gadiem, un tas bija nedaudz zemāks par ES vidējā
līmeņa (69,2%). Darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2002.gadā
ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pieauga līdz 68,8%
attiecīgajā vecumā iedzīvotāju kopskaitā.
Pēc Darbaspēka apsekojuma datiem,
vidējais darbaspēka izglītības līmenis ir samērā augsts.
2002.gadā 20,1% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju bija ar augstāko
izglītību, 64,4% - ar vidējo izglītību, bet 15,5% ir tikai
pamatskolas vai zemāka līmeņa izglītību.
Ekonomiski aktīvo jauniešu
īpatsvars ir salīdzinoši neliels un 2002.gadā veidoja 39% no
jauniešu kopskaita, bet tajā paša laikā ekonomiski aktīvo
iedzīvotāju vecumā no 55 līdz 65 gadiem bija 46,6% iedzīvotāju
vidū.
Latvijā, līdzīgi daudzām citām
Eiropas valstīm, turpina pieaugt iedzīvotāju virs darbspējīgā
vecuma īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (skat. 1.3. tabulu), kas
palielina darbaspējas vecuma cilvēku noslodzi, kā arī ietekmē
pensiju, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu sistēmu.
Ņemot vērā demogrāfisko situāciju,
kad darba tirgū sāks ienākt 80.-tos gados dzimušie (dzimstība
bija gandrīz divreiz augstāka nekā šobrīd), un pieaugošo dienas
nodaļas studentu skaitu (apzinoties situāciju darba tirgū un
pieprasījumu pēc augstākas kvalifikācijas darbaspēka jaunā
paaudze ir motivēta mācīties), var prognozēt labi izglītota,
jauna darbaspēka pieplūdumu tuvākajos gados.
Demogrāfiskās prognozes liek
secināt, ka darbaspēka skaits visumā saglabāsies stabils līdz
2010.gadam. Tomēr darbaspējīgo iedzīvotāju skaits varētu strauji
kristies starp 2010. un 2020.gadu. Šo kritumu pavadīs būtiskas
izmaiņas darbaspēka vecuma struktūrā, strauji samazinoties 15-24
gadu vecu jauniešu skaitam, toties pieaugot 45-64 gadu vecu
cilvēku skaitam. Lai Latvijā veidotos ES un globālā kontekstā
konkurētspējīgs darbaspēks, ņemot vērā prognozējamo darbspējīgo
iedzīvotāju skaita samazināšanos (it īpaši laika periodā no
2010.-2020.gadam par 10%), Latvijā jāveido darba tirgus prasībām
atbilstoša, sabalansēta un mūsdienīga izglītības sistēma,
nodarbinātības politikas izstrāde un attīstība.
1.3. tabula
Iedzīvotāju
struktūra pa vecuma grupām 1989. un 2002. gadā
Attiecīgās vecuma grupas
īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, %
Iedzīvotāju skaits 2002.gadā
salīdzinājumā ar
1989
2002
1989.gadu, %
Visi iedzīvotāji
100
100
-12,0
tai skaitā vecumā:
0 -14 gadi
21,4
15,6
-31,6
15-59 gadi
61,2
61,5
-11,6
>60 gadi
17,4
21,9
10,7
Slēptais bezdarbs pastāv
stagnējošos vai daļēji darbojošos uzņēmumos, kur darbinieki
strādā saīsinātu darba laiku vai dodas bezalgas atvaļinājumā tad,
kad rodas nepieciešamība apturēt ražošanas procesu vai ražošanas
procesa sezonālā rakstura dēļ, piemēram, lauksaimniecībā un
mežsaimniecībā. 2002. gadā dažādu iemeslu dēļ nepilnu laiku
strādājošo bija 87,3 tūkst. cilvēku, no tiem 11,9% bija spiesti
strādāt īsākas darba stundas darba trūkuma un citu iemeslu
dēļ.
Bezdarba līmenis atkarīgs
galvenokārt no divu faktoru darbības: ekonomiski aktīvo
iedzīvotāju skaita un nodarbināto skaita izmaiņām. Bezdarba
līmeni Latvijā lielā mērā nosaka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju
skaita izmaiņu tendence.
Viszemākais bezdarba līmenis
2002.gadā bija Zemgales un Vidzemes reģionā, bet visaugstākais
Latgalē (skat pielikuma 4. tabulu).
Analizējot bezdarba struktūru un
iemeslus, var atzīmēt, ka valstī viens no nodarbinātību
bremzējošiem faktoriem ir vāja darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte.
Šī faktora pētīšanai būtu jāpievērš lielāka uzmanība, kas ļautu
precīzāk plānot nodarbinātību veicinošos pasākumus un to
sagaidāmo efektivitāti.
Relatīvi augsts ir tādu
bezdarbnieku īpatsvars, kuri nevar atrast darbu ilgāk par vienu
gadu. 2002. gadā ilgstošo bezdarbnieku bija 46% no visiem
bezdarbniekiem (CSP darbaspēka apsekojuma rezultāti).
Tāpat kā citās valstīs, bezdarba
līmenis jauniešu vidū ir augstāks, nekā vecāku iedzīvotāju vidū.
Latvijā 2002. gadā bezdarba līmenis jauniešiem vecumā 15-24 gadi
bija 20,8%, kas ir par 1,4 procenta punktiem mazāk, salīdzinot ar
2001.gadu, tomēr 2 reizes augstāks nekā personām vecumā 55-64
gadi. Bezdarbs lielā mērā ir atkarīgs no izglītības līmeņa.
Viszemākais bezdarba līmenis ir personām ar augstāko izglītību
(5,4%). Darba meklētājiem ar pamatskolas izglītību tas ir 3,6
reizes augstāks.
Reģistrētā bezdarba līmenis ir
apmēram 1,6 reizes zemāks nekā bezdarba līmenis, kas novērtēts
atbilstoši SDO metodoloģijai. Tam ir vairāki iemesli. Ne visiem
ir iespējas iegūt bezdarbnieka pabalstu, jo nav veiktas
(deklarētas) sociālās apdrošināšanas iemaksas; daudzi nav
ieinteresēti vai nav spējīgi apgūt pārkvalifikācijas programmas,
it īpaši pirmspensijas vecuma cilvēki; nereti ir apgrūtinoši
izpildīt visus reģistrētā bezdarbnieka pienākumus. Jāņem vērā arī
tas, ka bezdarbnieka statuss netiek piešķirts personām ārpus
likumdošanā noteiktā darba spējas vecuma. Detalizētus reģistrētā
bezdarba rādītājus skatīt pielikuma 5., 7. un 8. tabulās.
Analizējot nodarbināto darba
samaksas attīstību, jāsecina, ka strādājošo neto darba samaksa
2002. gadā, salīdzinot ar 1997. gadu, pieaugusi par
41%. 2002. gada 4. ceturksnī neto darba samaksa bija
par 9% augstāka nekā iepriekšējā gada 4. ceturksnī (bruto
darba samaksa - par 9,5%). Sākot ar 2003. gada
1. janvāri, valstī ir paaugstināta minimālā darba alga no Ls
60 līdz Ls 70. Iepriekšējo reizi tā tika paaugstināta
2001. gada 1. jūlijā.
Visaugstākā strādājošo mēneša
vidējā bruto darba samaksa 2002. gadā bija gaisa transportā
(Ls 541), finansu starpniecībā (Ls 446), elektroenerģijas, gāzes
un ūdens apgādes uzņēmumos (Ls 282). Manāmas atšķirības pastāv
starp sabiedrisko un privāto sektoru. Lielā mērā tas saistīts ar
nepilnīgu darba samaksas atspoguļojumu atskaites dokumentos
privātā sektora uzņēmumos. Vairākās nozarēs atzīmējami arī augsti
darba samaksas pieauguma tempi (sabiedriskajā sektorā
strādājošiem algas pieaug straujāk nekā privātajā).
2002. gadā (pret 2001. gadu) vidējā mēneša bruto darba
samaksa visstraujāk pieauga ūdens transportā (par 31,1%), gaisa
transportā (par 20,5%), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē
(par 16,0%). Joprojām veselībā un sociālajā aprūpē,
lauksaimniecībā, būvniecībā, tirdzniecībā, viesnīcas un restorāni
un dažās citās nozarēs darba samaksa zemāka nekā vidēji
valstī.
1.4. tabula
Darba samaksas
dinamika
(vidēji mēnesī, latos)
1997
1998
1999
2000
2001
2002
Strādājošo mēneša vidējā
darba samaksa:
- latos bruto
120
133
141
150
159
173
- latos neto
88
97
103
109
115
124
Viena iedzīvotāja pilna
iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība
78,78
82,15
83,18
84,47
86,93
88,76
Strādājošo reālās darba
samaksas indekss (procentos pret iepriekšējā gada
atbilstošo periodu)
103,6
105,3
102,9
103,0
103,5
106,0
Darba samaksas starpība dzimumu
griezumā ir salīdzinoši stabila un sievietēm tā kopš 1994.gada ir
aptuveni 80% no vīriešu vidējās darba samaksas.
Nozīmīgākās Latvijas
nodarbinātības un bezdarba tendences ir šādas:
• Neskatoties uz pēdējo gadu
ekonomisko izaugsmi un to pozitīvo ietekmi uz nodarbinātības un
darba tirgus procesiem, nodarbinātības līmenis ir zemāks par ES
vidējo līmeni;
• Samazinās strādājošo skaits
rūpniecībā un lauksaimniecībā, bet pieaug pakalpojuma sfērā;
• Izteiktas nodarbinātības līmeņa
atšķirības dažādos Latvijas reģionos;
• Augsts ilgstošo bezdarbnieku
īpatsvars, augstāks bezdarba līmenis ir mazāk izglītoto cilvēku
un jaunatnes vidū;
• Darbaspēka kvalifikācija ir
samērā augsta, tomēr daudzos gadījumos neatbilst mūsdienas
prasībām un nepietiekoši elastīga ātram strukturālām pārmaiņām
darba tirgū;
• Neskatoties uz to, ka bezdarba
līmenis sieviešu vidū ir zemāks nekā vīriešiem, citi rādītāji
(piemēram, zemāks sieviešu nodarbinātības līmenis, algu atšķirība
starp dzimumiem) liecina, ka nepieciešama sieviešu līdzdalības
darba tirgū veicināšana;
• Visas valsts mērogā darba
samaksas pieaugums pēdējo gadu laikā pārsvarā ir noticis paralēli
darba ražīguma pieaugumam. Ņemot vērā nepieciešamību paplašināt
nodarbinātību, ir svarīgi, lai darba samaksas pieaugums turpinātu
būt "nodarbinātībai draudzīgs".
1 Lai panāktu atbilstību ES
prasībām, sākot ar 2002.gadu, CSP Darbaspēka apsekojuma
organizēšanā veica dažādas izmaiņas, tai skaitā, respondentu
vecumā: vecums noteikts 15-74 gadi, līdz šim respondentu vecums
bija 15 gadi un vairāk. Veicot nodarbinātības un darba tirgus
tendenču analīzi, apskatītas personas vecumā 15-64 gadi, kas
atbilst ES praksei.
2.
Nodarbinātības politika
2.1. Mērķi un
prioritārie virzieni
Ekonomiskās politikas galvenais
mērķis ir labklājība, kas ir balstīta uz sekmīgu ekonomisko
izaugsmi un pilnu nodarbinātību.
Nodarbinātības politika ir
neatņemama valsts ekonomiskās un sociālās politikas sastāvdaļa un
ir cieši saistīta ar darba tirgus stāvokļa izmaiņām un sociālās
kohēzijas procesiem. Pareizi izvēlēta pieeja nodarbinātības
politikas noteikšanā stimulēs darba tirgus darbību un darbspējīgo
iedzīvotāju mērķtiecīgāku darbību darba tirgū. Veicinot
nodarbinātību, ir svarīgi atbalstīt personīgo iniciatīvu mainīt
savu statusu darba tirgū.
Aktuālas nodarbinātības problēmas
Latvijā ir:
• Samērā augsts bezdarba līmenis
(būtisks ilgtermiņa bezdarbs, īpaši augsts bezdarba līmenis mazāk
izglītoto cilvēku vidū; augsts jaunatnes bezdarba līmenis, lielas
bezdarba līmeņa atšķirības reģionos);
• Salīdzinoši zems nodarbinātības
līmenis, kas atpaliek no ES vidējā līmeņa;
• Darba vietu samazinājums
atsevišķās nozarēs;
• Jauno kvalitatīvo darba vietu
radīšana;
• Nodarbinātībai "draudzīgas"
darba samaksu sistēmas (ieskaitot nodokļu un pabalstu jautājumus)
nodrošināšana;
• Darbaspēka kvalitātes atbilstība
darba tirgus prasībām.
Nodarbinātības politikas aspekti
ir atspoguļoti vairākos stratēģiskos dokumentos. Koncepcija "Par
nodarbinātības veicināšanu valstī", Attīstības plāns, valdības
deklarācija ietver prioritātes, mērķus un uzdevumus
nodarbinātības jomā, kuri lielā mērā orientēti uz ES
nodarbinātības stratēģiju.
Valdības deklarācija
nodarbinātības jautājumos galveno akcentu liek uz uzdevumiem
bezdarba līmeņa samazināšanas un jaunu darba vietu radīšanas
jomā. Arī Attīstības plānā kā viens no valsts pamatuzdevumiem
laika posmam no 2004. līdz 2006. gadam atzīmēta
cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana.
Latvija kā ES kandidātvalsts
apņēmusies risināt nodarbinātības problēmas vienotas Eiropas
prasību kontekstā.
2003.gada 6. februārī Briselē
parakstīta Latvijas un Eiropas Komisijas kopējā deklarācija par
Latvijas nodarbinātības politikas prioritātēm.
Valsts mērķiem un uzdevumiem
nodarbinātības jomā jātiecas tuvināties ES izvirzītiem mērķiem un
uzdevumiem 2005. un 2010. gadam un jāpielāgojas tā
saucamajam Lisabonas nodarbinātības scenārijam "No cīņas ar
bezdarbu līdz ekonomiski neaktīvo resursu aktivizēšanai", kas ir
izstrādāts laika periodam līdz 2015. gadam.
ES Padome Stokholmā, atbalstot
Lisabonā izvirzītos mērķus 2010. gadam (nodarbinātības līmenis
70%, t.sk., sievietēm 60%), piedāvāja ieviest starpposma
uzdevumus 2005. gadam - kopējās nodarbinātības līmenis 67%, t.sk.
sievietēm - 57%, kā arī uzdevumu sasniegt 2010.gadā 50%
nodarbinātības līmeni personām vecuma grupā 55-64 gadi.
Ievērojot augšminēto, Latvijas
nodarbinātības politikas mērķis ir definējams ES mērķu kontekstā.
Tādēļ par galveno nodarbinātības politikas uzdevumu būtu
uzskatāma nodarbinātības līmeņa paaugstināšana, perspektīvā
sasniedzot ES noteiktos rādītājus, kā arī bezdarba problēmu
risināšana.
Nodarbinātības politiku
realizējošiem pasākumiem jābūt pakārtotiem Kopējā deklarācijā
noteiktajām nodarbinātības politikas prioritāšu jomām turpmākos
gados:
• Darba tirgus pētījumi, analīzes,
informācijas sistēmu nepieciešamība;
• Izglītības, tālākizglītības un
profesionālās pilnveides kvalitātes un pieejamības uzlabošana
saistībā ar skaidru mūžizglītības stratēģiju un atbilstošu
likumdošanas bāzi;
• "Nodarbinātībai draudzīgas"
darba samaksu struktūras veidošana;
• Nodokļu sloga samazināšana;
• Bezdarbnieku pabalstu struktūras
pilnveidošana;
• Aktīvas darba meklēšanas
veicināšana, aktīvo darba tirgus programmu paplašināšana;
• Dzimumu līdztiesības koncepcijas
ieviešana;
• Īpašs atbalsts attīstībai
bezdarba visvairāk skartajos reģionos.
2.2. NNP 2002.
gadam īstenošanas rezultāti
Nacionālā nodarbinātības plāna
2002. gadam pasākumi vērsti galvenokārt uz darbaspējas
pilnveidošanu un uzņēmējdarbības attīstības atbalstu.
Darbaspējas pilnveidošanas
pasākumu izpildes gaita rāda, ka 2002. gadā NVD sekmīgi
veica aktīvos nodarbinātības pasākumus.
Algotos pagaidu sabiedriskos
darbos bija iesaistīti 16809 bezdarbnieki, un tas ir par 10,5 %
vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Profesionālajā apmācībā un
pārkvalifikācijā bija iesaistīti 4830 bezdarbnieki, kas ir 2,1
reizes mazāk nekā iepriekšējā gadā. Valsts finansējums šim
nolūkam 2002.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir
samazinājies gandrīz 2 reizes, tādēļ NVD varēja iesaistīt
bezdarbnieku apmācībā ne vairāk par piekto daļu no vēlmi mācīties
izteikušajiem bezdarbniekiem.
Darba meklētāju klubu aktivitātēs
piedalījās 29437 bezdarbnieku, kas ir par 19,3% vairāk nekā
2001. gadā.
Augusi pasākumu veikšanas
efektivitāte. Pēc apmācībām vai pārkvalifikācijas darbā
iekārtojušies 79,7% no kursus pabeigušajiem (iepriekšējā gadā
-67,8%), kas liecina par speciālistu sagatavošanas kvalitātes
paaugstināšanu un specialitāšu struktūras pārskatīšanu atbilstoši
darba tirgus prasībām.
Par Darba meklētāju kluba
efektivitāti liecina bezdarbnieku skaits, kas iekārtojušies darbā
pēc to apmeklēšanas. 2001.gadā pēc piedalīšanās Darba meklētāju
kluba aktivitātēs darbā iekārtojās 31,3% no to apmeklējušiem
bezdarbniekiem (iepriekšējā gadā - 29,1%).
Ilgstošo bezdarbnieku iesaistīšana
aktīvajos nodarbinātības pasākumos deva tiem iespēju iekārtoties
darbā. 2002. gadā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars darbā
iekārtojušos bezdarbnieku kopskaitā veidoja 22,7 %.
2002. gadā jauniešu īpatsvars
darbā iekārtojušos bezdarbnieku kopskaitā veidoja 14,4%. Jauniešu
īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā samazinājies no 14,6%
2002.gada sākumā līdz 13,9 procentiem 2002.gada beigās.
Lai sekmētu jauniešu iekļaušanos
darba tirgū 2002. gadā NVD pilotprojekta veidā turpināja
iepriekšējā gadā uzsāktā jaunā aktīvās nodarbinātības pasākuma
"Jauniešu-bezdarbnieku darba prakse pie darba devēja" īstenošanu,
sadarbībā ar devējiem 2002.gada laikā izveidojot 264 jauniešu
darba prakses vietas. Pirmie darba prakses rezultāti liecina, ka
pēc 6 mēnešu ilgas darba prakses pie darba devēja 70% no darba
praksi pabeigušajiem jauniešiem-bezdarbniekiem iekārtojās
pastāvīgā darbā.
2002. gadā paplašinājās
profesionālās orientācijas un konsultēšanas pakalpojumu
pieejamība iedzīvotājiem, ko realizē PKIC: iekārtoti 6 jauni
profesijas izvēles konsultāciju kabineti valsts rajonos (pavisam
šādi kabineti iekārtoti 21 rajonā), konsultācijas izglītības un
profesijas izvēlē saņēmuši 30442 cilvēki, kas ir par 38,6% vairāk
nekā 2001. gadā.
Veikti pasākumi jauniešu
nodrošināšanai ar darba tirgus prasībām atbilstošu amata prasmi
un zināšanām. 2002. gadā bija izstrādāti vairāki izglītības
programmu projekti, apstiprināti 102 profesiju (2.-5.līmeņa)
standarti, akreditētas 264 arodizglītības, profesionālās vidējās
izglītības un tālākizglītības programmas, 76 profesionālās
izglītības iestādes. Ievērojams darbs veikts izglītības
attīstības IT jomā, līdzdalībā Leonardo da Vinci, Socrates, Youth
for Europe programmās, profesionālās orientācijas informācijas un
citos pasākumos. 2002.gadā Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas
institūts veica darba tirgus pieprasījuma izpēti valsts
pasūtījuma noteikšanai profesionālajā izglītībā.
2002. gadā bija veiktas
aktivitātes saistībā ar konsultāciju un apmācību lauku
uzņēmējiem, lauku speciālistu tālākizglītības nodrošināšanai.
Pievērsta nopietna uzmanība
aktivitātēm sociālo grupu ar īpašām vajadzībām iesaistīšanai
darba tirgū, tajā skaitā - aktīvo nodarbinātības pasākumu
organizēšanai invalīdiem un no ieslodzījuma atbrīvotām personām,
notiesāto izglītības un nodarbinātības veicināšanai u.c.
Uzņēmējdarbības attīstības jomā
2002. gadā īpašs akcents bija likts uz pasākumiem, kas
vērsti uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, kā arī uz efektīva
dialoga izveidošanu starp Latvijas valdību un jau esošajiem
ārvalstu investoriem. Aktivitātes veiktās nodokļu maksātāju
apkalpošanas tālākā pilnveidošanā, vienotas nodokļu normatīvo
aktu piemērošanas nodrošināšanā, pasākumu plāna uzņēmējdarbības
vides uzlabošanai papildināšanā ar jauniem pasākumiem, MVU
Daudzgadējā uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmā paredzēto
projektu izstrādē un realizācijā. Panākts administratīvo šķēršļu
un nodokļu administrācijā iesniedzamo dokumentu skaita
samazinājums.
Pakāpeniski tiek samazināta līdz
šim spēka esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme 25% apmērā. 2002.
gadā nodokļa likmes samazinājums bija par 3 procentpunktiem un
taksācijas periodā sastāda 22%. Veiktais nodokļa likmes
samazinājums stimulēs uzņēmējdarbību, netieši veicinot arī jaunu
darbavietu veidošanos
Lai uzsāktu risināt sarežģīto
problēmu saistībā ar nelegālās nodarbinātības plašu izplatību
valstī un citus ēnu ekonomikas jautājumus, 2002.gada izveidota
starpinstitucionālā darba grupa pasākumu nelegālās nodarbinātības
samazināšanai un nodokļu ieņēmumu palielināšanas izstrādāšanai.
Darba grupa izstrādāja koncepcijas projektu par piedāvātiem
pasākumiem nelegālās nodarbinātības samazināšanai un ar to
saistītajam nodokļu ieņēmumu palielinājumam.
Vietējā līmenī nodarbinātības
veicināšanas pasākumu plānu izstrādē sadarbībā ar NVD 2002.gadam
piedalījās 492 pagasti, 74 pilsētu pašvaldības. Plāni tika
apkopoti un analizēti sadalījumā pa reģioniem, iezīmējot kopīgas
problēmas un to risināšanas ceļus nodarbinātības jomā. 2002.gada
laikā NVD datu bāzē atjaunota informācija par 13492 darba
devējiem, reģistrētas 48476 darba vietas, apmeklēti 12044 darba
devēji, uzsākta NVD sadarbība ar 2249 jauniem darba devējiem.
Jaunu uzņēmumu un darba vietu
veidošanu sekmēs arī programmas "Lauku ekonomikas dažādošana,
veicinot alternatīvos ienākumu avotus" atbalsta pasākumi
(apstiprināti 96 projekti, realizēti 22 projekti, no tiem 7 lauku
tūrismā, 9 tehniskiem pakalpojumiem u.c.), lauksaimniecības
pārstrukturizācijas atbalsta programmas realizācija u.c.
Uzņēmumu un darbinieku
pielāgošanas spēju veicināšanas aktivitātes veiktas PHARE
projekta "Darba vides uzlabošana privātajos un privatizētājos
uzņēmumos" ietvaros kā: sociālās sadarbības realizēšana uzņēmumu
līmenī; darba drošības un veselības aizsardzības dienesta
realizēšana; institūcijas izveidošana darbinieku aizsardzībai to
darba devēju maksātnespējas gadījumā u.c.
LDDK kopīgi ar LBAS un Labklājības
ministriju izstrādāja priekšlikumus grozījumiem Darba likumā,
kuru mērķis bija padarīt likumu vienkāršāk un ērtāk piemērojamu
un kuri tika pieņemti Saeimā.
NNP 2002. gadam noteikto
pasākumu izpilde liecina, ka pasākumu realizēšana stimulē
nodarbinātību, kaut arī ne visiem tiem ir paredzami tūlītēji
rezultāti.
Plānā iekļauto pasākumu īstenošana
ienesa savu ieguldījumu nodarbinātības līmeņa pieaugumā un
bezdarba līmeņa samazināšanā. Iedzīvotāju vecumā 15-64 gadi
nodarbinātības līmenis 2002.gadā pieauga par 1,7 procenta
punktiem, sasniedzot 60,5%. Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski
aktīvo iedzīvotāju skaitā 2002. gadā bija 12,1%, kas ir par 1,2
procenta punktu mazāk, nekā 2001.gadā. Nedaudz saruka reģistrētā
bezdarba līmenis - no 7,7% 2002. gada sākumā līdz 7,6% gada
beigās (reģistrētā bezdarba līmeņa dinamiku skat. pielikuma 5.
tabulu).
Kā rāda pasākumu izpildes
rezultāti, joprojām galvenā problēma, kura bremzē pasākumu
realizāciju pilnā mērā, ir finansu līdzekļu nepietiekamība un to
nelietderīga izmantošana. Veiksmīgāk jāveic sadarbību ar
sociāliem partneriem prioritāro nodarbinātību veicinošo pasākumu
noteikšanā un īstenošanā. Plāna izstrādes un īstenošanas analīze
parādīja nepieciešamību arī tālāk turpināt nodarbinātības
veicināšanas pasākumu loka izvēli pēc prioritāšu rūpīgas
izvērtēšanas.
2.3. Nacionālā
nodarbinātības plāna galveno pasākumu 2003. gadam kopsavilkums un
finansējums
NNP 2003. gadam paredzēti
nodarbinātību veicinoši pasākumi, kas cieši saistīti ar Eiropas
Komisijas kopējās deklarācijas par Latvijas nodarbinātības
politikas prioritātēm un Attīstības plānu 2004.-2006.gadam
(Vienoto Programmdokumentu).
Darbaspējas
pilnveidošanas jomā
• Aktīvie nodarbinātības
pasākumi*: pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas uzlabošanai,
bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un
kvalifikācijas paaugstināšana u.c.;
• Aktīvie nodarbinātību veicinošie
pasākumi noteiktām personu grupām: personām no 15 līdz 25 gadu
vecumam; personām, kurām ir noteikta invaliditāte; personām pēc
bērna kopšanas atvaļinājuma; personām, kurām līdz valsts vecuma
pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai atlikuši
ne vairāk kā pieci gadi; personām, kuras Nodarbinātības valsts
dienesta uzskaitē ir ilgāk par gadu, personām pēc soda izciešanas
brīvības atņemšanas iestādēs un citām mērķa grupām saskaņā ar
nacionālo nodarbinātības plānu;
• Valsts budžeta finansēto studiju
vietu skaitu augstskolās optimizēšana (palielināt profesionālo
studiju programmu, 1.profesionālā līmeņa programmu īpatsvaru,
palielināt studiju vietu skaitu inženierzinātņu un tehnoloģiju,
IT jomā, samazināt studiju vietu skaitu sociālo zinātņu un
skolotāju izglītības jomā, palielināt studiju vietu skaitu
doktorantūrā visās studiju jomās);
• Profesionālās izglītības
teritoriālās padomes izveidošana;
• Paredzēts atbalstīt tirgus
orientēto pētījumu projektu veidā institūtu, laboratoriju un
firmu praktiski pielietojamos pētījumus un izstrādnes, kas
veicina zinātņietilpīgas produkcijas ražošanu un moderno
tehnoloģiju attīstību;
• Profesionālā orientācijas un
konsultēšanas plašāka izplatīšana;
• Kvalifikācijas celšanas pasākumi
zemniekiem un lauku uzņēmējiem;
• Profesionālās izglītības
programmu piedāvājumu palielināšana riska mērķgrupām - personām
ar nepabeigtu pamatizglītību. personām ar īpašām vajadzībām,
ieslodzītajiem brīvības atņemšanas vietās.
Uzņēmējdarbības
attīstības un jauno darba vietu radīšanas jomā
• Uzņēmējdarbības vides
uzlabošanas pasākumi;
• Pētījumu veikšana par
administratīvajām procedūrām Latvijā;
• MVU attīstības kreditēšanas
programmas (otrais posma)īstenošana;
• Garantiju aģentūras darbības
pilnveidošana atbilstoši tirgus nosacījumiem;
• Konsultācijas uzņēmējdarbības
uzsācējiem nodrošināšana;
• Uzņēmumu atbalsta pasākumu un
iniciatīvu datubāzes izveidošana (ES Daudzgadējās uzņēmumu un
uzņēmējdarbības programmas (2001.- 2005.) ietvaros;
• "Nelauksaimnieciskās
uzņēmējdarbības attīstības programmu" īstenošana;
• Zinātnes un Tehnoloģiju parka
(ZTP) izveide un darbības uzsākšana;
• Īpaši atbalstāmo reģionu
attīstības programmas ietvaros projektu realizācijas turpināšana
un uzsākšana;
• Rajonu (pilsētu) Nodarbinātības
veicināšanas pasākumu plānu izstrādāšana.
Uzņēmumu un to
darbinieku pielāgošanas spēju veicināšanas jomā
• Phare projekta "Divpusējā
sociālā dialoga veicināšana Latvijā" realizācija;
• Elastīgāku darba līguma formu
ieviešanas iespēju izvērtēšana.
Vienādu iespēju
politikas nodrošināšanas jomā
• Pasākumu noteiktām personu
grupām (vīriešiem, sievietēm, bezdarbniekiem pēc bērna kopšanas
atvaļinājuma u.c.) darbaspējas uzlabošanai un konkurētspējas
paaugstināšanai veicināšana.
NNP 2003. gadam ir 52
nodarbinātību veicinošo pasākumu un aktivitāšu. Pasākumiem,
kuriem tieši izdalīti finansu līdzekļi, kopumā ir plānots
izlietot 22,5 milj. Ls (skat. pielikuma 17.tabulu). Tas ir
apmēram par 20,2% līdzekļu mazāk, nekā bija paredzēts NNP
2002.gadam. Pasākumu finansējumu no NVD nodarbinātības speciālā
budžeta līdzekļiem skatīt pielikuma 15. tabulā.
Nacionālā nodarbinātības plāna
pasākumu finansējuma perspektīva ir saistīta ar Eiropas Sociālo
fondu (ESF), kas ir galvenais ES finanšu instruments
cilvēkresursu attīstībai un darba tirgus funkcionēšanas
pilnveidošanai. ESF līdzekļus paredzēts piesaistīt izvirzītās
prioritātes "Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības
veicināšana" finansēšanai. Tās ietvaros realizējamie pasākumi ir
saskaņoti ar ES nodarbinātības politikas vadlīnijām un Latvijas
valdības un Eiropas Komisijas kopējā deklarācijā par Latvijas
nodarbinātības politikas prioritātēm un noteikti prioritārie
virzieni nodarbinātības veicināšanai, izglītības un
tālākizglītības attīstībai un sociālās izstumtības
mazināšanai.
Ņemot vērā, ka Latvijai
programmēšanas periods ilgst tikai no 2004. līdz 2006.gadam,
līdzekļu efektīvākai izmantošanai tiek iezīmēti sekojoši
prioritārie ESF intervences galvenie virzieni cilvēkresursu
jomā:
• Informācijas sabiedrības
veidošana, visu sabiedrības locekļu iesaistīšana efektīvā
informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanā;
• Darba tirgus prasībām
atbilstošas, sabalansētas un mūsdienīgas izglītības sistēmas
veidošana;
• Atbalsts vadošo un perspektīvo,
un tām saistīto nozaru integrētai attīstībai;
• Atbalsts nodarbinātības veidu
dažādošanai un to konkurētspējas paaugstināšanai lauku
teritorijās;
• Atbalsts kvalifikācijas
paaugstināšanai, pārkvalifikācijai un konsultēšanai biznesa
uzsācējiem, un MVU personālam.
* Bezdarbnieku un darba meklētāju
atbalsta likumā noteikti aktīvie nodarbinātības pasākumi