Par Latvijas Nacionālo nodarbinātības plānu 2003.gadam

1Ekonomikas ministram:

25.1. līdz 2003.gada

320.jūlijam iesniegt Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma

4projektu par vadības grupu Latvijas Nacionālā nodarbinātības

5plāna 2004.gadam projekta sagatavošanai;

65.2. apkopot un attiecīgi

7līdz 2003.gada 15.oktobrim un 2004.gada 15.aprīlim iesniegt

8noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informāciju par nodarbinātības

9plāna izpildes gaitu.

1Nodarbinātības politika

22.1. Mērķi un prioritārie

3virzieni

42.2. NNP 2002. gadam īstenošanas

5rezultāti

62.3. Nacionālā nodarbinātības

7plāna galveno pasākumu 2003. gadam

8kopsavilkums un finansējums

1Ekonomiskā

2situācija un nodarbinātības tendences

31.1. Ekonomiskā

4attīstība

5Pēdējos gados Latvija atrodas to

6Eiropas valstu vidū, kurās attīstība norit visstraujāk. Laika

7periodā no 1996. gada līdz 2001. gadam IKP vidēji gadā

8palielinājies par 5,8% (tas ir aptuveni divas reizes straujāk

9nekā ES).

10Neskatoties uz to, ka pasaules

11ekonomikas attīstības tempi 2001. - 2002.gadā būtiski

12palēninājās, Latvijā tie turpināja strauji pieaugt.

132001. gadā IKP valstī pieauga par 7,7 %, 2002. gadā -

14par 6,1%.

15IKP pieaugumu 2002. gadā

16visbūtiskāk ietekmēja apjomu kāpums tirdzniecībā, apstrādes

17rūpniecībā, komercpakalpojumos un būvniecībā. Pakalpojumu nozaru

18attīstību veicina iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumu

19palielināšanās, kredītu saņemšanas iespēju paplašināšanās u.c.

20Šīm pakalpojumu sfērām vēl ir lielas izaugsmes potences.

21Strauji aug eksporta apjomi. 2002.

22gadā tie pieauga par 12 %. Būtisks eksporta pieaugums ir vērojams

23gandrīz visās preču grupās, izņemot tekstilpreču. Visapjomīgāk

24eksports bija uz ES valstīm. Ekonomiskais pieaugums Latvijā ir

25sasniegts stabilā makroekonomiskā vidē.

26Inflācija Latvijā ir viena no

27zemākajām starp pārejas ekonomikas valstīm. Pēdējos gados gada

28vidējā inflācija ir bijusi 2-3% robežās. Ir sagaidāms, ka šādā

29līmenī tā saglabāsies arī turpmāk. Zemāka inflācija netiek

30prognozēta, jo turpināsies relatīvo cenu piemērošanās pasaules

31cenām. 2002. gadā patēriņa cenu vidējā inflācija bija 1,9

32%.

33Lata kurss pret valūtu grozu SDR

34jau daudzus gadus ir nemainīgs. Tas samazina nenoteiktību, novērš

35valūtas risku un dod uzņēmējiem stabilu pamatu plānošanai un cenu

36noteikšanai. Latvijas Banka ir nolēmusi saglabāt nacionālās

37valūtas piesaisti SDR valūtu grozam līdz Latvijas uzņemšanai

38ES.

39Valsts kopbudžeta fiskālais

40deficīts kopš 1996. gada, izņemot 1999. gadu, ir bijis

41zemāks par Māstrihtas līgumā pieļautajiem 3% no IKP.

422002. gadā fiskālais deficīts bija aptuveni 2,5% no

43IKP.

442003. gadam valdība ir

45pieņēmusi budžetu ar 3% lielu deficītu. Deficīta pieaugums

462003. gadā, salīdzinot ar 2002. gadu, ir saistīts ar

47nepieciešamību finansēt no valsts budžeta jau uzsāktās reformas

48(integrācija NATO un ES, pedagogu un medicīnas darbinieku algas

49u.c.), arī citus jaunus pasākumus, lai īstenotu savas prioritātes

50kopumā par aptuveni 50 milj. latu. Ņemot vērā to, ka

512003. gadā tiek plānots samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa

52un sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes, budžeta deficīts šajā

53gadā varētu samazināties tikai veiksmīgas budžeta izpildes

54gadījumā.

55Viena no galvenajām ekonomikas

56problēmām Latvijā ir relatīvi augstais tekošā konta deficīts.

572002. gadā tekošā konta deficīts 7,8% apmērā no IKP.

58Ir sagaidāms, ka strukturālo reformu un investīciju nodrošināts

59eksporta pieaugums samazinās vidēja termiņa periodā tekošā konta

60deficītu.

61Ekonomiskās izaugsmes iespējas

62vislabāk raksturo investīciju pieaugums. Laika periodā no

631996. gada līdz 2001. gadam investīcijas pamatlīdzekļos

64(izdevumi kopējā pamatkapitāla veidošanai) vidēji katru gadu

65pieauga par 19,2%. Investīcijas īpaši strauji pieauga

661996.-1998. gadā sakarā ar privatizācijas procesa

67norisi.

68Arī 2000. gadā un

692001. gadā, kaut masveida privatizācija pamatā ir beigusies,

70investīciju apjoms turpināja pieaugt strauji - par aptuveni 18,5%

71gadā. 2002. gada deviņos mēnešos investīcijas pamatlīdzekļos

72Latvijā ir pieaugušas par 14 %.

73Investīciju pieauguma temps un tā

74īpatsvars IKP Latvijā ir viens no augstākajiem starp ES

75kandidātvalstīm. Investīcijas sekmē vairāki faktori: stabilā

76makroekonomiskā vide, ārvalstu investīciju ieplūdums, kredīta

77procentu likmju pazemināšanās un banku sektora nostiprināšanās,

78kopējo ekonomisko aktivitāšu pieaugums u.c.

79Ja nebūs ārējo satricinājumu,

80vidēja termiņa periodā var sagaidīt ikgadēju IKP pieaugumu 5-7%

81apmērā.

821.1. tabula

83Latvija:

84ekonomiskās attīstības pamatrādītāji

851999

862000

872001

882002

892003 p

90(pieaugums salīdzinājumā ar

91iepriekšējo gadu, procentos)

92Iekšzemes kopprodukts

93(salīdzināmajās cenās)

942,8

956,8

967,9

976,1

986,0

99Privātais patēriņš

1003,8

1017,4

1028,0

1037,2

1046,0

105Valsts patēriņš

1060,0

107-1,9

108-3,4

1094,8

1102,0

111Kopējā pamatkapitāla

112veidošana

113-4,0

11420,0

11517,0

1167,6

11712,0

118Patēriņa cenas

1192,4

1202,6

1212,5

1221,9

1232,5

124(procentos pret iekšzemes

125kopproduktu, ja nav norādīts cits)

126Kopbudžeta fiskālais

127saldo

128-4,0

129-2,8

130-2,1

131-2,5

132-3,0

133Valsts parāds

13413,1

13513,1

13615,0

13714,6

13815,5

139Maksājumu bilances tekošais

140konts

141-9,8

142-6,9

143-9,6

144-7,8

145-8,0

146Gada laikā saņemtās ārvalstu

147tiešās investīcijas

1485,2

1495,7

1502,3

1515,1

1525,0

153Reģistrētais bezdarba

154līmenis (%, perioda beigās)

1559,1

1567,8

1577,7

1587,6

1597,5

160Bezdarba līmenis (% no

161ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, gada vidējais)

16214,3

16314,4

16413,1

16512,0

16611,5

167Lata kurss pret SDR (perioda

168beigās)

1690,7997

1700,7997

1710,7997

1720,7997

1730,7997

174p - prognoze

1751.2.

176Nodarbinātība un bezdarbs

177Latvijā pēdējā laikā vērojamā

178ekonomikas attīstība pozitīvi ietekmēja nodarbinātības un

179bezdarba rādītājus, par ko liecina 2002.gada dati (skat. 1.2.

180tabulu).

181Valstī veidojas nodarbinātības

182efektīvs un elastīgs modelis, kuru sekmē strādājošo pārdales

183process starp tautsaimniecības sektoriem gan tirgus mehānismu

184darbības, gan valsts sociālekonomiskās politikas ietekmes

185rezultātā.

186Lai gan Latvijā nodarbinātības

187līmenis 2002.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir

188palielinājies par 1,7 procentpunktiem, tomēr joprojām tas

189atpaliek no ES vidējā līmeņa.

1902002. gadā salīdzinājumā ar

191iepriekšējo gadu ir vērojams nodarbināto iedzīvotāju skaita

192pieaugums, ko galvenokārt ir ietekmējis nodarbināto skaita

193pieaugums tādās nozarēs, kā mežsaimniecība, transports un sakari

194(skat. pielikuma 3.tabulu).

1951.2. tabula

196Nodarbinātības

197un bezdarba galvenie rādītāji

1982001

19920021

200Ekonomiski aktīvie

201iedzīvotāji (tūkst.)

2021082,0

2031094,8

204Nodarbināto skaits

205(tūkst.)

206937,5

207962,5

208Nodarbinātības līmenis

209(%)*

21058,8

21160,5

212Nestrādājošie darba

213meklētāji (tūkst.)

214144,4

215132,3

216Bezdarba līmenis (%)**

21713,3

21812,1

219Reģistrētie bezdarbnieki

220(gada beigās, tūkst.)

22191,6

22289,7

223Reģistrētā bezdarba līmenis

224(gada beigās, %)***

2257,7

2267,6

227* nodarbināto īpatsvars darbspējas vecuma iedzīvotājos

228(15-64 gadi)

229** darba meklētāju īpatsvars

230ekonomiski aktīvajos iedzīvotājos(15-64 gadi)

231** reģistrēto bezdarbnieku

232īpatsvars ekonomiski aktīvajos iedzīvotājos

233Kopumā gandrīz visās

234tautsaimniecības nozarēs saglabājas tendence, kad nozares

235izaugsme maz ietekmē nodarbinātības pieaugumu tajā. Attīstoties

236un nostiprinoties privātajam sektoram pēc privatizācijas periodā,

237pastiprinās konkurence, kas uzņēmumiem liek meklēt veidus, kā

238samazināt izmaksas. Uzlabojoties uzņēmumu vadības stilam, daudzos

239gadījumos kā viens no galvenajiem izmaksu samazināšanas posteņiem

240ir izdevumu samazināšana nodarbinātībai, kas gala rezultātā

241nereti noved pie strādājošo skaita samazinājuma. Šie procesi

242Latvijas tautsaimniecībā ir objektīvi noteikti, ņemot vērā tās

243kopējo zemo produktivitātes līmeni. Tāpēc arī turpmākā

244tautsaimniecības izaugsme orientēta galvenokārt uz

245produktivitātes pieaugumu un mazāk - uz strādājošo skaita

246palielinājumu. Tomēr nepieciešamība paaugstināt nodarbinātības

247līmeni stimulēs pakalpojuma sfēras attīstību, kur atsevišķās

248nozares var aptvert vairāk cilvēku ar salīdzinoši zemu

249kvalifikāciju un līdz ar to ar zemākām darba izmaksām.

250Ņemot vērā tautsaimniecības nozaru

251struktūras izmaiņas, kad straujāk attīstās nozares, kurās

252tradicionāli nodarbināto skaitā ir liels sieviešu īpatsvars

253(piemēram, tirdzniecība, restorāni u.c. pakalpojumi), vērojama

254sieviešu nodarbinātības līmeņa palielināšanās, kas šobrīd pat

255nedaudz pārsniedz ES vidējo līmeni, turpretī vīriešu

256nodarbinātības līmenis atpaliek no ES vidējā līmeņa.

257Vērojams atšķirīgs nodarbinātības

258līmenis dažādos Latvijas reģionos. 2002. gadā visaugstākais

259tas ir Rīgas reģionā (64,0%), Vidzemē (62,1%) un Zemgalē (61,0%),

260bet zemāks - Kurzemē (57,7%) un Latgalē (52,0%). Pēdējā laikā

261situācija ir nedaudz mainījusies, jo Kurzemē un Latgalē manāms

262neliels nodarbinātības līmeņa kāpums, salīdzinot ar 2001.gadu,

263ekonomisko aktivitāšu pieauguma dēļ.

264Salīdzinot ar ES vidējiem

265rādītājiem, Latvijā mazāks ir darba devēju (3,3%) un

266pašnodarbināto īpatsvars (6%). Tāpat relatīvi zems ir to

267nodarbināto skaits, kas strādā nepilnu darba laiku.

268Piemēram, tikai 9% no Latvijā strādājošiem ir nodarbināti nepilnā

269slodzē, ES valstīs tādu ir divas reizes vairāk.

270Nodarbinātības problēmas cieši

271saistītas ar demogrāfiskiem procesiem un ar ekonomiski aktīvo

272iedzīvotāju skaita izmaiņām.

273Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju

2742001.gada vidējais skaits veidoja 67,9% no iedzīvotājiem vecumā

275no 15 līdz 64 gadiem, un tas bija nedaudz zemāks par ES vidējā

276līmeņa (69,2%). Darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2002.gadā

277ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pieauga līdz 68,8%

278attiecīgajā vecumā iedzīvotāju kopskaitā.

279Pēc Darbaspēka apsekojuma datiem,

280vidējais darbaspēka izglītības līmenis ir samērā augsts.

2812002.gadā 20,1% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju bija ar augstāko

282izglītību, 64,4% - ar vidējo izglītību, bet 15,5% ir tikai

283pamatskolas vai zemāka līmeņa izglītību.

284Ekonomiski aktīvo jauniešu

285īpatsvars ir salīdzinoši neliels un 2002.gadā veidoja 39% no

286jauniešu kopskaita, bet tajā paša laikā ekonomiski aktīvo

287iedzīvotāju vecumā no 55 līdz 65 gadiem bija 46,6% iedzīvotāju

288vidū.

289Latvijā, līdzīgi daudzām citām

290Eiropas valstīm, turpina pieaugt iedzīvotāju virs darbspējīgā

291vecuma īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (skat. 1.3. tabulu), kas

292palielina darbaspējas vecuma cilvēku noslodzi, kā arī ietekmē

293pensiju, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu sistēmu.

294Ņemot vērā demogrāfisko situāciju,

295kad darba tirgū sāks ienākt 80.-tos gados dzimušie (dzimstība

296bija gandrīz divreiz augstāka nekā šobrīd), un pieaugošo dienas

297nodaļas studentu skaitu (apzinoties situāciju darba tirgū un

298pieprasījumu pēc augstākas kvalifikācijas darbaspēka jaunā

299paaudze ir motivēta mācīties), var prognozēt labi izglītota,

300jauna darbaspēka pieplūdumu tuvākajos gados.

301Demogrāfiskās prognozes liek

302secināt, ka darbaspēka skaits visumā saglabāsies stabils līdz

3032010.gadam. Tomēr darbaspējīgo iedzīvotāju skaits varētu strauji

304kristies starp 2010. un 2020.gadu. Šo kritumu pavadīs būtiskas

305izmaiņas darbaspēka vecuma struktūrā, strauji samazinoties 15-24

306gadu vecu jauniešu skaitam, toties pieaugot 45-64 gadu vecu

307cilvēku skaitam. Lai Latvijā veidotos ES un globālā kontekstā

308konkurētspējīgs darbaspēks, ņemot vērā prognozējamo darbspējīgo

309iedzīvotāju skaita samazināšanos (it īpaši laika periodā no

3102010.-2020.gadam par 10%), Latvijā jāveido darba tirgus prasībām

311atbilstoša, sabalansēta un mūsdienīga izglītības sistēma,

312nodarbinātības politikas izstrāde un attīstība.

3131.3. tabula

314Iedzīvotāju

315struktūra pa vecuma grupām 1989. un 2002. gadā

316Attiecīgās vecuma grupas

317īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, %

318Iedzīvotāju skaits 2002.gadā

319salīdzinājumā ar

3201989

3212002

3221989.gadu, %

323Visi iedzīvotāji

324100

325100

326-12,0

327tai skaitā vecumā:

3280 -14 gadi

32921,4

33015,6

331-31,6

33215-59 gadi

33361,2

33461,5

335-11,6

336>60 gadi

33717,4

33821,9

33910,7

340Slēptais bezdarbs pastāv

341stagnējošos vai daļēji darbojošos uzņēmumos, kur darbinieki

342strādā saīsinātu darba laiku vai dodas bezalgas atvaļinājumā tad,

343kad rodas nepieciešamība apturēt ražošanas procesu vai ražošanas

344procesa sezonālā rakstura dēļ, piemēram, lauksaimniecībā un

345mežsaimniecībā. 2002. gadā dažādu iemeslu dēļ nepilnu laiku

346strādājošo bija 87,3 tūkst. cilvēku, no tiem 11,9% bija spiesti

347strādāt īsākas darba stundas darba trūkuma un citu iemeslu

348dēļ.

349Bezdarba līmenis atkarīgs

350galvenokārt no divu faktoru darbības: ekonomiski aktīvo

351iedzīvotāju skaita un nodarbināto skaita izmaiņām. Bezdarba

352līmeni Latvijā lielā mērā nosaka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju

353skaita izmaiņu tendence.

354Viszemākais bezdarba līmenis

3552002.gadā bija Zemgales un Vidzemes reģionā, bet visaugstākais

356Latgalē (skat pielikuma 4. tabulu).

357Analizējot bezdarba struktūru un

358iemeslus, var atzīmēt, ka valstī viens no nodarbinātību

359bremzējošiem faktoriem ir vāja darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte.

360Šī faktora pētīšanai būtu jāpievērš lielāka uzmanība, kas ļautu

361precīzāk plānot nodarbinātību veicinošos pasākumus un to

362sagaidāmo efektivitāti.

363Relatīvi augsts ir tādu

364bezdarbnieku īpatsvars, kuri nevar atrast darbu ilgāk par vienu

365gadu. 2002. gadā ilgstošo bezdarbnieku bija 46% no visiem

366bezdarbniekiem (CSP darbaspēka apsekojuma rezultāti).

367Tāpat kā citās valstīs, bezdarba

368līmenis jauniešu vidū ir augstāks, nekā vecāku iedzīvotāju vidū.

369Latvijā 2002. gadā bezdarba līmenis jauniešiem vecumā 15-24 gadi

370bija 20,8%, kas ir par 1,4 procenta punktiem mazāk, salīdzinot ar

3712001.gadu, tomēr 2 reizes augstāks nekā personām vecumā 55-64

372gadi. Bezdarbs lielā mērā ir atkarīgs no izglītības līmeņa.

373Viszemākais bezdarba līmenis ir personām ar augstāko izglītību

374(5,4%). Darba meklētājiem ar pamatskolas izglītību tas ir 3,6

375reizes augstāks.

376Reģistrētā bezdarba līmenis ir

377apmēram 1,6 reizes zemāks nekā bezdarba līmenis, kas novērtēts

378atbilstoši SDO metodoloģijai. Tam ir vairāki iemesli. Ne visiem

379ir iespējas iegūt bezdarbnieka pabalstu, jo nav veiktas

380(deklarētas) sociālās apdrošināšanas iemaksas; daudzi nav

381ieinteresēti vai nav spējīgi apgūt pārkvalifikācijas programmas,

382it īpaši pirmspensijas vecuma cilvēki; nereti ir apgrūtinoši

383izpildīt visus reģistrētā bezdarbnieka pienākumus. Jāņem vērā arī

384tas, ka bezdarbnieka statuss netiek piešķirts personām ārpus

385likumdošanā noteiktā darba spējas vecuma. Detalizētus reģistrētā

386bezdarba rādītājus skatīt pielikuma 5., 7. un 8. tabulās.

387Analizējot nodarbināto darba

388samaksas attīstību, jāsecina, ka strādājošo neto darba samaksa

3892002. gadā, salīdzinot ar 1997. gadu, pieaugusi par

39041%. 2002. gada 4. ceturksnī neto darba samaksa bija

391par 9% augstāka nekā iepriekšējā gada 4. ceturksnī (bruto

392darba samaksa - par 9,5%). Sākot ar 2003. gada

3931. janvāri, valstī ir paaugstināta minimālā darba alga no Ls

39460 līdz Ls 70. Iepriekšējo reizi tā tika paaugstināta

3952001. gada 1. jūlijā.

396Visaugstākā strādājošo mēneša

397vidējā bruto darba samaksa 2002. gadā bija gaisa transportā

398(Ls 541), finansu starpniecībā (Ls 446), elektroenerģijas, gāzes

399un ūdens apgādes uzņēmumos (Ls 282). Manāmas atšķirības pastāv

400starp sabiedrisko un privāto sektoru. Lielā mērā tas saistīts ar

401nepilnīgu darba samaksas atspoguļojumu atskaites dokumentos

402privātā sektora uzņēmumos. Vairākās nozarēs atzīmējami arī augsti

403darba samaksas pieauguma tempi (sabiedriskajā sektorā

404strādājošiem algas pieaug straujāk nekā privātajā).

4052002. gadā (pret 2001. gadu) vidējā mēneša bruto darba

406samaksa visstraujāk pieauga ūdens transportā (par 31,1%), gaisa

407transportā (par 20,5%), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē

408(par 16,0%). Joprojām veselībā un sociālajā aprūpē,

409lauksaimniecībā, būvniecībā, tirdzniecībā, viesnīcas un restorāni

410un dažās citās nozarēs darba samaksa zemāka nekā vidēji

411valstī.

4121.4. tabula

413Darba samaksas

414dinamika

415(vidēji mēnesī, latos)

4161997

4171998

4181999

4192000

4202001

4212002

422Strādājošo mēneša vidējā

423darba samaksa:

424- latos bruto

425120

426133

427141

428150

429159

430173

431- latos neto

43288

43397

434103

435109

436115

437124

438Viena iedzīvotāja pilna

439iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība

44078,78

44182,15

44283,18

44384,47

44486,93

44588,76

446Strādājošo reālās darba

447samaksas indekss (procentos pret iepriekšējā gada

448atbilstošo periodu)

449103,6

450105,3

451102,9

452103,0

453103,5

454106,0

455Darba samaksas starpība dzimumu

456griezumā ir salīdzinoši stabila un sievietēm tā kopš 1994.gada ir

457aptuveni 80% no vīriešu vidējās darba samaksas.

458Nozīmīgākās Latvijas

459nodarbinātības un bezdarba tendences ir šādas:

460• Neskatoties uz pēdējo gadu

461ekonomisko izaugsmi un to pozitīvo ietekmi uz nodarbinātības un

462darba tirgus procesiem, nodarbinātības līmenis ir zemāks par ES

463vidējo līmeni;

464• Samazinās strādājošo skaits

465rūpniecībā un lauksaimniecībā, bet pieaug pakalpojuma sfērā;

466• Izteiktas nodarbinātības līmeņa

467atšķirības dažādos Latvijas reģionos;

468• Augsts ilgstošo bezdarbnieku

469īpatsvars, augstāks bezdarba līmenis ir mazāk izglītoto cilvēku

470un jaunatnes vidū;

471• Darbaspēka kvalifikācija ir

472samērā augsta, tomēr daudzos gadījumos neatbilst mūsdienas

473prasībām un nepietiekoši elastīga ātram strukturālām pārmaiņām

474darba tirgū;

475• Neskatoties uz to, ka bezdarba

476līmenis sieviešu vidū ir zemāks nekā vīriešiem, citi rādītāji

477(piemēram, zemāks sieviešu nodarbinātības līmenis, algu atšķirība

478starp dzimumiem) liecina, ka nepieciešama sieviešu līdzdalības

479darba tirgū veicināšana;

480• Visas valsts mērogā darba

481samaksas pieaugums pēdējo gadu laikā pārsvarā ir noticis paralēli

482darba ražīguma pieaugumam. Ņemot vērā nepieciešamību paplašināt

483nodarbinātību, ir svarīgi, lai darba samaksas pieaugums turpinātu

484būt "nodarbinātībai draudzīgs".

4851 Lai panāktu atbilstību ES

486prasībām, sākot ar 2002.gadu, CSP Darbaspēka apsekojuma

487organizēšanā veica dažādas izmaiņas, tai skaitā, respondentu

488vecumā: vecums noteikts 15-74 gadi, līdz šim respondentu vecums

489bija 15 gadi un vairāk. Veicot nodarbinātības un darba tirgus

490tendenču analīzi, apskatītas personas vecumā 15-64 gadi, kas

491atbilst ES praksei.

1Nacionālā

2nodarbinātības plāna 2003. gada pasākumi

3I pīlārs.

4Darbaspējas pilnveidošana

51. vadlīnija.

6Jauniešu bezdarba problēmu risināšana un ilgstoša bezdarba

7novēršana

81.1. Situācijas

9raksturojums

10Darbaspēka apsekojumu rezultāti

112002. gadā rāda, ka darba meklētāju vecumā 15 līdz 25 gadiem

12bezdarba līmenis bija 20,8%, kas ir par 1,4 procentpunktiem mazāk

13salīdzinājumā ar 2001.gadu.

14NVD dati liecina, ka jauniešu

15vecumā no 15 līdz 25 gadiem īpatsvars kopējā reģistrēto

16bezdarbnieku skaitā pēdējo četru gadu laikā ir nedaudz

17samazinājies no 16,4% 1999.gada 1.janvārī līdz 13,9 % 2003.gada

181.janvārī (skat. pielikuma 1. zīmējumu), un to skaits bija

1912507.

20Analizējot jauniešu-bezdarbnieku

21kvalitatīvo sastāvu, ir konstatējamas 3 nozīmīgas problēmas:

22• ievērojama daļa jeb 66,2% no

23kopējā jauniešu-bezdarbnieku skaita 2002.gada beigās, bija

24jaunieši bez profesionālās izglītības;

25• liels ir to

26jauniešu-bezdarbnieku skaits, kuri ir ieguvuši tikai

27pamatizglītību vai kuriem ir nepabeigta pamatizglītība. 2002.gada

28beigās šādu jauniešu bija 40,2% no kopējā jauniešu-bezdarbnieku

29skaita;

30• liels ir to

31jauniešu-bezdarbnieku skaits, kuru konkurētspēju darba tirgū

32apdraud darba pieredzes trūkums. 2002.gada beigās 1520

33jauniešiem-bezdarbniekiem darba pieredze bija mazāka par gadu,

34bet 5843 jauniešiem jeb 46,7% no kopējā jauniešu-bezdarbnieku

35skaita vispār nebija darba pieredzes.

36Ar katru gadu pieaug profesionālās

37izglītības iestādēs uzņemto audzēkņu ar nepietiekamu vērtējumu

38skaits. 2002.gadā valsts profesionālās izglītības iestādēs no

39uzņemto audzēkņu skaita ar zināšanu vērtējumu līdz 3 ballēm

40piecos un vairāk priekšmetos ir uzņemti no 13 līdz 20% audzēkņu.

41Izglītības un zinātnes ministrijas profesionālās izglītības

42iestādēs no uzņemto audzēkņu ar nepabeigtu pamatizglītību kopējā

43skaita ar zināšanu vērtējumu līdz trijām ballēm piecos un vairāk

44priekšmetos ir uzņemti vairāk nekā 70 % audzēkņu (pieaugums

45salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu veidoja 7 %).

462001./2002.mācību gadā atskaitīto

47audzēkņu īpatsvars nav mainījies un veidoja 14,0 %. Par 2 % ir

48samazinājies no pirmā kursa atskaitīto audzēkņu skaits. Par 7 %

49ir samazinājies nesekmības dēļ atskaitīto audzēkņu skaits, bet

50par 5 % ir pieaudzis par izglītības iestādes neapmeklēšanu

51atskaitīto audzēkņu skaits.

52Izglītības iestāžu absolventiem ir

53nepilnīgs priekšstats par darba tirgu, darba likumdošanu un

54sociālo partnerību.

55Vispārizglītojošo skolu skolēniem

56ir aktuāli jautājumi par tālākās izglītības un profesijas izvēli.

57Kā liecina PKIC aptaujas skolās, tikai nepilna trešā daļa

58izlaidumu klašu skolēnu ir izvēlējušies savu nākamo profesiju,

59pārējie šaubās un nevar izšķirties par profesiju alternatīvām vai

60nav izvēlējušies profesiju. Tādēļ 61% devīto klašu un 48%

61divpadsmito klašu skolēnu vēlas saņemt palīdzību profesijas

62izvēlē un 84% nepieciešama papildus informācija par izglītības

63iestādēm. Tajā pat laikā gadu no gada palielinās to jauniešu

64skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas plāno strādāt vai apvienot

65darbu ar mācībām un tas veicina risku ar laiku nokļūt

66bezdarbnieku statusā, jo mūsdienu darba tirgus pieprasa ne tikai

67vispārēju izglītību, bet arī profesionālas zināšanas, prasmi un

68pieredzi. Pieprasījums pēc palīdzības profesijas izvēlē no

69skolēnu puses ir lielāks nekā pašreizējās iespējas to sniegt: ar

70PKIC konsultācijām 2002. gadā tika aptverti 35% no 9. klašu

71skolēnu kopskaita un 30% no 12. klašu skolēnu kopskaita.

72Nepieciešams straujāk attīstīt profesionālās orientācijas

73pakalpojumus kā pieaugušajiem mūžizglītības kontekstā, tā īpaši

74jauniešiem, palīdzot adekvāti veidot savus profesionālos mērķus,

75kamēr viņi vēl atrodas izglītības sistēmā un nav kļuvuši par

76bezdarbniekiem. 2002. gadā PKIC sniedza konsultācijas izglītības

77un profesijas izvēlē 30442 personām no tiem 71% veidoja

78vispārizglītojošo skolu skolēni, 4% - skolēnu vecāki, 3% -

79izglītības iestāžu audzēkņi un 22% pieaugušie, tai skaitā 13% NVD

80reģistrētie bezdarbnieki. Dinamika pa gadiem absolūtā izteiksmē

81atspoguļota pielikuma 16. tabulā. Šie dati lielā mērā liecina par

82pieprasījuma pieaugumu pēc profesionālās orientācijas un

83konsultatīvās palīdzības dažādās iedzīvotāju grupās

84NVD pievērš pastiprinātu uzmanību

85darbam ar jauniešiem-bezdarbniekiem. 2002.gadā 5485 jaunieši ar

86NVD palīdzību ir iekārtojušies pastāvīgā darbā. 782

87jaunieši-bezdarbnieki ir nosūtīti uz PKIC padziļinātai

88profesionālajai orientēšanai vai profesionālās piemērotības

89noteikšanai. NVD ir iesaistījis jauniešus-bezdarbniekus dažādos

90aktīvajos nodarbinātības pasākumos (skat. pielikuma 14. tabulu).

91Mācību kursus 2002.gadā ir pabeiguši 1332 jaunieši-bezdarbnieki

92un 69% jauniešu pēc mācību kursu pabeigšanas ir iekārtojušies

93pastāvīgā darbā.

94Pēdējo divu gadu laikā NVD attīsta

95jaunu darbības virzienu - sniegto pakalpojumu dažādošanu

96atbilstoši bezdarbnieka vajadzībām, novērtējot katra indivīda

97spējas iesaistīties konkrētajā pasākumā. Jaunu aktīvās

98nodarbinātības pasākumu izstrādāšanas un ieviešanas mērķis ir

99sniegt bezdarbniekiem atbilstošus pakalpojumus, veicināt

100bezdarbnieku iepriekš apgūto darba iemaņu saglabāšanu un/vai

101jaunu darba iemaņu apgūšanu, tādējādi paaugstinot bezdarbnieku

102konkurētspēju darba tirgū un iespēju atrast pastāvīgu darbu.

1032002. gadā NVD pilotprojekta veidā turpināja iepriekšējā

104gadā uzsāktā jaunā aktīvās nodarbinātības pasākuma

105"Jauniešu-bezdarbnieku darba prakse pie darba devēja" īstenošanu,

106sadarbībā ar darba devējiem 2002.gada laikā izveidojot 264

107jauniešu darba prakses vietas. Pirmie darba prakses rezultāti

108liecina, ka pēc 6 mēnešu ilgas darba prakses pie darba devēja 70%

109no darba praksi pabeigušajiem jauniešiem-bezdarbniekiem

110iekārtojās pastāvīgā darbā.

111Pēc NVD datiem laikā no 2000.gada

112sākuma līdz 2003.gada sākumam ilgstošo bezdarbnieku īpatsvaram

113kopējā bezdarbnieku skaitā ir tendence samazināties, šai laika

114periodā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir samazinājies no 31,1%

115līdz 26,4% (skat. pielikuma 2. zīmējumu). Tomēr valstī ir

116vērojams samērā augsts viena bezdarbnieka vidējais bezdarba

117ilgums, kas 2003.gada sākumā vidēji valstī sastādīja 12,5 mēneši.

118Tāpat kā bezdarba līmenis arī viena bezdarbnieka vidējais

119bezdarba ilgums dažādos valsts rajonos ir atšķirīgs - Rīgas

120pilsētā tas 4,3 mēneši, turpretim valsts austrumu rajonos

121bezdarbnieka vidējais bezdarba ilgums pārsniedz pat 24 mēnešus.

122Visaugstākais viena bezdarbnieka vidējais bezdarba ilgums 27,4

123mēneši bija konstatēts 2003.gada 1.janvārī NVD Balvu filiālē.

1242002. gada beigās NVD bija reģistrēti 23,7 tūkst. ilgstošo

125bezdarbnieku jeb 26,4% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.

126Analizējot ilgstošo bezdarbnieku kvalitatīvo sastāvu, redzams, ka

12710,9 tūkst. jeb 46% no kopējā ilgstošo bezdarbnieku skaita ir

128ieguvuši profesionālo izglītību. Lielākais ilgstošo bezdarbnieku

129skaits un īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā ir vecuma grupā no

13040 līdz 54 gadiem - 50,6% no kopējā ilgstošo bezdarbnieku skaita.

131Līdz ar to var secināt, ka lielākai daļai ilgstošo bezdarbnieku

132profesionālās prasmes ir šodienas darba tirgū neaktuālas: vai

133pagājis ilgs laiks no profesionālās izglītības iegūšanas, vai

134bezdarba ilguma dēļ. Pēdējo divu gadu laikā NVD par vienu no

135mērķiem izvirzīja ilgstošā bezdarba īpatsvara samazināšanu.

1362002.gadā 8834 ilgstošie bezdarbnieki ar NVD palīdzību ir

137iekārtojušies pastāvīgā darbā un 180 ilgstošie bezdarbnieki ir

138nosūtīti uz PKIC padziļinātai profesionālajai orientēšanai vai

139profesionālās piemērotības noteikšanai. 2002.gadā ilgstošo

140bezdarbnieku atgriešanai darba tirgū kā mērķa grupai tika

141piešķirta prioritāte iesaistīšanā aktīvās nodarbinātības

142pasākumos. Nodarbinātības pasākumos iesaistīto ilgstošo

143bezdarbnieku skaitu skatīt pielikuma 14. tabulā.

1441.2. Mērķi

145• Uzlabot jauniešu-bezdarbnieku

146konkurētspēju darba tirgū.

147• Mazināt ilgstošā bezdarba

148pieauguma risku valstī, samazināt bezdarba ilgumu.

149• Nodrošināt profesionālo vidējo

150un arodizglītības iestāžu audzēkņiem iespējas iegūt zināšanas par

151darba tiesību, sociālās drošības un sociālās partnerības

152jautājumiem.

153• Veicināt jauniešu, t.sk.,

154izglītības iestāžu audzēkņu, integrāciju tālākajā izglītībā un

155darba tirgū.

1561.3. Darbības

157rezultāti

158• Jauniešu bezdarba problēmu

159risināšana, iesaistot jauniešus aktīvās nodarbinātības pasākumos

160pirmo 6 bezdarba mēnešu laikā (LM, NVD).

161• Ilgstošā bezdarba profilakse,

162iesaistot pieaugušos bezdarbniekus (vecumā virs 25 gadiem)

163aktīvajos nodarbinātības pasākumos pirmo 12 bezdarba mēnešu laikā

164(LM, NVD).

165• Profesionālās orientācijas un

166konsultēšanas pakalpojumu attīstība, aptverot ar tiem kā

167pieaugušos, tā jauniešus (LM, PKIC, IZM).

1681.4.

169Rezultatīvie rādītāji

170• Iesaistīti aktīvajos

171nodarbinātības pasākumos 9000 jauniešus- bezdarbniekus, no tiem

17270% pirmo 6 bezdarba mēnešu laikā.

173• Iesaistīti aktīvajos

174nodarbinātības pasākumos 36000 pieaugušos bezdarbniekus, no tiem

17568% pirmo 12 bezdarba mēnešu laikā.

176• Nodrošināta profesionālās

177orientācijas un konsultēšanas pakalpojumu pieejamība PKIC

178pieaugušajiem un jauniešiem, sniedzot konsultācijas 30000

179iedzīvotājiem, no tiem 6000 pieaugušajiem, t.sk., bezdarbniekiem,

180un 24000 jauniešiem.

1811.5. Pasākumu

182laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

183Nr.p.k.

184Pasākum nosaukums

185Izpildes

186laiks

187Resursi (milj. Ls)

188Atbildīgās institūcijas

189(sadarbības partneri)

1902002

1912003

192Aprēķināti

1932004

1941.

195Bezdarbnieku profesionālā

196apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas

197paaugstināšana

1982003

1992,5018

2002,5015

201Nav aprēķināti

202LM, NVD, IZM, LDDK,

203Izglītības iestādes

2042.

205Algotie pagaidu sabiedriskie

206darbi

2072003

2082,366

2093,192

210Nav aprēķināti

211LM, NVD, pašvaldības, darba

212devēji

2133.

214Pasākumi konkurētspējas

215uzlabošanai*

2162003

2170,295

2180,295

219Nav aprēķināti

220LM, NVD

1Nodarbinātību

2veicinošo pasākumu reģionālais aspekts

3Latvijas reģioniem, tāpat kā

4valstij kopumā, ir iespēja noteikt savas prioritātes

5nodarbinātības veicināšanas jomā, tomēr vēlams noteikt pasākumus

6atbilstoši ES nodarbinātības vadlīnijām.

7Reģionu nodarbinātību veicinošo

8pasākumu plāni, nosakot reģionālās prioritātes nodarbinātības

9jautājumos, būtu jāizstrādā, pamatojoties uz Latvijas NNP

10prioritātēm un struktūru. Līdz iestāšanās ES un visu nepieciešamo

11normatīvo aktu un vadības sistēmas darbam ar ESF un citiem

12fondiem izveidošanai, reģionālo nodarbinātības plānu izstrādāšana

13palīdzes apgūt pieredzi ES nodarbinātības vadlīniju ieviešanas

14procesā, kas turpmāk ļaus vieglāk adaptēties darbā ar ES

15fondiem.

16Latvijā ir pieci statistikas (NUTS

17III) reģioni (Rīgas, Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales

18reģioni), kuru robežas nesakrīt ar piecu plānošanas reģionu

19robežām. Turpmāk sniegtajā raksturojumā šis apstāklis ir ņemts

20vērā, izmantojot administratīvo rajonu statistikas datus vai

21plānošanas reģionu datus.

22Saeimā pieņemtais jaunais

23Reģionālās attīstības likums paredz piecu plānošanas reģionu

24robežu precizēšanu un apstiprināšanu Ministru kabinetā (pēc

25pašvaldību iesniegtiem priekšlikumiem).

26Valstī ir izteiktas ekonomiskās un

27sociālās attīstības tempu atšķirības dažādos reģionos.

28Turpinoties pašreizējām tendencēm, šīs negatīvās atšķirības,

29īpaši starp lielākajām pilsētām un pārējo valsts teritoriju,

30varētu palielināties, radot arī nelabvēlīgu darba spēka

31migrāciju. Svarīgais mērķis ir īstenot attīstību veicinošus

32pasākumus, tai skaitā nodarbinātību veicinošus pasākumus, lai

33netiktu palielinātas sociālekonomiskās attīstības atšķirības

34starp dažādiem valsts reģioniem.

35Vidzemes

36plānošanas reģiona galvenie nodarbinātību veicinošie pasākumi

372003.gadam

38Vidzemes reģionā viens no

39vispārējās attīstības virzieniem ir Cilvēkresursu attīstība un

40nodarbinātības veicināšana. Šim attīstības virzienam pakārtotas

41divas prioritātes:

42• Cilvēkresursu piesaistīšana

43reģionam;

44• Izglītības iespēju

45pilnveidošana, pielāgojot to darba tirgus prasībām.

46I pīlārs.

47Darbaspējas pilnveidošana

48• Izveidot izglītības informācijas

49centru tīklu.

50• Nodrošināt Reģionālā izglītības

51kreditēšanas fonda darbību.

52• Veicināt izglītības iestāžu

53sadarbību ar reģiona uzņēmumiem, nodrošināt prakses vietas un

54stažēšanās iespējas.

55• Izstrādāt izglītības iestāžu

56tīkla un izglītības programmu optimizācijas plānu.

57• Izveidot pieaugušo izglītības

58centru tīklu Vidzemē.

59• Sagatavot informatīvo materiālu

60par reģionā nepieciešamajām profesijām.

61• Izstrādāt izglītības programmu

62atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstības tendencēm uz

63četriem gadiem.

64II pīlārs.

65Uzņēmējdarbības attīstība un darbavietu radīšana

66• Sekmēt start-up atbalsta

67sistēmu darbību.

68• Rīkot konkursu 9. līdz 12. klašu

69audzēkņiem par uzņēmējdarbību Vidzemes reģionā.

70• Sekmēt kvalitatīvu tūrisma

71produktu attīstību Vidzemē.

72• Veikt apmācības un konsultācijas

73Vidzemes tūrisma uzņēmumiem.

74• Veicināt tūrisma mārketingu

75vietējā un starptautiskajā tirgū.

76• Veicināt netradicionālo

77lauksaimniecības nozaru attīstību.

78III pīlārs.

79Uzņēmumu un darbinieku pielāgošanās spēju veicināšana

80• Veicināt sadarbību starp privāto

81un sabiedrisko sektoru (vidēja termiņa periodā).

82• Turpināt Vidzemes pašvaldību

83vienotās informācijas sistēmas projekta realizēšanu.

84Rīgas plānošanas

85reģiona nodarbinātību veicinošie pasākumi 2003.gadam

86Reģiona attīstības svarīgie

87uzdevumi nodarbinātības jomā:

88• Realizēt iniciatīvas

89uzņēmējdarbības attīstīšanai

90• Profesionālās izglītības līmeņa

91paaugstināšana, darbaspēka pārkvalifikācija un jaunu profesiju

92apgūšana.

93Reģiona pašvaldības veicina un

94atbalsta uzņēmējdarbības attīstību un darba vietu radīšanu,

95izstrādājot un precizējot rajonu attīstības programmu, nozaru

96attīstības programmas, dažādiem fondiem iesniedzot projektus

97finansu resursu piesaistīšanai, programmās noteikto prioritāšu

98īstenošanai, kā arī izplatot informāciju par dažādiem fondiem un

99projektiem. Tiek veikti pasākumi, lai mudinātu un iemācītu

100uzņēmējus, sabiedriskās organizācijas un privātpersonas izstrādāt

101projektus un piesaistīt finanses.

102I pīlārs.

103Darbaspējas pilnveidošana

104• Profesionālās izglītības iestāžu

105mācību procesa pārstrukturēšana atbilstoši darba tirgus

106prasībām.

107• Mūžizglītības attīstības un

108pieejamības veicināšana: papildizglītības iespēju nodrošināšana

109visu vecumu un sociālo grupu iedzīvotājiem mūža garumā.

110• Apmācības un pārkvalifikācijas

111sekmēšana prioritārās nozarēs: tūrisms, IT tehnoloģijas.

112• Vispārējās vidējās izglītības

113iegūšanas vakarskolās sekmēšana.

114• ES prasībām atbilstošu zināšanu

115un praktisko iemaņu apgūšana - pārkvalifikācija, ES darba

116prakses.

117• Subsidēto darba vietu veidošana

118bezdarbniekiem, kuriem līdz valsts noteiktajam pensionēšanās

119vecumam ir 5 gadi.

120• Pašvaldību projektu realizācija

121sabiedrisko darbu ietvaros.

122• Algoto pagaidu sabiedrisko darbu

123bezdarbniekiem organizēšana.

124• Organizēt nodarbinātības

125pasākumus pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem, invalīdiem,

126jauniešiem un īpaši lauku pašvaldību jauniešiem (NVD un pieaugušo

127izglītības centrs).

128II pīlārs.

129Uzņēmējdarbības attīstība un darbavietu radīšana

130• Dažādās pašvaldībās atvieglojumu

131noteikšana uzņēmējdarbības veicināšanai: nekustamā īpašuma

132nodokļa atlaides, pašvaldību īpašumu nomas minimālā maksa,

133nodokļu atliktie maksājumi.

134• Informācijas sistēmas veidošanas

135un attīstības sekmēšana pašvaldībās (Internets, tālmācības

136iespējas, u.c.).

137• Pieaugušo izglītības centru

138darbības nodrošināšana iedzīvotāju izglītošanai un kvalifikācijas

139paaugstināšanas kursu un semināru organizēšanai.

140• Kontroles sistēmas par slēpto

141bezdarbu un par nereģistrēto uzņēmējdarbību izveidošanas un

142funkcionēšanas iespēju izvērtēšana.

143• Izstrādājot nolikumu par

144pašvaldības pasūtījumiem, paredzēt normu par bezdarbnieku

145nodarbinātību uzņēmumos, kas pilda pašvaldības pasūtījumu,.

146• Lauksaimniecības konsultāciju

147birojiem sniegt konsultācijas un apmācības: lauku tūrismā,

148psiholoģijā, biznesa plānu izstrādē, grāmatvedībā, augu

149aizsardzībā, lauku sētas labiekārtošanā, floristikā, uzņēmumu

150vadības prasmē u.c.

151IV pīlārs.

152Vienādu iespēju politikas nodrošināšana

153• Likuma par dzimumu līdztiesības

154darbības nodrošināšana darba tirgū.

155Kurzemes

156plānošanas reģiona galvenie nodarbinātību veicinošie pasākumi

1572003.gadam

158Kurzemes plānošanas reģions ar

159attiecīgo izpildinstitūciju tika izveidots 2003.gada februārī.

160Kurzemes plānošana reģiona attīstības stratēģijas izstrādes vēl

161nav uzsākts, bet 2003.gadam reģionā plānoti sekojošie

162nodarbinātību veicinošie galvenie pasākumi:

163I pīlārs.

164Darbaspējas pilnveidošana

165• Kvalifikācijas pilnveidošanas

166iespēju papildināšana.

167• Esošo profesionālās izglītības

168programmu saturiska pilnveidošana un jaunu ieviešana.

169• Pirmspensijas un ilgstošo

170bezdarbnieku iesaistes nodarbinātības pasākumos

171nodrošināšana.

172• Algoto pagaidu sabiedrisko darbu

173organizēšana.

174• Skolēnu nodarbinātības vasarā

175veicināšana.

176II pīlārs.

177Uzņēmējdarbības attīstība un jauno darba vietu radīšana

178• Saldus uzņēmējdarbības un

179tūrisma informācijas centra izveidošana un uzturēšana.

180• Informatīvs un organizatorisks

181atbalsts vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem uzņēmējdarbības

182izveidošanai vai paplašināšanai.

183• Pasākumi darba spēka

184informētības un mobilitātes iespēju pilnveidošanai.

185• Šķēršļu mazināšana sievietēm,

186uzsākot savu biznesu - kursi uzņēmējdarbības, juridiskajos u.c.

187jautājumos.