3. pants

1Nacionālā

2nodarbinātības plāna 2003. gada pasākumi

3I pīlārs.

4Darbaspējas pilnveidošana

51. vadlīnija.

6Jauniešu bezdarba problēmu risināšana un ilgstoša bezdarba

7novēršana

81.1. Situācijas

9raksturojums

10Darbaspēka apsekojumu rezultāti

112002. gadā rāda, ka darba meklētāju vecumā 15 līdz 25 gadiem

12bezdarba līmenis bija 20,8%, kas ir par 1,4 procentpunktiem mazāk

13salīdzinājumā ar 2001.gadu.

14NVD dati liecina, ka jauniešu

15vecumā no 15 līdz 25 gadiem īpatsvars kopējā reģistrēto

16bezdarbnieku skaitā pēdējo četru gadu laikā ir nedaudz

17samazinājies no 16,4% 1999.gada 1.janvārī līdz 13,9 % 2003.gada

181.janvārī (skat. pielikuma 1. zīmējumu), un to skaits bija

1912507.

20Analizējot jauniešu-bezdarbnieku

21kvalitatīvo sastāvu, ir konstatējamas 3 nozīmīgas problēmas:

22• ievērojama daļa jeb 66,2% no

23kopējā jauniešu-bezdarbnieku skaita 2002.gada beigās, bija

24jaunieši bez profesionālās izglītības;

25• liels ir to

26jauniešu-bezdarbnieku skaits, kuri ir ieguvuši tikai

27pamatizglītību vai kuriem ir nepabeigta pamatizglītība. 2002.gada

28beigās šādu jauniešu bija 40,2% no kopējā jauniešu-bezdarbnieku

29skaita;

30• liels ir to

31jauniešu-bezdarbnieku skaits, kuru konkurētspēju darba tirgū

32apdraud darba pieredzes trūkums. 2002.gada beigās 1520

33jauniešiem-bezdarbniekiem darba pieredze bija mazāka par gadu,

34bet 5843 jauniešiem jeb 46,7% no kopējā jauniešu-bezdarbnieku

35skaita vispār nebija darba pieredzes.

36Ar katru gadu pieaug profesionālās

37izglītības iestādēs uzņemto audzēkņu ar nepietiekamu vērtējumu

38skaits. 2002.gadā valsts profesionālās izglītības iestādēs no

39uzņemto audzēkņu skaita ar zināšanu vērtējumu līdz 3 ballēm

40piecos un vairāk priekšmetos ir uzņemti no 13 līdz 20% audzēkņu.

41Izglītības un zinātnes ministrijas profesionālās izglītības

42iestādēs no uzņemto audzēkņu ar nepabeigtu pamatizglītību kopējā

43skaita ar zināšanu vērtējumu līdz trijām ballēm piecos un vairāk

44priekšmetos ir uzņemti vairāk nekā 70 % audzēkņu (pieaugums

45salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu veidoja 7 %).

462001./2002.mācību gadā atskaitīto

47audzēkņu īpatsvars nav mainījies un veidoja 14,0 %. Par 2 % ir

48samazinājies no pirmā kursa atskaitīto audzēkņu skaits. Par 7 %

49ir samazinājies nesekmības dēļ atskaitīto audzēkņu skaits, bet

50par 5 % ir pieaudzis par izglītības iestādes neapmeklēšanu

51atskaitīto audzēkņu skaits.

52Izglītības iestāžu absolventiem ir

53nepilnīgs priekšstats par darba tirgu, darba likumdošanu un

54sociālo partnerību.

55Vispārizglītojošo skolu skolēniem

56ir aktuāli jautājumi par tālākās izglītības un profesijas izvēli.

57Kā liecina PKIC aptaujas skolās, tikai nepilna trešā daļa

58izlaidumu klašu skolēnu ir izvēlējušies savu nākamo profesiju,

59pārējie šaubās un nevar izšķirties par profesiju alternatīvām vai

60nav izvēlējušies profesiju. Tādēļ 61% devīto klašu un 48%

61divpadsmito klašu skolēnu vēlas saņemt palīdzību profesijas

62izvēlē un 84% nepieciešama papildus informācija par izglītības

63iestādēm. Tajā pat laikā gadu no gada palielinās to jauniešu

64skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas plāno strādāt vai apvienot

65darbu ar mācībām un tas veicina risku ar laiku nokļūt

66bezdarbnieku statusā, jo mūsdienu darba tirgus pieprasa ne tikai

67vispārēju izglītību, bet arī profesionālas zināšanas, prasmi un

68pieredzi. Pieprasījums pēc palīdzības profesijas izvēlē no

69skolēnu puses ir lielāks nekā pašreizējās iespējas to sniegt: ar

70PKIC konsultācijām 2002. gadā tika aptverti 35% no 9. klašu

71skolēnu kopskaita un 30% no 12. klašu skolēnu kopskaita.

72Nepieciešams straujāk attīstīt profesionālās orientācijas

73pakalpojumus kā pieaugušajiem mūžizglītības kontekstā, tā īpaši

74jauniešiem, palīdzot adekvāti veidot savus profesionālos mērķus,

75kamēr viņi vēl atrodas izglītības sistēmā un nav kļuvuši par

76bezdarbniekiem. 2002. gadā PKIC sniedza konsultācijas izglītības

77un profesijas izvēlē 30442 personām no tiem 71% veidoja

78vispārizglītojošo skolu skolēni, 4% - skolēnu vecāki, 3% -

79izglītības iestāžu audzēkņi un 22% pieaugušie, tai skaitā 13% NVD

80reģistrētie bezdarbnieki. Dinamika pa gadiem absolūtā izteiksmē

81atspoguļota pielikuma 16. tabulā. Šie dati lielā mērā liecina par

82pieprasījuma pieaugumu pēc profesionālās orientācijas un

83konsultatīvās palīdzības dažādās iedzīvotāju grupās

84NVD pievērš pastiprinātu uzmanību

85darbam ar jauniešiem-bezdarbniekiem. 2002.gadā 5485 jaunieši ar

86NVD palīdzību ir iekārtojušies pastāvīgā darbā. 782

87jaunieši-bezdarbnieki ir nosūtīti uz PKIC padziļinātai

88profesionālajai orientēšanai vai profesionālās piemērotības

89noteikšanai. NVD ir iesaistījis jauniešus-bezdarbniekus dažādos

90aktīvajos nodarbinātības pasākumos (skat. pielikuma 14. tabulu).

91Mācību kursus 2002.gadā ir pabeiguši 1332 jaunieši-bezdarbnieki

92un 69% jauniešu pēc mācību kursu pabeigšanas ir iekārtojušies

93pastāvīgā darbā.

94Pēdējo divu gadu laikā NVD attīsta

95jaunu darbības virzienu - sniegto pakalpojumu dažādošanu

96atbilstoši bezdarbnieka vajadzībām, novērtējot katra indivīda

97spējas iesaistīties konkrētajā pasākumā. Jaunu aktīvās

98nodarbinātības pasākumu izstrādāšanas un ieviešanas mērķis ir

99sniegt bezdarbniekiem atbilstošus pakalpojumus, veicināt

100bezdarbnieku iepriekš apgūto darba iemaņu saglabāšanu un/vai

101jaunu darba iemaņu apgūšanu, tādējādi paaugstinot bezdarbnieku

102konkurētspēju darba tirgū un iespēju atrast pastāvīgu darbu.

1032002. gadā NVD pilotprojekta veidā turpināja iepriekšējā

104gadā uzsāktā jaunā aktīvās nodarbinātības pasākuma

105"Jauniešu-bezdarbnieku darba prakse pie darba devēja" īstenošanu,

106sadarbībā ar darba devējiem 2002.gada laikā izveidojot 264

107jauniešu darba prakses vietas. Pirmie darba prakses rezultāti

108liecina, ka pēc 6 mēnešu ilgas darba prakses pie darba devēja 70%

109no darba praksi pabeigušajiem jauniešiem-bezdarbniekiem

110iekārtojās pastāvīgā darbā.

111Pēc NVD datiem laikā no 2000.gada

112sākuma līdz 2003.gada sākumam ilgstošo bezdarbnieku īpatsvaram

113kopējā bezdarbnieku skaitā ir tendence samazināties, šai laika

114periodā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir samazinājies no 31,1%

115līdz 26,4% (skat. pielikuma 2. zīmējumu). Tomēr valstī ir

116vērojams samērā augsts viena bezdarbnieka vidējais bezdarba

117ilgums, kas 2003.gada sākumā vidēji valstī sastādīja 12,5 mēneši.

118Tāpat kā bezdarba līmenis arī viena bezdarbnieka vidējais

119bezdarba ilgums dažādos valsts rajonos ir atšķirīgs - Rīgas

120pilsētā tas 4,3 mēneši, turpretim valsts austrumu rajonos

121bezdarbnieka vidējais bezdarba ilgums pārsniedz pat 24 mēnešus.

122Visaugstākais viena bezdarbnieka vidējais bezdarba ilgums 27,4

123mēneši bija konstatēts 2003.gada 1.janvārī NVD Balvu filiālē.

1242002. gada beigās NVD bija reģistrēti 23,7 tūkst. ilgstošo

125bezdarbnieku jeb 26,4% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.

126Analizējot ilgstošo bezdarbnieku kvalitatīvo sastāvu, redzams, ka

12710,9 tūkst. jeb 46% no kopējā ilgstošo bezdarbnieku skaita ir

128ieguvuši profesionālo izglītību. Lielākais ilgstošo bezdarbnieku

129skaits un īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā ir vecuma grupā no

13040 līdz 54 gadiem - 50,6% no kopējā ilgstošo bezdarbnieku skaita.

131Līdz ar to var secināt, ka lielākai daļai ilgstošo bezdarbnieku

132profesionālās prasmes ir šodienas darba tirgū neaktuālas: vai

133pagājis ilgs laiks no profesionālās izglītības iegūšanas, vai

134bezdarba ilguma dēļ. Pēdējo divu gadu laikā NVD par vienu no

135mērķiem izvirzīja ilgstošā bezdarba īpatsvara samazināšanu.

1362002.gadā 8834 ilgstošie bezdarbnieki ar NVD palīdzību ir

137iekārtojušies pastāvīgā darbā un 180 ilgstošie bezdarbnieki ir

138nosūtīti uz PKIC padziļinātai profesionālajai orientēšanai vai

139profesionālās piemērotības noteikšanai. 2002.gadā ilgstošo

140bezdarbnieku atgriešanai darba tirgū kā mērķa grupai tika

141piešķirta prioritāte iesaistīšanā aktīvās nodarbinātības

142pasākumos. Nodarbinātības pasākumos iesaistīto ilgstošo

143bezdarbnieku skaitu skatīt pielikuma 14. tabulā.

1441.2. Mērķi

145• Uzlabot jauniešu-bezdarbnieku

146konkurētspēju darba tirgū.

147• Mazināt ilgstošā bezdarba

148pieauguma risku valstī, samazināt bezdarba ilgumu.

149• Nodrošināt profesionālo vidējo

150un arodizglītības iestāžu audzēkņiem iespējas iegūt zināšanas par

151darba tiesību, sociālās drošības un sociālās partnerības

152jautājumiem.

153• Veicināt jauniešu, t.sk.,

154izglītības iestāžu audzēkņu, integrāciju tālākajā izglītībā un

155darba tirgū.

1561.3. Darbības

157rezultāti

158• Jauniešu bezdarba problēmu

159risināšana, iesaistot jauniešus aktīvās nodarbinātības pasākumos

160pirmo 6 bezdarba mēnešu laikā (LM, NVD).

161• Ilgstošā bezdarba profilakse,

162iesaistot pieaugušos bezdarbniekus (vecumā virs 25 gadiem)

163aktīvajos nodarbinātības pasākumos pirmo 12 bezdarba mēnešu laikā

164(LM, NVD).

165• Profesionālās orientācijas un

166konsultēšanas pakalpojumu attīstība, aptverot ar tiem kā

167pieaugušos, tā jauniešus (LM, PKIC, IZM).

1681.4.

169Rezultatīvie rādītāji

170• Iesaistīti aktīvajos

171nodarbinātības pasākumos 9000 jauniešus- bezdarbniekus, no tiem

17270% pirmo 6 bezdarba mēnešu laikā.

173• Iesaistīti aktīvajos

174nodarbinātības pasākumos 36000 pieaugušos bezdarbniekus, no tiem

17568% pirmo 12 bezdarba mēnešu laikā.

176• Nodrošināta profesionālās

177orientācijas un konsultēšanas pakalpojumu pieejamība PKIC

178pieaugušajiem un jauniešiem, sniedzot konsultācijas 30000

179iedzīvotājiem, no tiem 6000 pieaugušajiem, t.sk., bezdarbniekiem,

180un 24000 jauniešiem.

1811.5. Pasākumu

182laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

183Nr.p.k.

184Pasākum nosaukums

185Izpildes

186laiks

187Resursi (milj. Ls)

188Atbildīgās institūcijas

189(sadarbības partneri)

1902002

1912003

192Aprēķināti

1932004

1941.

195Bezdarbnieku profesionālā

196apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas

197paaugstināšana

1982003

1992,5018

2002,5015

201Nav aprēķināti

202LM, NVD, IZM, LDDK,

203Izglītības iestādes

2042.

205Algotie pagaidu sabiedriskie

206darbi

2072003

2082,366

2093,192

210Nav aprēķināti

211LM, NVD, pašvaldības, darba

212devēji

2133.

214Pasākumi konkurētspējas

215uzlabošanai*

2162003

2170,295

2180,295

219Nav aprēķināti

220LM, NVD