Par Latvijas Nacionālo nodarbinātības plānu 2003.gadam 3. pants

Nacionālā

nodarbinātības plāna 2003. gada pasākumi

I pīlārs.

Darbaspējas pilnveidošana

1. vadlīnija.

Jauniešu bezdarba problēmu risināšana un ilgstoša bezdarba

novēršana

1.1. Situācijas

raksturojums

Darbaspēka apsekojumu rezultāti

2002. gadā rāda, ka darba meklētāju vecumā 15 līdz 25 gadiem

bezdarba līmenis bija 20,8%, kas ir par 1,4 procentpunktiem mazāk

salīdzinājumā ar 2001.gadu.

NVD dati liecina, ka jauniešu

vecumā no 15 līdz 25 gadiem īpatsvars kopējā reģistrēto

bezdarbnieku skaitā pēdējo četru gadu laikā ir nedaudz

samazinājies no 16,4% 1999.gada 1.janvārī līdz 13,9 % 2003.gada

1.janvārī (skat. pielikuma 1. zīmējumu), un to skaits bija

12507.

Analizējot jauniešu-bezdarbnieku

kvalitatīvo sastāvu, ir konstatējamas 3 nozīmīgas problēmas:

• ievērojama daļa jeb 66,2% no

kopējā jauniešu-bezdarbnieku skaita 2002.gada beigās, bija

jaunieši bez profesionālās izglītības;

• liels ir to

jauniešu-bezdarbnieku skaits, kuri ir ieguvuši tikai

pamatizglītību vai kuriem ir nepabeigta pamatizglītība. 2002.gada

beigās šādu jauniešu bija 40,2% no kopējā jauniešu-bezdarbnieku

skaita;

• liels ir to

jauniešu-bezdarbnieku skaits, kuru konkurētspēju darba tirgū

apdraud darba pieredzes trūkums. 2002.gada beigās 1520

jauniešiem-bezdarbniekiem darba pieredze bija mazāka par gadu,

bet 5843 jauniešiem jeb 46,7% no kopējā jauniešu-bezdarbnieku

skaita vispār nebija darba pieredzes.

Ar katru gadu pieaug profesionālās

izglītības iestādēs uzņemto audzēkņu ar nepietiekamu vērtējumu

skaits. 2002.gadā valsts profesionālās izglītības iestādēs no

uzņemto audzēkņu skaita ar zināšanu vērtējumu līdz 3 ballēm

piecos un vairāk priekšmetos ir uzņemti no 13 līdz 20% audzēkņu.

Izglītības un zinātnes ministrijas profesionālās izglītības

iestādēs no uzņemto audzēkņu ar nepabeigtu pamatizglītību kopējā

skaita ar zināšanu vērtējumu līdz trijām ballēm piecos un vairāk

priekšmetos ir uzņemti vairāk nekā 70 % audzēkņu (pieaugums

salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu veidoja 7 %).

2001./2002.mācību gadā atskaitīto

audzēkņu īpatsvars nav mainījies un veidoja 14,0 %. Par 2 % ir

samazinājies no pirmā kursa atskaitīto audzēkņu skaits. Par 7 %

ir samazinājies nesekmības dēļ atskaitīto audzēkņu skaits, bet

par 5 % ir pieaudzis par izglītības iestādes neapmeklēšanu

atskaitīto audzēkņu skaits.

Izglītības iestāžu absolventiem ir

nepilnīgs priekšstats par darba tirgu, darba likumdošanu un

sociālo partnerību.

Vispārizglītojošo skolu skolēniem

ir aktuāli jautājumi par tālākās izglītības un profesijas izvēli.

Kā liecina PKIC aptaujas skolās, tikai nepilna trešā daļa

izlaidumu klašu skolēnu ir izvēlējušies savu nākamo profesiju,

pārējie šaubās un nevar izšķirties par profesiju alternatīvām vai

nav izvēlējušies profesiju. Tādēļ 61% devīto klašu un 48%

divpadsmito klašu skolēnu vēlas saņemt palīdzību profesijas

izvēlē un 84% nepieciešama papildus informācija par izglītības

iestādēm. Tajā pat laikā gadu no gada palielinās to jauniešu

skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas plāno strādāt vai apvienot

darbu ar mācībām un tas veicina risku ar laiku nokļūt

bezdarbnieku statusā, jo mūsdienu darba tirgus pieprasa ne tikai

vispārēju izglītību, bet arī profesionālas zināšanas, prasmi un

pieredzi. Pieprasījums pēc palīdzības profesijas izvēlē no

skolēnu puses ir lielāks nekā pašreizējās iespējas to sniegt: ar

PKIC konsultācijām 2002. gadā tika aptverti 35% no 9. klašu

skolēnu kopskaita un 30% no 12. klašu skolēnu kopskaita.

Nepieciešams straujāk attīstīt profesionālās orientācijas

pakalpojumus kā pieaugušajiem mūžizglītības kontekstā, tā īpaši

jauniešiem, palīdzot adekvāti veidot savus profesionālos mērķus,

kamēr viņi vēl atrodas izglītības sistēmā un nav kļuvuši par

bezdarbniekiem. 2002. gadā PKIC sniedza konsultācijas izglītības

un profesijas izvēlē 30442 personām no tiem 71% veidoja

vispārizglītojošo skolu skolēni, 4% - skolēnu vecāki, 3% -

izglītības iestāžu audzēkņi un 22% pieaugušie, tai skaitā 13% NVD

reģistrētie bezdarbnieki. Dinamika pa gadiem absolūtā izteiksmē

atspoguļota pielikuma 16. tabulā. Šie dati lielā mērā liecina par

pieprasījuma pieaugumu pēc profesionālās orientācijas un

konsultatīvās palīdzības dažādās iedzīvotāju grupās

NVD pievērš pastiprinātu uzmanību

darbam ar jauniešiem-bezdarbniekiem. 2002.gadā 5485 jaunieši ar

NVD palīdzību ir iekārtojušies pastāvīgā darbā. 782

jaunieši-bezdarbnieki ir nosūtīti uz PKIC padziļinātai

profesionālajai orientēšanai vai profesionālās piemērotības

noteikšanai. NVD ir iesaistījis jauniešus-bezdarbniekus dažādos

aktīvajos nodarbinātības pasākumos (skat. pielikuma 14. tabulu).

Mācību kursus 2002.gadā ir pabeiguši 1332 jaunieši-bezdarbnieki

un 69% jauniešu pēc mācību kursu pabeigšanas ir iekārtojušies

pastāvīgā darbā.

Pēdējo divu gadu laikā NVD attīsta

jaunu darbības virzienu - sniegto pakalpojumu dažādošanu

atbilstoši bezdarbnieka vajadzībām, novērtējot katra indivīda

spējas iesaistīties konkrētajā pasākumā. Jaunu aktīvās

nodarbinātības pasākumu izstrādāšanas un ieviešanas mērķis ir

sniegt bezdarbniekiem atbilstošus pakalpojumus, veicināt

bezdarbnieku iepriekš apgūto darba iemaņu saglabāšanu un/vai

jaunu darba iemaņu apgūšanu, tādējādi paaugstinot bezdarbnieku

konkurētspēju darba tirgū un iespēju atrast pastāvīgu darbu.

2002. gadā NVD pilotprojekta veidā turpināja iepriekšējā

gadā uzsāktā jaunā aktīvās nodarbinātības pasākuma

"Jauniešu-bezdarbnieku darba prakse pie darba devēja" īstenošanu,

sadarbībā ar darba devējiem 2002.gada laikā izveidojot 264

jauniešu darba prakses vietas. Pirmie darba prakses rezultāti

liecina, ka pēc 6 mēnešu ilgas darba prakses pie darba devēja 70%

no darba praksi pabeigušajiem jauniešiem-bezdarbniekiem

iekārtojās pastāvīgā darbā.

Pēc NVD datiem laikā no 2000.gada

sākuma līdz 2003.gada sākumam ilgstošo bezdarbnieku īpatsvaram

kopējā bezdarbnieku skaitā ir tendence samazināties, šai laika

periodā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir samazinājies no 31,1%

līdz 26,4% (skat. pielikuma 2. zīmējumu). Tomēr valstī ir

vērojams samērā augsts viena bezdarbnieka vidējais bezdarba

ilgums, kas 2003.gada sākumā vidēji valstī sastādīja 12,5 mēneši.

Tāpat kā bezdarba līmenis arī viena bezdarbnieka vidējais

bezdarba ilgums dažādos valsts rajonos ir atšķirīgs - Rīgas

pilsētā tas 4,3 mēneši, turpretim valsts austrumu rajonos

bezdarbnieka vidējais bezdarba ilgums pārsniedz pat 24 mēnešus.

Visaugstākais viena bezdarbnieka vidējais bezdarba ilgums 27,4

mēneši bija konstatēts 2003.gada 1.janvārī NVD Balvu filiālē.

2002. gada beigās NVD bija reģistrēti 23,7 tūkst. ilgstošo

bezdarbnieku jeb 26,4% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.

Analizējot ilgstošo bezdarbnieku kvalitatīvo sastāvu, redzams, ka

10,9 tūkst. jeb 46% no kopējā ilgstošo bezdarbnieku skaita ir

ieguvuši profesionālo izglītību. Lielākais ilgstošo bezdarbnieku

skaits un īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā ir vecuma grupā no

40 līdz 54 gadiem - 50,6% no kopējā ilgstošo bezdarbnieku skaita.

Līdz ar to var secināt, ka lielākai daļai ilgstošo bezdarbnieku

profesionālās prasmes ir šodienas darba tirgū neaktuālas: vai

pagājis ilgs laiks no profesionālās izglītības iegūšanas, vai

bezdarba ilguma dēļ. Pēdējo divu gadu laikā NVD par vienu no

mērķiem izvirzīja ilgstošā bezdarba īpatsvara samazināšanu.

2002.gadā 8834 ilgstošie bezdarbnieki ar NVD palīdzību ir

iekārtojušies pastāvīgā darbā un 180 ilgstošie bezdarbnieki ir

nosūtīti uz PKIC padziļinātai profesionālajai orientēšanai vai

profesionālās piemērotības noteikšanai. 2002.gadā ilgstošo

bezdarbnieku atgriešanai darba tirgū kā mērķa grupai tika

piešķirta prioritāte iesaistīšanā aktīvās nodarbinātības

pasākumos. Nodarbinātības pasākumos iesaistīto ilgstošo

bezdarbnieku skaitu skatīt pielikuma 14. tabulā.

1.2. Mērķi

• Uzlabot jauniešu-bezdarbnieku

konkurētspēju darba tirgū.

• Mazināt ilgstošā bezdarba

pieauguma risku valstī, samazināt bezdarba ilgumu.

• Nodrošināt profesionālo vidējo

un arodizglītības iestāžu audzēkņiem iespējas iegūt zināšanas par

darba tiesību, sociālās drošības un sociālās partnerības

jautājumiem.

• Veicināt jauniešu, t.sk.,

izglītības iestāžu audzēkņu, integrāciju tālākajā izglītībā un

darba tirgū.

1.3. Darbības

rezultāti

• Jauniešu bezdarba problēmu

risināšana, iesaistot jauniešus aktīvās nodarbinātības pasākumos

pirmo 6 bezdarba mēnešu laikā (LM, NVD).

• Ilgstošā bezdarba profilakse,

iesaistot pieaugušos bezdarbniekus (vecumā virs 25 gadiem)

aktīvajos nodarbinātības pasākumos pirmo 12 bezdarba mēnešu laikā

(LM, NVD).

• Profesionālās orientācijas un

konsultēšanas pakalpojumu attīstība, aptverot ar tiem kā

pieaugušos, tā jauniešus (LM, PKIC, IZM).

1.4.

Rezultatīvie rādītāji

• Iesaistīti aktīvajos

nodarbinātības pasākumos 9000 jauniešus- bezdarbniekus, no tiem

70% pirmo 6 bezdarba mēnešu laikā.

• Iesaistīti aktīvajos

nodarbinātības pasākumos 36000 pieaugušos bezdarbniekus, no tiem

68% pirmo 12 bezdarba mēnešu laikā.

• Nodrošināta profesionālās

orientācijas un konsultēšanas pakalpojumu pieejamība PKIC

pieaugušajiem un jauniešiem, sniedzot konsultācijas 30000

iedzīvotājiem, no tiem 6000 pieaugušajiem, t.sk., bezdarbniekiem,

un 24000 jauniešiem.

1.5. Pasākumu

laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

Nr.p.k.

Pasākum nosaukums

Izpildes

laiks

Resursi (milj. Ls)

Atbildīgās institūcijas

(sadarbības partneri)

2002

2003

Aprēķināti

2004

Bezdarbnieku profesionālā

apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas

paaugstināšana

2003

2,5018

2,5015

Nav aprēķināti

LM, NVD, IZM, LDDK,

Izglītības iestādes

Algotie pagaidu sabiedriskie

darbi

2003

2,366

3,192

Nav aprēķināti

LM, NVD, pašvaldības, darba

devēji

Pasākumi konkurētspējas

uzlabošanai*

2003

0,295

Nav aprēķināti

LM, NVD

Profesionālā orientācija un

konsultēšana

Katru

gadu

0,216

0,588

LM, PKIC

Pasākumi noteiktām personu

grupām*

2003

0,475

Nav aprēķināti

LM, NVD, darba devēji

Mācību kursi par darba

tiesību, sociālās drošības un sociālās partnerības

jautājumiem

2003

IZM, LM, (LDDK)

* 2002.gada 1.jūlijā spēkā stājās

"Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums", kurā paredzēti

sekojoši aktīvās nodarbinātības pasākumi: profesionālā apmācība,

pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana; algotie

pagaidu sabiedriskie darbi; pasākumi konkurētspējas

paaugstināšanai; pasākumi noteiktām personu grupām, jo īpaši

personām no 15 līdz 25 gadu vecumam; personām, kurām ir noteikta

invaliditāte; personām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma; personām,

kurām līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā

vecuma sasniegšanai atlikuši ne vairāk kā pieci gadi; personām,

kuras Nodarbinātības valsts dienesta uzskaitē ir ilgāk par vienu

gadu jeb ilgstošie bezdarbnieki; personām pēc soda izciešanas

brīvības atņemšanas iestādēs un citām mērķa grupām saskaņā ar

nacionālo nodarbinātības plānu. Pasākumi konkurētspējas

paaugstināšanai ietver profesionālās piemērotības noteikšanas,

informatīvi - psiholoģiskā atbalsta un darba tirgum nepieciešamo

pamatprasmju un iemaņu apguves nodarbības, seminārus, lekcijas un

individuālās konsultācijas, kas veicina bezdarbnieku sociālo

mobilitāti, orientē viņus darba tirgus aktuālajās prasībās un

palīdz tālākizglītības izvēlē.

** Pasākumu īstenošanai nav

nepieciešams tiešs papildu finansējums.

2. vadlīnija.

Nodarbinātībai draudzīga pieeja: pabalstu, nodokļu un apmācības

sistēmu pilnveidošana

2.1. Situācijas

raksturojums

NVD organizētajos bezdarbnieku

profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas

paaugstināšanas kursos bezdarbnieki var apgūt profesionālās

tālākizglītības programmu, kas bezdarbniekiem ar iepriekš iegūtu

izglītību vai profesionālo pieredzi dod iespēju iegūt otrā vai

trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Bezdarbnieki var

iesaistīties arī profesionālās pilnveides programmu vai citu

izglītības programmu apgūšanā, kas bezdarbniekiem dod iespēju

paaugstināt kvalifikāciju vai apgūt mainīgajām tirgusprasībām

atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes.

2002.gada laikā bezdarbnieku profesionālās apmācības kursos

nosūtīti 4830 bezdarbnieki. Mācības profesionālās apmācības

kursos ir pabeiguši 5680 bezdarbnieki un iekārtojušies pastāvīgā

darbā pēc mācību kursu beigšanas 79,7% bezdarbnieku.

Phare 2001.gada programmas

projekta "Sabiedrības integrācijas veicināšana Latvijā" ietvaros

NVD 2002.gadā, ieguldot Phare programmas projektam paredzēto

līdzfinansējuma daļu, nosūtīja 77 bezdarbniekus, kuriem bija

konstatēta zema valsts valodas prasme, uz bezdarbnieku

profesionālās apmācības programmu apguvi ar vienlaicīgu valsts

valodas prasmes papildus apmācību profesionālo darba pienākumu

pildīšanai nepieciešamajā apmērā. Bezdarbnieku profesionālajai

apmācībai tika nokomplektētas 5 mācību grupas, tādējādi,

vienlaicīgi ar bistro, servisa darbinieka, pārdevēja, grāmatveža

profesijas apgūšanu, bezdarbniekiem nodrošinot arī iespēju

uzlabot latviešu valodas prasmi.

Nozīmīga problēma bezdarbnieku

profesionālās apmācības organizēšanā ir nepietiekamais

finansējums. Likuma "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" norma

par aktīvo nodarbinātības pasākumu finansēšanu paredz, ka no

2002.gada 1.janvāra tiem var tikt novirzīti ne vairāk kā 10% no

gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā nodarbinātības

speciālā budžeta līdzekļu kopējā apmēra. Līdz ar to bezdarbnieku

apmācībai piešķirtais valsts finansējums 2002.gadā, salīdzinājumā

ar iepriekšējo gadu, samazinājies gandrīz 2 reizes. Šādā

kontekstā NVD varēja iesaistīt bezdarbnieku apmācībā ne vairāk

par piekto daļu no vēlmi mācīties izteikušajiem

bezdarbniekiem.

Nav paredzēts 2003.gadā noteikt

īpašus nodokļu stimulus bezdarbnieku iesaistīšanai darbā, tomēr

viņi var izmantot vispārējos nodokļu stimulus darba ņēmēju

izglītības līmeņa un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai

(skat. 12.vadlīniju). Jāatzīmē arī, ka bezdarbnieku pabalsti

netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

2.2. Mērķi

• Veicināt bezdarbnieku

integrēšanos darba tirgū, iesaistot profesionāli nesagatavotos

bezdarbniekus profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā un

kvalifikācijas paaugstināšanā.

2.3. Darbības

rezultāti

• Bezdarbnieku iesaistīšana

bezdarbnieku profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā un

kvalifikācijas paaugstināšanā (LM, NVD).

2.4.

Rezultatīvie rādītāji

• Iesaistīti (nosūtīti)

bezdarbnieku profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā un

kvalifikācijas paaugstināšanā 4500 bezdarbnieki.

• Phare projekta "Sabiedrības

integrācijas veicināšana Latvijā" ietvaros:

• Bezdarbnieku valodas apmācību

programmu izstrāde un veikti sagatavošanās darbi šai apmācībai.

2.5. Pasākumu

laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

N.p.k.

Pasākum nosaukums

Izpildes

laiks

Resursi (milj. Ls)

Atbildīgās institūcijas

(sadarbības partneri)

2002

2003

Aprēķināti

2004

Phare programmas projekts

"Sabiedrības integrācijas veicināšana Latvijā"

2003

0,014

0,128

LM, NVD

Bezdarbnieku profesionālā

apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana tiek

veikta 1.vadlīnijas 1.5.1.pasākuma ietvaros.

3. vadlīnija.

Aktīva darba mūža paildzināšana

3.1. Situācijas

raksturojums

Latvijas darba tirgum ir

raksturīgi, ka tajā maz pieprasīti ir gados vecāki bezdarbnieki-

sievietes vecumā no 50 gadiem un vīrieši vecumā no 55 gadiem

līdz likumā "Par valsts pensijām" noteiktā pensijas vecuma

sasniegšanai (turpmāk tekstā - gados vecāki bezdarbnieki). Šīs

vecuma grupas bezdarbnieku kopējais skaits 2003.gada 1.janvārī

sastādīja 14,8 tūkst. cilvēku, kas veidoja 16,5% no kopējā

bezdarbnieku skaita. Analizējot bezdarbnieku kvantitatīvo sastāvu

pēdējo četru gadu laikā, ir konstatējama gados vecāku sieviešu

-bezdarbnieču skaita un īpatsvara kopējā bezdarbnieku skaitā

pieauguma tendence, turpretim gados vecāku vīriešu - bezdarbnieku

skaits ir nedaudz stabilizējies un viņu īpatsvars ap 5,5 % no

kopējā bezdarbnieku skaita (skat. pielikuma 3. un 4.

zīmējumus).

Analizējot gados vecāku

bezdarbnieku kvalitatīvo sastāvu, ir konstatējamas 2

problēmas:

• lielākā daļa no NVD

reģistrētajiem gados vecākajiem bezdarbniekiem nav ieguvusi

profesionālo izglītību un savu darba prasmi ir ieguvuši strādājot

savā darba vietā. 2003.gada 1.janvārī no kopējā reģistrētā gados

vecāku bezdarbnieku skaita 8,3 tūkst. jeb 55,8% nav ieguvuši

profesionālo izglītību;

• no kopējā gados vecāko

bezdarbnieku skaita 37,6 % ir bez darba ilgāk par gadu.

Bezdarbnieku un darba meklētāju

atbalsta likums paredz, ka personām, kurām līdz pensijas

piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai atlikuši ne vairāk

kā pieci gadi ir tiesības iesaistīties jaunā aktīvās

nodarbinātības pasākumā "Pasākumi noteiktām personu grupām".

2002.gada divpadsmit mēnešos 5002 gados vecāki bezdarbnieki ar

NVD palīdzību ir iekārtojušies pastāvīgā darbā un 59 bezdarbnieki

ir nosūtīti uz PKIC padziļinātai profesionālajai orientēšanai vai

profesionālās piemērotības noteikšanai. 2002.gadā iepriekšminētās

vecuma grupas bezdarbniekus NVD iesaistīja aktīvās nodarbinātības

pasākumos (skat. pielikuma 14. tabulu).

2002.gada laikā NVD pilotprojektu

veidā ir uzsācis vairākus jaunus pasākumus gados vecāku

bezdarbnieku konkurētspējas darba tirgū uzlabošanai un viņu

integrēšanas darba tirgū veicināšanai. Sadarbojoties ar darba

devējiem, 2002.gada vidū pilotprojekta veidā tika uzsākts aktīvās

nodarbinātības pasākums "Subsidētās darba vietas pirmspensijas

vecuma bezdarbniekiem", kura īstenošanai darba devēji valstī ir

izveidojuši 134 darba vietas. 2001.gada beigās un 2002.gada

sākumā lielu juridisko personu interesi piesaistīja jaunais

pilotprojekts "Sociālie uzņēmumi". Pasākums bija paredzēts gados

vecāku bezdarbnieku un ilgstošo bezdarbnieku (bez darba ilgāk kā

12 mēnešus) nodarbināšanai speciāli šim mērķim izveidotajās darba

vietās. Pasākuma īstenošana tiek veikta uz NVD izsludinātā

biznesa plānu konkursa pamata. Diemžēl iesniegtajos biznesa

plānos konkursa komisija konstatēja ļoti daudz nepilnību un

kļūdu, tādēļ no iesniegtajiem 34 pieteikumiem NVD varēja

atbalstīt tikai 2 pretendentu biznesa plānus. Līdz ar to,

neskatoties uz to, ka NVD plānoja līdzfinansēt 50 darba vietu

izveidošanu gados vecākiem bezdarbniekiem, valstī "sociālajos

uzņēmumos" patreiz ir izveidotas tikai 11 darba vietas.

PKIC nodrošina profesionālās

orientācijas un konsultatīvos pakalpojumus iedzīvotājiem no

dažādām vecuma grupām, t.sk. cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem. Šīs

vecuma grupas cilvēkiem ir aktuāli saņemt palīdzību profesionālās

piemērotības jautājumos, lai apzinātu iespējas realizēties

atbilstošās profesijās, izvirzītu tālākās profesionālās karjeras

mērķus un stiprinātu pašapziņu, uz kā bāzes var veidoties aktīva

pozīcija darba meklēšanā un profesionālo iemaņu papildināšanā.

2002. gadā no PKIC konsultēto bezdarbnieku skaita 6,2% bija

cilvēki vecumā virs 50 gadiem.

2003.gadā nav paredzēts izdarīt

grozījumus nodokļu likumos. Jāatzīmē, ka pensijas vecuma

darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme

ir zemāka nekā darbspējas vecuma darbiniekiem (2002.gadā -

28,56%, 2003.gadā - 27,01%). Arī vecāki cilvēki var izmantot

vispārējos nodokļu stimulus darba ņēmēju izglītības līmeņa un

profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai (skat.

12.vadlīniju).

3.2. Mērķi

• Veicināt pirmspensijas vecuma

bezdarbnieku konkurētspējas paaugstināšanos.

• Sniegt atbalstu pirmspensijas

vecuma bezdarbnieku nodarbināšanai uz laiku un atbilstoši

šīsdienas tehnoloģiskajām prasībām aktualizēt profesiju apguvušo

pirmspensijas vecuma bezdarbnieku praktiskā darba iemaņas.

• Veicināt pirmspensijas vecuma

iedzīvotāju integrēšanos darba tirgū.

3.3. Darbības

rezultāti

• Sniegts atbalsts pirmspensijas

vecuma bezdarbnieku profesionālo prasmju aktualizācijai,

nodrošinot profesionālās kvalifikācijas uzlabošanu pie darba

devēja izveidotajās subsidētajās darba vietās (LM, NVD).

• Sniegts atbalsts gados vecāku

cilvēku profesionālo plānu veidošanā un profesionālo iespēju

apzināšanā (LM, PKIC).

3.4.

Rezultatīvie rādītāji

• Iesaistīti (nosūtīti) aktīvajos

nodarbinātības pasākumos 3900 pirmspensijas vecuma

bezdarbnieki.

3.5. Pasākumu

laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

Pasākumi noteiktām personu grupām

tiks veikti 1.vadlīnijas pasākumu ietvaros. Pirmspensijas vecuma

cilvēku profesionālā orientācija un konsultēšana tiek veikta 1.

vadlīnijas 1.5.4.pasākuma ietvaros.

4. vadlīnija.

Darba tirgum piemērotu prasmju attīstīšana mūžizglītības

kontekstā

4.1. Situācijas

raksturojums

Mūžizglītības stratēģijas

konteksts paredz tālākizglītības iespēju nodrošināšanu

iedzīvotājiem visa mūža laikā, jo mainoties darba tirgus

situācijai cilvēkiem pastāvīgi nākas apgūt arvien jaunas

zināšanas un prasmes, lai varētu sekmīgi konkurēt darba tirgū.

Līdz ar to palielinās profesionālās orientācijas un konsultēšanas

pakalpojumu aktualitāte cilvēkiem visa mūža garumā, lai palīdzētu

pieņemt lēmumus par tālākās profesionālās karjeras attīstību un

tālākizglītības izvēli. PKIC piedāvā iedzīvotājiem konsultācijas

izglītības un profesijas izvēlē, profesionālās piemērotības

noteikšanā, profesionālo plānu attīstīšanā. 2002. gadā

konsultācijas saņēma 6598 pieaugušie, kā arī 862 profesionālās

vai augstākās izglītības audzēkņi. Pieprasījums pēc PKIC

konsultācijām no nestrādājošo darba meklētāju un strādājošo puses

ir palielinājies vidēji par 25%, salīdzinot ar 2001. gadu.

2002.gadā valsts profesionālās

izglītības iestāžu vidējais audzēkņu skaits bija 39,5 tūkst.,

absolventu skaits - 13 tūkst.: 22,5% - pakalpojumu sfērā, 15,4% -

sociālajās zinātnēs, 8,3 % - būvniecībā, 6,4 % - veselības

aizsardzībā, 5,9 % - tekstila ražošanā, 5,8 % - mehānikā un

metālapstrādē, 5,5% - kokapstrādē, 3,2% - lauksaimniecībā, 1,5% -

datortehnikas jomā. NVD uzskaitē 2002.gada 1.oktobrī bija 764

2002.gada absolventi jeb 0,83% bezdarbnieku skaitā. No kopējā

absolventu skaita tas veidoja 5,3%, kas ir par 0,9 procenta

punktu vairāk nekā 2001.gadā.

2003.gada sākumā valsts

profesionālās izglītības iestādēs mācījās 43197 audzēkņi, to

skaits ir samazinājies par 2 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

13 profesionālās izglītības iestādēs arodizglītības programmās ar

pedagoģisko korekciju uzņem audzēkņus ar nepabeigtu

pamatizglītību.

2002.gadā Saeimā pieņemtās

Izglītības attīstības koncepcijas 2002.-2005.gadam īstenošanā

būtiska nozīme ir profesionālās izglītības kvalitātes atbilstības

darba tirgus prasībām nodrošināšana. Iepriekšējā gadā ir

aktualizēta profesiju standartu izstrādes un apstiprināšanas

kārtība, profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība,

profesionālās izglītības iestāžu un programmu akreditācijas

kārtība, uzsākta centralizēto profesionālās kvalifikācijas

eksāmenu īstenošana. 2002.gadā ir apstiprināti 102 profesiju (2.

-5.līmeņa) standarti, akreditētas 264 arodizglītības,

profesionālās vidējās izglītības un tālākizglītības programmas,

akreditētas 76 profesionālās izglītības iestādes.

Pēdējos divos gados būtiski ir

palielinājies pedagogu skaits tālākizglītības programmās.

Pedagogu ar normatīvajos aktos noteikto pedagoģisko izglītību

īpatsvars ir 67% (2000.gadā - 29%).

Problēma ir pedagoģiskā personāla

vidējā vecuma palielināšanās. Profesionālās izglītības iestādēs

un augstskolām ir grūtības piesaistīt gados jaunus pedagogus zemā

atalgojuma dēļ

Valstij prioritāro konkurētspējīgo

zināšanu un darbības virzienu kopējā analīze liecina, ka Latvijā

ir virkne zināšanu ietilpīgās augsto tehnoloģiju nozares

(informācijas tehnoloģijas, ķīmijas un farmācijas nozares,

optoelektronika, biomedicīna u.c.). Nozaru tālākai attīstībai

nepieciešami jauni, augsti kvalificēti speciālisti, piemēram,

šobrīd aktīvos augsto tehnoloģiju uzņēmumos visaugstāk

kvalificētā personāla (doktora grāds) vidējais vecums pārsniedz

50 gadus, bet jaunu doktora grādu ieguvēju skaits attiecīgajās

nozarēs ir minimāls.

Valstī arvien vairāk studentu

augstskolās izvēlas sociālās zinātnes, bet nepietiekams ir

studējošo un augstskolu beidzēju skaits inženiertehniskajās

zinātnēs, dabas zinātnēs, kā arī informācijas un komunikāciju

tehnoloģiju nozarēs, kuras ir svarīgs pamats jaunu zināšanu un

tehnoloģiju ietilpīgu risinājumu ieviešanai ekonomikā. Pastāv

aktuāls jautājums par studentu ieinteresētības veicināšanu

izvēlēties eksaktās zinātnes, kā arī par modernas infrastruktūras

pieejamību augstskolās, vadošajos zinātnes un pētniecības

centros.

2001.gada Lauksaimniecības

skaitīšanas rezultāti liecina, ka no visām apsekotajām

saimniecībām - 74 % saimniecību vadītājiem nebija speciālas

lauksaimnieciskās izglītības, bet bija tikai praktiskā pieredze

lauku darbos; 7,4 % - saimniecību vadītājiem bija pamatapmācība

lauksaimniecībā; 15% - saimniecību vadītājiem bija profesionālā

izglītība lauksaimniecībā un tikai 3,8 % - saimniecību vadītāju

bija ar augstāko lauksaimniecisko izglītību.

Lai gan lauksaimniecība iezīmējas

kā potenciāli perspektīvs sektors, patreiz novērojama izglītības

popularitātes samazināšanās lauksaimniecības profesijās.

Izglītojamo skaits Zemkopības ministrijas izglītības iestādēs

lauksaimniecības programmu grupā samazinājies no 8113

izglītojamajiem (tas ir 70,3% no visiem izglītojamajiem)

1994./1995.mācību gadā uz 2136 izglītojamajiem (tas ir 16,1% no

visiem izglītojamajiem) 2001./2002. mācību gadā. Šis skaits

nespēj aizstāt esošos speciālistus lauksaimniecībā.

Pieaugušo lauksaimnieku un lauku

iedzīvotāju apmācību, konsultēšanu un informēšanu veic Latvijas

Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs

(turpmāk - LLKC). Pieaugušo tālākizglītība aptver iedzīvotājus ar

dažādu sākotnējo izglītību (pamata, vidējo, speciālo, augstāko

nelauksaimniecisko, kā arī lauksaimniecisko) piedāvājot

izglītoties mūža garumā programmās, lai paaugstinātu produkcijas

konkurētspēju ES valstu tirgos, aktivizētu nelauksaimnieciskās

uzņēmējdarbības attīstību.

LLKC filiāles 26 lauksaimniecības

konsultāciju biroji organizē pieaugušo neformālo izglītību gan

pēc izglītojamo pieprasījuma, gan ZM pasūtījuma. 2002.gadā

noritēja darbs pie Profesionālās pilnveides izglītības programmas

"Lauksaimniecības pamati" izstrādes un pie citu profesionālās

pilnveides izglītības programmu izveides

Attiecībā uz mācībām visas dzīves

ilgumā skat. 12.vadlīniju par nodokļu stimuliem darba ņēmēju

izglītības līmeņa un profesionālās kvalifikācijas

paaugstināšanai.

4.2. Mērķi

• Profesionālās izglītības

kvalitātes atbilstības darba tirgus vajadzībām nodrošināšana.

• Profesionālās izglītības un

tālākizglītības pieejamības nodrošināšana.

• Lauku iedzīvotāju zināšanu un

prasmju līmeņa paaugstināšana, sniedzot tiem pieejamu,

kvalitatīvu izglītību, apmācības un konsultācijas, kas sekmētu

viņu konkurētspēju un iespēju pārorientēties no lauksaimniecības

uz alternatīviem nodarbošanās veidiem laukos.

• Profesionālās orientācijas

attīstība mūžizglītības kontekstā.

4.3. Darbības

rezultāti

• Veicināta pašvaldību un

reģionālo sociālo partneru lomas palielināšana profesionālās

izglītības valsts politikas veidošanā un īstenošanā (IZM).

• Darbaspēka prasmju

paaugstināšana, modernizējot profesionālās izglītības saturu un

pilnveidojot profesionālās izglītības kvalitātes vērtēšanu

(IZM).

• Pilnveidota augstākā izglītība

atbilstoši darba tirgus pieprasījumam (IZM).

• Sekmēta izglītības pieejamība

lauku iedzīvotājiem un sociāli neadaptētajām personām (IZM,

ZM).

• Profesionālās orientācijas un

konsultatīvo pakalpojumu nodrošināšana pieaugušo tālākizglītības

veicināšanai (IZM).

4.4.

Rezultatīvie rādītāji

• Izstrādāti apmēram 250 profesiju

standarti.

• Izglītības pasākumos iesaistīti

15 000 lauku uzņēmēji.

• Sniegtas 50 000 bezmaksas

konsultācijas lauksaimniekiem un lauku iedzīvotājiem.

• Sniegti profesionālās

orientācijas pakalpojumi 6000 pieaugušajiem.

4.5. Pasākumu

laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

N.p.k.

Pasākumama nosaukums

Izpildes

laiks

Resursi (milj. Ls)

Atbildīgās institūcijas

(sadarbības partneri)

2002

2003

Aprēķināti

2004

Nodrošināt Profesionālās

izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības

apakšpadomes darbību

Katru gadu

0,0018

0,001

IZM

Turpināt profesiju standartu

izstrādi sadarbībā ar nozaru ministrijām, darba devēju un

profesionālajām organizācijām

2002-2003

0,018

0,01

Nav aprēķināti

IZM, ZM, LOSP

Turpināt profesionālās

izglītības programmu satura pilnveidi, mācību metodisko

līdzekļu izstrādi un pavairošanu

Regulāri

0,026

0,02

Nav aprēķināti

IZM, ZM, LLKC

Ieviest centralizētos

profesionālās kvalifikācijas eksāmenus profesionālajā

izglītībā

2002- 2004

0,007**

0,009**

Nav aprēķināti

IZM

Pilnveidot profesionālās

izglītības pedagogu tālākizglītības sistēmu

2002- 2004

0,005

0,002**

Nav aprēķināti

IZM

Optimizēt valsts budžeta

finansēto studiju vietu skaitu augstskolās1

2002-2006

IZM, AIP, augstskolas

Pilnveidot studiju programmu

licencēšanas un akreditācijas procedūras

2003-2005

IZM, augstskolas, darba

devēji

Veicināt koledžu izveidi,

kurās tiek īstenotas 1.līmeņa profesionālās studiju

programmas

2002- 2005

IZM

Atbalstīt tirgus orientēto

pētījumu projektu veidā institūtu, laboratoriju un firmu

praktiski pielietojamos pētījumus un izstrādnes

Katru gadu

0,85

0,90

IZM, Latvijas Zinātnes

padome

10.

Profesionālās orientācijas

informācijas pasākumi

2002- 2006

0,044***

0,036***

Nav aprēķināti

IZM

11.

Mūžizglītības veicināšanai

uzsākt SAPARD pavadošo pasākumu "Apmācības"

2000- 2006

0,511****

0,511

ZM, LAD

12.

Kvalifikācijas celšanas

pasākumi zemniekiem un lauku uzņēmējiem

Katru gadu

0,707

Nav aprēķināti

ZM, LLKC

* Pasākumu īstenošanai nav

nepieciešams tiešs papildu finansējums

** IZM pārziņā esošajās izglītības

iestādēs

*** Kopfinansējums ar ES

****finansējums plānots un

pieejams, bet netika izmantots

1 Palielināt profesionālo studiju

programmu, 1.profesionālā līmeņa programmu īpatsvaru, palielināāt

studiju vietu skaitu inženierzinātņu un tehnoloģiju, IT jomā,

samazināt studiju vietu skaitu sociālo zinātņu un skolotāju

izglītības jomā, palielināt studiju vietu skaitu doktorantūrā

visās studiju jomās.

5. vadlīnija.

Iedzīvotāju izglītības attīstība datorzinību un Interneta

jomā

5.1. Situācijas

raksturojums

1997.gadā valsts investīciju

programmas ietvaros tika uzsākta valsts atbalstīta Latvijas

izglītības informatizācijas sistēma (LIIS). LIIS projektā tika

aptvertas visas galvenās izglītības sistēmas sastāvdaļas:

izglītojamo un pedagogu apmācība, izglītības sistēmas pārvalde,

mācību materiālu izstrāde, informatīvais serviss un

infrastruktūras izveide visos izglītības sistēmas līmeņos.

Pamatprincips - vienota un kompleksa pieeja visu funkciju

(informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) izglītība,

skolotāju apmācība, IKT lietošana izglītības sistēmas pārvaldē)

informatizācijai visos līmeņos (izglītības iestādēs, izglītības

pārvaldēs (pašvaldību), valsts iestādēs, Izglītības un zinātnes

ministrijā), izmantojot kopīgu infrastruktūru - datorus un

internetu.

2000.gadā tika panākts, ka

praktiski katrai vidusskolai ir aprīkota vismaz viena datorklase,

2001.gadā tika sasniegta situācija, kad uz 26 skolu audzēkņiem ir

viens dators, 2002.gada beigās viens mācību dators ir 20

audzēkņiem un 44 % no vispārējās izglītības iestādēm (skolām) ir

pieslēgtas internetam tiešsaistē. LIIS ietvaros paveiktais īsumā

- skolu aprīkošana ar datorklasēm; interneta pieslēgumu izveide

pilsētu un rajonu skolās; mācību materiālu sagatavošana 80 000 A4

lapu apjomā; izveidoti 40 LIIS reģionālie centri; veikta

personāla sagatavošana (multiplikatoru apmācība, skolotāju

apmācība, tehniskās uzturēšanas personāla apmācība); izstrādāta

programmatūra, kas tiek lietota visās Latvijas skolās, izglītības

pārvaldēs, vairākās augstskolās.

Īpaši būtiski, ka LIIS projekta

ietvaros, attīstot LIIS reģionālos centrus, plānots apmācīt arī

izglītību jau ieguvušos iedzīvotājus.

Lai veicinātu iedzīvotāju

izglītību datorzinību un "Internet" jomā, it īpaši skolēniem

nepieciešamās zināšanas un prasmes datorzinībās, likums "Par

uzņēmumu ienākuma nodokli" paredz nodokļu atvieglojumu iespēju

uzņēmumiem, kuri izglītības iestādēm bez atlīdzības nodod

skaitļošanas iekārtas vai to aprīkojumu, samazinot ar uzņēmumu

ienākuma nodokli apliekamo ienākumu par šo ierīču vērtību finansu

grāmatvedībā to izslēgšanas brīdī.

5.2. Mērķi

• Veicināt profesionālās

izglītības iestāžu informatizāciju.

• Nodrošināt skolēniem un

jauniešiem nepieciešamās zināšanas un prasmes datorzinībās.

• Veikt kvalificēta personāla

sagatavošanu, skolotāju profesionālās meistarības

pilnveidošanu.

• Datorklašu aprīkošana,

modernizācija un interneta pieslēgumu tālāka veidošana.

• Likvidēt datoranalfabētismu,

veikt apmācību un atestāciju atbilstoši ECDL (European Computer

Driving Licence) prasībām.

5.3. Darbības

rezultāti

• Uzlabota izglītības iestāžu

nodrošināšana ar datortehniku, kā arī izveidots un uzlabots

interneta pieslēgumus (IZM).

• Attīstīta informācijas

tehnoloģiju izmantošana mācību un metodisko materiālu izstrādē

(IZM).

5.4.

Rezultatīvie rādītāji

• Datortehnikas nodrošinājuma

pieaugums (mērķis tuvākiem gadiem - 1 dators uz 10 audzēkņiem),

līdztekus atjaunojot morāli un fiziski novecojušo tehniku.

5.5. Pasākumu laika

grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

N.p.k.

Pasākum nosaukums

Izpildes

laiks

Resursi (milj. Ls)

Atbildīgās institūcijas

(sadarbības partneri)

2002

2003

Aprēķināti

2004

Veicināt profesionālās

izglītības iestāžu informatizāciju

2003

IZM, ZM, izglītības

iestādes

LIIS projekta

īstenošana2

2006

0,426

0,460

IZM, LU, ISEC, pašvaldības,

izglītības iestādes

* Pasākumu īstenošanai papildus

līdzekļi nav paredzēti.

2 Sagatavot normatīvo un metodisko

bāzi obligātā informātikas mācību priekšmeta mācīšanai vispārējās

izglītības iestādēs atbilstoši Eiropas datorlietošanas prasmju

standartam; nodrošināt Latvijas izglītības sistēmas pārvaldes

informatizācijas programmatūras pilnveidi.

6. vadlīnija.

Nodarbinātību bremzējošo faktoru novēršana darba tirgū

6.1. Situācijas

raksturojums

Divas reizes gadā NVD veic darba

devēju aptaujas darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma darba

tirgū prognozēšanai, nodarbināto skaita izmaiņu un nodarbinātības

situācijas prognozēšanai valstī. Ar mērķi noskaidrot, kādēļ

ilgstoši nav iespējams aizpildīt darba devēju pieteiktās brīvās

darba vietas jeb speciālistu vakances t.i. identificēt darbaspēka

pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstības iemeslus, NVD divas

reizes gadā veic arī ilgstoši neaizpildīto vakanču (brīvo darba

vietu) analīzi.

Reizi gadā NVD apkopo informāciju

par augstskolu, profesionālās izglītības skolu, vidējās

izglītības skolu un pamatskolu kārtējā kalendārā gada

absolventiem, kas ir reģistrējušies NVD un ieguvuši bezdarbnieka

statusu. Informācija tiek nosūtīta IZM izmantošanai izglītības

kvalitātes uzlabošanā.

Ik gadu NVD veic arī kādas no

paaugstināta bezdarba riska grupas (problēmu grupas) bezdarbnieku

aptauju. Problēmu grupu bezdarbnieku aptauju mērķis ir noskaidrot

iemeslus, kas traucē bezdarbnieku atgriešanos aktīvajā darba

dzīvē, un identificēt nepieciešamo palīdzību un atbalstu, kas

būtu jānodrošina, lai paaugstinātu šo bezdarbnieku konkurētspēju

darba tirgū un līdz ar to arī pastāvīga darba atrašanas iespējas.

2003.gadā NVD plāno veikt to jauniešu - bezdarbnieku vecumā no 15

līdz 25 gadiem aptauju, kas nav pabeiguši pamatizglītības

iegūšanu vai arī ieguvuši tikai pamatizglītību.

Valsts investīciju programmas

ietvaros laikā no 1993.gada līdz šim laikam NVD tiek īstenots

investīciju projekts, kas sākotnēji tika uzsākts ar nosaukumu

"Nodarbinātības valsts dienesta datorizācija". Ņemot vērā

Latvijas paredzamo integrāciju Eiropas Savienībā un šai kontekstā

NVD īstenojamos jaunos uzdevumus gan brīvas darbaspēka kustības

nodrošināšanā atbilstoši ES regulai 1612/68 "Par darba ņēmēju

pārvietošanās brīvību kopienā", gan arī NVD deleģēto

starpniekinstitūcijas funkciju ESF administrēšanā izpildes

nodrošināšanā atbilstoši Pamatnostādnēm par ES strukturālo

instrumentu vadības, uzraudzības un novērtēšanas sistēmu,

sākotnēji uzsāktais NVD datorizācijas projekts tika principiāli

pārstrādāts, ietverot tajā NVD jaunos uzdevumus informācijas

apmaiņas nodrošināšanai Eiropas Savienības nodarbinātības

dienestu (EURES) tīklā un ESF starpniekinstitūcijas pienākumu

pildīšanā. No 2002.gada VIP ietvaros tiek īstenots projekts

"Nodarbinātības valsts dienesta attīstība nodarbinātības

politikas efektīvas ieviešanas nodrošināšanai". Minētā VIP

projekta īstenošana ir savstarpēji saistīta ar Phare 2002.gada

nacionālajā programmā iekļautā Eiropas Komisijas akceptētā

projekta LE02.06.01. "Nodarbinātības stratēģija (institūciju

stiprināšana)" īstenošanu. Nacionālās programmas Phare 2002

finanšu memorands tika parakstīts 2002.gada 18.decembrī, līdz ar

to plānojams, ka projektā ietverto aktivitāšu īstenošana tiks

uzsākta 2003.gada beigās. Projekta IT aktivitāšu īstenošana tiks

pabeigta 2004.gada beigās. Tā ietvaros paredzēta reģionālo

pašinformācijas centru ierīkošana bezdarbniekiem, datorcentru

ierīkošana invalīdiem, NVD datubāzu sistēmas attīstība. NVD

datubāzu sistēmas attīstība ietver datubāzu attīstības

koncepcijas izstrādi, bezdarbnieku un CV datubāzu izveidošana,

brīvo darba vietu (vakanču) datubāzes pilnveidošana, datubāzes

izveidošana informācijas iegūšanai par darba tirgus situāciju

valstī.

Darbaspēka reģionālā mobilitāte ir

nozīmīgs instruments darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma

līdzsvarošanai. Pie patreizējās infrastruktūras un dzīvokļu

jautājumu risināšanas valsts un pašvaldību līmenī darba devējiem

nākas pašiem risināt sev nepieciešamā darbaspēka pārvietošanās

jautājumus. Tādējādi tiek bremzēta nodarbinātības attīstība,

radot papildus slogu uz darbaspēka izmaksām.

6.2. Mērķi

• Sekmēt darbaspēka profesionālo

un ģeogrāfisko mobilitāti.

• Nodrošināt darba tirgus

pieprasījuma izpētes kvalitatīvu un kvantitatīvu attīstību.

• Informācijas apmaiņas

operativitātes nodrošināšana par darbaspēka pieprasījumu un

piedāvājumu darba tirgū.

6.3. Darbības

rezultāti

• Darba tirgus pētījumu

paplašināšana un darba tirgus pētījumu kvalitātes uzlabošana (LM,

NVD).

• Bezdarba datu uzskaites,

informācijas pieejamības un informācijas apmaiņas operativitātes

paaugstināšana (LM, NVD).

• Veikta sagatavošana informācijas

starptautiskās apmaiņas nodrošināšanai ES Nodarbinātības dienestu

EURES kopējā informācijas sistēmā (LM, NVD).

6.4.

Rezultatīvie rādītāji

• Īstenots VIP projekts

"Nodarbinātības valsts dienesta attīstība nodarbinātības

politikas efektīvas ieviešanas nodrošināšanai" atbilstoši tā

plānotajam laika grafikam un plānotajā apjomā.

• Veikti visi nepieciešamie

sagatavošanās darbi Phare 2002 projekta LE02.06.01.

"Nodarbinātības stratēģija (institūciju stiprināšana)" veiksmīgas

īstenošanas uzsākšanai.

6.5. Pasākumu

laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

p.k.

Pasākum nosaukums

Izpildes

laiks

Resursi (milj. Ls)

Atbildīgās institūcijas

(sadarbības partneri)

2002

2003

Aprēķināti

2004

VIP projekta "Nodarbinātības

valsts dienesta attīstība nodarbinātības politikas

efektīvas ieviešanas nodrošināšanai" 1.komponentes "ES

informācijas apmaiņas prasībām atbilstošas NVD informatīvās

sistēmas attīstība" īstenošana

2003-2006

0,180

0,250

0,485

LM, NVD

Phare 2002 projekta

LE02.06.01. "Nodarbinātības stratēģija (institūciju

stiprināšana)" īstenošanas uzsākšana

2003-2004

Kopā - 0,558,

t.sk., līdzfinansējums -

0,014

Kopā - 0,790,

t.sk., līdzfinansējums -

0,201

LM, NVD, PKIC,

EM, IZM

7. vadlīnija.

Diskriminācijas mazināšana un sociālās vienlīdzības veicināšana

nodarbinātībā

7.1. Situācijas

raksturojums

Valstī par vienu no sociāli

mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām uzskatāmi cilvēki ar

invaliditāti. Tiesību uz darbu cilvēkiem ar invaliditāti

realizācija balstās uz cilvēku iespējām strādāt un uz viņu

nodarbinātību veicinošiem pasākumiem.

Analizējot pēdējo četru gadu datus

par invalīdu-bezdarbnieku īpatsvaru kopējā bezdarbnieku skaitā,

ir skaidri izteikta invalīdu īpatsvara palielināšanās tendence -

invalīdu īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā ir pieaudzis no 1%

1999.gada 1.janvārī līdz 2,2% 2003.gada 1.janvārī (skat.

pielikuma 5. zīmējumu). 2003.gada sākumā NVD uzskaitē bija 1977

invalīdi-bezdarbnieki.

Svarīgākie invalīdu - bezdarbnieku

bezdarba iemesli ir:

• darbspēju daļēja zaudēšana un ar

to saistītās problēmas (nevar strādāt pilnu darba laiku, darba

veikšanai nepieciešami dažādi palīglīdzekļi, speciālas darba

vietas u.c.);

• pirms darbspēju zaudēšanas

apgūtās profesijas neatbilstība invalīda- bezdarbnieka

patreizējam veselības stāvoklim;

• daļai invalīdu-bezdarbnieku

darbiekārtošanās iespējas ietekmē ne tikai veselības traucējumi,

bet arī profesionālās izglītības trūkums. Uz 01.01.2003. 1008

invalīdi jeb 51% no kopējā invalīdu-bezdarbnieku skaita nebija

ieguvuši profesionālo izglītību;

• daļai invalīdu-bezdarbnieku ir

raksturīga zema pašapziņa un pārliecības trūkums par savu spēju

iekļauties strauji mainīgajā darba tirgū, tādēļ viņi ir samērā

pasīvi, iesaistoties NVD organizētajos aktīvās nodarbinātības

pasākumos un savas vietas meklēšanā darba tirgū.

Viena no svarīgākajām

invalīdu-bezdarbnieku integrēšanās darba tirgū problēmām ir darba

devēju nevēlēšanās pieņemt darbā darbiniekus, kuriem ir noteikta

invaliditāte. Otra nozīmīgākā problēma ir profesionālo izglītību

ieguvušo vai bezdarbnieku profesionālās apmācības un

pārkvalifikācijas kursus pabeigušo invalīdu - bezdarbnieku

praktisko darba iemaņu trūkums apgūtajā (vai arī pēc

invaliditātes iegūšanas no jauna apgūtajā) profesijā.

Latvijā 64 vispārizglītojošajās

speciālās izglītības iestādēs mācās vairāk nekā 12 tūkst.

skolēnu3.

Jāatzīmē, ka valsts ir noteikusi

samazinātu nodokļu likmi, kas jāmaksā par darbinieku-invalīdu.

Sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme, ja darba devējs

nodarbina 1. vai 2.grupas invalīdu, 2003.gadā ir 30,32%

(vispārējā gadījumā - 33,09%), kur darba devējs maksā 22,08%

(vispārējā gadījumā - 24,09%).

Nozīmīgs instruments invalīdu

integrācijas darba tirgū veicināšanai ir profesionālās

rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana. Profesionālā

rehabilitācija ir sociālais pakalpojums, kas nodrošina

profesionālo zināšanu un prasmju atjaunošanu vai attīstīšanu, arī

jaunas profesijas apgūšanu, atbilstoši personas funkcionālo

traucējumu veidam, smaguma pakāpei un iepriekš iegūtās izglītības

un kvalifikācijas līmenim.

Profesionālās rehabilitācijas

pakalpojumus iespējams saņemt BO VSIA "Koledža RRC",

Arodapmācības un rehabilitācijas centrā "Alsviķi". Šajos centros

invalīdiem ir iespēja apgūt profesiju, saņemt individuālu sociālo

rehabilitāciju ar medicīniskās rehabilitācijas elementiem, dažādu

speciālistu - psihologa, sociālā darbinieka, logopēda, zīmju

valodas tulka, fizioterapeita u.c. - pakalpojumus. Pirms mācību

uzsākšanas klientiem tiek noteikta profesionālā piemērotība, lai

pārliecinātos, ka viņu veselības stāvoklis, spējas un zināšanas

ļaus veiksmīgi apgūt izvēlēto profesiju vai ieteiktu piemērotākas

profesijas apguvi.

Koledžā RRC invalīdi var apgūt

tādas profesijas kā biroja komercdarbinieks, uzskaites un

grāmatvedības darbinieks, elektronikas montētājs, programmējamās

automātikas mehāniķis, programmētājs. Uzsākot 2001./2002.mācību

gadu, ieviesta jauna izglītības programma, kas dod iespēju iegūt

pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību informācijas

tehnoloģijā un telekomunikācijā.

Arodapmācības un rehabilitācijas

centrā "Alsviķi" iespējams apgūt koksnes materiālu apstrādātāja,

pavāra palīga, šuvēja, apavu remontētāja, teksta redaktora

operatora un mājsaimnieces profesiju.

Esošais valsts finansējums ļauj

nodrošināt 288 personu profesionālo rehabilitāciju gadā.

Ņemot vērā to, ka gadā

invaliditāte pirmreizēji vai atkārtoti tiek noteikta 40043

personām darbspējīgajā vecumā, no kurām 1412 personām (4%)

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija un tās

struktūrvienības sniedz atzinumu par nepieciešamību apgūt jaunu

profesiju, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība

ir jāpaplašina.

PKIC sniedz profesionālās

orientācijas pakalpojumus invalīdiem piemērotas profesijas

noskaidrošanā pēc darbaspēju zaudējuma un profesionālo plānu

veidošanā. Profesionālā orientācija ir sevišķi nepieciešama, ja

darba spēju zaudēšanas rezultātā invalīdiem nav iespējams strādāt

agrāk apgūtajā profesijā un ir nepieciešams pārorientēties vai

invalīdi nejūtas pārliecināti par savu profesionālo piemērotību

izvēlētajā tālākajā izglītībā. Pieprasījums no invalīdu puses pēc

PKIC pakalpojumiem pagaidām ir neliels - 2002. gadā konsultācijas

saņēma 60 invalīdi. Taču ir nepieciešams tālāk attīstīt šo

palīdzības veidu un, lai mazinātu veselības stāvoklim

neatbilstošas profesijas izvēles gadījumu skaitu, izstrādāt

rekomendācijas profesionālajā orientācijā cilvēkiem ar veselības

traucējumiem.

NVD cenšas palīdzēt

invalīdiem-bezdarbniekiem darbā iekārtošanās problēmu risināšanā,

tomēr, kā liecina NVD līdzšinējā pieredze, labāka invalīdu darbā

iekārtošanās ir panākama galvenokārt uzlabojot viņu profesionālo

kvalifikāciju un paaugstinot invalīda bezdarbnieka konkurētspēju

darba tirgū.

2002.gada 498

invalīdi-bezdarbnieki ar NVD palīdzību ir iekārtojušies pastāvīgā

darbā. 24 invalīdi-bezdarbnieki ir nosūtīti uz PKIC padziļinātai

profesionālajai orientēšanai vai profesionālās piemērotības

noteikšanai. 2002. gada laikā NVD ir iesaistījis

invalīdus-bezdarbniekus aktīvajos nodarbinātības pasākumos (skat.

pielikuma 14. tabulu).

NVD 2001.gada vidū pilotprojektu

veidā uzsāka bezdarbniekiem sniegto pakalpojumuklāsta

paplašināšanu. Pasākums "Subsidētās darba vietas

invalīdiem-bezdarbniekiem" paredzēts bezdarbniekiem, kuriem

Valsts darba ekspertīzes ārstu komisija ir noteikusi

invaliditāti, un kuri ir ieguvuši profesionālo izglītību.

Pilotprojekta ietvaros 2001.gadā tika izveidotas 30 subsidētās

darba vietas invalīdiem bezdarbniekiem. Uz 2002. gada beigām

pilotprojekta I etapa ietvaros darbu pabeiguši 27

invalīdi-bezdarbnieki, no kuriem 22 jeb 81% no darbu

pilotprojekta ietvaros pabeigušo bezdarbnieku skaita iekārtojās

pastāvīgā darbā. Lai analizētu nodarbinātības situāciju vietējā

līmenī un izvērtētu nodarbinātības situācijas attīstību 2002.gada

2.pusgadā, prognozētu darba devēju pieteikto darba vietu

palielinājumu vai samazinājumu un uzzinātu darba devēju gatavību

iesaistīties NVD organizētajos jaunajos nodarbinātību

veicinošajos pasākumos (pilotprojektos) un darba devēju attieksmi

pret NVD pakalpojumiem, NVD filiāles 2002.gada jūnijā veica darba

devēju aptauju. Valstī kopā tika aptaujāti 7 511 darba devēji.

Diemžēl tika konstatēts, ka vēl joprojām nav vērojama darba

devēju liela ieinteresētība veidot subsidētās darba vietas

invalīdiem-bezdarbniekiem, jo darba devēju aptaujā tika

konstatēts, ka 2003.gadā subsidētās darba vietas invalīdiem ir

gatavi veidot tikai 22 darba devēji, iesaistot šajā pasākumā 38

invalīdus.

Izglītības un zinātnes ministrija

sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi izmantojot ziemeļvalstu

palīdzību organizē profesionālo apmācību ieslodzītajiem brīvības

atņemšanas vietās - Cēsīs, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā un Rīgā

- vairāk kā 400 personām. Izglītības programmu apguves noslēgumā

ieslodzītajiem ir iespējas kārtot kvalifikācijas eksāmenus un

saņemt valsts atzītus profesionālo kvalifikāciju apliecinošus

dokumentus

Latvijā jautājums par notiesāto

nodarbinātību joprojām ir aktuāls, jo notiesātie, nestrādājot un

atrodoties pilnā valsts apgādībā, faktiski ir bezdarbnieki ar

tiesībām uz darbu, kuru uzturēšana ir uzkrauta nodokļu

maksātājiem.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes

kodeksa 51.pantu, notiesātos iesaista darbā brīvības atņemšanas

iestāžu uzņēmumos, ja iestādes administrācijai ir iespējams

notiesātos nodrošināt ar darbu.

Ieslodzījuma vietās 2002.gadā tika

nodarbināti 28,98 % darbaspējīgo notiesāto un saražota produkcija

(sniegti pakalpojumi) summā par 526 182 Ls, (2001.gadā - 28,35 %

darbaspējīgo notiesāto).

Pēdējos gados ir vērojama

notiesāto nodarbinātības palielināšanās tendence, tomēr šie

rezultāti nav apmierinoši. IeVP budžetā ražošanas attīstībai

cietumos un materiāli tehniskās bāzes atjaunošanai līdzekļi

iedalīti netiek, kas ar katru gadu samazina līdzvērtīgas

konkurences iespējas, piedāvājot savu produkciju vai

pakalpojumus. Ražošanas iekārtas, kas atrodas cietumos, ir gan

morāli, gan fiziski novecojušas.

Daudziem notiesātajiem ir vai nu

ļoti zema profesionālā kvalifikācija, vai tās vispār nav, kas

apgrūtina augstvērtīgas un kvalitatīvas produkcijas

izgatavošanu.

Ņemot vērā starptautisko pieredzi

ražošanas procesu nodrošināšanai cietumos, nepieciešams

mērķtiecīgi, katru gadu, piešķirt līdzekļus no valsts budžeta ne

tikai cietumu uzturēšanai, bet arī nozaru ražošanas izveidošanai

un attīstībai tajos un notiesāto profesionālai apmācībai un

kvalifikācijas uzlabošanai.

Pagaidām valstī nav vajadzīgā

līmeņa ieinteresētība, lai palīdzētu cietumos organizēt

vienkāršas produkcijas izgatavošanu (pakalpojumu sniegšanu), kā

arī noteiktu produkcijas sarakstu, kurš būtu ņemts vērā

produkcijas iepirkšanā valsts institūcijām.

Tomēr jāatzīmē, ka likums "Par

uzņēmumu ienākuma nodokli" paredz nodokļa atlaidi uzņēmumiem, kas

izmanto kā darbaspēku notiesātos.

7.2. Mērķi

• Veicināt invalīdu integrēšanos

izglītībā un darba tirgū.

• Nodrošināt preventīvos un

aktīvos pasākumus sociāli izstumtajiem, cilvēkiem ar īpašām

vajadzībām, kā arī cilvēkiem ar risku nonākt vienā no šīm

grupām.

• Nodarbināt notiesātos, kuri ir

izteikuši vēlēšanos strādāt, ņemot vērā viņu profesionālo

kvalifikāciju, darba iemaņas, iepriekšējo darba pieredzi,

intereses, kā arī cietumu iespējas.

• Ieinteresēt potenciālus

pasūtītājus cietumos saražotās vienkāršās produkcijā (pakalpojumu

sniegšanā).

7.3. Darbības

rezultāti

• Paplašināts profesionālajā

izglītībā iesaistīto personu loks (IZM).

• Nodrošināta profesionālo prasmju

apguve darba vietā vai profesionālās kvalifikācijas uzlabošana

pie darba devēja izveidotajās subsidētajās darba vietās (LM,

NVD).

• Paplašināti profesionālās

orientācijas un konsultēšanas pakalpojumi invalīdiem (LM,

PKIC).

• Nodrošināta profesionālās

rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību invalīdiem (LM).

• Normatīvās bāzes pilnveidošana

notiesāto nodarbinātības veicināšanai (TM).

7.4.

Rezultatīvie rādītāji

• Iesaistīti aktīvajos

nodarbinātības pasākumos 900 invalīdus-bezdarbnieki.

• Palielināts profesionālajā

apmācībā iesaistīto notiesāto skaits par 3%-4%.

• Palielināts nodarbināto

īpatsvars darbaspējīgo notiesāto kopskaitā par 0,25

procentpunktiem.

7.5. Pasākumu laika

grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

N.p.k.

Pasākum nosaukums

Izpildes

laiks

Resursi (milj. Ls)

Atbildīgās institūcijas

(sadarbības partneri)

2002

2003

Aprēķināti

2004

Palielināt profesionālās

izglītības programmu piedāvājumu riska mērķgrupām -

personām ar nepabeigtu pamatizglītību, personām ar īpašām

vajadzībām, ieslodzītajiem brīvības atņemšanas vietās.

Katru gadu

IZM

Notiesāto nodarbinātība

Katru gadu

1,969**,

t.sk. no budžeta 0,796

2,022**,

t.sk. no budžeta 0,861

1,881

TM, IeVP, FM,

Notiesātom profesionālā

apmācība

Katru gadu

0,157**,

t.sk. no budžeta 0,03

0,167**,

t.sk. no budžeta 0,035

0,176

TM, IeVP,

IZM, LM

Profesionālā rehabilitācija

Katru

gadu

0,694

0,696

Nav

aprēķināti

* Pasākumu īstenošanai nav

nepieciešams tiešs papildu finansējums.

** Kopējie resursi, ieskaitot

budžeta līdzekļus.

3 43 speciālās izglītības iestādēs

mācās 5860 bērni ar garīgās attīstības traucējumiem, 26 no tām ir

izveidotas 70 arodklases, kurās profesionālās izglītības

programmās mācās 602 skolēni. Vairums no viņiem mācās

profesionālās pamatizglītības un arodizglītības programmās

(lauksaimniecības, kokapstrādes, tekstilapstrādes, būvniecības

u.c. profesijās). 35 profesionālās izglītības iestādēs 52 dažāda

profila profesijas apgūst 112 bērni, kuriem piešķirta otrās vai

trešās grupas invaliditāte.

Pasākumi noteiktām personu grupām

tiks veikti 1.vadlīnijas pasākumu ietvaros.

Profesionālā orientācija un

konsultēšana invalīdu integrācijai izglītībā un darba tirgū tiek

veikta 1. vadlīnijas 1.5.4.pasākuma ietvaros.

II pīlārs.

Uzņēmējdarbības attīstība un darbavietu radīšana

8. vadlīnija.

Šķēršļu mazināšana uzņēmējdarbības uzsākšanai un tālākai

turpināšanai

8.1. Situācijas

raksturojums

Latvijā veiktās uzņēmējdarbības

vides reformas, kuras koordinē LAA, ir saņēmušas CCBest statusu

ES novērtējumā 2001. gadā. Tas nozīmē, ka Latvijas pieredze tiek

rekomendēta arī pārējām kandidātvalstīm.

Samazinoties administratīvajām

barjerām uzņēmējiem kļūs draudzīgāks uzņēmējdarbības likumdošanas

kopums, likumi kļūs uzņēmējam vienkāršāk saprotami un saskaņoti

ar uzņēmējdarbības praksi.

Reformu tālāka virzība būs

balstīta uz iepriekšējo reformu sistemātiskas un regulāras

analīzes bāzes, kas integrēs reformu procesu vienotā un

nepārrautā ciklā. Tiks izveidots institucionalizēts reformu

rezultātu izvērtēšanas mehānisms - uzņēmēju aptaujas par

uzņēmējdarbības vides stāvokļa izmaiņām.

2001.gadā Uzņēmumu reģistrā un

Valsts ieņēmumu dienestā tika ieviesta vienota uzņēmumu

reģistrācijas sistēma (tie tiek reģistrēti vienuviet),

samazinātas vairāku nodokļu likmes un veikti citi pasākumi

uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Tomēr administratīvo šķēršļu

joprojām vēl ir daudz. Piemēram, atsevišķām uzņēmumu grupām tiek

prasīta atkārtota pārreģistrācija dažādos specializētajos

reģistros (izglītības iestāžu, pārtikas uzņēmumu, tūrisma

uzņēmumu u.c.), uzņēmējdarbības uzsākšanai nepieciešama dažādu

atļauju saņemšana, kas saistīta ar ilglaicīgām birokrātiskām

procedūrām un nesamērīgi augstām (pat salīdzinot ar ES likmēm)

izmaksām. Lai uzsāktu uzņēmējdarbību, atsevišķām uzņēmumu grupām

jāsaņem vairāk nekā 30 atļaujas no dažādām institūcijām. Pagājušā

gada laikā ir ievērojami palielinājušās izmaksas, kas saistītas

ar reģistrācijas procesu. Piemēram, palielināts notariāli

apstiprināmo dokumentu apjoms, kas saistīts ar salīdzinoši lielām

izmaksām un laika patēriņu. Nodeva par reģistrācijas publikācijām

palielināta par vairāk nekā 30%. Tāpat izdevumi palielinās veicot

pārreģistrāciju specializētajos reģistros, Valsts Datu inspekcijā

u.c.

8.2. Mērķi

• Uzņēmējdarbībai un investīcijām

(ieguldījumiem) labvēlīgas vides izveide un nostiprināšana,

tuvinot to Eiropas Savienības līmenim

• Sekmēt tautsaimniecības nozaru

globālās konkurētspējas pieaugumu.

• Samazināt darba devēja ar

darbaspēka izmantošanu saistītās izmaksas.

8.3. Darbības

rezultāti

• Šķēršļu uzņēmējdarbības

uzsākšanai un turpināšanai samazināšana (LAA).

8.4.

Rezultatīvie rādītāji

• Veikta izpēte un analīze par

šķēršļiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un turpināšanai.

8.5. Pasākumu laika

grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

N.p.k.

Pasākum nosaukums

Izpildes

laiks

Resursi (milj. Ls)

Atbildīgās institūcijas

(sadarbības partneri)

2002

2003

Aprēķināti

2004

Pasākumi uzņēmējdarbības

vides uzlabošanai, t.sk.:

2003

0,035*

0,041

0,05

LAA, FIAS, ministrijas

u.c.

• Pasākumu plāna

uzņēmējdarbības vides uzlabošanai sagatavošana

2003

LAA

• Uzņēmējdarbības vides

uzlabošanas institucionālā modeļa pilnveidošana

2003

LAA, Tautsaimniecības

padome, uzņēmēju apvienības

* Projekts ieguvis 21700 Ls no MVU

konkurētspējas atbalsta programmas līdzekļiem.

9.-10.

vadlīnijas. Uzņēmējdarbības aktivitāšu sekmēšana.

Jaunas

nodarbinātības iespējas uz zināšanām balstītā sabiedrībā un

pakalpojumu sfērā

9.1. Situācijas

raksturojums

Raksturojot uzņēmējdarbības

aktivitāti Latvijā, jāatzīmē, ka kopš 1991.gada līdz 2003.gadam

Latvijā kopumā reģistrēti 168 tūkst. uzņēmumi, no kuriem apmēram

22% ir likvidēti. Reāli darbojošos uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību

skaits ir daudz mazāks, jo 2001.gada beigās bija tikai ap 41

tūkst. Uzņēmumu reģistrā esošie dibinātie, bet oficiāli

nelikvidētie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības ir uzskatāmi par

ekonomiski aktīviem. Arī rādītājs, kas raksturo ekonomiski aktīvo

uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību skaitu uz 1000 iedzīvotājiem,.

Latvijā ir krietni zemāks nekā vidējais ES un arī viens no

zemākajiem ES kandidātvalstu vidū (skat. pielikuma 10. tabulu).

Var atzīmēt, ka iedzīvotāju raksturojums pēc nodarbinātības

statusa liecina par darba devēju skaita samazinājumu 2002.gadā

par vienu piektdaļu, salīdzinot ar 2001.gadu, (skat. pielikuma

11. tabulu) un tas samēra nosacīti un netiešā veidā arī ilustrē

tendenci uzņēmējdarbības attīstībā. Latvijā aptuveni 99,3%

uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību pieder mazo un vidējo uzņēmumu

(MVU) grupai, tajos nodarbināti 69,8% strādājošo un tie saražo

63,2% no iekšzemes kopprodukta.

Mazie uzņēmumi ir nozīmīgs darba

vietu avots, uzņēmējdarbības virzītājspēks, kā arī jaunu biznesa

ideju augsne. Tiem ir izšķiroša loma valsts ekonomikas augsmē un

stabilizēšanā.

Vienlaicīgi mazie uzņēmumi ir

visjūtīgākie attiecībā uz izmaiņām uzņēmējdarbības vidē. Kā rāda

2002.gada uzņēmējdarbības rādītāji, ir saglabājusies tendence

samazināties gada laikā reģistrēto uzņēmumu skaitam. Uzņēmumu

reģistrā kopumā reģistrētas par 15% mazāk juridiskas personas

nekā 2001.gadā. Tas izskaidrojams ar:

• Konkurences palielināšanos visās

tautsaimniecības nozarēs, kas apgrūtina jaunu uzņēmumu ieiešanu

tirgū;

• Jaunu birokrātisku procedūru un

nodevu ieviešana, kas bremzē uzņēmējdarbības uzsākšanu;

• Kaimiņvalstu konkurences

palielināšanos.

Vienlaicīgi jāatzīmē, ka likvidēto

uzņēmumu skaits 2002.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu,

palielinājies par 12%, kas liecina, ka, pieaugot konkurencei un

lielo tirdzniecības tīklu ekspansijai, mazo uzņēmumu dzīvotspēja

samazinās.

Latvijas MVU attīstības nacionālās

programmas laika periodam no 1997. līdz 2001.gadam ietvaros, kā

vienu no veiksmīgākiem valsts atbalsta instrumentiem var minēt

MVU attīstības kreditēšanas programmu. Programmu īsteno Latvijas

Hipotēku un zemes banka. Programmas realizācija ir būtiski

veicinājusi kapitāla pieejamību MVU, kā arī komercbanku

iesaistīšanu aktīvākā MVU aizdevumu piedāvāšanā. 2002. gadā

Ministru kabinets akceptēja MVU attīstības kreditēšanas programmu

(otro posmu) turpmākiem trijiem gadiem. Programma veicinās MVU

investēt kapitālu pašiem savas komercdarbības attīstībā. Īpašu

uzmanību paredzēts pievērst uzņēmējdarbības uzsācēju un

mikrouzņēmumu finansēšanai.

Ir izstrādāts Latvijas MVU

attīstības programmas (2003.- 2006.) projekts. Programmas

vispārējie mērķi ir:

• Pilnveidot uzņēmējdarbības, it

īpaši MVU, institucionālo sistēmu;

• Palielināt uzņēmējdarbības

aktivitāti, it īpaši no Rīgas attālākajos reģionos;

• Dažādot MVU darbību un

palielināt konkurētspēju;

• Uzlabot kapitāla pieejamību un

izmantošanas efektivitāti;

• Sakārtot un pilnveidot ar MVU

darbību saistīto institucionālo bāzi un likumdošanu;

• Veicināt pašvaldību

ieinteresētību MVU attīstībā savā teritorijā.

Programma skar jautājumus, kas ir

būtiski valsts ilgtermiņa ekonomiskās stratēģijas kontekstā,

piemēram, izglītības satura un sistēmas neatbilstība darba tirgus

prasībām, reģionālo sociālekonomiskās attīstības disproporciju

mazināšana.

Nacionālā nodarbinātības plāna

kontekstā tiek piedāvāti tikai tie pasākumi, kuru izstrāde

turpinās vai arī jauni pasākumi, kuriem ir paredzēts finansējums

2003.gada valsts budžetā.

Latvijā galvenā MVU finansēšanas

problēma, īpaši jaundibināmajiem uzņēmumiem, ir kredīta

nodrošinājuma nepietiekamība. Banku sektors šo problēmu pilnībā

atrisināt nevar, tāpēc rodas nepieciešamība pēc valsts atbalsta

instrumenta. Ļoti efektīvs instruments šajā kontekstā būtu

garantijas kredīta saņemšanai. Garantijas MVU ar nepietiekamu

nodrošinājumu samazinātu banku kredita risku. Šo iemeslu dēļ

1998.gadā tika izveidota Latvijas Garantijas aģentūra (LGA). LGA

līdz šim ir apstiprinājusi 7 projektus par kopējo summu 170 000

Ls.

Tiek apsvērta iespēja atsākt LGA

darbību Latvijas valdības finansējuma ietvaros, izsniedzot

garantijas mikroprojektiem. Šādu risinājumu pozitīvi novērtētu

arī Latvijas komercbankas. Ilgākā laika periodā paredzēts

piesaistīt papildus finansējumu, tai skaitā izmantojot ES

Strukturālo fondu finansējumu atbilstoši Attīstības plānā

noteiktajam. Ir uzsāktas konsultācijas ar Latvijas komercbanku

asociāciju un atsevišķām komercbankām par iespēju piesaistīt

bankas un/vai citas finansu institūcijas LGA pamatkapitāla

palielināšanai, tādējādi nodrošinot valsts atbalstu plašākam MVU

lokam.

Sagaidāmie rezultāti, LGA sniedzot

valsts atbalstu kredītgarantiju jomā:

• Tiek uzsākts reāls Latvijas MVU

atbalsts valstiskā līmenī;

• Tiek veicināta investīciju

piesaiste un iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte;

• Tiek nodrošināta iespēja MVU

stiprināt savas pozīcijas starptautiskajā apritē;

• Tiek izveidoti priekšnosacījumi

nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai Latvijas reģionos.

Valstī ir nepietiekama mazo un

vidējo uzņēmumu ieinteresētība darbinieku profesionālajā

izaugsmē, un mūsdienu prasībām atbilstošu prasmju apguves

nodrošināšanā (speciāls apmācību budžets tiek veidots tikai 4%

Latvijas uzņēmumu, kas galvenokārt ir lielie uzņēmumi).

Šobrīd nepastāv plaša mēroga

valsts atbalsts MVU konsultācijām un apmācībām. Latvijas MVU

attīstības programmas (2003.-2006.) ietvaros ir paredzēts

atbalstīt MVU un uzņēmējdarbības uzsācējus ar daļēji finansētām

konsultācijām. Atbalsts paredzēts uzņēmējdarbības uzsācējiem un

jauniem uzņēmumiem, kuru darbības ilgums nepārsniedz 2 gadus, jo

šī ir grupa, kurai ir visierobežotākās iespējas izmantot

konsultantu pakalpojumus un biznesa apmācību iespējas.

Pie LAA kopš 1997.gada darbojas

Eiropas informācijas centra (EIC), sniedzot Latvijas uzņēmējiem

plašu informācijas klāstu par ES Kopējā tirgus nosacījumiem, ES

likumdošanas prasībām, atbalsta iespējām ES un nacionālu

programmu, projektu ietvaros u.c. uzņēmējiem aktuāliem

jautājumiem. ES Daudzgadējās uzņēmumu un uzņēmējdarbības

programmas (2001.-2005.) ietvaros ES Komisija 2002.gada novembrī

izsludinājusi konkursu Latvijas reģionālajām uzņēmējdarbības

atbalsta institūcijām par otra EIC izveidi kādā no Latvijas

reģioniem ārpus Rīgas. Izveidojot 2003.gada laikā vēl vienu EIC

kādā no reģioniem ārpus Rīgas, tiks veicināta Latvijas reģionu

uzņēmēju integrācija ES tirgū.

ES Uzņēmumu un uzņēmējdarbības

daudzgadējās programmas (2001.-2005.) ietvaros 2003.gada laikā

paredzēts izveidot un turpmāk pastāvīgi uzturēt datu bāzi, kas

nodrošinās Latvijas uzņēmējus ar plašu, visaptverošu informāciju

par uzņēmējdarbības atbalsta programmām, pasākumiem un labās

prakses piemēriem Latvijā, ES un ES kandidātvalstīs. Datu bāze

līdz ar citu ES dalībvalstu un kandidātvalstu datu bāzēm tiks

ievietota ES Komisijas mājas lapā, kā arī Ekonomikas ministrijas

mājas lapā. Ekonomikas ministrija 2003.gada pirmajā pusgadā plāno

īsteno šīs datu bāzes popularizēšanas kampaņu Latvijas uzņēmēju

nevalstiskajā organizācijām, uzņēmējiem, valsts un citām

institūcijām.

ZM ir izstrādājusi

Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmu saskaņā

ar akceptēto Lauku problēmu risināšanas un lauku attīstības

koncepciju. Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības

programmas izstrādes pamatojums - tūlītēja to problēmu

risināšana, kas saistītas ar lauku ekonomiskās apdzīvotības

saglabāšanu un vides attīstību, radot laukos ar lauksaimniecisko

ražošanu nesaistītas nodarbinātības iespējas, ienākumu avotus un

paaugstinot lauku iedzīvotāju labklājību. Atbalsts tiek sniegts

kredīta, kredīta garantiju veidā, atbalsta maksājumu (grantu)

veidā, konsultāciju veidā projektu izstrādei un īstenošanai.

Valstī netiek nodrošināta

pietiekama sadarbība starp pētniecības un augsto tehnoloģiju

uzņēmumiem, kas apgrūtina inovāciju pārneses mehānismu

attīstību.

Pastāv aktuāls uzdevums - radīt

inovatīvu vidi, kura nodrošinātu ilgtspējīgu zinātnes un

izglītības potenciāla attīstību, tā efektīvu izmantošanu, kā arī

vidēji ilgā termiņā būtiski palielinot uz zināšanām balstītu un

augstās tehnoloģijas izmantojošo nozaru īpatsvaru IKP,

vienlaicīgi palielinot arī MVU īpatsvaru valstī.

Lai sekmētu zinātnes un

pētniecības sektora konkurētspējas paaugstināšanos un integrāciju

citos ekonomikas sektoros, LAA sadarbībā ar Latvijas

Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Rīgas Stradiņa

Universitāti 2001.gada beigās iniciēja Zinātnes un Tehnoloģiskā

Parka projektu (ZTP).

ZTP projekta vīzija ir

fundamentālas bāzes izveidošana augsto tehnoloģiju kompāniju

attīstībai, inovāciju radīšanai un komercializācijai, izglītības

un zinātnes līmeņa paaugstināšanai, un sasaistei ar nozarēm.

Jāatzīmē ēnu ekonomikas un

negodīgās konkurences negatīvā ietekme uz tautsaimniecības

attīstību valstī.

9.2. Mērķi

• Palielināt uzņēmumu

konkurētspēju vietējā un ES Kopējā tirgū.

• Sekmēt uzņēmējdarbības attīstību

reģionos.

• Atvieglot MVU pieeju kapitāla

resursiem.

• Nodrošināt MVU informāciju par

Latvijas un ES likumdošanas nosacījumiem, atbalsta iespējām,

tirgiem utt.

• Radīt inovativu vidi, kura

nodrošinātu uz zināšanām balstītu un augsto tehnoloģiju

izmantojošo nozaru lielāku īpatsvaru IKP, kā arī MVU īpatsvara

palielināšanu uzņēmumu kopskaitā valstī.

• Veicināt ekonomisko attīstību un

nodarbinātību laukos, atbalstot nelauksaimniecisko

uzņēmējdarbību.

9.3. Darbības

rezultāti

• Paaugstināts uzņēmēju un

pašnodarbināto biznesa zināšanu, iemaņu un informētības līmenis

(EM, LBKA).

• Veikta uzņēmējdarbības un

pašnodarbinātības dažādošana laukos (ZM, RAA).

• Radīti priekšnosacījumi

nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai

laukos (ZM, EM).

• Turpināta aizdevumu izsniegšana

uz atvieglotiem nosacījumiem MVU un atsevišķām mērķa grupām

(sievietes, jaunieši, invalīdi MVU atpalikušos valsts reģionos

utt.) (LHZB).

• Radīti jauni un pilnveidoti

esošie finansu instrumenti kapitāla resursu pieejamības

uzlabošanai uzņēmējdarbības uzsācējiem un atsevišķām mērķu grupām

(EM, LGA, LAA, EIC).

9.4.

Rezultatīvie rādītāji

• Pirmajā gadā pēc konsultācijām

uzņēmējdarbības uzsācējiem atbalstītajos uzņēmumos sekmēts darba

vietu pieaugums apmēram par 30%.

• Valsts atbalsts ar

kredītresursiem līdz 600 MVU gadā.

• MVU attīstības kreditēšanas

programmas īstenošanas rezultātā sekmēta 50 jaunu uzņēmumu gadā

izveidošana un 800 jaunu darba vietu gadā radīšana.

• Ekonomiski aktīvo uzņēmumu

skaita uz 1000 iedzīvotājiem pieaugums par 5%.

9.5. Pasākumu

laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

* Valsts galvojums turpmākajiem 3

gadiem 20 milj. Ls, sākot ar 2003.gadu.

** No valsts budžeta tika

piešķirti 3,0 milj. Ls un no valsts īpašuma objektu privatizācijā

iegūtajiem līdzekļiem 2,2 milj. Ls tika saņemti no valsts budžeta

2002.gada beigās, programma reāli tiek realizēta 2003.gadā. Par

2,2 milj. latiem ir palielināts LHZB pamatkapitāls, lai realizētu

minēto programmu.

*** Projekts ieguvis 32 550 Ls no

MVU konkurētspējas atbalsta programmas līdzekļiem.

11. vadlīnija.

Reģionālā un vietējā mēroga rīcība nodarbinātības

veicināšanai

11.1.

Situācijas raksturojums

Reālo situāciju darba tirgū

vislabāk pārzina tie tirgus dalībnieki, kas darbojas attiecīgajā

reģionā, tādēļ būtu jānodrošina cieša darba tirgus politikas

ieviešanas institūciju sadarbība ar vietējā darba tirgus

dalībniekiem, izmantojot viņu uzkrāto pieredzi un turpmākos

uzņēmēju attīstības plānus.

Pie šķēršļiem, kas Latvijā un it

īpaši vājāk attīstītajās teritorijās kavē uzņēmējdarbības

straujāku attīstību, lielā mērā pieskaitāms zemais ienākumu

līmenis un finansu resursu trūkums uzņēmējdarbības uzsākšanai un

paplašināšanai. Kredītprocenti vēl joprojām ir salīdzinoši

augsti, iedzīvotāji neriskē ņemt kredītus, nezinot vai spēs tos

atdot. Nozīmīgu atbalstu uzņēmējdarbības sekmēšanai īpaši

atbalstāmajos reģionos sniedz Reģionālais fonds (saistība ar

8.vadlīniju).

Lai mazinātu atšķirības starp

reģioniem, sekmētu saimniecisko rosību un paaugstinātu

nodarbinātību, kā arī veicinātu reģionu līdzsvarotu un

ilgtspējīgu attīstību, kopš 1998. gada darbojas Reģionālais fonds

(RF), kas izveidots atbilstoši likumam "Par īpaši atbalstāmajiem

reģioniem" un sniedz atbalstu uzņēmējiem un pašvaldībām, līdz šim

katru gadu vidēji izlietojot aptuveni 1 milj. Ls (skat. pielikuma

12. tabulu).

Lielāko atbalsta daļu sastāda

procentu maksājumi vai daļēji procentu maksājumi uzņēmējiem, kā

arī līdzfinansējums uzņēmējdarbības apmācību projektiem un

pašvaldībām uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai

(tai skaitā tūrisma un uzņēmējdarbības atbalsta centru izveidei).

Šis salīdzinoši nelielais atbalsts ļauj uzņēmējiem justies drošāk

un piesaistīt projektu realizācijai desmit reižu lielākas

kredītresursu un savu līdzekļu summas.

Atbalsts no Reģionālā fonda 2002.

gadā ir ļāvis saglabāt vairāk kā 400 esošo darba vietu un

veicinājis 611 jaunu darba vietu rašanos.

Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas

Savienībā 2004.gadā, Reģionālais fonds varētu tikt izmantots ES

struktūrfonda, (Eiropas Reģionālas attīstības fonds -

ERAF) projektu līdzfinansējumam un atbalstam ekonomiski

vājākajās pašvaldībās.

No 1995.gada NVD kopīgi ar

pagastu, pilsētu pašvaldībām izstrādā nodarbinātības veicināšanas

pasākumu plānus. Kopīgu nodarbinātības veicināšanas pasākumu

plānu izstrādāšana palīdz:

• uzlabot vietējā līmenī sadarbību

starp pašvaldībām un NVD;

• analizēt cilvēkresursus

pašvaldības teritorijā un apzināt nodarbinātības problēmas

pašvaldības teritorijā;

• analizēt pašvaldību un NVD

ieguldījumu iedzīvotāju darbspējas veicināšanā;

• apzināt pašvaldību vēlmes un

ieteikumus, kā arī NVD iespējas, darbspējas pilnveidošanā un

kopīgo pasākumu plānošanā un īstenošanā.

Kopīgi sadarbojoties NVD un

pašvaldību darba grupā, tika pilnveidota iepriekšējo gadu

nodarbinātību veicinošo pasākumu plāna struktūra, tuvinot to

ikgadējā Nacionālā nodarbinātības plāna struktūrai, pīlāriem un

vadlīnijām. Nodarbinātību veicinošo pasākumu plānu veido

sekojošas sadaļas:

• Nodarbinātības situācijas

raksturojums;

• Darbspējas pilnveidošanas

pasākumi;

• Uzņēmējdarbības attīstības un

nodarbinātībai labvēlīgas nodokļu politikas veicināšana;

• Pašvaldību ieguldījums pagasta

iedzīvotāju darbspējas pilnveidošanai;

• Vienādu iespēju politikas

nodrošināšana.

Sadarbībā ar partnerinstitūcijām

reģionos veiksmīgi tiek realizēta virkne projektu Phare 2000

Nacionālās programmas Ekonomiskās un sociālās kohēzijas ietvaros

(Latgalē un Zemgalē) un ir paredzēts realizēt projektus Phare

2001 Nacionālās programmas Ekonomiskās un sociālās kohēzijas

ietvaros, kuru īstenošana veicinās nodarbinātību, kā arī tiks

sakārtota infrastruktūra, uzlabota apkārtējā vide, kas sekmēs

uzņēmējdarbības attīstību, darba spēka izglītošanu atbilstoši

tirgus pieprasījumam un jaunu darba vietu rašanos nākotnē.

11.2. Mērķi

• Radīt iespējas īpaši atbalstāmo

reģionu paātrinātai ekonomiskajai attīstībai, lai veicinātu

līdzvērtīgu sociālekonomisko nosacījumu izveidošanos visā valsts

teritorijā, sekmētu uzņēmējdarbību un paaugstinātu iedzīvotāju

nodarbinātības līmeni.

• Veicināt nodarbinātības

politikas īstenošanas atbilstību vietējā darba tirgus

situācijai.

11.3. Darbības

rezultāti

• NVD filiāļu un vietējo

pašvaldību sadarbības pasākumu plānošana nodarbinātības

veicināšanai konkrētajās teritorijās (NVD).

• Sadarbības attīstība starp NVD

un darba devējiem; Nodarbinātības valsts dienestā darba devēju

pieteikto brīvo darba vietu skaitu un bezdarbnieku darbā

iekārtošanās iespēju paaugstināšana (NVD).

• Reģionālā fonda atbalsts

uzņēmējiem un pašvaldībām īpaši atbalstāmajos reģionos (RF).

• Reģionālajā līmenī nosacījumu

radīšana uzņēmējdarbības attīstībai sadarbībā ar

partnerinstitūcijām PHAREs reģionālajās programmās (FM,

RAPLM).

11.4.

Rezultatīvie rādītāji

• NVD kopīgi ar pagastu, pilsētu

pašvaldībām izstrādāti nodarbinātības veicināšanas pasākumu plāni

2003.gadam valsts 26 rajoniem un 7 valsts nozīmes pilsētām.

• RF esošā finansējuma ietvaros

turpināts finansējums 700 iesāktiem projektiem, uzsākti 250 - 300

jauni projekti, izveidotas 740 jaunas, saglabātas un uzlabotas

600 darba vietas, nodrošinātas 350 sezonas darba vietas.

• Phare 2000.gada Nacionālās

programmas projektu "Ekonomiskās un sociālās kohēzijas pasākumi

Latgalē" un "Ekonomiskās un sociālās kohēzijas pasākumi Zemgalē"

ietvaros:

- Izstrādāta Latgales reģiona

partnerības stratēģija.

- Izstrādāta Zemgales reģiona

partnerības stratēģija.

- Latgales reģionā ieviesti 7

projekti.

- Zemgales reģionā ieviesti 2

projekti.

11.5. Pasākumu laika

grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

N.p.k.

Pasākum nosaukums

Izpildes

laiks

Resursi (milj. Ls)

Atbildīgās institūcijas

(sadarbības partneri)

2002

2003

Aprēķināti

2004

Īpaši atbalstāmo reģionu

attīstības programmas ietvaros apkalpot 700, no tiem uzsākt

250-300 jaunus projektus

2003- 2004

1,10

1,30

1,50

FM,

RAPLM, RF,

pašvaldības un uzņēmēji

Phare 2000 Nacionālās

programmas "Ekonomiskās un sociālās kohēzijas pasākumi

Latgalē" LE00.12.02 projektu ieviešana

2003

0,202*/

0,617**

0,809*/

2,468**

FM,

RAPLM,

Latgales plānošanas reģiona

attīstības aģentūra un pašvaldības

Phare 2000 Nacionālās

programmas "Ekonomiskās un sociālās kohēzijas pasākumi

Zemgalē" LE00.12.03 projektu ieviešana

2003

0,081*/

0,242**

0,325*/

0,968**

FM,

RAPLM,

Zemgales plānošanas reģiona

attīstības aģentūra un pašvaldības

Nodrošināt sistemātisku un

mērķtiecīgu kontaktu uzturēšanu starp NVD un darba

devējiem

Regulāri

NVD, darba devēji

Rajonu (pilsētu)

nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu izstrādāšana

2003

***

NVD

* Kopā nacionālais un reģionālais

(Latgales vai Zemgales) līdzfinansējums ES PHARE finansējumam

** ES PHARE 2000 ekonomiskās un

sociālās kohēzijas finansējums Latgalei un Zemgalei

*** Plānu izstrādāšana tiek veikta

NVD uzturēšanas izdevumu ietvaros

12. vadlīnija.

Nodokļu sistēmas reformas nodarbinātības un apmācības

veicināšanai

12.1.

Situācijas raksturojums

Spēkā esošā nodokļu sistēma ir

orientēta uz to, lai piesaistītu investīcijas un veicinātu

uzņēmējdarbības attīstību, kas ir pamats jaunu darba vietu

radīšanai. Tādējādi kā nozīmīgākie līdz šim īstenotie pasākumi

jāmin kopējā nodokļu sloga samazināšana, pirmkārt, valsts

obligātās sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un uzņēmumu

ienākuma nodokļa jomā. Tāpat ir izveidota nodokļu atvieglojumu

sistēma, kas vērsta uz iepriekš minēto mērķu sasniegšanu. Kā

nozīmīgākos atvieglojumus jāmin īpašo pamatlīdzekļu nolietojuma

norakstīšanas kārtību īpaši atbalstāmajās teritorijās, kas palīdz

risināt uzņēmējdarbības attīstības un nodarbinātības problēmas

ekonomiski atpalikušos reģionos, nodokļu atvieglojumu brīvostu un

speciālo ekonomisko zonu uzņēmumiem, kā arī uzņēmumu ienākuma

nodokļa atlaidi atbalstāmajiem investīciju projektiem 40% apmērā

no veikto investīciju summas, ja uzņēmums atbalstāmo investīciju

projekta ietvaros veic ieguldījumus, kuru kopējā summa pārsniedz

10 miljonus latu un tiek ieguldīta periodā, kas nepārsniedz trīs

gadus (līdz 2003.gada 1.janvārim ir apstiprināti trīs atbalstāmie

investīciju projekti).

Jaunais likums "Likums par muitas

nodokli" sakārtos tirdzniecības un uzņēmējdarbības vidi. Likuma

ieviešanas rezultātā tiks atrunāta arī uzņēmuma darbības

pārcelšana no citas valsts uz Latvijas Republiku. Likuma darbība

sekmēs uzņēmējdarbības attīstību Latvijas Republikas

teritorijā.

Jau kopš 2001.taksācijas gada

palielināta attaisnoto izdevumu izglītībai norma; tie var

sasniegt pat 150 latus. Ja minētā summa tiek pārsniegta,

attaisnotos izdevumus var pārnest uz nākamajiem taksācijas

gadiem.

Darba devējam ir radīti

labvēlīgāki nosacījumi iemaksu veikšanai privātajos pensiju

fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem. No 2002.gada

1.janvāra sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nav jāveic

no darba ņēmēja labā veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos

un iemaksātajām dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu)

prēmiju summām, kas kopā nepārsniedz 10% no darba ņēmējam

aprēķinātās bruto darba samaksas kārtējā kalendāra gadā, un

iemaksātajām dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai

nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summām, kas kopā

nepārsniedz 5 minimālās darba algas kārtējā kalendāra gadā, ja

izpildīti likumā noteiktie nosacījumi.

12.2. Mērķi

• Veicināt darbaspēka resursu

attīstību.

• Stimulēt privātā sektora

sociālās investīcijas darbaspēka resursos.

• Turpināt veicināt investīcijas

un uzņēmējdarbības attīstību, kas būtu pamats jaunu darba vietu

izveidošanai.

• Turpināt piemērot likumā

noteiktos atvieglojumus, lai stimulētu darba devējus nodrošināt

darba ņēmēju tālāku profesionālu apmācību un kvalifikācijas

paaugstināšanu, kā arī stimulētu darba ņēmējus pašiem pilnveidot

savu vispārējo un profesionālo izglītību.

12.3. Darbības

rezultāti

• Kopējā nodokļu sloga

samazināšana (FM).

• Piemēroti likumā noteiktie

atvieglojumi darba ņēmēju profesionālai apmācībai un

kvalifikācijas paaugstināšanai (FM,VID).

12.4.

Rezultatīvie rādītāji

• Uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes

samazināšana par 3 procenta punktiem 2003.gadā (par 4 procenta

punktiem - 2004.gadā).

12.5. Pasākumu laika

grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

N.p.k.

Pasākum nosaukums

Izpildes

laiks

Resursi (milj. Ls)

Atbildīgās institūcijas

(sadarbības partneri)

2002

2003

Aprēķināti

2004

Pakāpeniski samazināt līdz

2002.gadam spēkā esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi no

25% līdz 15%

2002-

2004

FM,

Valsts sociālās

apdrošināšanas obligāto iemaksu kopējo likmi pazemināt no

35,09% līdz 33,09%, samazinot darba devēja sociālās

apdrošināšanas iemaksu daļas likmi par 2

procentpunktiem

2003

Turpināt piemērot likumā

"Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās

ekonomiskajās zonās" noteiktās tiešo nodokļu atlaides

brīvostu licencētajām uzņēmējsabiedrībām.

2003

FM,

VID

Nodrošināt "Likuma par

muitas nodokli" satura, struktūras un terminoloģijas

atbilstību Ministru Padomes regulai Nr. 918/83 un Padomes

regulai Nr.2658/87

2003

Turpināt piemērot spēkā

esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi atbalstāmajiem

investīciju projektiem, kuras mērķis ir veicināt

investīciju piesaisti uzņēmējdarbībā

2003

FM, VID,

Saglabāt kārtību** par darba

devēja izdevumiem savu darbinieku profesionālajai apmācībai

un kvalifikācijas paaugstināšanai

2003

Saglabāt kārtību ***par

darba ņēmēju stimulēšanu pašiem iegūt specialitāti vai

paaugstināt profesionālās sagatavotības līmeni

2003

FM,

VID

* Pasākumu īstenošanai nav

nepieciešams tiešs papildu finansējums.

** Darba devēja izdevumi savu

darbinieku profesionālajai apmācībai un kvalifikācijas

paaugstināšanai nav sociālās apdrošināšanas iemaksu objekts,

netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī šos

izdevumus darba devējs drīkst iekļaut savās izmaksās, par šiem

izdevumiem nepalielinot savu ar uzņēmumu ienākuma nodokli

apliekamo ienākumu.

*** Fiziskas personas drīkst

samazināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, par

daļu no izdevumiem, kas saistīti ar augstākās izglītības vai

specialitātes iegūšanu, kā arī profesionālās sagatavotības līmeņa

paaugstināšanu, ja šos izdevumus nav sedzis darba devējs

III pīlārs.

Uzņēmumu un darbinieku pielāgošanās spēju veicināšana

13. vadlīnija.

Darba organizācijas modernizācija

13.1.

Situācijas raksturojums

Pieaugot konkurencei, darba devēji

modernizē uzņēmumus, cenšas ieviest jaunas tehnoloģijas un celt

darba ražīgumu. Parasti šādi pasākumi samazina nodarbināto skaitu

un tuvākā nākotnē nav paredzams, ka ES un arī Latvijā darba

organizācijas modernizācija varētu palielināt darba vietu skaitu

esošajos uzņēmumos. Ja to stimulētu likumdošana un nodokļu

politika, darba devēji, iespējams, varētu nodarbināt lielāku

darbinieku skaitu, pielietojot elastīgu darba laiku jauniešiem,

sievietēm - mātēm, pirmspensijas vecuma darbiniekiem. Valstī ļoti

aktuāli jautājumi par darba organizācijas galveno pamatprincipu

ievērošanu.

Katrā darba vietā vajadzētu būt

darba koplīgumam. Iniciatīva uzsākt sarunas uzņēmumā par darba

koplīguma noslēgšanu var nākt no darbinieku puses, ja tie ir

apvienojušies arodbiedrībās vai arī ievēlējuši darbinieku

pilnvarotus pārstāvjus. Gadījumā, ja šāda iniciatīva nenāk no

darbinieku puses, tad darba devējs arī pats var piedāvāt noslēgt

koplīgumu. Darba koplīgumā ir iespējams atrunāt jautājumus par

darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darba tiesisko

attiecību nodibināšanu un izbeigšanu, darbinieku kvalifikācijas

celšanu, darba kārtības un darbinieku sociālās aizsardzības

jautājumus.

Lai risinātu nodarbinātības

veicināšanas jautājumus, ir uzsākta darba devēju, valdības un

arodbiedrību kopējo ES Phare projekta "Divpusējā sociālā dialoga

veicināšana Latvijā" realizācija.

13.2. Mērķi

• Radīt apstākļus, lai darba

devējiem būtu iespējams nodarbināt lielāku darbinieku skaitu,

nemazinot uzņēmuma konkurētspēju.

13.3. Darbības

rezultāti

• Reģionālā trīspusējās sadarbības

tīkla izveidošana.

• Phare projekta "Divpusējā

sociālā dialoga veicināšana Latvijā" ietvaros:

- Galveno dalībnieku sociālā

dialoga un kolektīvo koplīgumu datu bāzes paplašināšana.

- Sociālo partneru apmācība

divpusēja sociālā dialoga jautājumos.

- Institucionālo struktūru un

mehānismu izveidošana darba strīdu risināšanai.

- Tehniskās palīdzības un piegāžu

līgumu kontraktēšana.

13.5. Pasākumu laika

grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

N.p.k.

Pasākum nosaukums

Izpildes

laiks

Resursi (milj. Ls)

Atbildīgās institūcijas

(sadarbības partneri)

2002

2003

Aprēķināti

2004

Reģionālo trīspusējās

sadarbības padomju veidošana

2002-

2003

NTSP, LPS

Darba devēju un darbinieku

organizāciju pārstāvju apmācība darba tiesību

jautājumos

Pastāvīgi

LM, LDDK, LBAS

Phare projekta "Divpusējā

sociālā dialoga veicināšana Latvijā" īstenošana

2002- 2004

Kopā 0,03

līdzfinansējums

Kopā -

0,765,

t.sk.

līdzfinansējums (arī sociālo partneru) - 0,057

Kopā --

0,007

t.sk.

līdzfinansējums (sociālo partneru) 0,007

LM, LBAS,

LDDK, NTSP

14. vadlīnija.

Elastīgāku darba līguma formu ieviešana

14.1.

Situācijas raksturojums

Latvijai pārejot uz tirgus

ekonomiku mainījās attiecības starp darba devējiem un

darbiniekiem. Arodbiedrības jau pastāvēja līdz šīm izmaiņām,

turpretī darba devēju organizācijas izveidojušās tikai pēdējos

desmit gados. Šo iemeslu dēļ sociālā partnerība, it īpaši

sociālais dialogs starp darba devējiem un darbiniekiem, ieskaitot

koplīgumu un individuālo līgumu slēgšanu, kuros būtu paredzētas

elastīgākas darba laika, atpūtas, kvalifikācijas celšanas formas

pagaidām aptver nelielu, galvenokārt, profesionālajās un

reģionālajās asociācijās apvienoto, uzņēmumu skaitu.

Elastīgāki darba līgumi paredz

jaunu pieeju darba laika izmantošanai, saīsināta darba laika

noteikšanu atsevišķām strādājošo kategorijām, darba apmaksai,

kvalifikācijas celšanai, darbinieku pārcelšanai citā darbā

u.c.

Jaunā Darba likuma darbība

stimulēs šo problēmu risināšanu.

14.2. Mērķi

• Piemērot atbilstošas darba

attiecības formas saskaņā ar jauno darba likumu.

• Plašāk izmantojot iespējas,

slēdzot darba līgumus, elastīgākai darba laika izmantošanai un

darba samaksas noteikšanai.

14.3. Darbības

rezultāti

• Iespēju nodrošināšana darbinieku

ar saīsinātu darba dienu, vai ar pārtraukumiem bērnu kopšanai,

mācībām, u.c. skaita pieaugumam (LM, LDDK, LBAS).

14.4.

Rezultatīvie rādītāji

• Noslēgts "jumta" līgums starp

LDDK un LBAS ciešākai sadarbībai elastīgāku darba līgumu formu

ieviešanai.

• Ar informatīvajām lekcijām par

jauno Darba likumu aptverts 10% darba devēju.

14.5. Pasākumu laika

grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

N.p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes

laiks

Resursi (milj. Ls

Atbildīgās institūcijas

(sadarbības partneri)

2002

2003

Aprēķināti

2004

Informatīvās lekcijas darba

devējiem un arodbiedrībām par darba attiecībām saistībā ar

jauno darba likumu

2003-

2004

LM, LDDK, LBAS

Elastīgāku darba līguma

formu ieviešanas iespēju izvērtēšana

2002-

2004

LDDK, LBAS,

15. vadlīnija.

Uzņēmumu pielāgošanās spēju veicināšana mūžizglītības

kontekstā

15.1.

Situācijas raksturojums

Tālākizglītībai ir nozīmīga loma,

nodrošinot iedzīvotāju iemaņu un kvalifikācijas uzturēšanu vienā

līmenī ar mūsdienu ekonomikas mainīgajām prasībām.

Latvijā pašreiz tālākizglītību

nodrošina vairāk nekā 350 mācību iestādes, galvenokārt, privātās

mācību iestādes, nozaru ministrijām pakļautās mācību iestādes,

uzņēmumu mācību centri, profesionālās asociācijas un reģionālie

pieaugušo izglītības centri. Darba devēju izdevumi darbinieku

apmācībām ir atbrīvoti no uzņēmuma ienākuma nodokļa, kas ir

netiešais valsts atbalsts tālākizglītībai.

Nepieciešams tālāk attīstīt

starptautisku sadarbību tālākizglītībā un pieaugušo apmācībā.

15.2. Mērķi

• Sociāliem partneriem, slēdzot

darba koplīgumus asociāciju, nozaru un uzņēmumu līmenī, iekļaut

noteikumus par tālākizglītības iespējām darbiniekiem.

• Slēdzot darba līgumus, paredzēt

tālākizglītības iespējas darbiniekiem.

15.5. Pasākumu laika

grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

Esošās aktivitātes tiks veiktas

13.vadlīnijas pasākumu ietvaros.

IV pīlārs.

Vienādu iespēju politikas nodrošināšana

16. vadlīnija.

Dzimumu līdztiesības aspektu nodrošināšana

16.1.

Situācijas raksturojums

Dzimumu vienlīdzības jautājumi ir

iekļauti jaunajā darba likumā. Tā kā šī likuma normas ietekmē

lielu sabiedrības daļu, ir nepieciešams veikt izskaidrošanas

darbu par likumā ietvertajām normām un citu valstu pieredzi

dzimumu vienlīdzības jomā, kā arī likumdošanas normu

piemērošanā.

CSP Darba spēka apsekojumi veikti

arī dzimuma aspektu. Galvenos apkopotos rezultātus (iedzīvotāji

15-64 gadi) skatīt pielikuma 13. tabulā.

NVD dati liecina, ka 2002.gada

beigās sievietes veidoja 58,7% no kopējā bezdarbnieku skaita.

Sieviešu-bezdarbnieču skaits un īpatsvars kopējā bezdarbnieku

skaitā 2002.gada beigās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir

palielinājies, jo šai laika periodā ir palielinājies

sieviešu-bezdarbnieču vecumā virs 50 gadiem skaits. Analizējot

bezdarbnieku iekārtošanos darbā laika periodā no 1999.gada līdz

2002.gada beigām dzimumu griezumā, konstatējams, ka ar NVD

palīdzību darbā iekārtojas vairāk sieviešu-bezdarbnieču nekā

vīrieši bezdarbnieku. Turklāt ar NVD palīdzību darbā iekārtoto

sieviešu bezdarbnieču īpatsvaram kopējā darbā iekārtojušos

bezdarbnieku kopskaitā ir tendence pieaugt - iepriekšminētajā

laika periodā tas pieaudzis no 55,8% līdz 57,6%. NVD darba

pieredze aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanā liecina, ka

sievietes-bezdarbnieces aktīvāk izmanto iespējas paaugstināt savu

konkurētspēju, iesaistoties bezdarbnieku profesionālās apmācības,

pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, kā

arī pasākumos konkurētspējas uzlabošanai (skat. pielikuma 13.

tabulu). 2002.gada laikā uz bezdarbnieku mācību kursiem nosūtīti

4830 bezdarbnieki, no viņiem 67% bija sievietes - bezdarbnieces.

Pasākumos konkurētspējas uzlabošanai 2002.gadā bija iesaistīti

29437 bezdarbnieki, no viņiem 73% sievietes-bezdarbnieces.

Vienīgais aktīvās nodarbinātības pasākums, kurā ir vērojams

augsts iesaistīto bezdarbnieku-vīriešu īpatsvars, ir algotie

pagaidu sabiedriskie darbi. 2002.gadā algotajos pagaidu

sabiedriskajos darbos iesaistījās 16 809 bezdarbnieki, no viņiem

52,2% bija vīrieši.

16.2. Mērķi

• Palielināt izpratni par darba

likumā ietvertiem dzimumu vienlīdzības jautājumiem.

• Operatīvi reaģēt uz bezdarba

problēmām dzimumu griezumā.

16.3. Darbības

rezultāti

• Veicināta bezdarbnieku-sieviešu

un bezdarbnieku-vīriešu iesaistīšana aktīvajos nodarbinātības

pasākumos atbilstoši viņu īpatsvaram kopējā bezdarbnieku skaitā

(LM,NVD).

16.5. Pasākumu laika

grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

N.p.k.

Pasākum nosaukums

Izpildes

laiks

Resursi (milj. Ls)

Atbildīgās institūcijas

(sadarbības partneri)

2002

2003

Aprēķināti

2004

Lekcijas par darba likumā

ietvertajiem dzimumu vienlīdzības jautājumiem

2003-

2004

Pasākumi noteiktām personu grupām

tiks veikti 1.vadlīnijas ietvaros.

17. vadlīnija.

Dzimumu atšķirību mazināšana nodarbinātības jautājumos

17.1.

Situācijas raksturojums

Latvijas Republikas likumi, SDO

konvencijas un ES prasības dzimumu līdztiesības jautājumos

veidoja tiesisko pamatu dzimumu atšķirību mazināšanai

nodarbinātības jautājumos.

Latvijā ir vēsturiski izveidojusi

situācija, ka nodarbināto vidū sieviešu īpatsvars ir lielāks

pakalpojumu sfērā - mediķu, pedagogu, tirdzniecības darbinieku un

dažas citās profesijas. Vienlaikus atsevišķās profesijās pati

darba specifika neveicina manāmu sieviešu pārstāvību

(mežizstrādes, metalurģijas, ugunsdzēsēju u.c. profesijās). Zems

ir sieviešu īpatsvars uzņēmēju un vadošo speciālistu skaitā.

Sieviešu segregāciju pa darbības sfērām sekmē darba specifikas

prasības un darba apmaksas līmenis.

Noteikts, ka par vienādu darbu

pienākas vienāda darba samaksa. Taču, izpētot statistikas datus,

izrādās ka gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs sieviešu alga

ir mazāka par vīriešu darba samaksu. Vienīgais izņēmums, ir

valsts pārvalde un aizsardzība, un obligātā sociālā

apdrošināšana.

17.2. Mērķi

• Sekmēt LR likumu, SDO konvenciju

un ES prasību ievērošanu dzimumu līdztiesības jautājumos.

17.5. Pasākumu laika

grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

Esošās aktivitātes tiks veiktas

visu vadlīniju pasākumu ietvaros.

18. vadlīnija.

Darba un ģimenes dzīves saskaņošana

18.1.

Situācijas raksturojums

2002.gadā salīdzinājumā ar

2001.gadu par 336 personām ir pieaudzis to bezdarbnieku skaits,

kas darba tirgū atgriežas pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma.

2003.gada 1.janvāri NVD uzskaitē bija 8030 bezdarbnieki, kas

darba tirgū atgriežas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma.

Analizējot bezdarbnieku, kas darba

tirgū atgriežas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, kvalitatīvo

sastāvu to kopskaitā lielu īpatsvaru sastāda bezdarbnieki bez

profesionālās izglītības. Uz 2003.gada 1.janvāri profesionālo

izglītību nebija ieguvuši 4729 bezdarbnieki jeb 58,9% no to

kopēja skaita; liels ir to bezdarbnieku skaits, kuri ir ieguvuši

tikai pamata vai zemāku izglītību. 2003.gada 1.janvārī vispārējo

pamatizglītību bija ieguvuši 2406 bezdarbnieki, pamatizglītības

iegūšanu nebija pabeiguši 353 bezdarbnieki, tātad 2759

bezdarbniekiem jeb 34,4% no kopējā mērķgrupas bezdarbnieku skaita

iegūtais izglītības līmenis ir zems; pēc reģistrēšanās NVD 1834

mērķgrupas bezdarbnieki jeb 22,8% no šīs bezdarbnieku grupas, ir

kļuvuši par ilgstošajiem bezdarbniekiem, t.i., atrodas NVD

bezdarbnieku uzskaitē ilgāk kā 12 mēnešus.

Bezdarbnieku, kas darba tirgū

atgriežas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, pilnvērtīgu

iesaistīšanos NVD piedāvātajos aktīvās nodarbinātības pasākumos

un iespēju iekārtoties pastāvīgā darbā uz pilnu darba laiku

mazina tas, ka bieži vien tie nevar atstāt bērnu, jo trūkst

vietas bērnu dārzos un viņiem nav pietiekamu līdzekļu aukles

algošanai. 2002.gada divpadsmit mēnešos 1634 bezdarbnieki pēc

bērna kopšanas atvaļinājuma ar NVD palīdzību ir iekārtojušies

pastāvīgā darbā un 199 šīs mērķa grupas bezdarbnieki ir nosūtīti

uz PKIC padziļinātai profesionālajai orientēšanai vai

profesionālās piemērotības noteikšanai. Par 2002. gada laikā

bezdarbnieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma iesaistīšanu

aktīvajos nodarbinātības pasākumos skatīt pielikuma 14.

tabulu.

PKIC piedāvā profesionālās

orientācijas un konsultēšanas pakalpojumus iedzīvotājiem, t.sk.

personām, kuras atgriežas darba tirgū pēc bērna kopšanas

atvaļinājuma. Bieži vien tām ir aktuāli pirmās profesionālās

izglītības vai vispār profesijas izvēles jautājumi, daudzos

gadījumos ir vērojams pazemināts pašnovērtējums un neticība, ka

viņas varēs integrēties darbā tirgū.

18.2. Mērķi

• Mazināt bezdarbnieku paaudžu

veidošanās risku valstī.

• Mazināt bezdarbnieku, kas darba

tirgū atgriežas pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, aiziešanu no

darba tirgus un nokļūšanu ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaitā.

18.3. Darbības

rezultāti

• Bezdarbnieku, kas darba tirgū

atgriežas pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, iesaistīšana aktīvos

nodarbinātības pasākumos, it īpaši pasākumos noteiktām personu

grupām, atbilstoši šiem pasākumiem piešķirtajam finansējumam (LM,

NVD).

• Profesionālās orientācijas un

konsultēšanas pakalpojumu sniegšana personām, kuras atgriežas

darba tirgū pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un pēc tā (LM,

PKIC).

18.5. Pasākumu laika

grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

Pasākumi noteiktām personu grupām,

kā arī profesionālās orientācijas un konsultēšanas pasākumi tiek

veikti 1.vadlīnijas ietvaros.