Par Latvijas Nacionālo nodarbinātības plānu 2003.gadam 4. pants

Nodarbinātību

veicinošo pasākumu reģionālais aspekts

Latvijas reģioniem, tāpat kā

valstij kopumā, ir iespēja noteikt savas prioritātes

nodarbinātības veicināšanas jomā, tomēr vēlams noteikt pasākumus

atbilstoši ES nodarbinātības vadlīnijām.

Reģionu nodarbinātību veicinošo

pasākumu plāni, nosakot reģionālās prioritātes nodarbinātības

jautājumos, būtu jāizstrādā, pamatojoties uz Latvijas NNP

prioritātēm un struktūru. Līdz iestāšanās ES un visu nepieciešamo

normatīvo aktu un vadības sistēmas darbam ar ESF un citiem

fondiem izveidošanai, reģionālo nodarbinātības plānu izstrādāšana

palīdzes apgūt pieredzi ES nodarbinātības vadlīniju ieviešanas

procesā, kas turpmāk ļaus vieglāk adaptēties darbā ar ES

fondiem.

Latvijā ir pieci statistikas (NUTS

III) reģioni (Rīgas, Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales

reģioni), kuru robežas nesakrīt ar piecu plānošanas reģionu

robežām. Turpmāk sniegtajā raksturojumā šis apstāklis ir ņemts

vērā, izmantojot administratīvo rajonu statistikas datus vai

plānošanas reģionu datus.

Saeimā pieņemtais jaunais

Reģionālās attīstības likums paredz piecu plānošanas reģionu

robežu precizēšanu un apstiprināšanu Ministru kabinetā (pēc

pašvaldību iesniegtiem priekšlikumiem).

Valstī ir izteiktas ekonomiskās un

sociālās attīstības tempu atšķirības dažādos reģionos.

Turpinoties pašreizējām tendencēm, šīs negatīvās atšķirības,

īpaši starp lielākajām pilsētām un pārējo valsts teritoriju,

varētu palielināties, radot arī nelabvēlīgu darba spēka

migrāciju. Svarīgais mērķis ir īstenot attīstību veicinošus

pasākumus, tai skaitā nodarbinātību veicinošus pasākumus, lai

netiktu palielinātas sociālekonomiskās attīstības atšķirības

starp dažādiem valsts reģioniem.

Vidzemes

plānošanas reģiona galvenie nodarbinātību veicinošie pasākumi

2003.gadam

Vidzemes reģionā viens no

vispārējās attīstības virzieniem ir Cilvēkresursu attīstība un

nodarbinātības veicināšana. Šim attīstības virzienam pakārtotas

divas prioritātes:

• Cilvēkresursu piesaistīšana

reģionam;

• Izglītības iespēju

pilnveidošana, pielāgojot to darba tirgus prasībām.

I pīlārs.

Darbaspējas pilnveidošana

• Izveidot izglītības informācijas

centru tīklu.

• Nodrošināt Reģionālā izglītības

kreditēšanas fonda darbību.

• Veicināt izglītības iestāžu

sadarbību ar reģiona uzņēmumiem, nodrošināt prakses vietas un

stažēšanās iespējas.

• Izstrādāt izglītības iestāžu

tīkla un izglītības programmu optimizācijas plānu.

• Izveidot pieaugušo izglītības

centru tīklu Vidzemē.

• Sagatavot informatīvo materiālu

par reģionā nepieciešamajām profesijām.

• Izstrādāt izglītības programmu

atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstības tendencēm uz

četriem gadiem.

II pīlārs.

Uzņēmējdarbības attīstība un darbavietu radīšana

• Sekmēt start-up atbalsta

sistēmu darbību.

• Rīkot konkursu 9. līdz 12. klašu

audzēkņiem par uzņēmējdarbību Vidzemes reģionā.

• Sekmēt kvalitatīvu tūrisma

produktu attīstību Vidzemē.

• Veikt apmācības un konsultācijas

Vidzemes tūrisma uzņēmumiem.

• Veicināt tūrisma mārketingu

vietējā un starptautiskajā tirgū.

• Veicināt netradicionālo

lauksaimniecības nozaru attīstību.

III pīlārs.

Uzņēmumu un darbinieku pielāgošanās spēju veicināšana

• Veicināt sadarbību starp privāto

un sabiedrisko sektoru (vidēja termiņa periodā).

• Turpināt Vidzemes pašvaldību

vienotās informācijas sistēmas projekta realizēšanu.

Rīgas plānošanas

reģiona nodarbinātību veicinošie pasākumi 2003.gadam

Reģiona attīstības svarīgie

uzdevumi nodarbinātības jomā:

• Realizēt iniciatīvas

uzņēmējdarbības attīstīšanai

• Profesionālās izglītības līmeņa

paaugstināšana, darbaspēka pārkvalifikācija un jaunu profesiju

apgūšana.

Reģiona pašvaldības veicina un

atbalsta uzņēmējdarbības attīstību un darba vietu radīšanu,

izstrādājot un precizējot rajonu attīstības programmu, nozaru

attīstības programmas, dažādiem fondiem iesniedzot projektus

finansu resursu piesaistīšanai, programmās noteikto prioritāšu

īstenošanai, kā arī izplatot informāciju par dažādiem fondiem un

projektiem. Tiek veikti pasākumi, lai mudinātu un iemācītu

uzņēmējus, sabiedriskās organizācijas un privātpersonas izstrādāt

projektus un piesaistīt finanses.

I pīlārs.

Darbaspējas pilnveidošana

• Profesionālās izglītības iestāžu

mācību procesa pārstrukturēšana atbilstoši darba tirgus

prasībām.

• Mūžizglītības attīstības un

pieejamības veicināšana: papildizglītības iespēju nodrošināšana

visu vecumu un sociālo grupu iedzīvotājiem mūža garumā.

• Apmācības un pārkvalifikācijas

sekmēšana prioritārās nozarēs: tūrisms, IT tehnoloģijas.

• Vispārējās vidējās izglītības

iegūšanas vakarskolās sekmēšana.

• ES prasībām atbilstošu zināšanu

un praktisko iemaņu apgūšana - pārkvalifikācija, ES darba

prakses.

• Subsidēto darba vietu veidošana

bezdarbniekiem, kuriem līdz valsts noteiktajam pensionēšanās

vecumam ir 5 gadi.

• Pašvaldību projektu realizācija

sabiedrisko darbu ietvaros.

• Algoto pagaidu sabiedrisko darbu

bezdarbniekiem organizēšana.

• Organizēt nodarbinātības

pasākumus pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem, invalīdiem,

jauniešiem un īpaši lauku pašvaldību jauniešiem (NVD un pieaugušo

izglītības centrs).

II pīlārs.

Uzņēmējdarbības attīstība un darbavietu radīšana

• Dažādās pašvaldībās atvieglojumu

noteikšana uzņēmējdarbības veicināšanai: nekustamā īpašuma

nodokļa atlaides, pašvaldību īpašumu nomas minimālā maksa,

nodokļu atliktie maksājumi.

• Informācijas sistēmas veidošanas

un attīstības sekmēšana pašvaldībās (Internets, tālmācības

iespējas, u.c.).

• Pieaugušo izglītības centru

darbības nodrošināšana iedzīvotāju izglītošanai un kvalifikācijas

paaugstināšanas kursu un semināru organizēšanai.

• Kontroles sistēmas par slēpto

bezdarbu un par nereģistrēto uzņēmējdarbību izveidošanas un

funkcionēšanas iespēju izvērtēšana.

• Izstrādājot nolikumu par

pašvaldības pasūtījumiem, paredzēt normu par bezdarbnieku

nodarbinātību uzņēmumos, kas pilda pašvaldības pasūtījumu,.

• Lauksaimniecības konsultāciju

birojiem sniegt konsultācijas un apmācības: lauku tūrismā,

psiholoģijā, biznesa plānu izstrādē, grāmatvedībā, augu

aizsardzībā, lauku sētas labiekārtošanā, floristikā, uzņēmumu

vadības prasmē u.c.

IV pīlārs.

Vienādu iespēju politikas nodrošināšana

• Likuma par dzimumu līdztiesības

darbības nodrošināšana darba tirgū.

Kurzemes

plānošanas reģiona galvenie nodarbinātību veicinošie pasākumi

2003.gadam

Kurzemes plānošanas reģions ar

attiecīgo izpildinstitūciju tika izveidots 2003.gada februārī.

Kurzemes plānošana reģiona attīstības stratēģijas izstrādes vēl

nav uzsākts, bet 2003.gadam reģionā plānoti sekojošie

nodarbinātību veicinošie galvenie pasākumi:

I pīlārs.

Darbaspējas pilnveidošana

• Kvalifikācijas pilnveidošanas

iespēju papildināšana.

• Esošo profesionālās izglītības

programmu saturiska pilnveidošana un jaunu ieviešana.

• Pirmspensijas un ilgstošo

bezdarbnieku iesaistes nodarbinātības pasākumos

nodrošināšana.

• Algoto pagaidu sabiedrisko darbu

organizēšana.

• Skolēnu nodarbinātības vasarā

veicināšana.

II pīlārs.

Uzņēmējdarbības attīstība un jauno darba vietu radīšana

• Saldus uzņēmējdarbības un

tūrisma informācijas centra izveidošana un uzturēšana.

• Informatīvs un organizatorisks

atbalsts vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem uzņēmējdarbības

izveidošanai vai paplašināšanai.

• Pasākumi darba spēka

informētības un mobilitātes iespēju pilnveidošanai.

• Šķēršļu mazināšana sievietēm,

uzsākot savu biznesu - kursi uzņēmējdarbības, juridiskajos u.c.

jautājumos.

Pielikums

1.tabula

Nodarbināto

iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā

(%, vidēji gadā)

2001

2002

Pavisam

58,8

60,5

tai skaitā reģionos:

Rīgas

62,0

64,0

Vidzemes

59,8

62,1

Kurzemes

56,5

57,7

Zemgales

59,9

61,0

Latgales

50,4

52,0

Personas vecumā 15-64 gadi

Avots: CSP Darbaspēka apsekojuma

rezultāti

2.tabula

Nodarbinātie

iedzīvotāji pēc dzimuma un profesijas pamatdarba vietā

(tūkst. cilv., vidēji gadā)

2001

2002

Pavisam

Vīrieši

Sievietes

Pavisam

Vīrieši

Sievietes

Pavisam

937,5

474,2

463,3

962,5

490,6

471,9

Likumdevēji, valsts vecākās

amatpersonas un vadītāji

97,1

60,0

37,1

92,5

58,3

34,2

Vecākie speciālisti

108,7

27,5

81,3

109,6

35,9

73,7

Speciālisti

115,9

43,3

72,6

128,6

45,4

83,2

Kalpotāji

47,9

9,1

38,8

46,2

7,1

39,2

Pakalpojumu un tirdzniecības

darbinieki

130,2

33,4

96,9

129,0

35,3

93,7

Kvalificēti lauksaimniecības

un zivsaimniecības speciālisti

76,5

41,9

34,6

76,4

40,3

36,1

Kvalificēti strādnieki un

amatnieki

133,5

107,2

26,3

143,3

114,0

29,3

Iekārtu un mašīnu operatori

un izstrādājumu montieri

103,1

84,0

19,1

107,0

87,4

19,5

Vienkāršas profesijas

123,0

66,5

56,5

129,1

66,5

62,7

Personas vecumā 15-64 gadi

Avots: CSP Darbaspēka apsekojuma

rezultāti

3. tabula

Nodarbinātie

iedzīvotāji pēc dzimuma un pamatdarba vietas ekonomiskā darbības

veida

(tūkst. cilvēku)

2001

2002

Pavisam

Vīrieši

Sievietes

Pavisam

Vīrieši

Sievietes

Pavisam

937,5

474,2

463,3

962,5

490,6

471,9

Lauksaimniecība, medniecība

un mežsaimniecība:

130,3

82,0

48,3

138,0

88,0

50,0

- lauksaimniecība

107,4

103,4

- mežsaimniecība

22,9

34,6

Zvejniecība*

2,3

1,8

0,5

5,3

3,5

1,8

Ieguves rūpniecība un

karjeru izstrāde*

1,3

1,0

0,3

3,4

2,9

0,5

Apstrādājošā rūpniecība

164,2

87,8

76,4

164,0

94,3

69,7

Elektroenerģija, gāzes un

ūdens apgāde

19,3

15,8

3,5

22,0

17,4

4,6

Būvniecība

66,6

60,9

5,6

59,6

53,2

6,3

Vairum- un

mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu, personisko

mantu un mājsaimniecības piederumu remonts

150,2

61,0

89,2

146,3

58,5

87,8

Viesnīcas un restorāni

22,1

5,0

17,1

24,2

4,0

20,2

Transports un sakari

77,3

53,3

24,0

84,8

57,9

26,8

Finansu starpniecība

13,7

4,8

8,9

12,7

5,0

7,7

Nekustamo īpašumu

izmantošana; noma un komercdarbība

39,5

21,5

18,0

37,1

20,6

16,4

Valsts pārvalde un

aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

66,9

37,6

29,3

66,7

36,2

30,6

Izglītība

85,8

14,7

71,1

84,5

17,3

67,2

Veselības aizsardzība un

sociālā aprūpe

47,9

7,5

40,4

58,5

9,2

49,3

Citi komunālie, sociālie un

individuālie pakalpojumi

48,1

18,5

29,6

51,2

20,9

30,3

Mājsaimniecības ar algotu

darbaspēku*

1,4

0,5

0,9

4,3

1,6

2,7

Personas vecumā 15-64 gadi

* Dati balstās uz nepietiekami

lielu izlasē iekļuvušo personu skaitu, tādēļ šī informācija

analizējama piesardzīgi.

Avots: CSP Darbaspēka apsekojuma

rezultāti

4. tabula

Bezdarba

līmenis

(%, vidēji gadā)

2001

2002

Pavisam

13,3

12,1

tai skaitā reģionos:

Rīgas

11,3

Vidzemes

13,2

10,6

Kurzemes

15,5

12,7

Zemgales

11,6

10,4

Latgales

19,3

17,1

Personas vecumā 15-64 gadi

Avots: CSP Darbaspēka apsekojuma

rezultāti

5. tabula

Reģistrēta

bezdarba līmenis republikas pilsētās un rajonos

(%, perioda beigās)

1998

2001

2002

Pavisam

9,2

7,7

7,6

Pilsētās:

Rīga

4,8

3,6

3,7

Daugavpils

10,6

8,7

8,2

Jelgava

9,4

7,2

6,0

Jūrmala

9,5

9,1

9,5

Liepāja

14,2

10,4

10,3

Rēzekne

15,7

10,8

10,3

Ventspils

7,5

6,1

6,3

Rajonos:

Aizkraukles

11,5

9,5

Alūksnes

11,5

9,0

10,1

Balvu

22,1

21,6

20,8

Bauskas

9,0

9,2

Cēsu

7,9

7,4

Daugavpils

17,7

16,8

17,7

Dobeles

10,4

10,7

10,4

Gulbenes

10,2

9,6

8,7

Jelgavas

13,9

10,9

10,8

Jēkabpils

11,1

12,5

10,4

Krāslavas

23,2

20,1

19,2

Kuldīgas

7,1

8,8

10,1

Liepājas

13,0

12,7

12,5

Limbažu

13,6

7,0

8,2

Ludzas

19,9

20,2

Madonas

12,5

11,4

10,8

Ogres

6,9

6,2

6,9

Preiļu

23,2

20,2

18,6

Rēzeknes

28,2

26,5

26,2

Rīgas

7,2

6,6

6,4

Saldus

6,1

5,9

5,5

Talsu

12,3

8,1

8,2

Tukuma

8,7

7,1

Valkas

9,3

7,3

7,1

Valmieras

9,2

7,5

Ventspils

9,0

8,9

9,5

6. tabula

Darba meklētāju

sadalījums pēc dzimuma un vecuma

(tūkst. cilv., vidēji gadā)

Vecums

2001

2002

Vīrieši

Sievietes

Vīrieši

Sievietes

Pavisam

81,8

62,6

73,7

58,6

15-24

16,5

11,6

14,3

13,8

25-34

20,8

13,5

17,0

13,0

35-44

19,0

16,9

20,7

15,7

45-54

17,5

16,1

14,3

11,4

55-64

8,1

4,6

7,4

4,8

Personas vecumā 15-64 gadi

Avots: CSP Darbaspēka apsekojuma

rezultāti

7. tabula

Reģistrēto

bezdarbnieku sastāvs pa profesiju grupām

(gada beigās)

Profesiju

pamatgrupa

2001

2002

cilvēki

% no kopskaita

cilvēki

% no kopskaita

Likumdevēji, valsts

amatpersonas, vadītāji

2554

2,8

2539

2,8

Vecākie speciālisti

3585

3,9

3359

3,8

Speciālisti

5868

6,4

5670

6,3

Kalpotāji

5335

5,8

5188

5,8

Pakalpojumu, tirdzniecības

darbinieki

14377

15,7

14731

16,4

Kvalificēti

lauksaimniecības, zivsaimniecības darbinieki

3247

3,5

3257

3,6

Kvalificēti strādnieki un

amatnieki

14812

16,2

14033

15,7

Iekārtu un mašīnu operatori,

montieri

12083

13,2

11140

12,4

Vienkāršās profesijas

24475

26,7

24619

27,4

Armijas profesijas

0,1

Bez profesijas

5229

5,7

5141

5,7

Pavisam

91642

100

89735

100

Personas vecumā 15-64 gadi

Avots: CSP Darbaspēka apsekojuma

rezultāti

8. tabula

Reģistrēto

bezdarbnieku skaits sadalījumā pēc izglītības līmeņa

(gada beigās)

2001

2002

cilvēki

% no kopskaita

cilvēki

% no kopskaita

Augstākā izglītība

6434

7,0

6518

7,2

Vidējā profesionālā

izglītība

35898

39,2

3306

38,8

Arodizglītība

3306

3,6

3390

3,8

Vidējā vispārējā

izglītība

25588

27,9

25379

28,3

Pamata un nepabeigta pamata

izglītība

20416

22,3

19645

21,9

Pavisam

91642

100

89735

100

Vadlīnijas

raksturojošā informācija

1.vadlīnija

1. zīmējums

Avots: Nodarbinātības valsts

dienesta dati

2. zīmējums

Avots: Nodarbinātības valsts

dienesta dati

2.vadlīnija

9. tabula

Bezdarbnieku

profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas

paaugstināšanas kursus pabeigušo un darbā iekārtojošos

bezdarbnieku skaits

1998

1999

2000

2001

2002

Apmācību pabeigušo

bezdarbnieku skaits

11208

13088

8338

9194

5680

Darbā iekārtojošos

bezdarbnieku skaits

4237

6627

5528

6235

4528

Darba iekārtojošos

bezdarbnieku īpatsvars

37,8

50,6

66,3

67,8

79,7

3.vadlīnija

3. zīmējums

Avots: Nodarbinātības valsts

dienesta dati

4. zīmējums

Avots: Nodarbinātības valsts

dienesta dati

7.vadlīnija

5. zīmējums

Avots: Nodarbinātības valsts

dienesta dati

9.-10.

vadlīnija

10. tabula

Ekonomiski

aktīvo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību

skaits uz 1000 iedzīvotājiem

Valsts

Uzņēmumu skaits

Latvija

17,5

Igaunija

Polija

Avots: CSP dati

11. tabula

Nodarbinātie

iedzīvotāji pēc nodarbinātības statusa

(tūkst. cilvēku, vidēji gadā)

2001

2002

Pavisam

Vīrieši

Sievietes

Pavisam

Vīrieši

Sievietes

Pavisam

937,5

474,2

463,3

962,5

490,6

471,9

No tiem pēc statusa:

darba ņēmēji

805,0

395,6

409,3

836,2

416,6

419,6

darba devēji

39,4

28,6

10,8

31,4

24,0

7,4

pašnodarbinātie

53,1

29,9

23,2

57,0

31,6

25,5

neapmaksātie ģimenes

locekļi

38,3

18,9

19,4

37,9

18,5

19,4

Personas vecumā 15-64 gadi

Avots: Darbaspēka apsekojuma

rezultāti

11.vadlīnija

12. tabula

Reģionālā fonda

izlietotie finansu līdzekļi

(milj. Ls)

Gads

Izlietotie līdzekļi

1998

1,403

1999

0,350

2000

1,000

2001

0,800

2002

1,100

16.

vadlīnija

13. tabula

Darba spēka

apsekojuma pamatrādītāji dzimuma aspektā (iedzīvotāji 15-64

gadi)

(% no attiecīgā rādītāja

kopskaita)

Rādītājs

2001

2002

Vīrieši

Sievietes

Vīrieši

Sievietes

Iedzīvotāji

47,9

52,1

48,0

52,0

Ekonomiski aktīvie

51,4

48,6

51,5

48,5

Nodarbinātie

50,6

49,4

51,0

49,0

Darba meklētāji

56,6

43,4

55,7

44,3

Ekonomiski neaktīvie

40,6

59,4

40,1

59,9

1., 2., 3.,

7.,17. vadlīnijas

14. tabula

Aktīvajos

nodarbinātības pasākumos iesaistīto bezdarbnieku skaits

Profesionālā apmācība,

pārkvalifikācija

Algotie pagaidu sabiedriskie

darbi

Darba meklētāju klubi **

2000

2001

2002

2000

2001

2002*

2000

2001

2002

Aktīvajos nodarbinātības

pasākumos iesaistīto bezdarbnieku skaits

10267

10269

4830

9993

15218

16809

17940

24667

29437

Sievietes- bezdarbnieces

6592

6925

3238

4230

6691

8039

14419

18261

21478

Jaunieši- bezdarbnieki

2464

2531

1203

922

1234

1571

4093

5633

6646

Ilgstošie bezdarbnieki

1509

2008

675

5244

7392

8091

3670

4121

4144

Pirmspensijas vecuma

bezdarbnieki

631

696

363

1826

3022

3611

1920

2794

3673

Invalīdi- bezdarbnieki

166

202

111

207

242

243

546

528

No ieslodzījuma atbrīvoto

bezdarbnieku skaits

118

130

140

Māmiņas pēc bērna kopšanas

atvaļinājuma

***

803

349

***

389

570

***

2231

2658

Avots: Nodarbinātības valsts

dienesta dati.

* 2002.gadā vīriešu īpatsvars šajā

pasākumā - 52,2%. Visos pārējos pasākumos sieviešu īpatsvars

vienmēr ir augstāks.

** No 2002.gada 1.jūlija tos

pieskaita pasākumiem konkurētspējas paaugstināšanai

*** Dati 2000.gadā netika

apkopoti

15. tabula

NVD

nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļi

(milj. Ls)

Pasākumi

2001

2002

2003

Pieprasīti

Saņemti

Izlietoti

Pieprasīti

Saņemti

Izlietoti

Pieprasīti

Saņemti

Bezdarbnieku apmācība,

pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana

3,989

4,128

1,745

1,740

4,272

2,052

Bezdarbnieku stipendijas

0,8

0,798

1,135

0,507

0,412

0,959

0,450

Bezdarbnieku konkurētspējas

paaugstināšanai

0,295

0,305

0,295

0,366

0,295

Kopā

5,084

5,081

5,568

2,547

2,446

5,597

2,797

1., 3., 4., 7.

18. vadlīnijas

16. tabula

Profesionālo

orientāciju un konsultācijas saņēmušo cilvēku skaits PKIC

Klientu

grupa

2000

2001

2002

NVD reģistrēti

bezdarbnieki

3513

4373

4007

NVD nereģistrēti

nestrādājošie

631

795

1019

Strādājošie

983

1278

1572

Vispārizglītojošo skolu

skolēni

11294

14457

21828

Profesionālās izglītības

iestāžu audzēkņi

389

487

511

Augstskolu studenti

319

386

351

Skolēnu vecāki

155

193

1184

Kopā

17284

21969

30442

Avots: PKIC dati

17.tabula

NNP 2003.gadam

finansējums

Pīlāra nosaukums

Vadlīnijas nosaukums

Resursi (milj. Ls)

I pīlārs.

Darbaspējas

pilnveidošana

1. vadlīnija. Jauniešu

bezdarba problēmu risināšana un ilgstoša bezdarba

novēršana

6,6795

2. vadlīnija. Nodarbinātībai

draudzīga pieeja: pabalstu, nodokļu un apmācības sistēmu

pilnveidošana

0,128

3. vadlīnija. Aktīva darba

mūža paildzināšana

3. vadlīnijas pasākumi tiek

veikti 1. vadlīnijas ietvaros

4. vadlīnija. Darba tirgum

piemērotu prasmju attīstīšana mūžizglītības kontekstā

2,156

5. vadlīnija. Iedzīvotāju

izglītības attīstība datorzinību un Interneta jomā

0,46

6. vadlīnija. Nodarbinātību

bremzējošo faktoru novēršana darba tirgū

0,808

7. vadlīnija.

Diskriminācijas mazināšana un sociālās vienlīdzības

veicināšana nodarbinātībā

2,885

I pīlārs

kopā

13,1165

II pīlārs.

Uzņēmējdarbības attīstība un

darbavietu radīšana

8. vadlīnija. Šķēršļu

mazināšana uzņēmējdarbības uzsākšanai un tālākai

turpināšanai

0,041

9.-10. vadlīnijas.

Uzņēmējdarbības aktivitāšu sekmēšana. Jaunas nodarbinātības

iespējas uz zināšanām balstītā sabiedrībā un pakalpojumu

sfērā

2,719

11. vadlīnija. Reģionālā un

vietējā mēroga rīcība nodarbinātības veicināšanai

5,87

12. vadlīnija. Nodokļu

sistēmas reformas nodarbinātības un apmācības

veicināšanai

Pasākumu īstenošanai nav

nepieciešams tiešs papildu finansējums

II pīlārs

kopā

8,63

III pīlārs.

Uzņēmumu un darbinieku

pielāgošanās spēju veicināšana

13. vadlīnija. Darba

organizācijas modernizācija

0,765

14. vadlīnija. Elastīgāku

darba līguma formu ieviešana

15. vadlīnija. Uzņēmumu

pielāgošanās spēju veicināšana mūžizglītības kontekstā

Aktivitātes tiek veiktas

13.vadlīnijas ietvaros

III

pīlārs kopā

0,765

IV pīlārs.

Vienādu iespēju politikas

nodrošināšana

16. vadlīnija. Dzimumu

līdztiesības aspektu nodrošināšana

16. vadlīnijas pasākumi tiek

veikti 1.vadlīnijas ietvaros

17. vadlīnija. Dzimumu

atšķirību mazināšana nodarbinātības jautājumos

Aktivitātes tiek veiktas

visu vadlīniju ietvaros

18. vadlīnija. Darba un

ģimenes dzīves saskaņošana

Pasākumi tiek veikti

1.vadlīnijas ietvaros

IV pīlārs

kopā

Pavisam

kopā

22,5015

18.tabula

Indikatori

2003.gadam

Vadlīnijas nosaukums

Indikatori

1. vadlīnija. Jauniešu

bezdarba problēmu risināšana un ilgstoša bezdarba

novēršana

• 6 mēnešu laikā pēc aktīvo

nodarbinātības pasākumu pabeigšanas pastāvīgā darbā

iekārtojušos jauniešu-bezdarbnieku skaits.

• Profesionālo orientāciju

un konsultācijas saņēmušo jauniešu - izglītības iestāžu

audzēkņu skaits.

• Ārpus izglītības sistēmas

esošo profesionālo orientāciju un konsultācijas saņēmušo

jauniešu skaits

• Profesionālās izglītības

iestādēs licencēto profesionālās tālākizglītības un

profesionālās pilnveides izglītības programmu skaits.

• No profesionālās

izglītības iestādēm atskaitīto 1.kursu audzēkņu skaits.

• 6 mēnešu laikā pēc aktīvo

nodarbinātības pasākumu pabeigšanas pastāvīgā darbā

iekārtojušos pieaugušo bezdarbnieku skaits.

• Jauniešu skaits, kas

pabeiguši vidējo profesionālo un arodizglītību.

• Jauniešu iesaistīšana,

mācību kursos par darba tiesību, sociālās drošības un

sociālās partnerības jautājumiem.

2. vadlīnija. Nodarbinātībai

draudzīga pieeja:

pabalstu, nodokļu un

apmācības sistēmu pilnveidošana

• Bezdarbnieku profesionālās

apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas

paaugstināšanas kursus pabeigušo bezdarbnieku skaits.

• 6 mēnešu laikā pēc

bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un

kvalifikācijas paaugstināšanas kursu pabeigšanas pastāvīgā

darbā iekārtojušos bezdarbnieku skaits.

3. vadlīnija. Aktīva darba

mūža paildzināšana

• Aktīvās nodarbinātības

pasākumos iesaistīto

(nosūtīto) pirmspensijas

vecuma bezdarbnieku skaits.

• Pastāvīgā darbā

iekārtojušos pirmspensijas vecuma bezdarbnieku skaits 6

mēnešu laikā pēc aktīvo nodarbinātības pasākumu

pabeigšanas.

• Pirmspensijas vecuma

bezdarbnieku bezdarba līmenis.

• Profesionālo orientāciju

un konsultācijas saņēmušo pirmspensijas vecuma cilvēku

skaits.

4. vadlīnija. Darba tirgum

piemērotu prasmju attīstīšana mūžizglītības kontekstā

• Profesionālās izglītības

mācību metodisko līdzekļu skaits.

• Centralizētajā

eksaminācijā aptverto profesiju

skaita īpatsvars, % no

kopējā skaita.

• Centralizētajā

eksaminācijā iesaistīto personu skaita īpatsvars, % no

kopējā skaita.

• Pedagogu tālākizglītības

programmu absolventu skaita īpatsvars.

• Pedagogu skaits, īpatsvars

%, ar pedagoģisko izglītību no kopējā pedagogu skaita.

• Profesionālā līmeņa

studiju programmu skaits un īpatsvars (%).

• Studējošo skaits un

īpatsvars 1.profesionālā līmeņa studiju

programmās.

• 4.profesionālā līmeņa

kvalifikāciju ieguvušo skaits un īpatsvars.

• Izveidoto koledžu skaits

un augstāko izglītību studējošo skaits koledžās.

• Lauku uzņēmējiem paredzēto

informatīvo materiālu sagatavošana autorloksnes skaits.

5. vadlīnija. Iedzīvotāju

izglītības attīstība datorzinību un Interneta jomā

• Datorzinības apguvušo

jauniešu skaits.

• Izglītojamo skaits

vispārējās izglītības iestādēs, kuri apguvuši informātikas

priekšmetu.

• Izglītojamo skaits uz 1

datoru vispārējās izglītības iestādēs.

• Vispārējo un profesionālo

izglītības iestāžu nodrošinājums ar datorklasēm.

• Izglītības iestāžu skaits

ar interneta pieslēgumu.

• Skolotāju skaits, kuri

apguvuši datorzinību pamatus.

6. vadlīnija. Nodarbinātību

bremzējošo faktoru novēršana darba tirgū

• Darba tirgus pieprasījuma

un piedāvājuma pētījumi

7. vadlīnija.

Diskriminācijas mazināšana un sociālās vienlīdzības

veicināšana nodarbinātībā

• 6 mēnešu laikā pēc aktīvo

nodarbinātības pasākumu pabeigšanas pastāvīgā darbā

iekārtojušos invalīdu-bezdarbnieku skaits.

• Profesionālo orientāciju

saņēmušo invalīdu skaits

• Profesionālās izglītības

iestādēs īstenoto programmu ar pedagoģisko korekciju

skaits.

• Profesionālās izglītības

iestādēs īstenoto programmu personām ar speciālām

vajadzībām skaits.

• Profesionālās

rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju skaits.

• Profesionālās izglītības

iestādēs īstenoto programmu ieslodzītajiem brīvības

atņemšanas vietās skaits.

8. vadlīnija. Šķēršļu

mazināšana uzņēmējdarbības uzsākšanai un tālākai

turpināšanai

• Ārvalstu investīciju

piesaistes apjomi uzņēmējdarbības veicināšanai Latvijā.

• Veiktie pētījumi par

starptautisko praksi (par nodokļu politiku nekustamo

īpašumu industrijā u.c.).

9.-10. vadlīnijas.

Uzņēmējdarbības aktivitāšu

sekmēšana.

Jaunas nodarbinātības

iespējas uz zināšanām balstītā sabiedrībā un pakalpojumu

sfērā

• Apmācīto, konsultēto

uzņēmēju skaits gadā.

• Uzņēmēju skaits, kas

ieguvuši informāciju EIC.

• Nelauksaimnieciskās

uzņēmējdarbības attīstības programmas ietvaros īstenoto

projektu skaits.

• Radīti jauni, ar

lauksaimniecisko ražošanu nesaistīti uzņēmumi.

• Radīti papildus ienākumu

avoti lauku saimniecībās.

• Radīti nosacījumi

inovatīvas vides veidošanai

11. vadlīnija. Reģionālā un

vietējā mēroga rīcība nodarbinātības veicināšanai

• Ar kredītu procentu vai

daļējiem procentu maksājumiem atbalstīto uzņēmumu (pamatā

MVU) vidējais skaits gadā.

• Jaunradītas, saglabātas un

sezonas darba vietu skaits īpaši atbalstāmajos reģionos

(alternatīvā kurināmā ražošanā, amatniecībā, lauku tūrismā,

tehnisko pakalpojumu sniegšanā, netradicionālajā

lauksaimniecībā u.c.).

• Piesaistīto privāto

finansu resursu apjoms (īpatsvars) projektu

realizācijā.

• NVD un pašvaldību

nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu īstenošanas

rezultātā kopīgi realizēto pasākumu skaits.

• Darba devēju skaits, ar

kuriem NVD ir uzsācis sadarbību 2003.gadā.

• NVD pieteikto brīvo darba

vietu (vakanču) skaits.

12. vadlīnija. Nodokļu

sistēmas reformas nodarbinātības un apmācības

veicināšanai

• Nodokļu sloga

samazināšana

• Iepriekšējā taksācijas

periodā piemērotās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides

atbalstāmajiem investīciju periodiem

• Darba ņēmēju skaits, kas

paaugstinājuši kvalifikāciju

13. vadlīnija. Darba

organizācijas modernizācija

• Darba koplīgumu skaits

Reģionālā trīspusējās sadarbības tīkla izveidošana

14. vadlīnija. Elastīgāku

darba līguma formu ieviešana

• Nodarbināto skaita

pieaugums, kuri izmanto "elastīgas" darba līguma formas

iespējas.

16. vadlīnija. Dzimumu

līdztiesības aspektu nodrošināšana

• Aktīvajos nodarbinātības

pasākumos iesaistīto vīriešu un sieviešu īpatsvars katrā

pasākumā iesaistīto bezdarbnieku skaitā.

• Ikviena ar bezdarba

problēmām saistīta skaitliski nosakāma indikatora

nodrošināšana dzimumu griezumā.

• Lekcijās par Darba likumā

ietvertajiem dzimumu vienlīdzības jautājumiem piedalījušos

dalībnieku skaits.

17. vadlīnija. Dzimumu

atšķirību mazināšana nodarbinātības jautājumos

• Sieviešu īpatsvars

nodarbināto skaitā sadalījumā pa profesijām un nozarēm.

• Darba samaksas atšķirība

vīriešiem un sievietēm sadalījumā pa profesijām un

nozarēm.

18. vadlīnija. Darba un

ģimenes dzīves saskaņošana

• Aktīvās nodarbinātības

pasākumos iesaistīto (nosūtīto) bezdarbnieku pēc bērna

kopšanas atvaļinājuma skaits.

• 6 mēnešu laikā pēc aktīvo

nodarbinātības pasākumu pabeigšanas pastāvīgā darbā

iekārtojušos bezdarbnieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

skaits.

• Profesionālās orientācijas

pakalpojumus saņēmušo personu skaits pēc bērna kopšanas

atvaļinājuma.

Atbildīgās

institūcijas par informācijas sniegšanu par Latvijas Nacionālā

nodarbinātības plāna 2003. gadam pasākumu izpildi

I pīlārs.

Darbaspējas pilnveidošana

1. vadlīnijas 5. punktā:

Labklājības ministrija - par

1.,2., 3., 4.un 5. pasākumu

Izglītības un zinātnes ministrija

- par 6. pasākumu

2. vadlīnijas 5. punktā:

Labklājības ministrija - par 1.

pasākumu

4. vadlīnijas 5. punktā:

Zemkopības ministrija - par 11. un

12. pasākumu

Izglītības un zinātnes ministrija

- par 1.,2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. pasākumu

5. vadlīnijas 5. punktā:

Izglītības un zinātnes ministrija

- par 1. un 2. pasākumu

6. vadlīnijas 5. punktā:

Labklājības ministrija - par 1. un

2. pasākumu

7. vadlīnijas 5. punktā:

Izglītības un zinātnes ministrija

- par 1. pasākumu

Ieslodzījumu vietu pārvalde - par

2. un 3. pasākumu

Labklājības ministrija - par 4.

pasākumu

II pīlārs.

Uzņēmējdarbības attīstība

8. vadlīnijas 5. punktā:

Ekonomikas ministrija - par 1.

pasākumu

9. un 10. vadlīnijas 5.

punktā:

Ekonomikas ministrija - par 1.,

2., 3., 4., un 6. pasākumu

Zemkopības ministrija - par 5.

pasākumu

11. vadlīnijas 5. punktā:

Finanšu ministrija/Reģionālās

attīstības un pašvaldību lietu ministrija - par 1., 2. un 3.

pasākumu

Labklājības ministrija - par 4. un

5. pasākumu

12. vadlīnijas 5. punktā:

Finanšu ministrija - par 1., 2.,

3., 4., 5. 6. un 7. pasākumu

III pīlārs.

Uzņēmumu un to darbinieku pielāgošanās spēju veicināšana

13. vadlīnijas 5. punktā:

Ekonomikas ministrija - par

1. pasākumu

Labklājības ministrija - par 2. un

3. pasākumu

14. vadlīnijas 5. punktā:

Labklājības ministrija - par 1. un

2. pasākumu

IV pīlārs.

Vienādu iespēju politikas nodrošināšana

16. vadlīnijas 5. punktā:

Labklājības ministrija - par 1.

pasākumu

Ekonomikas ministrs

J.Lujāns