155. pantsparedz atbildību par apzināti nelikumīgu personas

paredz atbildību par apzināti nelikumīgu personas

1ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā. Iespējamais sods par šādām

2darbībām ir brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai

3arests, vai naudas sods līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām,

4atņemot tiesības uz zināmu nodarbošanos uz laiku līdz pieciem

5gadiem. Laika posmā no 1995.gada nav reģistrēts neviens

6Krimināllikuma 155.pantā paredzētais noziegums.

7109. 2001.gada 19.decembrī

8Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā par Tieslietu

9ministrijas ar 2001.gada 9.maija rīkojumu apstiprināto "Pagaidu

10noteikumu par aizdomās turēto, apsūdzēto, tiesājamo un notiesāto

11personu turēšanas kārtību izmeklēšanas cietumos" atbilstību

12Satversmes 95.pantam (spīdzināšanas, necilvēcīgas vai cieņu

13pazemojošas apiešanās aizliegums) un 111.pantam (tiesības uz

14veselību un garantētu medicīniskās palīdzības minimumu). Saskaņā

15ar konstitucionālās sūdzības iesniedzēju viedokli, noteiktais

16pārtikas sūtījumu un pienesumu aizliegums ir pretrunā ar

17minētajiem Satversmes pantiem. Savā spriedumā Satversmes tiesa

18atzina, ka minēto "Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības

19noteikumu" daļa par pārtikas sūtījumu un pienesumu aizliegumu ir

20pretrunā ar Satversmi.

21Pasākumi

22spīdzināšanas, cietsirdīgas vai cilvēka cieņu pazemojošas

23apiešanās izskaušanai; izglītība un apmācība

24110. Persona, kas kļuvusi par

25spīdzināšanas upuri, ir tiesīga pieprasīt kompensāciju saskaņā ar

26Kriminālprocesa kodeksa 101.pantu, kas paredz, ka persona, kurai

27ar noziedzīgu nodarījumi ir nodarīti materiāli zaudējumi,

28krimināllietas ietvaros var pieteikt civilprasību pret apsūdzēto

29vai personu, kas ir materiāli atbildīga par apsūdzētā darbību.

30Šis pats pants arī paredz, ka personai, kas nav pieteikusi

31civilprasību krimināllietā, kā arī personai, kuras civilprasība

32nav izskatīta tāpēc, ka krimināllieta izbeigta vai taisīts

33attaisnojošs spriedums, ir tiesība to pieteikt civilprocesuālā

34kārtībā.

35111. Savukārt Civillikums paredz

36personai, kuras darbība ir bijusi prettiesiska un nodarījusi

37otrai personai miesas bojājumus, pienākumu atlīdzināt cietušajai

38personai ārstēšanās izdevumus. Cietušai personai ir tiesības

39prasīt atlīdzināt arī neiegūto peļņu. Ja cietusī persona ir

40kļuvusi darba nespējīga vai tikusi sakropļota, vainīgai personai

41papildus jākompensē arī peļņa, ko cietusī persona būtu ieguvusi

42nākotnē, kā arī jāsniedz atlīdzība par sakropļojumu.

43112. Civillikumā arī noteikts, ka

44personai, kas ir vainīga otras personas nāvē, ir pienākums

45atlīdzināt mirušā mantiniekiem ārstēšanās un apbedīšanas

46izdevumus. Bez tam, Civillikums paredz vainīgās personas

47pienākumu izmaksāt atlīdzību personām, kuras uzturējis

48mirušais.

49113. Kopš Latvijas neatkarības

50atjaunošanas 1991.gadā izglītības iestādēs tiek pievērsta arvien

51lielāka uzmanība apmācībai cilvēktiesību jomā. Cilvēktiesību

52pamatkurss, tai skaitā arī normas par spīdzināšanas un

53necilvēcīgas apiešanās aizliegumu, ir iekļauts Latvijas

54Universitātes, Latvijas Policijas akadēmijas mācību

55programmās.

56114. Latvijas Policijas akadēmijas

57studentiem informācija par normām, kas aizliedz spīdzināšanu,

58tiek sniegta vairākos studiju kursos. Kursā "Pratināšanas

59taktika" tiek detalizēti skaidrots par spīdzināšanas un jebkādas

60citas fiziskās vai psihiskās vardarbības nepieļaujamību. Kursā

61"Aizturēšanas un aresta taktika" tiek iekļauts skaidrojums par

62fiziskā spēka un šaujamieroču pielietošanas pieļaujamību tikai un

63vienīgi, lai pārvarētu aizturamā vai arestējamā pretestību. Kursā

64"Kriminālmeklēšana" tiek izskaidrotas operatīvās darbības likuma

65norma, kura aizliedz veikt jebkuras operatīvās darbības pasākumus

66un lietot jebkādus līdzekļus, ja tie apdraud cilvēka dzīvību un

67veselību. Kursā "Profesionālā fiziskā sagatavošana" cita starpā

68tiek apskatītas arī 1984.gada ANO konvencijas pret spīdzināšanu

69un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošo

70apiešanos un sodīšanu normu praktiskās īstenošanas formas,

71piemēram, lai ievērotu pastāvošās tiesību aktu prasības šajos

72jautājumos, pirms studiju kursa apgūšanas par speciālo līdzekļu

73pielietošanu likumpārkāpēja aizturēšanā, studentiem obligāti tiek

74izskaidrotas šo līdzekļu pielietošanas tiesiskās prasības,

75nepieļaujot cilvēka cieņu pazemojošu un cietsirdīgu, neadekvātu

76rīcību no policijas darbinieka puses. Kursos "Kriminālsodu

77izpildes tiesības" un "Policijas tiesības" tiek apskatītas

78policijas, ieslodzījuma vietu darbinieku un robežsargu tiesības

79un pienākumi, akcentējot pienākumu ievērot katras personas

80cilvēktiesības.

81115. Valsts policijas mācību

82iestādēs, kā arī struktūrvienībās personāla mācību programmu,

83dienesta apmācību un kvalifikācijas paaugstināšanas programmu

84neatņemama sastāvdaļa ir policijas darbinieku informēšana un

85izglītošana par dienesta pilnvarām, nopratināšanas, aizturēšanas

86un arestēšanas procesuālo kārtību, fiziska spēka, speciālo

87līdzekļu un ieroču nepamatotas pielietošanas un cietsirdīgas,

88nehumānas vai cilvēka cieņu pazemojošas izturēšanās

89nepieļaujamību.

90116. Kopš 1999.gada Latvijas

91Policijas akadēmijā un Valsts policijas skolā ieviests mācību

92priekšmets "Policija un cilvēktiesības", kur mācību programmā ir

93iekļauti jautājumi, kas saistīti ar spīdzināšanas, cietsirdīgas

94vai cilvēka cieņu pazemojošas apiešanās izskaušanu dienesta

95darbā. Katru gadu ar Valsts policijas priekšnieka pavēli tiek

96noteiktas apmācības dienesta vietās (2 reizes mēnesī), kur mācību

97programmā ir iekļauti iepriekšminētie jautājumi ar konkrētu

98praksē sastopamu gadījumu apspriešanu un diskusijas ar VCTB

99darbiniekiem.

100117. Valsts robežsargu darbinieku

101sagatavošanu darbam uz robežas un profesionālo izglītošanu

102nodrošina Rēzeknes robežsargu skola, kuras mācību programmas

103ietvaros studenti apgūst spēkā esošo tiesību aktu -

104Administratīvo pārkāpumu kodeksa, Krimināllikuma, Kriminālprocesa

105kodeksa - prasības, tai skaitā arī attiecībā uz rīcību aizturot,

106arestējot vai pratinot personas.

107Medicīnisko un

108zinātnisko eksperimentu aizliegums

109118. Latvija ir parakstījusi gan

1101997.gada 4.aprīļa Eiropas Padomes konvenciju par cilvēktiesību

111un cilvēka cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā, gan šīs

112konvencijas 1998.gada 12.janvāra protokolu, kas aizliedz cilvēku

113klonēšanu. Abi šie dokumenti patlaban tiek apspriesti Saeimā un

114paredzama to ratifikācija tuvākajā laikā.

115119. Krimināllikuma 139.pants

116paredz atbildību par dzīva vai miruša cilvēka audu vai orgānu

117nelikumīgu izņemšanu to izmantošanai medicīnā, ja to izdarījusi

118ārstniecības persona. Iespējamais sods par šādām darbībām ir

119brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, atņemot tiesības

120nodarboties ar ārstniecību uz laiku līdz pieciem gadiem.

121120. Saskaņā ar Ārstniecības

122likumu ir izveidota un darbojas Centrālā medicīnas ētikas

123komiteja, kas ir ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kas

124izskata uz sociālajām problēmām attiecināmos biomedicīniskā

125progresa ētikas - morāles un tikumības vērtību un normu kopums

126biomedicīnā, kas attiecināms uz cilvēktiesību un cilvēka cieņas

127aizsardzību ģenētiskajos, dzimuma atlases, transplantācijas un

128citos zinātniskajos pētījumos - jautājumos. Šis komitejas

129uzdevums, cita starpā, ir sadarbībā ar Latvijas medicīniskās

130izglītības iestādēm veicināt medicīnas ētikas jautājumu

131iekļaušanu minēto iestāžu sociālās medicīnas, psiholoģijas un

132saskarsmes mācību programmās, konsultēt valsts pārvaldes

133institūcijas, pašvaldības, ārstniecības un medicīniskās

134izglītības iestādes, kā arī citas institūcijas par minēto iestāžu

135un institūciju izdoto normatīvo aktu atbilstību medicīnas ētikas

136normām, kā arī izskatīt jebkuru fizisku vai juridisku personu

137sūdzības un iesniegumus un pēc ārstniecības iestāžu un

138ārstniecības personu profesionālo biedrību medicīnas ētikas

139komiteju pieprasījuma sniegt atzinumus, ievērojot

140konfidencialitāti, biomedicīniskā progresa ētikas jomā.

141121. 1992.gada Zinātniskās

142darbības likums noteic, ka zinātniekam ir pienākums pārtraukt

143zinātniskos pētījumus, ja tie, pēc zinātnieka atzinuma, var radīt

144draudus cilvēcei, sabiedrībai vai dabai, un informēt par to

145sabiedrību. Likums paredz Latvijas Zinātnes padomes izveidošanu,

146kuras viens no uzdevumiem ir izstrādāt zinātniskās pētniecības

147ētikas kritērijus.

148PAKTA