2. pants

7. Cilvēktiesību īstenošana

bez jebkādas diskriminācijas Latvijā ir noteikta konstitucionālā

līmenī Satversmes 91.pantā, kas ietilpst Satversmes

8.nodaļā1. Savos komentāros Latvijas nacionālā

ziņojuma par Konvencijas izpildi projektam Latvijas Dzimumu

līdztiesības apvienība norāda, ka Latvijas tiesību aktos nav

iekļauta netiešās diskriminācijas definīcija. Šajā sakarā

nepieciešams atzīmēt, ka netiešās diskriminācijas definīcija

paredzēta jaunajā Darba likumā, kas stājās spēkā 2002.gada

1.jūnijā.

8. Papildus Satversmei sieviešu diskriminācijas

aizliegums ir ietverts citos normatīvajos aktos konkrētās jomās,

piemēram "Izglītības likums" noteic, ka katram Latvijas

Republikas pilsonim un personai, kurai ir tiesības uz Latvijas

Republikas izdotu nepilsoņa pasi, personai, kurai ir izsniegta

pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kā arī Eiropas Savienības valstu

pilsoņiem, kam izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, un viņu

bērniem ir vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no

mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, dzimuma,

reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa,

nodarbošanās un dzīvesvietas.

9. "Radio un televīzijas likums" noteic, ka

programma nedrīkst ietvert mulsinājumu uz nacionālo, rasu,

dzimumu vai reliģisko naidu, uz nacionālā goda un cieņas

pazemošanu. "Reklāmas likums" noteic, ka reklāmā aizliegts paust

diskrimināciju pret cilvēku viņa rases, ādas krāsas, dzimuma,

vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās

vai sociālās izcelšanās, mantiskā stāvokļa vai citu apstākļu

dēļ.

10. Saskaņā ar Satversmi, ikvienam ir tiesības uz

brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai

ierobežot brīvību citādi, kā tikai saskaņā ar likumu. Ne

Kriminālprocesa kodeksa, ne Civilprocesa likuma normas neparedz

kādu tiesību nenodrošināšanu vai ierobežošanu dzimumu atšķirības

dēļ.

11. Likums "Par tiesu varu", kurš nosaka tiesu

varas darbības pamatprincipus, paredz, ka visas personas ir

vienlīdzīgas likuma un tiesas priekšā un tām ir vienādas tiesības

uz likuma aizsardzību. Tiesu Latvijā spriež tiesa neatkarīgi no

personas izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un

nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas, attieksmes

pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, dzīvesvietas,

politiskajiem vai citiem uzskatiem. Šis tiesu darbības

pamatprincips garantē sievietēm neatkarīgi no to nodarbošanās,

izcelsmes, sociālās, reliģiskās vai kultūras piederības, iespēju

aizstāvēt savas aizskartās pamattiesības un brīvības Latvijas

tiesu institūcijās līdztiesīgi ar vīriešiem.

12. Valsts institūciju un iestāžu rīcību nosaka

šo institūciju un iestāžu darbību regulējošie normatīvie akti,

kas ir pakārtoti Satversmei un saskaņoti ar to, tādējādi

garantējot šo institūciju rīcībā vīriešu un sieviešu līdztiesības

nodrošināšanu. Savukārt sieviešu diskriminācijas no jebkuras

personas, uzņēmuma vai organizācijas puses nepieļaušanu garantē

tiesību normas, kas iekļautas specifiskas nozares regulējošos

tiesību aktos.

13. Sabiedrībā iesakņotās paražas un tiesību

piemērošanas prakse izvairās no dzimumu lomas uzsvēršanas dažādu

tiesību īstenošanā. Jāuzsver, ka ne Krimināllikums, ne

Kriminālprocesa kodekss neparedz tiesību normas, kas būtu

diskriminējošas attiecībā pret sievietēm.

Konvencijas