Par Latvijas Republikas sākotnējo ziņojumu par 1979.gada 18.decembra Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu izpildi Latvijas Republikā laikposmā līdz 2002.gada 1.janvārim

14. Kopš neatkarības

2atjaunošanas Latvija ir ratificējusi daudzus starptautiskos

3cilvēktiesību instrumentus, kuri aizliedz jebkāda veida

4diskrimināciju, ieskaitot arī sieviešu diskrimināciju visās tās

5sociālajās, ekonomiskajās un politiskajās izpausmēs. Latvijai ir

6saistošs 1966.gada 16.decembra starptautiskais pakts par

7pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, 1952.gada 20.decembra

8konvencija par sieviešu politiskajām tiesībām. Papildus norādams,

9ka Latvija ir ratificējusi 1950.gada 4.novembra Eiropas

10Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kuras

17. Cilvēktiesību īstenošana

2bez jebkādas diskriminācijas Latvijā ir noteikta konstitucionālā

3līmenī Satversmes 91.pantā, kas ietilpst Satversmes

48.nodaļā1. Savos komentāros Latvijas nacionālā

5ziņojuma par Konvencijas izpildi projektam Latvijas Dzimumu

6līdztiesības apvienība norāda, ka Latvijas tiesību aktos nav

7iekļauta netiešās diskriminācijas definīcija. Šajā sakarā

8nepieciešams atzīmēt, ka netiešās diskriminācijas definīcija

9paredzēta jaunajā Darba likumā, kas stājās spēkā 2002.gada

101.jūnijā.

118. Papildus Satversmei sieviešu diskriminācijas

12aizliegums ir ietverts citos normatīvajos aktos konkrētās jomās,

13piemēram "Izglītības likums" noteic, ka katram Latvijas

14Republikas pilsonim un personai, kurai ir tiesības uz Latvijas

15Republikas izdotu nepilsoņa pasi, personai, kurai ir izsniegta

16pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kā arī Eiropas Savienības valstu

17pilsoņiem, kam izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, un viņu

18bērniem ir vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no

19mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, dzimuma,

20reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa,

21nodarbošanās un dzīvesvietas.

229. "Radio un televīzijas likums" noteic, ka

23programma nedrīkst ietvert mulsinājumu uz nacionālo, rasu,

24dzimumu vai reliģisko naidu, uz nacionālā goda un cieņas

25pazemošanu. "Reklāmas likums" noteic, ka reklāmā aizliegts paust

26diskrimināciju pret cilvēku viņa rases, ādas krāsas, dzimuma,

27vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās

28vai sociālās izcelšanās, mantiskā stāvokļa vai citu apstākļu

29dēļ.

3010. Saskaņā ar Satversmi, ikvienam ir tiesības uz

31brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai

32ierobežot brīvību citādi, kā tikai saskaņā ar likumu. Ne

33Kriminālprocesa kodeksa, ne Civilprocesa likuma normas neparedz

34kādu tiesību nenodrošināšanu vai ierobežošanu dzimumu atšķirības

35dēļ.

3611. Likums "Par tiesu varu", kurš nosaka tiesu

37varas darbības pamatprincipus, paredz, ka visas personas ir

38vienlīdzīgas likuma un tiesas priekšā un tām ir vienādas tiesības

39uz likuma aizsardzību. Tiesu Latvijā spriež tiesa neatkarīgi no

40personas izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un

41nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas, attieksmes

42pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, dzīvesvietas,

43politiskajiem vai citiem uzskatiem. Šis tiesu darbības

44pamatprincips garantē sievietēm neatkarīgi no to nodarbošanās,

45izcelsmes, sociālās, reliģiskās vai kultūras piederības, iespēju

46aizstāvēt savas aizskartās pamattiesības un brīvības Latvijas

47tiesu institūcijās līdztiesīgi ar vīriešiem.

4812. Valsts institūciju un iestāžu rīcību nosaka

49šo institūciju un iestāžu darbību regulējošie normatīvie akti,

50kas ir pakārtoti Satversmei un saskaņoti ar to, tādējādi

51garantējot šo institūciju rīcībā vīriešu un sieviešu līdztiesības

52nodrošināšanu. Savukārt sieviešu diskriminācijas no jebkuras

53personas, uzņēmuma vai organizācijas puses nepieļaušanu garantē

54tiesību normas, kas iekļautas specifiskas nozares regulējošos

55tiesību aktos.

5613. Sabiedrībā iesakņotās paražas un tiesību

57piemērošanas prakse izvairās no dzimumu lomas uzsvēršanas dažādu

58tiesību īstenošanā. Jāuzsver, ka ne Krimināllikums, ne

59Kriminālprocesa kodekss neparedz tiesību normas, kas būtu

60diskriminējošas attiecībā pret sievietēm.

61Konvencijas

114. Latvijas Republikā ir

2izveidota normatīvā bāze sieviešu un vīriešu vienlīdzības

3veicināšanai, dzimumu diskriminācijas aizliegšanai, kā arī

4sieviešu attīstības tiesiskajam regulējumam.

515. Kopš 1999.gada janvāra Labklājības

6ministrijas Sociālās politikas attīstības departaments ir

7atbildīgā struktūrvienība, kura koordinē dzimumu līdztiesības

8jautājumus valstī. 2000.gadā tika izveidota Sabiedrības

9integrācijas un dzimumu līdztiesības nodaļa.

1016. Dzimumu līdztiesības jautājumu koordinatora

11galvenie uzdevumi ir: veikt dzimumu līdztiesības politikas

12ieviešanas pārraudzību; koordinēt stratēģijas dzimumu

13līdztiesības īstenošanai izstrādi; veikt kopējās situācijas

14monitoringu un politikas ietekmes novērtēšanu caur dzimumu

15līdztiesības prizmu; sadarboties ar vietējām un starptautiskajām

16institūcijām dzimumu līdztiesības veicināšanā; veikt normatīvo

17aktu saskaņošanu un integrētās pieejas piemērošanu dažādu nozaru

18programmu nodrošināšanā; pārraudzīt un izvērtēt dzimumu

19līdztiesības veicināšanas programmas un projektus.

2017. 2001.gada 16.oktobrī Ministru kabinetā tika

21akceptēta koncepcija dzimumu līdztiesības īstenošanai Latvijā,

22kurā ir iestrādāts institucionālais mehānisms dzimumu

23līdztiesības jautājumu risināšanai. 2001.gada beigās tika

24izveidota koordinācijas darba grupa dzimumu līdztiesības

25jautājumos, kurā ir iekļauti pārstāvji no ministrijām,

26sabiedriskām organizācijām, pētniecības institūcijām. Darba

27grupas uzdevumi ir: izstrādāt programmas projektu dzimumu

28līdztiesības īstenošanai, koordinēt dzimumu līdztiesības principu

29iestrādāšanu jau pieņemtajos un turpmākajos politikas plānošanas

30dokumentos, normatīvajos aktos un projektos. Savos komentāros

31Latvijas nacionālā ziņojuma par Konvencijas izpildi projektam

32Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība norāda, ka, pieņemot

33iepriekšminēto Koncepciju, netika apstiprināta dzimumu

34līdztiesības veicināšanas centra izveide un dzimumu līdztiesības

35strīdu izskatīšanas mehānisma izveide. Latvijas Dzimumu

36līdztiesības apvienība uzskata, ka šo lēmumu varētu nākties laika

37gaitā pārskatīt, jo plānots, ka katrai Eiropas Savienības

38dalībvalstij būs jāveido institūcija, kas veicinātu dzimumu

39diskriminācijas novēršanu2.

4018. Savukārt Valsts Cilvēktiesību birojs savos

41komentāros Latvijas nacionālajam ziņojumam par Konvencijas

42izpildi norāda, ka formāli dzimumu līdztiesība Latvijas

43normatīvajos aktos ir garantēta, taču tas ir tikai pamats, lai

44veidotu dzimumu līdztiesību visās dzīves jomās. Valsts

45Cilvēktiesību birojs norāda, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš

46tiesību normu iedzīvināšanai un to realizācijas mehānismiem.

4719. Konkrēti veiktie pasākumi dažādās jomās

48sieviešu vispusīgas attīstības un progresa nodrošināšanai, lai

49garantētu viņām cilvēka tiesību un pamatbrīvību realizēšanu un

50izmantošanu, pamatojoties uz vienlīdzību ar vīriešiem, ir

51aplūkoti turpmāko Konvencijas pantu izpildes iztirzājumos.

52Konvencijas

120. Tā kā dzimumu

2līdztiesība tiek garantēta konstitucionālā līmenī, Latvijai nav

3raksturīgi īpaši pasākumi de facto vienlīdzības

4nodrošināšanai. Savukārt informācija par paveikto dažādās jomās

5sieviešu vispusīgas attīstības un progresa nodrošināšanai ir

6sniegta turpmāko Konvencijas pantu izpildes iztirzājumā.

7Konvencijas

121. Latvijā sieviešu un

2vīriešu izturēšanās sociālo un kultūras modeļu izveidi noteikusi

3valsts vēsture un kultūra, uz kuru paliekošu iespaidu ir

4atstājuši dažādi Latvijas teritorijā pastāvējuši politiskie

5režīmi un dominējošās kultūras formas. Kā vislielāko iespaidu

6atstājušās ir jāmin Latvijas etnisko pamatiedzīvotāju

7tradicionālā kultūra, kristietības tradīcijas un kanoniskās

8tiesību normas, valstiskās neatkarības perioda starp I un II

9Pasaules karu demokrātijas un autoritārisma tradīcijas, padomju

10varas gadu kultūra un sievietes pozīcija sabiedrībā, kopš

11neatkarības atjaunošanas veidotās politiskās un sadzīves kultūras

12tradīcija. Visi Latvijas sabiedrībai tradicionālie kultūras un

13sociālās uzvedības modeļi iekļauj sevī veselīgu un cieņas pilnu

14attieksmi pret sievietes kā mātes lomu ģimenē. Savukārt sievietes

15un vīrieša kopīgās atbildības atzīšanas par savu bērnu

16audzināšanu un attīstību analīze iekļauta Konvencijas 16.panta

17iztirzājumā.

1822. Latvijas etnisko pamatiedzīvotāju

19tradicionālā kultūras bāze ir patriarhāla zemnieku ģimene, kurā

20sieviete galvenokārt ieņem mātes lomu. Šajā kontekstā sieviete

21tiek īpaši cienīta un saņem privilēģijas sadzīvē, savukārt

22sabiedrības sociālajā struktūrā sieviete ieņem patriarhālajam

23ģimenes modelim raksturīgo pozīciju.

2423. Kristietības tradīcijas un kanonisko tiesību

25normu ietekme uz sievietes lomu sabiedrībā Latvijas teritorijā

26pamatā ir saistāmas ar katolicisma (Latgalē) un luterānisma

27(Kurzemē un Vidzemē), kas ir visizplatītākās konfesijas Latvijā,

28ietekmi. Tomēr padomju varas gados šī tradīcija ir zaudējusi

29lielāko savas ietekmes daļu.

3024. Demokrātijas tradīcijas un dzimumu

31līdztiesības tradīcijas Latvijas teritorijai atrodoties cariskās

32Krievijas sastāvā attīstījās salīdzinoši ātrāk, kas ir saistāms

33ar iedzīvotāju augstāko izglītības līmeni un dzīves standartu.

34Par šo ideju iesakņošanos sabiedrībā pirmajiem apliecinājumiem

35var uzskatīt abu dzimumu aktivitāti 1905.gada revolūcijas laikā

36un pilsoniskās sabiedrības veidošanās procesā līdz I Pasaules

37kara sākumam.

3825. Līdz ar neatkarīgas valsts nodibināšanu

391918.gadā sievietes ieguva vienlīdzīgas politiskās un pilsoniskās

40tiesības, kas arī tika plašos apmēros izmantotas gan

41demokrātijas, gan autoritārisma periodā.

4226. Padomju varas gados tika kultivēta brutāla

43vīrieša un sievietes vienlīdzības koncepcija, kas bieži vien

44noveda pie sociālo funkciju nepārdomātas vienādošanas,

45neievērojot sievietes specifiskās fizioloģiskās un psiholoģiskās

46vajadzības. Lai gan šāda koncepcija balstījās uz vispārēju

47sieviešu tiesību atzīšanu un ieviešanu dzīvē, tā bieži vien

48panāca pretēju, sievieti kā pilntiesīgu sabiedrības locekli

49degradējošu efektu.

5027. Kopš neatkarības atjaunošanas 1991.gadā

51Latvijā lēnām mainās attieksme jautājumā par dzimuma līdztiesību.

52Sabiedrībai ir pieejami materiāli par feminisma kustību un par

53tādu sieviešu organizāciju, kustību, politisko partiju un

54apvienību darbību, kas saistīta ar stereotipu maiņu. Pamatā visi

55sabiedrības masu saziņas līdzekļi sabiedriskās domās attieksmē

56pret jautājumu par dzimumu līdztiesību pakāpeniski un arvien

57noteiktāk pauž stereotipu un sabiedrības pamatvērtību maiņu.

58Dzimumu līdztiesības jautājumu risinot, tiek piedāvāti dažādi

59savstarpējo attiecību modeļi, kas ir tolerantāks vērtējums šai

60problemātikai, un arvien biežāk tiek akcentēta sievietes

61personiskā izvēle un tās nozīme. Tāpat ir veikts būtisks darbs,

62lai garantētu sievietei vienlīdzīgas iespējas izdarīt personīgo

63izvēli un to realizēt. Latvijā kopš 2000.gada maija darbojas

64Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība, kas, kā nevalstiska

65organizācija palīdz valdībai propagandēt dzimumu līdztiesības

66idejas.

6728. Sievietes Latvijā iesaistās dzimumu

68līdztiesības problēmu risināšanā gan tieši, gan netieši. Šā

69jautājuma izskatīšanai tiek organizētas konferences (piem.,

702001.gada maijā notika 1.nacionālā konference par dzimumu

71līdztiesības jautājumiem, kuru organizēja Labklājības ministrija

72sadarbībā ar Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienību).

73Rakstnieces, filozofes, aktrises, uzņēmējas un politiskās

74darbinieces, publiski izsakot savus uzskatus un attieksmi pret

75dzīvi, apliecina sievietes garīgās, intelektuālās spējas un

76uzskatu dažādību dzimumu līdztiesības jautājumā.

7729. Īpašu nozīmi uz masu mēdijos pausto viedokli

78par sievietes lomu sabiedrībā ir atstājis fakts, ka Latvijā

79populārākos žurnālus un dienas preses izdevumus veiksmīgi vada

80sievietes, un viņu sekmīgā uzņēmējdarbība lauž stereotipus par

81ierasto lomu dalījumu sabiedrībā ietekmīgāk nekā to dara

82atsevišķi raksti un publikācijas. Tā, piemēram, Latvijas lielākā

83dienas laikraksta "Diena" galvenā redaktore ir S.Ēlerte. Savukārt

84izdevniecību "Žurnāls "Santa"", kas izdod lielāko daļu nedēļas un

85mēneša žurnālu ar vislielāko tirāžu gan vīriešiem, gan sievietēm,

86vada S.Dancberga - Anča. Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība

87savos komentāros Latvijas nacionālā ziņojuma par Konvencijas

88izpildi projektam norāda, ka dažas sievietes vadošos amatos nav

89spējīgas lauzt stereotipus sabiedrībā kopumā, salīdzinājumam

90atsaucoties uz datiem par sievietēm - darba devējām un sievietēm,

91kas ieņem vadošus amatus civildienestā. Tāpat Latvijas Dzimumu

92līdztiesības apvienība atzīmē, ka līdz šim publikācijām un

93raidījumiem par dzimumu līdztiesību ir bijusi nenozīmīga ietekme

94uz sabiedrisko domu par to, kas piemērots sievietēm un kas

95vīriešiem, tāpēc ne tikai nevalstiskajām organizācijām ir

96jāatzīst sistemātiska darba nepieciešamība.

9730. Latvijā ir divi valsts televīzijas un divi

98lieli komerctelevīzijas kanāli. Ziņu dienestos, kultūras un

99mākslas raidījumos, ģimenes programmās strādājošo žurnālistu vidū

100lielākā daļa ir sievietes. Abu veidu televīzijas kanālos

101veidotajos raidījumos, kas domāti ģimenēm, akcentētas abu vecāku

102līdzvērtīgas rūpes par ģimeni, vienlīdzīgas iespējas

103profesionālās karjeras veidošanā.

10431. Arī Latvijas valsts radio un

105komercraidstacijās sagatavotajās pārraidēs nav jūtama sieviešu un

106vīriešu īpaša pretstatīšana, vērojams, ka uzsvērtas tiek

107sievietes profesionālās īpašības un viņas karjeras izaugsmes

108iespējas. Aizvien biežāk, runājot par sabiedriskiem jautājumiem,

109radio raidījumos kā vērtība tiek atzītas sievietes tiesības uz

110brīvu personisku izvēli.

11132. Ietekme uz sabiedrisko domu Latvijā notiek,

112nostiprinoties un paplašinoties Latvijas sadarbībai ar

113Skandināvijas valstīm, kur sieviešu emancipācijas kustība ir

114tradicionāli spēcīga un kur tā apliecinājusi savu nozīmi un

115dzīvotspēju. Ir notikušas konferences, semināri un pieredzes

116apmaiņas braucieni, kur piedalījušās Ziemeļvalstu un Baltijas

117valstu sievietes. Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība savos

118komentāros Latvijas nacionālā ziņojuma par Konvencijas izpildi

119projektam norāda, ka Latvijas pārstāvji ir piedalījušies ANO

1201995.gada Beidžinas konferencē par sievietēm, kā arī Beidžinas +

1215 aktivitātes 2000.gadā (Ņujorkā, Ženēvā, Viļņā un citur).

12233. Savos komentāros Latvijas nacionālā ziņojuma

123par Konvencijas izpildi projektam Valsts Cilvēktiesību birojs

124norāda arī to, ka, lai gan Valsts Cilvēktiesību birojā nav

125iesniegts liels sūdzību skaits par vardarbības gadījumiem ģimenē,

126tomēr pat dažas atsevišķas sūdzības vai arī presē izskanējuši

127traģiski notikumi par laicīgi nerisinātiem vardarbības ģimenē

128gadījumiem, liek uzskatīt sievietes diskrimināciju drošības jomā

129par reālu Latvijas problēmu. Lai gan tiesību aktos ir noteikta

130kriminālatbildība par fizisko vardarbību, Valsts Cilvēktiesību

131birojs uzskata, ka Latvijas tiesībsargājošās institūcijas

132nepievērš pienācīgu uzmanību fiziskās vardarbības izpausmēm

133ģimenē, gadījumos, kad sievietei nodarītie miesas bojājumi nav

134kvalificējami kā smagi vai vismaz vidēji smagi. Turklāt tiesību

135aktos nav atrunāta psiholoģiskā vardarbība ne darba vietā, ne

136ģimenē, kā arī neeksistē tās novēršanas mehānisms. Valsts

137Cilvēktiesību birojs uzskata, ka šie aspekti vairo sieviešu

138neuzticību un nevēlēšanos ziņot par notikušajiem vardarbības

139gadījumiem tiesībsargājošajām institūcijām un bez valsts atbalsta

140un nopietnām izmaiņām Krimināllikumā, kā arī bez policijas

141darbinieku attieksmes maiņas pret vardarbību ģimenē, neuztverot

142to tikai kā ģimenes strīdu, bet gan kā kriminālnoziegumu, un bez

143valsts un pašvaldību sociālās palīdzības nodrošinājuma

144vardarbības upuriem šī problēma netiks atrisināta.

14534. Lai risinātu vardarbības pret sievietēm

146ģimenēs problēmu, jau vairākus gadus Valsts policijas Galvenā

147kriminālpolicijas pārvalde kopā ar citiem dienestiem sadarbojas

148ar krīzes centru "Skalbes", kura darbinieki (psihologi,

149psihoterapeiti, sociālie darbinieki, kuri sniedz anonīmu

150palīdzību krīzes situācijās nonākušajiem) vada izglītojošus un

151informatīvus seminārus Valsts policijas darbiniekiem par cilvēku

152reakcijām krīzes situācijās, par vardarbības problēmu valstī, par

153vardarbību ģimenē, stresa menedžmentu. Šīs sadarbības ietvaros

1542002. gadā, piemēram, divas grupas Valsts policijas darbinieču

155tika apmācītas darbam ar seksuālās vardarbības upuriem. Tā

156rezultātā seksuālajā vardarbībā cietušajām sievietēm patreiz ir

157iespējams Rīgas pilsētā un rajonā, Jūrmalā un Valmierā vērsties

158pie policijas darbiniecēm sievietēm, kas augstāk norādītajās

159apmācībās apguvušas saskarsmes prasmes darbā ar seksuālās

160vardarbības upuriem, kā arī stresa mazināšanas stratēģiju. Tāpat

161Valsts policija sadarbojas arī ar vairākām citām nevalstiskajām

162organizācijām, piemēram, ar medicīnisko centru "Genders"

163psiholoģiskās un medicīniskās palīdzības jomā, kura tiek sniegta

164seksuāli izmantotām, vardarbībā cietušām sievietēm, ar "Sorosa

165fondu Latvijā" piedaloties kopējos projektos dažādās jomās, kā

166arī ar Sociālās rehabilitācijas centru informācijas apmaiņā un

167palīdzības sniegšanā vardarbībā cietušām sievietēm. Turklāt ir

168izveidotas arī starpdisciplinārās grupas, kurās medicīnas,

169psiholoģiskās un sociālās palīdzības organizāciju darbinieki

170apspriež problemātiskos jautājumus ar Valsts policijas un

171pašvaldību policijas pārstāvjiem, risinot katru konkrēto

172vardarbības gadījumu ģimenē, kā arī Valsts un pašvaldību

173policijas kopēji rīkotajos reidos tiek nodrošināta psihologu

174piedalīšanās, lai konkrētajā situācijā iedzīvotājiem sniegtu

175nepieciešamo palīdzību. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas

176Informācijas centra datiem par noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu

177ģimenē, kur cietušas sievietes, 2000. gadā par vardarbību ģimenē

178tika ierosinātas tikai 3 krimināllietas, bet 2001. gadā - jau 13

179krimināllietas. Šī informācija norāda uz to, ka gan vardarbībā

180cietušās sievietes arvien vairāk uzticas policijai un kļūst

181drošākas, ziņojot par izdarīto vardarbību, gan arī policijas

182darbinieki kļūst informētāki par vardarbības problēmu ģimenē.

18335. Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība savos

184komentāros Latvijas nacionālā ziņojuma par Konvencijas izpildi

185projektam norāda, ka 2001.gada nogalē veiktais pētījums

186"Iedzīvotāju izpratne un attieksme dzimumu līdztiesības jomā"

187(pasūtītājs - Labklājības ministrija) liecina par to, ka Latvijas

188sabiedrībā joprojām pastāv uzskats, ka eksistē ierobežojumi

189personas dzimuma dēļ. Šajā aptaujā Latvijas iedzīvotāji biežāk ir

190norādījuši, ka atšķirības dažādos ierobežojumos abu dzimumu

191starpā vismazāk ir vērojamas tieši tiesību ziņā (60,2%), kamēr

192attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām šāda atbilde sniegta retāk

193(36,7%). Tāpat aptaujas dalībnieki biežāk ir atzinuši, ka reāli

194tieši sievietēm iespēju ziņā pastāv lielāki ierobežojumi (47,4%).

195Tāpat Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība savos komentāros kā

196negatīvu aspektus min jēdzienu "sieviešu literatūra", "sieviešu

197pasaule" tiražēšanu masu saziņas līdzekļos, kā arī atšķirīgo

198sociālo lomu eksistences atzīšanu.

199Konvencijas

136. Pēc neatkarības

2atjaunošanas Latvija ir uzņēmusies starptautiskas saistības

3seksuālās ekspluatācijas novēršanā un ar 1992.gada 13.jūliju

4Latvijā ir spēkā 1949.gada 2.decembra ANO Konvencija par cīņu ar

5cilvēktirdzniecību un prostitūcijas ekspluatēšanu no trešo

6personu puses. Saskaņā ar šo Konvenciju prostitūcija nevar tikt

7atzīta par profesiju, un Latvijā spēkā esošie tiesību akti un to

8piemērošanas prakse ir balstīta uz šādu izpratni.

937. Saskaņā ar 2001.gada 22.maija Ministru

10kabineta noteikumu Nr.210 "Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi"

1111.punktu Latvijā ir aizliegta jebkura trešās personas darbība,

12kas veicina prostitūciju. Šie Noteikumi paplašināja aizliegto

13darbību kategorijas loku prostitūcijas veicināšanā un iekļauj

14šajā darbību kategorijā gan publisko namu uzturēšanu, vadīšanu,

15apzinātu finansēšanu vai piedalīšanos šāda nama finansēšanā.

16Attiecīgi par šo noteikumu pārkāpšanu ir paredzēta administratīvā

17atbildībā, kā arī kriminālatbildība, ja šādas darbības tiek

18izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda

19piemērošanas.

2038. Papildus Krimināllikums paredz atsevišķi

21kriminālatbildību par citiem noziedzīgiem nodarījumiem

22prostitūcijas un prostitūcijas ekspluatēšanas jomā.

23Krimināllikuma 164.pants "Par piespiešanu nodarboties ar

24prostitūciju" nosaka sankciju - brīvības atņemšanu uz laiku līdz

25trim gadiem vai arestu, vai naudas sodu līdz sešdesmit

26minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas

27konfiskācijas. Par personas iesaistīšanu prostitūcijā,

28ļaunprātīgi izmantojot tās uzticēšanos vai ar viltu, vai

29izmantojot personas atkarību no vainīgā vai tās bezpalīdzības

30stāvokli soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem

31vai ar naudas sodu līdz simt divdesmit minimālajām mēnešalgām,

32konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Par nepilngadīgā

33pamudināšanu vai piespiešanu nodarboties ar prostitūciju vai par

34telpu nodošanu nepilngadīgām personām prostitūcijai - soda ar

35brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, konfiscējot mantu

36vai bez mantas konfiskācijas. Par mazgadīgā pamudināšanu vai

37piespiešanu nodarboties ar prostitūciju - soda ar brīvības

38atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot

39mantu vai bez mantas konfiskācijas.

4039. Krimināllikuma 165.pants nosaka atbildību par

41sutenerismu. Par tādas personas izmantošanu iedzīvošanās nolūkā,

42kura nodarbojas ar prostitūciju, soda ar brīvības atņemšanu uz

43laiku līdz četriem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas

44konfiskācijas. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi

45personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai arī tās izdarītas

46attiecībā uz nepilngadīgām personām - soda ar brīvības atņemšanu

47uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu. Par tādām pašām

48darbībām, ja tās izdarītas attiecībā uz mazgadīgām personām, -

49soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit

50gadiem, konfiscējot mantu.

5140. Krimināllikuma 165.1. pants, kura patreizējā

52redakcija stājās spēkā 2000.gada 15.jūnijā, paredz atbildību par

53personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai. Saskaņā ar šo pantu

54par personas nosūtīšanu ar tās piekrišanu uz ārvalsti seksuālai

55izmantošanai soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem

56gadiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas iedzīvošanās

57nolūkā vai attiecībā uz nepilngadīgo, soda ar brīvības atņemšanu

58uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas

59konfiskācijas. Par minētajām darbībām, ja tās izdarījusi

60organizēta grupa vai ja tās izdarītas attiecībā uz mazgadīgo,

61soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit

62gadiem, konfiscējot mantu.

6341. Par tādu pornogrāfiska vai erotiska rakstura

64materiālu ievešanu, izgatavošanu, publisku demonstrēšanu,

65reklamēšanu vai citādu izplatīšanu, kuros aprakstīta vai attēlota

66bērnu seksuāla izmantošana, cilvēku seksuālas darbības ar

67dzīvniekiem, nekrofilija vai pornogrāfiska rakstura vardarbība,

68kā arī par šādu materiālu glabāšanu tādā pašā nolūkā soda ar

69brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu

70līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez

71mantas konfiskācijas. Savukārt par nepilngadīgā iesaistīšanu vai

72izmantošanu pornogrāfiska vai erotiska rakstura materiālu

73izgatavošanā (ražošanā) soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz

74sešiem gadiem vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām

75mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Par

76mazgadīgā iesaistīšanu vai izmantošanu pornogrāfiska vai erotiska

77rakstura materiālu izgatavošanā (ražošanā) soda ar brīvības

78atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot

79mantu vai bez mantas konfiskācijas.

80Statistikas dati

81par krimināllietu skaitu, kas ierosinātas atbilstoši

82Krimināllikuma pantiem un kur cietušās personas ir sievietes

831995.g.

841996.g.

851997.g.

861998.g.

871999.g.

882000.g.

892001.g.

90Krimināllikuma pants

91reģ.

92atkl.

93reģ.

94atkl.

95reģ.

96atkl.

97reģ.

98atkl.

99reģ.

100atkl.

101reģ.

102atkl.

103reģ.

104atkl.

1Nelikumīga brīvības atņemšana

2-

3-

45

53

6-

7-

87

96

102

11-

125

133

146

156

1Personas nolaupīšana

2-

3-

4-

5-

6-

7-

8-

9-

10-

11-

123

132

141

15-

1Nelikumīga ievietošana psihiatriskajā slimnīcā

2-

3-

4-

5-

6-

7-

8-

9-

10-

11-

12-

13-

14-

15-

1Piespiešana nodarboties ar prostitūciju

2-

3-

4-

5-

6-

7-

8-

9-

10-

11-

12-

13-

141

15-

1Sutenerisms

2-

3-

4-

5-

6-

7-

8-

9-

101

11-

12-

13-

142

151

16165.1.p. Personas nosūtīšana

17seksuālai izmantošanai

18-

19-

20-

21-

22-

23-

24-

25-

261

27-

28-

29-

301

311

32166.p.3.d. Pornogrāfiska vai

33erotiska rakstura materiālu ievešanas, izgatavošanas un

34izplatīšanas noteikumu pārkāpšana (iesaistot

35nepilngadīgo)

36-

37-

38-

39-

40-

41-

42-

43-

44-

45-

46-

47-

48-

49-

50166.p.4.d. Pornogrāfiska vai

51erotiska rakstura materiālu ievešanas, izgatavošanas un

52izplatīšanas noteikumu pārkāpšana (iesaistot mazgadīgo)

53-

54-

55-

56-

57-

58-

59-

60-

61-

62-

63-

64-

65-

1Personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai

2-

3-

4-

5-

6-

7-

8-

9-

10-

11-

12-

13-

14-

15-

1642. Lai gan Latvijas

17tiesību akti paredz atbildību gan par prostitūcijas veicināšanu,

18gan arī par cilvēktirdzniecību, ir aktivizējusies tūrisma

19prostitūcija, kā arī cilvēktirdzniecība. Noziedzīgie grupējumi,

20nodarbojoties ar cilvēktirdzniecību, ieved Latvijā sievietes no

21Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas, Lietuvas un pēc tam viņas,

22bezpalīdzības stāvoklī nonākušās, iesaista prostitūcijā vai

23izmanto par modeļiem erotiskos un pornogrāfiskos izdevumos.

24Sievietes, ieskaitot arī nepilngadīgās meitenes, tiek izvestas

25darbam prostitūcijā uz citām valstīm - galvenokārt uz

26Centrāleiropas valstīm un Skandināvijas valstīm. Uztraucoši

27Latvijā ir fakti par nepilngadīgo iesaistīšanu prostitūcijā.

28Apmēram 10 - 12% no visām prostitūtām Latvijā ir nepilngadīgas

29meitenes. Pētījumi apliecina, ka intīmklubos vispieprasītākās ir

30prostitūtas, kuras ir jaunākas par 16 gadiem. Tāpat pētījumu dati

31liecina par to, ka lielākoties prostitūcijā iesaistās meitenes un

32sievietes, kuras agrāk bērnībā tikušas seksuāli izmantotas, kurām

33nav patstāvīgas dzīvesvietas, darbs un ienākumi, kā arī ir

34nepietiekama izglītība. Šai riska grupai būtu nepieciešama

35savlaicīga rehabilitācija un sociālā integrācija, taču šobrīd

36Latvija sociāli - ekonomisko apstākļu dēļ pilnā mērā nespēj to

37nodrošināt.

3843. Lai ierobežotu cilvēktirdzniecību seksuālās

39ekspluatācijas nolūkos ir veikti vairāki pasākumi: Latvijas

40tiesību akti ir saskaņoti ar ES prasībām; ir izveidota

41specializēta policijas vienība; tiek stiprināta tiesībsargājošo

42institūciju starptautiskā sadarbība; tiek organizēti informatīvie

43pasākumi potenciālo upuru atturēšanai no piekrišanas iesaistīties

44prostitūcijā; tiek veicināta sadarbība ar nevalstiskajām

45organizācijām. ES prasībām;

4644. Latvijā ar cilvēktirdzniecības, un

47prostitūcijas ekspluatēšanas no trešo personu puses novēršanu,

48izmeklēšanu un izmeklēšanas koordināciju nodarbojās specializēta

49policijas vienība - Tikumības policija. Šī policijas

50struktūrvienība tika izveidota saskaņā ar 1997.gada 24.februārī

51Eiropas Savienības Padomē pieņemto Vienotās rīcības programmu,

52kas pamatojas uz K3 pantu Eiropas Savienības Līgumā par

53pasākumiem cīņā pret cilvēktirdzniecību un bērnu seksuālo

54izmantošanu. 2001.gadā Tikumības policijas darbība tika

55paplašināta (līdz 20 darbiniekiem), tomēr joprojām tās darbība,

56galvenokārt, aptver tikai Rīgu un trūkst kapacitātes aptvert

57reģionu lielākās pilsētas.

5845. Tiesībsargājošo institūciju ciešākas

59sadarbība veicināšanai liela loma ir Baltijas jūras reģiona

60valstu speciālās komisijas organizētās noziedzības apkarošanai

61(Task Force), kas patlaban izstrādā priekšlikumus turpmākai

62dalībvalstu policijas sadarbībai, tai skaitā priekšlikums

63uzskatīt par prioritāru sieviešu tirdzniecības novēršanu;

64veicināt dalībvalstu tiesībsargājošo institūciju divpusēju

65sadarbību informācijas apmaiņā, izmeklējot krimināllietas;

66veicināt apmaiņu ar lietu izmeklējošajiem policistiem un veidot

67kopējas izmeklēšanas vienības; Task Force sieviešu tirdzniecības

68novēršanas ekspertiem rūpīgāk analizēt iegūto informāciju un

69apmainīties ar analīzes rezultātiem; papildus noziegumu

70izmeklēšanas laikā veikt to finansiālās puses pārbaudi.

7146. Interpol Latvijas birojam ir izveidojusies

72sekmīga sadarbība ar vairāku ārvalstu tiesībsargājošām iestādēm,

73risinot jautājumus saistībā ar izmeklēšanām par personu

74nosūtīšanu prostitūcijai uz ārvalstīm. Kā viens no

75veiksmīgākajiem starpvalstu policijas sadarbības rezultātiem ir

76minama starptautiskā operācija "Spānijas ceļš". Tā tika uzsākta

772000. gada februārī pēc Interpol Latvijas biroja un Daugavpils

78kriminālpolicijas darbinieku iniciatīvas ar mērķi noskaidrot un

79likvidēt starptautisku organizētu grupējumu, kura dalībnieki

80nodarbojās ar Latvijas sieviešu nosūtīšanu prostitūcijai uz VFR,

81un tālāk uz Spāniju. Operācijā iesaistījās Lietuvas, VFR,

82Spānijas Interpol biroji un šo valstu attiecīgo reģionu

83tiesībsargājošās iestādes. Vairāk nekā gadu ilgušās operācijas

84rezultātā Daugavpils rajona kriminālpolicijas par sieviešu

85vervēšanu darbam ārzemēs prostitūcijai ierosināja krimināllietu

86pret kādu Latvijas pilsoni, savukārt VFR tika aizturētas četras

87personas, kas iesaistīja no Latvijas nosūtītās sievietes darbā

88striptīza bāros un citās izklaides vietās VFR.

89Konvencijas