16. pants

1Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

2daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

3neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

4par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

5dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi.

6Pieteikuma iesniedzējs lūdz atzīt apstrīdēto normu par spēkā

7neesošu no viņa pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Par

8aizskāruma rašanās brīdi var uzskatīt 2019. gada 10. jūliju, kad

9brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks atteica Pieteikuma

10iesniedzējam ilglaicīgu satikšanos ar māti. Satversmes tiesa jau

11atzinusi, ka tās uzdevums ir pēc iespējas novērst pieteikuma

12iesniedzēja pamattiesību aizskārumu (sk. Satversmes tiesas

132005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005‑12‑0103 25.

14punktu). Lai pēc iespējas novērstu nelabvēlīgās sekas, ko

15Pieteikuma iesniedzējam radījusi apstrīdētās normas piemērošana,

16attiecībā uz viņu apstrīdētā norma ir atzīstama par spēkā neesošu

17no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

18Attiecībā uz citām personām apstrīdētā norma zaudē spēku no šā

19sprieduma publicēšanas dienas. Satversmes tiesa norāda, ka,

20izskatot notiesāto iesniegtos lūgumus tikties ar ģimenes

21locekļiem, kuri izcieš sodu citā brīvības atņemšanas iestādē,

22gadījumos, kad viena no notiesātajām personām ir saņēmusi

23brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt

24brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ir tieši piemērojams

25Satversmes 96. pants, kā arī šajā spriedumā ietvertās atziņas.

26Turklāt Satversmes tiesa vērš uzmanību uz to, ka resocializācijas

27ietvaros brīvības atņemšanas iestādēs, pamatojoties uz Kodeksu un

28Ministru kabineta 2013. gada 9. aprīļa noteikumiem Nr. 191

29"Notiesāto resocializācijas īstenošanas kārtība", jau

30tiek veikta notiesātā risku un vajadzību individuāla izvērtēšana,

31kuras mērķis ir noteikt katram notiesātajam individuālus un

32atbilstošus piemērojamos resocializācijas līdzekļus antisociālas

33uzvedības un atkārtota noziedzīga nodarījuma riska pakāpes

34mazināšanai. Šo noteikumu 13. punkts paredz, ka izvērtēšanas

35rezultāti tiek fiksēti anketā, tajā citstarp ietverot informāciju

36par noziedzīgā nodarījuma motīviem un apstākļiem, notiesātā

37uzvedību brīvības atņemšanas iestādē, izglītību, darba pieredzi,

38ģimenes stāvokli, sociālajām attiecībām un dzīvesvietu. Tādā

39veidā katra notiesātā vajadzības un riski tiek apzināti un

40izvērtēti, sagatavojot resocializācijas plānu (sk. Satversmes

41tiesas 2019. gada 7. novembra sprieduma lietā Nr. 2018‑25‑01

4229.2. punktu). Tādējādi var secināt, ka citstarp šī anketa

43varētu tikt izmantota, brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam

44lemjot par to, vai notiesātajam atļaujama satikšanās ar ģimenes

45locekli, kurš izcieš sodu citā brīvības atņemšanas iestādē un ir

46saņēmis attiecīgās iestādes priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt

47brīvības atņemšanas iestādes teritoriju.

48Nolēmumu

49daļa

50Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

51daļas 6. punktu, kā arī 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

52nosprieda: