16. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi.

Pieteikuma iesniedzējs lūdz atzīt apstrīdēto normu par spēkā

neesošu no viņa pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Par

aizskāruma rašanās brīdi var uzskatīt 2019. gada 10. jūliju, kad

brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks atteica Pieteikuma

iesniedzējam ilglaicīgu satikšanos ar māti. Satversmes tiesa jau

atzinusi, ka tās uzdevums ir pēc iespējas novērst pieteikuma

iesniedzēja pamattiesību aizskārumu (sk. Satversmes tiesas

2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005‑12‑0103 25.

punktu). Lai pēc iespējas novērstu nelabvēlīgās sekas, ko

Pieteikuma iesniedzējam radījusi apstrīdētās normas piemērošana,

attiecībā uz viņu apstrīdētā norma ir atzīstama par spēkā neesošu

no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

Attiecībā uz citām personām apstrīdētā norma zaudē spēku no šā

sprieduma publicēšanas dienas. Satversmes tiesa norāda, ka,

izskatot notiesāto iesniegtos lūgumus tikties ar ģimenes

locekļiem, kuri izcieš sodu citā brīvības atņemšanas iestādē,

gadījumos, kad viena no notiesātajām personām ir saņēmusi

brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt

brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ir tieši piemērojams

Satversmes 96. pants, kā arī šajā spriedumā ietvertās atziņas.

Turklāt Satversmes tiesa vērš uzmanību uz to, ka resocializācijas

ietvaros brīvības atņemšanas iestādēs, pamatojoties uz Kodeksu un

Ministru kabineta 2013. gada 9. aprīļa noteikumiem Nr. 191

"Notiesāto resocializācijas īstenošanas kārtība", jau

tiek veikta notiesātā risku un vajadzību individuāla izvērtēšana,

kuras mērķis ir noteikt katram notiesātajam individuālus un

atbilstošus piemērojamos resocializācijas līdzekļus antisociālas

uzvedības un atkārtota noziedzīga nodarījuma riska pakāpes

mazināšanai. Šo noteikumu 13. punkts paredz, ka izvērtēšanas

rezultāti tiek fiksēti anketā, tajā citstarp ietverot informāciju

par noziedzīgā nodarījuma motīviem un apstākļiem, notiesātā

uzvedību brīvības atņemšanas iestādē, izglītību, darba pieredzi,

ģimenes stāvokli, sociālajām attiecībām un dzīvesvietu. Tādā

veidā katra notiesātā vajadzības un riski tiek apzināti un

izvērtēti, sagatavojot resocializācijas plānu (sk. Satversmes

tiesas 2019. gada 7. novembra sprieduma lietā Nr. 2018‑25‑01

29.2. punktu). Tādējādi var secināt, ka citstarp šī anketa

varētu tikt izmantota, brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam

lemjot par to, vai notiesātajam atļaujama satikšanās ar ģimenes

locekli, kurš izcieš sodu citā brīvības atņemšanas iestādē un ir

saņēmis attiecīgās iestādes priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt

brīvības atņemšanas iestādes teritoriju.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

daļas 6. punktu, kā arī 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda: