2. pants

Konkrētais tirgus

KL 1.panta 4.punkta izpratnē konkrētais tirgus ir

"konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar

konkrēto ģeogrāfisko tirgu". Atbilstoši KL 1.panta

5.punktam "konkrētās preces tirgus - noteiktās preces

tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo

noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā

pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes

un lietošanas īpašības". Savukārt atbilstoši KL 1.panta

3.punktam "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus - ģeogrāfiskā

teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir

pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo

teritoriju var nošķirt no citām teritorijām".

2.1. Konkrētās preces tirgus

Lietas dalībnieki pamatā nodarbojas ar savu biedru saražotā

svaigpiena tirdzniecību. Tāpēc par konkrētās preces tirgu ir

uzskatāms svaigpiena realizācijas tirgus.

2.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

tirgus

Latvijā jau daudzus gadus darbojas piena kooperatīvi. Tie ir

izvietoti visā Latvijas teritorijā. LPPKS "Trikāta KS"

iepērk pienu no Vidzemes un Latgales piena ražotājiem, PKS

"Dzēse" - no piena ražotājiem Kurzemē, bet LPPKS

"Piena Partneri KS" iepirkumi ir koncentrēti valsts

vidusdaļā. Tādējādi teritorija, kurā notiek šo trīs kooperatīvu

piena iepirkumi, aptver lielāko daļu no Latvijas teritorijas.

Svaigpiena realizācija notiek Latvijas un Lietuvas teritorijā,

līdz ar to svaigpiena realizācijas tirgus var tikt vērtēts arī

plašākās robežās nekā Latvija, proti, Latvija un Lietuva.

Papildus KP, definējot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, ņēma vērā KP

izdarītos apsvērumus 28.04.2012. lēmumā Nr.40 lietā

Nr.3064/12/03.01./1 "Par Thyrenos Holdings Ltd. un Lougeo

Limited apvienošanos"1 attiecībā uz svaigpiena

realizācijas ģeogrāfiskajām robežām.

KP minētajā lietā secināja, ka no pieprasījuma viedokļa būtu

pamatoti konkrēto ģeogrāfisko tirgu noteikt kā Latvijas

teritoriju, bet no piedāvājuma viedokļa - kā Latvijas un Lietuvas

teritoriju.

2.3. Statistiskā informācija par

eksportu un importu

Saskaņā ar Valsts aģentūras "Lauksaimniecības datu

centrs" sniegto informāciju (skat. 07.03.2011. vēstuli

Nr.1-8/25, 24.01.2012. vēstuli Nr.1-8/20 un informāciju interneta

vietnē http://www.ldc.gov.lv/lv/statistika/izpildes_kvotas/)

svaigpiena daudzums (kg) Latvijā bija šāds:

Tabula Nr.1

Svaigpiena realizācija (kg)

Gads

Iepirkts

no ražotājiem Latvijā

Importēts

Eksportēts

2010

625 176 772

32 553 324

164 730 847

2011

661 951 805

13 036 390

204 321 966

Tabulā atspoguļotie dati liecina un lietā izdarītie apsvērumi

liecina, ka svaigpiena realizācijas tirgus ir apskatāms šaurākās,

t.i., nacionālās robežās, kā arī plašākās robežās, iekļaujot

konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū arī Lietuvas teritoriju.

Vadoties no tabulā Nr.1 iekļautās informācijas, var aprēķināt,

ka Latvijā 2011.gadā tika realizēts 470 666 229 kg svaigpiena.

Aptuveni 31% no Latvijā saražotā svaigpiena 2011.gadā tika

eksportēts. Eksports pamatā notiek uz Lietuvu. LPPKS

"Trikāta KS", PKS "Dzēse" un LPPKS

"Piena Partneri KS" patstāvīgi un caur pilnsabiedrību

"Latvijas piensaimnieks" ir eksportējušas aptuveni (*)

(< 30%) no svaigpiena, kas eksportēts no Latvijas teritorijas

2011.gadā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, konkrētais tirgus Lietā tiek

definēts kā svaigpiena realizācijas tirgus Latvijas teritorijā,

kuru ir iespējams apskatīt arī plašākās robežās, pievienojot

vismaz daļu Lietuvas teritorijas. Ievērojot vairākus faktorus,

kas liecina, ka tirgus varētu tikt definēts arī šaurāk, kā arī

ievērojot to, ka viens no galvenajiem konkrētā tirgus definēšanas

mērķiem konkurences lietās, arī šajā Lietā, ir tirgus dalībnieku

pozīcijas noteikšana konkrētajā tirgū2 (pamatojoties

uz definētā konkrētā tirgus robežām), KP uzskata, ka šajā Lietā,

lai izvērtētu Lietas dalībnieku tirgus daļu ģeogrāfiski plaši

definētajā konkrētajā tirgū, pietiek (un tas pamatojams arī ar

lietderības apsvērumiem) izvērtēt tirgus dalībnieku pozīciju

ģeogrāfiski šauri definētajā tirgū. Ir pamatoti uzskatīt, ka, ja

Lietas dalībnieku tirgus daļa ģeogrāfiski šauri definētajā

konkrētajā tirgū nesasniedz noteiktos kritērijus, tad arī

ģeogrāfiski plašāk definētajā konkrētajā tirgū tā nepārsniegs šos

kritērijus. Par šī apgalvojuma patiesumu liecina tas, ka eksporta

apjoms no Latvijas ir daudz mazāks par apjomu, kuru Latvijas

svaigpiena pārstrādātāji iepērk no Latvijas svaigpiena

ražotājiem, attiecīgi uz vietas tiek patērēts vairāk, nekā

eksportēts.