Par lietas izbeigšanu

1Lietas dalībnieku darbības

2veidi:

31.1. PKS "Dzēse:

4- piena, piena produktu, olu un pārtikas tauku un eļļu

5vairumtirdzniecība;

6- ar lopkopību saistītie pakalpojumi, izņemot veterināro

7darbību;

8- mežsaimniecība, kokmateriālu sagatavošana un ar to saistītie

9pakalpojumi;

10- piena pārstrāde un siera ražošana;

11- saldējuma ražošana.

121.2. LPPKS "Trikāta KS":

13- piena, piena produktu, olu un pārtikas tauku un eļļu

14vairumtirdzniecība;

15- uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas

16pakalpojumi;

17- konsultēšana nodokļu jautājumos;

18- lopkopība;

19- lauksaimniecības mašīnu, iekārtu un to piederumu

20vairumtirdzniecība.

21Abas minētās sabiedrības kopā ir izveidojušas pilnsabiedrību

22"Latvijas piensaimnieks", un abas kopā vēl ar LPPKS

23"Piena Partneri KS" ir izveidojušas SIA "Latvijas

24Piens".

25Pilnsabiedrības "Latvijas piensaimnieks"

26reģ.Nr.40103257512, juridiskā adrese: Rīga, Republikas laukums 2.

27Sabiedrības dalībnieki uz 15.02.2011. bija PKS "Dzēse"

28un LPPKS "Trikāta KS". Darbības veidi: piena, piena

29produktu, olu un pārtikas tauku un eļļu vairumtirdzniecība.

30SIA "Latvijas Piens" reģ.Nr.40103343655, juridiskā

31adrese: Mārupes nov., Jaunmārupe, Mazcenu aleja. Sabiedrības

32dalībnieki ir LPPKS "Trikāta KS", PKS "Dzēse"

33un LPPKS "Piena Partneri KS". Darbības veidi: piena

34pārstrāde un siera ražošana.

35PKS "Dzēse" un LPPKS "Trikāta KS" darbības

36veidi ir līdzīgi, to pamatnodarbošanās ir savu biedru saražotā

37svaigpiena tirdzniecība un citu ar svaigpiena ražošanu saistīto

38pakalpojumu sniegšana. Tādējādi pēc būtības minētās sabiedrības

39ir uzskatāmas par konkurentēm svaigpiena ražošanā un

40tirdzniecībā.

41Savukārt pilnsabiedrība "Latvijas piensaimnieks" un

42SIA "Latvijas Piens" ir paredzētas minēto divu

43kooperatīvo sabiedrību darbības koordinācijai un svaigpiena

44apjoma konsolidācijai, kā arī piena pārstrādes rūpnīcas

45būvniecībai un tās darbības nodrošināšanai.

1Konkrētais tirgus

2KL 1.panta 4.punkta izpratnē konkrētais tirgus ir

3"konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar

4konkrēto ģeogrāfisko tirgu". Atbilstoši KL 1.panta

55.punktam "konkrētās preces tirgus - noteiktās preces

6tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo

7noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā

8pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes

9un lietošanas īpašības". Savukārt atbilstoši KL 1.panta

103.punktam "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus - ģeogrāfiskā

11teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir

12pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo

13teritoriju var nošķirt no citām teritorijām".

142.1. Konkrētās preces tirgus

15Lietas dalībnieki pamatā nodarbojas ar savu biedru saražotā

16svaigpiena tirdzniecību. Tāpēc par konkrētās preces tirgu ir

17uzskatāms svaigpiena realizācijas tirgus.

182.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

19tirgus

20Latvijā jau daudzus gadus darbojas piena kooperatīvi. Tie ir

21izvietoti visā Latvijas teritorijā. LPPKS "Trikāta KS"

22iepērk pienu no Vidzemes un Latgales piena ražotājiem, PKS

23"Dzēse" - no piena ražotājiem Kurzemē, bet LPPKS

24"Piena Partneri KS" iepirkumi ir koncentrēti valsts

25vidusdaļā. Tādējādi teritorija, kurā notiek šo trīs kooperatīvu

26piena iepirkumi, aptver lielāko daļu no Latvijas teritorijas.

27Svaigpiena realizācija notiek Latvijas un Lietuvas teritorijā,

28līdz ar to svaigpiena realizācijas tirgus var tikt vērtēts arī

29plašākās robežās nekā Latvija, proti, Latvija un Lietuva.

30Papildus KP, definējot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, ņēma vērā KP

31izdarītos apsvērumus 28.04.2012. lēmumā Nr.40 lietā

32Nr.3064/12/03.01./1 "Par Thyrenos Holdings Ltd. un Lougeo

33Limited apvienošanos"1 attiecībā uz svaigpiena

34realizācijas ģeogrāfiskajām robežām.

35KP minētajā lietā secināja, ka no pieprasījuma viedokļa būtu

36pamatoti konkrēto ģeogrāfisko tirgu noteikt kā Latvijas

37teritoriju, bet no piedāvājuma viedokļa - kā Latvijas un Lietuvas

38teritoriju.

392.3. Statistiskā informācija par

40eksportu un importu

41Saskaņā ar Valsts aģentūras "Lauksaimniecības datu

42centrs" sniegto informāciju (skat. 07.03.2011. vēstuli

43Nr.1-8/25, 24.01.2012. vēstuli Nr.1-8/20 un informāciju interneta

44vietnē http://www.ldc.gov.lv/lv/statistika/izpildes_kvotas/)

45svaigpiena daudzums (kg) Latvijā bija šāds:

46Tabula Nr.1

47Svaigpiena realizācija (kg)

48Gads

49Iepirkts

50no ražotājiem Latvijā

51Importēts

52Eksportēts

532010

54625 176 772

5532 553 324

56164 730 847

572011

58661 951 805

5913 036 390

60204 321 966

61Tabulā atspoguļotie dati liecina un lietā izdarītie apsvērumi

62liecina, ka svaigpiena realizācijas tirgus ir apskatāms šaurākās,

63t.i., nacionālās robežās, kā arī plašākās robežās, iekļaujot

64konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū arī Lietuvas teritoriju.

65Vadoties no tabulā Nr.1 iekļautās informācijas, var aprēķināt,

66ka Latvijā 2011.gadā tika realizēts 470 666 229 kg svaigpiena.

67Aptuveni 31% no Latvijā saražotā svaigpiena 2011.gadā tika

68eksportēts. Eksports pamatā notiek uz Lietuvu. LPPKS

69"Trikāta KS", PKS "Dzēse" un LPPKS

70"Piena Partneri KS" patstāvīgi un caur pilnsabiedrību

71"Latvijas piensaimnieks" ir eksportējušas aptuveni (*)

72(< 30%) no svaigpiena, kas eksportēts no Latvijas teritorijas

732011.gadā.

74Ņemot vērā iepriekš minēto, konkrētais tirgus Lietā tiek

75definēts kā svaigpiena realizācijas tirgus Latvijas teritorijā,

76kuru ir iespējams apskatīt arī plašākās robežās, pievienojot

77vismaz daļu Lietuvas teritorijas. Ievērojot vairākus faktorus,

78kas liecina, ka tirgus varētu tikt definēts arī šaurāk, kā arī

79ievērojot to, ka viens no galvenajiem konkrētā tirgus definēšanas

80mērķiem konkurences lietās, arī šajā Lietā, ir tirgus dalībnieku

81pozīcijas noteikšana konkrētajā tirgū2 (pamatojoties

82uz definētā konkrētā tirgus robežām), KP uzskata, ka šajā Lietā,

83lai izvērtētu Lietas dalībnieku tirgus daļu ģeogrāfiski plaši

84definētajā konkrētajā tirgū, pietiek (un tas pamatojams arī ar

85lietderības apsvērumiem) izvērtēt tirgus dalībnieku pozīciju

86ģeogrāfiski šauri definētajā tirgū. Ir pamatoti uzskatīt, ka, ja

87Lietas dalībnieku tirgus daļa ģeogrāfiski šauri definētajā

88konkrētajā tirgū nesasniedz noteiktos kritērijus, tad arī

89ģeogrāfiski plašāk definētajā konkrētajā tirgū tā nepārsniegs šos

90kritērijus. Par šī apgalvojuma patiesumu liecina tas, ka eksporta

91apjoms no Latvijas ir daudz mazāks par apjomu, kuru Latvijas

92svaigpiena pārstrādātāji iepērk no Latvijas svaigpiena

93ražotājiem, attiecīgi uz vietas tiek patērēts vairāk, nekā

94eksportēts.

1Lietas dalībnieku pozīcijas

2konkrētajā tirgū

3Ņemot vērā no VA "Lauksaimniecības datu centrs"

4iegūto informāciju, var aprēķināt, ka LPPKS "Trikāta

5KS" tirgus daļa 2011.gadā Latvijas teritorijā bija (*).

6Savukārt pie pieņēmuma, ka viss minēto trīs kooperatīvu

7iepirktais piena apjoms 2011.gadā tiktu realizēts Latvijas

8teritorijā, tad no Latvijas teritorijā kopā saražotā daudzuma tas

9būtu aptuveni (*) (<20%). Apskatot šo tirgu plašākās robežās,

10tirgus daļas būs vēl mazākas.

1Normatīvais regulējums

24.1. Konkurences likums

3Saskaņā ar KL 11.panta pirmās daļas pirmo punktu ir aizliegtas

4un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku

5vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana,

6ierobežošana vai deformēšana Latvijā, tai skaitā vienošanās par

7tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to

8veidošanās noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu,

9kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem. Saskaņā ar

10KL 11.panta otro daļu: "Par spēkā esošām tiek atzītas

11tādas vienošanās, kuras veicina preču ražošanas vai realizācijas

12uzlabošanu vai ekonomisko attīstību, radot labumu patērētājiem,

13turklāt šīs vienošanās:

141) neuzliek attiecīgajiem tirgus

15dalībniekiem ierobežojumus, kuri nav nepieciešami minēto mērķu

16sasniegšanai;

172) nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā

18tirgus daļā".

194.2. Ministru kabineta noteikumi

20LPPKS "Trikāta KS", PKS "Dzēse" un LPPKS

21"Piena Partneri KS" sadarbība Lietas ietvaros tika

22vērtēta atbilstoši Ministru kabineta 29.09.2008. noteikumu Nr.798

23"Noteikumi par atsevišķu horizontālo sadarbības

24vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā

25noteiktajam vienošanās aizliegumam" (turpmāk - Noteikumi

26Nr.798) prasībām.

27Atbilstoši Noteikumu Nr.798 2.9.apakšpunktam

28"vienošanās starp konkurentiem, kuras mērķis ir kavēt,

29ierobežot vai deformēt konkurenci starp tiem, tai skaitā

30vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu

31jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas

32informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas

33noteikumiem, un vienošanās par piedalīšanos vai nepiedalīšanos

34konkursos vai par šīs darbības (bezdarbības)

35noteikumiem" ir kvalificējama kā horizontālā karteļa

36vienošanās.

374.3. Eiropas Savienības normatīvie

38akti

39Saskaņā ar Eiropas Komisijas pamatnostādnēm par Eiropas

40Kopienas dibināšanas līguma 81.panta (pašlaik - Līguma par

41Eiropas Savienības darbību (turpmāk - LESD) 101.pants)

42piemērojamību horizontālām sadarbības nolīgumiem:

43"Horizontāla sadarbība var radīt konkurences problēmas,

44piemēram, ja sadarbības puses vienojas noteikt cenas vai

45ražošanas apjomu, sadalīt tirgus, vai sadarbība ļauj pusēm

46saglabāt, iegūt vai palielināt tirgus spēju, radot negatīvas

47sekas tirgū attiecībā uz cenām, izlaidi, inovāciju vai produktu

48daudzveidību un kvalitāti,3 tādējādi negatīvi

49ietekmējot klientus un patērētājus". Minētās vienošanās

50ir horizontālās karteļa vienošanās.

51Ievērojot, ka Lietas dalībnieku darbība saistīta ar

52lauksaimniecību, izvērtējot Lietas apstākļus, nepieciešams ņemt

53vērā LESD noteikumus attiecībā uz Eiropas Savienības (turpmāk -

54ES) kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanu dalībvalstīs.

55KP Lietas izpētes procesā ņēma vērā LESD 39.pantā iekļautos

56kopējās ES lauksaimniecības politikas mērķus:

57"1. Kopējās lauksaimniecības

58politikas mērķi ir:

59a) celt lauksaimniecības ražīgumu,

60veicinot tehnikas attīstību un panākot lauksaimniecības ražošanas

61racionālu attīstību un ražošanas faktoru, jo īpaši darbaspēka,

62optimālu izmantojumu;

63b) šādi panākt pietiekami augstu

64dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, jo īpaši palielinot

65lauksaimniecībā nodarbināto personu individuālos ienākumus;

66c) stabilizēt tirgus;

67d) nodrošināt piedāvāto produktu

68pieejamību tirgū;

69e) panākt, ka patērētāji piedāvātos produktus saņem par

70samērīgām cenām".

71Attiecībā uz piena ražotāju organizācijām spēkā ir stājies

72speciālais regulējums - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula

73Nr. 261/2012 (pieņemta 14.03.2012.), ar ko attiecībā uz

74līgumattiecībām piena un piena produktu nozarē groza Padomes

75Regulu Nr. 1234/2007 (turpmāk - Regula Nr. 261/2012). Šī regulējuma

76stāšanās spēkā būtiski maina pie noteiktajiem nosacījumiem KL

77piemērošanu attiecībā uz svaigpiena ražotājiem. Šie nosacījumi

78vēl nav izpildījušies, jo Lietas dalībnieki vēl nav kļuvuši par

79atzītām piena ražotāju organizācijām. Jaunais nozares

80regulējums faktiski atļauj nozares ražotāju organizācijai

81ražotāju vārdā, kas ir tās dalībnieki (biedri), attiecībā uz visu

82vai daļu no to kopējā ražošanas apjoma risināt sarunas par

83līgumiem par svaigpiena piegādēm svaigpiena pārstrādātājam vai

84savācējam līdz noteiktam apjomam4. Minētais

85atbrīvojums tiks attiecināts arī uz ražotāju organizāciju

86asociācijām. Tādējādi vienošanās starp konkurentiem-svaigpiena

87ražotājiem varētu būt atbrīvojamas no KL 11.panta pirmajā daļā

88noteiktā vienošanās aizlieguma, un tas ir labvēlīgāks regulējums

89attiecībā uz piena ražotājiem nekā tas bija pirms Regulas

90Nr. 261/2012 spēkā stāšanās.

1Sadarbība starp Lietas

2dalībniekiem

35.1. Sadarbības vēsture

4LPPKS "Trikāta KS" 29.08.2012. vēstulē ir norādīti

5iemesli, kāpēc LPPKS "Trikāta KS" un PKS

6"Dzēse" uzsāka sadarbību:

7"Pasaules globālā finanšu un ekonomiskā krīze būtiski

8ietekmēja lauksaimniecību un jo īpašu piena nozari. Arī Latvijā

9ekonomikas attīstībā tika novērtētas būtiskas izmaiņas, sevišķi

10lauksaimniecības sektorā - piena nozarē.5 Krīzes laikā

11ievērojami samazinājās pieprasījums pēc piena produktiem, kā

12rezultātā strauji samazinājās piena produktu cenas. Tas Latvijas

13piena pārstrādes uzņēmumiem radīja eksporta problēmas, lielus

14gatavās produkcijas uzkrājumus un apgrozāmo līdzekļu trūkumu,

15tāpēc uzņēmumi bija spiesti samazināt piena iepirkumu cenu un

16iepirkuma apjomu.6

17Piena iepirkuma cena 2008.gadā

18samazinājās par 29,7%, gada beigās noslīdot jau zem piena

19ražošanas pašizmaksas.7 2009.gada sākumā piena

20iepirkuma cena turpināja strauji samazināties, jūnijā nokrita pat

21līdz 109,03 LVL/t, kas bija par 32,8% mazāk salīdzinājumā ar

222009.gada janvārī.8 Kopumā 2009.gadā vidējā piena

23iepirkuma cena samazinājās par 26%.9 Tādējādi

24lauksaimnieki cieta milzīgus zaudējumus.

25Problēmas piena nozarē ietekmēja

26arī piena ražošanas saimniecību darbību, proti, daudzas

27saimniecības bija spiestas pārtraukt piena ražošanu ne tikai

28tāpēc, ka bija ievērojami samazinājušies piena iepirkuma apjomi

29un cena, bet arī tāpēc, ka atsevišķos reģionos piena

30pārstrādātāji bija pilnībā atteikušies no piena

31iepirkšanas.10"

32Kooperatīvu sadarbības vēsture, pamatojoties uz informāciju,

33kas atspoguļota 15.12.2011. Sarunu protokolā ar LPPKS

34"Trikāta KS":

35"Sākotnējai sadarbībai tika

36izvēlēta līgumsabiedrības forma, lai pārbaudītu, kā kooperatīvi

37spēj sadarboties. Tā ir demokrātiska sadarbības forma.

38Līgumsabiedrības biedrs pat var izstāties, ja pārdomā.

39Līgumsabiedrība "Latvijas piensaimnieks" savu uzdevumu

40izpildīja par 100%. Līgumsabiedrība parādīja, vai mēs varam vai

41nevaram strādāt kopā. Līgumsabiedrības darbības laikā kooperatīvs

42"Piena partneri" sadalījās divās daļās, jo viena daļa

43šī kooperatīva biedru nevēlējās sadarboties.(..)

44Tad, kad tika pieņemti attiecīgie

45Ministru kabineta noteikumi par finansējumu un līdzekļi rūpnīcas

46būvēšanai varēja tikt iegūti, bija jāiesniedz projekta

47pieteikums, izvēle krita par labu SIA "Latvijas piens"

48dibināšanai.

49SIA "Latvijas Piens" bija

50jāuzņemas banku saistības un attiecīgās ķīlas - līgumsabiedrības

51forma minētajam mērķim vairs nederēja".

52Ievērojot teikto, KP secina, ka no minētajiem Lietas

53dalībnieku argumentiem izriet nepieciešamība kooperatīviem

54sadarboties, lai sasniegtu mērķi - zemniekiem piederošas

55vertikāli integrētas ražošanas ķēdes izveidi. Tādējādi varētu

56tikt risinātas nozares problēmas iespējamās krīzes gadījumā, kas

57laiku pa laikam notiek svaigpiena ražošanā. Turklāt būtisks

58faktors ir tas, ka pateicoties jaunās pārstrādes rūpnīcas

59izveidei, palielināsies piena produktu ražošanas apjoms Latvijas

60teritorijā, palielinot produktu ar augstāko pievienoto vērtību

61ražošanas apjomu un vienlaicīgi samazinot nepārstrādāta

62svaigpiena eksportu.

635.2. Pilnsabiedrības "Latvijas

64piensaimnieks" un SIA "Latvijas Piens" dibināšanas

65dokumentu normas attiecībā par sadarbību

66Pilnsabiedrības "Latvijas piensaimnieks" izveidošana

67ir Lietas dalībnieku LPPKS "Trikāta KS", PKS

68"Dzēse" sadarbības sākotnējā forma. 2010.gada maija

69mēnesī ir noslēgts "Nodomu protokols" starp SIA

70"Piena partneri", LPPKS "Trikāta KS" un PKS

71"Dzēse". Tajā ir norādīts: (*).

72LPPKS "Trikāta KS", PKS "Dzēse" un LPPKS

73"Piena Partneri KS" sadarbības nākamais posms bija SIA

74"Latvijas Piens" nodibināšana:

75SIA "Latvijas Piens" dalībnieku līguma (turpmāk -

76Līgums), kuru 11.11.2010. noslēdza PKS "Dzēse", LPPKS

77"Trikāta KS" un LPPKS "Piena Partneri KS"

781.daļā Vispārīgie noteikumi" ir norādīts, ka: (*).

79SIA "Latvijas Piens" komercdarbības veidi ir (Līguma

806.punkts):

81- piena pārstrāde;

82- piena produktu ražošana;

83- piena un piena produktu tirdzniecība.

84(*).

85Ņemot vērā minēto, KP secina, ka SIA "Piena

86partneri", LPPKS "Trikāta KS" un PKS

87"Dzēse" jau pilnsabiedrības "Latvijas

88piensaimnieks" dibināšanas dokumentos ir definējušas

89sadarbību, kas nosaka to darbību konsolidāciju, kas ir

90nepieciešama kopīgas pārstrādes rūpnīcas būvniecībai. Svaigpiena

91konsolidāciju šajos dokumentos bija paredzēts attiecināt arī uz

92svaigpienu, kas nav nepieciešams kopējās pārstrādes rūpnīcas

93darbības nodrošināšanai. KP secina, ka sadarbības mērķis bija

94konsolidēt saražotos svaigpiena apjomus kopīgai to pārdošanai,

95lai nodrošinātu augstāko svaigpiena pārdošanas cenu. Vienlaicīgi

96sadarbība paredzēja mehānismu, kā motivēt Lietas dalībniekus

97ievērot vienošanos, nodrošinoties pret to, ka kāds no partneriem

98izvairās no "svaigpiena ieguldījuma kopējā

99katlā", kā arī lai iegūtu maksimāli iespējamos līdzekļus

100piena pārstrādes rūpnīcas uzbūvei un turpmākai funkcionēšanas

101nodrošināšanai.

1025.3. Līguma labojums

103KP un Lietas dalībnieku pārstāvju tikšanās laikā 27.07.2012.

104KP vērsa Lietas dalībnieku uzmanību uz to, ka Līguma 11.punkts

105var tikt vērtēts kā konkurenci svaigpiena iepirkuma tirgū

106pārmērīgi ierobežojošs, tāpēc KP aicināja SIA "Latvijas

107Piens" dalībniekus pārvērtēt Līguma punkta nepieciešamību.

108Atbildot uz minēto KP iebildumu, LPPKS "Trikāta KS"

10929.08.2012. vēstulē ir norādījusi, ka (*). Līdz ar to SIA

110"Latvijas Piens" dalībnieki ir nolēmuši nākamajā

111dalībnieku sapulcē (2012.gada 20.septembrī) lemt par Dalībnieku

112līguma grozījumiem, izslēdzot Dalībnieku Līguma

11311.punktu". 05.10.2012. LPPKS "Trikāta KS"

114vēstulei Nr.1/3603 pielikumā bija pievienots dokuments

115"Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas

116Piens" dalībnieku līguma grozījumi", kurā ir norādīts,

117ka dalībnieki ir vienojušies izslēgt no Līguma 11.punktu.

118Izvērtējot minēto, KP secina, ka SIA "Latvijas

119Piens" dalībnieki ir novērsuši potenciālo konkurences

120apdraudējumu, ko varēja izraisīt Līguma 11.punkts. Tādējādi SIA

121"Latvijas Piens" dalībnieki ir tiesīgi patstāvīgi

122noteikt svaigpiena, kas nav nepieciešams pārstrādes rūpnīcas

123darba nodrošināšanai saskaņā ar Līguma 9.punktu, realizācijas

124noteikumus.

1255.4. Lietas dalībnieku un LPPKS

126"Piena Partneri KS" kopīgā svaigpiena realizēšana

127Lietas izpētes gaitā tika iegūta informācija, kā šī lēmuma

1285.2.punktā norādītajos dokumentos definētā sadarbība tika

129īstenota faktiskajā uzņēmumu ikdienas darbības ietvaros.

13013.04.2011. tikšanās laikā starp KP pārstāvjiem un PKS

131"Dzēse" valdes priekšsēdētāju M.P., kā arī 12.10.2011.

132tikšanās laikā starp KP pārstāvjiem un LPPKS "Piena

133Partneri" tika iegūta informācija par to, ka (*). Par

134faktisko kooperatīvu sadarbību liecina arī to savstarpējā

135sarakste (e-pasta vēstules), kas iegūta no minēto kooperatīvu

136atbildīgo amatpersonu datoriem.

1375.5. Lietas dalībnieku un LPPKS

138"Piena Partneri KS" kopīgā piena produktu ražošanas

139uzsākšana (rūpnīcas būvniecība)

140Lietas izpētes gaitā KP izvērtēja kopīgās ražošanas regulējumu

141un bankas prasības, t.i., tika izvērtēts, vai rūpnīcas celšanas

142sakarā procesā iesaistītas institūcijas (Lauku atbalsta dienests

143(turpmāk - LAD), banka) izvirzīja prasības, piemēram, bankas

144prasības kredīta piešķiršanai, kuru izpildei Lietas dalībniekiem

145bija jāuzsāk šī lēmuma 5.4.punktā minētā sadarbība, t.i, vai

146minētie Lietas apstākļi varētu būt uzskatāmi par tādiem, kas

147izraisa Lietas dalībnieku un LPPKS "Piena Partneri KS"

148sadarbības nepieciešamību, lai sasniegtu uzstādīto mērķi - uzcelt

149savu svaigpiena pārstrādes rūpnīcu.

150Rūpnīcas projekts:

151Speciālais regulējums attiecībā uz ES Projektu finansēšanu

152(projekta dokumentu sagatavošanu) ir Ministru kabineta

15308.04.2008. noteikumi Nr.255 "Noteikumi par valsts un

154Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai Latvijas lauku

155attīstības programmas pasākuma "Lauksaimniecības produktu

156pievienotās vērtības radīšana" ietvaros" (turpmāk -

157Noteikumi Nr.255).

158Saskaņā ar Noteikumu Nr.255 4.3.apakšpunktu atbalsta

159pretendents ir "juridiska persona piena pārstrādes

160sektorā, ja vismaz 51 procents tās daļas, akcijas vai pajas

161pieder vienam vai vairākiem atbilstīgiem kooperatīviem, bet

162pārējās daļas, akcijas vai pajas pieder arī vienai vai vairākām

163personām, kas nodarbojas ar piena ražošanu, vai vienam vai

164vairākiem kooperatīviem, kas apvieno piena ražotājus, un ja daļu,

165akciju vai paju īpašnieku kopējais piegādes kvotas ietvaros

166realizētais piena apjoms pēdējā noslēgtajā kvotas gadā ir vismaz

16770 000 tonnu (nosakot realizēto piena apjomu kooperatīviem, vērā

168tiek ņemts to biedru piegādes kvotas ietvaros realizētais piena

169apjoms".

170LPPKS "Trikāta KS" 29.08.2012. vēstulē ir norādīts,

171ka "Ņemot vērā Noteikumos Nr.255 ietverto prasību par

172realizētā piena apjomu, ne LPPKS "Trikāta KS" ne kāds

173cits piena ražotāju kooperatīvs atsevišķi nespētu realizēt piena

174pārstrādes rūpnīcas būvniecības projektu."

175Tādējādi secināms, ka pārstrādes rūpnīcu spēja uzcelt tikai

176vairāki kooperatīvi kopā. Informācija no SIA "Latvijas

177piens" iesniegtā projekta pieteikuma11:

178"SIA "Latvijas Piens" projekts paredz ražot

179divu veidu produktus (zīmola sieru un standartizētu izejvielu, ko

180tālāk izmantotu piena pārstrādes uzņēmumi):

181• industriālos (iebiezinātos) produktus (vājpiena

182koncentrātu, saldo krējumu, iebiezinātās siera sūkalas);

183• sierus (industriālo sieru un zīmola sieru (ar preču

184zīmi "Trikāta"))".

185Projekta mērķi:

186- piena ražotājiem piederošas piena pārstrādes ražotnes

187izveide, piesaistīt nepieciešamos finanšu līdzekļus projekta

188īstenošanai, uzsākt ražotnes būvniecību, pabeigt celtniecības

189darbus, iegādāties ražošanai nepieciešamo aprīkojumu, nodibināt

190kontaktus ar klientiem, piegādātājiem un sadarbības

191partneriem.

192- radīt konkurētspējīgu un plaši atpazīstamu piena pārstrādes

193uzņēmumu ar modernu ražošanas tehnoloģiju un augstas kvalitātes

194izaudzēto produkciju u.c.

195Lietas izpētes gaitā tika pievērsta uzmanība tai projekta

196sadaļai, kurā sniegta informācija par faktiskajiem projektā

197iesaistītajiem dalībniekiem. KP konstatēja, ka faktiski sadarbībā

198sakarā ar jaunās piena pārstrādes rūpnīcas būvniecību ir

199iesaistīti daudz vairāk uzņēmumu nekā tas tika paziņots publiski,

200t.i., PKS "Straupe", AS "Rankas Piens", PKS

201"Pienene KT", LPKS "Viļāni", LPKS

202"Alači1", PKS "Drusti", Igaunijā reģistrētais

203uzņēmums Tori-Selja Piimauhistu.

204Izvērtējot minēto, KP secina, ka, lai sasniegtu minētos

205projekta mērķus, Lietas dalībniekiem un LPPKS "Piena

206Partneri KS" bija jāsadarbojas. Šiem tirgus dalībniekiem

207kopīgi ir jāpilda nozīmīgas finansiālas saistības, kuras izpildīt

208atļauj no kopīgās svaigpiena realizācijas procesa iegūtie naudas

209līdzekļi. Projekta īstenošanai palīdz arī līdzekļi no kooperatīvu

210sadarbībā iegūtās izmaksu ekonomijas, kas ir apskatīta šī lēmuma

2116.2.1.punktā.

212Bankas prasība:

21329.08.2012. LPPKS "Trikāta KS" vēstulē norādīts, ka

214"LPPKS "Trikāta KS" un PKS "Dzēse"

215sadarbība, t.sk., kopīga piena realizācija piena pārstrādātājiem,

216tika uzsākta, lai pārliecinātu bankas par piena ražotāju, t.i.,

217zemnieku, spēju sadarboties un īstenot viņiem piederošas piena

218pārstrādes rūpnīcas būvniecības projektu. Kopīga piena

219realizācija bija priekšnosacījums aizdevuma saņemšanai, bez kura

220projekta īstenošana nebūtu iespējama."

221Savukārt 05.10.2012. LPPKS "Trikāta KS" vēstulē Nr.1

222pielikumā pievienotajā 22.12.2011. AS "SEB banka"

223vēstulē ir norādīts, ka "Izvērtējot iespēju piešķirt

224kredītlīdzekļus piena pārstrādes rūpnīcas izveidei tika izvērtēti

225vairāki apstākļi, tai skaitā parādnieka iespējamā spēja atmaksāt

226izsniegto aizdevumu. Šajā gadījumā liela nozīme bija piena

227pārstrādes rūpnīcas spējai atpelnīt tajā ieguldītos līdzekļus.

228SIA "Latvijas Piens" viens no aizdevuma izsniegšanas

229priekšnosacījumiem bija spēja nodrošināt pārstrādes rūpnīcu ar

230tai nepieciešamo izejvielu, t.i., pienu.(*).

231KP secina, ka AS "SEB banka" ir pieprasījusi SIA

232"Latvijas Piens" izvērtēt iespējamo izejvielas trūkuma

233risku un pieprasījusi iesniegt nodrošinājumu tam, ka jaunajai

234pārstrādes rūpnīcai projekta īstenotāji spēs nodrošināt

235nepieciešamo svaigpiena apjomu. Tā AS "SEB banka"

236nodrošinājās pret iespējamo projekta neizpildi, ko varētu

237izraisīt nepieciešamo izejvielu trūkums. Turklāt minētā vēstule

238pierāda, ka banka svaigpiena apjoma konsolidāciju bija

239izvirzījusi kā kredītlīdzekļu piešķiršanai nepieciešamo

240nosacījumu.

241Minētais fakts, izvērtējot to kopsakarībā ar šī lēmuma

2426.2.punktā apskatītajiem efektivitātes ieguvumiem un citiem šajā

243lēmuma punktā minētajiem faktiem, ir priekšnosacījums, lai

244secinātu, ka Lietas dalībnieku ekonomisko aktivitāšu integrācija,

245kas ir tieši saistīta ar pārstrādes rūpnīcas būvniecību un ar

246bankas prasībām, bija tieši saistīta ar kopējās ražošanas

247izveides procesu.

1Lietas dalībnieku un LPPKS

2"Piena Partneri KS" sadarbības formu savstarpējā

3saistība un tās vērtējums

4No Lietas materiāliem ir secināms, ka Lietas dalībnieki un

5LPPKS "Piena Partneri KS" ir veikuši kopīgu preču

6pārdošanu un vienlaicīgi uzsākuši kopīgas ražošanas ieviešanu. Tā

7kā Lietas dalībnieki ir norādījuši, ka abas sadarbības formas ir

8cieši saistītas, tad pirms to vienošanās izvērtēšanas atbilstoši

9KL, ir jānoskaidro šo vienošanās savstarpējā nepieciešamība

10(objektīvā saistība). Vienošanās izvērtējums ir jāveic atbilstoši

11tās kontekstam un ietekmei uz konkrēto tirgu. Lietas dalībnieki

12uzskata, ka abas vienošanās ir vērtējamas kopsakarā, galvenokārt,

13jo:

14- rūpnīcas būvniecībai bija nepieciešams veikt kopīgu

15pārdošanu, lai saņemtu ES finansējumu atbilstoši Noteikumiem

16Nr.255, kā arī lai izpildītu no bankas izvirzīto prasību

17garantijas saņemšanai par konkrēta svaigpiena apjoma

18nodrošināšanu;

19- rūpnīcas būvniecībai bija nepieciešams Lietas dalībnieku

20finansējums, ko varēja nodrošināt ar daļu no ienākumiem, ko

21saņēma SIA "Latvijas Piens" no Lietas dalībnieku un

22LPPKS "Piena Partneri KS" preču pārdošanas;

23- rūpnīcas darbības nodrošināšanai nepieciešamas regulāras

24izejvielu piegādes.

25Vērtējot finansējuma piešķiršanas prasības, no prasību teksta

26un tā būtības izriet, ka finansējums tiks piešķirts vienīgi tādai

27personai, kuras rīcībā ir konkrēts svaigpiena apjoms. KP ņem vērā

28arī Lietas dalībnieku sniegtos apsvērumus par grūtībām, kas

29saistītas ar konkrēta svaigpiena daudzuma nodrošināšanas saistību

30nodibināšanai un ievērošanai. Lai pierādītu, ka Lietas dalībnieku

31sadarbība būs stabila ilgtermiņā, lai attiecīgi uzbūvētu piena

32pārstrādes rūpnīcu, iepriekšēja sadarbība kopīgā preču

33izplatīšanā bija nepieciešama, lai šie kooperatīvi paši

34pārliecinātos par kopējas sadarbības iespējamību un

35nepieciešamību, kā arī pārliecinātu par to attiecīgās

36institūcijas.

37Attiecībā uz ienākumu no kopīgas preču pārdošanas caur SIA

38"Latvijas Piens" novirzīšanu rūpnīcas projektam KP

39kopumā arī izvērtēja, vai kopīga preču pārdošana varētu būt

40vienīgais veids kā apvienot finanšu līdzekļus rūpnīcas projekta

41būvniecībai. KP piekrīt Lietas dalībnieku viedoklim, ka kopīga

42preču pārdošana ļāva tirgot Lietas dalībnieku preces ārpus

43Latvijas par izdevīgākām cenām, kas atviegloja finansējuma

44saņemšanu. Vienlaicīgi KP atzīst, ka varēja būt arī citi veidi

45nepieciešamā finansējuma iegūšanai, tomēr, ņemot vērā Lietas

46izpētes laikā apskatītos argumentus, KP akceptē Lietas dalībnieku

47un LPPKS "Piena Partneri KS" rīcību, kad finanšu

48resursi tika iegūti no kopīgas svaigpiena pārdošanas, tāpēc šī

49sadarbības forma tiks detalizēti analizēta tālākajā lēmuma

50tekstā.

516.1. Kopīga piena pārdošana

526.1.1. Vienošanās izvērtējums

53atbilstoši KL 11.panta pirmās daļas 1.punktam

54(*).

55KP, izvērtējot Lietā iegūto informāciju, secina, ka jomas,

56kurās sadarbojās Lietas dalībnieki un LPPKS "Piena Partneri

57KS", kopumā saskan ar sadarbības mērķi, kas izriet no

58sadarbības dibināšanas dokumentiem. Sarunu protokolos iekļautā

59informācija un Lietas dalībnieku sarakste pierāda, ka SIA

60"Latvijas Piens" dibināšanas dokumentos iekļautie

61noteikumi tiek īstenoti dzīvē, tiek veikta kopīga svaigpiena

62tirdzniecība, pamatā to eksportējot uz Lietuvu. Minētā

63informācija pierāda, ka Lietas dalībnieki un LPPKS "Piena

64Partneri KS" kopā apsprieda kopējos svaigpiena realizācijas

65noteikumus un kopā pieņēma attiecīgos lēmumus, kas saistīti ar

66svaigpiena realizācijas cenu.

67Lietas dalībnieku 2010.gada maija noslēgtais Nodomu protokols

68attiecībā uz kopīgu piena pārdošanu satur apņemšanos,

69"Nodrošināt vienotu, caurspīdīgu un vienlīdzīgu piena

70iepirkuma nosacījumu izstrādi un ieviešanu visām Pusēm".

71No šī noteikuma ir secināms, ka Lietas dalībnieku starpā bija

72paredzēta savstarpēja vienošanās par nosacījumiem, tostarp cenu,

73attiecībā uz kopīgo piena pārdošanu trešajām personām, kas kā

74konstatēts šī lēmuma 5.4.punktā, arī tika realizēta. Tādējādi ir

75pamats uzskatīt, ka minētie nosacījumi un sadarbība starp Lietas

76dalībniekiem satur vienošanos par to preču tālākpārdošanas

77trešajām personām cenu, kas ir aizliegts saskaņā ar KL 11.panta

78pirmās daļas 1.punktu.

79Atbilstoši Noteikumu Nr.798 7. un 8.punktam vienošanās

80aizliegumam netiek pakļautas horizontālās sadarbības vienošanās

81par kopīgu preces pārdošanu, ja tajās tieši vai netieši

82iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa nepārsniedz

8315%.

84Attiecībā uz konkurējošu tirgus dalībnieku līgumiem, kuros ir

85ietverta cenu fiksēšana, vienmēr ir attiecināmi KL 11.panta

86pirmās daļas noteikumi neatkarīgi no tirgus dalībnieku tirgus

87daļas. Tas nozīmē, ka līgumu noslēgšana, kuru ietvaros notiek

88cenu politikas koordinācija starp konkurentiem, nevar tikt

89atbrīvota no vienošanās aizlieguma saskaņā ar Noteikumu Nr.798

906.punktu, jo tā pēc būtības sevī ietver karteļa vienošanos.

91Tādējādi, tā kā minēto tirgus dalībnieku vienošanās satur cenu

92fiksēšanu starp konkurentiem, tad konkrētajā gadījumā nevar tikt

93piešķirts Noteikumos Nr.798 paredzētais atbrīvojums.

946.1.2. Izmaiņas normatīvajā

95regulējumā

96LPPKS "Trikāta KS", PKS "Dzēse" un LPPKS

97"Piena partneri", kā arī citu piena ražotāju sadarbības

98regulējums saskaņā Regulas Nr. 261/2012 noteikumiem attiecībā par

99KL iekļauto vienošanās aizliegumu var būtiski mainīties, ja šie

100tirgus dalībnieki izveidos organizāciju vai organizācijas, kuras

101tiks atzītas atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem (kuri

102tiks izveidoti atbilstoši Regulas Nr. 261/2012 noteikumiem). Šāds

103notikumu scenārijs - organizācijas izveidošana un atzīšana - ir

104iespējams, ņemot vērā to, ka minētā regulējuma mērķis ir veicināt

105piena ražotāju kooperāciju un radīt piena ražotājiem labvēlīgākus

106tirgus apstākļus.

1076.2. Vienošanās izvērtējums

108atbilstoši KL 11.panta otrajai daļai

109Tomēr, neskatoties uz lēmuma 6.1.1.punktā minēto, pie

110noteiktiem apstākļiem līgumam, kas ietver sevī konkurējošu

111uzņēmumu biznesa aktivitāšu integrāciju, dēļ kurām cenu fiksēšana

112ir vitāli nepieciešama, var tikt piešķirts atbrīvojums saskaņā ar

113KL 11.panta otrās daļas noteikumiem.

114Ņemot vērā, ka vienošanās Lietas dalībnieku starpā par cenu to

115preču tirdzniecībai veido daļu no kopējās preču pārdošanas,

116nepieciešams noteikt, vai vienošanās par cenu ir objektīvi

117saistīta un nepieciešama kopīgai preču pārdošanai.

118No Lietas dalībnieku apsvērumiem ir secināms, ka vienošanās

119par kopīgu cenu preču tālākpārdošanai ir nepieciešama, lai

120tirgotu pienu lielajiem piena pārstrādātājiem ārpus Latvijas.

121Šāda nepieciešamība izriet no tā, ka pārstrādātāji labprātāk

122akceptē darījumus par lielākiem apjomiem, piedāvājot izdevīgākas

123cenas. KP pievienojas šim argumentam, ņemot vērā, ka atsevišķos

124gadījumos pircēju prasība par vienu cenu nevis vairākām var būt

125pamatota. Šāda pieeja tiek uzskatīta par attaisnojošu arī no

126Eiropas Komisijas puses12.

127Līdz ar to KP, izvērtējot vienošanās par cenu atbilstību

128konkurences tiesībām, ņem vērā ieguvumus, kas rodas no kopīgas

129preču pārdošanas.

130Vienošanās, kas ir aizliegta saskaņā ar KL 11.panta pirmo

131daļu, var tikt atbrīvota no šī aizlieguma saskaņā ar KL 11.panta

132otro daļu, kad šī vienošanās veicina preču ražošanas vai

133realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko attīstību, radot labumu

134patērētājiem, turklāt šīs vienošanās:

1351) neuzliek attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ierobežojumus,

136kuri nav nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai;

1372) nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā

138tirgus daļā.

1396.2.1. Svaigpiena realizācijas

140uzlabošana un ekonomiskā attīstība lauksaimniecībā

141Lietas ietvaros tika vērtēts, vai Lietas dalībnieku sadarbība

142ir nepieciešama citu tirdzniecības funkciju integrācijai un vai

143šīs sadarbības rezultātā rodas efektivitātes ieguvumi un citi

144apstākļi, lai konstatētu atbilstību LESD 39.pantā iekļautajiem

145mērķiem.

14629.08.2012. LPPKS "Trikāta KS" vēstulē norādīts, ka

147"Kooperatīvu sadarbība, t.sk. kopīga piena realizācija,

148parādīja, ka tā samazina piena savākšanas, transportēšanas un

149citas loģistikas izmaksas, tādējādi radot efektivitātes

150uzlabojumus, kas dod labumu arī patērētājiem. (..)

151Piena savākšana no zemniekiem ir

152sarežģīts, dārgs un laikietilpīgs process. Kooperatīvu sadarbība

153dod iespēju optimizēt piena savākšanas procesu. Proti, ņemot vērā

154kooperatīvu un to biedru ģeogrāfisko atrašanās vietu, viens

155transportlīdzeklis var savākt pienu no dažādu kooperatīvu

156biedriem.(..)

157Bez tam piena pārstrādātāji sarunās

158par piena piegādes līgumu slēgšanu regulāri norāda, ka tiem ir

159svarīgs piegādātā piena apjoms. Sarunās par piena cenu vienmēr

160noteicošais faktors ir piegādātā piena apjoms.(..)

161Kooperatīvu sadarbības rezultātā ietaupītie līdzekļi ļauj

162vairāk finanšu līdzekļus ieguldīt kooperatīvu saimnieciskās

163darbības attīstībā, kā arī izmaksāt vairāk naudas saviem

164biedriem. (*). Savukārt zemnieki papildus iegūtos

165līdzekļus var ieguldīt piena ražošanas attīstībā, piemēram,

166iegādājoties labāku un kvalitatīvāku lopbarību, vitamīnus un

167medikamentus u.tml., kas uzlabo saražotā piena

168kvalitāti."

169KP secina, ka Lietas dalībnieku un LPPKS "Piena Partneri

170KS" sadarbība rada efektīvāku loģistikas procesu, ļauj

171lietderīgāk izmantot minēto kooperatīvu rīcībā esošos ražošanas

172līdzekļus, tādējādi samazinot izmaksas, kuras saistītas ar

173transporta vadīšanu un piegādēm ar pilnībā nepiepildītu

174transportu. Savukārt no sadarbības iegūtie naudas līdzekļi Lietas

175dalībniekiem un LPPKS "Piena Partneri KS" dod iespēju

176iegūt līdzekļus nepieciešamajam līdzfinansējuma apjomam, lai

177uzbūvētu savu pārstrādes rūpnīcu.

178Lietas dalībnieku un LPPKS "Piena Partneri KS"

179noslēgtais Līgums ir saistīts ar piena nozares mērķi -

180paaugstināt svaigpiena ražotāju konkurētspēju, kā arī veicināt to

181vertikālo integrāciju, kas palīdzētu zemniekiem izdzīvot krīzes

182situācijās. Būtiski, ka šie ieguvumi saskan ar ES centieniem

183veicināt piena ražotāju konkurētspēju, kā rezultātā ir izveidota

184kopējā lauksaimniecības politika un LESD 39.panta pirmajā daļā

185norādītie mērķi ir tieši vērsti uz lauksaimnieku saimnieciskās

186darbības veicināšanu un to darbības ienākumu palielināšanu. KP

187secina, ka Lietas dalībnieku un LPPKS "Piena Partneri

188KS" sadarbības sakarā ir iespējams konstatēt atbilstību LESD

18939.pantā iekļautajiem ES kopējās lauksaimniecības politikas

190mērķiem, t.i., Lietas dalībnieku un LPPKS "Piena Partneri

191KS" sadarbība veicina tehnikas attīstību, lauksaimniecības

192ražošanas racionālu attīstību, stabilizē tirgus, nodrošina

193piedāvāto produktu pieejamību tirgū un tā visa rezultātā tiek

194panākts, ka patērētāji varētu saņemt piedāvātos produktus par

195samērīgām cenām, jo piena pārstrādes jomā līdz ar Lietas

196dalībnieku īpašumā esošās svaigpiena pārstrādes rūpnīcas

197atvēršanu, pastiprināsies konkurence piena pārstrādes un piena

198produktu vairumtirdzniecības jomās.

199Trīs minētie kooperatīvi ir apvienojuši savas darbības tādā

200apjomā, kā to nosaka Līgums. Atlikušo komercdarbību tie veic

201patstāvīgi, piemēram, LPPKS "Trikāta KS" daļu no savu

202biedru saražotā svaigpiena realizē, balstoties uz šīs sabiedrības

203patstāvīgi noslēgtajiem līgumiem. Tādējādi Līguma puses ir

204vienojušās par kopēju ražošanu un realizāciju, bez tālākas

205savstarpējo aktivitāšu integrācijas.

206Lietas dalībnieku un LPPKS "Piena Partneri KS"

207sadarbības galvenais mērķis bija savas pārstrādes rūpnīcas

208būvniecība. Pieprasījuma palielinājums svaigpiena tirgū dos tiešu

209labumu pašiem piena ražotājiem, nodrošinot papildus noieta kanālu

210to saražotajam svaigpienam (t.i., veicinās neatkarību no

211pārstrādātājiem), un veicinās konkurenci piena produktu tirgū, jo

212tirgū ienāks jauns tirgus dalībnieks. Turklāt piena piegādes

213ķēdes galaposmā tas sniegs ieguvumu arī patērētājiem, jo tiem būs

214pieejams plašāks piena produktu sortiments. Tādējādi, lai gan

215tiešs, nepastarpināts labums patērētājiem no kopīgas piena

216pārdošanas nav konstatējams, tomēr jāsecina, sadarbības rezultātā

217labums patērētājiem iespējams pastarpinātā veidā.

2186.2.2. Neuzliek ierobežojumus, kuri

219nav nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai

220Kā jau augstāk minēts, konkrētā gadījumā Lietas dalībnieku un

221LPPKS "Piena Partneri KS" gadījumā cenu fiksēšana ir

222nepieciešama, lai integrētu citas mārketinga funkcijas, t.i.,

223kopīga svaigpiena pārdošana dod iespēju un naudas līdzekļus

224kopīgas piena pārstrādes rūpnīcas celtniecībai. Tādējādi šī

225integrācija rada būtisku efektivitāti. Šī efektivitāte ir tiešs

226rezultāts no ekonomisko aktivitāšu integrācijas, nevis no citu

227izmaksu samazināšanās, kas saistīta ar konkurences samazināšanos

228starp minētajiem kooperatīviem. Līgums vairs nesatur

229ierobežojumus, kas nav nepieciešami to kopīgo mērķu sasniegšanai

230(izslēgts Līguma 11.punkts). Turklāt pusēm nav tirgus varas, kas

231ļauj tām likvidēt konkurenci.

232KP secina, ka efektivitāte, kas rodas no kolektīva svaigpiena

233pārdošanas procesa, var kompensēt potenciālo negatīvo efektu

234konkurencei, ja liels pircējs negrib sadarboties ar daudziem

235piegādātājiem, kad katram no tiem vienošanās par cenu un piegādes

236nosacījumiem notiek atsevišķi, un pieprasa vienotu pārdošanas

237cenu.

238Konkrētā gadījumā no šajā Lietā iekļautās e-pasta sarakstes

239var secināt, ka piena pārstrādes uzņēmums (*) akceptēja SIA

240"Latvijas Piens" koordinējošo darbību, kas ļauj šim

241piena pārstrādātājam sadarboties tikai ar vienu personu, bet ne

242ar daudziem svaigpiena ražotājiem. Minētajā e-pasta vēstulē

243iekļautā informācija arī skaidri norāda uz svaigpiena pārdošanas

244cenas atkarību no piegādātā apjoma.

245Lietas dalībnieku un LPPKS "Piena Partneri KS"

246vienošanās neuzliek attiecīgajiem tirgus dalībniekiem

247ierobežojumus, kuri nav nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai un

248nedod iespēju Lietas dalībniekiem likvidēt konkurenci ievērojamā

249konkrētā tirgus daļā. Vienīgais potenciālais konkurences

250ierobežojums no Līguma tika izslēgts (Līguma 11.punkts).

2516.2.3. Nedod iespēju likvidēt

252konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā

253KP norāda, ka tas, vai vienošanās ir spējīga radīt negatīvas

254sekas konkrētajā tirgū, ir atkarīgs no ekonomiskās situācijas,

255kuru nosaka gan līguma būtība, gan iesaistīto pušu kopējais

256tirgus spēks, kuru nosaka citi strukturāli faktori - konkrētās

257kooperācijas iespējas ietekmēt konkurenci līdz būtiskam

258apjomam.

259Šajā gadījumā konkrētais tirgus ir svaigpiena realizācijas

260tirgus Latvijā, kuru var apskatīt arī plašākās robežās. Konkrētā

261tirgus piedāvājuma puses struktūra ir sadrumstalota, jo tirgum ir

262raksturīgs arī liels apjoms salīdzinoši nelielu svaigpiena

263ražotāju, tādēļ svaigpiena ražotāju kooperācija ir būtisks

264nosacījums tālākai piena nozares attīstībai un konkurētspējas

265paaugstināšanai, īpaši ņemot vērā plānoto piena kvotu sistēmas

266atcelšanu, kas paredzama tuvāko gadu laikā.

267Lēmuma 2.3.punktā iekļautā informācija par Lietas dalībnieku

268pozīciju konkrētajā tirgū liecina, ka vienošanās dalībniekiem nav

269tirgus varas. Turklāt, vērtējot Lietas dalībnieku iespējamo

270tirgus varu, jāņem vērā, ka pastāv būtiska pircēju vara, ko

271realizē Latvijā un Lietuvā esošie lielie piena pārstrādātāji,

272kuru finansiālās iespējas atsvērtu piena ražotājus no iespējamas

273cenu paaugstināšanas, pat ja Lietas dalībniekiem būtu lielāka

274tirgus daļa, piemēram, līdz 20%.

2756.3. Vienošanās atbrīvojums no KL

27611.panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma

277KP, izvērtējot Lietas apstākļus, konstatēja, ka pastāv

278pazīmes, kāpēc sadarbība starp Lietas dalībniekiem varētu būt

279atbrīvojama no KL 11.panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma

280saskaņā ar KL 11.panta otrās daļas noteikumiem. KP pārbaudīja

281Lietas dalībnieku sadarbības mērķus, kas nofiksēti vai izriet no

282sadarbības dibināšanas dokumentācijas (juridiski), kā arī to,

283kādi secinājumi par sadarbības mērķiem ir izdarāmi, vērtējot

284reāli notikušo sadarbību. Bez tam tika izvērtēta Lietas

285dalībnieku sadarbības nepieciešamība un efektivitātes ieguvumi no

286tās, kas apskatīts šī lēmuma iepriekšējos punktos.

287KP, izvērtējot Lietas dalībnieku sadarbības mērķi kontekstā ar

288reāli notikušām darbībām svaigpiena kopīgā realizācijā, secina,

289ka vienošanās par svaigpiena cenu bija nepieciešamas un

290neizbēgamas šo tirgus dalībnieku sadarbības sastāvdaļas.

291Sadarbība, kas ietvēra kopēju svaigpiena pārdošanas procesu,

292Lietas dalībniekiem un LPPKS "Piena Partneri KS" kopīgi

293pieņemt lēmumu par piena realizācijas noteikumiem, bija objektīvi

294nepieciešams arī, lai sasniegtu uzstādīto mērķi - uzcelt savu

295svaigpiena pārstrādes rūpnīcu. Turklāt rūpnīcas celšanas sakarā

296procesā iesaistītas institūcijas (LAD un banka) izvirzīja

297prasības, piemēram, bankas prasības kredīta piešķiršanai, kuru

298izpildei Lietas dalībniekiem un LPPKS "Piena Partneri

299KS" bija jāuzsāk minētā sadarbība.

300Ņemot vērā Lietā iegūto informāciju, var secināt, ka attiecībā

301uz Lietas dalībniekiem ir attiecināms KL 11.panta otrajā daļā

302iekļautais atbrīvojums.

303Līdz ar to nav konstatējams KL 11.panta pirmās daļas 1. punktā

304noteiktā aizlieguma pārkāpums LPPKS "Trikāta KS" un PKS

305"Dzēse" darbībās.

306Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences

307likuma 8.panta pirmās daļas 4.punktu, 11.panta pirmās daļas

3081.punktu, 11.panta otro daļu, 27.2 panta pirmo daļu un

309Administratīvā procesa likuma 63.panta pirmās daļas 4.punktu,

310Konkurences padome

311nolēma:

312izbeigt lietas Nr.p/11/03.01.-01./12 "Par Konkurences

313likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto pārkāpumu LPPKS

314"Trikāta KS" un PKS "Dzēse" darbībās"

315izpēti.

316Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences

317padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena

318mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

319(*) - Ierobežotas pieejamības informācija

3201

321http://www.kp.gov.lv/files/pdf/XpMf75bH6V.pdf.

3222 Kas, savukārt, nepieciešams, lai izvērtētu KL

32311.panta otrajā daļā noteikto atbrīvojumu piemērojamību

324konkrētajā gadījumā.

3253 Komisijas paziņojums. Pamatnostādnes par Eiropas

326Kopienas dibināšanas Līguma 81.panta piemērojamību horizontālās

327sadarbības nolīgumiem, Oficiālais Vēstnesis C 003, 06/01/2001

328lpp.0002 - 0030, 2.punkts.

3294 Regulas Nr. 261/2012 126.c. 2.punkts: 2.

330Ražotāju organizācijas sarunas var notikt:

331a) neatkarīgi no tā, vai

332lauksaimnieki īpašumtiesības uz svaigpienu nodod ražotāju

333organizācijai;

334b) neatkarīgi no tā, vai pārrunātā

335cena ir tāda pati attiecībā uz visu vai dažu lauksaimnieku, kuri

336ir ražotāju organizācijas dalībnieki, kopējo ražošanas

337apjomu;

338c) ar noteikumu, ka konkrētai

339ražotāju organizācijai:

340i) svaigpiena apjoms, par kuru tiek

341risinātas šādas sarunas, nepārsniedz 3,5% no kopējā Savienības

342ražošanas apjoma; un

343ii) svaigpiena apjoms, par kuru

344tiek risinātas šādas sarunas un kurš tiek saražots kādā konkrētā

345dalībvalstī, nepārsniedz 33% no attiecīgās dalībvalsts kopējā

346valsts ražošanas apjoma; un

347iii) svaigpiena apjoms, par kuru

348tiek risinātas šādas sarunas un kurš tiek piegādāts kādā konkrētā

349dalībvalstī, nepārsniedz 33% no attiecīgās dalībvalsts kopējā

350valsts ražošanas apjoma;

351d) ar noteikumu, ka attiecīgie

352lauksaimnieki nav citas ražotāju organizācijas dalībnieki, kura

353to vārdā arī risina sarunas par šādiem līgumiem; tomēr pienācīgi

354pamatotos gadījumos, kad lauksaimniekiem pieder divas atšķirīgas

355ražošanas vienības ģeogrāfiski dažādos apgabalos, dalībvalstis

356var atkāpties no šā nosacījuma. (..)

357Šajā

358pantā atsauces uz ražotāju organizācijām ietver arī šādu ražotāju

359organizāciju asociācijas."

3605 Sk. Latvijas lauku attīstības valstu stratēģijas

361plāna 2007.-2013.gadam 22.punktu.

3626 Sk. Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas

363ziņojumu par 2008.gadu "Latvijas lauksaimniecība un lauki

3642009", 36.lpp.

365(aplūkojams:http://www.zm.gov.lv/doc_upl/GADA_ZINOJUMS_2009_v_docx_small.pdf).

3667 Turpat, 34.lpp.

3678 Sk. Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas

368ziņojumu par 2010.gadu "Latvijas lauksaimniecība un lauki

3692011", 58.lpp.

370(http://www.zm.gov.lv/doc_upl/L_gada_zinojums_2011.pdf).

3719 Turpat, 57.lpp.

37210 Sk.

373http://www.ekonomika.lv/latvijas-piensaimnieciba-problemu-virpuli.

37411 LAD 23.01.2012. vēstulē Nr.10.5.2/2-11/320

375sniegtā informācija.

37612 Komisijas 16.02.2010. darba dokuments par ES

377konkurences tiesību mijiedarbību ar Kopējo lauksaimniecības

378politiku: piemērojamās konkurences tiesības vienošanās starp

379zemniekiem piena nozarē (The interface between EU competition

380policy and the Common Agriculture Policy (CAP): Competition rules

381applicable to cooperation agreements between farmers in the dairy

382sector".

383Konkurences padomes priekšsēdētāja

384S.Ābrama