Vairogs6. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Lietas dalībnieku un LPPKS
"Piena Partneri KS" sadarbības formu savstarpējā
saistība un tās vērtējums
No Lietas materiāliem ir secināms, ka Lietas dalībnieki un
LPPKS "Piena Partneri KS" ir veikuši kopīgu preču
pārdošanu un vienlaicīgi uzsākuši kopīgas ražošanas ieviešanu. Tā
kā Lietas dalībnieki ir norādījuši, ka abas sadarbības formas ir
cieši saistītas, tad pirms to vienošanās izvērtēšanas atbilstoši
KL, ir jānoskaidro šo vienošanās savstarpējā nepieciešamība
(objektīvā saistība). Vienošanās izvērtējums ir jāveic atbilstoši
tās kontekstam un ietekmei uz konkrēto tirgu. Lietas dalībnieki
uzskata, ka abas vienošanās ir vērtējamas kopsakarā, galvenokārt,
jo:
- rūpnīcas būvniecībai bija nepieciešams veikt kopīgu
pārdošanu, lai saņemtu ES finansējumu atbilstoši Noteikumiem
Nr.255, kā arī lai izpildītu no bankas izvirzīto prasību
garantijas saņemšanai par konkrēta svaigpiena apjoma
nodrošināšanu;
- rūpnīcas būvniecībai bija nepieciešams Lietas dalībnieku
finansējums, ko varēja nodrošināt ar daļu no ienākumiem, ko
saņēma SIA "Latvijas Piens" no Lietas dalībnieku un
LPPKS "Piena Partneri KS" preču pārdošanas;
- rūpnīcas darbības nodrošināšanai nepieciešamas regulāras
izejvielu piegādes.
Vērtējot finansējuma piešķiršanas prasības, no prasību teksta
un tā būtības izriet, ka finansējums tiks piešķirts vienīgi tādai
personai, kuras rīcībā ir konkrēts svaigpiena apjoms. KP ņem vērā
arī Lietas dalībnieku sniegtos apsvērumus par grūtībām, kas
saistītas ar konkrēta svaigpiena daudzuma nodrošināšanas saistību
nodibināšanai un ievērošanai. Lai pierādītu, ka Lietas dalībnieku
sadarbība būs stabila ilgtermiņā, lai attiecīgi uzbūvētu piena
pārstrādes rūpnīcu, iepriekšēja sadarbība kopīgā preču
izplatīšanā bija nepieciešama, lai šie kooperatīvi paši
pārliecinātos par kopējas sadarbības iespējamību un
nepieciešamību, kā arī pārliecinātu par to attiecīgās
institūcijas.
Attiecībā uz ienākumu no kopīgas preču pārdošanas caur SIA
"Latvijas Piens" novirzīšanu rūpnīcas projektam KP
kopumā arī izvērtēja, vai kopīga preču pārdošana varētu būt
vienīgais veids kā apvienot finanšu līdzekļus rūpnīcas projekta
būvniecībai. KP piekrīt Lietas dalībnieku viedoklim, ka kopīga
preču pārdošana ļāva tirgot Lietas dalībnieku preces ārpus
Latvijas par izdevīgākām cenām, kas atviegloja finansējuma
saņemšanu. Vienlaicīgi KP atzīst, ka varēja būt arī citi veidi
nepieciešamā finansējuma iegūšanai, tomēr, ņemot vērā Lietas
izpētes laikā apskatītos argumentus, KP akceptē Lietas dalībnieku
un LPPKS "Piena Partneri KS" rīcību, kad finanšu
resursi tika iegūti no kopīgas svaigpiena pārdošanas, tāpēc šī
sadarbības forma tiks detalizēti analizēta tālākajā lēmuma
tekstā.
6.1. Kopīga piena pārdošana
6.1.1. Vienošanās izvērtējums
atbilstoši KL 11.panta pirmās daļas 1.punktam
(*).
KP, izvērtējot Lietā iegūto informāciju, secina, ka jomas,
kurās sadarbojās Lietas dalībnieki un LPPKS "Piena Partneri
KS", kopumā saskan ar sadarbības mērķi, kas izriet no
sadarbības dibināšanas dokumentiem. Sarunu protokolos iekļautā
informācija un Lietas dalībnieku sarakste pierāda, ka SIA
"Latvijas Piens" dibināšanas dokumentos iekļautie
noteikumi tiek īstenoti dzīvē, tiek veikta kopīga svaigpiena
tirdzniecība, pamatā to eksportējot uz Lietuvu. Minētā
informācija pierāda, ka Lietas dalībnieki un LPPKS "Piena
Partneri KS" kopā apsprieda kopējos svaigpiena realizācijas
noteikumus un kopā pieņēma attiecīgos lēmumus, kas saistīti ar
svaigpiena realizācijas cenu.
Lietas dalībnieku 2010.gada maija noslēgtais Nodomu protokols
attiecībā uz kopīgu piena pārdošanu satur apņemšanos,
"Nodrošināt vienotu, caurspīdīgu un vienlīdzīgu piena
iepirkuma nosacījumu izstrādi un ieviešanu visām Pusēm".
No šī noteikuma ir secināms, ka Lietas dalībnieku starpā bija
paredzēta savstarpēja vienošanās par nosacījumiem, tostarp cenu,
attiecībā uz kopīgo piena pārdošanu trešajām personām, kas kā
konstatēts šī lēmuma 5.4.punktā, arī tika realizēta. Tādējādi ir
pamats uzskatīt, ka minētie nosacījumi un sadarbība starp Lietas
dalībniekiem satur vienošanos par to preču tālākpārdošanas
trešajām personām cenu, kas ir aizliegts saskaņā ar KL 11.panta
pirmās daļas 1.punktu.
Atbilstoši Noteikumu Nr.798 7. un 8.punktam vienošanās
aizliegumam netiek pakļautas horizontālās sadarbības vienošanās
par kopīgu preces pārdošanu, ja tajās tieši vai netieši
iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa nepārsniedz
15%.
Attiecībā uz konkurējošu tirgus dalībnieku līgumiem, kuros ir
ietverta cenu fiksēšana, vienmēr ir attiecināmi KL 11.panta
pirmās daļas noteikumi neatkarīgi no tirgus dalībnieku tirgus
daļas. Tas nozīmē, ka līgumu noslēgšana, kuru ietvaros notiek
cenu politikas koordinācija starp konkurentiem, nevar tikt
atbrīvota no vienošanās aizlieguma saskaņā ar Noteikumu Nr.798
6.punktu, jo tā pēc būtības sevī ietver karteļa vienošanos.
Tādējādi, tā kā minēto tirgus dalībnieku vienošanās satur cenu
fiksēšanu starp konkurentiem, tad konkrētajā gadījumā nevar tikt
piešķirts Noteikumos Nr.798 paredzētais atbrīvojums.
6.1.2. Izmaiņas normatīvajā
regulējumā
LPPKS "Trikāta KS", PKS "Dzēse" un LPPKS
"Piena partneri", kā arī citu piena ražotāju sadarbības
regulējums saskaņā Regulas Nr. 261/2012 noteikumiem attiecībā par
KL iekļauto vienošanās aizliegumu var būtiski mainīties, ja šie
tirgus dalībnieki izveidos organizāciju vai organizācijas, kuras
tiks atzītas atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem (kuri
tiks izveidoti atbilstoši Regulas Nr. 261/2012 noteikumiem). Šāds
notikumu scenārijs - organizācijas izveidošana un atzīšana - ir
iespējams, ņemot vērā to, ka minētā regulējuma mērķis ir veicināt
piena ražotāju kooperāciju un radīt piena ražotājiem labvēlīgākus
tirgus apstākļus.
6.2. Vienošanās izvērtējums
atbilstoši KL 11.panta otrajai daļai
Tomēr, neskatoties uz lēmuma 6.1.1.punktā minēto, pie
noteiktiem apstākļiem līgumam, kas ietver sevī konkurējošu
uzņēmumu biznesa aktivitāšu integrāciju, dēļ kurām cenu fiksēšana
ir vitāli nepieciešama, var tikt piešķirts atbrīvojums saskaņā ar
KL 11.panta otrās daļas noteikumiem.
Ņemot vērā, ka vienošanās Lietas dalībnieku starpā par cenu to
preču tirdzniecībai veido daļu no kopējās preču pārdošanas,
nepieciešams noteikt, vai vienošanās par cenu ir objektīvi
saistīta un nepieciešama kopīgai preču pārdošanai.
No Lietas dalībnieku apsvērumiem ir secināms, ka vienošanās
par kopīgu cenu preču tālākpārdošanai ir nepieciešama, lai
tirgotu pienu lielajiem piena pārstrādātājiem ārpus Latvijas.
Šāda nepieciešamība izriet no tā, ka pārstrādātāji labprātāk
akceptē darījumus par lielākiem apjomiem, piedāvājot izdevīgākas
cenas. KP pievienojas šim argumentam, ņemot vērā, ka atsevišķos
gadījumos pircēju prasība par vienu cenu nevis vairākām var būt
pamatota. Šāda pieeja tiek uzskatīta par attaisnojošu arī no
Eiropas Komisijas puses12.
Līdz ar to KP, izvērtējot vienošanās par cenu atbilstību
konkurences tiesībām, ņem vērā ieguvumus, kas rodas no kopīgas
preču pārdošanas.
Vienošanās, kas ir aizliegta saskaņā ar KL 11.panta pirmo
daļu, var tikt atbrīvota no šī aizlieguma saskaņā ar KL 11.panta
otro daļu, kad šī vienošanās veicina preču ražošanas vai
realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko attīstību, radot labumu
patērētājiem, turklāt šīs vienošanās:
1) neuzliek attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ierobežojumus,
kuri nav nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai;
2) nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā
tirgus daļā.
6.2.1. Svaigpiena realizācijas
uzlabošana un ekonomiskā attīstība lauksaimniecībā
Lietas ietvaros tika vērtēts, vai Lietas dalībnieku sadarbība
ir nepieciešama citu tirdzniecības funkciju integrācijai un vai
šīs sadarbības rezultātā rodas efektivitātes ieguvumi un citi
apstākļi, lai konstatētu atbilstību LESD 39.pantā iekļautajiem
mērķiem.
29.08.2012. LPPKS "Trikāta KS" vēstulē norādīts, ka
"Kooperatīvu sadarbība, t.sk. kopīga piena realizācija,
parādīja, ka tā samazina piena savākšanas, transportēšanas un
citas loģistikas izmaksas, tādējādi radot efektivitātes
uzlabojumus, kas dod labumu arī patērētājiem. (..)
Piena savākšana no zemniekiem ir
sarežģīts, dārgs un laikietilpīgs process. Kooperatīvu sadarbība
dod iespēju optimizēt piena savākšanas procesu. Proti, ņemot vērā
kooperatīvu un to biedru ģeogrāfisko atrašanās vietu, viens
transportlīdzeklis var savākt pienu no dažādu kooperatīvu
biedriem.(..)
Bez tam piena pārstrādātāji sarunās
par piena piegādes līgumu slēgšanu regulāri norāda, ka tiem ir
svarīgs piegādātā piena apjoms. Sarunās par piena cenu vienmēr
noteicošais faktors ir piegādātā piena apjoms.(..)
Kooperatīvu sadarbības rezultātā ietaupītie līdzekļi ļauj
vairāk finanšu līdzekļus ieguldīt kooperatīvu saimnieciskās
darbības attīstībā, kā arī izmaksāt vairāk naudas saviem
biedriem. (*). Savukārt zemnieki papildus iegūtos
līdzekļus var ieguldīt piena ražošanas attīstībā, piemēram,
iegādājoties labāku un kvalitatīvāku lopbarību, vitamīnus un
medikamentus u.tml., kas uzlabo saražotā piena
kvalitāti."
KP secina, ka Lietas dalībnieku un LPPKS "Piena Partneri
KS" sadarbība rada efektīvāku loģistikas procesu, ļauj
lietderīgāk izmantot minēto kooperatīvu rīcībā esošos ražošanas
līdzekļus, tādējādi samazinot izmaksas, kuras saistītas ar
transporta vadīšanu un piegādēm ar pilnībā nepiepildītu
transportu. Savukārt no sadarbības iegūtie naudas līdzekļi Lietas
dalībniekiem un LPPKS "Piena Partneri KS" dod iespēju
iegūt līdzekļus nepieciešamajam līdzfinansējuma apjomam, lai
uzbūvētu savu pārstrādes rūpnīcu.
Lietas dalībnieku un LPPKS "Piena Partneri KS"
noslēgtais Līgums ir saistīts ar piena nozares mērķi -
paaugstināt svaigpiena ražotāju konkurētspēju, kā arī veicināt to
vertikālo integrāciju, kas palīdzētu zemniekiem izdzīvot krīzes
situācijās. Būtiski, ka šie ieguvumi saskan ar ES centieniem
veicināt piena ražotāju konkurētspēju, kā rezultātā ir izveidota
kopējā lauksaimniecības politika un LESD 39.panta pirmajā daļā
norādītie mērķi ir tieši vērsti uz lauksaimnieku saimnieciskās
darbības veicināšanu un to darbības ienākumu palielināšanu. KP
secina, ka Lietas dalībnieku un LPPKS "Piena Partneri
KS" sadarbības sakarā ir iespējams konstatēt atbilstību LESD
39.pantā iekļautajiem ES kopējās lauksaimniecības politikas
mērķiem, t.i., Lietas dalībnieku un LPPKS "Piena Partneri
KS" sadarbība veicina tehnikas attīstību, lauksaimniecības
ražošanas racionālu attīstību, stabilizē tirgus, nodrošina
piedāvāto produktu pieejamību tirgū un tā visa rezultātā tiek
panākts, ka patērētāji varētu saņemt piedāvātos produktus par
samērīgām cenām, jo piena pārstrādes jomā līdz ar Lietas
dalībnieku īpašumā esošās svaigpiena pārstrādes rūpnīcas
atvēršanu, pastiprināsies konkurence piena pārstrādes un piena
produktu vairumtirdzniecības jomās.
Trīs minētie kooperatīvi ir apvienojuši savas darbības tādā
apjomā, kā to nosaka Līgums. Atlikušo komercdarbību tie veic
patstāvīgi, piemēram, LPPKS "Trikāta KS" daļu no savu
biedru saražotā svaigpiena realizē, balstoties uz šīs sabiedrības
patstāvīgi noslēgtajiem līgumiem. Tādējādi Līguma puses ir
vienojušās par kopēju ražošanu un realizāciju, bez tālākas
savstarpējo aktivitāšu integrācijas.
Lietas dalībnieku un LPPKS "Piena Partneri KS"
sadarbības galvenais mērķis bija savas pārstrādes rūpnīcas
būvniecība. Pieprasījuma palielinājums svaigpiena tirgū dos tiešu
labumu pašiem piena ražotājiem, nodrošinot papildus noieta kanālu
to saražotajam svaigpienam (t.i., veicinās neatkarību no
pārstrādātājiem), un veicinās konkurenci piena produktu tirgū, jo
tirgū ienāks jauns tirgus dalībnieks. Turklāt piena piegādes
ķēdes galaposmā tas sniegs ieguvumu arī patērētājiem, jo tiem būs
pieejams plašāks piena produktu sortiments. Tādējādi, lai gan
tiešs, nepastarpināts labums patērētājiem no kopīgas piena
pārdošanas nav konstatējams, tomēr jāsecina, sadarbības rezultātā
labums patērētājiem iespējams pastarpinātā veidā.
6.2.2. Neuzliek ierobežojumus, kuri
nav nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai
Kā jau augstāk minēts, konkrētā gadījumā Lietas dalībnieku un
LPPKS "Piena Partneri KS" gadījumā cenu fiksēšana ir
nepieciešama, lai integrētu citas mārketinga funkcijas, t.i.,
kopīga svaigpiena pārdošana dod iespēju un naudas līdzekļus
kopīgas piena pārstrādes rūpnīcas celtniecībai. Tādējādi šī
integrācija rada būtisku efektivitāti. Šī efektivitāte ir tiešs
rezultāts no ekonomisko aktivitāšu integrācijas, nevis no citu
izmaksu samazināšanās, kas saistīta ar konkurences samazināšanos
starp minētajiem kooperatīviem. Līgums vairs nesatur
ierobežojumus, kas nav nepieciešami to kopīgo mērķu sasniegšanai
(izslēgts Līguma 11.punkts). Turklāt pusēm nav tirgus varas, kas
ļauj tām likvidēt konkurenci.
KP secina, ka efektivitāte, kas rodas no kolektīva svaigpiena
pārdošanas procesa, var kompensēt potenciālo negatīvo efektu
konkurencei, ja liels pircējs negrib sadarboties ar daudziem
piegādātājiem, kad katram no tiem vienošanās par cenu un piegādes
nosacījumiem notiek atsevišķi, un pieprasa vienotu pārdošanas
cenu.
Konkrētā gadījumā no šajā Lietā iekļautās e-pasta sarakstes
var secināt, ka piena pārstrādes uzņēmums (*) akceptēja SIA
"Latvijas Piens" koordinējošo darbību, kas ļauj šim
piena pārstrādātājam sadarboties tikai ar vienu personu, bet ne
ar daudziem svaigpiena ražotājiem. Minētajā e-pasta vēstulē
iekļautā informācija arī skaidri norāda uz svaigpiena pārdošanas
cenas atkarību no piegādātā apjoma.
Lietas dalībnieku un LPPKS "Piena Partneri KS"
vienošanās neuzliek attiecīgajiem tirgus dalībniekiem
ierobežojumus, kuri nav nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai un
nedod iespēju Lietas dalībniekiem likvidēt konkurenci ievērojamā
konkrētā tirgus daļā. Vienīgais potenciālais konkurences
ierobežojums no Līguma tika izslēgts (Līguma 11.punkts).
6.2.3. Nedod iespēju likvidēt
konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā
KP norāda, ka tas, vai vienošanās ir spējīga radīt negatīvas
sekas konkrētajā tirgū, ir atkarīgs no ekonomiskās situācijas,
kuru nosaka gan līguma būtība, gan iesaistīto pušu kopējais
tirgus spēks, kuru nosaka citi strukturāli faktori - konkrētās
kooperācijas iespējas ietekmēt konkurenci līdz būtiskam
apjomam.
Šajā gadījumā konkrētais tirgus ir svaigpiena realizācijas
tirgus Latvijā, kuru var apskatīt arī plašākās robežās. Konkrētā
tirgus piedāvājuma puses struktūra ir sadrumstalota, jo tirgum ir
raksturīgs arī liels apjoms salīdzinoši nelielu svaigpiena
ražotāju, tādēļ svaigpiena ražotāju kooperācija ir būtisks
nosacījums tālākai piena nozares attīstībai un konkurētspējas
paaugstināšanai, īpaši ņemot vērā plānoto piena kvotu sistēmas
atcelšanu, kas paredzama tuvāko gadu laikā.
Lēmuma 2.3.punktā iekļautā informācija par Lietas dalībnieku
pozīciju konkrētajā tirgū liecina, ka vienošanās dalībniekiem nav
tirgus varas. Turklāt, vērtējot Lietas dalībnieku iespējamo
tirgus varu, jāņem vērā, ka pastāv būtiska pircēju vara, ko
realizē Latvijā un Lietuvā esošie lielie piena pārstrādātāji,
kuru finansiālās iespējas atsvērtu piena ražotājus no iespējamas
cenu paaugstināšanas, pat ja Lietas dalībniekiem būtu lielāka
tirgus daļa, piemēram, līdz 20%.
6.3. Vienošanās atbrīvojums no KL
11.panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma
KP, izvērtējot Lietas apstākļus, konstatēja, ka pastāv
pazīmes, kāpēc sadarbība starp Lietas dalībniekiem varētu būt
atbrīvojama no KL 11.panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma
saskaņā ar KL 11.panta otrās daļas noteikumiem. KP pārbaudīja
Lietas dalībnieku sadarbības mērķus, kas nofiksēti vai izriet no
sadarbības dibināšanas dokumentācijas (juridiski), kā arī to,
kādi secinājumi par sadarbības mērķiem ir izdarāmi, vērtējot
reāli notikušo sadarbību. Bez tam tika izvērtēta Lietas
dalībnieku sadarbības nepieciešamība un efektivitātes ieguvumi no
tās, kas apskatīts šī lēmuma iepriekšējos punktos.
KP, izvērtējot Lietas dalībnieku sadarbības mērķi kontekstā ar
reāli notikušām darbībām svaigpiena kopīgā realizācijā, secina,
ka vienošanās par svaigpiena cenu bija nepieciešamas un
neizbēgamas šo tirgus dalībnieku sadarbības sastāvdaļas.
Sadarbība, kas ietvēra kopēju svaigpiena pārdošanas procesu,
Lietas dalībniekiem un LPPKS "Piena Partneri KS" kopīgi
pieņemt lēmumu par piena realizācijas noteikumiem, bija objektīvi
nepieciešams arī, lai sasniegtu uzstādīto mērķi - uzcelt savu
svaigpiena pārstrādes rūpnīcu. Turklāt rūpnīcas celšanas sakarā
procesā iesaistītas institūcijas (LAD un banka) izvirzīja
prasības, piemēram, bankas prasības kredīta piešķiršanai, kuru
izpildei Lietas dalībniekiem un LPPKS "Piena Partneri
KS" bija jāuzsāk minētā sadarbība.
Ņemot vērā Lietā iegūto informāciju, var secināt, ka attiecībā
uz Lietas dalībniekiem ir attiecināms KL 11.panta otrajā daļā
iekļautais atbrīvojums.
Līdz ar to nav konstatējams KL 11.panta pirmās daļas 1. punktā
noteiktā aizlieguma pārkāpums LPPKS "Trikāta KS" un PKS
"Dzēse" darbībās.
Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences
likuma 8.panta pirmās daļas 4.punktu, 11.panta pirmās daļas
1.punktu, 11.panta otro daļu, 27.2 panta pirmo daļu un
Administratīvā procesa likuma 63.panta pirmās daļas 4.punktu,
Konkurences padome
nolēma:
izbeigt lietas Nr.p/11/03.01.-01./12 "Par Konkurences
likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto pārkāpumu LPPKS
"Trikāta KS" un PKS "Dzēse" darbībās"
izpēti.
Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences
padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena
mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.
(*) - Ierobežotas pieejamības informācija
1
http://www.kp.gov.lv/files/pdf/XpMf75bH6V.pdf.
2 Kas, savukārt, nepieciešams, lai izvērtētu KL
11.panta otrajā daļā noteikto atbrīvojumu piemērojamību
konkrētajā gadījumā.
3 Komisijas paziņojums. Pamatnostādnes par Eiropas
Kopienas dibināšanas Līguma 81.panta piemērojamību horizontālās
sadarbības nolīgumiem, Oficiālais Vēstnesis C 003, 06/01/2001
lpp.0002 - 0030, 2.punkts.
4 Regulas Nr. 261/2012 126.c. 2.punkts: 2.
Ražotāju organizācijas sarunas var notikt:
a) neatkarīgi no tā, vai
lauksaimnieki īpašumtiesības uz svaigpienu nodod ražotāju
organizācijai;
b) neatkarīgi no tā, vai pārrunātā
cena ir tāda pati attiecībā uz visu vai dažu lauksaimnieku, kuri
ir ražotāju organizācijas dalībnieki, kopējo ražošanas
apjomu;
c) ar noteikumu, ka konkrētai
ražotāju organizācijai:
i) svaigpiena apjoms, par kuru tiek
risinātas šādas sarunas, nepārsniedz 3,5% no kopējā Savienības
ražošanas apjoma; un
ii) svaigpiena apjoms, par kuru
tiek risinātas šādas sarunas un kurš tiek saražots kādā konkrētā
dalībvalstī, nepārsniedz 33% no attiecīgās dalībvalsts kopējā
valsts ražošanas apjoma; un
iii) svaigpiena apjoms, par kuru
tiek risinātas šādas sarunas un kurš tiek piegādāts kādā konkrētā
dalībvalstī, nepārsniedz 33% no attiecīgās dalībvalsts kopējā
valsts ražošanas apjoma;
d) ar noteikumu, ka attiecīgie
lauksaimnieki nav citas ražotāju organizācijas dalībnieki, kura
to vārdā arī risina sarunas par šādiem līgumiem; tomēr pienācīgi
pamatotos gadījumos, kad lauksaimniekiem pieder divas atšķirīgas
ražošanas vienības ģeogrāfiski dažādos apgabalos, dalībvalstis
var atkāpties no šā nosacījuma. (..)
Šajā
pantā atsauces uz ražotāju organizācijām ietver arī šādu ražotāju
organizāciju asociācijas."
5 Sk. Latvijas lauku attīstības valstu stratēģijas
plāna 2007.-2013.gadam 22.punktu.
6 Sk. Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas
ziņojumu par 2008.gadu "Latvijas lauksaimniecība un lauki
2009", 36.lpp.
(aplūkojams:http://www.zm.gov.lv/doc_upl/GADA_ZINOJUMS_2009_v_docx_small.pdf).
7 Turpat, 34.lpp.
8 Sk. Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas
ziņojumu par 2010.gadu "Latvijas lauksaimniecība un lauki
2011", 58.lpp.
(http://www.zm.gov.lv/doc_upl/L_gada_zinojums_2011.pdf).
9 Turpat, 57.lpp.
10 Sk.
http://www.ekonomika.lv/latvijas-piensaimnieciba-problemu-virpuli.
11 LAD 23.01.2012. vēstulē Nr.10.5.2/2-11/320
sniegtā informācija.
12 Komisijas 16.02.2010. darba dokuments par ES
konkurences tiesību mijiedarbību ar Kopējo lauksaimniecības
politiku: piemērojamās konkurences tiesības vienošanās starp
zemniekiem piena nozarē (The interface between EU competition
policy and the Common Agriculture Policy (CAP): Competition rules
applicable to cooperation agreements between farmers in the dairy
sector".
Konkurences padomes priekšsēdētāja
S.Ābrama