5. pants

Sadarbība starp Lietas

dalībniekiem

5.1. Sadarbības vēsture

LPPKS "Trikāta KS" 29.08.2012. vēstulē ir norādīti

iemesli, kāpēc LPPKS "Trikāta KS" un PKS

"Dzēse" uzsāka sadarbību:

"Pasaules globālā finanšu un ekonomiskā krīze būtiski

ietekmēja lauksaimniecību un jo īpašu piena nozari. Arī Latvijā

ekonomikas attīstībā tika novērtētas būtiskas izmaiņas, sevišķi

lauksaimniecības sektorā - piena nozarē.5 Krīzes laikā

ievērojami samazinājās pieprasījums pēc piena produktiem, kā

rezultātā strauji samazinājās piena produktu cenas. Tas Latvijas

piena pārstrādes uzņēmumiem radīja eksporta problēmas, lielus

gatavās produkcijas uzkrājumus un apgrozāmo līdzekļu trūkumu,

tāpēc uzņēmumi bija spiesti samazināt piena iepirkumu cenu un

iepirkuma apjomu.6

Piena iepirkuma cena 2008.gadā

samazinājās par 29,7%, gada beigās noslīdot jau zem piena

ražošanas pašizmaksas.7 2009.gada sākumā piena

iepirkuma cena turpināja strauji samazināties, jūnijā nokrita pat

līdz 109,03 LVL/t, kas bija par 32,8% mazāk salīdzinājumā ar

2009.gada janvārī.8 Kopumā 2009.gadā vidējā piena

iepirkuma cena samazinājās par 26%.9 Tādējādi

lauksaimnieki cieta milzīgus zaudējumus.

Problēmas piena nozarē ietekmēja

arī piena ražošanas saimniecību darbību, proti, daudzas

saimniecības bija spiestas pārtraukt piena ražošanu ne tikai

tāpēc, ka bija ievērojami samazinājušies piena iepirkuma apjomi

un cena, bet arī tāpēc, ka atsevišķos reģionos piena

pārstrādātāji bija pilnībā atteikušies no piena

iepirkšanas.10"

Kooperatīvu sadarbības vēsture, pamatojoties uz informāciju,

kas atspoguļota 15.12.2011. Sarunu protokolā ar LPPKS

"Trikāta KS":

"Sākotnējai sadarbībai tika

izvēlēta līgumsabiedrības forma, lai pārbaudītu, kā kooperatīvi

spēj sadarboties. Tā ir demokrātiska sadarbības forma.

Līgumsabiedrības biedrs pat var izstāties, ja pārdomā.

Līgumsabiedrība "Latvijas piensaimnieks" savu uzdevumu

izpildīja par 100%. Līgumsabiedrība parādīja, vai mēs varam vai

nevaram strādāt kopā. Līgumsabiedrības darbības laikā kooperatīvs

"Piena partneri" sadalījās divās daļās, jo viena daļa

šī kooperatīva biedru nevēlējās sadarboties.(..)

Tad, kad tika pieņemti attiecīgie

Ministru kabineta noteikumi par finansējumu un līdzekļi rūpnīcas

būvēšanai varēja tikt iegūti, bija jāiesniedz projekta

pieteikums, izvēle krita par labu SIA "Latvijas piens"

dibināšanai.

SIA "Latvijas Piens" bija

jāuzņemas banku saistības un attiecīgās ķīlas - līgumsabiedrības

forma minētajam mērķim vairs nederēja".

Ievērojot teikto, KP secina, ka no minētajiem Lietas

dalībnieku argumentiem izriet nepieciešamība kooperatīviem

sadarboties, lai sasniegtu mērķi - zemniekiem piederošas

vertikāli integrētas ražošanas ķēdes izveidi. Tādējādi varētu

tikt risinātas nozares problēmas iespējamās krīzes gadījumā, kas

laiku pa laikam notiek svaigpiena ražošanā. Turklāt būtisks

faktors ir tas, ka pateicoties jaunās pārstrādes rūpnīcas

izveidei, palielināsies piena produktu ražošanas apjoms Latvijas

teritorijā, palielinot produktu ar augstāko pievienoto vērtību

ražošanas apjomu un vienlaicīgi samazinot nepārstrādāta

svaigpiena eksportu.

5.2. Pilnsabiedrības "Latvijas

piensaimnieks" un SIA "Latvijas Piens" dibināšanas

dokumentu normas attiecībā par sadarbību

Pilnsabiedrības "Latvijas piensaimnieks" izveidošana

ir Lietas dalībnieku LPPKS "Trikāta KS", PKS

"Dzēse" sadarbības sākotnējā forma. 2010.gada maija

mēnesī ir noslēgts "Nodomu protokols" starp SIA

"Piena partneri", LPPKS "Trikāta KS" un PKS

"Dzēse". Tajā ir norādīts: (*).

LPPKS "Trikāta KS", PKS "Dzēse" un LPPKS

"Piena Partneri KS" sadarbības nākamais posms bija SIA

"Latvijas Piens" nodibināšana:

SIA "Latvijas Piens" dalībnieku līguma (turpmāk -

Līgums), kuru 11.11.2010. noslēdza PKS "Dzēse", LPPKS

"Trikāta KS" un LPPKS "Piena Partneri KS"

1.daļā Vispārīgie noteikumi" ir norādīts, ka: (*).

SIA "Latvijas Piens" komercdarbības veidi ir (Līguma

6.punkts):

- piena pārstrāde;

- piena produktu ražošana;

- piena un piena produktu tirdzniecība.

(*).

Ņemot vērā minēto, KP secina, ka SIA "Piena

partneri", LPPKS "Trikāta KS" un PKS

"Dzēse" jau pilnsabiedrības "Latvijas

piensaimnieks" dibināšanas dokumentos ir definējušas

sadarbību, kas nosaka to darbību konsolidāciju, kas ir

nepieciešama kopīgas pārstrādes rūpnīcas būvniecībai. Svaigpiena

konsolidāciju šajos dokumentos bija paredzēts attiecināt arī uz

svaigpienu, kas nav nepieciešams kopējās pārstrādes rūpnīcas

darbības nodrošināšanai. KP secina, ka sadarbības mērķis bija

konsolidēt saražotos svaigpiena apjomus kopīgai to pārdošanai,

lai nodrošinātu augstāko svaigpiena pārdošanas cenu. Vienlaicīgi

sadarbība paredzēja mehānismu, kā motivēt Lietas dalībniekus

ievērot vienošanos, nodrošinoties pret to, ka kāds no partneriem

izvairās no "svaigpiena ieguldījuma kopējā

katlā", kā arī lai iegūtu maksimāli iespējamos līdzekļus

piena pārstrādes rūpnīcas uzbūvei un turpmākai funkcionēšanas

nodrošināšanai.

5.3. Līguma labojums

KP un Lietas dalībnieku pārstāvju tikšanās laikā 27.07.2012.

KP vērsa Lietas dalībnieku uzmanību uz to, ka Līguma 11.punkts

var tikt vērtēts kā konkurenci svaigpiena iepirkuma tirgū

pārmērīgi ierobežojošs, tāpēc KP aicināja SIA "Latvijas

Piens" dalībniekus pārvērtēt Līguma punkta nepieciešamību.

Atbildot uz minēto KP iebildumu, LPPKS "Trikāta KS"

29.08.2012. vēstulē ir norādījusi, ka (*). Līdz ar to SIA

"Latvijas Piens" dalībnieki ir nolēmuši nākamajā

dalībnieku sapulcē (2012.gada 20.septembrī) lemt par Dalībnieku

līguma grozījumiem, izslēdzot Dalībnieku Līguma

11.punktu". 05.10.2012. LPPKS "Trikāta KS"

vēstulei Nr.1/3603 pielikumā bija pievienots dokuments

"Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas

Piens" dalībnieku līguma grozījumi", kurā ir norādīts,

ka dalībnieki ir vienojušies izslēgt no Līguma 11.punktu.

Izvērtējot minēto, KP secina, ka SIA "Latvijas

Piens" dalībnieki ir novērsuši potenciālo konkurences

apdraudējumu, ko varēja izraisīt Līguma 11.punkts. Tādējādi SIA

"Latvijas Piens" dalībnieki ir tiesīgi patstāvīgi

noteikt svaigpiena, kas nav nepieciešams pārstrādes rūpnīcas

darba nodrošināšanai saskaņā ar Līguma 9.punktu, realizācijas

noteikumus.

5.4. Lietas dalībnieku un LPPKS

"Piena Partneri KS" kopīgā svaigpiena realizēšana

Lietas izpētes gaitā tika iegūta informācija, kā šī lēmuma

5.2.punktā norādītajos dokumentos definētā sadarbība tika

īstenota faktiskajā uzņēmumu ikdienas darbības ietvaros.

13.04.2011. tikšanās laikā starp KP pārstāvjiem un PKS

"Dzēse" valdes priekšsēdētāju M.P., kā arī 12.10.2011.

tikšanās laikā starp KP pārstāvjiem un LPPKS "Piena

Partneri" tika iegūta informācija par to, ka (*). Par

faktisko kooperatīvu sadarbību liecina arī to savstarpējā

sarakste (e-pasta vēstules), kas iegūta no minēto kooperatīvu

atbildīgo amatpersonu datoriem.

5.5. Lietas dalībnieku un LPPKS

"Piena Partneri KS" kopīgā piena produktu ražošanas

uzsākšana (rūpnīcas būvniecība)

Lietas izpētes gaitā KP izvērtēja kopīgās ražošanas regulējumu

un bankas prasības, t.i., tika izvērtēts, vai rūpnīcas celšanas

sakarā procesā iesaistītas institūcijas (Lauku atbalsta dienests

(turpmāk - LAD), banka) izvirzīja prasības, piemēram, bankas

prasības kredīta piešķiršanai, kuru izpildei Lietas dalībniekiem

bija jāuzsāk šī lēmuma 5.4.punktā minētā sadarbība, t.i, vai

minētie Lietas apstākļi varētu būt uzskatāmi par tādiem, kas

izraisa Lietas dalībnieku un LPPKS "Piena Partneri KS"

sadarbības nepieciešamību, lai sasniegtu uzstādīto mērķi - uzcelt

savu svaigpiena pārstrādes rūpnīcu.

Rūpnīcas projekts:

Speciālais regulējums attiecībā uz ES Projektu finansēšanu

(projekta dokumentu sagatavošanu) ir Ministru kabineta

08.04.2008. noteikumi Nr.255 "Noteikumi par valsts un

Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai Latvijas lauku

attīstības programmas pasākuma "Lauksaimniecības produktu

pievienotās vērtības radīšana" ietvaros" (turpmāk -

Noteikumi Nr.255).

Saskaņā ar Noteikumu Nr.255 4.3.apakšpunktu atbalsta

pretendents ir "juridiska persona piena pārstrādes

sektorā, ja vismaz 51 procents tās daļas, akcijas vai pajas

pieder vienam vai vairākiem atbilstīgiem kooperatīviem, bet

pārējās daļas, akcijas vai pajas pieder arī vienai vai vairākām

personām, kas nodarbojas ar piena ražošanu, vai vienam vai

vairākiem kooperatīviem, kas apvieno piena ražotājus, un ja daļu,

akciju vai paju īpašnieku kopējais piegādes kvotas ietvaros

realizētais piena apjoms pēdējā noslēgtajā kvotas gadā ir vismaz

70 000 tonnu (nosakot realizēto piena apjomu kooperatīviem, vērā

tiek ņemts to biedru piegādes kvotas ietvaros realizētais piena

apjoms".

LPPKS "Trikāta KS" 29.08.2012. vēstulē ir norādīts,

ka "Ņemot vērā Noteikumos Nr.255 ietverto prasību par

realizētā piena apjomu, ne LPPKS "Trikāta KS" ne kāds

cits piena ražotāju kooperatīvs atsevišķi nespētu realizēt piena

pārstrādes rūpnīcas būvniecības projektu."

Tādējādi secināms, ka pārstrādes rūpnīcu spēja uzcelt tikai

vairāki kooperatīvi kopā. Informācija no SIA "Latvijas

piens" iesniegtā projekta pieteikuma11:

"SIA "Latvijas Piens" projekts paredz ražot

divu veidu produktus (zīmola sieru un standartizētu izejvielu, ko

tālāk izmantotu piena pārstrādes uzņēmumi):

• industriālos (iebiezinātos) produktus (vājpiena

koncentrātu, saldo krējumu, iebiezinātās siera sūkalas);

• sierus (industriālo sieru un zīmola sieru (ar preču

zīmi "Trikāta"))".

Projekta mērķi:

- piena ražotājiem piederošas piena pārstrādes ražotnes

izveide, piesaistīt nepieciešamos finanšu līdzekļus projekta

īstenošanai, uzsākt ražotnes būvniecību, pabeigt celtniecības

darbus, iegādāties ražošanai nepieciešamo aprīkojumu, nodibināt

kontaktus ar klientiem, piegādātājiem un sadarbības

partneriem.

- radīt konkurētspējīgu un plaši atpazīstamu piena pārstrādes

uzņēmumu ar modernu ražošanas tehnoloģiju un augstas kvalitātes

izaudzēto produkciju u.c.

Lietas izpētes gaitā tika pievērsta uzmanība tai projekta

sadaļai, kurā sniegta informācija par faktiskajiem projektā

iesaistītajiem dalībniekiem. KP konstatēja, ka faktiski sadarbībā

sakarā ar jaunās piena pārstrādes rūpnīcas būvniecību ir

iesaistīti daudz vairāk uzņēmumu nekā tas tika paziņots publiski,

t.i., PKS "Straupe", AS "Rankas Piens", PKS

"Pienene KT", LPKS "Viļāni", LPKS

"Alači1", PKS "Drusti", Igaunijā reģistrētais

uzņēmums Tori-Selja Piimauhistu.

Izvērtējot minēto, KP secina, ka, lai sasniegtu minētos

projekta mērķus, Lietas dalībniekiem un LPPKS "Piena

Partneri KS" bija jāsadarbojas. Šiem tirgus dalībniekiem

kopīgi ir jāpilda nozīmīgas finansiālas saistības, kuras izpildīt

atļauj no kopīgās svaigpiena realizācijas procesa iegūtie naudas

līdzekļi. Projekta īstenošanai palīdz arī līdzekļi no kooperatīvu

sadarbībā iegūtās izmaksu ekonomijas, kas ir apskatīta šī lēmuma

6.2.1.punktā.

Bankas prasība:

29.08.2012. LPPKS "Trikāta KS" vēstulē norādīts, ka

"LPPKS "Trikāta KS" un PKS "Dzēse"

sadarbība, t.sk., kopīga piena realizācija piena pārstrādātājiem,

tika uzsākta, lai pārliecinātu bankas par piena ražotāju, t.i.,

zemnieku, spēju sadarboties un īstenot viņiem piederošas piena

pārstrādes rūpnīcas būvniecības projektu. Kopīga piena

realizācija bija priekšnosacījums aizdevuma saņemšanai, bez kura

projekta īstenošana nebūtu iespējama."

Savukārt 05.10.2012. LPPKS "Trikāta KS" vēstulē Nr.1

pielikumā pievienotajā 22.12.2011. AS "SEB banka"

vēstulē ir norādīts, ka "Izvērtējot iespēju piešķirt

kredītlīdzekļus piena pārstrādes rūpnīcas izveidei tika izvērtēti

vairāki apstākļi, tai skaitā parādnieka iespējamā spēja atmaksāt

izsniegto aizdevumu. Šajā gadījumā liela nozīme bija piena

pārstrādes rūpnīcas spējai atpelnīt tajā ieguldītos līdzekļus.

SIA "Latvijas Piens" viens no aizdevuma izsniegšanas

priekšnosacījumiem bija spēja nodrošināt pārstrādes rūpnīcu ar

tai nepieciešamo izejvielu, t.i., pienu.(*).

KP secina, ka AS "SEB banka" ir pieprasījusi SIA

"Latvijas Piens" izvērtēt iespējamo izejvielas trūkuma

risku un pieprasījusi iesniegt nodrošinājumu tam, ka jaunajai

pārstrādes rūpnīcai projekta īstenotāji spēs nodrošināt

nepieciešamo svaigpiena apjomu. Tā AS "SEB banka"

nodrošinājās pret iespējamo projekta neizpildi, ko varētu

izraisīt nepieciešamo izejvielu trūkums. Turklāt minētā vēstule

pierāda, ka banka svaigpiena apjoma konsolidāciju bija

izvirzījusi kā kredītlīdzekļu piešķiršanai nepieciešamo

nosacījumu.

Minētais fakts, izvērtējot to kopsakarībā ar šī lēmuma

6.2.punktā apskatītajiem efektivitātes ieguvumiem un citiem šajā

lēmuma punktā minētajiem faktiem, ir priekšnosacījums, lai

secinātu, ka Lietas dalībnieku ekonomisko aktivitāšu integrācija,

kas ir tieši saistīta ar pārstrādes rūpnīcas būvniecību un ar

bankas prasībām, bija tieši saistīta ar kopējās ražošanas

izveides procesu.