5. pants
1Sadarbība starp Lietas
2dalībniekiem
35.1. Sadarbības vēsture
4LPPKS "Trikāta KS" 29.08.2012. vēstulē ir norādīti
5iemesli, kāpēc LPPKS "Trikāta KS" un PKS
6"Dzēse" uzsāka sadarbību:
7"Pasaules globālā finanšu un ekonomiskā krīze būtiski
8ietekmēja lauksaimniecību un jo īpašu piena nozari. Arī Latvijā
9ekonomikas attīstībā tika novērtētas būtiskas izmaiņas, sevišķi
10lauksaimniecības sektorā - piena nozarē.5 Krīzes laikā
11ievērojami samazinājās pieprasījums pēc piena produktiem, kā
12rezultātā strauji samazinājās piena produktu cenas. Tas Latvijas
13piena pārstrādes uzņēmumiem radīja eksporta problēmas, lielus
14gatavās produkcijas uzkrājumus un apgrozāmo līdzekļu trūkumu,
15tāpēc uzņēmumi bija spiesti samazināt piena iepirkumu cenu un
16iepirkuma apjomu.6
17Piena iepirkuma cena 2008.gadā
18samazinājās par 29,7%, gada beigās noslīdot jau zem piena
19ražošanas pašizmaksas.7 2009.gada sākumā piena
20iepirkuma cena turpināja strauji samazināties, jūnijā nokrita pat
21līdz 109,03 LVL/t, kas bija par 32,8% mazāk salīdzinājumā ar
222009.gada janvārī.8 Kopumā 2009.gadā vidējā piena
23iepirkuma cena samazinājās par 26%.9 Tādējādi
24lauksaimnieki cieta milzīgus zaudējumus.
25Problēmas piena nozarē ietekmēja
26arī piena ražošanas saimniecību darbību, proti, daudzas
27saimniecības bija spiestas pārtraukt piena ražošanu ne tikai
28tāpēc, ka bija ievērojami samazinājušies piena iepirkuma apjomi
29un cena, bet arī tāpēc, ka atsevišķos reģionos piena
30pārstrādātāji bija pilnībā atteikušies no piena
31iepirkšanas.10"
32Kooperatīvu sadarbības vēsture, pamatojoties uz informāciju,
33kas atspoguļota 15.12.2011. Sarunu protokolā ar LPPKS
34"Trikāta KS":
35"Sākotnējai sadarbībai tika
36izvēlēta līgumsabiedrības forma, lai pārbaudītu, kā kooperatīvi
37spēj sadarboties. Tā ir demokrātiska sadarbības forma.
38Līgumsabiedrības biedrs pat var izstāties, ja pārdomā.
39Līgumsabiedrība "Latvijas piensaimnieks" savu uzdevumu
40izpildīja par 100%. Līgumsabiedrība parādīja, vai mēs varam vai
41nevaram strādāt kopā. Līgumsabiedrības darbības laikā kooperatīvs
42"Piena partneri" sadalījās divās daļās, jo viena daļa
43šī kooperatīva biedru nevēlējās sadarboties.(..)
44Tad, kad tika pieņemti attiecīgie
45Ministru kabineta noteikumi par finansējumu un līdzekļi rūpnīcas
46būvēšanai varēja tikt iegūti, bija jāiesniedz projekta
47pieteikums, izvēle krita par labu SIA "Latvijas piens"
48dibināšanai.
49SIA "Latvijas Piens" bija
50jāuzņemas banku saistības un attiecīgās ķīlas - līgumsabiedrības
51forma minētajam mērķim vairs nederēja".
52Ievērojot teikto, KP secina, ka no minētajiem Lietas
53dalībnieku argumentiem izriet nepieciešamība kooperatīviem
54sadarboties, lai sasniegtu mērķi - zemniekiem piederošas
55vertikāli integrētas ražošanas ķēdes izveidi. Tādējādi varētu
56tikt risinātas nozares problēmas iespējamās krīzes gadījumā, kas
57laiku pa laikam notiek svaigpiena ražošanā. Turklāt būtisks
58faktors ir tas, ka pateicoties jaunās pārstrādes rūpnīcas
59izveidei, palielināsies piena produktu ražošanas apjoms Latvijas
60teritorijā, palielinot produktu ar augstāko pievienoto vērtību
61ražošanas apjomu un vienlaicīgi samazinot nepārstrādāta
62svaigpiena eksportu.
635.2. Pilnsabiedrības "Latvijas
64piensaimnieks" un SIA "Latvijas Piens" dibināšanas
65dokumentu normas attiecībā par sadarbību
66Pilnsabiedrības "Latvijas piensaimnieks" izveidošana
67ir Lietas dalībnieku LPPKS "Trikāta KS", PKS
68"Dzēse" sadarbības sākotnējā forma. 2010.gada maija
69mēnesī ir noslēgts "Nodomu protokols" starp SIA
70"Piena partneri", LPPKS "Trikāta KS" un PKS
71"Dzēse". Tajā ir norādīts: (*).
72LPPKS "Trikāta KS", PKS "Dzēse" un LPPKS
73"Piena Partneri KS" sadarbības nākamais posms bija SIA
74"Latvijas Piens" nodibināšana:
75SIA "Latvijas Piens" dalībnieku līguma (turpmāk -
76Līgums), kuru 11.11.2010. noslēdza PKS "Dzēse", LPPKS
77"Trikāta KS" un LPPKS "Piena Partneri KS"
781.daļā Vispārīgie noteikumi" ir norādīts, ka: (*).
79SIA "Latvijas Piens" komercdarbības veidi ir (Līguma
806.punkts):
81- piena pārstrāde;
82- piena produktu ražošana;
83- piena un piena produktu tirdzniecība.
84(*).
85Ņemot vērā minēto, KP secina, ka SIA "Piena
86partneri", LPPKS "Trikāta KS" un PKS
87"Dzēse" jau pilnsabiedrības "Latvijas
88piensaimnieks" dibināšanas dokumentos ir definējušas
89sadarbību, kas nosaka to darbību konsolidāciju, kas ir
90nepieciešama kopīgas pārstrādes rūpnīcas būvniecībai. Svaigpiena
91konsolidāciju šajos dokumentos bija paredzēts attiecināt arī uz
92svaigpienu, kas nav nepieciešams kopējās pārstrādes rūpnīcas
93darbības nodrošināšanai. KP secina, ka sadarbības mērķis bija
94konsolidēt saražotos svaigpiena apjomus kopīgai to pārdošanai,
95lai nodrošinātu augstāko svaigpiena pārdošanas cenu. Vienlaicīgi
96sadarbība paredzēja mehānismu, kā motivēt Lietas dalībniekus
97ievērot vienošanos, nodrošinoties pret to, ka kāds no partneriem
98izvairās no "svaigpiena ieguldījuma kopējā
99katlā", kā arī lai iegūtu maksimāli iespējamos līdzekļus
100piena pārstrādes rūpnīcas uzbūvei un turpmākai funkcionēšanas
101nodrošināšanai.
1025.3. Līguma labojums
103KP un Lietas dalībnieku pārstāvju tikšanās laikā 27.07.2012.
104KP vērsa Lietas dalībnieku uzmanību uz to, ka Līguma 11.punkts
105var tikt vērtēts kā konkurenci svaigpiena iepirkuma tirgū
106pārmērīgi ierobežojošs, tāpēc KP aicināja SIA "Latvijas
107Piens" dalībniekus pārvērtēt Līguma punkta nepieciešamību.
108Atbildot uz minēto KP iebildumu, LPPKS "Trikāta KS"
10929.08.2012. vēstulē ir norādījusi, ka (*). Līdz ar to SIA
110"Latvijas Piens" dalībnieki ir nolēmuši nākamajā
111dalībnieku sapulcē (2012.gada 20.septembrī) lemt par Dalībnieku
112līguma grozījumiem, izslēdzot Dalībnieku Līguma
11311.punktu". 05.10.2012. LPPKS "Trikāta KS"
114vēstulei Nr.1/3603 pielikumā bija pievienots dokuments
115"Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas
116Piens" dalībnieku līguma grozījumi", kurā ir norādīts,
117ka dalībnieki ir vienojušies izslēgt no Līguma 11.punktu.
118Izvērtējot minēto, KP secina, ka SIA "Latvijas
119Piens" dalībnieki ir novērsuši potenciālo konkurences
120apdraudējumu, ko varēja izraisīt Līguma 11.punkts. Tādējādi SIA
121"Latvijas Piens" dalībnieki ir tiesīgi patstāvīgi
122noteikt svaigpiena, kas nav nepieciešams pārstrādes rūpnīcas
123darba nodrošināšanai saskaņā ar Līguma 9.punktu, realizācijas
124noteikumus.
1255.4. Lietas dalībnieku un LPPKS
126"Piena Partneri KS" kopīgā svaigpiena realizēšana
127Lietas izpētes gaitā tika iegūta informācija, kā šī lēmuma
1285.2.punktā norādītajos dokumentos definētā sadarbība tika
129īstenota faktiskajā uzņēmumu ikdienas darbības ietvaros.
13013.04.2011. tikšanās laikā starp KP pārstāvjiem un PKS
131"Dzēse" valdes priekšsēdētāju M.P., kā arī 12.10.2011.
132tikšanās laikā starp KP pārstāvjiem un LPPKS "Piena
133Partneri" tika iegūta informācija par to, ka (*). Par
134faktisko kooperatīvu sadarbību liecina arī to savstarpējā
135sarakste (e-pasta vēstules), kas iegūta no minēto kooperatīvu
136atbildīgo amatpersonu datoriem.
1375.5. Lietas dalībnieku un LPPKS
138"Piena Partneri KS" kopīgā piena produktu ražošanas
139uzsākšana (rūpnīcas būvniecība)
140Lietas izpētes gaitā KP izvērtēja kopīgās ražošanas regulējumu
141un bankas prasības, t.i., tika izvērtēts, vai rūpnīcas celšanas
142sakarā procesā iesaistītas institūcijas (Lauku atbalsta dienests
143(turpmāk - LAD), banka) izvirzīja prasības, piemēram, bankas
144prasības kredīta piešķiršanai, kuru izpildei Lietas dalībniekiem
145bija jāuzsāk šī lēmuma 5.4.punktā minētā sadarbība, t.i, vai
146minētie Lietas apstākļi varētu būt uzskatāmi par tādiem, kas
147izraisa Lietas dalībnieku un LPPKS "Piena Partneri KS"
148sadarbības nepieciešamību, lai sasniegtu uzstādīto mērķi - uzcelt
149savu svaigpiena pārstrādes rūpnīcu.
150Rūpnīcas projekts:
151Speciālais regulējums attiecībā uz ES Projektu finansēšanu
152(projekta dokumentu sagatavošanu) ir Ministru kabineta
15308.04.2008. noteikumi Nr.255 "Noteikumi par valsts un
154Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai Latvijas lauku
155attīstības programmas pasākuma "Lauksaimniecības produktu
156pievienotās vērtības radīšana" ietvaros" (turpmāk -
157Noteikumi Nr.255).
158Saskaņā ar Noteikumu Nr.255 4.3.apakšpunktu atbalsta
159pretendents ir "juridiska persona piena pārstrādes
160sektorā, ja vismaz 51 procents tās daļas, akcijas vai pajas
161pieder vienam vai vairākiem atbilstīgiem kooperatīviem, bet
162pārējās daļas, akcijas vai pajas pieder arī vienai vai vairākām
163personām, kas nodarbojas ar piena ražošanu, vai vienam vai
164vairākiem kooperatīviem, kas apvieno piena ražotājus, un ja daļu,
165akciju vai paju īpašnieku kopējais piegādes kvotas ietvaros
166realizētais piena apjoms pēdējā noslēgtajā kvotas gadā ir vismaz
16770 000 tonnu (nosakot realizēto piena apjomu kooperatīviem, vērā
168tiek ņemts to biedru piegādes kvotas ietvaros realizētais piena
169apjoms".
170LPPKS "Trikāta KS" 29.08.2012. vēstulē ir norādīts,
171ka "Ņemot vērā Noteikumos Nr.255 ietverto prasību par
172realizētā piena apjomu, ne LPPKS "Trikāta KS" ne kāds
173cits piena ražotāju kooperatīvs atsevišķi nespētu realizēt piena
174pārstrādes rūpnīcas būvniecības projektu."
175Tādējādi secināms, ka pārstrādes rūpnīcu spēja uzcelt tikai
176vairāki kooperatīvi kopā. Informācija no SIA "Latvijas
177piens" iesniegtā projekta pieteikuma11:
178"SIA "Latvijas Piens" projekts paredz ražot
179divu veidu produktus (zīmola sieru un standartizētu izejvielu, ko
180tālāk izmantotu piena pārstrādes uzņēmumi):
181• industriālos (iebiezinātos) produktus (vājpiena
182koncentrātu, saldo krējumu, iebiezinātās siera sūkalas);
183• sierus (industriālo sieru un zīmola sieru (ar preču
184zīmi "Trikāta"))".
185Projekta mērķi:
186- piena ražotājiem piederošas piena pārstrādes ražotnes
187izveide, piesaistīt nepieciešamos finanšu līdzekļus projekta
188īstenošanai, uzsākt ražotnes būvniecību, pabeigt celtniecības
189darbus, iegādāties ražošanai nepieciešamo aprīkojumu, nodibināt
190kontaktus ar klientiem, piegādātājiem un sadarbības
191partneriem.
192- radīt konkurētspējīgu un plaši atpazīstamu piena pārstrādes
193uzņēmumu ar modernu ražošanas tehnoloģiju un augstas kvalitātes
194izaudzēto produkciju u.c.
195Lietas izpētes gaitā tika pievērsta uzmanība tai projekta
196sadaļai, kurā sniegta informācija par faktiskajiem projektā
197iesaistītajiem dalībniekiem. KP konstatēja, ka faktiski sadarbībā
198sakarā ar jaunās piena pārstrādes rūpnīcas būvniecību ir
199iesaistīti daudz vairāk uzņēmumu nekā tas tika paziņots publiski,
200t.i., PKS "Straupe", AS "Rankas Piens", PKS
201"Pienene KT", LPKS "Viļāni", LPKS
202"Alači1", PKS "Drusti", Igaunijā reģistrētais
203uzņēmums Tori-Selja Piimauhistu.
204Izvērtējot minēto, KP secina, ka, lai sasniegtu minētos
205projekta mērķus, Lietas dalībniekiem un LPPKS "Piena
206Partneri KS" bija jāsadarbojas. Šiem tirgus dalībniekiem
207kopīgi ir jāpilda nozīmīgas finansiālas saistības, kuras izpildīt
208atļauj no kopīgās svaigpiena realizācijas procesa iegūtie naudas
209līdzekļi. Projekta īstenošanai palīdz arī līdzekļi no kooperatīvu
210sadarbībā iegūtās izmaksu ekonomijas, kas ir apskatīta šī lēmuma
2116.2.1.punktā.
212Bankas prasība:
21329.08.2012. LPPKS "Trikāta KS" vēstulē norādīts, ka
214"LPPKS "Trikāta KS" un PKS "Dzēse"
215sadarbība, t.sk., kopīga piena realizācija piena pārstrādātājiem,
216tika uzsākta, lai pārliecinātu bankas par piena ražotāju, t.i.,
217zemnieku, spēju sadarboties un īstenot viņiem piederošas piena
218pārstrādes rūpnīcas būvniecības projektu. Kopīga piena
219realizācija bija priekšnosacījums aizdevuma saņemšanai, bez kura
220projekta īstenošana nebūtu iespējama."
221Savukārt 05.10.2012. LPPKS "Trikāta KS" vēstulē Nr.1
222pielikumā pievienotajā 22.12.2011. AS "SEB banka"
223vēstulē ir norādīts, ka "Izvērtējot iespēju piešķirt
224kredītlīdzekļus piena pārstrādes rūpnīcas izveidei tika izvērtēti
225vairāki apstākļi, tai skaitā parādnieka iespējamā spēja atmaksāt
226izsniegto aizdevumu. Šajā gadījumā liela nozīme bija piena
227pārstrādes rūpnīcas spējai atpelnīt tajā ieguldītos līdzekļus.
228SIA "Latvijas Piens" viens no aizdevuma izsniegšanas
229priekšnosacījumiem bija spēja nodrošināt pārstrādes rūpnīcu ar
230tai nepieciešamo izejvielu, t.i., pienu.(*).
231KP secina, ka AS "SEB banka" ir pieprasījusi SIA
232"Latvijas Piens" izvērtēt iespējamo izejvielas trūkuma
233risku un pieprasījusi iesniegt nodrošinājumu tam, ka jaunajai
234pārstrādes rūpnīcai projekta īstenotāji spēs nodrošināt
235nepieciešamo svaigpiena apjomu. Tā AS "SEB banka"
236nodrošinājās pret iespējamo projekta neizpildi, ko varētu
237izraisīt nepieciešamo izejvielu trūkums. Turklāt minētā vēstule
238pierāda, ka banka svaigpiena apjoma konsolidāciju bija
239izvirzījusi kā kredītlīdzekļu piešķiršanai nepieciešamo
240nosacījumu.
241Minētais fakts, izvērtējot to kopsakarībā ar šī lēmuma
2426.2.punktā apskatītajiem efektivitātes ieguvumiem un citiem šajā
243lēmuma punktā minētajiem faktiem, ir priekšnosacījums, lai
244secinātu, ka Lietas dalībnieku ekonomisko aktivitāšu integrācija,
245kas ir tieši saistīta ar pārstrādes rūpnīcas būvniecību un ar
246bankas prasībām, bija tieši saistīta ar kopējās ražošanas
247izveides procesu.
Izmanto pantu kā pārvaldības vai darījuma kontrolsarakstu
Komerctiesību pantos svarīgi ir lēmuma pieņēmējs, procedūra, balsojums, termiņš un pierādījums, ka darbība veikta pareizi.