9. pants

Latvenergo nosacījuma atlaižu ietekme uz Latvenergo un JJ

konkurenci

9.1. Izvērtējot Latvenergo piemēroto atlaižu ietekmi uz

konkurenci, jāņem vērā, ka JJ siltumenerģijai apstiprinājusi

viendaļīgo tarifu, pretēji Latvenergo - divdaļīgo, kādēļ JJ

tarifam (cenai) jākonkurē ar Latvenergo kopējā tarifa daļu

(enerģijas maksa), kura ietver tikai mainīgās izmaksas. SPRK

apstiprinātajā Metodikā noteiktie atšķirīgie siltumenerģijas

tarifu noteikšanas un apmaksas principi ir saderīgi ar situāciju,

kurā vienā siltumapgādes zonā darbojas viens siltumenerģijas

ražotājs un piegādātājs, tomēr divu vai vairāku ražotāju

gadījumā, tie nenodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus

visiem konkrētā tirgus dalībniekiem9. Tas nozīmē, ka,

pat ja Latvenergo nepiemērotu atlaidi, JJ piedāvātā cena

jāsamazina līdz Latvenergo cenai, kura ietver tikai enerģijas

maksu (mainīgās izmaksas). SPRK Metodikā noteiktie atšķirīgie

siltumenerģijas tarifu noteikšanas un apmaksas principi paredz

Latvenergo iespēju bez riska segt ražošanas pastāvīgās izmaksas

neatkarīgi no piegādātā siltumenerģijas apjoma, pretēji JJ, kura

pastāvīgās izmaksas sedz atkarībā no RS piegādātā apjoma.

9.2. Konkurences padome veica aprēķinus, balstoties uz katras

tirdzniecības nedēļas Latvenergo un JJ piedāvājumos (nosacījumiem

un cenām), RS pieprasījumos, Latvenergo, JJ un RS savstarpējos

rēķinos ietverto informāciju (skat. 1.pielikumu).

Uz tirdzniecības nedēļām, kurās Latvenergo piedāvāja

retroaktīvo atlaidi, JJ bija jāpiedāvā RS ievērojami zemāka cena

gan par JJ SPRK noteikto maksimālo tarifu (skat. 1.pielikuma 6.,

11., 12.kol.), gan Latvenergo cenu (skat. 1.pielikuma 13.,

14.kol.), kā arī JJ bija jāpiemēro ievērojami lielāka atlaide kā

Latvenergo (skat. 1.pielikuma 9., 14.kol.), lai JJ piedāvātā cena

būtu konkurētspējīga.

Ņemot vērā, ka koģenerācijas procesā tiek vienlaicīgi ražota

siltumenerģija un elektroenerģija, JJ, pārdodot elektroenerģiju,

ir iespējams zināmā mērā kompensēt siltumenerģijas cenas

samazinājumu (*). Kā JJ norāda 27.04.2009. vēstulē Nr.44

attiecībā uz robežcenām (*) sākotnēji tika izskaitļotas mainīgās

izmaksas (kurās (*) % ir dabas gāzes izmaksas) uz vienu saražotās

enerģijas vienību. Pie 2008.gada novembrī esošās gāzes cenas

271,71 LVL/tūkst.m3 un JJ elektrostacijas faktiskā lietderības

koeficienta pie nosacījuma, ka elektroenerģija tiek pārdota par

SPRK noteikto tarifu, pārdotās siltumenerģijas robežvērtība, lai

nosegtu tikai dabasgāzes izmaksas, bija (*) LVL/MWh. Sākumā

piedāvājumā iekļautā robežvērtība tika noteikta (*) LVL/MWh,

ņemot vērā, ka personāla izmaksas ir (*) LVL/MWh, ekspluatācijas

(tehniskās apkalpošanas) izmaksas ir (*) LVL/MWh un kredīta

procentu maksājumi (*) LVL/MWh (strādājot pilnu mēnesi). Sakarā

ar to, ka banka, redzot situāciju, piekrita atlikt kredīta

procentu maksājumus, robežvērtība tika samazināta (*). JJ norāda,

ka, pat strādājot mazliet virs gāzes izmaksām, ieņēmumi ļauj

nosegt daļu no izdevumiem, jo, piemēram, personāla izmaksas un

procentu maksājumi nemainās neatkarīgi no tā, strādā JJ, vai

nē.

Izvērtējot Latvenergo piedāvājumus, Konkurences padome

konstatē, ka, lai JJ kompensētu Latvenergo noteikto atlaidi RS,

JJ tirdzniecības nedēļā no 20.09.2008.-27.09.2008. bija jāpiedāvā

cena (*) Ls/MWh un tirdzniecības nedēļā no

17.01.2009.-24.01.2009. - (*) Ls/MWh, kuras ir zemākas par (*)

Ls/MWh (t.i. (*)) (skat. 1.pielikuma 10., 17.kol.). Tirdzniecības

nedēļās 16.08.08.-23.08.08., 06.09.2008.-13.09.2008.,

27.09.2008.-04.10.2008., 11.10.2008.-18.10.2008.,

18.10.2008.-25.10.2008., 01.11.2008.-08.11.2008.,

15.11.2008.-22.11.2008. JJ neieguva tiesības piegādāt

siltumenerģiju RS (*) (skat. 1.pielikuma 17.kol.).

9.3. Atsaucoties uz Metodikas 14.14., 14.15.punktu, Latvenergo

norāda, ka koģenerācijas stacijā ir iespējamas šķērssubsīdijas

starp elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas izmaksām,

jo ierobežojošie rādītāji ir koģenerācijas stacijas maksimālā

rentabilitāte un cenu etaloni.

Latvenergo 31.07.2009. vēstules 7.lapā norāda "ja

koģenerācijas stacijai vienošanās ceļā ir noteikta

siltumenerģijas cena, komersants var izmantot Metodikas

14.15.punktā noteikto kārtību, lai aprēķinātu elektroenerģijas

tarifu. Metodikas 14.15.punkts nosaka: "Ja

siltumenerģijas pārdošanas cena no koģenerācijas stacijas ir

zemāka vai augstāka nekā tiek aprēķināta saskaņā ar

metodiku, komersants var aprēķināt tādu elektroenerģijas

tarifu, kas nodrošina rentabilitāti, kas nepārsniedz šajā

metodikā noteiktos rādītājus. (..) Aprēķinātais elektroenerģijas

tarifs nedrīkst pārsniegt elektroenerģijas cenas etalonu un

siltumenerģijas iepirkuma cena nedrīkst pārsniegt siltumenerģijas

cenas etalonu".

Atbilstoši minētajam, zināmā mērā izmaksu kompensēšana ir

iespējama, tomēr konkrētajos Lietas apstākļos praksē Metodikas

14.15.punktā noteiktā norma ir grūti realizējama. Metodikas

14.15.punkts paredz, ka gadījumā, ja siltumenerģijas pircējs un

koģenerācijas stacija vienojas par zemāku siltumenerģijas cenu,

nekā koģenerācijas stacija aprēķinājusi saskaņā ar metodiku, tad

koģenerācijas stacija starpību starp tarifu, kas aprēķināts

saskaņā ar metodiku, un vienošanās cenu var iekļaut

elektroenerģijas tarifā, lai nodrošinātu rentabilitāti. Tomēr

bezgalīgu siltumenerģijas izmaksu pārnešanu uz elektroenerģijas

tarifu ierobežo elektroenerģijas cenas etalons. Elektroenerģijas

cenas etalona noteikšanai izmanto aprēķinu maksimāli efektīvā

kondensācijas elektrostacijā ražotai elektroenerģijai, izmantojot

lietderības koeficientu, kas nav mazāks par 55%, ja koģenerācijas

stacijā kā kurināmo izmanto dabasgāzi.

Lai SPRK varētu apstiprināt tarifus, tai ir jāzina vienošanās

cena. Kā liecina Lietā esošā informācija, JJ vienošanās cena

atšķiras katru nedēļu, tādējādi, lai izmantotu Metodikas

14.15.punkta sniegtās priekšrocības, JJ būtu jāiesniedz SPRK

jauns tarifu projekts katru nedēļu. Turklāt, tādā gadījumā zustu

JJ un Latvenergo konkurēšanas jēga kā tāda. Minēto iespēju

faktiski var realizēt koģenerācijas stacija, kura ir vienīgā

konkrētajā siltumapgādes zonā. Tādējādi, aprēķinot tarifus, JJ

pēc būtības ir jāvadās pēc SPRK pamata metodikas, izdalot

izmaksas starp elektroenerģiju un siltumenerģiju atbilstoši

Metodikas 14.punktam.

9.4. Latvenergo 31.07.2009. vēstulē norāda, ka "(..)

JJ nemaz nav svarīgi, kāda ir siltumenerģijas cena, jo izmaksas

tiek atgūtas no elektroenerģijas tarifa. Par to liecina citastarp

JJ 04.06.2008. vēstulē Nr.77, kas adresēta RS valdes

priekšsēdētājam, sacītais: "Atkārtoti piedāvājam iepirkt JJ

koģenerācijas stacijā izstrādāto siltumenerģiju par cenu, kas ir

vismaz par 0,01 LVL/MWh zemāka par TEC-1 un TEC-2 noteikto

siltumenerģijas tarifa komponenti (..)". Mums arī radušās

aizdomas, ka šādu vai līdzīgu siltumenerģijas cenas piedāvājuma

formulu JJ norāda savos iknedēļas cenas piedāvājumos

siltumapgādes operatoram." Tāpat Latvenergo norāda:

"Turklāt, kā Konkurences padomei adresētajā 11.03.2009.

vēstulē Nr.4/1360 norāda RS, "no TECiem iepirktā jauda

nodrošina pietiekamu jaudu rezervi siltumapgādes drošības

garantēšanai" (7.lpp.): neraugoties uz to, JJ izvēlējās

būvēt koģenerācijas staciju."

Konkurences padome noraida Latvenergo argumentu. JJ pirms

siltumenerģijas pirkšanas - pārdošanas līguma slēgšanas ar RS,

kad arī JJ izteica piedāvājumu, nebija zināms, kā Latvenergo

rīkosies, nosakot cenu piedāvājumos. JJ piedāvājums RS ir

balstīts uz konkrētajiem apstākļiem, kādi bija vēstules sūtīšanas

laikā, nevis apliecinājums vai pierādījums tam, ka JJ var

piedāvāt siltumenerģiju par jebkādu cenu. Tāpat arī JJ izvēle

būvēt koģenerācijas staciju, pat ja Latvenergo var nodrošināt

visu RS nepieciešamo siltumenerģijas apjomu, nav pierādījums tam,

ka JJ var piedāvāt siltumenerģiju par jebkādu cenu.

9.5. Atbilstoši MK 10.03.2009. noteikumu Nr.221

"Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu,

ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" prasībām, lai iegūtu

tiesības realizēt elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros,

būtisks priekšnosacījums tam ir lietderīgās siltumenerģijas

realizācija. Ja JJ neiegūst tiesības piegādāt siltumenerģiju RS,

tad vienlaicīgi netiek ražota un pārdota arī elektroenerģija,

t.i., koģenerācijas stacija konkrētajā tirdzniecības nedēļā

nestrādā. Tādējādi JJ ir būtiski realizēt siltumenerģiju, lai

vienlaicīgi pārdotu elektroenerģiju obligātā iepirkuma

ietvaros.

9.6. Ņemot vērā faktiskos apstākļus tirgū (konstants un zināms

pieprasījums katrā tirdzniecības nedēļā, ierobežota JJ

kapacitāte, veids kā Latvenergo ir noteicis atlaides piešķiršanas

nosacījumu: "Gadījumā, ja piedāvātais

siltumenerģijas piegādes apjoms tiek samazināts, tad piegādājamās

siltumenerģijas cena tiek noteikta (..)

[augstāka]", rada situāciju, kurā vienmēr atlaides

slieksnis tiek pārsniegts neatkarīgi no kopējā pieprasījuma,

t.i., JJ piedāvātais apjoms vienmēr ir apjoms virs atlaides

sliekšņa. Latvenergo, nosakot retroaktīvas atlaides piedāvājumos

RS katrai tirdzniecības nedēļai noteica individuālu atlaides

slieksni, turklāt apjoms, kurš tika ietekmēts ar atlaidēm, bija

100 % konkrētajos tirgos attiecīgajās tirdzniecības nedēļās.

Tādējādi JJ regulāri bija spiesta samazināt cenu, lai kompensētu

RS retroaktīvo Latvenergo atlaidi.

9.7. Kā konstatēts lēmuma 4.punktā, ņemot vērā JJ ierobežotās

uzstādītās siltuma jaudas, Latvenergo ir ekskluzīvas tiesības

piegādāt RS lielāko daļu siltumenerģijas konkrētajos tirgos.

Latvenergo ir neizbēgams RS partneris. Latvenergo var piegādāt

visu RS nepieciešamo siltumenerģijas apjomu pretēji kā JJ - 2100

MWh nedēļā.

Praksē, ja konkurē līdzīgi uzņēmumi, retroaktīvu atlaižu

piemērošana parasti nerada būtisku ietekmi uz konkurenci, jo kad

konkurenta pārdošanas apjomi pieaug, zaudējums no pircējam

piedāvātās retroaktīvās atlaides, ja tas iegādājas produktu no

konkurenta ārpus atlaides sistēmas, var tikt absorbēts,

pamatojoties uz apjoma efektu, t.i., konkurētspējīgai cenai

pretēji tuvojoties dominējošā uzņēmuma piedāvātajai cenai ar

atlaidi.

Lai JJ būtu iespēja radīt pretdarbību Latvenergo piemēroto

retroaktīvo atlaižu ietekmei, JJ ievērojami jāpalielina

koģenerācijas stacijas siltuma jauda, kas ir saistīts ar būtiskām

investīcijām, lai radītu līdzvērtīgu piedāvājumu Latvenergo.

Finanšu investīcijas ir būtiska barjera, turklāt saistīta ar

lielu risku investīciju atgūšanā, jo nav prognozējams

pieprasījuma pieaugums konkrētajos tirgos. Turklāt nav pamata

uzskatīt, ka pieprasījums pieaugs līdz tādam apjomam, ka tirgū

būtu lietderīgi darboties vēl vienam tikpat lielam tirgus

dalībniekam kā Latvenergo.

Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka JJ

pretdarbības iespējas Latvenergo piemēroto retroaktīvo atlaižu

ietekmei ir ierobežotas.

9.8. Pieprasījums (RS prognozētais/nepieciešamais apjoms),

saskaņā ar kuru tiek noteikts atlaides slieksnis, ir iepriekš

zināms un konstants uz katru konkrēto tirdzniecības nedēļu, kādēļ

Latvenergo var aprēķināt cenu, kura jāpiedāvā JJ, lai kompensētu

RS zaudējumu, neiegūstot Latvenergo atlaidi. Rezultātā JJ ir

jāpiedāvā ievērojami zemāka cena, kā Latvenergo, t.i., Latvenergo

ir neizbēgams partneris RS, kādēļ ar nosacījuma atlaidi tas RS

pieprasījuma "neapstrīdamo" daļu (t.i., daudzums, ko RS

jebkurā gadījumā iegādātos no Latvenergo) izmantoja kā sviru, lai

pazeminātu "apstrīdamās" (t.i., daudzums, par kuru RS

var izdarīt izvēli starp Latvenergo un JJ) pieprasījuma daļas

cenu, tādējādi radot stimulu RS sadarboties tikai ar Latvenergo.

Konkrētajos lietas apstākļos, kuros konkrētie tirgi ir

caurredzami un regulēti no valsts puses, Latvenergo retroaktīvo

atlaižu shēmas radīto ietekmi uz konkurenci neattaisno ražošanas

efektivitātes ieguvumi, ņemot vērā, ka pastāv citas efektivitātes

nodošanas patērētājiem iespējas.