9. pants

1Latvenergo nosacījuma atlaižu ietekme uz Latvenergo un JJ

2konkurenci

39.1. Izvērtējot Latvenergo piemēroto atlaižu ietekmi uz

4konkurenci, jāņem vērā, ka JJ siltumenerģijai apstiprinājusi

5viendaļīgo tarifu, pretēji Latvenergo - divdaļīgo, kādēļ JJ

6tarifam (cenai) jākonkurē ar Latvenergo kopējā tarifa daļu

7(enerģijas maksa), kura ietver tikai mainīgās izmaksas. SPRK

8apstiprinātajā Metodikā noteiktie atšķirīgie siltumenerģijas

9tarifu noteikšanas un apmaksas principi ir saderīgi ar situāciju,

10kurā vienā siltumapgādes zonā darbojas viens siltumenerģijas

11ražotājs un piegādātājs, tomēr divu vai vairāku ražotāju

12gadījumā, tie nenodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus

13visiem konkrētā tirgus dalībniekiem9. Tas nozīmē, ka,

14pat ja Latvenergo nepiemērotu atlaidi, JJ piedāvātā cena

15jāsamazina līdz Latvenergo cenai, kura ietver tikai enerģijas

16maksu (mainīgās izmaksas). SPRK Metodikā noteiktie atšķirīgie

17siltumenerģijas tarifu noteikšanas un apmaksas principi paredz

18Latvenergo iespēju bez riska segt ražošanas pastāvīgās izmaksas

19neatkarīgi no piegādātā siltumenerģijas apjoma, pretēji JJ, kura

20pastāvīgās izmaksas sedz atkarībā no RS piegādātā apjoma.

219.2. Konkurences padome veica aprēķinus, balstoties uz katras

22tirdzniecības nedēļas Latvenergo un JJ piedāvājumos (nosacījumiem

23un cenām), RS pieprasījumos, Latvenergo, JJ un RS savstarpējos

24rēķinos ietverto informāciju (skat. 1.pielikumu).

25Uz tirdzniecības nedēļām, kurās Latvenergo piedāvāja

26retroaktīvo atlaidi, JJ bija jāpiedāvā RS ievērojami zemāka cena

27gan par JJ SPRK noteikto maksimālo tarifu (skat. 1.pielikuma 6.,

2811., 12.kol.), gan Latvenergo cenu (skat. 1.pielikuma 13.,

2914.kol.), kā arī JJ bija jāpiemēro ievērojami lielāka atlaide kā

30Latvenergo (skat. 1.pielikuma 9., 14.kol.), lai JJ piedāvātā cena

31būtu konkurētspējīga.

32Ņemot vērā, ka koģenerācijas procesā tiek vienlaicīgi ražota

33siltumenerģija un elektroenerģija, JJ, pārdodot elektroenerģiju,

34ir iespējams zināmā mērā kompensēt siltumenerģijas cenas

35samazinājumu (*). Kā JJ norāda 27.04.2009. vēstulē Nr.44

36attiecībā uz robežcenām (*) sākotnēji tika izskaitļotas mainīgās

37izmaksas (kurās (*) % ir dabas gāzes izmaksas) uz vienu saražotās

38enerģijas vienību. Pie 2008.gada novembrī esošās gāzes cenas

39271,71 LVL/tūkst.m3 un JJ elektrostacijas faktiskā lietderības

40koeficienta pie nosacījuma, ka elektroenerģija tiek pārdota par

41SPRK noteikto tarifu, pārdotās siltumenerģijas robežvērtība, lai

42nosegtu tikai dabasgāzes izmaksas, bija (*) LVL/MWh. Sākumā

43piedāvājumā iekļautā robežvērtība tika noteikta (*) LVL/MWh,

44ņemot vērā, ka personāla izmaksas ir (*) LVL/MWh, ekspluatācijas

45(tehniskās apkalpošanas) izmaksas ir (*) LVL/MWh un kredīta

46procentu maksājumi (*) LVL/MWh (strādājot pilnu mēnesi). Sakarā

47ar to, ka banka, redzot situāciju, piekrita atlikt kredīta

48procentu maksājumus, robežvērtība tika samazināta (*). JJ norāda,

49ka, pat strādājot mazliet virs gāzes izmaksām, ieņēmumi ļauj

50nosegt daļu no izdevumiem, jo, piemēram, personāla izmaksas un

51procentu maksājumi nemainās neatkarīgi no tā, strādā JJ, vai

52nē.

53Izvērtējot Latvenergo piedāvājumus, Konkurences padome

54konstatē, ka, lai JJ kompensētu Latvenergo noteikto atlaidi RS,

55JJ tirdzniecības nedēļā no 20.09.2008.-27.09.2008. bija jāpiedāvā

56cena (*) Ls/MWh un tirdzniecības nedēļā no

5717.01.2009.-24.01.2009. - (*) Ls/MWh, kuras ir zemākas par (*)

58Ls/MWh (t.i. (*)) (skat. 1.pielikuma 10., 17.kol.). Tirdzniecības

59nedēļās 16.08.08.-23.08.08., 06.09.2008.-13.09.2008.,

6027.09.2008.-04.10.2008., 11.10.2008.-18.10.2008.,

6118.10.2008.-25.10.2008., 01.11.2008.-08.11.2008.,

6215.11.2008.-22.11.2008. JJ neieguva tiesības piegādāt

63siltumenerģiju RS (*) (skat. 1.pielikuma 17.kol.).

649.3. Atsaucoties uz Metodikas 14.14., 14.15.punktu, Latvenergo

65norāda, ka koģenerācijas stacijā ir iespējamas šķērssubsīdijas

66starp elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas izmaksām,

67jo ierobežojošie rādītāji ir koģenerācijas stacijas maksimālā

68rentabilitāte un cenu etaloni.

69Latvenergo 31.07.2009. vēstules 7.lapā norāda "ja

70koģenerācijas stacijai vienošanās ceļā ir noteikta

71siltumenerģijas cena, komersants var izmantot Metodikas

7214.15.punktā noteikto kārtību, lai aprēķinātu elektroenerģijas

73tarifu. Metodikas 14.15.punkts nosaka: "Ja

74siltumenerģijas pārdošanas cena no koģenerācijas stacijas ir

75zemāka vai augstāka nekā tiek aprēķināta saskaņā ar

76metodiku, komersants var aprēķināt tādu elektroenerģijas

77tarifu, kas nodrošina rentabilitāti, kas nepārsniedz šajā

78metodikā noteiktos rādītājus. (..) Aprēķinātais elektroenerģijas

79tarifs nedrīkst pārsniegt elektroenerģijas cenas etalonu un

80siltumenerģijas iepirkuma cena nedrīkst pārsniegt siltumenerģijas

81cenas etalonu".

82Atbilstoši minētajam, zināmā mērā izmaksu kompensēšana ir

83iespējama, tomēr konkrētajos Lietas apstākļos praksē Metodikas

8414.15.punktā noteiktā norma ir grūti realizējama. Metodikas

8514.15.punkts paredz, ka gadījumā, ja siltumenerģijas pircējs un

86koģenerācijas stacija vienojas par zemāku siltumenerģijas cenu,

87nekā koģenerācijas stacija aprēķinājusi saskaņā ar metodiku, tad

88koģenerācijas stacija starpību starp tarifu, kas aprēķināts

89saskaņā ar metodiku, un vienošanās cenu var iekļaut

90elektroenerģijas tarifā, lai nodrošinātu rentabilitāti. Tomēr

91bezgalīgu siltumenerģijas izmaksu pārnešanu uz elektroenerģijas

92tarifu ierobežo elektroenerģijas cenas etalons. Elektroenerģijas

93cenas etalona noteikšanai izmanto aprēķinu maksimāli efektīvā

94kondensācijas elektrostacijā ražotai elektroenerģijai, izmantojot

95lietderības koeficientu, kas nav mazāks par 55%, ja koģenerācijas

96stacijā kā kurināmo izmanto dabasgāzi.

97Lai SPRK varētu apstiprināt tarifus, tai ir jāzina vienošanās

98cena. Kā liecina Lietā esošā informācija, JJ vienošanās cena

99atšķiras katru nedēļu, tādējādi, lai izmantotu Metodikas

10014.15.punkta sniegtās priekšrocības, JJ būtu jāiesniedz SPRK

101jauns tarifu projekts katru nedēļu. Turklāt, tādā gadījumā zustu

102JJ un Latvenergo konkurēšanas jēga kā tāda. Minēto iespēju

103faktiski var realizēt koģenerācijas stacija, kura ir vienīgā

104konkrētajā siltumapgādes zonā. Tādējādi, aprēķinot tarifus, JJ

105pēc būtības ir jāvadās pēc SPRK pamata metodikas, izdalot

106izmaksas starp elektroenerģiju un siltumenerģiju atbilstoši

107Metodikas 14.punktam.

1089.4. Latvenergo 31.07.2009. vēstulē norāda, ka "(..)

109JJ nemaz nav svarīgi, kāda ir siltumenerģijas cena, jo izmaksas

110tiek atgūtas no elektroenerģijas tarifa. Par to liecina citastarp

111JJ 04.06.2008. vēstulē Nr.77, kas adresēta RS valdes

112priekšsēdētājam, sacītais: "Atkārtoti piedāvājam iepirkt JJ

113koģenerācijas stacijā izstrādāto siltumenerģiju par cenu, kas ir

114vismaz par 0,01 LVL/MWh zemāka par TEC-1 un TEC-2 noteikto

115siltumenerģijas tarifa komponenti (..)". Mums arī radušās

116aizdomas, ka šādu vai līdzīgu siltumenerģijas cenas piedāvājuma

117formulu JJ norāda savos iknedēļas cenas piedāvājumos

118siltumapgādes operatoram." Tāpat Latvenergo norāda:

119"Turklāt, kā Konkurences padomei adresētajā 11.03.2009.

120vēstulē Nr.4/1360 norāda RS, "no TECiem iepirktā jauda

121nodrošina pietiekamu jaudu rezervi siltumapgādes drošības

122garantēšanai" (7.lpp.): neraugoties uz to, JJ izvēlējās

123būvēt koģenerācijas staciju."

124Konkurences padome noraida Latvenergo argumentu. JJ pirms

125siltumenerģijas pirkšanas - pārdošanas līguma slēgšanas ar RS,

126kad arī JJ izteica piedāvājumu, nebija zināms, kā Latvenergo

127rīkosies, nosakot cenu piedāvājumos. JJ piedāvājums RS ir

128balstīts uz konkrētajiem apstākļiem, kādi bija vēstules sūtīšanas

129laikā, nevis apliecinājums vai pierādījums tam, ka JJ var

130piedāvāt siltumenerģiju par jebkādu cenu. Tāpat arī JJ izvēle

131būvēt koģenerācijas staciju, pat ja Latvenergo var nodrošināt

132visu RS nepieciešamo siltumenerģijas apjomu, nav pierādījums tam,

133ka JJ var piedāvāt siltumenerģiju par jebkādu cenu.

1349.5. Atbilstoši MK 10.03.2009. noteikumu Nr.221

135"Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu,

136ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" prasībām, lai iegūtu

137tiesības realizēt elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros,

138būtisks priekšnosacījums tam ir lietderīgās siltumenerģijas

139realizācija. Ja JJ neiegūst tiesības piegādāt siltumenerģiju RS,

140tad vienlaicīgi netiek ražota un pārdota arī elektroenerģija,

141t.i., koģenerācijas stacija konkrētajā tirdzniecības nedēļā

142nestrādā. Tādējādi JJ ir būtiski realizēt siltumenerģiju, lai

143vienlaicīgi pārdotu elektroenerģiju obligātā iepirkuma

144ietvaros.

1459.6. Ņemot vērā faktiskos apstākļus tirgū (konstants un zināms

146pieprasījums katrā tirdzniecības nedēļā, ierobežota JJ

147kapacitāte, veids kā Latvenergo ir noteicis atlaides piešķiršanas

148nosacījumu: "Gadījumā, ja piedāvātais

149siltumenerģijas piegādes apjoms tiek samazināts, tad piegādājamās

150siltumenerģijas cena tiek noteikta (..)

151[augstāka]", rada situāciju, kurā vienmēr atlaides

152slieksnis tiek pārsniegts neatkarīgi no kopējā pieprasījuma,

153t.i., JJ piedāvātais apjoms vienmēr ir apjoms virs atlaides

154sliekšņa. Latvenergo, nosakot retroaktīvas atlaides piedāvājumos

155RS katrai tirdzniecības nedēļai noteica individuālu atlaides

156slieksni, turklāt apjoms, kurš tika ietekmēts ar atlaidēm, bija

157100 % konkrētajos tirgos attiecīgajās tirdzniecības nedēļās.

158Tādējādi JJ regulāri bija spiesta samazināt cenu, lai kompensētu

159RS retroaktīvo Latvenergo atlaidi.

1609.7. Kā konstatēts lēmuma 4.punktā, ņemot vērā JJ ierobežotās

161uzstādītās siltuma jaudas, Latvenergo ir ekskluzīvas tiesības

162piegādāt RS lielāko daļu siltumenerģijas konkrētajos tirgos.

163Latvenergo ir neizbēgams RS partneris. Latvenergo var piegādāt

164visu RS nepieciešamo siltumenerģijas apjomu pretēji kā JJ - 2100

165MWh nedēļā.

166Praksē, ja konkurē līdzīgi uzņēmumi, retroaktīvu atlaižu

167piemērošana parasti nerada būtisku ietekmi uz konkurenci, jo kad

168konkurenta pārdošanas apjomi pieaug, zaudējums no pircējam

169piedāvātās retroaktīvās atlaides, ja tas iegādājas produktu no

170konkurenta ārpus atlaides sistēmas, var tikt absorbēts,

171pamatojoties uz apjoma efektu, t.i., konkurētspējīgai cenai

172pretēji tuvojoties dominējošā uzņēmuma piedāvātajai cenai ar

173atlaidi.

174Lai JJ būtu iespēja radīt pretdarbību Latvenergo piemēroto

175retroaktīvo atlaižu ietekmei, JJ ievērojami jāpalielina

176koģenerācijas stacijas siltuma jauda, kas ir saistīts ar būtiskām

177investīcijām, lai radītu līdzvērtīgu piedāvājumu Latvenergo.

178Finanšu investīcijas ir būtiska barjera, turklāt saistīta ar

179lielu risku investīciju atgūšanā, jo nav prognozējams

180pieprasījuma pieaugums konkrētajos tirgos. Turklāt nav pamata

181uzskatīt, ka pieprasījums pieaugs līdz tādam apjomam, ka tirgū

182būtu lietderīgi darboties vēl vienam tikpat lielam tirgus

183dalībniekam kā Latvenergo.

184Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka JJ

185pretdarbības iespējas Latvenergo piemēroto retroaktīvo atlaižu

186ietekmei ir ierobežotas.

1879.8. Pieprasījums (RS prognozētais/nepieciešamais apjoms),

188saskaņā ar kuru tiek noteikts atlaides slieksnis, ir iepriekš

189zināms un konstants uz katru konkrēto tirdzniecības nedēļu, kādēļ

190Latvenergo var aprēķināt cenu, kura jāpiedāvā JJ, lai kompensētu

191RS zaudējumu, neiegūstot Latvenergo atlaidi. Rezultātā JJ ir

192jāpiedāvā ievērojami zemāka cena, kā Latvenergo, t.i., Latvenergo

193ir neizbēgams partneris RS, kādēļ ar nosacījuma atlaidi tas RS

194pieprasījuma "neapstrīdamo" daļu (t.i., daudzums, ko RS

195jebkurā gadījumā iegādātos no Latvenergo) izmantoja kā sviru, lai

196pazeminātu "apstrīdamās" (t.i., daudzums, par kuru RS

197var izdarīt izvēli starp Latvenergo un JJ) pieprasījuma daļas

198cenu, tādējādi radot stimulu RS sadarboties tikai ar Latvenergo.

199Konkrētajos lietas apstākļos, kuros konkrētie tirgi ir

200caurredzami un regulēti no valsts puses, Latvenergo retroaktīvo

201atlaižu shēmas radīto ietekmi uz konkurenci neattaisno ražošanas

202efektivitātes ieguvumi, ņemot vērā, ka pastāv citas efektivitātes

203nodošanas patērētājiem iespējas.