10. pants
1Latvenergo rīcības attaisnojamība un efektivitātes radītie
2ieguvumi
3Latvenergo nemin nevienu iemeslu, kādēļ Latvenergo rīcība,
4piemērojot atlaides, bijusi objektīvi nepieciešama. Latvenergo
5vienīgi norāda, ka 2008.gada augustā papildus 1950 MWh piegāde RS
6bija vitāli nepieciešama, lai nodrošinātu TEC-2 darbības drošību,
7tomēr minētā situācija neattaisno retroaktīvas atlaides
8noteikšanu Latvenergo mērķa sasniegšanai (skat. lēmuma
97.3.punktu).
10Latvenergo rīcība, nosakot atlaides RS, samazina RS
11siltumenerģijas iepirkuma izmaksas, un konkrētie efektivitātes
12ieguvumi ir Latvenergo rīcības rezultāts. Latvenergo rīcība rada
13apstākļus, kuros konkrētajās tirdzniecības nedēļās
14siltumenerģijas piegādes tiesības iegūst efektīvākā koģenerācijas
15stacija, nodrošinot ražošanu ar zemākajām izmaksām.
16Konkurences padomes ieskatā retroaktīvu atlaižu sistēma nav
17vienīgais veids, kā sasniegt Latvenergo ražošanas efektivitāti,
18ņemot vērā Lietas faktiskos apstākļus. Latvenergo ir iespēja
19noteikt cita veida atlaides, piem., progresīvas atlaides
20(atlaides, kuras tiek piešķirtas tikai uz apjomu, kurš pārsniedz
21noteiktu apjoma slieksni) vai noteikt zemāku cenu bez atlaides.
22Turklāt, ja Latvenergo mērķis būtu vienīgi nodot tālāk ražošanas
23efektivitātes ieguvumus RS un patērētājiem, Latvenergo varētu
24samazināt cenu arī elektroenerģijai.
25Kā norādīts lēmuma 3.punktā, JJ un Latvenergo piegādā
26siltumenerģiju RS, nevis tieši patērētājam. RS siltumenerģijas
27tarifus nosaka SPRK, kādēļ efektivitātes radīto ieguvumu nodošana
28patērētājiem īsā laika periodā ir ierobežota, bet ne neiespējama,
29ja RS regulāri samazinātu tarifus patērētājiem vai SPRK realizētu
30regulāru RS siltumenerģijas tarifu pārskatīšanu. Tomēr RS
31nedarbojas konkurences apstākļos, un RS interese nav samazināt
32siltumenerģijas cenu patērētājiem, tādēļ efektivitātes ieguvumu
33nodošana tālāk patērētājiem būtu realizējama tikai SPRK,
34realizējot tai ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu
35regulatoriem" 20.pantu piešķirtās tiesības. Pretējā gadījumā
36īsā laika periodā RS siltumenerģijas iepirkuma cenas
37samazināšanās izpaužas kā RS ienākumu pieaugums.
38Pat ja efektivitātes ieguvumi tiek nodoti tālāk patērētājiem
39ilgākā laika periodā, Konkurences padomes ieskatā tie neatsver
40negatīvo ietekmi uz konkurenci, Latvenergo piemērojot
41retroaktīvas atlaides. Konkrētajos tirgos darbojas tikai JJ un
42Latvenergo. Latvenergo spēj nodrošināt visu RS nepieciešamo
43siltumenerģijas apjomu konkrētajos tirgos. Kā norādīts lēmuma
444.punktā saskaņā ar RS izstrādāto Labā krasta siltumtīklu un
45siltuma avotu izmantošanas un attīstības biznesa plānu laika
46posmam no 2006.gada līdz 2018.gadam, kā arī ņemot vērā pašreizējo
47un prognozējamo ekonomisko situāciju, papildus siltuma avoti
48Rīgas pilsētas Daugavas labajā krastā nav nepieciešami. Ņemot
49vērā minēto, paredzams, ka JJ un Latvenergo tuvākajā nākotnē būs
50vienīgie tirgus dalībnieki konkrētajos tirgos.
51JJ ir ieguvusi tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā
52iepirkuma ietvaros, kādēļ tās koģenerācijas stacija ir
53izpildījusi nosacījumus (kvalitātes un lietderības), ko nosaka
54likumdošana. RS ir piekritis iepirkt siltumenerģiju no JJ,
55tādējādi nevar uzskatīt, ka JJ siltumenerģija būtu
56nekvalitatīvāka par Latvenergo piedāvājumu. Vienīgais faktors,
57kādēļ JJ ir nekonkurētspējīga, ir tās nepietiekamā siltuma jauda.
58Tomēr nebūtu loģiski uzskatīt, ka pie konkrētajiem tirgus
59apstākļiem tirgū būtu lietderīgi darboties vēl vienam tikpat
60lielam tirgus dalībniekam kā Latvenergo. Latvenergo ir vēsturiski
61veidojies dabīgais monopols. Ņemot vērā Latvenergo tirgus varu un
62tai ar normatīvajiem aktiem uzliktos pienākumus kā publiskajam
63operatoram (Elektroenerģijas tirgus likuma 1.panta 16.punkts), kā
64arī Latvenergo un JJ atšķirīgos apstākļus dēļ normatīvā
65regulējuma, efektīva konkurence konkrētajos tirgos ir
66ierobežota.
67Apjoms, kurš tiek ietekmēts ar atlaidēm, ir 100 % konkrētajos
68tirgos attiecīgajās tirdzniecības nedēļās, kādēļ Latvenergo
69atlaižu sistēma nemudina JJ palielināt jaudas vai tirgū ienākt
70jauniem tirgus dalībniekiem. Pat ja Latvenergo spēj nodrošināt
71visu RS nepieciešamo siltumenerģijas apjomu, un JJ apjoms pēc
72būtības nav nepieciešams tirgū, Konkurences padome uzskata, ka
73konkurences apstākļu saglabāšana tirgū ir būtiska, jo sniedz
74labumu patērētājiem - zemākas izmaksas par siltumenerģiju. Ja
75nebūtu konkurences, Latvenergo nebūtu nekādas motivācijas arī
76turpmāk radīt ieguvumus, kuri pamatojas uz efektivitāti, un nodot
77tos tālāk patērētājam. Ja nav atlikušās konkurences un tuvākajā
78laikā tirgū negrasās ienākt jauns dalībnieks, sāncensības un
79konkurences procesa aizsardzība ir svarīgāka nekā potenciālie
80efektivitātes radīti ieguvumi. Tādējādi Latvenergo rīcība,
81piemērojot retroaktīvu atlaižu sistēmu kā konkurences līdzekli,
82pat ja tā rada efektivitātes ieguvumus, nav attaisnojama.
83Konkurences aizsargāšana konkrētajā situācijā ir svarīgāka, jo
84savstarpējā uzņēmumu konkurence ir viens no galvenajiem
85ekonomikas efektivitātes dzinējspēkiem, kādēļ patērētāju ieguvums
86no tās ilgākā laika periodā ir vērtējams augstāk nekā īslaicīgs
87efektivitātes ieguvums, ņemot vērā Latvenergo rīcības negatīvo
88ietekmi uz konkurenci (vienīgo konkurentu). Ņemot vērā
89iepriekšminēto, Latvenergo 31.07.2009. vēstulē norādītie
90argumenti, ka Konkurences padome aizsargā vienīgi JJ intereses un
91secina, ka retroaktīvas atlaides ir per se nelikumīgas,
92nevērtējot patērētāju intereses, ir noraidāmi.
93Vienlaicīgi Konkurences padome norāda, ka ar jebkādu atlaižu
94piemērošanas aizliegumu Latvenergo, JJ un Latvenergo konkurence
95konkrētajos tirgos nebūtu iespējama. Latvenergo nebūtu intereses
96samazināt siltumenerģijas cenu par visu apjomu zemāku kā SPRK
97apstiprinātais tarifs, jo JJ, ņemot vērā tās rīcību, kā norādīts
98lēmuma 9.2.punktā, jebkurā gadījumā noteiktu zemāku
99siltumenerģijas cenu, un patērētāji nesaņemtu ražošanas
100efektivitātes ieguvumus no Latvenergo un JJ konkurences, kura
101pastāvētu tikai formāli.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.