Par lietas izpētes izbeigšanu

10. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Latvenergo rīcības attaisnojamība un efektivitātes radītie

ieguvumi

Latvenergo nemin nevienu iemeslu, kādēļ Latvenergo rīcība,

piemērojot atlaides, bijusi objektīvi nepieciešama. Latvenergo

vienīgi norāda, ka 2008.gada augustā papildus 1950 MWh piegāde RS

bija vitāli nepieciešama, lai nodrošinātu TEC-2 darbības drošību,

tomēr minētā situācija neattaisno retroaktīvas atlaides

noteikšanu Latvenergo mērķa sasniegšanai (skat. lēmuma

7.3.punktu).

Latvenergo rīcība, nosakot atlaides RS, samazina RS

siltumenerģijas iepirkuma izmaksas, un konkrētie efektivitātes

ieguvumi ir Latvenergo rīcības rezultāts. Latvenergo rīcība rada

apstākļus, kuros konkrētajās tirdzniecības nedēļās

siltumenerģijas piegādes tiesības iegūst efektīvākā koģenerācijas

stacija, nodrošinot ražošanu ar zemākajām izmaksām.

Konkurences padomes ieskatā retroaktīvu atlaižu sistēma nav

vienīgais veids, kā sasniegt Latvenergo ražošanas efektivitāti,

ņemot vērā Lietas faktiskos apstākļus. Latvenergo ir iespēja

noteikt cita veida atlaides, piem., progresīvas atlaides

(atlaides, kuras tiek piešķirtas tikai uz apjomu, kurš pārsniedz

noteiktu apjoma slieksni) vai noteikt zemāku cenu bez atlaides.

Turklāt, ja Latvenergo mērķis būtu vienīgi nodot tālāk ražošanas

efektivitātes ieguvumus RS un patērētājiem, Latvenergo varētu

samazināt cenu arī elektroenerģijai.

Kā norādīts lēmuma 3.punktā, JJ un Latvenergo piegādā

siltumenerģiju RS, nevis tieši patērētājam. RS siltumenerģijas

tarifus nosaka SPRK, kādēļ efektivitātes radīto ieguvumu nodošana

patērētājiem īsā laika periodā ir ierobežota, bet ne neiespējama,

ja RS regulāri samazinātu tarifus patērētājiem vai SPRK realizētu

regulāru RS siltumenerģijas tarifu pārskatīšanu. Tomēr RS

nedarbojas konkurences apstākļos, un RS interese nav samazināt

siltumenerģijas cenu patērētājiem, tādēļ efektivitātes ieguvumu

nodošana tālāk patērētājiem būtu realizējama tikai SPRK,

realizējot tai ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu

regulatoriem" 20.pantu piešķirtās tiesības. Pretējā gadījumā

īsā laika periodā RS siltumenerģijas iepirkuma cenas

samazināšanās izpaužas kā RS ienākumu pieaugums.

Pat ja efektivitātes ieguvumi tiek nodoti tālāk patērētājiem

ilgākā laika periodā, Konkurences padomes ieskatā tie neatsver

negatīvo ietekmi uz konkurenci, Latvenergo piemērojot

retroaktīvas atlaides. Konkrētajos tirgos darbojas tikai JJ un

Latvenergo. Latvenergo spēj nodrošināt visu RS nepieciešamo

siltumenerģijas apjomu konkrētajos tirgos. Kā norādīts lēmuma

4.punktā saskaņā ar RS izstrādāto Labā krasta siltumtīklu un

siltuma avotu izmantošanas un attīstības biznesa plānu laika

posmam no 2006.gada līdz 2018.gadam, kā arī ņemot vērā pašreizējo

un prognozējamo ekonomisko situāciju, papildus siltuma avoti

Rīgas pilsētas Daugavas labajā krastā nav nepieciešami. Ņemot

vērā minēto, paredzams, ka JJ un Latvenergo tuvākajā nākotnē būs

vienīgie tirgus dalībnieki konkrētajos tirgos.

JJ ir ieguvusi tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā

iepirkuma ietvaros, kādēļ tās koģenerācijas stacija ir

izpildījusi nosacījumus (kvalitātes un lietderības), ko nosaka

likumdošana. RS ir piekritis iepirkt siltumenerģiju no JJ,

tādējādi nevar uzskatīt, ka JJ siltumenerģija būtu

nekvalitatīvāka par Latvenergo piedāvājumu. Vienīgais faktors,

kādēļ JJ ir nekonkurētspējīga, ir tās nepietiekamā siltuma jauda.

Tomēr nebūtu loģiski uzskatīt, ka pie konkrētajiem tirgus

apstākļiem tirgū būtu lietderīgi darboties vēl vienam tikpat

lielam tirgus dalībniekam kā Latvenergo. Latvenergo ir vēsturiski

veidojies dabīgais monopols. Ņemot vērā Latvenergo tirgus varu un

tai ar normatīvajiem aktiem uzliktos pienākumus kā publiskajam

operatoram (Elektroenerģijas tirgus likuma 1.panta 16.punkts), kā

arī Latvenergo un JJ atšķirīgos apstākļus dēļ normatīvā

regulējuma, efektīva konkurence konkrētajos tirgos ir

ierobežota.

Apjoms, kurš tiek ietekmēts ar atlaidēm, ir 100 % konkrētajos

tirgos attiecīgajās tirdzniecības nedēļās, kādēļ Latvenergo

atlaižu sistēma nemudina JJ palielināt jaudas vai tirgū ienākt

jauniem tirgus dalībniekiem. Pat ja Latvenergo spēj nodrošināt

visu RS nepieciešamo siltumenerģijas apjomu, un JJ apjoms pēc

būtības nav nepieciešams tirgū, Konkurences padome uzskata, ka

konkurences apstākļu saglabāšana tirgū ir būtiska, jo sniedz

labumu patērētājiem - zemākas izmaksas par siltumenerģiju. Ja

nebūtu konkurences, Latvenergo nebūtu nekādas motivācijas arī

turpmāk radīt ieguvumus, kuri pamatojas uz efektivitāti, un nodot

tos tālāk patērētājam. Ja nav atlikušās konkurences un tuvākajā

laikā tirgū negrasās ienākt jauns dalībnieks, sāncensības un

konkurences procesa aizsardzība ir svarīgāka nekā potenciālie

efektivitātes radīti ieguvumi. Tādējādi Latvenergo rīcība,

piemērojot retroaktīvu atlaižu sistēmu kā konkurences līdzekli,

pat ja tā rada efektivitātes ieguvumus, nav attaisnojama.

Konkurences aizsargāšana konkrētajā situācijā ir svarīgāka, jo

savstarpējā uzņēmumu konkurence ir viens no galvenajiem

ekonomikas efektivitātes dzinējspēkiem, kādēļ patērētāju ieguvums

no tās ilgākā laika periodā ir vērtējams augstāk nekā īslaicīgs

efektivitātes ieguvums, ņemot vērā Latvenergo rīcības negatīvo

ietekmi uz konkurenci (vienīgo konkurentu). Ņemot vērā

iepriekšminēto, Latvenergo 31.07.2009. vēstulē norādītie

argumenti, ka Konkurences padome aizsargā vienīgi JJ intereses un

secina, ka retroaktīvas atlaides ir per se nelikumīgas,

nevērtējot patērētāju intereses, ir noraidāmi.

Vienlaicīgi Konkurences padome norāda, ka ar jebkādu atlaižu

piemērošanas aizliegumu Latvenergo, JJ un Latvenergo konkurence

konkrētajos tirgos nebūtu iespējama. Latvenergo nebūtu intereses

samazināt siltumenerģijas cenu par visu apjomu zemāku kā SPRK

apstiprinātais tarifs, jo JJ, ņemot vērā tās rīcību, kā norādīts

lēmuma 9.2.punktā, jebkurā gadījumā noteiktu zemāku

siltumenerģijas cenu, un patērētāji nesaņemtu ražošanas

efektivitātes ieguvumus no Latvenergo un JJ konkurences, kura

pastāvētu tikai formāli.