Vairogs4. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Cemex zemu cenu
stratēģija un nolūks
Konkurences padome izvērtēja Cemex un
vairāku transportbetona ražotāju piemērotās transportbetona
realizācijas cenas laika periodā no 2007.gada janvārim līdz
2008.gada augustam. Transportbetona ražotāju sortimentā ir dažādu
marku transportbetoni, kuru skaits pārsniedz 10 (piemēram, B5,
B10, B20 utt.). Katram no šiem produktiem izejvielu sastāvs,
proporcijas un īpašības atšķiras. Tas nozīmē, ka var atšķirties
arī to ražošanas izmaksas un arī cena. Iesniedzēji kā pierādījumu
Iesniegumam pievienoja pavadzīmi par transportbetona markas B20
realizāciju. Papildus saskaņā ar tirgus dalībnieku sniegto
informāciju (SIA "HC Betons" un Konkurences padomes
pārstāvju 24.02.2009. sarunu protokols) "(..) situācija
betona markas B20 realizācijā, ražošanā, izmaksās atspoguļo
situāciju kopumā. B20 veido 20 - 30 % no kopējā ražošanas apjoma.
(..)". Informācija, kas atspoguļota 2.attēlā, liecina,
ka Cemex visu transportbetona marku mēneša vidējā cena lielāko
daļu lietā apskatāmajā periodā bija būtiski zem izmaksām, kas
ļauj secināt, ka pārējo marku transportbetona cenu politika Cemex
bija līdzīga kā B20 markas transportbetona cenu politika (pat ja
kādas transportbetona markas cena kādā laika periodā bija
atšķirīga). Tāpēc ir pamatoti izvēlēties B20 markas
transportbetona (2016A41R) cenas dažādu ražotāju transportbetona
cenu salīdzināšanai.
5.tabula.
Transportbetona ražotāju transportbetona 2016A1R mēnesī vidējās
realizācijas cenas
Mēnesis/
Gads
Transportbetona realizācijas
cenas (ar piegādi) pa mēnešiem no 2007.gada janvāra līdz
2008.gada augustam, (LVL/m3)
AS "MB Betons"
SIA "HC Betons"
Cemex
SIA "Rudus"
SIA "Eksim Trans"
SIA "Baltijas
Betonmix"
SIA "Kolle Beton"
SIA "BMGS"
SIA "Betons 97"
SIA "ACB Betons"
01.2007.
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
02.2007.
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
03.2007.
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
04.2007.
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
05.2007.
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
06.2007.
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
07.2007.
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
08.2007.
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
09.2007.
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
5.tabulas
turpinājums
Mēnesis/
Gads
AS "MB Betons"
SIA "HC Betons"
Cemex
SIA "Rudus"
SIA "Eksim Trans"
SIA "Baltijas
Betonmix"
SIA "Kolle Beton"
SIA "BMGS"
SIA "Betons 97"
SIA "ACB Betons"
10.2007.
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
11.2007.
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
12.2007.
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
01.2008.
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
02.2008.
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
03.2008.
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
04.2008.
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
05.2008.
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
06.2008.
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
07.2008.
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
08.2008.
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
3.attēls. Transportbetona ražotāju
transportbetona 2016A41R vidējo realizācijas cenu
(LVL/m3) dinamika
(*)
Salīdzinot dažādu transportbetona
ražotāju transportbetona B20 (2016A41R) realizācijas cenas
3.attēlā, Konkurences padome konstatē, ka lielāko daļu lietā
analizētajā periodā zemākā mēneša vidējā transportbetona
realizācijas cena bija Cemex. Šāda cenu dinamika ļauj secināt, ka
gan Cemex, gan SIA "Baltijas Betonmix" veicināja cenu
pazemināšanos, tādējādi abu minēto uzņēmumu stratēģija bija
noteikt zemāku cenu nekā konkurentam, izņemot (*), kad, kā
liecina cenu izmaiņu dinamika, SIA "Baltijas Betonmix"
ir periodiski atkāpusies no uzsāktās zemu cenu stratēģijas, kamēr
Cemex lielākoties turpināja pārspēt konkurentu piedāvājumus,
piedāvājot zemu cenu (*). Tādējādi secināms, ka Cemex bija nolūks
piemērot pārmērīgi zemu cenu stratēģiju, jo lielāko daļu lietā
analizētajā periodā Cemex vidēji noteica zemāku cenu nekā
konkurenti, tādējādi piespiežot konkurentus sekot Cemex zemu cenu
politikai tirgū.
Cemex viedokļa izvērtējums
Cemex uzskata, ka
Konkurences padome nepareizi veica transportbetona cenu
salīdzināšanu starp vairākiem konkurentiem. Cemex norāda, ka
"(..) transportbetona marka B20 realizācijā, ražošanā un
izmaksās tikai aptuveni atspoguļo kopējo situāciju par visu marku
transportbetonu.
Konkurences padome transportbetona
markas B20 izvēli cenu salīdzināšanai pamato lēmumā iepriekš.
Cemex norāda, ka
KP secinājums, ka vērtējamā periodā viszemākās transportbetona
B20 (2016A41R) cenas bija Cemex, ir nepamatots un neatbilst
pierādījumiem (t.i., vairāku konkurentu cenu piedāvājumiem),
kurus Cemex iesniegusi lietā. Cemex konkurenti regulāri piedāvāja
klientiem zemākas transportbetona B20 cenas nekā Cemex un panāca
galīgas vienošanās ar klientiem par transportbetona piegādi, kuru
arī veica. Lai saprastu tajā laikā (2007.gads un 2008.gada 8
mēneši) izveidojušos situāciju transportbetona tirgū, tā
jāanalizē plašākā kontekstā, ņemot vērā ne tikai kādu cenu kādā
brīdī, bet visas šīs ražošanas nozares attīstību
kopumā".
Konkurences padome noraida Cemex
argumentu un norāda, ka salīdzināšana tika veikta starp 10
transportbetona ražotājiem, kurus kā lielākos konkurentus
norādīja aptaujātie tirgus dalībnieki. No šiem 10 tirgus
dalībniekiem Konkurences padome pieprasīja iesniegt katra mēneša
vidējo transportbetona markas B20 realizācijas cenu.
Salīdzināšana tika veikta par visu lietā apskatāmo periodu
(2007.gadā un no 2008.gada janvāra līdz augustam), un, kā redzams
3.attēlā, lielākajā daļā analizētajā periodā Cemex cenas vidēji
ir zemākas nekā konkurentu cenas, izņemot periodus (*), kad SIA
"Baltijas Betonmix" cenas bija zemākas. Konkurences
padome neapšauba, ka kādā konkrētā darījumā cita ražotāja cena
varētu būt zemāka nekā Cemex, tomēr Konkurences padomes ieskatā
cenu novērtēšana, izmantojot mēneša vidējās vērtības, ir pamatota
un objektīva, jo īpaši, ja cenas klientiem tiek piemērotas
individuāli pēc vienošanās, kā norāda Cemex.
Cemex norāda, ka
laika periodā no 2006. līdz 2008.gadam transportbetona tirgū
ienāca vairāki jauni tirgus dalībnieki. Ekonomiskās krīzes
ietekmē transportbetona cenas nokrita, bija vērojams liels t.s.
"melno" darījumu skaits (nenomaksājot nodokļus). Cemex
norādīja, ka Konkurences padome savos secinājumos nav vērtējusi
"pelēkās" ekonomikas klātbūtni un tai būtu nepieciešams
izpētīt un ņemt vērā "melnos" darījumus. Par šo praksi
liecinot internetā atrodamie sludinājumi par transportbetona
pārdošanu par ļoti lētām cenām. Cemex uzskata, ka ņemot vērā
minētos argumentus, Konkurences padomes secinājums, ka Cemex ir
viszemākās cenas, nav pamatots.
Konkurences padome nepiekrīt Cemex
uzskatam, ka tai būtu jāizvērtē transportbetona realizācijas
cenas grāmatvedībā neuzskaitītajos darījumos, lai izvērtētu, vai
Cemex ir zemākās transportbetona cenas. Konkurences padome ir
konstatējusi, ka citi tirgus dalībnieki seko Cemex cenu
politikai, kas ļauj secināt, ka grāmatvedībā neuzskaitītie
darījumi būtiski neietekmē konkurenci.
Cemex 07.09.2009.
vēstulē Nr.434/09/2009 norāda, ka 2006.gada janvārī Rīgā darbojās
19 transportbetona ražotnes, savukārt 2008.gada janvārī - 38.
Transportbetona ražotņu un tirgus dalībnieku skaita pieaugums ir
izskaidrojams ar strauji augošajiem būvniecības apjomiem minētajā
laika periodā. 2007.gada beigās un 2008.gada sākumā bija jūtams
būvniecības apjomu kritums un līdz ar to pieprasījuma
samazināšanās, kas skaidrojams ar ekonomikas lejupslīdi valstī
kopumā. Cemex norāda, ka, "palielinoties piedāvājumam un
augot lēnāk vai pat krītot pieprasījumam, cenu samazinājums nav
izbēgams".
Konkurences padome norāda, ka
relatīvi zems pieprasījums var radīt ražošanas kapacitātes
pārpalikumu, kas var būt cēlonis tirgus dalībnieku cenu
noteikšanai zem izmaksām bez nolūka piemērot pārmērīgi zemas
cenas. Uzņēmumi var izlemt palikt tirgū un paciest zaudējumus,
cenšoties izdzīvot un cerot uz pieprasījuma pieaugumu nākotnē.
Tomēr, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma nesabalansētību,
daļa konkurentu var izlemt atstāt tirgu, tādējādi atsevišķās
situācijās zemu cenu piemērošanu nevar uzskatīt par plēsonīgu,
bet tā norāda uz tirgus pašregulāciju. Konkurences padome
neapšauba Cemex viedokli, ka tirgus krituma periodā cenu līmeņa
samazināšanās ir likumsakarīga, tomēr arī tirgus krituma periodā
dominējoša uzņēmuma ļaunprātīga rīcība - pārmērīgi zemu cenu
stratēģijas piemērošana ir iespējama. Tādējādi dominējošais
uzņēmums var izmantot tirgus kritumu, lai nostiprinātu savu
pozīciju tirgū, izspiežot no tirgus konkurentus un radot
nepārvaramas barjeras jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai
tirgū.
Transportbetona tirgus ir tieši
atkarīgs no aktivitātes būvniecības tirgū, un būvniecības
aktivitātes samazināšanās var būt iemesls cenu kritumam tirgū. Kā
liecina Cemex sniegtā informācija (07.09.2009. vēstule
Nr.434/09/2009), Rīgas reģionā 2008.gadā transportbetona
pieprasījuma apjoms bija lielāks nekā 2007.gadā, t.i., 2007.gadā
~ 930 - 950 tūkst.m3 un 2008.gadā ~ 950 - 980
tūkst.m3, kas liecina, ka būvniecības kritums nesākās
2007.gada beigās, kā norāda Cemex. Publiski pieejamā
informācija15 apliecina, ka kritums būvniecībā sākās ~
2008.gada vidū. Minēto apstiprina arī CSP informācija par
būvniecības produkcijas apjoma izmaiņām16. Tajā pašā
laikā 2. un 3.attēlā sniegtā informācija liecina, ka Cemex jau
2007.gada februārī vidēji noteica cenu zem izmaksām un arī zemāku
nekā konkurentiem un turpināja zemu cenu stratēģiju (*)
Cemex norāda, ka
tās cenas lietā analizētajā periodā bija tādas pašas kā
konkurentiem, par ko liecina Cemex iesniegtie pierādījumi (citu
transportbetona tirgus dalībnieku preču pavadzīmes) lietā.
Pierādījumi lietā liecina, ka Cemex
atsevišķos gadījumos nav noteicis zemāku cenu nekā konkurentam,
tomēr, kā liecina informācija 3.attēlā, lielāko daļu lietā
analizētajā periodā Cemex vidēji noteica zemāku cenu nekā
konkurenti. Kā iespējamais attaisnojums pārmērīgi zemu cenu
noteikšanai var būt reakcija uz citu konkurentu līdzīgu rīcību.
Kā Konkurences padome secina lēmumā iepriekš, ir saskatāms Cemex
nolūks piemērot pārmērīgi zemu cenu stratēģiju, jo lielāko daļu
lietā analizētajā periodā Cemex vidēji noteica zemāku cenu nekā
konkurenti, tādējādi pārspējot konkurentu piedāvājumus, regulāri
piedāvājot zemāku cenu (*), un piespiežot konkurentus sekot Cemex
zemu cenu politikai tirgū. Līdz ar to Konkurences padome secina,
ka citi tirgus dalībnieki sekoja Cemex cenu politikai, nevis
Cemex sekoja citu tirgus dalībnieku cenu politikai. Jākonstatē
arī, ka Cemex ir pieejami papildu finanšu līdzekļi,
šķērssubsidējot tos no peļņas vājas konkurences tirgū, kas
nepieciešami, lai būtu iespējams piespiest citus tirgus
dalībniekus sekot cenu politikai ilgstošā laika periodā, bet
citiem tirgus dalībniekiem šādas iespējas nav.
Ņemot vērā Cemex dominējošo stāvokli
cementa tirgū, Cemex ir īpaša atbildība, lai neierobežotu
konkurenci transportbetona tirgū. Eiropas tiesa
spriedumos17 ir nostiprinājusi viedokli, ka
"lai arī ir jāpieņem, ka fakts, ka uzņēmums atrodas
dominējošā stāvoklī, nevarētu būt par pamatu, lai liegtu tam
aizsargāt savas komerciālās intereses, ja tas sastopas ar
konkurentu ietekmi, un šādiem uzņēmumiem jādod tiesības veikt
saprātīgus soļus, kurus tie uzskata par atbilstošiem tā interešu
aizsardzībai, dominējošā uzņēmuma rīcība nevar tikt atbalstīta,
ja tās patiesais nolūks ir stiprināt tā dominējošo pozīciju un
ļaunprātīgi to izmantot". Tādējādi, ņemot vērā
dominējošo stāvokli vienā tirgū, tirgus dalībnieka rīcība citā
tirgū, pārdodot preces vai pakalpojumus zem izmaksām, konkrētas
lietas apstākļos, jo īpaši ņemot vērā šādas rīcības nolūku, var
tikt vērtēta kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.
Cemex norāda, ka
tai nav interese izslēgt konkurentus no tirgus, jo tādējādi tā
iznīcinātu savus klientus cementa tirgū. Cemex norāda, ka tas
nebūtu saprātīgi, jo tas atņemtu cementa pārdošanas apjomus.
Konkurences padome secina, ka,
izslēdzot konkurentus transportbetona tirgū, Cemex visticamāk
nezaudētu cementa realizācijas apjomus, jo varētu tos realizēt ar
sava transportbetona biznesa starpniecību, turklāt iegūt lielākus
ieņēmumus transportbetona tirgū novājinātas konkurences
apstākļos.