4. pants

1Šāda tirgus dalībnieka vienpusējas

2rīcības ierobežošanas izpratne ir nostiprināta arī Padomes

32002.gada 16.decembra regulā Nr. 1/2003 "Par to konkurences

4noteikumu īstenošanu, kas noteikti [Eiropas Kopienas dibināšanas]

5līguma 81. un 82.pantā"8 (turpmāk - regula

6Nr. 1/2003). Saskaņā ar regulas Nr. 1/2003 3.panta otro daļu,

7regula 1/2003 neliedz dalībvalstīm noteikt tirgus dalībnieku

8vienpusējai rīcībai stingrākus ierobežojumus par tiem, kas

9paredzēti Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk -

10Līgums) 102.pantā. Tādējādi dalībvalstis savā teritorijā var

11noteikt kā zemāku dominējošā stāvokļa slieksni, tā aizliegt

12darbību, kura nav uzskatāma par aizliegtu saskaņā ar Līguma

13102.pantu.9 Šādi dalībvalstu noteikumi var attiekties

14uz ļaunprātīgu rīcību, kas vērsta pret ekonomiski atkarīgiem

15(vājākiem) tirgus dalībniekiem.10 Šādā aspektā,

16piemēram, Vācijas Konkurences likumā, papildus klasiskā

17dominējošā stāvokļa regulējumam, paredzēti stingrāki vienpusējas

18rīcības ierobežojumi tirgus dalībniekiem ar ievērojamu tirgus

19varu, kuri vēl nav sasnieguši dominances līmeni.11

20Līdzīgi arī Francijas Komerckodekss paredz aizliegumu tirgus

21dalībniekiem, nesasniedzot klasisko dominējošo stāvokli,

22ļaunprātīgi izmantot savu tirgus varu pret ekonomiski atkarīgiem

23klientiem vai piegādātājiem.12