1. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Konkrētie tirgi
Konkrētais tirgus Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē
ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto
ģeogrāfisko tirgu. Atbilstoši Konkurences likuma 1.panta
5.punktam "konkrētās preces tirgus - noteiktās preces
tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo
noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā
pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes
un lietošanas īpašības". Savukārt atbilstoši Konkurences
likuma 1.panta 3.punktam "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus
- ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās
preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem,
un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām
teritorijām".
1.1. Konkrētās preces tirgus
SIA "Melons" darbība ir saistīta ar interneta
portāla www.kurpirkt.lv uzturēšanu. Šī interneta portāla, līdzīgi
kā interneta portāla www.salīdzini.lv, būtība ir izvietot
informāciju par dažādu interneta veikalu piedāvājumiem (precēm,
to cenām). Šo izziņas informāciju var izmantot interneta
lietotāji, meklējot iespējas iegādāties vajadzīgas preces un
salīdzinot cenas dažādos interneta veikalos. Interneta portāls
satur vairāku (lielākajiem portāliem Latvijā - vairāku simtu)
interneta veikalu bannerus, uz kuriem "uzklikšķinot",
"atveras" attiecīga interneta veikala lapa (tīmekļa
vietne) ar informāciju par precēm (piedāvājumiem).
Konkurences padome konstatēja, ka pastāv šādi divi galvenie
varianti, kā potenciālais pircējs caur interneta resursiem var
nonākt līdz sev nepieciešamai informācijai par interneta veikalu
piedāvājumiem:
- potenciālais pircējs var meklēt interesējošo piedāvājumu
sākotnēji caur interneta meklētāju, tādu, kā, piemēram,
Google. Tika konstatēts, ka, izmantojot šo iespēju,
potenciālais pircējs var iziet cauri vismaz 3 interneta
resursiem, kamēr atrod vajadzīgo informāciju - caur interneta
meklētāju un pēc tam vai nu nonāk līdz interneta veikala lapai,
kuras atrašana meklētāja datu bāzē prasa papildus laiku (dažreiz
ievērojamu, jo interneta meklētāji parasti satur tūkstošiem
banneru par potenciālam pircējam interesējošo tēmu, bet ne
konkrētu informāciju par vajadzīgas preci un tās cenu), vai nu
nonāk līdz specializētajiem piedāvājumu (t.sk. cenu)
salīdzināšanas portāliem, piemēram, www.salīdzini.lv. Piedāvājumu
salīdzināšanas portālā ir izvietoti vairāku interneta veikalu,
kuru piedāvājums atbilst potenciālā pircēja pieprasījumam,
banneri. Potenciālam pircējam var nebūt nepieciešams izmantot
"pa vidu" piedāvājumu salīdzināšanas portālā izvietoto
informāciju, ja nepieciešamo informāciju sniedz interneta
meklētājs uzreiz, bet tas atkarīgs no pieprasījuma noformulēšanas
un konkrētas meklējamās tēmas2;
- potenciālais pircējs var arī neizmantot interneta meklētāja
servisu un meklēt informāciju uzreiz caur piedāvājumu
salīdzināšanas portālu, īpaši ņemot vērā, ka pircēja vajadzībām
vairāk atbilst portāla pakalpojumi, kas tieši specializējas uz
informācijas par pirkšanu/pārdošanu, nevis vispārējo informāciju
sniedzošs interneta meklētājs.
Meklējot informāciju par precēm un to cenām, potenciālam
pircējam svarīgi ir, lai meklēšanas laiks būtu pēc iespējas
īsāks. Tā kā piedāvājumu salīdzināšanas portāli ir uz
piedāvājumiem specializēti portāli, secināms, ka plašas
informācijas par interneta veikalu piedāvājumiem meklēšana caur
specializētajiem portāliem ir ātrāka un konkrētāka (mērķēta tieši
uz konkrētas preces atrašanu uzreiz cenu salīdzinošā formātā)
nekā caur vispārēja rakstura interneta meklētājiem. Vienlaikus
jānorāda, ka informācijas meklēšanas ātrumu un "mērķa
informācijas iegūšanu" tieši ietekmē informācijas
pieprasījuma precīzs formulējums.
Ņemot vērā minēto, Konkurences padome uzskata par pamatotu
piedāvājumu salīdzināšanas portālu pakalpojumu izdalīt kā
atsevišķu tirgu no vispārējā rakstura informācijas interneta
meklētāju pakalpojumiem.
Ievērojot interneta portālu darbības specifiku, Konkurences
padome konstatē, ka tirgus, kurā darbojas piedāvājumu
salīdzināšanas portāli, ir divpusējs (t.s. "platformas"
tirgus), tas iedalās starp informācijas izvietotājiem-interneta
veikaliem no vienas puses un informācijas
meklētājiem-potenciāliem šo interneta veikalu klientiem (preču
pircējiem) no otras puses. Šajā platformā "satiekas"
patērētāji, kas meklē iespējas iegādāties noteiktas preces par
iespējami zemāko cenu, un preču pārdevēji, kuri izvieto
informāciju par piedāvātajām precēm šajā interneta telpā.
Platformām sekmīgai darbība jāievēro princips, ka, jo lielāka ir
auditorija vienā no platformas pusēm, jo lielāka auditorija būs
arī otrajā pusē, t.i., platformu pušu savstarpējas mijiedarbības
princips. Šajā gadījumā tas nozīmē to, ka, jo lielāks ir portāla
lietotāju-potenciālo pircēju skaits, jo pievilcīgāks šis portāls
ir informācijas izvietotājiem-interneta veikaliem. Un otrādi - jo
lielāks interneta veikalu skaits izvieto informāciju par saviem
piedāvājumiem, jo visaptverošāka ir šī informācija - jo vairāk
potenciālo pircēju apmeklēs portālu.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, kā arī zemāk izklāstītajiem
argumentiem, Konkurences padome lietā ir noteikusi divus
konkrētās preces tirgus:
1) informācijas par interneta veikalu piedāvājumiem sniegšanas
pakalpojuma tirgus (pakalpojuma sniedzējs - portāls, pakalpojuma
saņēmējs - pircējs);
2) informācijas par interneta veikalu piedāvājumiem
izvietošanas piedāvājumu salīdzināšanas portālos pakalpojuma
tirgus (pakalpojuma sniedzējs - portāls, pakalpojuma saņēmējs -
interneta veikals).
1.1.1. Informācijas par interneta
veikalu piedāvājumiem sniegšanas pakalpojumu tirgus
Informācijas par interneta veikalu piedāvājumiem sniegšanas
pakalpojumi dod iespēju ikvienam interneta lietotājam atrast un
salīdzināt interneta veikalos esošo preču cenas un preču klāstu
vienotā sistēmā. Piedāvājumu salīdzināšanas portālu galvenais
darbības princips ir ļaut patērētājam ātrā veidā sameklēt sev
izvēlētās preces cenu, piegādes izmaksas, turklāt ir iespēja
salīdzināt vairāku veikalu piedāvājumus.
Piedāvājumu salīdzināšanas portāls ir meklēšanas sistēma, kurā
interneta veikali ievieto savus piedāvājumus par precēm, kas ir
nopērkami interneta veikalā vienā kopīgā sarakstā, kas
patērētājam ir aplūkojams vienkopus. Ar komplekso meklēšanas
funkciju piedāvājumu salīdzināšanas portālā potenciālais pircējs
var meklēt pēc konkrētām iezīmēm sev vēlamo preci, piemēram, pēc
sadaļas nosaukuma, interneta vidū tas tiek saukts par
"atslēgas vārdu". Parasti patērētāja rīcībā ir
sekojošas filtrācijas funkcijas:
1) šķirošana pēc cenas;
2) piegādes cena;
3) uzņēmēja komentāri;
4) pircēja komentāri;
5) citu klientu viedoklis;
6) kā arī pastāv citas funkcijas (tās atkarīgs no portāla
darbības un uzbūves).
Parasti potenciālie pircēji apskata visus pieejamos
piedāvājumus par meklēto preci. Ievadot meklētajā "atslēgas
vārdu", viņi saņem visu informāciju par meklēto preci, tas
ir, attēlus, pārskatus, aprakstus, sūtīšanas izmaksas un piegādes
laiku. Potenciālais pircējs, atrodot vēlamo preci, to var
iegādāties, spiežot "pogu" "pirkt", pircējs
automātiski nokļūst interneta portālā, kur atrodas viņa izvēlētā
prece. Ar speciāli izveidotu saiti3 viņš nokļūst pie
informācijas par izvēlēto produktu pāris sekunžu laikā. Pircējs
var šo preci vēlreiz "aplūkot", kā arī nosūtīt
jautājumus pārdevējam un noformēt pasūtījumu par izvēlēto
preci.
Vērtējot aizvietojamību, Konkurences padome secina, ka šī
pakalpojuma tirgū ir jāņem vērā divi aspekti - informācijas
saturs un informācijas piedāvāšanas veids klientiem, kas šajā
gadījumā ir interneta portāli.
Aizvietojamība informācijas satura ziņā, kā arī informācijas
pasniegšanas līdzekļa ziņā (internets) no patērētāja viedokļa
nepastāv, jo patērētājs nevar iegūt informāciju par interneta
veikalu cenām no citiem avotiem vienkopus, kā to sniedz
piedāvājumu salīdzināšanas portāli. Neviens cits pakalpojumu
veids nedod tādu iespēju kā piedāvājumu salīdzināšanas portāli,
kas ļauj patērētājam ātri un precīzi atlasīt informāciju par
vajadzīgām precēm (kas regulāri tiek aktualizēta) un veikt to
iegādi, neveicot papildus darbības. Vērtējot aizvietojamību no
pakalpojuma sniedzēja viedokļa, aizvietojamība pastāv, jo
pakalpojuma sniedzējs internetā var ievietot jebkādu informāciju,
kā arī piedāvājumu salīdzināšanas portāliem ir plaša darbības
joma. Konkrētajā gadījumā Konkurences padome uzskata, ka
aizvietojamība vairāk būtu vērtējama, pamatojoties uz patērētāju
viedokli, jo tieši viņi nosaka pakalpojuma piedāvājuma formātu
(internets, vai (teorētiski) drukātie izdevumi, informācijas
pasniegšanas veids un portāla funkcijas), un pakalpojumu
sniedzēji pielāgojas pieprasījumam, lai padarītu savu pakalpojumu
pievilcīgāku patērētājiem un līdz ar to iegūtu lielāku
auditoriju. Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka
aizvietojamība informācijas satura ziņā un pakalpojuma niansēs
nepastāv.
1.1.2. Informācijas par interneta
veikalu piedāvājumiem izvietošanas piedāvājumu salīdzināšanas
portālos pakalpojuma tirgus
Interneta veikalu piedāvājumu izvietošanas pakalpojums dod
iespēju interneta veikaliem informāciju par precēm ievietot
piedāvājuma salīdzināšanas portālos, izpildot vairākas
salīdzināšanas portālu uzliktās prasības, tās, piemēram, ir:
1) informāciju par preces piegādi un tās izmaksām;
2) informāciju par preces atmaksas iespējām un kārtību;
3) izveidots XML fails4;
4) interneta veikala lapā izvietota cenu salīdzināšanas
portāla reklāma.
Izpildot šīs prasības piedāvājumu salīdzināšanas portālā,
interneta veikals automātiski tiek iekļauts portāla datu bāzē,
kas dod iespēju interneta veikaliem reklamēt savu piedāvāto preci
plašākam pircēju lokam nekā varbūt tas būtu iespējams bez šiem
piedāvājumu salīdzināšanas portāliem, kas ne tikai vairo pircēju
skaitu, bet arī pārsvarā kalpo kā bezmaksas reklāmas iespēja
pašam piedāvājumu salīdzināšanas portālam.
Latvijā pārsvarā piedāvājumu salīdzināšanas portāli darbojas,
neslēdzot līgumus ar interneta veikaliem, neiekasējot maksu par
"unikālajiem apmeklētājiem" no interneta veikaliem, kā
to dara citu valstu portāli. Izņēmuma gadījums Latvijā pašlaik ir
www.salidzini.lv, kas ar 2010.gada 27.februāri ir ieviesis maksas
pakalpojumus interneta veikaliem.
Vērtējot aizvietojamību no interneta veikalu viedokļa,
konstatējams, ka pastāv iespējas izvietot informāciju par precēm
interneta vidē bez piedāvājuma salīdzināšanas portāliem, tie
varētu būt sludinājumu portāli internetā, laikraksti, televīzija,
bet tie nedod tik lielu informācijas apjomu pircējiem, kā to dod
piedāvājumu salīdzināšanas portālu pakalpojumi, kā arī
alternatīvie pakalpojumi pārsvarā ir maksas pakalpojumi, kā arī
nav tik ērti lietojami pircējiem, galvenokārt tāpēc, ka pircējs
var iegūt informāciju tikai par viena veikala piedāvāto preci un
nevar salīdzināt cenas, kādas būtu, ja pirktu preci citā veikalā.
Tādēļ aizvietojamība informācijas izvietošanas pakalpojumu ziņā
nepastāv.
1.2. Konkrētais ģeogrāfiskais
tirgus
Konkurences padomes vērtējumā attiecībā uz interneta veikalu
un piedāvājumu salīdzināšanas portālu, kā arī uz piedāvājumu
salīdzināšanas portāla un patērētāju saskarsmi interneta vidē,
konkrētais ģeogrāfiskais tirgus šajā lietā definējams kā Latvijas
teritorija. Šo viedokli pamato veiktās interneta veikalu aptaujas
rezultāti, kur vairums interneta veikali norādīja, ka viņu
galvenie klienti ir Latvijas iedzīvotāji, kā arī pārsvarā
piedāvājumu salīdzināšanas portālos informācija par precēm ir
ievietota latviešu valodā un visa darbība tiek orientēta uz
Latvijas iedzīvotājiem, uz Latvijas teritoriju. Gadījumi, kad
interneta veikali izvieto informāciju ārvalstu interneta resursos
vai kad interneta veikalu pircēji ir ārvalstu personas, vai kad
ārvalstu interneta veikali izvieto informāciju Latvijas
piedāvājumu salīdzināšanas portālos, ir reti. Tas saistīts,
acīmredzot, ar interneta veikalu piedāvājumu pietiekamību
Latvijā. Konkurences padome secina, ka informācijas plūsmai
internetā faktiski nekādu fiziski - ģeogrāfisko robežu nav, tāpēc
aizvietojamībai ir neierobežotas iespējas (portāla
administrators, potenciālais pircējs un interneta veikals var
atrasties jebkurā valstī), bet, ņemot vērā faktisko situāciju,
tajā skaitā valodas faktoru, ģeogrāfiskais tirgus konkrētās
lietas ietvaros nosakāms kā Latvijas teritorija.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome definē konkrēto
ģeogrāfisko tirgu kā Latvijas teritoriju. Šī definīcija attiecas
kā uz potenciāliem pircējiem, tā arī uz interneta veikaliem un
piedāvājumu salīdzināšanas portāliem.
Apkopojot iepriekš minēto, Konkurences padome secina, ka
atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 4.punktam šajā lietā
definētie konkrētie tirgi ir:
1) informācijas par Latvijas interneta veikalu piedāvājumiem
sniegšanas pakalpojumu tirgus Latvijā;
2) informācijas par Latvijas interneta veikalu piedāvājumiem
izvietošanas piedāvājumu salīdzināšanas portālos pakalpojuma
tirgus Latvijā.