1. pants

1Konkrētais tirgus

2Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu

3"konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts

4saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu". Saskaņā ar

5Konkurences likuma 1.panta 5.punktu "konkrētās preces tirgus

6ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums,

7kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā

8tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības

9faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības", un saskaņā

10ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu "konkrētais

11ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences

12apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā

13tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām

14teritorijām".

151.1. Saskaņā ar Rīkojuma Nr.115 4.3.punktu SIA

16"Lattelecom" tika uzlikts pienākums nodibināt tiesiskās

17attiecības ar LVRTC par tā infrastruktūras izmantošanu

18televīzijas programmu zemes apraidei ciparformātā līdz

1931.12.2013. saskaņā ar Radio un televīzijas likumu (pašlaik -

20Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums).

2130.03.2009. starp SIA "Lattelecom" un LVRTC tika

22noslēgts līgums Nr.14/8-36 "Par infrastruktūras izmantošanu

23televīzijas programmu zemes raidīšanas ciparformātā

24nodrošināšanai" (turpmāk tekstā - Līgums). Saskaņā ar Līguma

253.1.punktu (*).

26Tātad SIA "Lattelecom" ir kļuvusi par komersantu,

27kura valdījumā (faktiski - līdz 31.12.2013.) ir televīzijas

28signāla izplatīšanas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamā

29infrastruktūra. Līdz ar to situācija programmu izplatīšanas

30virszemes platformā pakalpojuma nodrošināšanas tirgū būtiski

31nemainās, jo vienu monopolstāvoklī esošo pakalpojuma sniedzēju -

32LVRTC - nomaina cits pakalpojuma sniedzējs - SIA

33"Lattelecom".

341.2. Ņemot vērā minētos apstākļus, Konkurences padome

35uzskata, ka, definējot konkrēto tirgu šajā Lietā, ir pamats

36atsaukties uz Konkurences padomes 13.06.2007. lēmumu Nr.E02-64

37lietā Nr.264/06/10/3 "Par Konkurences likuma 13.panta

38iespējamo pārkāpumu VAS "Latvijas Valsts radio un

39televīzijas centrs" darbībās" (turpmāk tekstā - LVRTC

40Lieta). LVRTC Lietā tika definēti divi konkrētās preces tirgi,

41proti, 1) televīzijas un radio programmu signāla pārraides līdz virszemes

42raidītājiem pakalpojuma tirgus un 2) radio un televīzijas

43programmu raidīšanas ar

44zemes raidītāju palīdzību publiskai uztveršanai

45pakalpojuma sniegšanas tirgus3.

46SIA "Lattelecom" ir uzlikts pienākums nodrošināt

47tieši bezmaksas

48televīzijas programmu raidīšanu ar zemes raidītāju

49palīdzību publiskajai uztveršanai (LTV1, LTV7, LNT, TV3). Tāpat

50arī SIA "Lattelecom" līdz 31.12.2013. ir piešķirtas

51radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības noteiktajā diapazonā,

52kas ļauj SIA "Lattelecom" tās izmantot maksas televīzijas

53pakalpojuma sniegšanai virszemes televīzijas platformā.

54Līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka ir pamats nošķirt

55bezmaksas

56televīzijas programmu raidīšanas ar zemes raidītāju palīdzību

57publiskai uztveršanai pakalpojuma sniegšanas tirgu Latvijas

58Republikas teritorijā no maksas televīzijas programmu

59raidīšanas ar zemes raidītāju palīdzību publiskai uztveršanai

60pakalpojuma sniegšanas tirgus Latvijas Republikas teritorijā.

61Jāuzsver, ka maksas televīzijas programmu

62raidīšanas ar zemes raidītāju palīdzību publiskai uztveršanai

63pakalpojuma sniegšanas tirgus pēc būtības ir maksas televīzijas pakalpojuma

64sniegšanas tirgus, kur televīzijas signāls tiek

65nodrošināts, izmantojot virszemes televīzijas platformu (angliski

66- DVB-T - digital video broadcasting terrestrial. Turpmāk

67tekstā tiks piemērots gan apzīmējums DVB-T, gan VTV - virszemes

68televīzija). Tātad iepriekšminētais tirgus ir satura tirgus,

69nevis infrastruktūras nodrošināšanas tirgus, kā tas ir, izpildot

70ar normatīvajiem aktiem uzlikto pienākumu nodrošināt bezmaksas

71virszemes televīzijas kanālu raidīšanu ciparu formātā. SIA

72"Lattelecom" tieši nesniedz infrastruktūras pakalpojumu

73maksas televīzijas kanāliem (kanālu veidotājiem un/vai

74izplatītājiem), bet SIA "Lattelecom" ir piesaistīti

75apakšuzņēmēji infrastruktūras pakalpojuma sniegšanai.

76Saskaņā ar Konkurences padomes praksi4

77maksas televīzijas signāla izplatīšanas platformas ir savstarpēji

78aizvietojamas mazumtirdzniecības līmenī, līdz ar to nav pamata

79noteikt konkrētos tirgus šaurāk, ņemot par pamatu televīzijas

80signāla izplatīšanas platformas (tehnoloģijas).

81Ievērojot TV3 un VIASAT iesniegumā norādīto, kā arī SIA

82"Lattelecom" ar normatīvajiem aktiem uzlikto pienākumu

83nodrošināt komerciālajām raidorganizācijām raidošo elektronisko

84sakaru tīklu ierīkošanu un izmantošanu5,

85SIA "Lattelecom" iespējamais pārkāpums notiek bezmaksas

86televīzijas programmu raidīšanas ar zemes raidītāju palīdzību

87publiskai uztveršanai pakalpojuma sniegšanas tirgū.

881.3. Bezmaksas televīzijas programmu raidīšanas ar

89zemes raidītāju palīdzību publiskai uztveršanai pakalpojuma

90sniegšanas tirgus Latvijas Republikas teritorijā - aizvietošanas

91iespējas ar citām platformām

92Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju pastāv

93dažādi televīzijas programmu izplatīšanas modeļi atkarībā no

94signāla izplatīšanas tehnoloģijas un, attiecīgi, kanāla

95galvenajiem ienākumu avotiem. Piemēram, ētera kanāli (LTV1, LTV7,

96LNT, TV3, TV56);

97kabeļtelevīzijas kanāli (Pirmais Baltijas kanāls);

98satelīttelevīzijas kanāli (RTR).

99Ētera jeb virszemes kanālu modelis ir orientēts uz ieņēmumiem

100no reklāmas, kam ir nepieciešama liela auditorija un teritorijas

101pārklājums. Latvijā lielāko skatītāju auditoriju var sasniegt

102tikai, izmantojot virszemes platformu kanāla signāla

103izplatīšanai. Jo lielāka ir skatīšanas daļa kanālam, jo lielākus

104ienākumus var iegūt no reklāmas tirgus. Tātad par ētera kanālu

105galveno ienākumu avotu ir uzskatāmi ienākumi no reklāmas. Ētera

106kanāli, lai iegūtu lielāko auditorijas daļu, no saviem līdzekļiem

107sedz izmaksas, kas saistītas ar infrastruktūras

108nodrošināšanu.

109Kabeļtelevīzijas kanāli, piemēram, Pirmais Baltijas Kanāls, ir

110orientēti uz maksas televīzijas operatoriem (IP televīzijas

111operatori, kabeļtelevīzijas operatori, satelīttelevīzijas

112operatori (VIASAT)). Operatori maksā SIA "Pirmais Baltijas

113Kanāls" par tiesībām iekļaut kanālu "Pirmais Baltijas

114Kanāls" savā pakā un retranslēt to savos elektronisko sakaru

115tīklos. Tātad kabeļtelevīzijas kanālu galvenais ienākumu avots ir

116maksas televīzijas operatoru licences maksājumi par tiesībām

117retranslēt attiecīgo kanālu savā maksas televīzijas kanālu pakā.

118Par otro kabeļtelevīzijas kanālu ienākumu avotu arī ir uzskatāmi

119ienākumi no reklāmas.

120Saskaņā ar SIA "Pirmais Baltijas Kanāls" sniegto

121informāciju nevar salīdzināt kanāla raidīšanas pakalpojuma

122nodrošināšanu dažādās platformās, piemēram, ētera un satelīta

123platformā, jo pastāv dažādi kanālu izplatīšanas modeļi. Ja kanāls

124ir orientēts tikai uz ienākumiem no reklāmas, šim kanālam ir

125interese sasniegt lielāko auditorijas daļu. Ētera kanāliem citas

126platformas var nebūt ekonomiski izdevīgas, jo ar citām platformām

127nevar sasniegt maksimālo auditorijas daļu. Ja Latvijā visiem gala

128patērētājiem būtu pieejamas satelīta signāla uztveršanas

129iekārtas, tad secinājumi par platformu aizvietojamību varētu būt

130citādi (runājot par kanāla raidīšanas pakalpojuma

131nodrošināšanu).

132SIA "Pirmais Baltijas Kanāls" norādīja, ka signāla

133izplatīšanas modelis, kas ir bez maksas pieejams skatītājiem,

134izmantojot satelīta platformu, nav izdevīgs, jo ir papildus

135jāmaksā ne tikai par signāla pacelšanu uz satelītu (novadīšanu

136līdz satelīta raidīšanas līdzeklim, kā tas notiek tagad SIA

137"Pirmais Baltijas Kanāls" modelī), bet arī par signāla

138raidīšanas posmu. Taču auditorijas daļa Latvijā, kam ir satelīta

139uztveršanas iekārtas, ir neliela, salīdzinot ar auditoriju, kuru

140var sasniegt, izmantojot kabeļtelevīzijas un ētera televīzijas

141platformas (saskaņā ar SIA "Pirmais Baltijas Kanāls"

142rīcībā esošo informāciju satelīta skatītāju daļa ir ~20%). Ņemot

143vērā to, ka SIA "Pirmais Baltijas Kanāls" gūst

144ienākumus arī no reklāmas tirgus, tam ir svarīgi sasniegt lielāko

145auditorijas daļu. Ja satelīta uztveršanas iekārtas būtu pieejamas

146visiem Latvijas iedzīvotājiem, šāds kanāla izplatīšanas modelis

147būtu ekonomiski pamatots un izdevīgs kanāla

148veidotājam/izplatītājam.

149Saskaņā ar VSIA "Latvijas Televīzija" sniegto

150informāciju tās veidotajām televīzijas programmām (LTV1 un LTV7)

151atbilstoši izsniegtajām apraides atļaujām ir jātiek apraidītām

152tādējādi, lai galalietotāji tās varētu saņemt bez maksas

153(nemaksājot abonentmaksu). VSIA "Latvijas Televīzija"

154norādīja, ka neviena cita programmu izplatīšanas platforma

155(kabeļtelevīzija, IP televīzija, satelīttelevīzija), izņemot

156zemes apraidi tai paredzētā radiofrekvenču diapazonā, nevar

157nodrošināt apraidi visā Latvijas teritorijā bez maksas

158galalietotājiem.

159Pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu,

160Noteikumiem Nr.714 un Rīkojumu Nr.115, kā arī Nacionālās radio un

161televīzijas padomes (pašlaik - Nacionālā elektronisko plašsaziņas

162līdzekļu padome, turpmāk - NEPLP) 23.07.2009. lēmumu Nr.88, SIA

163"Lattelecom" nodrošina sabiedriskās televīzijas

164veidotās programmas bez maksas galalietotājiem, nodrošinot

165signāla pieejamību vismaz 99% Latvijas teritorijas. Minētie

166Noteikumi un Rīkojums nosaka SIA "Lattelecom" saistošas

167prasības.

168Vērtējot programmu izplatīšanu citās platformās

169(kabeļtelevīzija, IP televīzija, satelīttelevīzija), jāņem vērā,

170ka tās tiek nodrošinātas tikai attiecīgo operatoru abonentiem par

171abonentmaksu, tādējādi atšķirībā no zemes apraides ciparformātā,

172pārējo platformu operatori šajā ziņā uzskatāmi par maksas

173televīzijas (abonenttelevīzijas) pakalpojumu sniedzējiem saviem

174abonentiem.

175Latvijas teritorijā ir uztveramas vairāku satelītu kodētās un

176nekodētās televīzijas programmu paketes, kur, nosakot

177satelītoperatoriem pienākumu izplatīt bezmaksas sabiedrisko

178televīziju skatītājiem, sabiedriskajām televīzijām tiktu uzlikts

179būtisks papildus finanšu slogs apmaksāt programmas pacelšanu uz

180satelītu visiem satelītoperatoriem, neatkarīgi no to abonentu vai

181skatītāju skaita (izmaksas nav atkarīgas no abonentu skaita,

182signāla novadīšanu līdz raidošajam satelītam un pakalpojumu

183sniegšanu abonentam nereti sniedz dažādi operatori).

184Līdz ar to, lai nodrošinātu vienlīdzīgu (vismaz 99% Latvijas

185teritorijas) sabiedriskās televīzijas programmas uztveršanu bez

186maksas galalietotājam iespēju, ir nepieciešama tieši virszemes

187platforma šādu iemeslu dēļ:

188- tehnoloģiski programmu izplatīšanu, izmantojot virszemes

189platformu, var aizstāt tikai, kombinējot kabeļtelevīzijas

190un satelīttelevīzijas pakalpojumus (visā teritorijā nav pieejami

191kabeļtīkli, jo teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu nav

192ekonomiski izdevīgi būvēt tīklu; tāpat arī pastāv ierobežojumi

193satelītantenu uzstādīšanai jebkurā ēkā pilsētas robežās);

194- kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas programmu

195izplatīšanas kombinētā platforma un virszemes apraides platforma

196nav salīdzināmas un nav savstarpēji aizvietojamas to programmu

197izplatīšanas būtisko izmaksu apmēra atšķirību dēļ.

198Pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma

19912.pantu, "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas

200programmu zemes apraide veicama ciparformātā".

201Ņemot vērā minēto, kā arī faktu, ka radiofrekvenču spektra

202lietošanas tiesības signāla izplatīšanai zemes apraidē ciparu

203formātā pilnā apmērā tika piešķirtas tikai SIA

204"Lattelecom" (atbilstoši Nacionālajam radiofrekvenču

205plānam7),

206secināms, ka SIA "Lattelecom" ir vienīgais elektronisko

207sakaru komersants, kam ir iespējas izmantot virszemes platformu

208televīzijas kanālu raidīšanai (maksas vai bezmaksas).

209Saskaņā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu

210padomes sniegto informāciju elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim

211televīzijas programma ir jāveido un jāizplata atbilstoši

212izsniegtajai apraides atļaujai.

213Saskaņā ar SIA "TV3 Latvia" sniegto informāciju

214minētajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ir izsniegta

215nacionālā apraides atļauja. Pamatojoties uz Elektronisko

216plašsaziņas līdzekļu likuma 9.panta otro daļu, "attiecībā uz

217televīzijas programmu izplatīšanu par nacionālajiem

218elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzskatāmi tādi

219plašsaziņas līdzekļi, kuru veidoto televīzijas programmu apraides

220aptveršanas zona ir vismaz 99 procenti Latvijas

221teritorijas".

222Ņemot vērā iepriekš minēto, zemes apraide ciparformātā no

223kanāla viedokļa nav aizstājama ar citiem apraides formātiem, jo,

224nesaņemot šo pakalpojumu, SIA "TV3 Latvia" nevar

225nodrošināt likumā noteiktās prasības par programmas TV3

226pieejamību skatītājiem/ aptveršanas zonu. Jāuzsver, ka minēto

227šobrīd nevar nodrošināt arī ar satelīta platformas palīdzību, jo

228attiecībā uz satelīta platformu ir jāņem vērā, ka, lai gan

229tehniski satelīta pakalpojumi ir pieejami skatītājiem visā

230Latvijas Republikas teritorijā, atbilstoši SIA "TV3

231Latvia" rīcībā esošajiem aptuvenajiem datiem reāli ar

232satelīta platformas palīdzību šobrīd ir iespējams sasniegt (*) no

233kopējās skatītāju auditorijas.

234Saskaņā ar SIA "TV Rīga" un AS "Latvijas

235Nacionālā Televīzija" sniegto informāciju programmas

236raidīšanas pakalpojumi ar zemes raidītāju ciparformātā, satelītu

237un kabeļu tīklu palīdzību izmaksu ziņā nevar būt salīdzināmi, jo

238ne visiem iedzīvotājiem ir kabeļtelevīzija (fizisks kabeļtīkls)

239un iespēja uztvert signālu no satelīta. Savukārt zemes raidītāja

240izmantošana ir svarīga, jo ļauj skatītājam, kuram nav pieejama

241kabeļtelevīzija vai satelīttelevīzija, ar pieejamiem un lētiem

242tehniskajiem līdzekļiem, bez līgumsaistībām uztvert un bez maksas

243skatīties TV5 un LNT programmu.

244Vērtējot bezmaksas televīzijas kanālu signālu izplatīšanas

245(raidīšanas) platformu aizvietojamību no elektroniskā plašsaziņas

246līdzekļa konkurētspējas pozīcijas, secināms, ka platformas ir

247savstarpēji papildinošas, nevis aizvietojamas. Katrs

248elektroniskās plašsaziņas līdzeklis - programmu veidotājs/

249izplatītājs - mēģina nodrošināt sava produkta izplatīšanu pēc

250iespējas lielākā platformu skaitā. Piemēram, VSIA "Latvijas

251Televīzija" veidoto programmu LTV1 un LTV7 izplatīšana tiek

252nodrošināta šādās izplatīšanas tehnoloģiskajās platformās: zemes

253apraidē ciparu formātā; kabeļtelevīzijas tīklos; IP televīzijas

254tīklā; satelīttelevīzijā. Tāpat arī SIA "TV Rīga"

255norādīja8,

256ka tā pastāvīgi meklē dažādas iespējas, kā padarīt savu programmu

257vairāk pieejamu skatītājiem, piemēram, TV5 programma tiek

258izplatīta gan caur satelītu, gan virszemes ciparu izplatīšanas

259tīklā, gan arī kabeļoperatoru tīklos.

260Pamatojoties uz SIA "TV3 Latvia" sniegto

261informāciju, lai arī (*). Līdz ar to, SIA "TV3 Latvia"

262nesaņemot zemes apraides pakalpojumu, tiek zaudēta lielāka

263auditorijas daļa nekā TV3 iespējams iegūt multikanālu vidē citās

264izplatīšanas platformās. Pēdējie notikumi tirgū - SIA "TV3

265Latvia" paziņojums par plāniem pārtraukt bezmaksas apraidi -

266tomēr liecina, ka, pāstāvot noteiktai ekonomiskai situācijai,

267raidorganizācijai varētu būt pamatoti un racionāli neizmantot

268kādu platformu.

269Ņemot vērā elektronisko plašsaziņas līdzekļu viedokļus,

270secināms, ka Latvijā pašreizējos apstākļos vislielāko auditorijas

271aptveramību var sasniegt tikai ar virszemes signāla raidīšanas

272tehnoloģiju. Līdz ar to secināms, ka minētā tehnoloģija

273(platforma) nav aizstājama ar citām tehnoloģijām (platformām),

274piemēram, satelītu, kabeļtīklu u.c., un konkrētais tirgus ir

275bezmaksas televīzijas programmu raidīšanas ar zemes raidītāju

276palīdzību publiskai uztveršanai pakalpojuma sniegšanas tirgus

277Latvijas Republikā. Bet, ievērojot SIA "TV3 Latvia"

278rīcību, komersantiem bez 99% auditorijas aptveramības pastāv arī

279citi svarīgi apsvērumi, izvēloties maksas/bezmaksas pakalpojuma

280sniegšanas variantu, t.i., raidorganizācija, vadoties no

281racionalitātes apsvērumiem var izdarīt izvēli nesniegt bezmaksas

282apraides pakalpojumu.

2831.4. Ņemot vērā VIASAT un Baltkom iesniegumā norādīto

284(skat. šī lēmuma 1.2.punktu), SIA "Lattelecom",

285iespējams, ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli,

286piedāvājot virszemes televīzijas kanālu pakas kopā ar balss

287telefonijas pakalpojumu, paredzot bezmaksas sarunas SIA

288"Lattelecom" tīklā neierobežotā apjomā un bez

289savienojuma maksas. Ņemot vērā minēto, kā arī Konkurences padomes

290praksi9,

291konkrētais tirgus ir nosakāms kā balss telefonijas pakalpojuma

292tirgus publiskajā fiksētajā elektronisko sakaru tīklā Latvijas

293Republikā.

2941.5. Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē

295konkrētie tirgi ir:

2961.5.1. Bezmaksas televīzijas programmu raidīšanas ar zemes

297raidītāju palīdzību publiskai uztveršanai pakalpojuma sniegšanas

298tirgus Latvijas Republikas teritorijā [infrastruktūras

299tirgus];

3001.5.2. Maksas televīzijas pakalpojuma sniegšanas tirgus

301Latvijas Republikas teritorijā [satura tirgus, jo tiek sniegts

302SIA "Lattelecom" maksas televīzijas pakalpojums,

303izmantojot virszemes ētera tehnoloģiju, un Iesniedzēju ieskatā

304SIA "Lattelecom" piedāvā maksas televīzijas

305pakalpojumus par nepamatoti zemām cenām, šķērssubsidējot izmaksas

306no ienākumiem par citiem pakalpojumiem (tirgiem)];

3071.5.3. Balss telefonijas pakalpojuma tirgus publiskajā

308fiksētajā elektronisko sakaru tīklā Latvijas Republikā.