1. pants

Konkrētais tirgus

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu

"konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts

saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu". Saskaņā ar

Konkurences likuma 1.panta 5.punktu "konkrētās preces tirgus

ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums,

kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā

tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības

faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības", un saskaņā

ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu "konkrētais

ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences

apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā

tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām

teritorijām".

1.1. Saskaņā ar Rīkojuma Nr.115 4.3.punktu SIA

"Lattelecom" tika uzlikts pienākums nodibināt tiesiskās

attiecības ar LVRTC par tā infrastruktūras izmantošanu

televīzijas programmu zemes apraidei ciparformātā līdz

31.12.2013. saskaņā ar Radio un televīzijas likumu (pašlaik -

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums).

30.03.2009. starp SIA "Lattelecom" un LVRTC tika

noslēgts līgums Nr.14/8-36 "Par infrastruktūras izmantošanu

televīzijas programmu zemes raidīšanas ciparformātā

nodrošināšanai" (turpmāk tekstā - Līgums). Saskaņā ar Līguma

3.1.punktu (*).

Tātad SIA "Lattelecom" ir kļuvusi par komersantu,

kura valdījumā (faktiski - līdz 31.12.2013.) ir televīzijas

signāla izplatīšanas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamā

infrastruktūra. Līdz ar to situācija programmu izplatīšanas

virszemes platformā pakalpojuma nodrošināšanas tirgū būtiski

nemainās, jo vienu monopolstāvoklī esošo pakalpojuma sniedzēju -

LVRTC - nomaina cits pakalpojuma sniedzējs - SIA

"Lattelecom".

1.2. Ņemot vērā minētos apstākļus, Konkurences padome

uzskata, ka, definējot konkrēto tirgu šajā Lietā, ir pamats

atsaukties uz Konkurences padomes 13.06.2007. lēmumu Nr.E02-64

lietā Nr.264/06/10/3 "Par Konkurences likuma 13.panta

iespējamo pārkāpumu VAS "Latvijas Valsts radio un

televīzijas centrs" darbībās" (turpmāk tekstā - LVRTC

Lieta). LVRTC Lietā tika definēti divi konkrētās preces tirgi,

proti, 1) televīzijas un radio programmu signāla pārraides līdz virszemes

raidītājiem pakalpojuma tirgus un 2) radio un televīzijas

programmu raidīšanas ar

zemes raidītāju palīdzību publiskai uztveršanai

pakalpojuma sniegšanas tirgus3.

SIA "Lattelecom" ir uzlikts pienākums nodrošināt

tieši bezmaksas

televīzijas programmu raidīšanu ar zemes raidītāju

palīdzību publiskajai uztveršanai (LTV1, LTV7, LNT, TV3). Tāpat

arī SIA "Lattelecom" līdz 31.12.2013. ir piešķirtas

radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības noteiktajā diapazonā,

kas ļauj SIA "Lattelecom" tās izmantot maksas televīzijas

pakalpojuma sniegšanai virszemes televīzijas platformā.

Līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka ir pamats nošķirt

bezmaksas

televīzijas programmu raidīšanas ar zemes raidītāju palīdzību

publiskai uztveršanai pakalpojuma sniegšanas tirgu Latvijas

Republikas teritorijā no maksas televīzijas programmu

raidīšanas ar zemes raidītāju palīdzību publiskai uztveršanai

pakalpojuma sniegšanas tirgus Latvijas Republikas teritorijā.

Jāuzsver, ka maksas televīzijas programmu

raidīšanas ar zemes raidītāju palīdzību publiskai uztveršanai

pakalpojuma sniegšanas tirgus pēc būtības ir maksas televīzijas pakalpojuma

sniegšanas tirgus, kur televīzijas signāls tiek

nodrošināts, izmantojot virszemes televīzijas platformu (angliski

- DVB-T - digital video broadcasting terrestrial. Turpmāk

tekstā tiks piemērots gan apzīmējums DVB-T, gan VTV - virszemes

televīzija). Tātad iepriekšminētais tirgus ir satura tirgus,

nevis infrastruktūras nodrošināšanas tirgus, kā tas ir, izpildot

ar normatīvajiem aktiem uzlikto pienākumu nodrošināt bezmaksas

virszemes televīzijas kanālu raidīšanu ciparu formātā. SIA

"Lattelecom" tieši nesniedz infrastruktūras pakalpojumu

maksas televīzijas kanāliem (kanālu veidotājiem un/vai

izplatītājiem), bet SIA "Lattelecom" ir piesaistīti

apakšuzņēmēji infrastruktūras pakalpojuma sniegšanai.

Saskaņā ar Konkurences padomes praksi4

maksas televīzijas signāla izplatīšanas platformas ir savstarpēji

aizvietojamas mazumtirdzniecības līmenī, līdz ar to nav pamata

noteikt konkrētos tirgus šaurāk, ņemot par pamatu televīzijas

signāla izplatīšanas platformas (tehnoloģijas).

Ievērojot TV3 un VIASAT iesniegumā norādīto, kā arī SIA

"Lattelecom" ar normatīvajiem aktiem uzlikto pienākumu

nodrošināt komerciālajām raidorganizācijām raidošo elektronisko

sakaru tīklu ierīkošanu un izmantošanu5,

SIA "Lattelecom" iespējamais pārkāpums notiek bezmaksas

televīzijas programmu raidīšanas ar zemes raidītāju palīdzību

publiskai uztveršanai pakalpojuma sniegšanas tirgū.

1.3. Bezmaksas televīzijas programmu raidīšanas ar

zemes raidītāju palīdzību publiskai uztveršanai pakalpojuma

sniegšanas tirgus Latvijas Republikas teritorijā - aizvietošanas

iespējas ar citām platformām

Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju pastāv

dažādi televīzijas programmu izplatīšanas modeļi atkarībā no

signāla izplatīšanas tehnoloģijas un, attiecīgi, kanāla

galvenajiem ienākumu avotiem. Piemēram, ētera kanāli (LTV1, LTV7,

LNT, TV3, TV56);

kabeļtelevīzijas kanāli (Pirmais Baltijas kanāls);

satelīttelevīzijas kanāli (RTR).

Ētera jeb virszemes kanālu modelis ir orientēts uz ieņēmumiem

no reklāmas, kam ir nepieciešama liela auditorija un teritorijas

pārklājums. Latvijā lielāko skatītāju auditoriju var sasniegt

tikai, izmantojot virszemes platformu kanāla signāla

izplatīšanai. Jo lielāka ir skatīšanas daļa kanālam, jo lielākus

ienākumus var iegūt no reklāmas tirgus. Tātad par ētera kanālu

galveno ienākumu avotu ir uzskatāmi ienākumi no reklāmas. Ētera

kanāli, lai iegūtu lielāko auditorijas daļu, no saviem līdzekļiem

sedz izmaksas, kas saistītas ar infrastruktūras

nodrošināšanu.

Kabeļtelevīzijas kanāli, piemēram, Pirmais Baltijas Kanāls, ir

orientēti uz maksas televīzijas operatoriem (IP televīzijas

operatori, kabeļtelevīzijas operatori, satelīttelevīzijas

operatori (VIASAT)). Operatori maksā SIA "Pirmais Baltijas

Kanāls" par tiesībām iekļaut kanālu "Pirmais Baltijas

Kanāls" savā pakā un retranslēt to savos elektronisko sakaru

tīklos. Tātad kabeļtelevīzijas kanālu galvenais ienākumu avots ir

maksas televīzijas operatoru licences maksājumi par tiesībām

retranslēt attiecīgo kanālu savā maksas televīzijas kanālu pakā.

Par otro kabeļtelevīzijas kanālu ienākumu avotu arī ir uzskatāmi

ienākumi no reklāmas.

Saskaņā ar SIA "Pirmais Baltijas Kanāls" sniegto

informāciju nevar salīdzināt kanāla raidīšanas pakalpojuma

nodrošināšanu dažādās platformās, piemēram, ētera un satelīta

platformā, jo pastāv dažādi kanālu izplatīšanas modeļi. Ja kanāls

ir orientēts tikai uz ienākumiem no reklāmas, šim kanālam ir

interese sasniegt lielāko auditorijas daļu. Ētera kanāliem citas

platformas var nebūt ekonomiski izdevīgas, jo ar citām platformām

nevar sasniegt maksimālo auditorijas daļu. Ja Latvijā visiem gala

patērētājiem būtu pieejamas satelīta signāla uztveršanas

iekārtas, tad secinājumi par platformu aizvietojamību varētu būt

citādi (runājot par kanāla raidīšanas pakalpojuma

nodrošināšanu).

SIA "Pirmais Baltijas Kanāls" norādīja, ka signāla

izplatīšanas modelis, kas ir bez maksas pieejams skatītājiem,

izmantojot satelīta platformu, nav izdevīgs, jo ir papildus

jāmaksā ne tikai par signāla pacelšanu uz satelītu (novadīšanu

līdz satelīta raidīšanas līdzeklim, kā tas notiek tagad SIA

"Pirmais Baltijas Kanāls" modelī), bet arī par signāla

raidīšanas posmu. Taču auditorijas daļa Latvijā, kam ir satelīta

uztveršanas iekārtas, ir neliela, salīdzinot ar auditoriju, kuru

var sasniegt, izmantojot kabeļtelevīzijas un ētera televīzijas

platformas (saskaņā ar SIA "Pirmais Baltijas Kanāls"

rīcībā esošo informāciju satelīta skatītāju daļa ir ~20%). Ņemot

vērā to, ka SIA "Pirmais Baltijas Kanāls" gūst

ienākumus arī no reklāmas tirgus, tam ir svarīgi sasniegt lielāko

auditorijas daļu. Ja satelīta uztveršanas iekārtas būtu pieejamas

visiem Latvijas iedzīvotājiem, šāds kanāla izplatīšanas modelis

būtu ekonomiski pamatots un izdevīgs kanāla

veidotājam/izplatītājam.

Saskaņā ar VSIA "Latvijas Televīzija" sniegto

informāciju tās veidotajām televīzijas programmām (LTV1 un LTV7)

atbilstoši izsniegtajām apraides atļaujām ir jātiek apraidītām

tādējādi, lai galalietotāji tās varētu saņemt bez maksas

(nemaksājot abonentmaksu). VSIA "Latvijas Televīzija"

norādīja, ka neviena cita programmu izplatīšanas platforma

(kabeļtelevīzija, IP televīzija, satelīttelevīzija), izņemot

zemes apraidi tai paredzētā radiofrekvenču diapazonā, nevar

nodrošināt apraidi visā Latvijas teritorijā bez maksas

galalietotājiem.

Pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu,

Noteikumiem Nr.714 un Rīkojumu Nr.115, kā arī Nacionālās radio un

televīzijas padomes (pašlaik - Nacionālā elektronisko plašsaziņas

līdzekļu padome, turpmāk - NEPLP) 23.07.2009. lēmumu Nr.88, SIA

"Lattelecom" nodrošina sabiedriskās televīzijas

veidotās programmas bez maksas galalietotājiem, nodrošinot

signāla pieejamību vismaz 99% Latvijas teritorijas. Minētie

Noteikumi un Rīkojums nosaka SIA "Lattelecom" saistošas

prasības.

Vērtējot programmu izplatīšanu citās platformās

(kabeļtelevīzija, IP televīzija, satelīttelevīzija), jāņem vērā,

ka tās tiek nodrošinātas tikai attiecīgo operatoru abonentiem par

abonentmaksu, tādējādi atšķirībā no zemes apraides ciparformātā,

pārējo platformu operatori šajā ziņā uzskatāmi par maksas

televīzijas (abonenttelevīzijas) pakalpojumu sniedzējiem saviem

abonentiem.

Latvijas teritorijā ir uztveramas vairāku satelītu kodētās un

nekodētās televīzijas programmu paketes, kur, nosakot

satelītoperatoriem pienākumu izplatīt bezmaksas sabiedrisko

televīziju skatītājiem, sabiedriskajām televīzijām tiktu uzlikts

būtisks papildus finanšu slogs apmaksāt programmas pacelšanu uz

satelītu visiem satelītoperatoriem, neatkarīgi no to abonentu vai

skatītāju skaita (izmaksas nav atkarīgas no abonentu skaita,

signāla novadīšanu līdz raidošajam satelītam un pakalpojumu

sniegšanu abonentam nereti sniedz dažādi operatori).

Līdz ar to, lai nodrošinātu vienlīdzīgu (vismaz 99% Latvijas

teritorijas) sabiedriskās televīzijas programmas uztveršanu bez

maksas galalietotājam iespēju, ir nepieciešama tieši virszemes

platforma šādu iemeslu dēļ:

- tehnoloģiski programmu izplatīšanu, izmantojot virszemes

platformu, var aizstāt tikai, kombinējot kabeļtelevīzijas

un satelīttelevīzijas pakalpojumus (visā teritorijā nav pieejami

kabeļtīkli, jo teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu nav

ekonomiski izdevīgi būvēt tīklu; tāpat arī pastāv ierobežojumi

satelītantenu uzstādīšanai jebkurā ēkā pilsētas robežās);

- kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas programmu

izplatīšanas kombinētā platforma un virszemes apraides platforma

nav salīdzināmas un nav savstarpēji aizvietojamas to programmu

izplatīšanas būtisko izmaksu apmēra atšķirību dēļ.

Pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma

12.pantu, "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas

programmu zemes apraide veicama ciparformātā".

Ņemot vērā minēto, kā arī faktu, ka radiofrekvenču spektra

lietošanas tiesības signāla izplatīšanai zemes apraidē ciparu

formātā pilnā apmērā tika piešķirtas tikai SIA

"Lattelecom" (atbilstoši Nacionālajam radiofrekvenču

plānam7),

secināms, ka SIA "Lattelecom" ir vienīgais elektronisko

sakaru komersants, kam ir iespējas izmantot virszemes platformu

televīzijas kanālu raidīšanai (maksas vai bezmaksas).

Saskaņā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu

padomes sniegto informāciju elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim

televīzijas programma ir jāveido un jāizplata atbilstoši

izsniegtajai apraides atļaujai.

Saskaņā ar SIA "TV3 Latvia" sniegto informāciju

minētajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ir izsniegta

nacionālā apraides atļauja. Pamatojoties uz Elektronisko

plašsaziņas līdzekļu likuma 9.panta otro daļu, "attiecībā uz

televīzijas programmu izplatīšanu par nacionālajiem

elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzskatāmi tādi

plašsaziņas līdzekļi, kuru veidoto televīzijas programmu apraides

aptveršanas zona ir vismaz 99 procenti Latvijas

teritorijas".

Ņemot vērā iepriekš minēto, zemes apraide ciparformātā no

kanāla viedokļa nav aizstājama ar citiem apraides formātiem, jo,

nesaņemot šo pakalpojumu, SIA "TV3 Latvia" nevar

nodrošināt likumā noteiktās prasības par programmas TV3

pieejamību skatītājiem/ aptveršanas zonu. Jāuzsver, ka minēto

šobrīd nevar nodrošināt arī ar satelīta platformas palīdzību, jo

attiecībā uz satelīta platformu ir jāņem vērā, ka, lai gan

tehniski satelīta pakalpojumi ir pieejami skatītājiem visā

Latvijas Republikas teritorijā, atbilstoši SIA "TV3

Latvia" rīcībā esošajiem aptuvenajiem datiem reāli ar

satelīta platformas palīdzību šobrīd ir iespējams sasniegt (*) no

kopējās skatītāju auditorijas.

Saskaņā ar SIA "TV Rīga" un AS "Latvijas

Nacionālā Televīzija" sniegto informāciju programmas

raidīšanas pakalpojumi ar zemes raidītāju ciparformātā, satelītu

un kabeļu tīklu palīdzību izmaksu ziņā nevar būt salīdzināmi, jo

ne visiem iedzīvotājiem ir kabeļtelevīzija (fizisks kabeļtīkls)

un iespēja uztvert signālu no satelīta. Savukārt zemes raidītāja

izmantošana ir svarīga, jo ļauj skatītājam, kuram nav pieejama

kabeļtelevīzija vai satelīttelevīzija, ar pieejamiem un lētiem

tehniskajiem līdzekļiem, bez līgumsaistībām uztvert un bez maksas

skatīties TV5 un LNT programmu.

Vērtējot bezmaksas televīzijas kanālu signālu izplatīšanas

(raidīšanas) platformu aizvietojamību no elektroniskā plašsaziņas

līdzekļa konkurētspējas pozīcijas, secināms, ka platformas ir

savstarpēji papildinošas, nevis aizvietojamas. Katrs

elektroniskās plašsaziņas līdzeklis - programmu veidotājs/

izplatītājs - mēģina nodrošināt sava produkta izplatīšanu pēc

iespējas lielākā platformu skaitā. Piemēram, VSIA "Latvijas

Televīzija" veidoto programmu LTV1 un LTV7 izplatīšana tiek

nodrošināta šādās izplatīšanas tehnoloģiskajās platformās: zemes

apraidē ciparu formātā; kabeļtelevīzijas tīklos; IP televīzijas

tīklā; satelīttelevīzijā. Tāpat arī SIA "TV Rīga"

norādīja8,

ka tā pastāvīgi meklē dažādas iespējas, kā padarīt savu programmu

vairāk pieejamu skatītājiem, piemēram, TV5 programma tiek

izplatīta gan caur satelītu, gan virszemes ciparu izplatīšanas

tīklā, gan arī kabeļoperatoru tīklos.

Pamatojoties uz SIA "TV3 Latvia" sniegto

informāciju, lai arī (*). Līdz ar to, SIA "TV3 Latvia"

nesaņemot zemes apraides pakalpojumu, tiek zaudēta lielāka

auditorijas daļa nekā TV3 iespējams iegūt multikanālu vidē citās

izplatīšanas platformās. Pēdējie notikumi tirgū - SIA "TV3

Latvia" paziņojums par plāniem pārtraukt bezmaksas apraidi -

tomēr liecina, ka, pāstāvot noteiktai ekonomiskai situācijai,

raidorganizācijai varētu būt pamatoti un racionāli neizmantot

kādu platformu.

Ņemot vērā elektronisko plašsaziņas līdzekļu viedokļus,

secināms, ka Latvijā pašreizējos apstākļos vislielāko auditorijas

aptveramību var sasniegt tikai ar virszemes signāla raidīšanas

tehnoloģiju. Līdz ar to secināms, ka minētā tehnoloģija

(platforma) nav aizstājama ar citām tehnoloģijām (platformām),

piemēram, satelītu, kabeļtīklu u.c., un konkrētais tirgus ir

bezmaksas televīzijas programmu raidīšanas ar zemes raidītāju

palīdzību publiskai uztveršanai pakalpojuma sniegšanas tirgus

Latvijas Republikā. Bet, ievērojot SIA "TV3 Latvia"

rīcību, komersantiem bez 99% auditorijas aptveramības pastāv arī

citi svarīgi apsvērumi, izvēloties maksas/bezmaksas pakalpojuma

sniegšanas variantu, t.i., raidorganizācija, vadoties no

racionalitātes apsvērumiem var izdarīt izvēli nesniegt bezmaksas

apraides pakalpojumu.

1.4. Ņemot vērā VIASAT un Baltkom iesniegumā norādīto

(skat. šī lēmuma 1.2.punktu), SIA "Lattelecom",

iespējams, ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli,

piedāvājot virszemes televīzijas kanālu pakas kopā ar balss

telefonijas pakalpojumu, paredzot bezmaksas sarunas SIA

"Lattelecom" tīklā neierobežotā apjomā un bez

savienojuma maksas. Ņemot vērā minēto, kā arī Konkurences padomes

praksi9,

konkrētais tirgus ir nosakāms kā balss telefonijas pakalpojuma

tirgus publiskajā fiksētajā elektronisko sakaru tīklā Latvijas

Republikā.

1.5. Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē

konkrētie tirgi ir:

1.5.1. Bezmaksas televīzijas programmu raidīšanas ar zemes

raidītāju palīdzību publiskai uztveršanai pakalpojuma sniegšanas

tirgus Latvijas Republikas teritorijā [infrastruktūras

tirgus];

1.5.2. Maksas televīzijas pakalpojuma sniegšanas tirgus

Latvijas Republikas teritorijā [satura tirgus, jo tiek sniegts

SIA "Lattelecom" maksas televīzijas pakalpojums,

izmantojot virszemes ētera tehnoloģiju, un Iesniedzēju ieskatā

SIA "Lattelecom" piedāvā maksas televīzijas

pakalpojumus par nepamatoti zemām cenām, šķērssubsidējot izmaksas

no ienākumiem par citiem pakalpojumiem (tirgiem)];

1.5.3. Balss telefonijas pakalpojuma tirgus publiskajā

fiksētajā elektronisko sakaru tīklā Latvijas Republikā.