Par lietas izpētes izbeigšanu

1Konkrētais tirgus

2Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu

3"konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts

4saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu". Saskaņā ar

5Konkurences likuma 1.panta 5.punktu "konkrētās preces tirgus

6ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums,

7kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā

8tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības

9faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības", un saskaņā

10ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu "konkrētais

11ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences

12apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā

13tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām

14teritorijām".

151.1. Saskaņā ar Rīkojuma Nr.115 4.3.punktu SIA

16"Lattelecom" tika uzlikts pienākums nodibināt tiesiskās

17attiecības ar LVRTC par tā infrastruktūras izmantošanu

18televīzijas programmu zemes apraidei ciparformātā līdz

1931.12.2013. saskaņā ar Radio un televīzijas likumu (pašlaik -

20Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums).

2130.03.2009. starp SIA "Lattelecom" un LVRTC tika

22noslēgts līgums Nr.14/8-36 "Par infrastruktūras izmantošanu

23televīzijas programmu zemes raidīšanas ciparformātā

24nodrošināšanai" (turpmāk tekstā - Līgums). Saskaņā ar Līguma

253.1.punktu (*).

26Tātad SIA "Lattelecom" ir kļuvusi par komersantu,

27kura valdījumā (faktiski - līdz 31.12.2013.) ir televīzijas

28signāla izplatīšanas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamā

29infrastruktūra. Līdz ar to situācija programmu izplatīšanas

30virszemes platformā pakalpojuma nodrošināšanas tirgū būtiski

31nemainās, jo vienu monopolstāvoklī esošo pakalpojuma sniedzēju -

32LVRTC - nomaina cits pakalpojuma sniedzējs - SIA

33"Lattelecom".

341.2. Ņemot vērā minētos apstākļus, Konkurences padome

35uzskata, ka, definējot konkrēto tirgu šajā Lietā, ir pamats

36atsaukties uz Konkurences padomes 13.06.2007. lēmumu Nr.E02-64

37lietā Nr.264/06/10/3 "Par Konkurences likuma 13.panta

38iespējamo pārkāpumu VAS "Latvijas Valsts radio un

39televīzijas centrs" darbībās" (turpmāk tekstā - LVRTC

40Lieta). LVRTC Lietā tika definēti divi konkrētās preces tirgi,

41proti, 1) televīzijas un radio programmu signāla pārraides līdz virszemes

42raidītājiem pakalpojuma tirgus un 2) radio un televīzijas

43programmu raidīšanas ar

44zemes raidītāju palīdzību publiskai uztveršanai

45pakalpojuma sniegšanas tirgus3.

46SIA "Lattelecom" ir uzlikts pienākums nodrošināt

47tieši bezmaksas

48televīzijas programmu raidīšanu ar zemes raidītāju

49palīdzību publiskajai uztveršanai (LTV1, LTV7, LNT, TV3). Tāpat

50arī SIA "Lattelecom" līdz 31.12.2013. ir piešķirtas

51radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības noteiktajā diapazonā,

52kas ļauj SIA "Lattelecom" tās izmantot maksas televīzijas

53pakalpojuma sniegšanai virszemes televīzijas platformā.

54Līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka ir pamats nošķirt

55bezmaksas

56televīzijas programmu raidīšanas ar zemes raidītāju palīdzību

57publiskai uztveršanai pakalpojuma sniegšanas tirgu Latvijas

58Republikas teritorijā no maksas televīzijas programmu

59raidīšanas ar zemes raidītāju palīdzību publiskai uztveršanai

60pakalpojuma sniegšanas tirgus Latvijas Republikas teritorijā.

61Jāuzsver, ka maksas televīzijas programmu

62raidīšanas ar zemes raidītāju palīdzību publiskai uztveršanai

63pakalpojuma sniegšanas tirgus pēc būtības ir maksas televīzijas pakalpojuma

64sniegšanas tirgus, kur televīzijas signāls tiek

65nodrošināts, izmantojot virszemes televīzijas platformu (angliski

66- DVB-T - digital video broadcasting terrestrial. Turpmāk

67tekstā tiks piemērots gan apzīmējums DVB-T, gan VTV - virszemes

68televīzija). Tātad iepriekšminētais tirgus ir satura tirgus,

69nevis infrastruktūras nodrošināšanas tirgus, kā tas ir, izpildot

70ar normatīvajiem aktiem uzlikto pienākumu nodrošināt bezmaksas

71virszemes televīzijas kanālu raidīšanu ciparu formātā. SIA

72"Lattelecom" tieši nesniedz infrastruktūras pakalpojumu

73maksas televīzijas kanāliem (kanālu veidotājiem un/vai

74izplatītājiem), bet SIA "Lattelecom" ir piesaistīti

75apakšuzņēmēji infrastruktūras pakalpojuma sniegšanai.

76Saskaņā ar Konkurences padomes praksi4

77maksas televīzijas signāla izplatīšanas platformas ir savstarpēji

78aizvietojamas mazumtirdzniecības līmenī, līdz ar to nav pamata

79noteikt konkrētos tirgus šaurāk, ņemot par pamatu televīzijas

80signāla izplatīšanas platformas (tehnoloģijas).

81Ievērojot TV3 un VIASAT iesniegumā norādīto, kā arī SIA

82"Lattelecom" ar normatīvajiem aktiem uzlikto pienākumu

83nodrošināt komerciālajām raidorganizācijām raidošo elektronisko

84sakaru tīklu ierīkošanu un izmantošanu5,

85SIA "Lattelecom" iespējamais pārkāpums notiek bezmaksas

86televīzijas programmu raidīšanas ar zemes raidītāju palīdzību

87publiskai uztveršanai pakalpojuma sniegšanas tirgū.

881.3. Bezmaksas televīzijas programmu raidīšanas ar

89zemes raidītāju palīdzību publiskai uztveršanai pakalpojuma

90sniegšanas tirgus Latvijas Republikas teritorijā - aizvietošanas

91iespējas ar citām platformām

92Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju pastāv

93dažādi televīzijas programmu izplatīšanas modeļi atkarībā no

94signāla izplatīšanas tehnoloģijas un, attiecīgi, kanāla

95galvenajiem ienākumu avotiem. Piemēram, ētera kanāli (LTV1, LTV7,

96LNT, TV3, TV56);

97kabeļtelevīzijas kanāli (Pirmais Baltijas kanāls);

98satelīttelevīzijas kanāli (RTR).

99Ētera jeb virszemes kanālu modelis ir orientēts uz ieņēmumiem

100no reklāmas, kam ir nepieciešama liela auditorija un teritorijas

101pārklājums. Latvijā lielāko skatītāju auditoriju var sasniegt

102tikai, izmantojot virszemes platformu kanāla signāla

103izplatīšanai. Jo lielāka ir skatīšanas daļa kanālam, jo lielākus

104ienākumus var iegūt no reklāmas tirgus. Tātad par ētera kanālu

105galveno ienākumu avotu ir uzskatāmi ienākumi no reklāmas. Ētera

106kanāli, lai iegūtu lielāko auditorijas daļu, no saviem līdzekļiem

107sedz izmaksas, kas saistītas ar infrastruktūras

108nodrošināšanu.

109Kabeļtelevīzijas kanāli, piemēram, Pirmais Baltijas Kanāls, ir

110orientēti uz maksas televīzijas operatoriem (IP televīzijas

111operatori, kabeļtelevīzijas operatori, satelīttelevīzijas

112operatori (VIASAT)). Operatori maksā SIA "Pirmais Baltijas

113Kanāls" par tiesībām iekļaut kanālu "Pirmais Baltijas

114Kanāls" savā pakā un retranslēt to savos elektronisko sakaru

115tīklos. Tātad kabeļtelevīzijas kanālu galvenais ienākumu avots ir

116maksas televīzijas operatoru licences maksājumi par tiesībām

117retranslēt attiecīgo kanālu savā maksas televīzijas kanālu pakā.

118Par otro kabeļtelevīzijas kanālu ienākumu avotu arī ir uzskatāmi

119ienākumi no reklāmas.

120Saskaņā ar SIA "Pirmais Baltijas Kanāls" sniegto

121informāciju nevar salīdzināt kanāla raidīšanas pakalpojuma

122nodrošināšanu dažādās platformās, piemēram, ētera un satelīta

123platformā, jo pastāv dažādi kanālu izplatīšanas modeļi. Ja kanāls

124ir orientēts tikai uz ienākumiem no reklāmas, šim kanālam ir

125interese sasniegt lielāko auditorijas daļu. Ētera kanāliem citas

126platformas var nebūt ekonomiski izdevīgas, jo ar citām platformām

127nevar sasniegt maksimālo auditorijas daļu. Ja Latvijā visiem gala

128patērētājiem būtu pieejamas satelīta signāla uztveršanas

129iekārtas, tad secinājumi par platformu aizvietojamību varētu būt

130citādi (runājot par kanāla raidīšanas pakalpojuma

131nodrošināšanu).

132SIA "Pirmais Baltijas Kanāls" norādīja, ka signāla

133izplatīšanas modelis, kas ir bez maksas pieejams skatītājiem,

134izmantojot satelīta platformu, nav izdevīgs, jo ir papildus

135jāmaksā ne tikai par signāla pacelšanu uz satelītu (novadīšanu

136līdz satelīta raidīšanas līdzeklim, kā tas notiek tagad SIA

137"Pirmais Baltijas Kanāls" modelī), bet arī par signāla

138raidīšanas posmu. Taču auditorijas daļa Latvijā, kam ir satelīta

139uztveršanas iekārtas, ir neliela, salīdzinot ar auditoriju, kuru

140var sasniegt, izmantojot kabeļtelevīzijas un ētera televīzijas

141platformas (saskaņā ar SIA "Pirmais Baltijas Kanāls"

142rīcībā esošo informāciju satelīta skatītāju daļa ir ~20%). Ņemot

143vērā to, ka SIA "Pirmais Baltijas Kanāls" gūst

144ienākumus arī no reklāmas tirgus, tam ir svarīgi sasniegt lielāko

145auditorijas daļu. Ja satelīta uztveršanas iekārtas būtu pieejamas

146visiem Latvijas iedzīvotājiem, šāds kanāla izplatīšanas modelis

147būtu ekonomiski pamatots un izdevīgs kanāla

148veidotājam/izplatītājam.

149Saskaņā ar VSIA "Latvijas Televīzija" sniegto

150informāciju tās veidotajām televīzijas programmām (LTV1 un LTV7)

151atbilstoši izsniegtajām apraides atļaujām ir jātiek apraidītām

152tādējādi, lai galalietotāji tās varētu saņemt bez maksas

153(nemaksājot abonentmaksu). VSIA "Latvijas Televīzija"

154norādīja, ka neviena cita programmu izplatīšanas platforma

155(kabeļtelevīzija, IP televīzija, satelīttelevīzija), izņemot

156zemes apraidi tai paredzētā radiofrekvenču diapazonā, nevar

157nodrošināt apraidi visā Latvijas teritorijā bez maksas

158galalietotājiem.

159Pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu,

160Noteikumiem Nr.714 un Rīkojumu Nr.115, kā arī Nacionālās radio un

161televīzijas padomes (pašlaik - Nacionālā elektronisko plašsaziņas

162līdzekļu padome, turpmāk - NEPLP) 23.07.2009. lēmumu Nr.88, SIA

163"Lattelecom" nodrošina sabiedriskās televīzijas

164veidotās programmas bez maksas galalietotājiem, nodrošinot

165signāla pieejamību vismaz 99% Latvijas teritorijas. Minētie

166Noteikumi un Rīkojums nosaka SIA "Lattelecom" saistošas

167prasības.

168Vērtējot programmu izplatīšanu citās platformās

169(kabeļtelevīzija, IP televīzija, satelīttelevīzija), jāņem vērā,

170ka tās tiek nodrošinātas tikai attiecīgo operatoru abonentiem par

171abonentmaksu, tādējādi atšķirībā no zemes apraides ciparformātā,

172pārējo platformu operatori šajā ziņā uzskatāmi par maksas

173televīzijas (abonenttelevīzijas) pakalpojumu sniedzējiem saviem

174abonentiem.

175Latvijas teritorijā ir uztveramas vairāku satelītu kodētās un

176nekodētās televīzijas programmu paketes, kur, nosakot

177satelītoperatoriem pienākumu izplatīt bezmaksas sabiedrisko

178televīziju skatītājiem, sabiedriskajām televīzijām tiktu uzlikts

179būtisks papildus finanšu slogs apmaksāt programmas pacelšanu uz

180satelītu visiem satelītoperatoriem, neatkarīgi no to abonentu vai

181skatītāju skaita (izmaksas nav atkarīgas no abonentu skaita,

182signāla novadīšanu līdz raidošajam satelītam un pakalpojumu

183sniegšanu abonentam nereti sniedz dažādi operatori).

184Līdz ar to, lai nodrošinātu vienlīdzīgu (vismaz 99% Latvijas

185teritorijas) sabiedriskās televīzijas programmas uztveršanu bez

186maksas galalietotājam iespēju, ir nepieciešama tieši virszemes

187platforma šādu iemeslu dēļ:

188- tehnoloģiski programmu izplatīšanu, izmantojot virszemes

189platformu, var aizstāt tikai, kombinējot kabeļtelevīzijas

190un satelīttelevīzijas pakalpojumus (visā teritorijā nav pieejami

191kabeļtīkli, jo teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu nav

192ekonomiski izdevīgi būvēt tīklu; tāpat arī pastāv ierobežojumi

193satelītantenu uzstādīšanai jebkurā ēkā pilsētas robežās);

194- kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas programmu

195izplatīšanas kombinētā platforma un virszemes apraides platforma

196nav salīdzināmas un nav savstarpēji aizvietojamas to programmu

197izplatīšanas būtisko izmaksu apmēra atšķirību dēļ.

198Pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma

19912.pantu, "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas

200programmu zemes apraide veicama ciparformātā".

201Ņemot vērā minēto, kā arī faktu, ka radiofrekvenču spektra

202lietošanas tiesības signāla izplatīšanai zemes apraidē ciparu

203formātā pilnā apmērā tika piešķirtas tikai SIA

204"Lattelecom" (atbilstoši Nacionālajam radiofrekvenču

205plānam7),

206secināms, ka SIA "Lattelecom" ir vienīgais elektronisko

207sakaru komersants, kam ir iespējas izmantot virszemes platformu

208televīzijas kanālu raidīšanai (maksas vai bezmaksas).

209Saskaņā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu

210padomes sniegto informāciju elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim

211televīzijas programma ir jāveido un jāizplata atbilstoši

212izsniegtajai apraides atļaujai.

213Saskaņā ar SIA "TV3 Latvia" sniegto informāciju

214minētajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ir izsniegta

215nacionālā apraides atļauja. Pamatojoties uz Elektronisko

216plašsaziņas līdzekļu likuma 9.panta otro daļu, "attiecībā uz

217televīzijas programmu izplatīšanu par nacionālajiem

218elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzskatāmi tādi

219plašsaziņas līdzekļi, kuru veidoto televīzijas programmu apraides

220aptveršanas zona ir vismaz 99 procenti Latvijas

221teritorijas".

222Ņemot vērā iepriekš minēto, zemes apraide ciparformātā no

223kanāla viedokļa nav aizstājama ar citiem apraides formātiem, jo,

224nesaņemot šo pakalpojumu, SIA "TV3 Latvia" nevar

225nodrošināt likumā noteiktās prasības par programmas TV3

226pieejamību skatītājiem/ aptveršanas zonu. Jāuzsver, ka minēto

227šobrīd nevar nodrošināt arī ar satelīta platformas palīdzību, jo

228attiecībā uz satelīta platformu ir jāņem vērā, ka, lai gan

229tehniski satelīta pakalpojumi ir pieejami skatītājiem visā

230Latvijas Republikas teritorijā, atbilstoši SIA "TV3

231Latvia" rīcībā esošajiem aptuvenajiem datiem reāli ar

232satelīta platformas palīdzību šobrīd ir iespējams sasniegt (*) no

233kopējās skatītāju auditorijas.

234Saskaņā ar SIA "TV Rīga" un AS "Latvijas

235Nacionālā Televīzija" sniegto informāciju programmas

236raidīšanas pakalpojumi ar zemes raidītāju ciparformātā, satelītu

237un kabeļu tīklu palīdzību izmaksu ziņā nevar būt salīdzināmi, jo

238ne visiem iedzīvotājiem ir kabeļtelevīzija (fizisks kabeļtīkls)

239un iespēja uztvert signālu no satelīta. Savukārt zemes raidītāja

240izmantošana ir svarīga, jo ļauj skatītājam, kuram nav pieejama

241kabeļtelevīzija vai satelīttelevīzija, ar pieejamiem un lētiem

242tehniskajiem līdzekļiem, bez līgumsaistībām uztvert un bez maksas

243skatīties TV5 un LNT programmu.

244Vērtējot bezmaksas televīzijas kanālu signālu izplatīšanas

245(raidīšanas) platformu aizvietojamību no elektroniskā plašsaziņas

246līdzekļa konkurētspējas pozīcijas, secināms, ka platformas ir

247savstarpēji papildinošas, nevis aizvietojamas. Katrs

248elektroniskās plašsaziņas līdzeklis - programmu veidotājs/

249izplatītājs - mēģina nodrošināt sava produkta izplatīšanu pēc

250iespējas lielākā platformu skaitā. Piemēram, VSIA "Latvijas

251Televīzija" veidoto programmu LTV1 un LTV7 izplatīšana tiek

252nodrošināta šādās izplatīšanas tehnoloģiskajās platformās: zemes

253apraidē ciparu formātā; kabeļtelevīzijas tīklos; IP televīzijas

254tīklā; satelīttelevīzijā. Tāpat arī SIA "TV Rīga"

255norādīja8,

256ka tā pastāvīgi meklē dažādas iespējas, kā padarīt savu programmu

257vairāk pieejamu skatītājiem, piemēram, TV5 programma tiek

258izplatīta gan caur satelītu, gan virszemes ciparu izplatīšanas

259tīklā, gan arī kabeļoperatoru tīklos.

260Pamatojoties uz SIA "TV3 Latvia" sniegto

261informāciju, lai arī (*). Līdz ar to, SIA "TV3 Latvia"

262nesaņemot zemes apraides pakalpojumu, tiek zaudēta lielāka

263auditorijas daļa nekā TV3 iespējams iegūt multikanālu vidē citās

264izplatīšanas platformās. Pēdējie notikumi tirgū - SIA "TV3

265Latvia" paziņojums par plāniem pārtraukt bezmaksas apraidi -

266tomēr liecina, ka, pāstāvot noteiktai ekonomiskai situācijai,

267raidorganizācijai varētu būt pamatoti un racionāli neizmantot

268kādu platformu.

269Ņemot vērā elektronisko plašsaziņas līdzekļu viedokļus,

270secināms, ka Latvijā pašreizējos apstākļos vislielāko auditorijas

271aptveramību var sasniegt tikai ar virszemes signāla raidīšanas

272tehnoloģiju. Līdz ar to secināms, ka minētā tehnoloģija

273(platforma) nav aizstājama ar citām tehnoloģijām (platformām),

274piemēram, satelītu, kabeļtīklu u.c., un konkrētais tirgus ir

275bezmaksas televīzijas programmu raidīšanas ar zemes raidītāju

276palīdzību publiskai uztveršanai pakalpojuma sniegšanas tirgus

277Latvijas Republikā. Bet, ievērojot SIA "TV3 Latvia"

278rīcību, komersantiem bez 99% auditorijas aptveramības pastāv arī

279citi svarīgi apsvērumi, izvēloties maksas/bezmaksas pakalpojuma

280sniegšanas variantu, t.i., raidorganizācija, vadoties no

281racionalitātes apsvērumiem var izdarīt izvēli nesniegt bezmaksas

282apraides pakalpojumu.

2831.4. Ņemot vērā VIASAT un Baltkom iesniegumā norādīto

284(skat. šī lēmuma 1.2.punktu), SIA "Lattelecom",

285iespējams, ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli,

286piedāvājot virszemes televīzijas kanālu pakas kopā ar balss

287telefonijas pakalpojumu, paredzot bezmaksas sarunas SIA

288"Lattelecom" tīklā neierobežotā apjomā un bez

289savienojuma maksas. Ņemot vērā minēto, kā arī Konkurences padomes

290praksi9,

291konkrētais tirgus ir nosakāms kā balss telefonijas pakalpojuma

292tirgus publiskajā fiksētajā elektronisko sakaru tīklā Latvijas

293Republikā.

2941.5. Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē

295konkrētie tirgi ir:

2961.5.1. Bezmaksas televīzijas programmu raidīšanas ar zemes

297raidītāju palīdzību publiskai uztveršanai pakalpojuma sniegšanas

298tirgus Latvijas Republikas teritorijā [infrastruktūras

299tirgus];

3001.5.2. Maksas televīzijas pakalpojuma sniegšanas tirgus

301Latvijas Republikas teritorijā [satura tirgus, jo tiek sniegts

302SIA "Lattelecom" maksas televīzijas pakalpojums,

303izmantojot virszemes ētera tehnoloģiju, un Iesniedzēju ieskatā

304SIA "Lattelecom" piedāvā maksas televīzijas

305pakalpojumus par nepamatoti zemām cenām, šķērssubsidējot izmaksas

306no ienākumiem par citiem pakalpojumiem (tirgiem)];

3071.5.3. Balss telefonijas pakalpojuma tirgus publiskajā

308fiksētajā elektronisko sakaru tīklā Latvijas Republikā.

1SIA "Lattelecom"

2dominējošais stāvoklis konkrētajā tirgū

3Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 1.punktu

4"dominējošais stāvoklis ir tirgus dalībnieka vai vairāku

5tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā

6tirgū, ja šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami

7kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū

8pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji

9neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai

10patērētājiem".

112.1. Saskaņā ar LVRTC Lietā konstatēto LVRTC ir

12vienīgais radio un televīzijas programmu raidīšanas ar zemes

13raidītāju palīdzību pakalpojuma sniedzējs Latvijas Republikas

14teritorijā. Visas nacionālās raidorganizācijas (VB SIA

15"Latvijas Radio", VB SIA "Latvijas

16Televīzija", AS "Latvijas Neatkarīga Televīzija",

17SIA "TV3 Latvia") izmantoja LVRTC radio un televīzijas

18programmu raidīšanas ar zemes raidītāju palīdzību pakalpojumu.

19Reģionālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, saskaņā ar

20Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju, pašlaik izmanto VB

21SIA "Latvijas Televīzija" piedāvātās iespējas izvietot

22savus sižetus t.s. "logos" savu programmu ietvaros.

23Vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem nav finansiāli

24iespējams izmantot LVRTC radio un televīzijas programmu

25raidīšanas ar zemes raidītāju palīdzību pakalpojumu. Izņēmuma

26gadījumi ir, kad elektroniskais plašsaziņas līdzeklis pats

27izvēlas raidīt savu programmu mērķauditorijai ar saviem

28tehniskajiem līdzekļiem, taču šī iespēja pašlaik pastāv tikai

29teorētiski, ievērojot frekvenču resursu pieejamību. Katrā

30gadījumā elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas izplata savu

31programmu patstāvīgi, netiktu uzskatīti par LVRTC konkurentiem,

32ja radio vai televīzijas programmas raidīšanas pakalpojumu

33sniegtu tikai paši sev. Ņemot vērā iepriekš minēto, LVRTC Lietā

34tika konstatēts, ka LVRTC tirgus daļa radio un televīzijas

35programmu raidīšanas ar zemes raidītāju palīdzību pakalpojuma

36sniegšanas tirgū Latvijas teritorijā sastāda 100%10.

37Ņemot vērā Noteikumu Nr.714 10.punktu11,

38kā arī faktu, ka SIA "Lattelecom" tika piešķirtas

39radiofrekvenču spektra, kas atbilstoši Nacionālajam

40radiofrekvenču plānam ir izmantojams virszemes ciparu televīzijas

41nodrošināšanai, lietošanas tiesības, kā arī SIA

42"Lattelecom" tika uzlikts pienākums izmantot LVRTC

43infrastruktūru ciparu televīzijas ieviešanai Latvijā, secināms,

44ka SIA "Lattelecom" ir vienīgais komersants, kas var

45nodrošināt bezmaksas televīzijas programmu raidīšanas ar zemes

46raidītāju palīdzību publiskai uztveršanai pakalpojumu.

472.2. Ņemot vērā Noteikumu Nr.714 7.punktu, SIA

48"Lattelecom" ir pienākums nodrošināt galalietotājiem

49iespēju bez maksas saņemt noteiktas televīzijas programmas

50ciparformātā, izmantojot DVB-T ciparu televīzijas apraides

51tehnoloģiju atbilstoši Nacionālās radio un televīzijas padomes

52lēmumam par visā Latvijas Republikas teritorijā galalietotājiem

53bez maksas saņemamo televīzijas programmu sarakstu. Saskaņā ar

54NEPLP lēmumu šādas programmas uz šīs lietas ierosināšanas brīdi

55bija: LTV1, LTV7, LNT, TV3 un TV512.

56Līdz ar to SIA "Lattelecom" atrodas dominējošā stāvoklī

57bezmaksas

58televīzijas programmu raidīšanas ar zemes raidītāju palīdzību

59publiskai uztveršanai pakalpojuma sniegšanas tirgū Latvijas

60Republikas teritorijā.

61Vienlaicīgi ir secināms, ka SIA "Lattelecom" nevar

62nodrošināt šo pakalpojumu patstāvīgi, t.i., neizmantojot

63apakšuzņēmēju - LVRTC un SIA "SIA "Hannu

64Digital"" - īpašumā esošo infrastruktūru. Tādējādi SIA

65"Lattelecom" ekskluzīvais statuss minētā pakalpojuma

66nodrošināšanā eksistē "uz juridiskā pamata", bet

67faktiski ekskluzīvais statuss ir attiecināms arī vismaz uz LVRTC,

68jo LVRTC rīcībā ir pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamā

69infrastruktūra.

702.3. Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo

71informāciju SIA "Lattelecom" tirgus daļa pēc neto

72apgrozījuma, kas sasniegts, sniedzot balss telefonijas

73pakalpojumus fiksētajā elektronisko sakaru tīklā 2008.gadā, bija

74lielāka par 90%. Atsaucoties uz Konkurences padomes 21.01.2010.

75lēmumu Nr.3 lietā "Par SIA "Telia Latvia"

7622.12.2009. iesniegumu Nr.v/631/09/i", SIA

77"Lattelecom" atrodas dominējošā stāvoklī balss

78telefonijas pakalpojuma tirgū publiskajā fiksētajā elektronisko

79sakaru tīklā Latvijas Republikā (lēmuma 7.punkts).

80Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka SIA

81"Lattelecom" atrodas dominējošā stāvoklī šādos

82tirgos:

831) Bezmaksas televīzijas programmu raidīšanas ar zemes

84raidītāju palīdzību publiskai uztveršanai pakalpojuma sniegšanas

85tirgus Latvijas Republikā;

862) Balss telefonijas pakalpojums fiksētajā elektronisko sakaru

87tīklā Latvijas Republikā.

1Zemes apraides tehnoloģija

23.1. Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu

3likuma 4.panta trešo daļu "(..) pēc izplatīšanas veida

4elektroniskās plašsaziņas līdzekļus iedala zemes apraides,

5satelīta, kabeļu, interneta un citos elektroniskajos plašsaziņas

6līdzekļos". Elektronisko plašsaziņas līdzekļu

7televīzijas13

8programmu zemes apraide veicama ciparformātā (Elektronisko

9plašsaziņas līdzekļu likuma 12.pants).

10Programmu apraide ir darbību kopums, kas nodrošina

11elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un raidījumu

12veidošanu, izplatīšanu un tūlītēju uztveršanu, izmantojot

13publiskos elektronisko sakaru tīklus14.

14Programmu izplatīšana ir programmu nogādāšana līdz

15raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem un raidīšana publiskai

16uztveršanai atklāta vai aizsargāta pakalpojuma veidā, izmantojot

17publiskos elektronisko sakaru tīklus15.

18Savukārt raidīšana ir programmu izplatīšana publiskai

19uztveršanai. Šis termins neietver pakalpojumus pēc

20pieprasījuma16.

21SIA "Lattelecom" sniedz raidīšanas pakalpojumu

22elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuru programmas

23galapatērētājiem ir uztveramas bez maksas. Programmas tiek

24izplatītas, izmantojot radiofrekvenču spektru, kas saskaņā ar

25Nacionālo radiofrekvenču plānu ir atveltīts zemes ciparu

26televīzijas apraidei.

27Saskaņā ar NEPLP 23.07.2009. lēmumu Nr.88 "Par programmu

28saskaņojumu un retranslācijas atļauju izsniegšanu SIA

29"Lattelecom"" SIA "Lattelecom" nodrošina

30Latvijas Republikas teritorijā galalietotājiem iespēju bez maksas

31saņemt šādas televīzijas programmas ciparformātā:

32- LTV1 un LTV7 (Valsts SIA "Latvijas

33Televīzija");

34- LNT (AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija");

35- TV3 (SIA "TV3 Latvia");

36- TV5 (SIA "TV Rīga").

37Līgumi par raidīšanas pakalpojuma sniegšanu tika noslēgti ar

38šādiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem: Valsts SIA

39"Latvijas Televīzija", AS "Latvijas Neatkarīgā

40Televīzija", SIA "TV3 Latvia" un SIA "TV

41Rīga". Savukārt līgums ar SIA "TV Rīga" tika

42izbeigts pēc elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iniciatīvas

432010.gadā17.

44Tāpat SIA "Lattelecom" nodrošināja reģionālo

45televīzijas programmu apraidi testa režīmā līdz 31.12.2010.,

46nesaņemot atlīdzību. Tādējādi, civiltiesiskā izpratnē televīzijas

47programmu raidīšanas pakalpojumi citiem elektroniskajiem

48plašsaziņas līdzekļiem, izņemot LNT, TV3, LTV1 un LTV7, netiek

49sniegti.

50Saskaņā ar SIA "Lattelecom" mājas lapā publicēto

51tehnisko informāciju18

52bezmaksas televīzijas programmas LTV1, LTV7, LNT un TV3 tiek

53izplatītas vienā frekvencē. Maksas kanāli netiek izplatīti,

54izmantojot to pašu frekvenci, kas ir izmantojama bezmaksas

55programmu izplatīšanai. Savukārt saskaņā ar SIA

56"Lattelecom" 04.03.2010. sniegto informāciju Pirmais

57Baltijas Kanāls (Rīgas reģionā) tika izplatīts vienā frekvencē ar

58bezmaksas kanāliem. Taču SIA "Lattelecom" norādīja, ka

59apraides tīkla veidošanās stadijā programmu sadalījums par

60apraides frekvencēm tiek mainīts. Šādas izmaiņas tiek veiktas gan

61saistībā ar nepieciešamību nodrošināt reģionālo elektronisko

62plašsaziņas līdzekļu veidoto programmu apraidi attiecīgajos

63apraides reģionos, gan pēc analogo televīzijas signālu raidītāju

64izslēgšanas, optimizējot ciparu apraides tīklos izmantojamās

65frekvences, kā arī sakarā ar 4., 5., 6., un 7. apraides tīklu

66izveidošanu.

67SIA "Lattelecom" ar Rīkojumu Nr.115, kā arī

68Noteikumiem Nr.714 ir apstiprināta kā komersants, kas atbildīgs

69par zemes ciparu televīzijas apraides ieviešanu Latvijas

70Republikā. Rīkojums Nr.115 paredz virkni nosacījumus, kuru

71izpildei var tikt piesaistīti apakšuzņēmēji:

72- izveidot zemes ciparu televīzijas apraides tīklu, kas

73nodrošina sabiedriskās televīzijas programmu uztveršanu ar

74stacionāro antenu 99% Latvijas Republikas teritorijā;

75- nodrošināt reģionālo televīzijas programmu izplatīšanas

76iespējas vienā vai vairākos apraides reģionos;

77- nodrošināt apraides tīkla servisu, tajā skaitā klientu

78diennakts apkalpošanas zvanu centra darbību; maksas programmu

79klientu uzskaiti, apkalpošanu un pieprasīto pakalpojumu

80nodrošināšana; radīt iespēju klientiem iegūt nepieciešamo zemes

81ciparu televīzijas uztveršanas iekārtu;

82- 60 darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nodibināt

83tiesiskās attiecības ar LVRTC par tās infrastruktūras izmantošanu

84līdz 2013.gada 31.decembrim;

85- nodrošināt sabiedriskajai raidorganizācijai un komerciālajām

86raidorganizācijām raidošo elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu un

87izmantošanu saskaņā ar līgumiem;

88- informēt sabiedrību par minētā pakalpojuma pieejamību

89Latvijas Republikas teritorijā;

90- divreiz gadā iesniegt Satiksmes ministrijai informāciju par

91pāreju uz televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā;

92- trīs mēnešu laikā no rīkojuma spēkā stāšanas dienas uzsākt

93darbību un saņemt Elektronisko sakaru direkcijas (turpmāk - ESD)

94uzstādīšanas vai lietošanas atļaujas raidošo tīklu

95ierīkošanai.

96Lai izpildītu normatīvajos aktos nostiprinātos pienākumus, SIA

97"Lattelecom" ir noslēgti šādi līgumi ar galvenajiem

98sadarbības partneriem zemes ciparu televīzijas ieviešanā un

99nodrošināšanā Latvijas teritorijā:

1001) SIA "Lattelecom" un LVRTC 30.03.2009. līgums

101Nr.14/8-36 Par infrastruktūras izmantošanu televīzijas

102programmu zemes raidīšanas ciparformātā nodrošināšanai;

1032) SIA "Lattelecom" un SIA "SIA Hannu

104Digital" 23.10.2009. līgums Nr.LTC-09-000-810 Televīzijas

105programmu sagatavošanas raidīšanai līgums;

1063) SIA "Lattelecom" un SIA "SIA Hannu

107Digital" 30.03.2009. līgums Nr.42-09 (14/8-38)

108Televīzijas programmu zemes raidīšanas ciparformātā

109pakalpojumu līgums;

1104) SIA "Lattelecom" un SIA "SIA Hannu

111Digital" 30.10.2009. līgums Nr.LTC-09-000871 Tehnisko

112konsultāciju pakalpojumu līgums.

113SIA "Lattelecom" ir noslēgti līgumi arī ar šādiem

114komersantiem, kas sniedz pakalpojumu vai veic piegādes virszemes

115ciparu televīzijas ieviešanas un nodrošināšanas projekta

116vajadzībām:

117- par CAM moduļu piegādi - ar "Mikrovisatos Servisas

118UAB" (Lietuva), "LL Merge" (Igaunija);

119- par virszemes televīzijas dekoderu pulšu un barošanas bloku

120piegādi - ar "Mikrovisatos Servisas UAB" (Lietuva),

121"LL Merge" (Igaunija);

122- par virszemes televīzijas ierīkošanas materiāliem - vadu,

123savienotāju, instalācijas komplektu piegādi ar piegādātāju SIA

124"UNISAT" un SIA "ARGUS Radiodetaļu

125tirdzniecība";

126- par virszemes televīzijas dekoderu testiem - ar Latvijas

127elektronikas iekārtu testēšanas centru;

128- par tehnisko atbalstu virszemes televīzijas ieviešanā - ar

129KPN Radio Access Services (līguma termiņš beidzies);

130- par optisko pārveidotāju iegādi televīzijas signālu

131padošanai caur optisko kabeli - ar SIA "Hannu Pro";

132- par virszemes televīzijas kvalitātes monitoringa risinājumu

133- ar SIA "Agama";

134- par satura piegādi - licences/apraides līgumi ar VSIA

135"Latvijas Televīzija", SIA "TV3 Latvia", AS

136"Latvijas Neatkarīgā Televīzija", SIA "TV21",

137Turner Broadcasting System Europe Ltd., SPTI Networks Eastern

138Europe Ltd., Sapphire Media International BV (ar virkni citiem

139satura piegādātājiem norit līgumsarunas).

140Virszemes televīzijas projekta vajadzībām tiek izmantota

141noteikta apjoma pakalpojuma (piegādes) daļa citu līgumu

142ietvaros.

143Tāpat SIA "Lattelecom" sadarbojas ar citiem

144komersantiem, projekta ietvaros nodrošinot sekojošas

145funkcijas:

146- klientu apkalpošanas funkcijas - ar SIA

147"Lattelecom" meitasuzņēmumu SIA "Lattelecom

148BPO" kopējā klientu apkalpošanas līguma ietvaros;

149- bibliotekāru apmācība - ar SIA "Baltijas datoru

150akadēmija";

151- raidīšanas atļauju pieprasīšana un saņemšana no Elektronisko

152sakaru direkcijas (ESD) - uzticēta LVRTC esošā līguma

153ietvaros;

154- dažādu informatīvo un reklāmas materiālu sagatavošana par

155virszemes ciparu televīzijas pakalpojumiem, tīkla pārklājumu un

156pakalpojumu pieejamību, programmu pārslēgšanu u.c. reklāmas un

157mārketinga materiālu - sadarbības partneri, ar kuriem noslēgti

158līgumi par attiecīgajiem pakalpojumiem;

159- sadarbība ar dažādiem ciparu televīzijas uztvērēju iekārtu

160un/vai virszemes televīzijas pakalpojumu izplatītājiem, kas tiek

161veikta uz noslēgto līgumu pamata. Par minētām darbībām

162detalizētāka informācija, tajā skaitā, pievienojot arī atsevišķu

163sadarbības līgumu kopijas, Konkurences padomei ir sniegta

1642010.gada 29.marta SIA "Lattelecom" vēstulē

165Nr.6986-1;

166- sadarbība ar dažādiem dekoderu, viedkaršu u.c. iekārtu

167piegādātājiem atbilstoši uzņēmumā pastāvošajām iepirkuma

168procedūrām;

169- sadarbība ar "CETECOM ICT SERVICES GMBH" un

170"Latvijas Elektronikas iekārtu testēšanas centrs", kas

171nodrošina SIA "Lattelecom" realizācijai piedāvāto

172dekoderu atbilstības novērtēšanu;

173- sadarbība ar atsevišķiem konsultāciju uzņēmumiem, tajā

174skaitā SIA "Focuspoint", ar kuru ir noslēgts līgums par

175virszemes televīzijas projekta vadību.

176- maksas satura nosacītās piekļuves (Conditional Access)

177sistēmas piegādātājs - Conax AG (Norvēģija);

178- partneris ciparu TV uztvērēju (dekoderu) sertifikācijas

179testēšanā - Digital TV Labs Ltd. (Lielbritānija);

180- decimetru antenu piegādātāji - Funke Digital TV

181(Nīderlande), UAB Mikrovisatos Servisas (Lietuva);

182- mazumtirdzniecības veikalu ķēdes, kas iegādājušies no SIA

183"Lattelecom" dekoderus (Starta pakas) vairumā,

184pārdošanai savās tirdzniecības vietās - SIA "RIMI

185Latvia", SIA "Maxima Latvija";

186- virszemes televīzijas atjaunošanas kodu dīleri: SIA

187"Narvesen Baltija", SIA "Plus Punkts";

188- virszemes pakalpojumu un iekārtu dīleri.

189SIA "Lattelecom", sniedzot informāciju, norādīja,

190ka, veicot vai paredzot veikt kādas konkrētas darbības, SIA

191"Lattelecom" attiecīgās struktūrvienības vadība, kuras

192pārziņā ir virszemes ciparu televīzijas ieviešanas un

193nodrošināšanas projekts, kopā ar projekta vadību izvērtē veicamās

194aktivitātes, konkrēto aktivitāšu veikšanas iespējas ar SIA

195"Lattelecom" uzņēmuma grupas resursiem vai

196nepieciešamību attiecīgās aktivitātes nodrošināšanai saņemt

197pakalpojumu no trešajām personām. Izvēloties risinājumu, tiek

198ņemti vērā šādi apstākļi: uzņēmumā pieejamā kompetence; resursi;

199paredzamās darbības ilglaicīgums; apjomi; nepieciešamo rezultātu

200sasniegšanas termiņi; līdzvērtīgu pakalpojumu kvalitāte, izmaksas

201u.c. faktori, kas nosaka konkrēto lēmumu.

202Saskaņā ar SIA "Lattelecom" sniegto informāciju

203daudzas darbības, kas saistās ar virszemes televīzijas

204pakalpojumu ieviešanu, ir pietiekoši specifiskas, jo ieviešanas

205termiņi atbilstoši Rīkojumam Nr.115 tika noteikti minimāli īsi.

206Līdz ar to par primāro kritēriju attiecīgas darbības izvēlē bija

207uzņēmumā pastāvošā prakse līdzīgu uzdevumu veikšanai (mārketings,

208klientu apkalpošana, apmācība), pakalpojuma nodrošināšanas

209termiņi (līgums ar SIA "SIA Hannu Digital"), Rīkojumā

210Nr.115 paredzētā noteiktā sadarbība (ar LVRTC); iekārtu plašas

211pieejamības nodrošināšana (līgumi ar iekārtu izplatītājiem,

212lielveikalu tīkliem u.c.).

213No otras puses darbības, kuras varēja un var nodrošināt SIA

214"Lattelecom" struktūrvienības, kā norādīja SIA

215"Lattelecom", tiek veiktas uzņēmumā. Atsevišķs un

216speciāls efektivitātes ieguvumu un izmaksu faktora vērtējums

217katrai šī projekta darbībai vai lēmumam atbilstoši uzņēmumā

218pastāvošajai praksei netika veikts.

219SIA "Lattelecom" rīcībā nav informācijas, kas

220liecinātu par to, ka projekta ieviešanas un uzturēšanas gaitā

221tika veiktas vai tiek veiktas neracionālas un dārgas darbības,

222vai šādu darbību veikšanai ir noslēgti ekonomiski neizdevīgi

223līgumi ar trešajām pusēm.

2243.2. Saskaņā ar SIA "Lattelecom" sniegto

225informāciju par noslēgtajiem līgumiem ar sadarbības partneriem

226SIA "SIA Hannu Digital" nodrošina apraides pakalpojuma

227tehnisko pusi (infrastruktūras nodrošināšana programmu raidīšanai

228un programmu sagatavošanai raidīšanai) Rīgas reģionā (70 km

229rādiusā), savukārt pārējā Latvijas teritorijā apraides

230pakalpojuma tehnisko pusi nodrošina LVRTC.

231Konkurences padome vērš uzmanību uz LVRTC sniegto informāciju

232par tā rīcībā esošo infrastruktūru Rīgas RTS: LVRTC savā

23321.06.2010. vēstulē Nr.30AD00.02.02/608 (3.lp.) norāda, ka

234(*).

235LVRTC un SIA "SIA Hannu Digital" ir noslēgts līgums

236par infrastruktūras pakalpojumiem televīzijas programmu zemes

237raidīšanas ciparformātā nodrošināšanai. Saskaņā ar minēto līgumu

238LVRTC sniedz SIA "SIA Hannu Digital" infrastruktūras

239nodrošināšanas pakalpojumu (*). Izmantojot SIA "SIA Hannu

240Digital" piederošo aparatūru (raidītājus), LVRTC atbild par

241raidīšanas procesa nodrošināšanu Rīgas reģionā.

242SIA "SIA Hannu Digital" īpašumā ir (*).

243(*)

244SIA "SIA Hannu Digital" un SIA

245"Lattelecom", kā arī LVRTC un SIA

246"Lattelecom" savstarpējos rēķinos netiek nodalīta

247maksas kanālu apraides nodrošināšana no bezmaksas kanālu apraides

248nodrošināšanas un sagatavošanas raidīšanai.

2493.3. Saskaņā ar SIA "Lattelecom" sniegto

250informāciju ar analogo apraides tehnoloģiju viena kanāla

251(frekvences) diapazonā ir izplatāma viena programma. Savukārt

252maksimālais televīzijas programmu skaits, ko ir iespējams

253izplatīt, izmantojot vienu frekvenču kanālu ciparsignālu apraides

254tehnoloģijā, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, kā arī no

255televīzijas (programmas) signāla izplatīšanas tīkla uzbūves.

256Galvenie faktori ir datu plūsmas ātrums un katras individuālās TV

257programmas pārraides ātrums:

2581) Datu plūsmas ātrums vienā programmu izplatīšanas tīklā

259(frekvencē) tiek izteikts megabitos sekundē (Mbit/s). Šis

260parametrs nosaka, cik lielu datu plūsmu fiziski iespējams

261noraidīt vienā frekvencē. Datu plūsmas ātrums ir atkarīgs no

262raidītāja konfigurācijas parametriem: modulācijas veida,

263aizsargintervāla starp ciparu kanāliem (GI jeb Guard

264Interval) un kodēšanas attiecības (CR jeb Code Rate).

265Datu plūsmas ātruma parametrs tieši neietekmē programmas

266kvalitāti. Datu plūsmas ātrums ir tieši saistīts ar apraides

267zonas lielumu. Pie vienādas raidītāja jaudas - jo zemāks ir datu

268plūsmas ātrums, jo tiek iegūta lielāka apraides zona jeb

269pārklājums. Aizsargintervāls raksturo apraides tīkla uzbūvi, bet

270modulācijas veids un kodēšanas attiecība - signāla noturību pret

271traucējumiem.

272Raidītāju datu plūsmā tiek pārraidīta sekojoša informācija -

273programmu video signāli, audio signāli, kā arī servisa

274informācija (programmu datu tabulas, elektroniskais programmu

275gids, uztvērēju programmatūras izmaiņas u.c. informācija).

2762) TV programmas pārraides ātrums apraidē tiek definēts

277individuāli katrai pārraidāmajai programmai un tas ir atkarīgs

278no:

279- saņemtās programmas kvalitātes;

280- programmas satura (piemēram, sporta pārraidēm vienādas

281kvalitātes nodrošināšanai nepieciešams lielāks pārraides ātrums

282nekā ziņu pārraidei).

283Esošās tehnoloģijas nodrošina TV programmu video kodēšanu ar

284mainīgu pārraides ātrumu (Variable Bit Rate jeb VBR). Tas

285nodrošina dažādu programmas pārraides ātrumu atkarībā no

286programmas satura (minimālais video pārraides ātrums katrai

287programmai ir 1 Mbit/s, bet maksimālais - 3,7 Mbit/s ar

288nosacījumu, ka vidējais video pārraides ātrums katrai programmai

289ir ne mazāks par 2 Mbit/s).

290Atbilstoši DVB-T standartam pie mazākā datu plūsmas ātruma

291(4,976 Mbit/s) ir iespējams pārraidīt 1 programmu vienā frekvenču

292kanālā, bet pie maksimālā (31,668 Mbit/s) - apmēram 15

293programmas.

294Bezmaksas kanāli tiek raidīti zemākajā frekvencē, lai

295nodrošinātu labāku kvalitāti.

296SIA "Lattelecom" nosaka, kādā frekvencē ir jāizplata

297konkrētais multiplekss (kanālu paka).

298Saskaņā ar SIA "Lattelecom" sniegto informāciju

299virszemes ciparu televīzijas izplatīšanas tīklu (turpmāk -

300Tīkls/i) izveides un nodošanas kārtību un termiņus nosaka SIA

301"Lattelecom" un LVRTC Līgums Nr.14/8-36 "Par

302infrastruktūras izmantošanu televīzijas programmu zemes

303raidīšanas ciparformātā nodrošināšanai", tā pielikumi un

304izdotie Darba uzdevumi un grozījumi.

305(*)

30601.02.2010. SIA "Lattelecom" un LVRTC parakstīja

307Līguma grozījumus Nr.1, saskaņā ar kuru 1.punktu vienojās

308papildināt Līgumu ar 2.34.punktu, (*).

309Visu Latvijas Republikas teritorijā raidošo nacionālo

310sabiedrisko un komerciālo raidorganizācijas programmu apraide

311analogajā formātā Latvijas Republikā tika pārtraukta

31201.06.2010.

313(*)

1SIA "Lattelecom"

2ieņēmumi un izmaksas, kas saistīti ar virszemes ciparu

3televīzijas apraides projekta ieviešanu un nodrošināšanu Latvijas

4Republikā

5Saskaņā ar SIA "Lattelecom" sniegto informāciju SIA

6"Lattelecom" ik gadu plāno uzņēmuma darbību, sastādot

7budžetu. Budžetā ieņēmumu daļa tiek prognozēta pa pakalpojumiem

8un pakalpojumu grupām, bet izmaksu daļa - atbilstoši izmaksu

9pozīcijām. Saskaņā ar SIA "Lattelecom" sniegto

10informāciju dati par faktiskām maksas televīzijas izmaksām un

11faktiskiem maksas televīzijas ieņēmumiem par 2010.gadu var būt

12pieejami analīzei tikai pēc gada pārskata audita un rezultātu

13apstiprināšanas uzņēmuma Padomē un dalībnieku sapulcē.

14Konkurences padome, ņemot vērā to, ka SIA

15"Lattelecom" tika apstiprināta kā komersants, kas

16ievieš un nodrošina virszemes ciparu televīzijas projektu ilgākā

17laika periodā, t.i. no 2009.gada līdz 2013.gada 31.decembrim,

18uzskata, ka SIA "Lattelecom" rīcība, nosakot cenas par

19pakalpojumiem, būtu jāanalizē visā projekta ieviešanas laikā,

20proti, piecu gadu periodā. Pašlaik nevienas personas rīcībā nav

21informācijas, kas dotu iespēju veikt ieņēmumu/izmaksu, iespējamās

22šķērssubsidēšanas un iespējami netaisnīgo cenu analīzi 5 gadu

23griezumā.

24SIA "Lattelecom" pēc Konkurences padomes

25pieprasījuma ir iesniegusi informāciju par tās izmaksām un

26izmaksu prognozi, sniedzot bezmaksas televīzijas kanālu

27izplatīšanas pakalpojumu un maksas kanālu paku izplatīšanas

28pakalpojumu (SIA "Lattelecom" ir maksas televīzijas

29operators, kas sniedz maksas televīzijas pakalpojumu abonentiem,

30izmantojot virszemes ciparu televīzijas tehnoloģiju).

31Saskaņā ar SIA "Lattelecom" sniegto informāciju SIA

32"Lattelecom" veiktā maksas un bezmaksas virszemes

33apraides ciparformātā nodrošināšanas pilnas pašizmaksas prognoze,

34kas nav atkarīga no izplatāmo televīzijas programmu (kanālu)

35skaita, balstās uz uzņēmuma īpašnieku apstiprinātu biznesa un

36investīciju plānu un sekojošiem pieņēmumiem, nosacījumiem un

37ārējiem tiesību aktiem:

38- Saskaņā ar Rīkojumu Nr.115 SIA "Lattelecom" tika

39piešķirtas radiofrekvenču lietošanas tiesības apraides

40pakalpojumu nodrošināšanai no šī rīkojuma izdošanas dienas līdz

4131.12.2013., bez priekšrocībām vai jebkāda nodrošinājuma termiņa

42pagarinājumam vai citam termiņam.

43- Sakarā ar to, ka lietošanas tiesības uz ierobežoto resursu

44(radiofrekvences) piešķirtas uz noteiktu termiņu (tikai līdz

452013.gada beigām), virszemes apraides biznesa aprēķins tika

46veikts uz pieciem gadiem (2009.-2013.gads) ar mērķi segt visus

47pakalpojuma izveidošanai un nodrošināšanai ieguldītos līdzekļus

48un nodrošināt minimālu peļņu.

49- Ciparu formāta apraide Rīgas apraides zonā uzsākta, sākot ar

5015.07.2009.

51- Ciparu formāta apraide visā Latvijas Republikas teritorijā

52uzsākta, sākot ar 2010.gada februāri.

53- Analogā apraide visā Latvijas Republikas teritorijā

54programmai LTV7 pārtraukta ar 01.03.2010.

55- Analogā apraide Rīgas apraides teritorijā programmām LTV1 un

56LNT tika pārtraukta ar 01.04.2010., bet visā

57Latvijas Republikas teritorijā - ar 01.06.2010.

58- Analogā apraide Rīgas apraides teritorijā programmai TV5

59pārtraukta ar 01.12.2009.

60- Ieņēmumi par nacionālo bezmaksas programmu apraidi tiek

61prognozēti no četrām televīzijas programmām.

62- Potenciālie ieņēmumi no reģionālajām raidorganizācijām

63netiek prognozēti, jo nav zināms, kad tiks pārtraukta reģionālo

64televīziju programmu analogā apraide. (Saskaņā ar rīcībā esošo

65informāciju, pamatojoties uz 31.01.2011. panākto vienošanos starp

66valsts SIA "Latvijas Televīzija", SIA

67"Lattelecom" un reģionālajiem elektroniskajiem

68plašsaziņas līdzekļiem (SIA "Valmieras TV", SIA

69"Latgales Reģionālā Televīzija", SIA

70"Vidusdaugavas Televīzija" un SIA "Kurzemes

71Televīzija"), reģionālās TV programmas (Vidzemes Televīzija,

72Latgales Reģionālā Televīzija, Vidusdaugavas Televīzija, Ogres

73TV, Ģimenes TV, Ventspils TV, TV Kurzeme) tiek raidītas

74sabiedriskās televīzijas programmas LTV7 reģionālo televīzijas

75programmu "logu" ietvaros).

76- Aprēķinā iekļautas 2009.gada reālās izmaksas,

772010.-2013.gada prognozētās izmaksas un prognozētie ieņēmumi no

78četru televīzijas programmu apraides.

79- Līdz

8001.03.2010. SIA "Lattelecom" nav ieņēmumu no

81elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem par bezmaksas virszemes

82apraides ciparformātā nodrošināšanu.

83- Rīgas apraides zonā līdz 2013.gadam ir izveidojami kopā

84četri ciparu formāta apraides tīkli, t.sk., trīs - maksas

85programmu apraidei, t.i. Rīgas apraides zonā ir iespēja piedāvāt

86gan SIA "Lattelecom" Virszemes televīzijas Ekonomisko,

87gan Pamata programmu paku.

88- Visā Latvijas

89Republikas teritorijā līdz 2013.gadam ir izveidojami kopā

90trīs Ciparu formāta apraides tīkli, t.sk., divi maksas programmu

91apraidei, t.i., visā Latvijas teritorijā ir iespēja piedāvāt

92tikai SIA "Lattelecom" Virszemes televīzijas Ekonomisko

93programmu paku.

94Lietas apstākļu noskaidrošanai Konkurences padome ieguva un

95apkopoja informāciju par SIA "Lattelecom":

96- plānotiem bezmaksas televīzijas programmu raidīšanas

97ieņēmumiem 2009.-2013.gadā;

98- faktiskiem bezmaksas televīzijas programmu raidīšanas

99ieņēmumiem 2009. un 2010.gadā;

100- plānotām bezmaksas televīzijas programmu raidīšanas izmaksām

1012009.-2013.gadā;

102- faktiskām bezmaksas televīzijas programmu raidīšanas

103izmaksām 2009.gadā;

104- plānotiem maksas televīzijas (DVB-T) ieņēmumiem

1052009.-2013.gadā;

106- faktiskiem maksas televīzijas ieņēmumiem 2009.gadā;

107- plānotām maksas televīzijas izmaksām 2009.-2013.gadā;

108- fakstiskām maksas televīzijas izmaksām 2009.gadā.

109Konkurences padome, izvērtējot minēto informāciju, secina

110sekojošo:

1111) Lietas izpētes laikā, atbilstoši SIA "Lattelecom"

112sniegtajiem projekta ieviešanas izmaksu un ieņēmumu datiem par

1132009. un daļēji par 2010.gadu attiecībā gan uz maksas, gan uz

114bezmaksas raidīšanas pakalpojumiem, konstatējams izmaksu pārsvars

115pār ieņēmumiem.

1162) SIA "Lattelecom", pie nosacījuma, ka prognozes

117attiecībā uz ieņēmumiem un izmaksām piepildīsies, var gūt peļņu

118no raidīšanas pakalpojuma sniegšanas elektroniskajiem plašsaziņas

119līdzekļiem (bezmaksas pakalpojums galalietotājiem) ne ātrāk kā

1202011.gadā.

1213) SIA "Lattelecom" izmaksu aprēķināšanu un

122attiecināšanu veic katra nākamā kalendārā gada pirmajos 7 mēnešos

123par iepriekšējo kalendāro gadu kopumā (ar mērķi un termiņos, lai

124nodrošinātu ziņojumu iesniegšanu Sabiedrisko pakalpojumu

125regulēšanas komisijai (turpmāk - SPRK)). Tātad informāciju par

126SIA "Lattelecom" reālām izmaksām 2011.gadā būs

127iespējams iegūt tikai 2012.gada augustā. Savukārt informāciju par

128SIA "Lattelecom" reāliem ieņēmumiem 2011.gadā būs

129iespējams iegūt 2012.gada maijā.

1304) Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka SIA

131"Lattelecom", pie nosacījuma, ka prognozes attiecībā uz

132ieņēmumiem un izmaksām piepildīsies, var gūt peļņu no maksas

133televīzijas pakalpojuma sniegšanas ne ātrāk kā 2011.gadā.

1345) Ņemot vērā SIA "Lattelecom" prognozētos datus par

135ieņēmumu un izmaksu apmēru laika periodā, kad SIA

136"Lattelecom" saskaņā ar normatīvajiem aktiem darbosies

137kā virszemes ciparu televīzijas nodrošinātājs, secināms, ka, gan

138sniedzot maksas televīzijas pakalpojumu, gan sniedzot raidīšanas

139pakalpojumu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (televīzijas

140apraides pakalpojums, kas ir bezmaksas skatītājiem), SIA

141"Lattelecom" kopējie plānotie ieņēmumi pārsniedz

142prognozētās izmaksas, sākot no 2011.gada.

1436) Pamatojoties uz pieejamo informāciju, pie nosacījuma, ka

144izpildīsies SIA "Lattelecom" ieņēmumu/izmaksu prognozes

145un tirgū nenotiks būtiskas izmaiņas attiecībā uz virszemes ciparu

146televīziju, SIA "Lattelecom" peļņa, sniedzot raidīšanas

147pakalpojumu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, veido (*)

148(mazāk par 15%) piecu gadu laika periodā, un peļņa, sniedzot

149maksas televīzijas pakalpojumu, veido (*) (mazāk par 15%) piecu

150gadu laikā.

151SIA "Lattelecom" norādījusi Konkurences padomei, ka

152tās mērķis bija segt visus pakalpojuma izveidošanai un

153nodrošināšanai ieguldītos līdzekļus un "nodrošināt minimālo

154peļņu"19.

155Kopsakarā ar aprēķināto prognozējamo peļņas apjomu šāda minimālas

156peļņas interpretācija Konkurences padomes ieskatā ir vērtējama

157neviennozīmīgi.

158Vienlaicīgi Konkurences padome norāda, ka Noteikumos Nr.714

159starp nosacījumiem un kritērijiem virszemes ciparu televīzijas

160projekta ieviešanas un nodrošināšanas pasākumiem nebija noteikta

161izmaksu minimizēšana un cenas tuvināšana izmaksām, definēts

162peļņas slieksnis, līdz ar to tika pieļauta situācija, ka izmaksas

163veidojas neprognozējami raidorganizācijām (kā raidīšanas

164pakalpojuma pasūtītājiem), un tas negatīvi ietekmē elektronisko

165plašsaziņas līdzekļu komercdarbību un tās plānošanu, turklāt

166apdraud projekta dzīvotspēju.

1677) Saskaņā ar SIA "Lattelecom" sniegto informāciju

168TV3 kanāla virszemes apraides ciparformātā nodrošināšanai

169atsevišķs pilns pašizmaksas aprēķins netika veikts, jo

170aprēķinātās bezmaksas televīzijas programmu apraides izmaksas nav

171atkarīgas no pārraidāmās programmas satura un tās sadalās

172proporcionāli uz visiem bezmaksas raidīšanas pakalpojuma ņēmējiem

173(nacionāliem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem).

174Ņemot vērā Konkurences padomes veiktos aprēķinus, ievērojot

175SIA "Lattelecom" sniegtos izmaksu aprēķināšanas

176pieņēmumus un nosacījumus, TV3 par tās programmas ciparformātā

177apraidi ir jāsedz ¼ no kopējās maksas par bezmaksas apraidi. Ja

178kanālu skaits bezmaksas apraidē samazināsies, tad prognozējams,

179ka proporcionāli var palielināties pārējo, bezmaksas apraidē

180iesaistīto kanālu maksājumu daļa, t.i., atlikušajiem

181proporcionāli sedzot visas izmaksas.

1828) Juridiski nostiprinātais periods, kurā SIA

183"Lattelecom" ir noteikta kā virszemes ciparu apraides

184nodrošinātāja, ir 5 gadi - 2009.-2013.gads. SIA

185"Lattelecom" sniegusi bezmaksas un maksas raidīšanas

186pakalpojumu izmaksu un ieņēmumu prognozi pieciem gadiem. Saskaņā

187ar SIA "Lattelecom" prognozēm pakalpojumu sniegšana

188nodrošinās peļņu ne agrāk kā 2011.gadā.

1899) Vislielākā izmaksu grupa SIA "Lattelecom"

190plānotajā kopējā virszemes apraides (maksas un bezmaksas)

191ieviešanas un nodrošināšanas pašizmaksā (*) ir infrastruktūras un

192raidīšanas pakalpojumiem - (*). No tiem lielāko daļu veido:

193- SIA "Lattelecom" maksājumi par LVRTC pakalpojumiem

194- (*);

195- SIA "Lattelecom" plānotie maksājumi SIA "SIA

196Hannu Digital" par sniegto pakalpojumu apmērs (*), taču

197jāņem vērā, ka daļu no pakalpojumiem, ko SIA

198"Lattelecom" sniedz SIA "SIA Hannu Digital",

199nodrošina LVRTC, kas savukārt par tiem saņem samaksu no SIA

200"SIA Hannu Digital".

20110) Pagaidām nav iespējams veikt precīzus aprēķinus katram

202apraides veidam (maksas un bezmaksas), jo kopējās izmaksas pilnam

2032009.-2013.g. virszemes apraides periodam balstās tikai uz

204prognozēm, kas joprojām tiek koriģētas.

20511) Salīdzinot SIA "Lattelecom" visam periodam

206plānotās kopējās izmaksas (abiem pakalpojumiem - maksas un

207bezmaksas) atbilstoši plānotajiem maksājumiem par LVRTC un SIA

208"SIA Hannu Digital" pakalpojumiem ar atsevišķi LVRTC un

209SIA "SIA Hannu Digital" iesniegto izmaksu un ieņēmumu

210prognozēm, konstatējamas nesakritības. Tā, SIA

211"Lattelecom" kopējo izmaksu prognozē plānojusi

212maksājumiem par LVRTC pakalpojumiem līdz 31.12.2013. summu (*),

213t.sk. elektroenerģijai (*); savukārt LVRTC atbilstoši līgumam ar

214SIA "Lattelecom" iesniedzis plānotos ieņēmumus (*)

215vērtībā, t.sk. par elektrību no apakšīrniekiem (*) (prognozētais

216SIA "Lattelecom" maksājums par LVRTC pakalpojumiem bez

217elektrības patēriņa izmaksām ir attiecīgi, pēc SIA

218"Lattelecom" aplēses, (*), pēc LVRTC - (*)).

219Nesakritības ir arī citās plānoto izmaksu pozīcijās.

220Ņemot vērā minēto, Konkurences padome konstatē, ka pirms tik

221resursapjomīga projekta kā virszemes ciparu televīzijas ieviešana

222un nodrošināšana izmaksu plānošana netika veikta ar pienācīgu

223rūpību. Bez tam minētais apstiprina Konkurences padomes viedokli

224par to, ka ar projektu saistītās izmaksas un ieņēmumi ir jāvērtē,

225pamatojoties uz faktiskajiem datiem, nevis uz prognozēm.

1Konkurences likuma 13.panta

2pirmās daļas 4.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpums SIA

3"Lattelecom" darbībās

4Saskaņā ar Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktu

5"Jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā

6stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot

7Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana

8var izpausties arī kā (..) 4) netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas

9cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai

10netieša uzspiešana vai piemērošana (..)".

11Saskaņā ar Iesniegumos norādīto SIA "Lattelecom"

12piemēro plēsonīgi zemas cenas maksas televīzijas pakalpojuma

13sniegšanas tirgū DVB-T platformā, šķērssubsidējot izmaksas no

14ieņēmumiem no raidīšanas pakalpojuma, kas tiek sniegts

15elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un kura cenas ir

16nepamatoti augstas.

17Konkurences tiesību teorijā dominējošam uzņēmumam ir aizliegts

18piemērot t.s. "plēsonīgās" cenas. Plēsonīgu cenu

19noteikšanas principus Konkurences padome un Eiropas Komisija līdz

20šim praksē ir pielietojusi netaisnīgas cenas noteikšanā, tomēr

21tikai lietās, kurās pārmērīgi zemas cenas uzņēmums ir piemērojis

22tirgū, kurā tas atrodas dominējošā stāvoklī. SIA

23"Lattelecom" neatrodas dominējošā stāvoklī maksas

24televīzijas pakalpojuma sniegšanas tirgū Latvijas Republikas

25teritorijā.

26No Eiropas Kopienu tiesas judikatūras izriet, ka dominējoša

27uzņēmuma ļaunprātīgas uzvedības ietekme (efekti) tirgū, kas ir

28atšķirīgs no tirgus, kurā uzņēmums dominē, nav pamats, lai

29nepiemērotu Eiropas Kopienas Dibināšanas līguma

3082.pantu20

31(šobrīd Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.pants).

32Pastāvot īpašiem apstākļiem (piemēram, kad tirgus, kurā notiek

33pārkāpums, ir saistīts ar tirgu, kurā iespējamais pārkāpējs

34atrodas dominējošā stāvoklī vai monopolstāvoklī, iespējamā

35pārkāpēja liela tirgus daļa tirgū, kurā notiek pārkāpums), kuri

36var atšķirties katrā lietā, tirgus dalībnieks var ļaunprātīgi

37izmantot savu tirgus varu citā konkrētajā tirgū, ierobežojot

38konkurenci tajā. Ņemot vērā Latvijas un Eiropas Savienības

39konkurences tiesību normu analoģiju, ir pamatoti piemērot Eiropas

40Kopienu tiesu praksi.

41Šķērssubsidēšana notiek gadījumos, kad ieņēmumi no konkrētā

42pakalpojuma sniegšanas nav pietiekami, lai segtu šī pakalpojuma

43nodrošināšanas papildizmaksas (t.i. izmaksas, kas rodas sakarā ar

44darbības apjoma paplašināšanos), un kad pastāv vēl viens

45pakalpojums vai pakalpojumu kopums (sasaistīti pakalpojumi), kura

46ieņēmumi pārsniedz šā pakalpojuma izmaksas. Pakalpojums, kura

47ieņēmumi pārsniedz šā pakalpojuma izmaksas, ir uzskatāms par

48šķērssubsidēšanas avotu, savukārt pakalpojums, kura ieņēmumi ir

49mazāki par papildizmaksām, ir uzskatāms par šķērssubsidēšanas

50galamērķi.

51Jāuzsver, ka dominējošā stāvoklī esošs tirgus dalībnieks var

52sniegt pakalpojumus par zemāku cenu nekā konkurentam tādēļ, ka

53pakalpojuma sniegšanas izmaksas ir zemākas nekā konkurentam, un

54tādā veidā izspiest to no tirgus; šāda rīcība nav uzskatāma par

55ļaunprātīgu. Savukārt, ja dominējošā stāvoklī esošs tirgus

56dalībnieks sniedz pakalpojumus lētāk nekā konkurents, turklāt par

57cenu, kas ir mazāka par pakalpojuma sniegšanas izmaksām, šādu

58rīcību var uzskatīt par ļaunprātīgu, ja tās mērķis ir konkurenta

59izspiešana no tirgus.

60Saskaņā ar Eiropas Kopienu konkurences tiesību piemērošanas

61praksi21,

62lai pierādītu pret konkurenci vērstu izslēgšanas efektu,

63konkurences iestādei nav nepieciešams konstatēt, ka kāds

64konkurents ir izgājis no tirgus. Nevar izslēgt arī tādu iespēju,

65ka dominējošais uzņēmums izvēlas tādu scenāriju, saskaņā ar kuru

66pārmērīgi zemu cenu piemērošanas mērķis ir panākt, ka konkurents

67nevar konkurēt un ir spiests sekot dominējošā uzņēmuma cenu

68politikai, nevis pilnīgi izspiest konkurentu no tirgus.

69Tāpat, lai pierādītu Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas

704.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu, piemērojot netaisnīgi

71zemas cenas uz "subsidējamiem" pakalpojumiem un

72netaisnīgi augstas cenas uz "subsidējošiem"

73pakalpojumiem, ir jākonstatē tirgus dalībnieka ilgstoša un

74sistemātiska rīcība.

75Konkurences padome uzskata, ka šobrīd, pamatojoties uz

76Konkurences padomē iesniegtajiem provizoriskiem datiem par SIA

77"Lattelecom" ieņēmumiem un izmaksām, nevar izdarīt

78objektīvus secinājumus par to, ka sniegto pakalpojumu cenas ir

79netaisnīgas, plēsonīgi augstas vai zemas vai ka notiek viena

80pakalpojuma izmaksu subsidēšana no cita pakalpojuma sniegšanas

81ieņēmumiem. Tas attiecas gan uz šī lēmuma 1.5.2., gan uz 1.5.3.

82punktā definēto pakalpojumu tirgiem. Līdz ar to Konkurences

83padomes ieskatā Lietā šobrīd trūkst faktu, lai konstatētu

84Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā

85aizlieguma pārkāpumu SIA "Lattelecom" darbībās.

86Ņemot vērā ciparu virszemes apraides ieviešanas un

87nodrošināšanas projekta termiņu, kurā par projekta īstenotāju

88noteikta SIA "Lattelecom" - līdz 2013.gada beigām,

89ieņēmumu/izmaksu un iespējamās šķērssubsidēšanas analīzei

90nepieciešamie dati 5 gadu griezumā būs pieejami ne ātrāk kā

912014.gadā. Saskaņā ar Konkurences likuma 27.panta trešo daļu

92maksimālais lēmuma pieņemšanas termiņš lietā ir 2 gadi no lietas

93ierosināšanas dienas, tātad šajā Lietā lēmuma pieņemšanas termiņš

94ir 17.03.2012. Tādējādi Konkurences padomes lietu izskatīšanas

95procesa juridiskais ietvars attiecībā uz lēmuma pieņemšanas

96termiņu Lietā neļauj atlikt lēmuma pieņemšanu līdz laikam, kad

97būs pieejama visa nepieciešamā informācija.

98Konkrētajā Lietā, vērtējot SIA "Lattelecom" noteikto

99maksājumu pamatotību attiecībā pret elektroniskajiem plašsaziņas

100līdzekļiem, pašreiz iesniegtajos dokumentos pieejamās

101informācijas ietvaros Konkurences padome nevar konstatēt

102netaisnīgu cenu piemērošanu. Vienlaicīgi Konkurences padome

103pieļauj, ka SIA "Lattelecom" cenas uz raidīšanas

104pakalpojumu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī

105maksas televīzijas pakalpojuma cenas var būt pamatotas ar

106tās reālajiem izdevumiem

107(t.sk. par LVRTC, SIA "SIA Hannu Digital", citu

108iesaistīto uzņēmumu pakalpojumiem). Vēl jo vairāk tāpēc,

109ka izmaksu attiecināšanas pareizību uz regulējamiem pakalpojumiem

110pārbauda gan speciāli šim nolūkam nolīgtais auditors, gan SPRK.

111Saskaņā ar SIA "Lattelecom" sniegto informāciju

112uzņēmumā ieviestais izmaksu attiecināšanas modelis tiek

113pielietots arī, veicot izmaksu attiecināšanu virszemes

114televīzijas pakalpojumam. Līdz ar to Konkurences padome uzskata,

115ka pastāv maza ticamība, ka SIA "Lattelecom"

116izstrādātais attiecināšanas modelis ir nekorekts, un tā rezultātā

117tiek sadārdzinātas cenas par raidīšanas pakalpojumu nodrošināšanu

118(bezmaksas virszemes televīzijas apraide).

119Tai pašā laikā Konkurences padome norāda, ka jau ar Rīkojumu

120Nr.115, uzliekot SIA "Lattelecom" pienākumu nodrošināt

121bezmaksas TV programmu raidīšanu ciparformātā publiskai

122uztveršanai un neparedzot modeli (nosacījumus), kā veidojama

123maksa par apraides pakalpojumu televīzijas kanāliem, būtībā tika

124radīta situācija, kurā bezmaksas apraides pakalpojuma izmaksas

125neierobežotā apjomā nākas segt attiecīgajiem tirgus dalībniekiem,

126neatkarīgi no to skaita; ka investīciju ziņā apjomīgais projekts,

127kas sākotnēji plānots uz pieciem gadiem, gluži racionālu biznesa

128apsvērumu dēļ tā nodrošinātājiem rada vēlmi censties atgūt

129ieguldījumus un gūt ievērojamu peļņu; ka projekta ieviešanas

130sasteigtais laika grafiks, iespējams, ir kļuvis par iemeslu tam,

131ka gan SIA "Lattelecom" finanšu plāns, gan tās partneru

132izmaksu prognozes tika veidotas ļoti aptuvenas, nepieciešamā

133apmērā neveicot izmaksu-apjoma-peļņas analīzi atkarībā no

134atsevišķu rādītāju iespējamām izmaiņām un to ietekmes uz izmaksām

135(un tāpēc nemitīgi tiek izdarītas korekcijas, galvenokārt izmaksu

136pieauguma virzienā) utt.

1Lietas dalībnieku viedokļi par

2Lietu

3Saskaņā ar Konkurences likuma 26.panta septīto daļu, Lietas

4dalībniekiem - SIA "Lattelecom", SIA "TV3

5Latvia" un "VIASAT AS Latvijas filiāle", SIA

6"IZZI", SIA "Baltkom TV SIA" tika nodrošināta

7iespēja iepazīties ar Lietas materiāliem, izteikt savu viedokli

8un iesniegt papildu informāciju22.

9SIA "IZZI" un SIA "Baltkom TV SIA"

10neizmantoja minētās tiesības.

116.1. SIA "Lattelecom" iesniegtais viedoklis

12(05.08.2011. vēstule Nr.12677-1) nesatur iebildumus par Lietas

13izmeklēšanas rezultātiem.

146.2. SIA "TV3 Latvia" un "VIASAT AS

15Latvijas filiāle" kopīgi iesniegtais viedoklis (08.08.2011.

16vēstule Nr.2/11-116) satur vairākus iebildumus par Lietas

17izmeklēšanas rezultātiem:

18- Lietas dalībnieki norāda, ka viena no šķērssubsidēšanas un

19nepamatoti augsto cenu esamības noteikšanas iespējām ir

20"(..) veikt salīdzinājumu ar citām teritorijām, kur darbojas

21līdzīgi uzņēmumi. No lietas materiāliem ir skaidri redzams, ka

22Izpilddirekcija šādu vērtējumu nav veikusi un materiālus nav

23ieguvusi".

24Izvērtējot šo Lietas dalībnieku argumentu, Konkurences padome

25norāda, ka ciparu virszemes televīzijas ieviešanas un

26nodrošināšanas projekts ir unikāls projekts, kas nevar būt

27salīdzināms ar virszemes ciparu televīzijas ieviešanas un

28nodrošināšanas projektiem citās valstīs. Pastāv ļoti daudzi

29faktori un apstākļi, kāpēc šo projektu izmaksu un ieņēmumu ziņā

30nevar salīdzināt ar projektiem citās valstīs, piemēram, apraides

31zonu skaits un apraides uzsākšanas datums katrā no tām, projektu

32ieviešanas ātrums/termiņš, uzdevumu (nosacījumu) saraksts, kas

33jāizpilda SIA "Lattelecom" projekta ieviešanas un

34nodrošināšanas ietvaros saskaņā ar Rīkojumu Nr.115, programmu

35skaits, kuras ir pieejamas skatītājiem bez maksas, periods, uz

36kuru noteiktas SIA "Lattelecom" tiesības u.c.

37- Lietas dalībnieki norāda, ka "ja nav iespējams iegūt

38pilnīgus datus par LTC [SIA "Lattelecom"] izmaksām

39saistībā ar virszemes ciparu televīzijas ieviešanu, (..) pastāv

40iespēja veikt vērtējumu, balstoties uz LTC [SIA

41"Lattelecom"] izmaksu projekcijām un biznesa plānu, kas

42arī lietas izpētes ietvaros nav darīts".

43Konkurences padome norāda, ka ir veikusi vērtējumu par SIA

44"Lattelecom" izmaksām, pamatojoties uz provizoriskajiem

45aprēķiniem, un šajā lēmuma ir sniegti šī vērtējuma rezultāti.

46- Lietas dalībnieki norāda, ka Lietas izpētes termiņu ir

47iespējams pagarināt līdz 2012.gada 17.martam, ja Lietā ir

48nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, tāpēc nav pamata tagad

49izbeigt Lietu.

50Konkurences padome šajā lēmumā sniedz argumentāciju, kāpēc

51pilnīgo datu iegūšana objektīva vērtējuma veikšanai nav iespējama

52ātrāk kā 2014.gadā.

53- Lietas dalībnieki, atsaucoties uz Konkurences padomes

54Izpilddirekcijas 26.07.2011. vēstuli Nr.1777, norāda, ka veiktā

55apstākļu izvērtēšana attiecās tikai uz šķērssubsidēšanas

56esamību/neesamību, bet nav veikta izvērtēšana attiecībā uz to,

57vai SIA "Lattelecom" raidīšanas pakalpojuma maksa ir

58nepamatoti augsta.

59Konkurences padome šajā lēmumā izvērtē arī iespējas konstatēt,

60ka SIA "Lattelecom" raidīšanas pakalpojuma noteiktā

61maksa ir vai nav nepamatoti augsta, uz 2010.gadu konstatēts

62izmaksu pārsvars pār ieņēmumiem abos pakalpojumos (maksas un

63bezmaksas). Šķērssubsidēšanas izvērtēšana notika kopsakarā ar

64"subsidējošā" un "subsidējamā" pakalpojuma

65izmaksu izvērtēšanu.

66Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma

678.panta pirmās daļas 4.punktu, 27.2 panta pirmo daļu

68un Administratīvā procesa likuma 63.panta pirmās daļas 4.punktu,

69Konkurences padome

70nolēma:

71izbeigt lietu Nr.297/10/03.01.-01./6 Par Konkurences likuma

7213.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA

73"Lattelecom" darbībās faktu trūkuma dēļ.

74Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences

75padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena

76mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas.

77(*) - Ierobežotas pieejamības informācija

781

79http://www.lattelecom.lv/majai/komplekti/virszemes_tv_komplekti/

80- SIA "Lattelecom" virszemes televīzijas

81komplekti.

822

83Gadi, par kuriem pieejama oficiālā informācija noteiktā

84apjomā.

853

86http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/2007/XE02_64_1306.pdf

87, 2.1.punkts.

884Konkurences

89padomes 27.05.2010. lēmums Nr.42 lietā Nr.471/10/03.01.-01./5 Par

90ziņojumu par SIA "Baltkom TV SIA" un SIA

91"Televideotīkls" apvienošanos, 4.1.punkts; Konkurences

92padomes 13.11.2010. lēmums Nr.83 lietā Nr.1492/10/03.01.-01./13

93Par Baltkom grupas, IZZI grupas un SIA "EST Risinājumi

94" apvienošanos, 4.1.punkts.

955Ministru

96kabineta 2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.714 "Kārtība,

97kādā tiek ieviesta elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu

98veidoto programmu apraide ciparformātā",

9910.punkts.

1006

101Pašlaik TV5 vairs nav šajā sarakstā.