3. pants

Konkrētais tirgus

Konkrētās lietas ietvaros tiek apskatīti divi pakalpojumi, ko

piedāvā tirgus dalībnieki - komplekso tūrisma pakalpojumu

sniegšana (šī lēmuma 3.1.punkts) un komplekso tūrisma pakalpojumu

pārdošana (šī lēmuma 3.2.punkts).

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu konkrētās

preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to

preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā

ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma

aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības.

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu konkrētais

ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences

apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā

tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām

teritorijām.

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu konkrētais

tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar

konkrēto ģeogrāfisko tirgu.

3.1. Komplekso tūrisma pakalpojumu

sniegšana

3.1.1. Konkrētā prece

Tūrisma likuma 1.panta 20.punkts nosaka, ka tūrisma

pakalpojums ir mērķtiecīga darbība tūristu interešu un vajadzību

apmierināšanai. Tūrisma pakalpojumi ir pakalpojumi, kas ir

saistīti ar privātpersonas ceļošanas un brīvā laika pavadīšanas

iespēju nodrošināšanu (precīzāk, komersanta vai saimnieciskās

darbības veicēja mērķtiecīga darbība vai darbības par atlīdzību,

kas ir saistītas ar privātpersonas ceļošanas vai brīvā laika

pavadīšanas iespēju nodrošināšanu).

Parasti tūrisma pakalpojumi tiek

klasificēti:

1) atsevišķs tūrisma pakalpojums - viens individuāli iepriekš

sagatavots tūrisma pakalpojums, kuru sniedz par noteiktu cenu,

piemēram, nakšņošana viesu namā; ekskursija pa Rīgas vecpilsētu;

u.tml.1,

2) komplekss tūrisma pakalpojums - tūrisma pakalpojumu

apvienojums, kurš sagatavots iepriekš vai pēc klienta

pieprasījuma, attiecas uz periodu, kas ir garāks par 24 stundām,

un ietver diennakts izmitināšanu vai vismaz divus no šādiem

tūrisma pakalpojumiem:

a) transportu,

b) izmitināšanu,

c) citu tūrisma pakalpojumu, kas nav transporta vai

izmitināšanas palīgpakalpojums un aizņem proporcionāli lielāko

daļu no tūrisma pakalpojumu apvienojuma.

Atkarībā no konkrētā tūrisma pakalpojuma veida privātpersonas

tiesības aizsargā dažādi normatīvie akti. Atsevišķa tūrisma

pakalpojuma gadījumā informācija par savām tiesībām

privātpersonai galvenokārt būs jāmeklē Patērētāju tiesību

aizsardzības likumā. Savukārt kompleksa tūrisma

pakalpojuma gadījumā - Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un

Noteikumos Nr.3532.

Noteikumu Nr.353 28.punkts paredz, ka tūrisma operators ir

atbildīgs, lai pakalpojumi tiktu nodrošināti atbilstoši līgumam,

t.sk. paredzot, ka tūrisma operatoram ir pienākums sniegt

klientam nepieciešamo palīdzību, ja kompleksā tūrisma pakalpojuma

sniegšana nepilnā vai neatbilstošā apjomā notiek trešās personas

(kas nav saistīta ar līgumā paredzētajiem pakalpojumiem)

neparedzamas vai nenovēršamas darbības dēļ; ārkārtēju (neparastu,

neparedzamu un nekontrolējamu) apstākļu dēļ; tādu notikumu dēļ,

kurus tūrisma operators nevarēja paredzēt vai novērst, ievērojot

visu nepieciešamo piesardzību.

No tā izriet, ka no piedāvājuma un pieprasījuma puses

kompleksais tūrisma pakalpojums nodrošina papildus ērtības (nav

pašam jāorganizē visi ar ceļojumu saistītie pasākumi - nokļūšana

galapunktā, izmitināšanās, atgriešanās u.tml.), kā arī ar

ceļojuma un iekļauto pakalpojumu garantētas saņemšanas

drošību.

Tādējādi secināms, ka ir atšķirīgs ne tikai pakalpojuma

apjoms, ko sniedz atsevišķā tūrisma pakalpojuma ietvaros un

kompleksā tūrisma pakalpojuma ietvaros, bet arī pakalpojumu

sniedzēju atbildība pret pakalpojuma pircēju.

Tez Tour 14.02.2011. vēstulē Nr.140211/2 norāda, ka par saviem

galvenajiem konkurentiem uzskata Latvijas tūroperatorus, kuri

piedāvā līdzīgus pakalpojumus (veido, rada kompleksos tūrisma

pakalpojumus) kā Tez Tour, "kā, piemēram, SIA

"Novatours", SIA "Alida Tours"". Tez

Tour norāda, ka par saviem konkurentiem uzskata arī lielās

viesnīcu rezervēšanas ķēdes (piemēram, Boocking.com, HotelBeds

u.c.), kuras piedāvā dažādus viesnīcas rezervēšanas pakalpojumus

(tajā skaitā speciālus piedāvājumus), kurus klienti var vienkārši

kombinēt ar regulārajiem avioreisiem. Tāpat tūrisma

aģentūras, kuras var realizēt līdzīgus pakalpojumus kā Tez Tour,

izmantojot gan pašu viesnīcu sniegtos pakalpojumus tiešā veidā,

gan dažādu viesnīcu pakalpojumu ķēžu sniegtos piedāvājumus,

kombinējot šos izmitināšanas pakalpojumus ar regulārajiem

pasažieru pārvadājumiem, izmantojot piekļuves caur internetu un

tieši.

Lai gan pakalpojuma rezervēšana un kombinēšana Tez Tour

ieskatā ir sarežģītāka un riskantāka, šādā veidā klients var

ieekonomēt. Latvijas iedzīvotājiem svarīga tūrisma pakalpojuma

izvēlē ir tieši cena, klienti bieži izmanto šādas ceļojumu

organizēšanas metodes. Taču, lai arī Tez Tour norāda, ka par

saviem konkurentiem uzskata ne vien Latvijas tūrisma operatorus,

kuri piedāvā līdzīgus pakalpojumus kā Tez Tour, bet arī Latvijas

tūrisma aģentūras un pat visas citas fiziskās un juridiskās

personas, kas vien iedomājas, ka var sniegt tūrisma operatoru

pakalpojumus, taču tai pašā laikā atzīmē, ka Latvijas tirgū

konkurē ar citiem tūrisma operatoriem un cīnās par tiem

klientiem, kuri izvēlas drošību un ērtību, kādu sniedz ceļošana

ar tūrisma operatora starpniecību.

Novatours 02.02.2011. vēstulē Nr.V-17/0311 norāda, ka par

saviem konkurentiem uzskata juridiskas personas, kas darbojas

tūrisma tirgū un piedāvā tūristiem kompleksus tūrisma

pakalpojumus, izmantojot avio pārlidojumu uz līdzīgiem

galamērķiem, līdzīgu uzturēšanās periodu, izmitināšanu, līdzīgas

viesnīcas un piedāvātos papildu pakalpojumus.

Novatours minētajā vēstulē norāda, ka sadarbojas ar tām pašām

tūrisma aģentūrām, kuras sadarbojas arī ar citiem tūrisma

operatoriem un gala patērētājiem piedāvā arī citu tūrisma

operatoru piedāvātos/organizētos tūrisma pakalpojumus. Tādējādi

tūrisma operatori konkurē savā starpā par vieniem un tiem pašiem

gala patērētājiem.

Gan Tez Tour, gan Novatours iepriekš minētajās vēstulēs ir

norādījuši, ka tie, piedāvājot kompleksos tūrisma pakalpojums,

zināmā mērā konkurē ar tiem tirgus dalībniekiem, kuri piedāvā

atsevišķos tūrisma pakalpojums.

Tūrisma pakalpojumu sniedzējs ir normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā reģistrējies komersants (individuālais komersants,

sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība) vai

saimnieciskās darbības veicējs, ja tā darbības mērķis ir

atsevišķu vai kompleksu tūrisma pakalpojumu sniegšana tūristiem.

Par tūrisma pakalpojumu sniedzējiem uzskatāmi:

1) tūrisma operators;

2) tūrisma aģentūra (aģents);

3) atsevišķa tūrisma pakalpojuma sniedzējs.3

Saskaņā ar Tūrisma likuma 1.panta 14.punktu tūrisma aģents -

komersants, kas tūrisma operatora vārdā uz pilnvarojuma vai cita

civiltiesiska līguma pamata piedāvā vai pārdod tūrisma operatora

sagatavotos tūrisma pakalpojumus. No kā izriet, ka tūrisma aģents

nesniedz atsevišķo tūrisma pakalpojumu, nesniedz komplekso

tūrisma pakalpojumu, bet gan piedāvā pircējiem iespēju iegādāties

tūrisma operatora izstrādāto komplekso tūrisma pakalpojumu, vai

komplektēt atsevišķus tūrisma pakalpojumus. Komplektējot

atsevišķos tūrisma pakalpojumus, uz aģentu negulstas atbildība

par to, vai pircējs faktiski saņems konkrēto pakalpojumu.

Līdz ar to atsevišķu tūrisma pakalpojumu gadījumā tie ir,

piemēram, viesnīcas pakalpojumi. Savukārt komplekso tūrisma

pakalpojumu gadījumā tie ir tūrisma operatori, kuriem ir noteikts

minimālais pakalpojuma apjoms, kas jāsniedz pakalpojuma

saņēmējam. Līdz ar to secināms, ka tirgus dalībnieks, kurš sniedz

kompleksos tūrisma pakalpojumus, parasti nesniedz atsevišķos

tūrisma pakalpojumus, bet gan tos piedāvā tirgū (kā starpnieks).

Komersants, kurš nav tūrisma operators, kompleksos tūrisma

pakalpojumus sniegt nevar, jo atbilstoši Tūrisma likuma 2.pantam

tūrisma operatoram ir jāreģistrējas Ekonomikas ministrijas

pārziņā esošā valsts informācijas sistēmā. Savukārt tūrisma

aģents pilda starpnieka lomu un pašus tūrisma pakalpojumus

nesniedz.

Konkurences padome, ņemot vērā apsvērumus, ka:

1) šāda veida pakalpojumu var sniegt tikai normatīvajos aktos

noteiktā kārtībā reģistrējies tirgus dalībnieks;

2) kompleksais tūrisma pakalpojums atšķiras no atsevišķā

tūrisma pakalpojuma. Kompleksā tūrisma pakalpojuma gadījumā

klients saņem pakalpojumu, kas izpaužas vairāku pakalpojumu

(pakalpojuma kompleksa) organizēšanā (piemēram, viesnīcas

rezervēšana, biļešu iegāde, apmaksas veikšana tiešajiem

pakalpojumu sniedzējiem). Atsevišķā tūrisma pakalpojuma sniedzējs

sniedz konkrēto pakalpojumu - piemēram, viesnīcas pakalpojums,

konkrētas ekskursijas pakalpojums;

3) starpnieku sniegtie pakalpojumi, piedāvājot un komplektējot

atsevišķos tūrisma pakalpojumus, būtiski atšķiras no komplekso

tūrisma pakalpojumu piedāvāšanas, ņemot vērā patērētāju interešu

aizsardzības pakāpi,

secina, ka konkrētā prece ir kompleksā tūrisma pakalpojumu

sniegšana.

3.1.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

tirgus

Tūrisma likums un no tā izrietošie normatīvie akti nosaka

tūrisma pakalpojumu sniegšanas, pārdošanas kārtību Latvijā,

nosaka pakalpojumu sniedzēju un pārdevēju atbildību, šīs normas

attiecas arī uz gadījumiem, kad līgums par pakalpojuma sniegšanu

ir noslēgts Latvijā, bet pats tūrisma pakalpojums tiek sniegts

citā valstī.

Tez Tour 14.02.2011. vēstulē Nr.140211/2 un Novatours

02.02.2011. vēstulē Nr.V-17/0311 norāda, ka tā ieskatā konkurence

tūrisma pakalpojumu sniegšanā ir plašāka, norādot uz konkurenci

ar lielajām viesnīcu rezervēšanas ķēdēm (piemēram, Boocking.com,

HotelBeds u.c.), kuras piedāvā dažādus viesnīcas rezervēšanas

pakalpojumus (tajā skaitā speciālus piedāvājumus), kurus klienti

vai to starpnieki (t.sk. tūrisma aģentūras) var vienkārši

kombinēt ar regulārajiem avioreisiem. Ņemot vērā iepriekš

Konkurences padomes secināto attiecībā uz konkrētās preces tirgu,

secināms, ka šie argumenti nav attiecināmi, jo skar plašāku

produktu. Nenoliedzami pastāv zināma konkurences pakāpe starp

atšķirīgiem produktiem, kas attiecīgi paplašina ģeogrāfiskās

robežas. Taču komplekso tūrisma pakalpojumu būtība ir novērst

barjeras, iegādājoties atsevišķus tūrisma pakalpojumus ārpus

Latvijas, t.sk. internetā "on-line" sistēmā - piemēram,

valodas barjera, nosacījumu interpretācija, maksāšanas veids,

garantijas par pakalpojuma saņemšanu, kompensāciju un zaudējumu

atgūšana (vērst prasību pret Latvijā reģistrētu tirgus dalībnieku

ir ievērojami ērtāk, nekā pret citas valsts tirgus dalībnieku).

Tādēļ šī nosacītā konkurence pastāv, taču tā nav pietiekama,

definējot konkrētās preces tirgu un attiecīgi konkrēto

ģeogrāfisko tirgu.

Tez Tour 14.02.2011. vēstulē Nr.140211/2 norāda, ka Latvijas

tirgū konkurē ar citiem tūrisma operatoriem un cīnās par tiem

klientiem, kuri izvēlas drošību un ērtību, kādu sniedz ceļošana

ar tūrisma operatora starpniecību. Tez Tour par saviem

galvenajiem konkurentiem uzskata Latvijas tūroperatorus, kuri

piedāvā līdzīgus pakalpojumus (veido, rada kompleksos tūrisma

pakalpojumus) kā Tez Tour, t.i., Novatours, SIA "Alida

Tours".

Attiecībā uz tūrisma operatoriem Tez Tour 14.02.2011. vēstulē

Nr.140211/2 norāda, ka par saviem konkurentiem uzskata ne vien

Latvijas tūrisma operatorus, kuri piedāvā līdzīgus pakalpojumus

kā Tez Tour, bet arī Latvijas tūrisma aģentūras un pat visas

citas fiziskās un juridiskās personas, kas vien iedomājas, ka var

sniegt tūrisma operatoru pakalpojumus. Tez Tour arī norāda, ka

nelielu konkurenci veido arī Krievijas un Eiropas valstu tūrisma

operatori - ķēdes (piemēram, TUI, Thomas Cook) un to

aģentūras.

Novatours (02.02.2011. vēstule Nr.V-17/0311) par saviem

konkurentiem Latvijā uzskata: Tez Tour, a/s "Alida

Tūrs", SIA "Alida Tūrs T.A.", SIA "Domina

Travel Latvia", SIA "Fiji Alma Tour Group", SIA

"Go Adventure Latvijas filiāle",

"airbaltictravel.com". Šie ir uzņēmumi, kas darbojas

Latvijas tirgū, piedāvā tūrisma pakalpojumus arī uz galamērķiem,

uz kuriem savus ceļojumus organizē Novatours. Par saviem

konkurentiem Lietuvā Novatours uzskata: UAB "Tez Tour";

UAB "Fiji Travel"; Igaunijā: OU "Horizon

Travel", OU "Estour", OU "Go Adventure",

OU "Tez tour", OU "Domina World Travel". Par

saviem konkurentiem Novatours uzskata arī kaimiņvalstu tūrisma

operatorus, jo, ņemot vērā teritoriālo atrašanos starp divām

citām Baltijas valstīm un iespēju tūristiem nokļūt salīdzinoši

vienkārši gan uz Viļņas, gan uz Tallinas lidostām, Novatours ir

jākonkurē arī ar kaimiņvalstu tūrisma operatoru piedāvājumu.

Saskaņā ar tūrisma operatoru sniegto viedokli, par konkrēto

ģeogrāfisko tirgu šīs lietas ietvaros varētu tikt uzskatīta

Baltijas valstu (Latvija, Lietuva, Igaunija) ģeogrāfiskā

teritorija. Konkurences padome apkopoja un analizēja informāciju

par Latvijas tūrisma operatoru veidotajiem un pārdotajiem

ceļojumiem ar izlidojumu no Rīgas, salīdzinot šos datus ar

Latvijā pārdoto ceļojumu skaitu ar izlidojumu no Viļņas un

Tallinas, secinot, ka pārdoto ceļojumu skaits ar izlidojumu no

Viļņas un Tallinas uzskatāms par nebūtisku. Tādējādi Konkurences

padome uzskata, ka par konkrēto ģeogrāfisko tirgu šajā izpētes

lietā uzskatāma Latvijas ģeogrāfiskā teritorija. Ņemot vērā

iepriekš minēto, Konkurences padome secina, ka konkurence tūrisma

operatoru starpā pamatā veidojas tikai Latvijā. Latvijas tūrisma

operatoru un ārvalstu tūrisma operatoru starpā, veidojot

kompleksos tūrisma ceļojumus, konkurence pastāv, tomēr tā

vērtējama kā nebūtiska.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī tūrisma aģentūru sniegto

informāciju šīs lietas ietvaros, Konkurences padome konstatē, ka

Latvijas tūrisma aģentūras pamatā konkurē savā starpā. Konkurence

ar citu valstu tūrisma aģentūrām veidojas, izmantojot

"on-line" sistēmu internetā, kur klients pats var

iegādāties ceļojumu un veikt rezervāciju tūrisma aģentūras mājas

lapā, tomēr šādi veikto pirkumu skaits saskaņā ar lietā esošo

informāciju ir maznozīmīgs, veidojot ne vairāk kā (*) no kopējiem

pārdotajiem tūrisma ceļojumiem. Lietā esošā informācija, kuru

snieguši ārvalstu tūrisma operatori Thomas Cook un TUI AG,

norādot, ka pamatā tūrisma ceļojumi tiek iegādāti mītnes zemē un

arī iesākti no mītnes zemes, liecina, ka tūrisma aģentūras,

veicot komplekso tūrisma ceļojumu pārdošanu, savstarpēji konkurē

konkrētas valsts teritorijā. Arī Eiropas Komisijas 14.07.1999.

lēmuma 2000/74/EC lietā Nr.IV/D-2/34.780 (Virgin/British Airways)

78.punktā norādīts: "Aģentūras parasti darbojas savas mītnes

zemes robežās, patērētāji parasti biļetes iegādājas savā mītnes

zemē. Aģentūras strādā, pamatojoties uz to, ka tirgi, kurās tās

darbojas, ir nacionāli."4

Lai arī ir vērojama ģeogrāfiskā tirgus paplašināšanās

tendence, šīs lietas ietvaros par konkrēto ģeogrāfisko tirgu

pamatoti ir definēt Latvijas ģeogrāfisko teritoriju.

3.1.3. Konkrētās preces tirgus

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu konkrētais

tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar

konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Konkurences padome secina, ka par

konkrēto tirgu šīs lietas ietvaros definējams komplekso tūrisma

pakalpojumu sniegšanas tirgus Latvijas ģeogrāfiskajā

teritorijā.

3.2. Komplekso tūrisma pakalpojumu

pārdošana

3.2.1. Konkrētās preces tirgus

Tūrisma pakalpojumu sniedzējs, kurš pats neizstrādā un

nepiedāvā tūrisma pakalpojumus, bet popularizē un piedāvā tos

iegādāties, ir starpnieks.

Ir izdalāmi divu veidu starpnieki. Tie, kas piedāvā iegādāties

noteikta veida atsevišķu tūrisma pakalpojumu (piemēram, viesnīcu

rezervēšanu), un tie, kas piedāvā vairāku atsevišķu tūrisma

produktu komplektēšanu. Atbilstoši Tūrisma likuma 1.panta

14.punktam tūrisma aģents-komersants, kas tūrisma operatora vārdā

uz pilnvarojuma vai cita civiltiesiska līguma pamata piedāvā vai

pārdod tūrisma operatora sagatavotos tūrisma pakalpojumus.

No kā savukārt izriet, ka likumā noteiktie pienākumi, tiesības

un ierobežojumi attiecībā uz tūrisma aģentiem ir attiecināmi

tikai tad, kad tie pārdod tūrisma operatoru piedāvātos kompleksos

tūrisma pakalpojumus. Ne tūrisma operatoram, ne tūrisma aģentam

nav aizliegts piedāvāt tirgū arī atsevišķos tūrisma

pakalpojumus.

Līdz ar to atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem

aktiem no piedāvājuma puses, tūrisma aģents var sniegt gan

kompleksos, gan atsevišķos tūrisma pakalpojumus, pārējie tūrisma

pakalpojumu pārdevēji - tikai atsevišķos pakalpojumus. Tātad

aizvietojamība no piedāvājuma puses ir tūrisma aģentūrām, taču

nav pārējiem tūrisma produktu pārdevējiem tirgū.

Savukārt, ņemot vērā, ka tūrisma aģenti, tirgojot citu

(tūrisma operatoru) izstrādāto produktu, ir starpnieki, tad

attiecībā uz šī produkta pārdošanu ir spēkā visi tie paši

nosacījumi, kas attiecībā uz šī produkta piedāvāšanu, kur kā

būtiskākās tiek atzītas atšķirības attiecībā uz personu interešu

aizsardzību kompleksā tūrisma pakalpojuma saņemšanas laikā.

Līdz ar to otrs konkrētais pakalpojums ir kompleksā tūrisma

pakalpojumu pārdošana ar tūrisma aģentūru starpniecību.

3.2.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

tirgus

Tūrisma operatoru veidotos kompleksos tūrisma ceļojumus

klienti iegādājas ar tūrisma aģentūru starpniecību. Ņemot vērā

normatīvajā regulējumā noteikto, tūrisma aģentūra tūrisma

operatora vārdā uz pilnvarojuma vai cita civiltiesiska līguma

pamata piedāvā vai pārdod tūrisma operatora sagatavotos tūrisma

pakalpojumus.

Attiecībā uz konkurenci ar citām tūrisma aģentūrām, pārdodot

tūrisma operatoru veidotos kompleksos tūrisma ceļojumus, tūrisma

aģentūras norādījušas, ka: "kā tūrisma aģentūra strādājam

tikai Latvijā" (SIA "Begonija"), "tiešie

konkurenti ir Latvijas visas tūrisma aģentūras" (SIA

"TPG"), "nekonkurējam ar citu valstu tūrisma

aģentūrām Latvijas tirgū un pārdošanas apjomi citu valstu

iedzīvotājiem (Lietuvas, Igaunijas) nav tik lieli, lai tos varētu

uzskatīt kā konkurenci citas valsts tirgū" (SIA

"Ansbergs").

Vienlaikus tūrisma aģentūras arī norādījušas, ka: konkurē ar

citu valstu tūrisma aģentūrām, pamatā tikai attiecībā uz

internetā pārdotajiem pakalpojumiem, sadarbības forma ar citu

valstu tūrisma operatoriem faktiski ir tāda pati kā ar Latvijā

strādājošiem (SIA "Latvia Tours"); ir noslēgti

sadarbības līgumi ar ārvalstu tūrisma operatoriem (SIA

"Averoja"); konkurējam ar citu valstu tūrisma

aģentūrām, klients var izvēlēties - nopirkt ceļojumu, izmantojot

SIA "Vanilla Travel" kā starpnieku, var iegādāties

ceļojumu arī pa tiešo no citas valsts tūrisma aģentūras, izvēle,

kur veikt pirkumu, ir atkarīga no klienta, klients šādu braucienu

internetā var norezervēt un apmaksāt pats (SIA "Vanilla

Travel"); konkurējam ar citu valstu tūrisma aģentūrām,

tiešie konkurenti ir Latvijas visas tūrisma aģentūras, visu

Eiropas valstu un Krievijas tūrisma aģentūras konkurē galvenokārt

ar interneta starpniecību (SIA "TPG").

Izvērtējot argumentus, secināms, ka, neskatoties uz to, ka

tūrisma pakalpojumu pircēji pamatā izvēlas iegādāties tūrisma

pakalpojumus un uzsākt tos mītnes zemē, palielinās tendence, ka

Latvijas iedzīvotāji iegādājas citu valstu tūrisma operatoru

izstrādātos kompleksos tūrisma pakalpojumus. Taču, ņemot vērā to,

ka tūrisma aģentūras tirgo tūrisma operatoru izstrādātos

kompleksos tūrisma pakalpojumus, kuru ģeogrāfiskais tirgus ir

definēta Latvija, tad pamatoti kā kompleksā tūrisma pakalpojumu

pārdošana ar tūrisma aģentūru starpniecību ģeogrāfisko tirgu ir

definēt Latvijas teritoriju.

3.2.3. Konkrētais tirgus

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu konkrētais

tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar

konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Tādējādi Konkurences padome uzskata,

ka par konkrēto tirgu šīs lietas ietvaros definējams komplekso

tūrisma pakalpojumu pārdošanas ar tūrisma aģentu starpniecību

tirgus Latvijas ģeogrāfiskajā teritorijā.