1. pants

1Normatīvais regulējums

21.1. Dzelzceļa darbības un satiksmes drošības principus, kā

3arī dzelzceļa pārvaldes kārtību reglamentē Dzelzceļa likums.

4Dzelzceļa likuma 1.panta 7.punkts nosaka, ka dzelzceļa

5pārvadājumi ir pakalpojumi, kuri tiek sniegti uz pasažieru vai

6kravu pārvadājuma līguma pamata iekšzemes vai starptautiskajā

7satiksmē pa dzelzceļu.

8Dzelzceļa likuma 1.panta 14.punkts nosaka, ka pārvadātājs ir

9komercsabiedrība, kas saņēmusi pārvadātāja licenci dzelzceļa

10(pasažieru vai kravu) pārvadājumu veikšanai starp stacijām un šim

11nolūkam nodrošina vilci. Šā likuma 1.panta 15.punkts nosaka, ka

12tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai ir pārvadātāja

13tiesības izmantot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru

14pēc drošības sertifikāta saņemšanas un līguma noslēgšanas ar

15dzelzceļa pārvaldītāju.

16Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 1.panta 19.punktu tarifs ir likmju

17sistēma, pēc kuras nosaka maksu par dzelzceļa pārvadājumiem vai

18par citiem dzelzceļa sniegtajiem pakalpojumiem.

191.2. Dzelzceļa likuma 23.panta otrā daļa nosaka, ka

20pārvadātājs savā darbībā ir administratīvi un ekonomiski

21neatkarīgs, arī nosakot savus piedāvājamos dzelzceļa pārvadājumu

22pakalpojumus un pārvadājuma maksu. Minētā panta trešā daļa

23nosaka, ka pārvadātājam ir pienākums kārtot atsevišķu pasažieru

24un kravu pārvadājumu finanšu pārskatu, kā arī nodrošināt to

25publisku pieejamību saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem

26aktiem.

271.3. Dzelzceļa likuma 34.panta pirmā daļa nosaka, ka speciālu

28atļauju dzelzceļa pārvadājumu veikšanai (turpmāk - pārvadātāja

29licence) tiesīgas saņemt komercsabiedrības, kuras var nodrošināt

30dzelzceļa pārvadājumu veikšanai nepieciešamos pamatnosacījumus,

31kā arī attiecīgo dzelzceļa speciālistu līdzdalību. Savukārt, šā

32panta otrā daļa nosaka, ka pārvadātāja licence apliecina

33pārvadātāja tiesības nodarboties ar tajā norādīto komercdarbības

34veidu. Pārvadātāja licence, kas izsniegta dzelzceļa pārvadājuma

35veikšanai nedod tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai.

36Tiesības izmantot publiskās lietošanas dzelzceļa

37infrastruktūru1 [līdz ar to uzsākt

38kravu pārvadājumus] ir komercsabiedrībām, kuras var nodrošināt

39pārvadājumu veikšanai nepieciešamos pamatnosacījumus, kā arī

40attiecīgo dzelzceļa speciālistu līdzdalību. Lai varētu izmantot

41publiskās lietošanas infrastruktūru, komercsabiedrībai: 1)

42jāsaņem pārvadātāja licence; 2) jāsaņem drošības sertifikāts; 3)

43jāsaņem pārvadājumu veikšanai nepieciešamā dzelzceļa

44infrastruktūras jauda; 4) jānoslēdz līgums ar dzelzceļa

45infrastruktūras pārvaldītāju par dzelzceļa infrastruktūras

46izmantošanu; 5) jānodrošina dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas

47noteikumu ievērošana un jāgarantē satiksmes drošība.

48Ministru kabineta 27.04.1997. noteikumi Nr.148 "Dzelzceļa

49tehniskās ekspluatācijas noteikumi" nosaka dzelzceļa

50tehniskās ekspluatācijas pamatprasības. Prasības ritošajam

51sastāvam, kuras tiek piemērotas publiskās lietošanas dzelzceļa

52infrastruktūrā ekspluatējamo ritošo sastāvu, ir noteiktas

53Dzelzceļa likuma 36.¹ pantā un no tā izrietošos Ministru kabineta

54noteikumos.

55Dzelzceļa speciālistiem izvirzāmās kvalifikācijas prasības un

56kritēriji, zināšanu vai prasmju pārbaudes kārtība, dzelzceļa

57speciālista apliecības un profesionālās kompetences sertifikāta

58izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtība, prasības

59personām, kuras veic speciālistu sagatavošanu, kā arī apmācības

60programmas un tehnisko līdzekļu sarakstus nosaka Ministru

61kabineta 02.05.2006. noteikumi Nr.360 "Noteikumi par

62dzelzceļa speciālistiem" un Ministru kabineta 28.03.2006.

63noteikumi Nr.236 "Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja

64(mašīnista) instruktora, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista),

65vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīga kvalifikācijas

66prasībām un sertifikācijas kārtību".

671.4. Dzelzceļa pārvadājumu likums regulē jautājumus, kas

68saistīti ar dzelzceļa pārvadājumu jomu (pasažieru un bagāžas

69pārvadājumus, kravu pārvadājumus, bīstamo kravu pārvadājumus,

70militāristu un militāro kravu pārvadājumus, atbildību par

71dzelzceļa pārvadājumu savstarpējo saistību pārkāpumiem,

72pretenzijas un prasības), attiecības starp pārvadātāju un

73pasažieri, bagāžas, kravas bagāžas un kravas nosūtītāju un

74saņēmēju, kā arī nosaka prasības bīstamo kravu pārvadājumiem.

75Saskaņā ar minētā likuma 6.pantu dzelzceļa pārvadājumi atkarībā

76no satiksmes veida iedalāmi:

771) iekšzemes dzelzceļa pārvadājumi - pārvadājumi, kas tiek

78veikti starp Latvijā esošajām nosūtīšanas stacijām un

79galastacijām, arī kravas pārvadājumi uz/ no vai starp pieostas

80stacijām;

812) starptautiskie dzelzceļa pārvadājumi - pārvadājumi, kas

82tiek veikti divu vai vairāku valstu teritorijā.

831.5. Saskaņā ar Dzelzceļa pārvadājumu likuma 24.pantu

84pārvadātājs kravas pārvadā, pamatojoties uz kravas pārvadājuma

85līgumu, kuram pielīdzināma noteiktā kārtībā izrakstīta pavadzīme.

86Pavadzīmes veidlapas paraugu, tās aizpildīšanas kārtību un tajā

87norādāmās ziņas nosaka Ministru kabineta 18.12.2001. noteikumi

88Nr.533 "Noteikumi par pavadzīmes aizpildīšanas kārtību

89dzelzceļa kravu pārvadājumos". Saskaņā ar kravas pārvadājuma

90līgumu pārvadātājs apņemas kravas nosūtītāja nodoto kravu aizvest

91par maksu (saskaņā ar dzelzceļa pārvadājumu tarifu) no

92nosūtīšanas stacijas līdz galastacijai un nodot to kravas

93saņēmējam (Dzelzceļa pārvadājumu likuma 23.pants).

941.6. Veicot

95starptautiskos pārvadājumus, jāievēro Latvijai saistoši

96starptautiskie līgumi attiecībā uz starptautisko dzelzceļa

97transportu. Dzelzceļa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka,

98ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi,

99paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas likumos, tiek piemēroti

100starptautiskā līguma noteikumi. Minētā panta otrā daļa nosaka, ka

101pārvadātājiem un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem ir

102tiesības pārstāvēt sevi un slēgt līgumus ar starptautiskajām

103dzelzceļa organizācijām, ārvalstu komercsabiedrībām un to

104apvienībām.

105Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 42.panta trešo daļu, ārvalstu komercsabiedrībām tiesības

106būt par pārvadātāju nosaka attiecīgās valsts normatīvie

107akti. Robežvalsts pārvadātāju tiesības piekļūt publiskās

108lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, neievērojot šā likuma

10935.pantu, nosakāmas, pamatojoties uz līgumu, kas tiek

110slēgts starp robežvalsts pārvadātāju un publiskās lietošanas

111dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un pārvadātāju.

112Dokumenti, kas apliecina pārvadātāja un robežvalsts pārvadātāja

113kompetenci un aprīkojuma atbilstību, tiek savstarpēji atzīti,

114pamatojoties uz starptautiskiem līgumiem.

1151.7. Starptautisko kravu pārvadājumos iesaistīto dzelzceļu,

116nosūtītāju un saņēmēju tiesiskās attiecības regulē: a)

11701.11.1951. Nolīgums par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi

118(SMGS) (turpmāk - Nolīgums vai SMGS2), Konvencija par

119starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem, b) 09.05.1980.

120Konvencija par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)

121B papildinājums Vienveida noteikumi attiecībā uz kravu

122starptautisko dzelzceļu pārvadājumu līgumu (CIM) (turpmāk -

123Starptautisko kravu pārvadājumu vienveida noteikumi)3.

124Saskaņā ar Dzelzceļa sadarbības organizācijas (OSŽD) Līgumu

125par Starptautisko dzelzceļa tranzīta tarifu4 (turpmāk - Līgums par

126dzelzceļa tranzīta tarifu), tā dalībnieces ir vienojušās par

127kopīgu tarifu "Starptautiskais dzelzceļa tarifs

128MTT" (turpmāk - MTT)5. MTT ir pielikums

129Līgumam par dzelzceļa tranzīta tarifu. Līgums par dzelzceļa

130tranzīta tarifu neizslēdz iespēju piešķirt atvieglojumus un

131atlaides Līguma dalībniekiem, veicot pārvadājumus pa saviem

132dzelzceļiem (Līguma 6.punkts.).