Par lietas izpētes izbeigšanu

1Normatīvais regulējums

21.1. Dzelzceļa darbības un satiksmes drošības principus, kā

3arī dzelzceļa pārvaldes kārtību reglamentē Dzelzceļa likums.

4Dzelzceļa likuma 1.panta 7.punkts nosaka, ka dzelzceļa

5pārvadājumi ir pakalpojumi, kuri tiek sniegti uz pasažieru vai

6kravu pārvadājuma līguma pamata iekšzemes vai starptautiskajā

7satiksmē pa dzelzceļu.

8Dzelzceļa likuma 1.panta 14.punkts nosaka, ka pārvadātājs ir

9komercsabiedrība, kas saņēmusi pārvadātāja licenci dzelzceļa

10(pasažieru vai kravu) pārvadājumu veikšanai starp stacijām un šim

11nolūkam nodrošina vilci. Šā likuma 1.panta 15.punkts nosaka, ka

12tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai ir pārvadātāja

13tiesības izmantot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru

14pēc drošības sertifikāta saņemšanas un līguma noslēgšanas ar

15dzelzceļa pārvaldītāju.

16Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 1.panta 19.punktu tarifs ir likmju

17sistēma, pēc kuras nosaka maksu par dzelzceļa pārvadājumiem vai

18par citiem dzelzceļa sniegtajiem pakalpojumiem.

191.2. Dzelzceļa likuma 23.panta otrā daļa nosaka, ka

20pārvadātājs savā darbībā ir administratīvi un ekonomiski

21neatkarīgs, arī nosakot savus piedāvājamos dzelzceļa pārvadājumu

22pakalpojumus un pārvadājuma maksu. Minētā panta trešā daļa

23nosaka, ka pārvadātājam ir pienākums kārtot atsevišķu pasažieru

24un kravu pārvadājumu finanšu pārskatu, kā arī nodrošināt to

25publisku pieejamību saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem

26aktiem.

271.3. Dzelzceļa likuma 34.panta pirmā daļa nosaka, ka speciālu

28atļauju dzelzceļa pārvadājumu veikšanai (turpmāk - pārvadātāja

29licence) tiesīgas saņemt komercsabiedrības, kuras var nodrošināt

30dzelzceļa pārvadājumu veikšanai nepieciešamos pamatnosacījumus,

31kā arī attiecīgo dzelzceļa speciālistu līdzdalību. Savukārt, šā

32panta otrā daļa nosaka, ka pārvadātāja licence apliecina

33pārvadātāja tiesības nodarboties ar tajā norādīto komercdarbības

34veidu. Pārvadātāja licence, kas izsniegta dzelzceļa pārvadājuma

35veikšanai nedod tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai.

36Tiesības izmantot publiskās lietošanas dzelzceļa

37infrastruktūru1 [līdz ar to uzsākt

38kravu pārvadājumus] ir komercsabiedrībām, kuras var nodrošināt

39pārvadājumu veikšanai nepieciešamos pamatnosacījumus, kā arī

40attiecīgo dzelzceļa speciālistu līdzdalību. Lai varētu izmantot

41publiskās lietošanas infrastruktūru, komercsabiedrībai: 1)

42jāsaņem pārvadātāja licence; 2) jāsaņem drošības sertifikāts; 3)

43jāsaņem pārvadājumu veikšanai nepieciešamā dzelzceļa

44infrastruktūras jauda; 4) jānoslēdz līgums ar dzelzceļa

45infrastruktūras pārvaldītāju par dzelzceļa infrastruktūras

46izmantošanu; 5) jānodrošina dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas

47noteikumu ievērošana un jāgarantē satiksmes drošība.

48Ministru kabineta 27.04.1997. noteikumi Nr.148 "Dzelzceļa

49tehniskās ekspluatācijas noteikumi" nosaka dzelzceļa

50tehniskās ekspluatācijas pamatprasības. Prasības ritošajam

51sastāvam, kuras tiek piemērotas publiskās lietošanas dzelzceļa

52infrastruktūrā ekspluatējamo ritošo sastāvu, ir noteiktas

53Dzelzceļa likuma 36.¹ pantā un no tā izrietošos Ministru kabineta

54noteikumos.

55Dzelzceļa speciālistiem izvirzāmās kvalifikācijas prasības un

56kritēriji, zināšanu vai prasmju pārbaudes kārtība, dzelzceļa

57speciālista apliecības un profesionālās kompetences sertifikāta

58izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtība, prasības

59personām, kuras veic speciālistu sagatavošanu, kā arī apmācības

60programmas un tehnisko līdzekļu sarakstus nosaka Ministru

61kabineta 02.05.2006. noteikumi Nr.360 "Noteikumi par

62dzelzceļa speciālistiem" un Ministru kabineta 28.03.2006.

63noteikumi Nr.236 "Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja

64(mašīnista) instruktora, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista),

65vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīga kvalifikācijas

66prasībām un sertifikācijas kārtību".

671.4. Dzelzceļa pārvadājumu likums regulē jautājumus, kas

68saistīti ar dzelzceļa pārvadājumu jomu (pasažieru un bagāžas

69pārvadājumus, kravu pārvadājumus, bīstamo kravu pārvadājumus,

70militāristu un militāro kravu pārvadājumus, atbildību par

71dzelzceļa pārvadājumu savstarpējo saistību pārkāpumiem,

72pretenzijas un prasības), attiecības starp pārvadātāju un

73pasažieri, bagāžas, kravas bagāžas un kravas nosūtītāju un

74saņēmēju, kā arī nosaka prasības bīstamo kravu pārvadājumiem.

75Saskaņā ar minētā likuma 6.pantu dzelzceļa pārvadājumi atkarībā

76no satiksmes veida iedalāmi:

771) iekšzemes dzelzceļa pārvadājumi - pārvadājumi, kas tiek

78veikti starp Latvijā esošajām nosūtīšanas stacijām un

79galastacijām, arī kravas pārvadājumi uz/ no vai starp pieostas

80stacijām;

812) starptautiskie dzelzceļa pārvadājumi - pārvadājumi, kas

82tiek veikti divu vai vairāku valstu teritorijā.

831.5. Saskaņā ar Dzelzceļa pārvadājumu likuma 24.pantu

84pārvadātājs kravas pārvadā, pamatojoties uz kravas pārvadājuma

85līgumu, kuram pielīdzināma noteiktā kārtībā izrakstīta pavadzīme.

86Pavadzīmes veidlapas paraugu, tās aizpildīšanas kārtību un tajā

87norādāmās ziņas nosaka Ministru kabineta 18.12.2001. noteikumi

88Nr.533 "Noteikumi par pavadzīmes aizpildīšanas kārtību

89dzelzceļa kravu pārvadājumos". Saskaņā ar kravas pārvadājuma

90līgumu pārvadātājs apņemas kravas nosūtītāja nodoto kravu aizvest

91par maksu (saskaņā ar dzelzceļa pārvadājumu tarifu) no

92nosūtīšanas stacijas līdz galastacijai un nodot to kravas

93saņēmējam (Dzelzceļa pārvadājumu likuma 23.pants).

941.6. Veicot

95starptautiskos pārvadājumus, jāievēro Latvijai saistoši

96starptautiskie līgumi attiecībā uz starptautisko dzelzceļa

97transportu. Dzelzceļa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka,

98ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi,

99paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas likumos, tiek piemēroti

100starptautiskā līguma noteikumi. Minētā panta otrā daļa nosaka, ka

101pārvadātājiem un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem ir

102tiesības pārstāvēt sevi un slēgt līgumus ar starptautiskajām

103dzelzceļa organizācijām, ārvalstu komercsabiedrībām un to

104apvienībām.

105Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 42.panta trešo daļu, ārvalstu komercsabiedrībām tiesības

106būt par pārvadātāju nosaka attiecīgās valsts normatīvie

107akti. Robežvalsts pārvadātāju tiesības piekļūt publiskās

108lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, neievērojot šā likuma

10935.pantu, nosakāmas, pamatojoties uz līgumu, kas tiek

110slēgts starp robežvalsts pārvadātāju un publiskās lietošanas

111dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un pārvadātāju.

112Dokumenti, kas apliecina pārvadātāja un robežvalsts pārvadātāja

113kompetenci un aprīkojuma atbilstību, tiek savstarpēji atzīti,

114pamatojoties uz starptautiskiem līgumiem.

1151.7. Starptautisko kravu pārvadājumos iesaistīto dzelzceļu,

116nosūtītāju un saņēmēju tiesiskās attiecības regulē: a)

11701.11.1951. Nolīgums par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi

118(SMGS) (turpmāk - Nolīgums vai SMGS2), Konvencija par

119starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem, b) 09.05.1980.

120Konvencija par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)

121B papildinājums Vienveida noteikumi attiecībā uz kravu

122starptautisko dzelzceļu pārvadājumu līgumu (CIM) (turpmāk -

123Starptautisko kravu pārvadājumu vienveida noteikumi)3.

124Saskaņā ar Dzelzceļa sadarbības organizācijas (OSŽD) Līgumu

125par Starptautisko dzelzceļa tranzīta tarifu4 (turpmāk - Līgums par

126dzelzceļa tranzīta tarifu), tā dalībnieces ir vienojušās par

127kopīgu tarifu "Starptautiskais dzelzceļa tarifs

128MTT" (turpmāk - MTT)5. MTT ir pielikums

129Līgumam par dzelzceļa tranzīta tarifu. Līgums par dzelzceļa

130tranzīta tarifu neizslēdz iespēju piešķirt atvieglojumus un

131atlaides Līguma dalībniekiem, veicot pārvadājumus pa saviem

132dzelzceļiem (Līguma 6.punkts.).

1Konkrētais tirgus

2Konkurences likuma 1.panta 4.punkts nosaka, ka konkrētais

3tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar

4konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Konkrētās preces tirgus saskaņā ar

5Konkurences likuma 1.panta 5.punktu ir noteiktas preces tirgus,

6kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto

7preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un

8piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas

9īpašības. Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu Konkurences likuma

101.panta 3.punkta izpratnē uzskatāma ģeogrāfiskā teritorija, kurā

11konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi

12visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt

13no citām teritorijām.

142.1. Dzelzceļu kravu pārvadājumi ir sauszemes kravas

15pārvadājumu veids. Dzelzceļa kravu pārvadātājs nodrošina kravu

16pārvadāšanas servisu no viena punkta uz otru (kas lielākoties ir

17kravu pārkraušanas un uzglabāšanas termināli) kravas īpašniekiem,

18stividorkompānijām, ekspeditoru kompānijām, fraktu aģentiem u.c.

19loģistikas uzņēmumiem.

20Saskaņā ar Dzelzceļa pārvadājuma likuma 6.pantu

21"Dzelzceļa pārvadājumi atkarībā no satiksmes veida

22iedalāmi šādi:

231) iekšzemes dzelzceļa pārvadājumi

24- pārvadājumi, kas tiek veikti starp Latvijā esošajām nosūtīšanas

25stacijām un galastacijām, arī kravas pārvadājumi uz, no vai starp

26pieostas stacijām;

272) starptautiskie dzelzceļa

28pārvadājumi - pārvadājumi, kas tiek veikti divu vai vairāku

29valstu teritorijā."

30LDZ Cargo nodrošina iekšzemes un starptautiskos kravu

31pārvadājumus pa dzelzceļu, kā arī veic ar tiem saistītās papildu

32operācijas, piemēram, vagonu apstrādāšanu un apkalpošanu stacijās

33- manevru darbus, pārvadājumu dokumentu noformēšanu.

34Ņemot vērā normatīvo regulējumu, LDZ Cargo pakalpojumu un to

35maksu noteikšanas praksi, dzelzceļa kravu pārvadājumus var

36iedalīt: 1) iekšzemes; 2) importa; 3) eksporta; 4) tranzīta.

37Iekšzemes kravu pārvadājumu ietvaros LDZ Cargo kādā no

38Latvijas dzelzceļa stacijām pieņem pārvadājumam attiecīgo kravu

39un nogādā to citā Latvijas dzelzceļa stacijā tās saņēmējam.

40Importa kravu pārvadājumu ietvaros LDZ Cargo Latvijas

41robežšķēršošanas vietās saņem ārvalstu dzelzceļa pārvadātāju

42piegādātās kravas nogādāšanai uz piegādes vietu - saņēmējstaciju

43Latvijā. Eksporta kravu pārvadājumu ietvaros LDZ Cargo

44nosūtīšanas stacijā Latvijā saņem kravas, kas paredzētas

45saņēmējam ārpus Latvijas. LDZ Cargo nogādā kravu līdz

46attiecīgajai robežstacijai, kurā to pieņem ārvalstu dzelzceļa

47pārvadātājs tālākai pārvadāšanai. Tranzīta kravu pārvadājumu

48ietvaros LDZ Cargo saņem pārvadājamo kravu vienā robežstacijā un

49aizved to līdz citai robežstacijai, kur to 1) nodod attiecīgajam

50ārvalstu dzelzceļa pārvadātājam tālākai pārvadāšanai vai arī 2)

51nogādā to uz attiecīgās Latvijas ostas dzelzceļa staciju, no

52kurienes krava tiek padota ostā attiecīgajam kravas saņēmējam,

53kas nodrošina kravu pārkraušanu no vagona kuģī.

54Dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojuma ņēmēja mērķis ir

55iegādāties izejvielas preču ražošanai, piegādāt sev preces

56tālākpārdošanai vai nogādāt preces vai izejvielas citiem tirgus

57dalībniekiem. Tas, kādus pārvadājuma veidus ir nepieciešams

58izmantot saimnieciskajā darbībā, ir atkarīgs no katra tirgus

59dalībnieka. Piemēram, komersants, kurš produktus pērk un pārdod

60tikai Latvijā, pieprasīs tikai iekšzemes pārvadājumus, bet

61komersants, kurš produktus pērk Latvijā un/vai ārvalstīs un

62pārdod tos ārvalstīs, izmantos iekšzemes, importa un eksporta

63pārvadājumus. Tādējādi pieprasījums pēc konkrētiem pārvadājuma

64veidiem veidojas atšķirīgs, un konkurences spiedienu uz

65pārvadātāju piedāvātajiem pakalpojumiem rada dažādas komersantu

66grupas.

67KP Lietā izvērtē darbības, LDZ Cargo nosakot tranzīta

68pārvadājumiem vienu tarifa noteikšanas un piemērošanas metodi,

69bet iekšzemes, importa un eksporta pārvadājumiem citu. Izvērtējot

70LDZ Cargo darbību ietekmi uz konkurenci, jāsecina, ka atšķirīgu

71vai netaisnīgu noteikumu vai cenu piemērošana var ietekmēt to

72komersantu konkurētspēju, kuri iegādājas izejvielas un piegādā

73preces, lai darbotos vienā konkrētajā tirgū. KP ieskatā

74iepriekšminētās LDZ Cargo darbības var ietekmēt komersantus, kuri

75izmanto tranzīta, importa un eksporta pārvadājumus. Iekšzemes

76pārvadājumi, galvenokārt, ir saistīti ar komersantu darbību

77Latvijā, un atšķirīgu noteikumu piemērošana komersantiem, kuri

78izmanto tranzīta un iekšzemes pārvadājumus, rada nebūtisku

79ietekmi uz to savstarpējo konkurenci. Piemēram, var būt gadījumi,

80kad komersants iegādājas izejvielas Latvijā un tālāk savu gatavo

81produkciju eksportē uz citām valstīm, tādējādi iespējami

82konkurējot ar komersantiem, kuri izmanto tranzīta pārvadājumus ar

83atšķirīgajiem noteikumiem. Tomēr šādu komersantu konkurētspēja

84joprojām būs atkarīga no noteikumiem eksporta pārvadājumiem.

85Ņemot vērā iepriekšminēto, Lietas ietvaros netiek vērtēti

86iekšzemes pārvadājumi.

872.2. Eksporta, importa un tranzīta kravu pārvadājumi ir kravu

88pārvadājumi, kas tiek veikti divu vai vairāku valstu teritorijā,

89un, līdz ar to, atbilstoši Dzelzceļa pārvadājuma likuma 6.pantā

90noteiktajam definējumam ir starptautiskie kravu pārvadājumi.

91Ievērojot Latvijas teritorijas ģeogrāfisko izvietojumu,

92vēsturiskos apstākļus un atšķirīgo sliežu platumu Latvijā un

93Eiropas valstīs, starptautiskie dzelzceļa kravu pārvadājumi

94pārsvarā tiek izmantoti tikai no/uz Neatkarīgo Valstu

95Sadraudzības (turpmāk - NVS) valstīm un caur tām arī uz citām

96valstīm (piemēram, Somiju).

97Ņemot vērā, ka dzelzceļa kravu pārvadājumi ir sauszemes kravas

98pārvadājumi, Konkurences padome izvērtēja vai dzelzceļa kravu

99pārvadājumi ir aizvietojami ar cita veida sauszemes kravu

100pārvadājumu veidu - autotransportu. Autotransports arī tiek

101izmantots starptautiskajiem pārvadājumiem. Autotransporta

102izmantošanas nepieciešamību starptautiskajos kravu pārvadājumos

103nosaka specifiski apstākļi - piegādes ātrums, kravas apjoms,

104kravas īpatnības, kravas uzkraušanas/izkraušanas iespējas abos

105maršruta galapunktos u.c. apstākļi. Centrālās Statistikas

106pārvaldes publiski pieejamie6 dati norāda uz to, ka

107starptautiskajos kravu pārvadājumos dominē dzelzceļa transports.

108Ar autotransportu un pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms

109starptautiskajos pārvadājumos minētajā periodā apkopots

1101.tabulā.

1111.tabula

112Ar autotransportu un pa dzelzceļu

113pārvadāto kravu apjoms tūkst. tonnu starptautiskajos pārvadājumos

1142007. - 2010.gadā

115Transporta veids

116Kravu apjoms 2007.g.

117Kravu apjoms 2008.g.

118Kravu apjoms 2009.g.

119Kravu apjoms 2010.g.

120Autotransports

1218 372

1228 161

1236 225

1247 600

125Dzelzceļa transports

12650 164

12754 374

12852 380

12947 901

130Tabulas dati rāda, ka no abiem sauszemes starptautiskiem kravu

131pārvadājumiem dzelzceļa kravu starptautiskie pārvadājumi veido

13286% 2007.gadā, 87% 2008.gadā, 89% 2009.gadā un 86 % 2010.gadā.

133Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publiski pieejamo

134informāciju7, laikā no 2007.gada

135līdz 2010.gadam 14 - 17% no kopējiem kravu autopārvadājumiem

136veidoja starptautiskie pārvadājumi, savukārt dzelzceļa kravu

137starptautiskie pārvadājumi veidoja apmēram 97% no kopējiem

138dzelzceļa kravu pārvadājumiem.

1392.2.1. Importa kravu sauszemes pārvadājumos pakalpojuma

140saņēmēji ir Latvijā ražojošie uzņēmumi (vai to pilnvarotās

141personas), kas ieved sev nepieciešamos izejmateriālus, un

142ārvalstu personas, kas savas kravas, izmantojot Latvijas ostas,

143caur Latviju vēlas nogādāt ārvalstīs.

144Konkrētās preces tirgus šajā gadījumā ir kravu ievešana

145Latvijā un nogādāšana kādā no iekšzemes punktiem, tostarp ostām,

146jeb, izmantojot Eiropas Komisijas regulas Nr. 1192/2003 1.panta

14713.punktā sniegto definīciju attiecībā uz dzelzceļa kravu

148pārvadājumiem, dzelzceļa kravu importa pārvadājumu

149pakalpojums.

150Priekšstatu par situāciju kravu importa tirgū sniedz

151statistikas dati, tomēr jāņem vērā, ka dati par autotransporta

152pārvadātajām kravām aptver tikai Latvijā reģistrēto komersantu

153darbību, tādēļ kravu pārvadājumi ar autotransportu objektīvi

154varētu būt lielāki uz ārvalstu pārvadātāju rēķina (skat.

1552.tabulu).

1562.tabula

157Ar autotransportu un pa dzelzceļu

158pārvadāto kravu apjoms tūkst. tonnu importa pārvadājumos 2007. -

1592010.gadā

160Transporta veids

161Kravu apjoms 2007.g.

162Kravu apjoms 2008.g.

163Kravu apjoms 2009.g.

164Kravu apjoms 2010.g.

165Autotransports

1662 874

1672 356

1681 517

1691 463

170Dzelzceļa transports

17142 776

17247 116

17347 092

17440 973

1752.2.2. Dzelzceļa kravu eksports ir kravu pārvadājumi no punkta

176Latvijā uz ārvalstīm. Pakalpojuma saņēmēji ir Latvijas ražojošie

177un eksportējošie komersanti vai to pilnvarotas personas un

178ārvalstu personas, kas savas kravas, izmantojot Latvijas ostas,

179caur Latviju vēlas nogādāt citās valstīs. Kravu eksporta

180pārvadājumu pakalpojumus var sniegt LDZ Cargo dzelzceļa kravu

181pārvadājumiem pāri Latvijas robežai, privātie dzelzceļa kravu

182pārvadātāji - no Latvijas ostām līdz pārkraušanas punktiem un

183dažādas Latvijas un ārvalstu autotransporta kompānijas.

1843.tabula

185Ar autotransportu un pa dzelzceļu

186pārvadāto kravu apjoms tūkst. tonnu eksporta pārvadājumos 2007. -

1872010.gadā

188Transporta veids

189Kravu apjoms 2007.g.

190Kravu apjoms 2008.g.

191Kravu apjoms 2009.g.

192Kravu apjoms 2010.g.

193Autotransports

1943 594

1953 379

1962 587

1973 231

198Dzelzceļa transports

1992 356

2002 652

2012 222

2023 206

203No informācijas 3.tabulā redzams, ka kravu pārvadājumi ar

204autotransportu pārsniedz dzelzceļa kravu pārvadājumus. Ņemot

205vērā, ka statistika atspoguļo tikai Latvijas autotransporta

206komersantu darbību, iespējams, autotransporta pārvadājumu

207pakalpojumi ir tikuši izmantoti vēl lielākā apjomā.

208Šos pakalpojums iespējams sadalīt sīkāk atkarībā no kravas

209veida - tādām kravām, kuras var pārvadāt tikai pa dzelzceļu,

210kravām, kuras var pārvadāt tikai ar autotransportu, un kravām,

211kurām piemēroti abu veidu transporti.

2122.3. LDZ Cargo 16.05.2011. vēstulē Nr.K-7/18 norāda, ka tās

213sniegtie dzelzceļa kravu pārvadājumi iekšzemes, eksporta un

214importa satiksmē ir aizstājami ar autotransporta pārvadājumiem,

215līdz ar to tas neatrodas dominējošā stāvoklī iekšzemes, eksporta

216un importa kravu pārvadājumu pakalpojumu tirgos pārvadājuma

217attālumā, kas nepārsniedz 1000 km. Savukārt attiecībā uz tranzīta

218kravu pārvadājumiem, pie kuriem LDZ Cargo ņem vērā arī tranzīta

219kravu pārvadājumu uz/no ostām Latvijas teritorijā, LDZ Cargo

22016.05.2011. vēstulē Nr.K-7/18 norāda, ka šajā gadījumā konkrētais

221tirgus ir kravu pārvadājumi pa Krievijas, Igaunijas, Latvijas un

222Lietuvas dzelzceļa tīklu caur Baltijas jūras austrumu krasta

223ostām, tajā skaitā Rīgu, Ventspili, Tallinu, Klaipēdu un

224Sanktpēterburgu.

225KP veica tirgus dalībnieku, aptauju par dzelzceļa un

226autotransporta savstarpējo aizvietojamību kravu pārvadājumos.

227Daļa aptaujāto komersantu, kuriem ir nepieciešams kravas

228eksports vai imports ir norādījuši plašu amplitūdu attiecībā uz

229kādiem maršrutiem un attālumiem ir piemērots/izdevīgs dzelzceļa

230transports, proti, sākot no 100 vai 500 km un sevišķi virzienā uz

231NVS valstīm, jo nav pieejams autotransports nepieciešamā apjomā.

232Dzelzceļa transports pāri Latvijas sauszemes robežai tiek

233izvēlēts, kad kravas saņēmējs atrodas NVS valstīs. Šajā gadījumā

234dzelzceļa transports nav aizvietojams ar citu transporta veidu

235lielos apjomos. Virzienā uz NVS valstīm ļoti svarīgs ir

236apstāklis, ka transportēšanu pa dzelzceļu neietekmē rinda uz

237valsts robežām kā autotransportam (sakarā ar to, ka robežas

238Latvija/Baltkrievija un Latvija/Krievija ir arī Eiropas

239Savienības robeža ar minētajām valstīm, līdz ar to šajā virzienā

240kravu pārvadājumiem ir citas prasības).

241Kā negatīvie aspekti tiek nosaukti: savlaicīga saistību

242neizpildīšana nepietiekama vagonu daudzuma dēļ, kā rezultātā nav

243iespējama savlaicīga kravu nosūtīšana, komplicēta sistēma, kura

244nav vērsta uz klientu un kvalitatīvu pakalpojumu, pakalpojuma

245saņēmējam ir ierobežotas tiesības piedalīties sniegtā pakalpojuma

246maksas apspriešanā un maiņā.

247Aptaujātie komersantu ir norādījuši, ka, ja ir iespēja preci

248piegādāt pa dzelzceļu (proti, klientam ir dzelzceļa pievadceļš),

249tad prece virzienā uz Krieviju un Baltkrieviju tiek piegādāta pa

250dzelzceļu. Ja klientam nav dzelzceļa pievadceļa un tas atrodas

251tuvu Latvijas robežai, tiek izmantots autotransports (Lietuva,

252Igaunija). Ar autotransportu piegāde klientiem tiek veikta

253operatīvāk, bet tā tarifi ir nesalīdzināmi augstāki nekā

254dzelzceļam. Izmantojot autotransportu pastāv iespēja nosūtīt

255kravu uz jebkuru vietu, neatkarīgi no speciālās infrastruktūras.

256Vienlaicīgi tirgus dalībnieki ir norādījuši, ka ar autotransportu

257pārvadājumi tiek veikti tad, ja pietrūkst ritošā sastāva

258kapacitāte vai ja klients pasūta nelielu preču daudzumu (1-3

259mašīnas), tad pārsvarā tādas piegādes notiek ar autotransporta

260palīdzību.

261Ja klients pasūta preces lielos apjomos uz tālākiem

262attālumiem, tad izmanto tikai pārvadājumus pa dzelzceļu. Visām

263importējamām izejvielām ir piemērots dzelzceļa transports, jo

264ražošanas nodrošināšanai ir nepieciešami lieli izejvielu

265daudzumi, kurus nav iespējams piegādāt ar autotransportu bet

266autotransporta kravas ietilpība ir 22-23 tonnas, savukārt 1

267vagona maksimālā kravas ietilpība atkarībā no vagona veida var

268būt 64-71 tonna. Līdz ar to visas importējamās preces ir

269izdevīgāk ievest ar dzelzceļa transportu lielo apjomu dēļ.

270Konstantu apjomu vedot ar autotransportu, tas radītu ievērojamas

271papildus darbaspēka un amortizācijas izmaksas, kā arī milzīgu

272satiksmes noslogojumu uz autoceļiem un robežpunktos. Dzelzceļa

273transportam ir priekšrocības kravas nosūtīšanai ārpus Latvijas,

274kad vienā piegādes reizē pārvadājamās kravas apjoms veido pilnu

275vagonu (vienlaicīgi tiek nosūtītas 60-65 tonnas) un vairāk kravas

276ar nosacījumu, ka klients, kuram ir adresēta krava, spēj pieņemt

277kravu vagonus. Ja nosūtāmās kravas apjoms ir mazāks par 60

278tonnām, klients nespēj pieņemt kravu vagonos vai kravu ir

279nepieciešams piegādāt ātri, piemērotāki ir pārvadājumi ar

280autotransportu. Šajā gadījumā izvēli ietekmē cena, kravas apjoms

281un iespēja pieņemt un apstrādāt saņemto kravu galapunktā.

282Līdz ar to secināms, ka galvenokārt transportēšanas

283pakalpojumu izvēli nosaka transportējamo preču apjoms un pieejamā

284dzelzceļa infrastruktūra.

285Ekspeditoru uzņēmumu tranzīta kravu pārvadājumu, apjomi un

286attālumi ir lieli (Krievija, Kazahstāna, Uzbekistāna,

287Tadžikistāna u.c. NVS valstis) un tos var nodrošināt tikai ar

288dzelzceļa transportu. Salīdzinājumā, automašīnas celtspēja ir ap

28920-25 tonnas, dzelzceļa vagonu - apmēram 60-70 tonnas, līdz ar to

290dzelzceļa transportam ir priekšrocības, pārvadājot liela apjoma

291kravas. Papildus dzelzceļa tarifi ir stabili uz noteiktu laiku

292(līdz pusgadam) un klientiem viegli rēķināties ar to un veidot

293biznesu ar saviem partneriem. Cenas uz autotransportu var

294mainīties katru nedēļu. Transporta veidu izvēli nosaka kravas

295īpašnieki/klienti.

296Lielākā daļa komersantu norāda, ka to sniegtajam pakalpojumam

297nav piemērots autotransports kravas veida dēļ (piemēram, sojas

298spraukumi, graudi, jēlcukurs u.c. beramā krava) un apjomiem sākot

299no 10 tonnām līdz virs 100 000 tonnām. Dzelzceļa transports nav

300aizvietojams ar autotransportu, jo nepieciešams uzturēt lielu

301autoparku, rindu dēļ kravu plūsma traucēta uz valsts robežām,

302līdz ar to traucēta un nav prognozējama kravu ienākšana ostā.

303Turklāt lielākā daļa no termināliem ostās ir projektēti un būvēti

304pie nosacījuma, ka kravas tiks saņemtas tikai ar dzelzceļa

305transportu, to pārkraušanas apjoms ir vairāki miljoni tonnas,

306līdz ar to aizvietojamība ar autotransportu nepastāv. Šādos

307terminālos pārkrautās kravas pārsvarā tiek saņemtas no Krievijas

308un tālāk nogādātas Eiropas valstīs.

309Vienlaicīgi arī šajā pārvadājuma jomā, komersanti ir

310norādījuši, ka autotransports tiek izmantots, ja nav atbilstošas

311dzelzceļa infrastruktūras.

3122.4. Ņemot vērā lēmuma 2.2.-2.3. punktā minēto, secināms, ka

313dzelzceļa starptautisko kravu pārvadājumu pakalpojums ir

314aizvietojams ar autopārvadājumu starptautisko kravu pārvadājuma

315pakalpojumu atsevišķās konkrētās situācijās. No aptaujāto tirgus

316dalībnieku izteiktajiem viedokļiem secināms, ka aizvietojamība

317pastāv šādos gadījumos:

3181) preci nepieciešams nogādāt īsā termiņā;

3192) preci nepieciešams nogādāt uz teritoriju, kur nav izbūvēta

320dzelzceļa infrastruktūra;

3213) pārvedamās preces apjoms nav liels. No sniegtajām atbildēm

322izriet, ka vidējais rādītājs, kas raksturo nelielu apjomu ir

323mazāks par vienā vagonā ietilpstošo kravas apjomu (svars atkarīgs

324no pārvadājamās preces). Šis kritērijs tiek kombinēts ar nelielu

325pārvadājamo attālumu.

326Līdz ar to secināms, ka aizvietojamība pastāv, ja jāpārvadā

327neliels preču daudzums nelielā attālumā. Atsevišķās situācijās no

328piedāvājuma puses vagona nepietiekamība rada nepieciešamību

329izvēlēties neefektīvāku transportēšanas veidu. Ņemot vērā tirgus

330dalībnieku sniegtās atbildes, autotransporta un dzelzceļa

331transporta aizvietojamība pastāv, ja pārvadājuma attālums ir no

332100 līdz 500 km nelielām kravām, tomēr aizvietojamību ietekmē arī

333citi apstākļi, kas ir atšķirīgi katrā konkrētajā gadījumā

334(pārvadātāju kapacitāte, sliežu pievedceļu esamība u.c.).

335Dzelzceļa starptautisko kravu pārvadājumu pakalpojums nav

336aizvietojams ar autopārvadājumu starptautisko kravu pārvadājuma

337pakalpojumu, ja tiek pārvadātas liela apjoma kravas (viens pilns

338vagons un vairāk) lielos attālumos (galvenokārt uz NVS valstīm

339Aizvietojamība faktiski nepastāv, ja preču pārkraušana

340(iekraušanas vai izkraušanas vietā) ir pielāgota dzelzceļa

341infrastruktūrai. Tās parasti ir lejamās un beramās preces.

342Ņemot vērā minēto, KP secina, ka atkarībā no kravas veida,

343vērtības, lieluma, piegādes laika, primāri tiek izvērtēta

344iespējamība pārvadāt kravu ar dzelzceļa transportu un tikai

345konkrētos gadījumos, kas aprakstīti iepriekš, tiek izvērtēta

346kravas pārvadāšana ar autotransportu.

347Līdz ar to var uzskatīt, ka, pastāvot patstāvīgam

348pieprasījumam, kurā pārvadājamās kravas apjoms vienā piegādes

349reizē pārsniedz vai veido pilnu vagonu, starptautiskie dzelzceļa

350kravu pārvadājumi ir nošķirami no starptautiskiem kravu

351pārvadājumiem ar autotransportu un nav savstarpēji

352aizvietojami.

3532.5. No piedāvājuma puses, ņemot vērā LDZ Cargo sniegto

354skaidrojumu par preces pārvadāšanas apstākļiem, secināms, ka

355eksporta, importa un tranzīta preču dzelzceļa kravu pārvadājumi

356ir savstarpēji aizstājami. No piedāvājuma puses dzelzceļa kravu

357pārvadājumus Latvijā piedāvā LDZ Cargo, AS "Baltijas

358tranzīta serviss" un AS "Baltijas ekspresis". AS

359"Baltijas tranzīta serviss" un AS "Baltijas

360ekspresis" sniedz dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu

361tikai atsevišķiem uzņēmumiem/klientiem un tikai tranzītkravām

362(skatīt šā lēmumu 3.punktu).

363Savukārt pieprasījums pēc LDZ Cargo sniegtajiem pakalpojumiem

364veidojas uz atšķirīgiem nosacījumi. Pieprasījumu pēc dzelzceļa

365kravu pārvadājuma pakalpojuma Latvijā veido:

3661) klienti Latvijā, ja importētās vai eksportētās preces

367pārvadājumu organizē Latvijā, un ārpus Latvijas, kad importētās

368vai eksportētās preces pārvadāšanu organizē nosūtītājs;

3692) klienti Latvijā un kravas īpašnieki ārpus Latvijas tranzīta

370(kombinētajos) kravu pārvadājumos, kur dzelzceļa kravu

371pārvadājums Latvijā ir tikai daļa no pārvadājuma maršruta. Tirgus

372dalībnieki - ekspeditoru/loģistikas uzņēmumi (kuri apkalpo

373pārvadātās kravas un organizē kravas transportēšanu), kas

374saistīti ar kravas pārvadājumu organizēšanu pa dzelzceļu un kuru

375pakalpojuma sniegšanas vieta ir Latvijā, netieši veido

376pieprasījumu LDZ Cargo starptautiskā dzelzceļa kravas

377pārvadājumos. Pieprasījums, kas veidojas, pārvadājot preces

378tranzītā caur ostām, un ko veido kravu nosūtītāji, kas nav

379Latvijā saimniecisko darbību veicoši tirgus dalībnieki, ir

380vērtējams kā kompleksā kravu pārvadājuma pakalpojumu

381veidojošs.

382Importa un eksporta gadījumā, kad preces sākuma vai galamērķis

383ir Latvija, šā pakalpojuma sniedzējiem ir ierobežotas iespējas

384izvēlēties pakalpojuma sniedzēju (ir viens pakalpojuma

385sniedzējs)

386Tranzīta kravu pārvadājumos LDZ Cargo darbojas konkurences

387apstākļos, kur jārēķinās ar citu, ārpus Latvijas, kravu

388pārvadātāju darbību. Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko izvietojumu

389un dzelzceļa sliežu standarta atšķirības Rietumu virzienā, kā arī

390to, ka dzelzceļa kravu pārvadājumos ar tranzīta kravu dzelzceļš

391ir viens no loģistikas posmiem, kas tiek vērtēts, konkurence ir

392pakārtota ar citiem no LDZ Cargo neatkarīgiem aspektiem. LDZ

393Cargo rīcība tirgū ietekmē ne tikai tās pašas konkurētspēju, bet

394arī citu kravas pārvadāšanas ķēdē ietilpstošo tirgus dalībnieku

395rīcību un konkurētspēju, un otrādi (piemēram, LDZ Cargo rīcību

396lielā mērā ietekmē normatīvie akti valstī, ostu dziļums, u.c.

397apstākļi). Atbilstoši loģistikas pakalpojuma sniedzēju sniegtajai

398informācijai8 kravas nosūtītājs

399(klients), izvēloties pārvadājuma maršrutu, ņem vērā izmaksas, ko

400veido visa transportēšanas koridora (no sākuma punkta -

401galapunktam) kopīgās izmaksas. Līdz ar to LDZ Cargo sniegtais

402pārvadājumu pakalpojums, ir tikai daļa no kopējām preces

403pārvadāšanas izmaksām. Turklāt pārvadājuma izmaksas caur Latviju

404veido dzelzceļa kravas pārvadājumi caur Latviju un, ja krava tiek

405pārvadāta uz kādu no Latvijas ostām, konkrētās ostas sniegtie

406pakalpojumi. Ja šīs izmaksas ir lielākas, kā attiecīgs izmaksu

407kopums, piemēram, pārvadājot kravu caur Lietuvas teritoriju,

408pastāv iespēja, ka kravas nosūtītājs var izvēlēties pārvadāšanas

409maršrutu caur Lietuvu. Tāpat kravas nosūtītāja izvēli var

410ietekmēt konkurētspējīga konkrētas kravas termināla atklāšana

411blakus valstu ostās.

412LDZ Cargo konkurē ar citu valstu pārvadātājiem, sniedzot

413tranzīta pārvadājuma pakalpojumu, tai pašā laikā, to, vai kravas

414īpašnieks izvēlēsies Latvijas teritoriju, caur kuru pārvadāt

415kravu, nosaka vēl citi iepriekšminētie apstākļi (ar dzelzceļa

416pārvadājumiem un LDZ Cargo tiešā veidā nesaistīti faktori,

417vērtējot no kravas nosūtītāja, tiešā klienta puses).

418Ievērojot atšķirīgos konkurences apstākļus, eksporta, importa

419un tranzīta kravu pārvadājumos, secināms, ka konkrētās lietas

420ietvaros par konkrētās preces tirgiem ir nosakāmi:

4211) starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojums -

422eksporta un importa kravas dzelzceļa kravas pārvadājuma

423pakalpojums;

4242) starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojums -

425tranzīta kravas dzelzceļa kravas pārvadājuma pakalpojums.

4262.6. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu konkrētais

427ģeogrāfiskais tirgus - ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences

428apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā

429tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām

430teritorijām.

431Attiecībā uz iespēju veikt dzelzceļa kravu pārvadājumus

432Latvijā, būtiska ir piekļuve Latvijas publiskās lietošanas

433dzelzceļa infrastruktūrai kā Latvijā tā arī ārpus Latvijas.

434Latvijā pārvadātājs un infrastruktūras pārvaldītājs ir viens

435tirgus dalībnieks saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta

4369.punktu.

437Saskaņā ar LDZ Cargo 01.06.2010. vēstulē Nr.K-7/35 sniegto

438informāciju, starptautiskajos līgumos LDZ ir atzīts

439starptautiskais dzelzceļa pārvadātājs, un kravas pieņemšana

440pārvadājumiem pa Latviju no ārvalsts dzelzceļiem notiek,

441pamatojoties uz LDZ noslēgtajiem līgumiem ar ārvalsts

442dzelzceļiem. Atbilstoši savstarpēji noslēgtajiem līgumiem (skatīt

443lēmuma 3.punktu ) LDZ Cargo ir šo saistību pārņēmējs. Līdz ar to

444LDZ Cargo ir dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojuma sniedzējs ar

445tiesībām sniegt vilces pakalpojumus ārpus Latvijas.

446Saskaņā ar LDZ Cargo sniegto informāciju LDZ Cargo piemēro

447pārvadāšanas maksu starptautiskajiem dzelzceļa kravu

448pārvadājumiem Latvijā, līdz ar to veic kravas pārvadāšanu

449noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā - Latvijā. LDZ Cargo pakalpojumu

450maksa ir noteikta par pārvadājumu līdz Latvijas robežai, tālāk ir

451spēkā tarifs, kuru piemēro attiecīgās valsts dzelzceļa kravas

452pārvadātājs.

453Ņemot vērā minēto, secināms, ka no piedāvājuma puses

454ģeogrāfiskā teritorija, kurā tiek sniegts pakalpojums, ir

455Latvija.

456Kā secināts 2.5. punktā, viena no klientu grupām, kas veido

457LDZ Cargo sniegtajam pakalpojumam pieprasījumu, ir tie uzņēmumi,

458kas atrodas un nodarbojas ar atbilstošas uzņēmējdarbības veikšanu

459Latvijā, kuriem ir nepieciešams importēt izejvielas, kā arī

460nodarbojas ar produkcijas eksportu. Šiem minētajiem uzņēmumiem

461nav iespēja izvēlēties citas valsts dzelzceļa pārvadātāju, līdz

462ar to tie veido konstantu pieprasījumu attiecībā uz

463starptautiskiem dzelzceļa kravas pārvadājumiem Latvijā. Šajos

464kravu pārvadājumos iesaistītajiem tirgus dalībniekiem konkurences

465apstākļi ir pietiekami līdzīgi un tādēļ šo teritoriju var nošķirt

466no citām teritorijām. Tādējādi viens no konkrētajiem tirgiem ir

467starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojums -

468eksporta un importa kravas dzelzceļa kravas pārvadājuma

469pakalpojums Latvijas teritorijā.

470Ņemot vērā, ka tranzītpreču pārvadājumos LDZ Cargo darbojas

471konkurences apstākļos, LDZ Cargo sniegtais dzelzceļa kravu

472pārvadājumu pakalpojums tranzīta kravu pārvadājumos ir aizstājams

473ar Latvijai blakus esošo valstu sniegtajiem dzelzceļu kravu

474pārvadājumiem, kas liecina par to, ka starptautiskajos

475pārvadājumos - tranzīta kravu pārvadājumi konkrētais

476ģeogrāfiskais tirgus ir plašāks kā Latvijas teritorija. Ņemot

477vērā turpmāk lēmumā konstatēto, konkrētās Lietas vajadzībām nav

478nepieciešams precīzi definēt konkrētā ģeogrāfiskā tirgus

479definīciju, tādējādi KP to atstāj atvērtu.

480Līdz ar to otrs konkrētais tirgus šajā lietā ir starptautisko

481dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojums - tranzīta kravas

482dzelzceļa kravas pārvadājuma pakalpojums ar atvērtu ģeogrāfiskā

483tirgus definīciju.

4842.7. Izvērtējot SMGS un Starptautisko kravu pārvadājumu

485vienveida noteikumus starptautiskajos pārvadājumos, secināms, ka

486kravu pārvadā katrs iesaistītais pārvadātājs savā valstī, kur

487krava tiek nodota nākamajam pārvadātājam uz robežas. Līdz ar to

488LDZ Cargo starptautiskos dzelzceļa kravu pārvadājumus precēm,

489kuras tiek pārvadātas ārpus Eiropas Savienības, kā pārvadātājs

490veic tikai Latvijā. Ārpus Latvijas LDZ Cargo nepiemēro dzelzceļa

491kravu pārvadājumu maksu klientam. Klientam šos pakalpojumus

492sniedz konkrētās valsts dzelzceļa pārvadātājs. Līdz ar to

493secināms, ka neatkarīgi no tā, kur rodas pieprasījums,

494pakalpojuma sniegšanas vieta ir Latvija.

495Lai tirgus dalībnieks, kurš veic pārvadājumus savā valstī,

496turpinātu veikt pārvadājumus citās valstīts, tam ir nepieciešama

497savstarpēja vienošanās šādu pārvadājumu veikšanai ar citas valsts

498dzelzceļa pakalpojumu sniedzēju.

499LDZ Cargo 27.01.2012. vēstulē Nr.K-4-1/9 norāda, ka

500"pārvadātāju [dzelzceļa kravu pārvadātāju] maiņa un no tā

501izrietošā kravas un vagonu nodošana, kā arī lokomotīvju maiņa

502saskaņā ar pārvadājuma līguma noteikumiem notiek, šķērsojot

503valsts robežu. Tomēr fiziski nodot kravu un vagonus, kā arī

504samainīt lokomotīves uz valsts ģeogrāfiskās robežas nav

505iespējams, jo dzelzceļa infrastruktūra tam nav pielāgota. Tādēļ

506kravu un ritošā sastāva nodošana no viena pārvadātāja otram

507notiek tuvākajā dzelzceļa stacijā, kur infrastruktūra ļauj to

508izdarīt, t.i., tā saucamajā nodošanas stacijā. Piemēram, veicot

509pārvadājumus no Latvijas uz Krieviju, nodošanas stacija Latvijā

510ir Rēzekne, Krievijas nodošanas stacijas ir Pitalova un Sebeža.

511Braucot no Latvijas robežas līdz dzelzceļa pavadzīmē norādītajai

512Krievijas nodošanas stacijai, LDZ Cargo darbojas nevis kā

513dzelzceļa kravu pārvadātājs, bet kā vilces pakalpojumu sniedzējs,

514kas saskaņā ar 13.05.2010. līgumu Nr.KJAK-9/100 nodrošina

515Krievijas pārvadātāju ar lokomotīvju (vilces) un lokomotīvju

516brigāžu pakalpojumu līdz attiecīgajai Krievijas nodošanas

517stacijai, no kuras tālāku braucienu Krievijas iekšzemē LDZ Cargo

518lokomotīves un lokomotīvju brigādes neveic".

519Šāda vienošanās pēc būtības ir par to, ka, nokļūstot citas

520valsts teritorijā, LDZ Cargo sniedz dzelzceļa operatora

521pakalpojumu citas valsts pārvadātājam. Klientam pārvadātājs ir

522citas valsts tirgus dalībnieks. Šāda līguma ietvaros veiktās

523darbības ir cita veida pakalpojumus, kas netiek vērtēts šīs

524lietas ietvaros.

1LDZ Cargo dominējošais stāvokļa

2izvērtējums starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumos Latvijas

3teritorijā

4Konkurences likuma 1.panta 1.punktā ir noteikts, ka

5dominējošais stāvoklis ir tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus

6dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū,

7ja šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt,

8ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū

9pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji

10neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai

11patērētājiem.

123.1. Saskaņā ar LDZ Cargo 2008.gada pārskatu, LDZ

13reorganizācijas rezultātā LDZ Cargo tika piešķirtas tiesības

14veikt dzelzceļa kravu pārvadājumus. LDZ Cargo ir dibināta

1509.12.2005., bet aktīvu saimniecisko darbību uzsāka pēc veiktās

16reorganizācijas no 05.07.2007.

17LDZ Cargo ietilpst LDZ koncernā. Atbilstoši Dzelzceļa likuma

186.panta otrajai daļai LDZ ir publiskās lietošanas dzelzceļa

19infrastruktūras pārvaldītājs. Saskaņā ar Konkurences likuma

201.panta 9.punktu pārvadātājs un infrastruktūras pārvaldītājs ir

21viens tirgus dalībnieks. LDZ ir vēsturiski praktiski vienīgais

22dzelzceļa kravu pārvadātājs ar ilggadēju praksi pārvadājumos,

23nokomplektētu ritošo sastāvu, remonta bāzi un starptautiskajiem

24sakariem.

25Saskaņā ar LDZ Cargo 01.06.2010. vēstulē Nr.K-7/35 sniegto

26informāciju, starptautiskajos līgumos LDZ ir atzīts

27starptautiskais dzelzceļa pārvadātājs, un kravas pieņemšana

28pārvadājumiem pa Latviju no ārvalsts dzelzceļiem notiek,

29pamatojoties uz LDZ noslēgtajiem līgumiem ar ārvalsts

30dzelzceļiem.

31Atbilstoši LDZ un LDZ Cargo 04.07.2007. līguma Nr.DJu-9/780

32noteikumiem, LDZ kā starptautiskajos līgumos atzīts

33starptautiskais dzelzceļa pārvadātājs piešķir LDZ Cargo tiesības

34LDZ vārdā veikt starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumus,

35izmantojot LDZ preču zīmi, citu intelektuālo īpašumu, tehnoloģiju

36un tiesības stāties līgumattiecībās ar trešajām personām. Ar

37minēto līgumu LDZ bez īpaša pilnvarojuma piešķir LDZ Cargo

38tiesības:

391) noformēt starptautisko dzelzceļa pavadzīmi un ar to

40saistošus dokumentus, izmantojot LDZ saīsināto nosaukumu

41"LDZ" un kodu "25";

422) uz starp pusēm noslēgta nomas līguma pamata izmantot LDZ

43kravas vagonus un lokomotīves;

443) LDZ vietā un vārdā izmantot vagonus, kas pieder ārvalstu

45dzelzceļa pārvadātājiem (ārvalstu dzelzceļa administrācijām vai

46ārvalstu dzelzceļiem Sadraudzības dalībvalstu dzelzceļa

47transporta padomes (turpmāk - DzTp) un OSŽD izpratnē, turpmāk -

48ārvalstu dzelzceļa pārvadātāji) un ir iekļauti vagonu kopējā

49parkā saskaņā ar 12.03.1993. noslēgto starpvaldību Vienošanos par

50kravas vagonu un konteineru kopīgu izmantošanu un 20.10.1992.

51noslēgto Nolīgumu par kravas vagonu kopīgas izmantošanas

52starpvalstu satiksmē principiem;

534) LDZ vietā un vārdā izmantot vagonus, kas pieder trešajām

54personām ("privātos" un "nomātos" vagonus

55DzTP un OSŽD dokumentu izpratnē), un kuri tiek pielaisti

56kursēšanai kopējā dzelzceļu tīklā;

575) piemērot LDZ saistošos starptautiskos (tranzīta, eksporta

58un importa) kravu pārvadājumu tarifus;

596) starptautisko kravu pārvadājumu nodrošināšanai izmantot LDZ

60iekšējos normatīvos dokumentus, tehnoloģiskos procesus, noslēgtos

61līgumus un LDZ saistošus starptautiskos normatīvos un tehniskos

62dokumentus un ierosināt to grozījumus;

637) ierosināt veikt grozījumus līgumos un normatīvajos

64dokumentos, kas saistīti ar norēķinu veikšanu ar ārvalstu

65dzelzceļa pārvadātājiem par dzelzceļa starptautiskajiem pasažieru

66un kravu pārvadājumiem, kā arī ierosināt jaunu līgumu

67noslēgšanu;

688) LDZ vārdā nodot DzTP noteikto operatīvo un statistisko

69informāciju;

709) slēgt pārvadājuma līguma blakus līgumus (par maksu par

71pārvadājumiem, par norēķiniem, par vagonu padošanu/novākšanu

72u.c.);

7310) veikt norēķinus ar ārvalstu dzelzceļa pārvadātājiem par

74starptautiskiem kravu pārvadājumiem, vagonu izmantošanu;

7511) LDZ slēgt līgumus par kravas un vagonu nodošanas

76organizēšanu un vilces izmantošanu pārobežu satiksmē.

773.2. Dzelzceļa kravu pārvadājumus Latvijā vēl bez LDZ Cargo

78sniedz divi uzņēmumi: AS "Baltijas tranzīta serviss"

79(turpmāk - BTS) un AS "Baltijas ekspresis" (turpmāk -

80BE).

81Saskaņā ar BTS 25.08.2010. vēstulē Nr. 477 29.01.2010. vēstulē

82Nr. 81 sniegto informāciju tā veic tikai tranzīta kravu

83pārvadājumus caur ostām un tās klienti ir (*). BTS nesniedz un

84tuvākajā nākotnē negatavojas sniegt kravu pārvadājumu

85pakalpojumus eksporta un importa kravām. BTS specializējas

86tranzīta kravu pārvadājumu darbībā un plāno attīstīt šo

87pārvadājumu darbības virzienu.

88Atbilstoši BTS 21.11.2011. vēstulē Nr.774 minētajai

89informācijai, BTS nevar pastāvīgi veikt visas darbības, lai

90nodrošinātu preču nodošanu un saņemšanu uz robežas. (*).

91BE ir sniegusi dzelzceļa kravu pārvadājumus AS

92"Ventbunkers" un AS "Ventspils Grain

93Terminal". (*).

94Saskaņā ar Satiksmes ministrijas 17.11.2010. vēstuli

95Nr.04.1-02/5882 dzelzceļa pārvadājumos pa Latviju, Lietuvu un

96Igauniju nekādas papildus vienošanās nav nepieciešamas, jo

97pārvadātāja tiesības jau izriet no ES tiesības aktiem. Piemēram,

98ne Igaunija, ne Lietuva savā teritorijā nedrīkst ierobežot

99Latvijā licencētu dzelzceļa pārvadātāja darbību, jo tas būtu

100pretēji direktīvas 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību

10110.panta 3.punkta prasībām, kas vēlākais 01.01.2007. dzelzceļa

102uzņēmumiem ar taisnīgiem nosacījumiem piešķir tiesības piekļūt

103infrastruktūrai visās dalībvalstīs, lai sniegtu visu veidu

104dzelzceļa kravas pārvadājumu pakalpojumus. Minētais noteikums

105izslēdz nepieciešamību saņemt vai nodot kravas uz dalībvalstu

106savstarpējās robežas, jo dod tiesības vienā dalībvalstī

107licencētam dzelzceļa pārvadātājam pilntiesīgi veikt pārvadājumus

108citas dalībvalsts teritorijā. Satiksmes ministrija turpat

109informē, ka 2005.gadā Baltkrievija ir atzinusi BE un BTS tiesības

110līdztiesīgi darboties starptautiskajos pārvadājumos, bet

111Krievijas valdība šādas tiesības nav pašreiz vēl

112apstiprinājusi.

113Tomēr tas, kuru pārvadātāju Krievijas vai Baltkrievijas puses

114pārvadātājs atzīs par saviem partneriem Latvijā, paliek

115pārvadātāju kompetencē un ir risināms starp pašiem

116pārvadātājiem.

117LDZ Cargo 29.06.2012. vēstulē Nr.K-4.-1/53 (saņemta KP

11802.07.2012.) saistībā ar BTS iespējām veikt preču saņemšanu un

119nodošanu uz Latvijas Republikas robežas, LDZ Cargo paskaidro:

120"(..) Saskaņā ar Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas

121publiski pieejamo informāciju AS "Baltijas Tranzīta

122serviss" ir izsniegta drošības sertifikāta B daļa, t.sk.

123piešķirtas tiesības braukt dzelzceļa iecirkņos līdz Igaunijas un

124Baltkrievijas valsts robežai. Šis fakts liecina par to, ka AS

125"Baltijas tranzīta serviss" ir jābūt līgumiem (varbūt

126arī vēstulēm vai citiem dokumentiem, kas apliecina šādu

127vienošanos) ar Baltkrievijas un Igaunijas valsts dzelzceļiem par

128kravas pārvadājumu organizēšanu un AS "Baltijas Tranzīta

129serviss" tiesībām iebraukt minēto kaimiņvalsts teritorijā un

130nodot/saņemt vagonus un kravu. Lietā esošajā Satiksmes

131ministrijas 17.11.2010. vēstulē Nr.04.1-02/5882 saskaņā ar

132Padomes direktīvas (1991.gada 29.jūlijs) par Kopienas dzelzceļa

133attīstību (91/440/EEK) 10.panta 3.punktu un arī 2.punktu, ir

134norādīts, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm un tādējādi gan

135Latvijai, gan Igaunijai ir pienākums nodrošināt vienā dalībvalstī

136licencētam dzelzceļa pārvadātājām iespējas piekļūt

137infrastruktūrai un pilntiesīgi veikt pārvadājumus citas

138dalībvalsts teritorijā un preču nodošana un saņemšana uz robežas

139nav nepieciešama. LDZ Cargo atkārtoti uzsver, ka AS

140"Baltijas ekspresis" un AS "Baltijas tranzīta

141serviss" nav būtisku šķēršļu nodot un saņemt preces uz LR

142robežas. (..)" Turpat LDZ Cargo norāda, ka ņemot vērā,

143ka LDZ Cargo pārvadājuma apjoms attiecībā pret kopējo pārvadājumu

144apjomu ir samazinājies, savukārt BE un BTS pārvadājuma apjomi ir

145pieauguši šādas pārvadājuma apjomu attiecību tendences pierāda,

146ka visu šo pārvadātāju starpā pastāv aktīva konkurences

147sacensība, pie tam BE un BTS nesaskaras ar būtiskiem šķēršļiem

148savā darbībā.

149KP norāda, ka direktīva 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa

150attīstību attiecas uz pārvadātāju tiesībām piekļūt dzelzceļa

151infrastruktūrai ES dalībvalstīs. Savukārt, attiecībā uz parējām

152Latvijas robežvalstīm (Krievija, Baltkrievija) minētais

153regulējums neattiecas. Kā jau secināts iepriekš lēmumā, Krievijas

154valdība pašreiz nav apstiprinājusi BE un BTS tiesības līdztiesīgi

155darboties starptautiskajos pārvadājumos (Satiksmes ministrijas

15617.11.2010. vēstule Nr.04.1-02/5882). KP rīcībā esošā BTS

15711.11.2011. vēstule Nr.744 norāda, (*).

158KP izvērtē LDZ Cargo tirgus varu eksporta un importa kravu

159pārvadājumu tirgū. Tā kā BTS un BE sniedz tikai dzelzceļa

160tranzītkravu pārvadājuma pakalpojumu, tad tranzītkravu

161pārvadājuma apjoma pieaugums BE un BTS neietekmē LDZ Cargo tirgus

162varas novērtējumu eksporta un importa kravu pārvadājumu

163tirgū.

164Ņemot vērā minēto, secināms, ka, neskatoties uz kopējo tirgu

165ES dalībvalstīs un Latvijas un ārvalstu noslēgtajiem sadarbības

166līgumiem, pašreiz LDZ Cargo faktiski vienīgais var veikt

167dzelzceļa kravu pārvadājumus ar robežas šķērsošanu, proti, nodot

168un pieņemt kravas tieši no ārvalstu dzelzceļa kravu pārvadātāja.

169(*). BTS un BE ir norādījuši, ka tie neveic un negatavojas sniegt

170dzelzceļa kravas pārvadājumus eksporta un importa kravu

171pārvadājumiem. Šie uzņēmumi sniedz dzelzceļa kravu pārvadājumu

172pakalpojumu uzņēmumiem, kas nodarbojas ar tranzītpreču

173pārvadājumu organizēšanu vai veic terminālu darbību Latvijas

174ostās.

1753.3. Lai ienāktu Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū,

176nepieciešami lieli kapitālieguldījumi. Ievērojot to un LDZ Cargo

177tiesības LDZ vārdā veikt starptautisko dzelzceļa kravu

178pārvadājumus, izmantojot LDZ preču zīmi, citu intelektuālo

179īpašumu, tehnoloģiju un tiesības izmantot vagonus, kas pieder

180ārvalstu dzelzceļa pārvadātājiem un ir iekļauti vagonu kopējā

181parkā, ir pamats secināt, ka LDZ Cargo kā LDZ meitas uzņēmums

182atrodas īpašā stāvoklī Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū

183kopumā. LDZ Cargo neizjūt nopietnas konkurences spiedienu arī no

184citiem tirgus dalībniekiem, ņemot vērā to ierobežotās iespējas

185nodot/pieņemt kravu uz Latvijas robežas.

186Saskaņā ar Valsts dzelzceļa administrācijas 07.10.2010.

187vēstulē Nr.1-9/115 sniegto informāciju, kā arī publiski pieejamo

188Valsts dzelzceļa administrācijas 2010.gada pārskatu9 LDZ Cargo, BTS, BE

189tirgus daļas, kas aprēķinātas pēc tirgus dalībnieku kravu

190pārvadājumu apjoms (neatkarīgi no pārvadājuma veida)

191tonnkilometros ir attēlotas 4. tabulā.

1924.tabula

193LDZ Cargo, BTS, BE tirgus daļas

194Latvijas teritorijā 2008.-2010.gadā, %

195Uzņēmums

1962008.gads

1972009.gads

1982010.gads

199LDZ Cargo

20090,43

20178,23

20276,7

203BTS

2044,35

20515,65

20616,63

207BE

2085,22

2096,12

2106,67

211Saskaņā ar LDZ Cargo 2009.gada pārskatā norādīto, LDZ Cargo

212tranzītpārvadājumu īpatsvars no kopējā kravu pārvadājuma apjoma

2132009.gadā ir 89,8%. Tranzīta kravu pārvadājumos caur pieostu

214stacijām lielāko pārvadājuma apjoma daļu 2009.gadā nodrošināja

215Krievija - 71,8%, Baltkrievija - 24,5%, Ukraina 0,7%, Lietuva

2161,1%.

217Saskaņā ar LDZ Cargo sniegto informāciju lielāko apgrozījumu

218no kopīgā kravu apgrozījuma pamatā veido tranzītkravu

219pārvadājumi, proti, 2008.gadā 86 %, 2009.gadā 90 % un 2010.gadā

22087 %. Pārējo kravu apgrozījuma daļu veido eksporta, importa un

221iekšzemes kravas pārvadājumi.

2223.4. Ņemot vērā visu iepriekš minēto kopsakarā, secināms, ka

223eksporta un importa dzelzceļa kravu pārvadājumos LDZ Cargo ir

224tirgus vara Latvijā, jo dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu

225pircējiem nav iespēju izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju.

226Tranzīta preces dzelzceļa kravu pārvadājumu caur Latvijas ostām

227gadījumā LDZ Cargo tirgus vara ir ierobežotāka, jo, izvēloties

228kombinētos pārvadājumus, tiek ņemti vērā arī iespējamie maršruti

229caur citām valstīm. Ņemot vērā LDZ Cargo dominējošo stāvokli

230importa un eksporta pārvadājumu tirgū Latvijas teritorijā,

231secināms, ka LDZ Cargo ir iespējams izmantot savu tirgus varu

232dzelzceļa pārvadājumos Latvijā.

1Konkurences likuma 13.panta

2pirmās daļas 4. un 5. punktā un Līguma par Eiropas Savienības

3darbību (turpmāk - LESD) 102.panta a) un c) apakšpunktos noteikto

4aizlieguma iespējamo pārkāpumu LDZ Cargo darbībās izvērtējums

5Lai izvērtētu, vai LDZ Cargo izmanto dominējošo stāvokli

6importa un eksporta pārvadājumu tirgū, nosakot netaisnīgas

7(pārmērīgas) pārvadājumu cenas atbilstoši Konkurences likuma

813.panta pirmās daļas 4.punktam un LESD 102. pantu a)

9apakšpunktam, KP salīdzināja LDZ Cargo importa un eksporta

10pārvadājumu likmes ar konkurences tirgū noteiktajām tranzīta

11pārvadājumu likmēm. Salīdzinājums veikts līdzvērtīgiem

12darījumiem, ievērojot objektīvos atšķirīgos apstākļus.

13Lietā tiek vērtēti:

141) Tranzīta pārvadājumi - pārvadājumi, kuros prece tiek vesta

15no Latvijas robežas uz/no kādu no Latvijas ostām, kur tālāk tā

16tiek pārvadāta ar ūdenstransportu uz trešo valsti;

172) Eksporta pārvadājumi - pārvadājumi, kuros prece tiek vesta

18no kāda punkta Latvijā (kas nav osta) līdz Latvijas robežai;

193) Importa pārvadājumi - pārvadājumi, kuros prece tiek vesta

20no Latvijas robežas līdz kādam punktam Latvijas teritorijā (kas

21nav osta).

22Tranzīta pārvadājumiem piemēro tarifu "KTT-LV". LDZ

23Cargo 16.08.2011. Sarunu protokolā norāda ka tarifa

24"KTT-LV" pamatā tiek ņemts vērā starptautiskais tarifs

25MTT, kravu pārvadājumu pašizmaksa, konkurence. Atkarībā no

26attāluma un pārvadājuma apstākļiem (t.sk. konkurence [konkurence

27starp valstīm, caur kuru krava varētu tikt nogādāta gala mērķa

28valstī]), kravas veidiem tiek piemērota atlaide no tarifa MTT

29procentu izteiksmē.

30Importa un eksporta pārvadājumiem piemēro tarifu "LDZ

31Cargo 01". Tarifa "LDZ Cargo 01" aprēķinā par

32pamatu tiek izmantota iepriekš VAS "Latvijas dzelzceļš"

33izstrādāta metodika kravu pārvadājumu maksas noteikšanai.

34Tranzīta, eksporta un importa pārvadājumu maksa ir atkarīga no

35kravas veida, pārvadājamā attāluma, vilciena sastāva veida un

36citiem faktoriem, kas pakalpojumus padara atšķirīgus, tomēr

37darījumi vai pakalpojuma vienības, kuros pārvadājumam ir,

38piemēram, salīdzināms attālums, kravas veids un citi apstākļi, ir

39salīdzināmi.

404.1. LDZ Cargo 01.06.2010. vēstulē Nr. K-7/35 norādīja, ka no

41pakalpojuma sniegšanas viedokļa nav atšķirības, vai tiek sniegti

42iekšzemes, importa, eksporta vai tranzīta dzelzceļa kravu

43pārvadājumu pakalpojumi. LDZ Cargo norāda, ka galvenā atšķirība

44ir saistīta ar to, ka, ja LDZ Cargo veic pārvadājumus uz ostām un

45caur sauszemes robežām, tiem kā starptautiskiem kravu

46pārvadājumiem par pamatu tiek ņemti starptautiskie līgumi starp

47šo valstu dzelzceļu uzņēmumiem, kas LDZ Cargo ir jāievēro. Pēc

48būtības ir viens pakalpojums, t.i., kravas pārvadājums no punkta

49A līdz punktam B, tranzīta, iekšzemes, importa un eksporta

50pārvadājumu gadījumā. Savukārt 20.10.2010. vēstulē Nr.K-7/66 LDZ

51Cargo norāda, ka tarifiem "LDZ Cargo 01" un

52"KTT-LV" ir atšķirīgas piemērošanas sfēras un tajās

53organizētais pārvadāšanas process, līdz ar to atšķiras šo tarifu

54izmaksas, radot atšķirības tarifu lielumā.

55Tarifa "KTT-LV" metodika paredz, ka maksa par

56pārvadājumu vagonos tiek aprēķināta pēc noteiktas likmes par

57tonnu, savukārt tarifa "LDZ Cargo - 01" metodika

58paredz, ka maksa par pārvadājumu tiek aprēķināta pēc noteiktas

59likmes par vagonu.

60Tai pašā laikā, neskatoties uz to, ka kravas pārvadājumu maksu

61LDZ Cargo aprēķina atkarībā no tā kāds pārvadājums tiek veikts

62tranzītkravas pārvadājums vai eksports/importa kravas

63pārvadājums, (*).

64Izvērtējot LDZ Cargo norādīto, LDZ Cargo 16.05.2011. vēstulē

65Nr.K-7/18 sniegto darbību aprakstu, kā arī ievērojot to, ka (*),

66KP secina, ka sniedzot eksporta, importa un tranzītpārvadājumu

67pakalpojumus, LDZ Cargo apņemas veikt faktiski vienas un tās

68pašas darbības un nav pamata no izmaksu viedokļa nošķirt

69eksporta/importa kravu pārvadājumus no tranzītkravu

70pārvadājumiem.

714.2. LDZ Cargo ir norādījis, ka pēc būtības kravas pārvadājums

72no punkta A līdz punktam B, tranzīta, iekšzemes, importa un

73eksporta pārvadājumu gadījumā ir viens pakalpojums. Tomēr ņemot

74vērā starptautisko praksi (starptautiskais tarifs

75"MTT") tranzītkravu pārvadājumos klientam maksa par

76pārvadājumu tiks noteikta atšķirīga atkarībā no piemērotā tarifa

77"KTT-LV" vai "LDZ Cargo 01". Tarifa

78"KTT-LV" gadījumā maksa uz 1 tonnu nemainās, savukārt

79tarifa "LDZ Cargo 01" gadījumā klientam maksa par tonnu

80mainās atkarībā no tā, kāds apjoms tiek pārvadāts vagonā.

81Lietā salīdzināmi tranzīta pārvadājumi uz/no ostu ar eksporta

82un importa pārvadājumiem pa Latviju, kuriem pārvadājuma tarifi

83tiek piemēroti pēc atšķirīgām metodēm. LDZ Cargo

84starptautiskajiem dzelzceļa kravu pārvadājumiem Latvijā piemēro

85divu veida tarifus:

861) tarifs "KTT-LV" - piemēro pārvadājumos, kuros

87prece tiek vesta no vienas Latvijas robežas punkta bez

88pārkraušanas Latvijā uz citu Latvijas robežas punktu vai prece

89tiek vesta no Latvijas robežas uz/no kādu no Latvijas ostām, kur

90tālāk tā tiek pārvadāta ar ūdenstransportu uz trešo valsti

91(tranzīts);

922) tarifs "LDZ Cargo 01" - piemēro pārvadājumos,

93kuros prece tiek vesta no kāda punkta Latvijā (kas nav osta) līdz

94Latvijas robežai un prece tiek vesta no Latvijas robežas līdz

95kādam punktam Latvijā (kas nav osta) (imports, eksports).

96Pārvadājumiem ar dzelzceļa vagoniem tarifa "LDZ Cargo

9701" 3.sadaļas "Pārvadāšanas maksas aprēķina

98noteikumi" § 17. Vagonsūtījumi 1.punktā ir noteikts, ka

99pārvadāšanas maksu par kravu pārvadājumu dzelzceļa vagonos

100aprēķina pēc Tarifa shēmu Nr.1.-5.Likmēm par vagonu,

101atkarībā no ritošā sastāva tipa, kravas veida un tarifa attāluma.

102Savukārt saskaņā ar Tarifa "KTT-LV" 10.2. punktā

103noteikto pārvadāšanas maksu par kravas tranzītpārvadājumu

104dzelzceļa vagonā aprēķina pēc IV sadaļas 1. un 3.Tabulās

105norādītajām tarifa "KTT-LV" likmēm atkarībā no

106pārvadājuma maršruta, ritošā sastāva un kravas veida.

107Vagonsūtījumiem likmes tarifam "LDZ Cargo 01" ir

108noteiktas par pārvadājumiem ar četrasu vagoniem konkrētiem

109pārvadājumu attālumiem, bet tarifam "KTT-LV"

110pārvadājumiem vagonos par tonnu konkrētiem pārvadājumu

111attālumiem10. Turpmāk salīdzinātas

112katram tarifam noteiktās pārvadāšanas maksas likmes vienādam

113pārvadājuma attālumam dažādām sūtījumu masām. Lai salīdzinātu

114tarifa "LDZ Cargo 01" likmi par vagonu ar tarifa

115"KTT-LV" likmi par tonnu, KP pārrēķināja maksu par

116vagonu uz maksu par tonnu, maksu par vagonu izdalot ar sūtījuma

117masu. Salīdzinājums veikts dzelzceļa kravu pārvadājumiem dažādos

118salīdzināmos pārvadājumu attālumos.

119KP salīdzinošos aprēķinos izmantoja tarifa "KTT-LV"

1201.tabulā Tarifa "KTT-LV" likmes pārvadāšanas maksas

121aprēķiniem kravu tranzītpārvadājumiem vagonos caur Latvijas

122Republikas jūras ostām 2010.gadā 6.ailē norādītās likmes

123(tabulās Nr.5-8 aile "Tarifs KTT 6") un tarifa

124"LDZ Cargo 01" 4.sadaļas tabulā Kravas pārvadājumu

125tarifa shēmu likmes četrasu vagoniem (dzelzceļu un nomātos

126vagonos) shēmai Nr.2 noteiktās likmes (tabulās Nr.5-8 aile

127"LDZ Cargo 2") 2010.gadā11.

1285.tabula

129Tarifu "LDZ Cargo 01" un

130"KTT-LV" likmju salīdzinājums maršrutā Indra eksp.-

131Ventspils eksp. (473 km), LVL

132Pārvadājuma apjoms, t

133Tarifs "KTT- 6"

134Tarifs "LDZ Cargo

1352"

136Likme par 1 tonnu

137Tarifs "KTT-6"

138Tarifs "LDZ Cargo

1392"

1401

1412

1422

1434