2. pants

1Konkrētais tirgus

2Konkurences likuma 1.panta 4.punkts nosaka, ka konkrētais

3tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar

4konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Konkrētās preces tirgus saskaņā ar

5Konkurences likuma 1.panta 5.punktu ir noteiktas preces tirgus,

6kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto

7preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un

8piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas

9īpašības. Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu Konkurences likuma

101.panta 3.punkta izpratnē uzskatāma ģeogrāfiskā teritorija, kurā

11konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi

12visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt

13no citām teritorijām.

142.1. Dzelzceļu kravu pārvadājumi ir sauszemes kravas

15pārvadājumu veids. Dzelzceļa kravu pārvadātājs nodrošina kravu

16pārvadāšanas servisu no viena punkta uz otru (kas lielākoties ir

17kravu pārkraušanas un uzglabāšanas termināli) kravas īpašniekiem,

18stividorkompānijām, ekspeditoru kompānijām, fraktu aģentiem u.c.

19loģistikas uzņēmumiem.

20Saskaņā ar Dzelzceļa pārvadājuma likuma 6.pantu

21"Dzelzceļa pārvadājumi atkarībā no satiksmes veida

22iedalāmi šādi:

231) iekšzemes dzelzceļa pārvadājumi

24- pārvadājumi, kas tiek veikti starp Latvijā esošajām nosūtīšanas

25stacijām un galastacijām, arī kravas pārvadājumi uz, no vai starp

26pieostas stacijām;

272) starptautiskie dzelzceļa

28pārvadājumi - pārvadājumi, kas tiek veikti divu vai vairāku

29valstu teritorijā."

30LDZ Cargo nodrošina iekšzemes un starptautiskos kravu

31pārvadājumus pa dzelzceļu, kā arī veic ar tiem saistītās papildu

32operācijas, piemēram, vagonu apstrādāšanu un apkalpošanu stacijās

33- manevru darbus, pārvadājumu dokumentu noformēšanu.

34Ņemot vērā normatīvo regulējumu, LDZ Cargo pakalpojumu un to

35maksu noteikšanas praksi, dzelzceļa kravu pārvadājumus var

36iedalīt: 1) iekšzemes; 2) importa; 3) eksporta; 4) tranzīta.

37Iekšzemes kravu pārvadājumu ietvaros LDZ Cargo kādā no

38Latvijas dzelzceļa stacijām pieņem pārvadājumam attiecīgo kravu

39un nogādā to citā Latvijas dzelzceļa stacijā tās saņēmējam.

40Importa kravu pārvadājumu ietvaros LDZ Cargo Latvijas

41robežšķēršošanas vietās saņem ārvalstu dzelzceļa pārvadātāju

42piegādātās kravas nogādāšanai uz piegādes vietu - saņēmējstaciju

43Latvijā. Eksporta kravu pārvadājumu ietvaros LDZ Cargo

44nosūtīšanas stacijā Latvijā saņem kravas, kas paredzētas

45saņēmējam ārpus Latvijas. LDZ Cargo nogādā kravu līdz

46attiecīgajai robežstacijai, kurā to pieņem ārvalstu dzelzceļa

47pārvadātājs tālākai pārvadāšanai. Tranzīta kravu pārvadājumu

48ietvaros LDZ Cargo saņem pārvadājamo kravu vienā robežstacijā un

49aizved to līdz citai robežstacijai, kur to 1) nodod attiecīgajam

50ārvalstu dzelzceļa pārvadātājam tālākai pārvadāšanai vai arī 2)

51nogādā to uz attiecīgās Latvijas ostas dzelzceļa staciju, no

52kurienes krava tiek padota ostā attiecīgajam kravas saņēmējam,

53kas nodrošina kravu pārkraušanu no vagona kuģī.

54Dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojuma ņēmēja mērķis ir

55iegādāties izejvielas preču ražošanai, piegādāt sev preces

56tālākpārdošanai vai nogādāt preces vai izejvielas citiem tirgus

57dalībniekiem. Tas, kādus pārvadājuma veidus ir nepieciešams

58izmantot saimnieciskajā darbībā, ir atkarīgs no katra tirgus

59dalībnieka. Piemēram, komersants, kurš produktus pērk un pārdod

60tikai Latvijā, pieprasīs tikai iekšzemes pārvadājumus, bet

61komersants, kurš produktus pērk Latvijā un/vai ārvalstīs un

62pārdod tos ārvalstīs, izmantos iekšzemes, importa un eksporta

63pārvadājumus. Tādējādi pieprasījums pēc konkrētiem pārvadājuma

64veidiem veidojas atšķirīgs, un konkurences spiedienu uz

65pārvadātāju piedāvātajiem pakalpojumiem rada dažādas komersantu

66grupas.

67KP Lietā izvērtē darbības, LDZ Cargo nosakot tranzīta

68pārvadājumiem vienu tarifa noteikšanas un piemērošanas metodi,

69bet iekšzemes, importa un eksporta pārvadājumiem citu. Izvērtējot

70LDZ Cargo darbību ietekmi uz konkurenci, jāsecina, ka atšķirīgu

71vai netaisnīgu noteikumu vai cenu piemērošana var ietekmēt to

72komersantu konkurētspēju, kuri iegādājas izejvielas un piegādā

73preces, lai darbotos vienā konkrētajā tirgū. KP ieskatā

74iepriekšminētās LDZ Cargo darbības var ietekmēt komersantus, kuri

75izmanto tranzīta, importa un eksporta pārvadājumus. Iekšzemes

76pārvadājumi, galvenokārt, ir saistīti ar komersantu darbību

77Latvijā, un atšķirīgu noteikumu piemērošana komersantiem, kuri

78izmanto tranzīta un iekšzemes pārvadājumus, rada nebūtisku

79ietekmi uz to savstarpējo konkurenci. Piemēram, var būt gadījumi,

80kad komersants iegādājas izejvielas Latvijā un tālāk savu gatavo

81produkciju eksportē uz citām valstīm, tādējādi iespējami

82konkurējot ar komersantiem, kuri izmanto tranzīta pārvadājumus ar

83atšķirīgajiem noteikumiem. Tomēr šādu komersantu konkurētspēja

84joprojām būs atkarīga no noteikumiem eksporta pārvadājumiem.

85Ņemot vērā iepriekšminēto, Lietas ietvaros netiek vērtēti

86iekšzemes pārvadājumi.

872.2. Eksporta, importa un tranzīta kravu pārvadājumi ir kravu

88pārvadājumi, kas tiek veikti divu vai vairāku valstu teritorijā,

89un, līdz ar to, atbilstoši Dzelzceļa pārvadājuma likuma 6.pantā

90noteiktajam definējumam ir starptautiskie kravu pārvadājumi.

91Ievērojot Latvijas teritorijas ģeogrāfisko izvietojumu,

92vēsturiskos apstākļus un atšķirīgo sliežu platumu Latvijā un

93Eiropas valstīs, starptautiskie dzelzceļa kravu pārvadājumi

94pārsvarā tiek izmantoti tikai no/uz Neatkarīgo Valstu

95Sadraudzības (turpmāk - NVS) valstīm un caur tām arī uz citām

96valstīm (piemēram, Somiju).

97Ņemot vērā, ka dzelzceļa kravu pārvadājumi ir sauszemes kravas

98pārvadājumi, Konkurences padome izvērtēja vai dzelzceļa kravu

99pārvadājumi ir aizvietojami ar cita veida sauszemes kravu

100pārvadājumu veidu - autotransportu. Autotransports arī tiek

101izmantots starptautiskajiem pārvadājumiem. Autotransporta

102izmantošanas nepieciešamību starptautiskajos kravu pārvadājumos

103nosaka specifiski apstākļi - piegādes ātrums, kravas apjoms,

104kravas īpatnības, kravas uzkraušanas/izkraušanas iespējas abos

105maršruta galapunktos u.c. apstākļi. Centrālās Statistikas

106pārvaldes publiski pieejamie6 dati norāda uz to, ka

107starptautiskajos kravu pārvadājumos dominē dzelzceļa transports.

108Ar autotransportu un pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms

109starptautiskajos pārvadājumos minētajā periodā apkopots

1101.tabulā.

1111.tabula

112Ar autotransportu un pa dzelzceļu

113pārvadāto kravu apjoms tūkst. tonnu starptautiskajos pārvadājumos

1142007. - 2010.gadā

115Transporta veids

116Kravu apjoms 2007.g.

117Kravu apjoms 2008.g.

118Kravu apjoms 2009.g.

119Kravu apjoms 2010.g.

120Autotransports

1218 372

1228 161

1236 225

1247 600

125Dzelzceļa transports

12650 164

12754 374

12852 380

12947 901

130Tabulas dati rāda, ka no abiem sauszemes starptautiskiem kravu

131pārvadājumiem dzelzceļa kravu starptautiskie pārvadājumi veido

13286% 2007.gadā, 87% 2008.gadā, 89% 2009.gadā un 86 % 2010.gadā.

133Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publiski pieejamo

134informāciju7, laikā no 2007.gada

135līdz 2010.gadam 14 - 17% no kopējiem kravu autopārvadājumiem

136veidoja starptautiskie pārvadājumi, savukārt dzelzceļa kravu

137starptautiskie pārvadājumi veidoja apmēram 97% no kopējiem

138dzelzceļa kravu pārvadājumiem.

1392.2.1. Importa kravu sauszemes pārvadājumos pakalpojuma

140saņēmēji ir Latvijā ražojošie uzņēmumi (vai to pilnvarotās

141personas), kas ieved sev nepieciešamos izejmateriālus, un

142ārvalstu personas, kas savas kravas, izmantojot Latvijas ostas,

143caur Latviju vēlas nogādāt ārvalstīs.

144Konkrētās preces tirgus šajā gadījumā ir kravu ievešana

145Latvijā un nogādāšana kādā no iekšzemes punktiem, tostarp ostām,

146jeb, izmantojot Eiropas Komisijas regulas Nr. 1192/2003 1.panta

14713.punktā sniegto definīciju attiecībā uz dzelzceļa kravu

148pārvadājumiem, dzelzceļa kravu importa pārvadājumu

149pakalpojums.

150Priekšstatu par situāciju kravu importa tirgū sniedz

151statistikas dati, tomēr jāņem vērā, ka dati par autotransporta

152pārvadātajām kravām aptver tikai Latvijā reģistrēto komersantu

153darbību, tādēļ kravu pārvadājumi ar autotransportu objektīvi

154varētu būt lielāki uz ārvalstu pārvadātāju rēķina (skat.

1552.tabulu).

1562.tabula

157Ar autotransportu un pa dzelzceļu

158pārvadāto kravu apjoms tūkst. tonnu importa pārvadājumos 2007. -

1592010.gadā

160Transporta veids

161Kravu apjoms 2007.g.

162Kravu apjoms 2008.g.

163Kravu apjoms 2009.g.

164Kravu apjoms 2010.g.

165Autotransports

1662 874

1672 356

1681 517

1691 463

170Dzelzceļa transports

17142 776

17247 116

17347 092

17440 973

1752.2.2. Dzelzceļa kravu eksports ir kravu pārvadājumi no punkta

176Latvijā uz ārvalstīm. Pakalpojuma saņēmēji ir Latvijas ražojošie

177un eksportējošie komersanti vai to pilnvarotas personas un

178ārvalstu personas, kas savas kravas, izmantojot Latvijas ostas,

179caur Latviju vēlas nogādāt citās valstīs. Kravu eksporta

180pārvadājumu pakalpojumus var sniegt LDZ Cargo dzelzceļa kravu

181pārvadājumiem pāri Latvijas robežai, privātie dzelzceļa kravu

182pārvadātāji - no Latvijas ostām līdz pārkraušanas punktiem un

183dažādas Latvijas un ārvalstu autotransporta kompānijas.

1843.tabula

185Ar autotransportu un pa dzelzceļu

186pārvadāto kravu apjoms tūkst. tonnu eksporta pārvadājumos 2007. -

1872010.gadā

188Transporta veids

189Kravu apjoms 2007.g.

190Kravu apjoms 2008.g.

191Kravu apjoms 2009.g.

192Kravu apjoms 2010.g.

193Autotransports

1943 594

1953 379

1962 587

1973 231

198Dzelzceļa transports

1992 356

2002 652

2012 222

2023 206

203No informācijas 3.tabulā redzams, ka kravu pārvadājumi ar

204autotransportu pārsniedz dzelzceļa kravu pārvadājumus. Ņemot

205vērā, ka statistika atspoguļo tikai Latvijas autotransporta

206komersantu darbību, iespējams, autotransporta pārvadājumu

207pakalpojumi ir tikuši izmantoti vēl lielākā apjomā.

208Šos pakalpojums iespējams sadalīt sīkāk atkarībā no kravas

209veida - tādām kravām, kuras var pārvadāt tikai pa dzelzceļu,

210kravām, kuras var pārvadāt tikai ar autotransportu, un kravām,

211kurām piemēroti abu veidu transporti.

2122.3. LDZ Cargo 16.05.2011. vēstulē Nr.K-7/18 norāda, ka tās

213sniegtie dzelzceļa kravu pārvadājumi iekšzemes, eksporta un

214importa satiksmē ir aizstājami ar autotransporta pārvadājumiem,

215līdz ar to tas neatrodas dominējošā stāvoklī iekšzemes, eksporta

216un importa kravu pārvadājumu pakalpojumu tirgos pārvadājuma

217attālumā, kas nepārsniedz 1000 km. Savukārt attiecībā uz tranzīta

218kravu pārvadājumiem, pie kuriem LDZ Cargo ņem vērā arī tranzīta

219kravu pārvadājumu uz/no ostām Latvijas teritorijā, LDZ Cargo

22016.05.2011. vēstulē Nr.K-7/18 norāda, ka šajā gadījumā konkrētais

221tirgus ir kravu pārvadājumi pa Krievijas, Igaunijas, Latvijas un

222Lietuvas dzelzceļa tīklu caur Baltijas jūras austrumu krasta

223ostām, tajā skaitā Rīgu, Ventspili, Tallinu, Klaipēdu un

224Sanktpēterburgu.

225KP veica tirgus dalībnieku, aptauju par dzelzceļa un

226autotransporta savstarpējo aizvietojamību kravu pārvadājumos.

227Daļa aptaujāto komersantu, kuriem ir nepieciešams kravas

228eksports vai imports ir norādījuši plašu amplitūdu attiecībā uz

229kādiem maršrutiem un attālumiem ir piemērots/izdevīgs dzelzceļa

230transports, proti, sākot no 100 vai 500 km un sevišķi virzienā uz

231NVS valstīm, jo nav pieejams autotransports nepieciešamā apjomā.

232Dzelzceļa transports pāri Latvijas sauszemes robežai tiek

233izvēlēts, kad kravas saņēmējs atrodas NVS valstīs. Šajā gadījumā

234dzelzceļa transports nav aizvietojams ar citu transporta veidu

235lielos apjomos. Virzienā uz NVS valstīm ļoti svarīgs ir

236apstāklis, ka transportēšanu pa dzelzceļu neietekmē rinda uz

237valsts robežām kā autotransportam (sakarā ar to, ka robežas

238Latvija/Baltkrievija un Latvija/Krievija ir arī Eiropas

239Savienības robeža ar minētajām valstīm, līdz ar to šajā virzienā

240kravu pārvadājumiem ir citas prasības).

241Kā negatīvie aspekti tiek nosaukti: savlaicīga saistību

242neizpildīšana nepietiekama vagonu daudzuma dēļ, kā rezultātā nav

243iespējama savlaicīga kravu nosūtīšana, komplicēta sistēma, kura

244nav vērsta uz klientu un kvalitatīvu pakalpojumu, pakalpojuma

245saņēmējam ir ierobežotas tiesības piedalīties sniegtā pakalpojuma

246maksas apspriešanā un maiņā.

247Aptaujātie komersantu ir norādījuši, ka, ja ir iespēja preci

248piegādāt pa dzelzceļu (proti, klientam ir dzelzceļa pievadceļš),

249tad prece virzienā uz Krieviju un Baltkrieviju tiek piegādāta pa

250dzelzceļu. Ja klientam nav dzelzceļa pievadceļa un tas atrodas

251tuvu Latvijas robežai, tiek izmantots autotransports (Lietuva,

252Igaunija). Ar autotransportu piegāde klientiem tiek veikta

253operatīvāk, bet tā tarifi ir nesalīdzināmi augstāki nekā

254dzelzceļam. Izmantojot autotransportu pastāv iespēja nosūtīt

255kravu uz jebkuru vietu, neatkarīgi no speciālās infrastruktūras.

256Vienlaicīgi tirgus dalībnieki ir norādījuši, ka ar autotransportu

257pārvadājumi tiek veikti tad, ja pietrūkst ritošā sastāva

258kapacitāte vai ja klients pasūta nelielu preču daudzumu (1-3

259mašīnas), tad pārsvarā tādas piegādes notiek ar autotransporta

260palīdzību.

261Ja klients pasūta preces lielos apjomos uz tālākiem

262attālumiem, tad izmanto tikai pārvadājumus pa dzelzceļu. Visām

263importējamām izejvielām ir piemērots dzelzceļa transports, jo

264ražošanas nodrošināšanai ir nepieciešami lieli izejvielu

265daudzumi, kurus nav iespējams piegādāt ar autotransportu bet

266autotransporta kravas ietilpība ir 22-23 tonnas, savukārt 1

267vagona maksimālā kravas ietilpība atkarībā no vagona veida var

268būt 64-71 tonna. Līdz ar to visas importējamās preces ir

269izdevīgāk ievest ar dzelzceļa transportu lielo apjomu dēļ.

270Konstantu apjomu vedot ar autotransportu, tas radītu ievērojamas

271papildus darbaspēka un amortizācijas izmaksas, kā arī milzīgu

272satiksmes noslogojumu uz autoceļiem un robežpunktos. Dzelzceļa

273transportam ir priekšrocības kravas nosūtīšanai ārpus Latvijas,

274kad vienā piegādes reizē pārvadājamās kravas apjoms veido pilnu

275vagonu (vienlaicīgi tiek nosūtītas 60-65 tonnas) un vairāk kravas

276ar nosacījumu, ka klients, kuram ir adresēta krava, spēj pieņemt

277kravu vagonus. Ja nosūtāmās kravas apjoms ir mazāks par 60

278tonnām, klients nespēj pieņemt kravu vagonos vai kravu ir

279nepieciešams piegādāt ātri, piemērotāki ir pārvadājumi ar

280autotransportu. Šajā gadījumā izvēli ietekmē cena, kravas apjoms

281un iespēja pieņemt un apstrādāt saņemto kravu galapunktā.

282Līdz ar to secināms, ka galvenokārt transportēšanas

283pakalpojumu izvēli nosaka transportējamo preču apjoms un pieejamā

284dzelzceļa infrastruktūra.

285Ekspeditoru uzņēmumu tranzīta kravu pārvadājumu, apjomi un

286attālumi ir lieli (Krievija, Kazahstāna, Uzbekistāna,

287Tadžikistāna u.c. NVS valstis) un tos var nodrošināt tikai ar

288dzelzceļa transportu. Salīdzinājumā, automašīnas celtspēja ir ap

28920-25 tonnas, dzelzceļa vagonu - apmēram 60-70 tonnas, līdz ar to

290dzelzceļa transportam ir priekšrocības, pārvadājot liela apjoma

291kravas. Papildus dzelzceļa tarifi ir stabili uz noteiktu laiku

292(līdz pusgadam) un klientiem viegli rēķināties ar to un veidot

293biznesu ar saviem partneriem. Cenas uz autotransportu var

294mainīties katru nedēļu. Transporta veidu izvēli nosaka kravas

295īpašnieki/klienti.

296Lielākā daļa komersantu norāda, ka to sniegtajam pakalpojumam

297nav piemērots autotransports kravas veida dēļ (piemēram, sojas

298spraukumi, graudi, jēlcukurs u.c. beramā krava) un apjomiem sākot

299no 10 tonnām līdz virs 100 000 tonnām. Dzelzceļa transports nav

300aizvietojams ar autotransportu, jo nepieciešams uzturēt lielu

301autoparku, rindu dēļ kravu plūsma traucēta uz valsts robežām,

302līdz ar to traucēta un nav prognozējama kravu ienākšana ostā.

303Turklāt lielākā daļa no termināliem ostās ir projektēti un būvēti

304pie nosacījuma, ka kravas tiks saņemtas tikai ar dzelzceļa

305transportu, to pārkraušanas apjoms ir vairāki miljoni tonnas,

306līdz ar to aizvietojamība ar autotransportu nepastāv. Šādos

307terminālos pārkrautās kravas pārsvarā tiek saņemtas no Krievijas

308un tālāk nogādātas Eiropas valstīs.

309Vienlaicīgi arī šajā pārvadājuma jomā, komersanti ir

310norādījuši, ka autotransports tiek izmantots, ja nav atbilstošas

311dzelzceļa infrastruktūras.

3122.4. Ņemot vērā lēmuma 2.2.-2.3. punktā minēto, secināms, ka

313dzelzceļa starptautisko kravu pārvadājumu pakalpojums ir

314aizvietojams ar autopārvadājumu starptautisko kravu pārvadājuma

315pakalpojumu atsevišķās konkrētās situācijās. No aptaujāto tirgus

316dalībnieku izteiktajiem viedokļiem secināms, ka aizvietojamība

317pastāv šādos gadījumos:

3181) preci nepieciešams nogādāt īsā termiņā;

3192) preci nepieciešams nogādāt uz teritoriju, kur nav izbūvēta

320dzelzceļa infrastruktūra;

3213) pārvedamās preces apjoms nav liels. No sniegtajām atbildēm

322izriet, ka vidējais rādītājs, kas raksturo nelielu apjomu ir

323mazāks par vienā vagonā ietilpstošo kravas apjomu (svars atkarīgs

324no pārvadājamās preces). Šis kritērijs tiek kombinēts ar nelielu

325pārvadājamo attālumu.

326Līdz ar to secināms, ka aizvietojamība pastāv, ja jāpārvadā

327neliels preču daudzums nelielā attālumā. Atsevišķās situācijās no

328piedāvājuma puses vagona nepietiekamība rada nepieciešamību

329izvēlēties neefektīvāku transportēšanas veidu. Ņemot vērā tirgus

330dalībnieku sniegtās atbildes, autotransporta un dzelzceļa

331transporta aizvietojamība pastāv, ja pārvadājuma attālums ir no

332100 līdz 500 km nelielām kravām, tomēr aizvietojamību ietekmē arī

333citi apstākļi, kas ir atšķirīgi katrā konkrētajā gadījumā

334(pārvadātāju kapacitāte, sliežu pievedceļu esamība u.c.).

335Dzelzceļa starptautisko kravu pārvadājumu pakalpojums nav

336aizvietojams ar autopārvadājumu starptautisko kravu pārvadājuma

337pakalpojumu, ja tiek pārvadātas liela apjoma kravas (viens pilns

338vagons un vairāk) lielos attālumos (galvenokārt uz NVS valstīm

339Aizvietojamība faktiski nepastāv, ja preču pārkraušana

340(iekraušanas vai izkraušanas vietā) ir pielāgota dzelzceļa

341infrastruktūrai. Tās parasti ir lejamās un beramās preces.

342Ņemot vērā minēto, KP secina, ka atkarībā no kravas veida,

343vērtības, lieluma, piegādes laika, primāri tiek izvērtēta

344iespējamība pārvadāt kravu ar dzelzceļa transportu un tikai

345konkrētos gadījumos, kas aprakstīti iepriekš, tiek izvērtēta

346kravas pārvadāšana ar autotransportu.

347Līdz ar to var uzskatīt, ka, pastāvot patstāvīgam

348pieprasījumam, kurā pārvadājamās kravas apjoms vienā piegādes

349reizē pārsniedz vai veido pilnu vagonu, starptautiskie dzelzceļa

350kravu pārvadājumi ir nošķirami no starptautiskiem kravu

351pārvadājumiem ar autotransportu un nav savstarpēji

352aizvietojami.

3532.5. No piedāvājuma puses, ņemot vērā LDZ Cargo sniegto

354skaidrojumu par preces pārvadāšanas apstākļiem, secināms, ka

355eksporta, importa un tranzīta preču dzelzceļa kravu pārvadājumi

356ir savstarpēji aizstājami. No piedāvājuma puses dzelzceļa kravu

357pārvadājumus Latvijā piedāvā LDZ Cargo, AS "Baltijas

358tranzīta serviss" un AS "Baltijas ekspresis". AS

359"Baltijas tranzīta serviss" un AS "Baltijas

360ekspresis" sniedz dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu

361tikai atsevišķiem uzņēmumiem/klientiem un tikai tranzītkravām

362(skatīt šā lēmumu 3.punktu).

363Savukārt pieprasījums pēc LDZ Cargo sniegtajiem pakalpojumiem

364veidojas uz atšķirīgiem nosacījumi. Pieprasījumu pēc dzelzceļa

365kravu pārvadājuma pakalpojuma Latvijā veido:

3661) klienti Latvijā, ja importētās vai eksportētās preces

367pārvadājumu organizē Latvijā, un ārpus Latvijas, kad importētās

368vai eksportētās preces pārvadāšanu organizē nosūtītājs;

3692) klienti Latvijā un kravas īpašnieki ārpus Latvijas tranzīta

370(kombinētajos) kravu pārvadājumos, kur dzelzceļa kravu

371pārvadājums Latvijā ir tikai daļa no pārvadājuma maršruta. Tirgus

372dalībnieki - ekspeditoru/loģistikas uzņēmumi (kuri apkalpo

373pārvadātās kravas un organizē kravas transportēšanu), kas

374saistīti ar kravas pārvadājumu organizēšanu pa dzelzceļu un kuru

375pakalpojuma sniegšanas vieta ir Latvijā, netieši veido

376pieprasījumu LDZ Cargo starptautiskā dzelzceļa kravas

377pārvadājumos. Pieprasījums, kas veidojas, pārvadājot preces

378tranzītā caur ostām, un ko veido kravu nosūtītāji, kas nav

379Latvijā saimniecisko darbību veicoši tirgus dalībnieki, ir

380vērtējams kā kompleksā kravu pārvadājuma pakalpojumu

381veidojošs.

382Importa un eksporta gadījumā, kad preces sākuma vai galamērķis

383ir Latvija, šā pakalpojuma sniedzējiem ir ierobežotas iespējas

384izvēlēties pakalpojuma sniedzēju (ir viens pakalpojuma

385sniedzējs)

386Tranzīta kravu pārvadājumos LDZ Cargo darbojas konkurences

387apstākļos, kur jārēķinās ar citu, ārpus Latvijas, kravu

388pārvadātāju darbību. Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko izvietojumu

389un dzelzceļa sliežu standarta atšķirības Rietumu virzienā, kā arī

390to, ka dzelzceļa kravu pārvadājumos ar tranzīta kravu dzelzceļš

391ir viens no loģistikas posmiem, kas tiek vērtēts, konkurence ir

392pakārtota ar citiem no LDZ Cargo neatkarīgiem aspektiem. LDZ

393Cargo rīcība tirgū ietekmē ne tikai tās pašas konkurētspēju, bet

394arī citu kravas pārvadāšanas ķēdē ietilpstošo tirgus dalībnieku

395rīcību un konkurētspēju, un otrādi (piemēram, LDZ Cargo rīcību

396lielā mērā ietekmē normatīvie akti valstī, ostu dziļums, u.c.

397apstākļi). Atbilstoši loģistikas pakalpojuma sniedzēju sniegtajai

398informācijai8 kravas nosūtītājs

399(klients), izvēloties pārvadājuma maršrutu, ņem vērā izmaksas, ko

400veido visa transportēšanas koridora (no sākuma punkta -

401galapunktam) kopīgās izmaksas. Līdz ar to LDZ Cargo sniegtais

402pārvadājumu pakalpojums, ir tikai daļa no kopējām preces

403pārvadāšanas izmaksām. Turklāt pārvadājuma izmaksas caur Latviju

404veido dzelzceļa kravas pārvadājumi caur Latviju un, ja krava tiek

405pārvadāta uz kādu no Latvijas ostām, konkrētās ostas sniegtie

406pakalpojumi. Ja šīs izmaksas ir lielākas, kā attiecīgs izmaksu

407kopums, piemēram, pārvadājot kravu caur Lietuvas teritoriju,

408pastāv iespēja, ka kravas nosūtītājs var izvēlēties pārvadāšanas

409maršrutu caur Lietuvu. Tāpat kravas nosūtītāja izvēli var

410ietekmēt konkurētspējīga konkrētas kravas termināla atklāšana

411blakus valstu ostās.

412LDZ Cargo konkurē ar citu valstu pārvadātājiem, sniedzot

413tranzīta pārvadājuma pakalpojumu, tai pašā laikā, to, vai kravas

414īpašnieks izvēlēsies Latvijas teritoriju, caur kuru pārvadāt

415kravu, nosaka vēl citi iepriekšminētie apstākļi (ar dzelzceļa

416pārvadājumiem un LDZ Cargo tiešā veidā nesaistīti faktori,

417vērtējot no kravas nosūtītāja, tiešā klienta puses).

418Ievērojot atšķirīgos konkurences apstākļus, eksporta, importa

419un tranzīta kravu pārvadājumos, secināms, ka konkrētās lietas

420ietvaros par konkrētās preces tirgiem ir nosakāmi:

4211) starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojums -

422eksporta un importa kravas dzelzceļa kravas pārvadājuma

423pakalpojums;

4242) starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojums -

425tranzīta kravas dzelzceļa kravas pārvadājuma pakalpojums.

4262.6. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu konkrētais

427ģeogrāfiskais tirgus - ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences

428apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā

429tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām

430teritorijām.

431Attiecībā uz iespēju veikt dzelzceļa kravu pārvadājumus

432Latvijā, būtiska ir piekļuve Latvijas publiskās lietošanas

433dzelzceļa infrastruktūrai kā Latvijā tā arī ārpus Latvijas.

434Latvijā pārvadātājs un infrastruktūras pārvaldītājs ir viens

435tirgus dalībnieks saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta

4369.punktu.

437Saskaņā ar LDZ Cargo 01.06.2010. vēstulē Nr.K-7/35 sniegto

438informāciju, starptautiskajos līgumos LDZ ir atzīts

439starptautiskais dzelzceļa pārvadātājs, un kravas pieņemšana

440pārvadājumiem pa Latviju no ārvalsts dzelzceļiem notiek,

441pamatojoties uz LDZ noslēgtajiem līgumiem ar ārvalsts

442dzelzceļiem. Atbilstoši savstarpēji noslēgtajiem līgumiem (skatīt

443lēmuma 3.punktu ) LDZ Cargo ir šo saistību pārņēmējs. Līdz ar to

444LDZ Cargo ir dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojuma sniedzējs ar

445tiesībām sniegt vilces pakalpojumus ārpus Latvijas.

446Saskaņā ar LDZ Cargo sniegto informāciju LDZ Cargo piemēro

447pārvadāšanas maksu starptautiskajiem dzelzceļa kravu

448pārvadājumiem Latvijā, līdz ar to veic kravas pārvadāšanu

449noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā - Latvijā. LDZ Cargo pakalpojumu

450maksa ir noteikta par pārvadājumu līdz Latvijas robežai, tālāk ir

451spēkā tarifs, kuru piemēro attiecīgās valsts dzelzceļa kravas

452pārvadātājs.

453Ņemot vērā minēto, secināms, ka no piedāvājuma puses

454ģeogrāfiskā teritorija, kurā tiek sniegts pakalpojums, ir

455Latvija.

456Kā secināts 2.5. punktā, viena no klientu grupām, kas veido

457LDZ Cargo sniegtajam pakalpojumam pieprasījumu, ir tie uzņēmumi,

458kas atrodas un nodarbojas ar atbilstošas uzņēmējdarbības veikšanu

459Latvijā, kuriem ir nepieciešams importēt izejvielas, kā arī

460nodarbojas ar produkcijas eksportu. Šiem minētajiem uzņēmumiem

461nav iespēja izvēlēties citas valsts dzelzceļa pārvadātāju, līdz

462ar to tie veido konstantu pieprasījumu attiecībā uz

463starptautiskiem dzelzceļa kravas pārvadājumiem Latvijā. Šajos

464kravu pārvadājumos iesaistītajiem tirgus dalībniekiem konkurences

465apstākļi ir pietiekami līdzīgi un tādēļ šo teritoriju var nošķirt

466no citām teritorijām. Tādējādi viens no konkrētajiem tirgiem ir

467starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojums -

468eksporta un importa kravas dzelzceļa kravas pārvadājuma

469pakalpojums Latvijas teritorijā.

470Ņemot vērā, ka tranzītpreču pārvadājumos LDZ Cargo darbojas

471konkurences apstākļos, LDZ Cargo sniegtais dzelzceļa kravu

472pārvadājumu pakalpojums tranzīta kravu pārvadājumos ir aizstājams

473ar Latvijai blakus esošo valstu sniegtajiem dzelzceļu kravu

474pārvadājumiem, kas liecina par to, ka starptautiskajos

475pārvadājumos - tranzīta kravu pārvadājumi konkrētais

476ģeogrāfiskais tirgus ir plašāks kā Latvijas teritorija. Ņemot

477vērā turpmāk lēmumā konstatēto, konkrētās Lietas vajadzībām nav

478nepieciešams precīzi definēt konkrētā ģeogrāfiskā tirgus

479definīciju, tādējādi KP to atstāj atvērtu.

480Līdz ar to otrs konkrētais tirgus šajā lietā ir starptautisko

481dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojums - tranzīta kravas

482dzelzceļa kravas pārvadājuma pakalpojums ar atvērtu ģeogrāfiskā

483tirgus definīciju.

4842.7. Izvērtējot SMGS un Starptautisko kravu pārvadājumu

485vienveida noteikumus starptautiskajos pārvadājumos, secināms, ka

486kravu pārvadā katrs iesaistītais pārvadātājs savā valstī, kur

487krava tiek nodota nākamajam pārvadātājam uz robežas. Līdz ar to

488LDZ Cargo starptautiskos dzelzceļa kravu pārvadājumus precēm,

489kuras tiek pārvadātas ārpus Eiropas Savienības, kā pārvadātājs

490veic tikai Latvijā. Ārpus Latvijas LDZ Cargo nepiemēro dzelzceļa

491kravu pārvadājumu maksu klientam. Klientam šos pakalpojumus

492sniedz konkrētās valsts dzelzceļa pārvadātājs. Līdz ar to

493secināms, ka neatkarīgi no tā, kur rodas pieprasījums,

494pakalpojuma sniegšanas vieta ir Latvija.

495Lai tirgus dalībnieks, kurš veic pārvadājumus savā valstī,

496turpinātu veikt pārvadājumus citās valstīts, tam ir nepieciešama

497savstarpēja vienošanās šādu pārvadājumu veikšanai ar citas valsts

498dzelzceļa pakalpojumu sniedzēju.

499LDZ Cargo 27.01.2012. vēstulē Nr.K-4-1/9 norāda, ka

500"pārvadātāju [dzelzceļa kravu pārvadātāju] maiņa un no tā

501izrietošā kravas un vagonu nodošana, kā arī lokomotīvju maiņa

502saskaņā ar pārvadājuma līguma noteikumiem notiek, šķērsojot

503valsts robežu. Tomēr fiziski nodot kravu un vagonus, kā arī

504samainīt lokomotīves uz valsts ģeogrāfiskās robežas nav

505iespējams, jo dzelzceļa infrastruktūra tam nav pielāgota. Tādēļ

506kravu un ritošā sastāva nodošana no viena pārvadātāja otram

507notiek tuvākajā dzelzceļa stacijā, kur infrastruktūra ļauj to

508izdarīt, t.i., tā saucamajā nodošanas stacijā. Piemēram, veicot

509pārvadājumus no Latvijas uz Krieviju, nodošanas stacija Latvijā

510ir Rēzekne, Krievijas nodošanas stacijas ir Pitalova un Sebeža.

511Braucot no Latvijas robežas līdz dzelzceļa pavadzīmē norādītajai

512Krievijas nodošanas stacijai, LDZ Cargo darbojas nevis kā

513dzelzceļa kravu pārvadātājs, bet kā vilces pakalpojumu sniedzējs,

514kas saskaņā ar 13.05.2010. līgumu Nr.KJAK-9/100 nodrošina

515Krievijas pārvadātāju ar lokomotīvju (vilces) un lokomotīvju

516brigāžu pakalpojumu līdz attiecīgajai Krievijas nodošanas

517stacijai, no kuras tālāku braucienu Krievijas iekšzemē LDZ Cargo

518lokomotīves un lokomotīvju brigādes neveic".

519Šāda vienošanās pēc būtības ir par to, ka, nokļūstot citas

520valsts teritorijā, LDZ Cargo sniedz dzelzceļa operatora

521pakalpojumu citas valsts pārvadātājam. Klientam pārvadātājs ir

522citas valsts tirgus dalībnieks. Šāda līguma ietvaros veiktās

523darbības ir cita veida pakalpojumus, kas netiek vērtēts šīs

524lietas ietvaros.