2. pants

Konkrētais tirgus

Konkurences likuma 1.panta 4.punkts nosaka, ka konkrētais

tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar

konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Konkrētās preces tirgus saskaņā ar

Konkurences likuma 1.panta 5.punktu ir noteiktas preces tirgus,

kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto

preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un

piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas

īpašības. Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu Konkurences likuma

1.panta 3.punkta izpratnē uzskatāma ģeogrāfiskā teritorija, kurā

konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi

visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt

no citām teritorijām.

2.1. Dzelzceļu kravu pārvadājumi ir sauszemes kravas

pārvadājumu veids. Dzelzceļa kravu pārvadātājs nodrošina kravu

pārvadāšanas servisu no viena punkta uz otru (kas lielākoties ir

kravu pārkraušanas un uzglabāšanas termināli) kravas īpašniekiem,

stividorkompānijām, ekspeditoru kompānijām, fraktu aģentiem u.c.

loģistikas uzņēmumiem.

Saskaņā ar Dzelzceļa pārvadājuma likuma 6.pantu

"Dzelzceļa pārvadājumi atkarībā no satiksmes veida

iedalāmi šādi:

1) iekšzemes dzelzceļa pārvadājumi

- pārvadājumi, kas tiek veikti starp Latvijā esošajām nosūtīšanas

stacijām un galastacijām, arī kravas pārvadājumi uz, no vai starp

pieostas stacijām;

2) starptautiskie dzelzceļa

pārvadājumi - pārvadājumi, kas tiek veikti divu vai vairāku

valstu teritorijā."

LDZ Cargo nodrošina iekšzemes un starptautiskos kravu

pārvadājumus pa dzelzceļu, kā arī veic ar tiem saistītās papildu

operācijas, piemēram, vagonu apstrādāšanu un apkalpošanu stacijās

- manevru darbus, pārvadājumu dokumentu noformēšanu.

Ņemot vērā normatīvo regulējumu, LDZ Cargo pakalpojumu un to

maksu noteikšanas praksi, dzelzceļa kravu pārvadājumus var

iedalīt: 1) iekšzemes; 2) importa; 3) eksporta; 4) tranzīta.

Iekšzemes kravu pārvadājumu ietvaros LDZ Cargo kādā no

Latvijas dzelzceļa stacijām pieņem pārvadājumam attiecīgo kravu

un nogādā to citā Latvijas dzelzceļa stacijā tās saņēmējam.

Importa kravu pārvadājumu ietvaros LDZ Cargo Latvijas

robežšķēršošanas vietās saņem ārvalstu dzelzceļa pārvadātāju

piegādātās kravas nogādāšanai uz piegādes vietu - saņēmējstaciju

Latvijā. Eksporta kravu pārvadājumu ietvaros LDZ Cargo

nosūtīšanas stacijā Latvijā saņem kravas, kas paredzētas

saņēmējam ārpus Latvijas. LDZ Cargo nogādā kravu līdz

attiecīgajai robežstacijai, kurā to pieņem ārvalstu dzelzceļa

pārvadātājs tālākai pārvadāšanai. Tranzīta kravu pārvadājumu

ietvaros LDZ Cargo saņem pārvadājamo kravu vienā robežstacijā un

aizved to līdz citai robežstacijai, kur to 1) nodod attiecīgajam

ārvalstu dzelzceļa pārvadātājam tālākai pārvadāšanai vai arī 2)

nogādā to uz attiecīgās Latvijas ostas dzelzceļa staciju, no

kurienes krava tiek padota ostā attiecīgajam kravas saņēmējam,

kas nodrošina kravu pārkraušanu no vagona kuģī.

Dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojuma ņēmēja mērķis ir

iegādāties izejvielas preču ražošanai, piegādāt sev preces

tālākpārdošanai vai nogādāt preces vai izejvielas citiem tirgus

dalībniekiem. Tas, kādus pārvadājuma veidus ir nepieciešams

izmantot saimnieciskajā darbībā, ir atkarīgs no katra tirgus

dalībnieka. Piemēram, komersants, kurš produktus pērk un pārdod

tikai Latvijā, pieprasīs tikai iekšzemes pārvadājumus, bet

komersants, kurš produktus pērk Latvijā un/vai ārvalstīs un

pārdod tos ārvalstīs, izmantos iekšzemes, importa un eksporta

pārvadājumus. Tādējādi pieprasījums pēc konkrētiem pārvadājuma

veidiem veidojas atšķirīgs, un konkurences spiedienu uz

pārvadātāju piedāvātajiem pakalpojumiem rada dažādas komersantu

grupas.

KP Lietā izvērtē darbības, LDZ Cargo nosakot tranzīta

pārvadājumiem vienu tarifa noteikšanas un piemērošanas metodi,

bet iekšzemes, importa un eksporta pārvadājumiem citu. Izvērtējot

LDZ Cargo darbību ietekmi uz konkurenci, jāsecina, ka atšķirīgu

vai netaisnīgu noteikumu vai cenu piemērošana var ietekmēt to

komersantu konkurētspēju, kuri iegādājas izejvielas un piegādā

preces, lai darbotos vienā konkrētajā tirgū. KP ieskatā

iepriekšminētās LDZ Cargo darbības var ietekmēt komersantus, kuri

izmanto tranzīta, importa un eksporta pārvadājumus. Iekšzemes

pārvadājumi, galvenokārt, ir saistīti ar komersantu darbību

Latvijā, un atšķirīgu noteikumu piemērošana komersantiem, kuri

izmanto tranzīta un iekšzemes pārvadājumus, rada nebūtisku

ietekmi uz to savstarpējo konkurenci. Piemēram, var būt gadījumi,

kad komersants iegādājas izejvielas Latvijā un tālāk savu gatavo

produkciju eksportē uz citām valstīm, tādējādi iespējami

konkurējot ar komersantiem, kuri izmanto tranzīta pārvadājumus ar

atšķirīgajiem noteikumiem. Tomēr šādu komersantu konkurētspēja

joprojām būs atkarīga no noteikumiem eksporta pārvadājumiem.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Lietas ietvaros netiek vērtēti

iekšzemes pārvadājumi.

2.2. Eksporta, importa un tranzīta kravu pārvadājumi ir kravu

pārvadājumi, kas tiek veikti divu vai vairāku valstu teritorijā,

un, līdz ar to, atbilstoši Dzelzceļa pārvadājuma likuma 6.pantā

noteiktajam definējumam ir starptautiskie kravu pārvadājumi.

Ievērojot Latvijas teritorijas ģeogrāfisko izvietojumu,

vēsturiskos apstākļus un atšķirīgo sliežu platumu Latvijā un

Eiropas valstīs, starptautiskie dzelzceļa kravu pārvadājumi

pārsvarā tiek izmantoti tikai no/uz Neatkarīgo Valstu

Sadraudzības (turpmāk - NVS) valstīm un caur tām arī uz citām

valstīm (piemēram, Somiju).

Ņemot vērā, ka dzelzceļa kravu pārvadājumi ir sauszemes kravas

pārvadājumi, Konkurences padome izvērtēja vai dzelzceļa kravu

pārvadājumi ir aizvietojami ar cita veida sauszemes kravu

pārvadājumu veidu - autotransportu. Autotransports arī tiek

izmantots starptautiskajiem pārvadājumiem. Autotransporta

izmantošanas nepieciešamību starptautiskajos kravu pārvadājumos

nosaka specifiski apstākļi - piegādes ātrums, kravas apjoms,

kravas īpatnības, kravas uzkraušanas/izkraušanas iespējas abos

maršruta galapunktos u.c. apstākļi. Centrālās Statistikas

pārvaldes publiski pieejamie6 dati norāda uz to, ka

starptautiskajos kravu pārvadājumos dominē dzelzceļa transports.

Ar autotransportu un pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms

starptautiskajos pārvadājumos minētajā periodā apkopots

1.tabulā.

1.tabula

Ar autotransportu un pa dzelzceļu

pārvadāto kravu apjoms tūkst. tonnu starptautiskajos pārvadājumos

2007. - 2010.gadā

Transporta veids

Kravu apjoms 2007.g.

Kravu apjoms 2008.g.

Kravu apjoms 2009.g.

Kravu apjoms 2010.g.

Autotransports

8 372

8 161

6 225

7 600

Dzelzceļa transports

50 164

54 374

52 380

47 901

Tabulas dati rāda, ka no abiem sauszemes starptautiskiem kravu

pārvadājumiem dzelzceļa kravu starptautiskie pārvadājumi veido

86% 2007.gadā, 87% 2008.gadā, 89% 2009.gadā un 86 % 2010.gadā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publiski pieejamo

informāciju7, laikā no 2007.gada

līdz 2010.gadam 14 - 17% no kopējiem kravu autopārvadājumiem

veidoja starptautiskie pārvadājumi, savukārt dzelzceļa kravu

starptautiskie pārvadājumi veidoja apmēram 97% no kopējiem

dzelzceļa kravu pārvadājumiem.

2.2.1. Importa kravu sauszemes pārvadājumos pakalpojuma

saņēmēji ir Latvijā ražojošie uzņēmumi (vai to pilnvarotās

personas), kas ieved sev nepieciešamos izejmateriālus, un

ārvalstu personas, kas savas kravas, izmantojot Latvijas ostas,

caur Latviju vēlas nogādāt ārvalstīs.

Konkrētās preces tirgus šajā gadījumā ir kravu ievešana

Latvijā un nogādāšana kādā no iekšzemes punktiem, tostarp ostām,

jeb, izmantojot Eiropas Komisijas regulas Nr. 1192/2003 1.panta

13.punktā sniegto definīciju attiecībā uz dzelzceļa kravu

pārvadājumiem, dzelzceļa kravu importa pārvadājumu

pakalpojums.

Priekšstatu par situāciju kravu importa tirgū sniedz

statistikas dati, tomēr jāņem vērā, ka dati par autotransporta

pārvadātajām kravām aptver tikai Latvijā reģistrēto komersantu

darbību, tādēļ kravu pārvadājumi ar autotransportu objektīvi

varētu būt lielāki uz ārvalstu pārvadātāju rēķina (skat.

2.tabulu).

2.tabula

Ar autotransportu un pa dzelzceļu

pārvadāto kravu apjoms tūkst. tonnu importa pārvadājumos 2007. -

2010.gadā

Transporta veids

Kravu apjoms 2007.g.

Kravu apjoms 2008.g.

Kravu apjoms 2009.g.

Kravu apjoms 2010.g.

Autotransports

2 874

2 356

1 517

1 463

Dzelzceļa transports

42 776

47 116

47 092

40 973

2.2.2. Dzelzceļa kravu eksports ir kravu pārvadājumi no punkta

Latvijā uz ārvalstīm. Pakalpojuma saņēmēji ir Latvijas ražojošie

un eksportējošie komersanti vai to pilnvarotas personas un

ārvalstu personas, kas savas kravas, izmantojot Latvijas ostas,

caur Latviju vēlas nogādāt citās valstīs. Kravu eksporta

pārvadājumu pakalpojumus var sniegt LDZ Cargo dzelzceļa kravu

pārvadājumiem pāri Latvijas robežai, privātie dzelzceļa kravu

pārvadātāji - no Latvijas ostām līdz pārkraušanas punktiem un

dažādas Latvijas un ārvalstu autotransporta kompānijas.

3.tabula

Ar autotransportu un pa dzelzceļu

pārvadāto kravu apjoms tūkst. tonnu eksporta pārvadājumos 2007. -

2010.gadā

Transporta veids

Kravu apjoms 2007.g.

Kravu apjoms 2008.g.

Kravu apjoms 2009.g.

Kravu apjoms 2010.g.

Autotransports

3 594

3 379

2 587

3 231

Dzelzceļa transports

2 356

2 652

2 222

3 206

No informācijas 3.tabulā redzams, ka kravu pārvadājumi ar

autotransportu pārsniedz dzelzceļa kravu pārvadājumus. Ņemot

vērā, ka statistika atspoguļo tikai Latvijas autotransporta

komersantu darbību, iespējams, autotransporta pārvadājumu

pakalpojumi ir tikuši izmantoti vēl lielākā apjomā.

Šos pakalpojums iespējams sadalīt sīkāk atkarībā no kravas

veida - tādām kravām, kuras var pārvadāt tikai pa dzelzceļu,

kravām, kuras var pārvadāt tikai ar autotransportu, un kravām,

kurām piemēroti abu veidu transporti.

2.3. LDZ Cargo 16.05.2011. vēstulē Nr.K-7/18 norāda, ka tās

sniegtie dzelzceļa kravu pārvadājumi iekšzemes, eksporta un

importa satiksmē ir aizstājami ar autotransporta pārvadājumiem,

līdz ar to tas neatrodas dominējošā stāvoklī iekšzemes, eksporta

un importa kravu pārvadājumu pakalpojumu tirgos pārvadājuma

attālumā, kas nepārsniedz 1000 km. Savukārt attiecībā uz tranzīta

kravu pārvadājumiem, pie kuriem LDZ Cargo ņem vērā arī tranzīta

kravu pārvadājumu uz/no ostām Latvijas teritorijā, LDZ Cargo

16.05.2011. vēstulē Nr.K-7/18 norāda, ka šajā gadījumā konkrētais

tirgus ir kravu pārvadājumi pa Krievijas, Igaunijas, Latvijas un

Lietuvas dzelzceļa tīklu caur Baltijas jūras austrumu krasta

ostām, tajā skaitā Rīgu, Ventspili, Tallinu, Klaipēdu un

Sanktpēterburgu.

KP veica tirgus dalībnieku, aptauju par dzelzceļa un

autotransporta savstarpējo aizvietojamību kravu pārvadājumos.

Daļa aptaujāto komersantu, kuriem ir nepieciešams kravas

eksports vai imports ir norādījuši plašu amplitūdu attiecībā uz

kādiem maršrutiem un attālumiem ir piemērots/izdevīgs dzelzceļa

transports, proti, sākot no 100 vai 500 km un sevišķi virzienā uz

NVS valstīm, jo nav pieejams autotransports nepieciešamā apjomā.

Dzelzceļa transports pāri Latvijas sauszemes robežai tiek

izvēlēts, kad kravas saņēmējs atrodas NVS valstīs. Šajā gadījumā

dzelzceļa transports nav aizvietojams ar citu transporta veidu

lielos apjomos. Virzienā uz NVS valstīm ļoti svarīgs ir

apstāklis, ka transportēšanu pa dzelzceļu neietekmē rinda uz

valsts robežām kā autotransportam (sakarā ar to, ka robežas

Latvija/Baltkrievija un Latvija/Krievija ir arī Eiropas

Savienības robeža ar minētajām valstīm, līdz ar to šajā virzienā

kravu pārvadājumiem ir citas prasības).

Kā negatīvie aspekti tiek nosaukti: savlaicīga saistību

neizpildīšana nepietiekama vagonu daudzuma dēļ, kā rezultātā nav

iespējama savlaicīga kravu nosūtīšana, komplicēta sistēma, kura

nav vērsta uz klientu un kvalitatīvu pakalpojumu, pakalpojuma

saņēmējam ir ierobežotas tiesības piedalīties sniegtā pakalpojuma

maksas apspriešanā un maiņā.

Aptaujātie komersantu ir norādījuši, ka, ja ir iespēja preci

piegādāt pa dzelzceļu (proti, klientam ir dzelzceļa pievadceļš),

tad prece virzienā uz Krieviju un Baltkrieviju tiek piegādāta pa

dzelzceļu. Ja klientam nav dzelzceļa pievadceļa un tas atrodas

tuvu Latvijas robežai, tiek izmantots autotransports (Lietuva,

Igaunija). Ar autotransportu piegāde klientiem tiek veikta

operatīvāk, bet tā tarifi ir nesalīdzināmi augstāki nekā

dzelzceļam. Izmantojot autotransportu pastāv iespēja nosūtīt

kravu uz jebkuru vietu, neatkarīgi no speciālās infrastruktūras.

Vienlaicīgi tirgus dalībnieki ir norādījuši, ka ar autotransportu

pārvadājumi tiek veikti tad, ja pietrūkst ritošā sastāva

kapacitāte vai ja klients pasūta nelielu preču daudzumu (1-3

mašīnas), tad pārsvarā tādas piegādes notiek ar autotransporta

palīdzību.

Ja klients pasūta preces lielos apjomos uz tālākiem

attālumiem, tad izmanto tikai pārvadājumus pa dzelzceļu. Visām

importējamām izejvielām ir piemērots dzelzceļa transports, jo

ražošanas nodrošināšanai ir nepieciešami lieli izejvielu

daudzumi, kurus nav iespējams piegādāt ar autotransportu bet

autotransporta kravas ietilpība ir 22-23 tonnas, savukārt 1

vagona maksimālā kravas ietilpība atkarībā no vagona veida var

būt 64-71 tonna. Līdz ar to visas importējamās preces ir

izdevīgāk ievest ar dzelzceļa transportu lielo apjomu dēļ.

Konstantu apjomu vedot ar autotransportu, tas radītu ievērojamas

papildus darbaspēka un amortizācijas izmaksas, kā arī milzīgu

satiksmes noslogojumu uz autoceļiem un robežpunktos. Dzelzceļa

transportam ir priekšrocības kravas nosūtīšanai ārpus Latvijas,

kad vienā piegādes reizē pārvadājamās kravas apjoms veido pilnu

vagonu (vienlaicīgi tiek nosūtītas 60-65 tonnas) un vairāk kravas

ar nosacījumu, ka klients, kuram ir adresēta krava, spēj pieņemt

kravu vagonus. Ja nosūtāmās kravas apjoms ir mazāks par 60

tonnām, klients nespēj pieņemt kravu vagonos vai kravu ir

nepieciešams piegādāt ātri, piemērotāki ir pārvadājumi ar

autotransportu. Šajā gadījumā izvēli ietekmē cena, kravas apjoms

un iespēja pieņemt un apstrādāt saņemto kravu galapunktā.

Līdz ar to secināms, ka galvenokārt transportēšanas

pakalpojumu izvēli nosaka transportējamo preču apjoms un pieejamā

dzelzceļa infrastruktūra.

Ekspeditoru uzņēmumu tranzīta kravu pārvadājumu, apjomi un

attālumi ir lieli (Krievija, Kazahstāna, Uzbekistāna,

Tadžikistāna u.c. NVS valstis) un tos var nodrošināt tikai ar

dzelzceļa transportu. Salīdzinājumā, automašīnas celtspēja ir ap

20-25 tonnas, dzelzceļa vagonu - apmēram 60-70 tonnas, līdz ar to

dzelzceļa transportam ir priekšrocības, pārvadājot liela apjoma

kravas. Papildus dzelzceļa tarifi ir stabili uz noteiktu laiku

(līdz pusgadam) un klientiem viegli rēķināties ar to un veidot

biznesu ar saviem partneriem. Cenas uz autotransportu var

mainīties katru nedēļu. Transporta veidu izvēli nosaka kravas

īpašnieki/klienti.

Lielākā daļa komersantu norāda, ka to sniegtajam pakalpojumam

nav piemērots autotransports kravas veida dēļ (piemēram, sojas

spraukumi, graudi, jēlcukurs u.c. beramā krava) un apjomiem sākot

no 10 tonnām līdz virs 100 000 tonnām. Dzelzceļa transports nav

aizvietojams ar autotransportu, jo nepieciešams uzturēt lielu

autoparku, rindu dēļ kravu plūsma traucēta uz valsts robežām,

līdz ar to traucēta un nav prognozējama kravu ienākšana ostā.

Turklāt lielākā daļa no termināliem ostās ir projektēti un būvēti

pie nosacījuma, ka kravas tiks saņemtas tikai ar dzelzceļa

transportu, to pārkraušanas apjoms ir vairāki miljoni tonnas,

līdz ar to aizvietojamība ar autotransportu nepastāv. Šādos

terminālos pārkrautās kravas pārsvarā tiek saņemtas no Krievijas

un tālāk nogādātas Eiropas valstīs.

Vienlaicīgi arī šajā pārvadājuma jomā, komersanti ir

norādījuši, ka autotransports tiek izmantots, ja nav atbilstošas

dzelzceļa infrastruktūras.

2.4. Ņemot vērā lēmuma 2.2.-2.3. punktā minēto, secināms, ka

dzelzceļa starptautisko kravu pārvadājumu pakalpojums ir

aizvietojams ar autopārvadājumu starptautisko kravu pārvadājuma

pakalpojumu atsevišķās konkrētās situācijās. No aptaujāto tirgus

dalībnieku izteiktajiem viedokļiem secināms, ka aizvietojamība

pastāv šādos gadījumos:

1) preci nepieciešams nogādāt īsā termiņā;

2) preci nepieciešams nogādāt uz teritoriju, kur nav izbūvēta

dzelzceļa infrastruktūra;

3) pārvedamās preces apjoms nav liels. No sniegtajām atbildēm

izriet, ka vidējais rādītājs, kas raksturo nelielu apjomu ir

mazāks par vienā vagonā ietilpstošo kravas apjomu (svars atkarīgs

no pārvadājamās preces). Šis kritērijs tiek kombinēts ar nelielu

pārvadājamo attālumu.

Līdz ar to secināms, ka aizvietojamība pastāv, ja jāpārvadā

neliels preču daudzums nelielā attālumā. Atsevišķās situācijās no

piedāvājuma puses vagona nepietiekamība rada nepieciešamību

izvēlēties neefektīvāku transportēšanas veidu. Ņemot vērā tirgus

dalībnieku sniegtās atbildes, autotransporta un dzelzceļa

transporta aizvietojamība pastāv, ja pārvadājuma attālums ir no

100 līdz 500 km nelielām kravām, tomēr aizvietojamību ietekmē arī

citi apstākļi, kas ir atšķirīgi katrā konkrētajā gadījumā

(pārvadātāju kapacitāte, sliežu pievedceļu esamība u.c.).

Dzelzceļa starptautisko kravu pārvadājumu pakalpojums nav

aizvietojams ar autopārvadājumu starptautisko kravu pārvadājuma

pakalpojumu, ja tiek pārvadātas liela apjoma kravas (viens pilns

vagons un vairāk) lielos attālumos (galvenokārt uz NVS valstīm

Aizvietojamība faktiski nepastāv, ja preču pārkraušana

(iekraušanas vai izkraušanas vietā) ir pielāgota dzelzceļa

infrastruktūrai. Tās parasti ir lejamās un beramās preces.

Ņemot vērā minēto, KP secina, ka atkarībā no kravas veida,

vērtības, lieluma, piegādes laika, primāri tiek izvērtēta

iespējamība pārvadāt kravu ar dzelzceļa transportu un tikai

konkrētos gadījumos, kas aprakstīti iepriekš, tiek izvērtēta

kravas pārvadāšana ar autotransportu.

Līdz ar to var uzskatīt, ka, pastāvot patstāvīgam

pieprasījumam, kurā pārvadājamās kravas apjoms vienā piegādes

reizē pārsniedz vai veido pilnu vagonu, starptautiskie dzelzceļa

kravu pārvadājumi ir nošķirami no starptautiskiem kravu

pārvadājumiem ar autotransportu un nav savstarpēji

aizvietojami.

2.5. No piedāvājuma puses, ņemot vērā LDZ Cargo sniegto

skaidrojumu par preces pārvadāšanas apstākļiem, secināms, ka

eksporta, importa un tranzīta preču dzelzceļa kravu pārvadājumi

ir savstarpēji aizstājami. No piedāvājuma puses dzelzceļa kravu

pārvadājumus Latvijā piedāvā LDZ Cargo, AS "Baltijas

tranzīta serviss" un AS "Baltijas ekspresis". AS

"Baltijas tranzīta serviss" un AS "Baltijas

ekspresis" sniedz dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu

tikai atsevišķiem uzņēmumiem/klientiem un tikai tranzītkravām

(skatīt šā lēmumu 3.punktu).

Savukārt pieprasījums pēc LDZ Cargo sniegtajiem pakalpojumiem

veidojas uz atšķirīgiem nosacījumi. Pieprasījumu pēc dzelzceļa

kravu pārvadājuma pakalpojuma Latvijā veido:

1) klienti Latvijā, ja importētās vai eksportētās preces

pārvadājumu organizē Latvijā, un ārpus Latvijas, kad importētās

vai eksportētās preces pārvadāšanu organizē nosūtītājs;

2) klienti Latvijā un kravas īpašnieki ārpus Latvijas tranzīta

(kombinētajos) kravu pārvadājumos, kur dzelzceļa kravu

pārvadājums Latvijā ir tikai daļa no pārvadājuma maršruta. Tirgus

dalībnieki - ekspeditoru/loģistikas uzņēmumi (kuri apkalpo

pārvadātās kravas un organizē kravas transportēšanu), kas

saistīti ar kravas pārvadājumu organizēšanu pa dzelzceļu un kuru

pakalpojuma sniegšanas vieta ir Latvijā, netieši veido

pieprasījumu LDZ Cargo starptautiskā dzelzceļa kravas

pārvadājumos. Pieprasījums, kas veidojas, pārvadājot preces

tranzītā caur ostām, un ko veido kravu nosūtītāji, kas nav

Latvijā saimniecisko darbību veicoši tirgus dalībnieki, ir

vērtējams kā kompleksā kravu pārvadājuma pakalpojumu

veidojošs.

Importa un eksporta gadījumā, kad preces sākuma vai galamērķis

ir Latvija, šā pakalpojuma sniedzējiem ir ierobežotas iespējas

izvēlēties pakalpojuma sniedzēju (ir viens pakalpojuma

sniedzējs)

Tranzīta kravu pārvadājumos LDZ Cargo darbojas konkurences

apstākļos, kur jārēķinās ar citu, ārpus Latvijas, kravu

pārvadātāju darbību. Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko izvietojumu

un dzelzceļa sliežu standarta atšķirības Rietumu virzienā, kā arī

to, ka dzelzceļa kravu pārvadājumos ar tranzīta kravu dzelzceļš

ir viens no loģistikas posmiem, kas tiek vērtēts, konkurence ir

pakārtota ar citiem no LDZ Cargo neatkarīgiem aspektiem. LDZ

Cargo rīcība tirgū ietekmē ne tikai tās pašas konkurētspēju, bet

arī citu kravas pārvadāšanas ķēdē ietilpstošo tirgus dalībnieku

rīcību un konkurētspēju, un otrādi (piemēram, LDZ Cargo rīcību

lielā mērā ietekmē normatīvie akti valstī, ostu dziļums, u.c.

apstākļi). Atbilstoši loģistikas pakalpojuma sniedzēju sniegtajai

informācijai8 kravas nosūtītājs

(klients), izvēloties pārvadājuma maršrutu, ņem vērā izmaksas, ko

veido visa transportēšanas koridora (no sākuma punkta -

galapunktam) kopīgās izmaksas. Līdz ar to LDZ Cargo sniegtais

pārvadājumu pakalpojums, ir tikai daļa no kopējām preces

pārvadāšanas izmaksām. Turklāt pārvadājuma izmaksas caur Latviju

veido dzelzceļa kravas pārvadājumi caur Latviju un, ja krava tiek

pārvadāta uz kādu no Latvijas ostām, konkrētās ostas sniegtie

pakalpojumi. Ja šīs izmaksas ir lielākas, kā attiecīgs izmaksu

kopums, piemēram, pārvadājot kravu caur Lietuvas teritoriju,

pastāv iespēja, ka kravas nosūtītājs var izvēlēties pārvadāšanas

maršrutu caur Lietuvu. Tāpat kravas nosūtītāja izvēli var

ietekmēt konkurētspējīga konkrētas kravas termināla atklāšana

blakus valstu ostās.

LDZ Cargo konkurē ar citu valstu pārvadātājiem, sniedzot

tranzīta pārvadājuma pakalpojumu, tai pašā laikā, to, vai kravas

īpašnieks izvēlēsies Latvijas teritoriju, caur kuru pārvadāt

kravu, nosaka vēl citi iepriekšminētie apstākļi (ar dzelzceļa

pārvadājumiem un LDZ Cargo tiešā veidā nesaistīti faktori,

vērtējot no kravas nosūtītāja, tiešā klienta puses).

Ievērojot atšķirīgos konkurences apstākļus, eksporta, importa

un tranzīta kravu pārvadājumos, secināms, ka konkrētās lietas

ietvaros par konkrētās preces tirgiem ir nosakāmi:

1) starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojums -

eksporta un importa kravas dzelzceļa kravas pārvadājuma

pakalpojums;

2) starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojums -

tranzīta kravas dzelzceļa kravas pārvadājuma pakalpojums.

2.6. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu konkrētais

ģeogrāfiskais tirgus - ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences

apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā

tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām

teritorijām.

Attiecībā uz iespēju veikt dzelzceļa kravu pārvadājumus

Latvijā, būtiska ir piekļuve Latvijas publiskās lietošanas

dzelzceļa infrastruktūrai kā Latvijā tā arī ārpus Latvijas.

Latvijā pārvadātājs un infrastruktūras pārvaldītājs ir viens

tirgus dalībnieks saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta

9.punktu.

Saskaņā ar LDZ Cargo 01.06.2010. vēstulē Nr.K-7/35 sniegto

informāciju, starptautiskajos līgumos LDZ ir atzīts

starptautiskais dzelzceļa pārvadātājs, un kravas pieņemšana

pārvadājumiem pa Latviju no ārvalsts dzelzceļiem notiek,

pamatojoties uz LDZ noslēgtajiem līgumiem ar ārvalsts

dzelzceļiem. Atbilstoši savstarpēji noslēgtajiem līgumiem (skatīt

lēmuma 3.punktu ) LDZ Cargo ir šo saistību pārņēmējs. Līdz ar to

LDZ Cargo ir dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojuma sniedzējs ar

tiesībām sniegt vilces pakalpojumus ārpus Latvijas.

Saskaņā ar LDZ Cargo sniegto informāciju LDZ Cargo piemēro

pārvadāšanas maksu starptautiskajiem dzelzceļa kravu

pārvadājumiem Latvijā, līdz ar to veic kravas pārvadāšanu

noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā - Latvijā. LDZ Cargo pakalpojumu

maksa ir noteikta par pārvadājumu līdz Latvijas robežai, tālāk ir

spēkā tarifs, kuru piemēro attiecīgās valsts dzelzceļa kravas

pārvadātājs.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka no piedāvājuma puses

ģeogrāfiskā teritorija, kurā tiek sniegts pakalpojums, ir

Latvija.

Kā secināts 2.5. punktā, viena no klientu grupām, kas veido

LDZ Cargo sniegtajam pakalpojumam pieprasījumu, ir tie uzņēmumi,

kas atrodas un nodarbojas ar atbilstošas uzņēmējdarbības veikšanu

Latvijā, kuriem ir nepieciešams importēt izejvielas, kā arī

nodarbojas ar produkcijas eksportu. Šiem minētajiem uzņēmumiem

nav iespēja izvēlēties citas valsts dzelzceļa pārvadātāju, līdz

ar to tie veido konstantu pieprasījumu attiecībā uz

starptautiskiem dzelzceļa kravas pārvadājumiem Latvijā. Šajos

kravu pārvadājumos iesaistītajiem tirgus dalībniekiem konkurences

apstākļi ir pietiekami līdzīgi un tādēļ šo teritoriju var nošķirt

no citām teritorijām. Tādējādi viens no konkrētajiem tirgiem ir

starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojums -

eksporta un importa kravas dzelzceļa kravas pārvadājuma

pakalpojums Latvijas teritorijā.

Ņemot vērā, ka tranzītpreču pārvadājumos LDZ Cargo darbojas

konkurences apstākļos, LDZ Cargo sniegtais dzelzceļa kravu

pārvadājumu pakalpojums tranzīta kravu pārvadājumos ir aizstājams

ar Latvijai blakus esošo valstu sniegtajiem dzelzceļu kravu

pārvadājumiem, kas liecina par to, ka starptautiskajos

pārvadājumos - tranzīta kravu pārvadājumi konkrētais

ģeogrāfiskais tirgus ir plašāks kā Latvijas teritorija. Ņemot

vērā turpmāk lēmumā konstatēto, konkrētās Lietas vajadzībām nav

nepieciešams precīzi definēt konkrētā ģeogrāfiskā tirgus

definīciju, tādējādi KP to atstāj atvērtu.

Līdz ar to otrs konkrētais tirgus šajā lietā ir starptautisko

dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojums - tranzīta kravas

dzelzceļa kravas pārvadājuma pakalpojums ar atvērtu ģeogrāfiskā

tirgus definīciju.

2.7. Izvērtējot SMGS un Starptautisko kravu pārvadājumu

vienveida noteikumus starptautiskajos pārvadājumos, secināms, ka

kravu pārvadā katrs iesaistītais pārvadātājs savā valstī, kur

krava tiek nodota nākamajam pārvadātājam uz robežas. Līdz ar to

LDZ Cargo starptautiskos dzelzceļa kravu pārvadājumus precēm,

kuras tiek pārvadātas ārpus Eiropas Savienības, kā pārvadātājs

veic tikai Latvijā. Ārpus Latvijas LDZ Cargo nepiemēro dzelzceļa

kravu pārvadājumu maksu klientam. Klientam šos pakalpojumus

sniedz konkrētās valsts dzelzceļa pārvadātājs. Līdz ar to

secināms, ka neatkarīgi no tā, kur rodas pieprasījums,

pakalpojuma sniegšanas vieta ir Latvija.

Lai tirgus dalībnieks, kurš veic pārvadājumus savā valstī,

turpinātu veikt pārvadājumus citās valstīts, tam ir nepieciešama

savstarpēja vienošanās šādu pārvadājumu veikšanai ar citas valsts

dzelzceļa pakalpojumu sniedzēju.

LDZ Cargo 27.01.2012. vēstulē Nr.K-4-1/9 norāda, ka

"pārvadātāju [dzelzceļa kravu pārvadātāju] maiņa un no tā

izrietošā kravas un vagonu nodošana, kā arī lokomotīvju maiņa

saskaņā ar pārvadājuma līguma noteikumiem notiek, šķērsojot

valsts robežu. Tomēr fiziski nodot kravu un vagonus, kā arī

samainīt lokomotīves uz valsts ģeogrāfiskās robežas nav

iespējams, jo dzelzceļa infrastruktūra tam nav pielāgota. Tādēļ

kravu un ritošā sastāva nodošana no viena pārvadātāja otram

notiek tuvākajā dzelzceļa stacijā, kur infrastruktūra ļauj to

izdarīt, t.i., tā saucamajā nodošanas stacijā. Piemēram, veicot

pārvadājumus no Latvijas uz Krieviju, nodošanas stacija Latvijā

ir Rēzekne, Krievijas nodošanas stacijas ir Pitalova un Sebeža.

Braucot no Latvijas robežas līdz dzelzceļa pavadzīmē norādītajai

Krievijas nodošanas stacijai, LDZ Cargo darbojas nevis kā

dzelzceļa kravu pārvadātājs, bet kā vilces pakalpojumu sniedzējs,

kas saskaņā ar 13.05.2010. līgumu Nr.KJAK-9/100 nodrošina

Krievijas pārvadātāju ar lokomotīvju (vilces) un lokomotīvju

brigāžu pakalpojumu līdz attiecīgajai Krievijas nodošanas

stacijai, no kuras tālāku braucienu Krievijas iekšzemē LDZ Cargo

lokomotīves un lokomotīvju brigādes neveic".

Šāda vienošanās pēc būtības ir par to, ka, nokļūstot citas

valsts teritorijā, LDZ Cargo sniedz dzelzceļa operatora

pakalpojumu citas valsts pārvadātājam. Klientam pārvadātājs ir

citas valsts tirgus dalībnieks. Šāda līguma ietvaros veiktās

darbības ir cita veida pakalpojumus, kas netiek vērtēts šīs

lietas ietvaros.