Par lietas izpētes izbeigšanu 3. pants

KONKRĒTAIS TIRGUS

14 Konkrētais tirgus ir definējams kā konkrētās preces tirgus

un konkrētā ģeogrāfiskā tirgus komplekss.

3.1. KONKRĒTĀS PRECES TIRGUS

15 Saskaņā ar KL 1.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus ir

"noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums,

kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā

tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības

faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības". Ievērojot

sūdzības būtību un jomas specifiku, KP uzskata, ka šajā Lietā

primāri ir jāizvērtē aizvietojamība no pieprasījuma viedokļa.

Šajā situācijā pieprasījumu netieši veido skatītāji un

piedāvājumu - TV programmu ražotāji/izplatītāji. MTO pieprasījums

pēc TV programmām pie to ražotajiem/izplatītājiem veidojas,

galvenokārt, skatītāju pieprasījuma ietekmē.

3.1.1. Faktori, kuri ietekmē

konkrētās preces (TV programmu) tirgus definēšanu

16 Līdz šim KP praksē ir bijuši daži gadījumi, kad KP definēja

konkrēto tirgu TV programmu izplatīšanas jomā: 10.12.2008. lēmums

Nr.128 par lietas neierosināšanu par SIA "TV3 Latvia"

12.11.2008. iesniegumu, 18.06.2009. lēmums Nr.E02-19 lietā

"Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 3. un 5.punktā

noteiktā aizlieguma pārkāpumu "VIASAT AS" (Igaunija) un

SIA "TV3 Latvija" darbībās" un 11.05.2012. lēmums

Nr.42 lietā "Par "MTG Broadcasting AB" ziņojumu

par tirgus dalībnieku apvienošanos". Līdz šim konkrētās

preces tirgu nozarē KP definējusi, ievērojot šādus faktorus:

1) TV programmas izplatīšanas tehniskais aspekts: apraide vai

retranslācija;

2) maksas aspekts: bezmaksas un maksas TV programmas nav

savstarpēji aizvietojamas;

3) žanra aspekts: specializētās un nespecializētās TV

programmas nav savstarpēji aizvietojamas;

4) satura apjoma aspekts: programmas izplatīšana nav

savstarpēji aizvietojama ar atsevišķu raidījumu veidošanu un

izplatīšanu (piemēram, sporta raidījumi), kas tiek darīts

programmu veidošanas mērķiem (piemēram, licences tiesības uz

atsevišķām filmām, vai sporta mačiem, kuras bieži ir

ekskluzīvas);

5) valodas aspekts: atkarībā no TV programmas tēmas valodas

faktors var būt vairāk vai mazāk svarīgs, lai nošķirtu latviešu

valodā retranslējamo TV programmu no citās valodās retranslējamām

programmām.

17 Lietas "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas

3. un 5.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu "VIASAT

AS" (Igaunija) un SIA "TV3 Latvija" darbībās"

ietvaros pieņemtajā lēmumā5 ir sniegta argumentācija

par aizvietojamību specializēto un vispārējo žanru programmām,

tāpēc šajā lēmumā nav lietderīgi atkārtot argumentus. Izvērtējot

Lietā iegūto informāciju, secināms, ka vēl var ņemt vērā

izšķirtspējas faktoru, nošķirot HD programmas no SD

programmām.

3.1.2. MTV NE, DCEL, Eurosport SA

piedāvājumu klasificēšana pēc 3.1.1.punktā minētajiem

faktoriem

18 Izvērtējot MTV NE, DCEL un Eurosport SA noslēgtos līgumus

ar MTO un MTO viedokļus par sadarbību ar minētājiem programmu

ražotājiem/izplatītājiem, tika konstatēts:

1) MTV NE, DCEL un Eurosport SA piegādā savas programmas

turpmākai retranslācijai kabeļu, IPTV u.c. tīklos.

Retranslētājiem nav tiesību mainīt programmu saturu;

2) visas programmas, kuras piegādā MTV NE, DCEL un Eurosport

SA, ir par maksu;

3) visas programmas, kuras piegādā MTV NE, DCEL un Eurosport

SA, ir specializēta žanra programmas. MTV NE programmu saturiskā

ievirze saskaņā ar MTV NE sniegto informāciju ir vispārēja

izklaide un realitātes šovi, mūzika, animācija, tiešraides. DCEL

programmu saturiskā ievirze saskaņā ar DCEL sniegto informāciju

ir vispārējā izklaide, kas satur plaša spektra dokumentālos

raidījumus (dabas vēsture, savvaļas dzīve, dzīvnieki, sievietēm

(galvenokārt) domātās dzīves stila programmas, zinātne,

tehnoloģijas, vēsture, kultūra, raidījumi saistībā ar krimināliem

notikumiem). Eurosport SA programmu saturiskā ievirze ir sporta

raidījumi.

KP uzskata, ka TV programmu specializācija var būt lielāka vai

mazāka, piemēram, vispārēja specializācija - sporta saturs - un

šaurāka specializācija - programma, kura veltīta vienam vai

diviem sporta veidiem;

4) visas programmas, kuras piegādā MTV NE, DCEL un Eurosport

SA, ir pilnīgi nokomplektētas. Sadarbības līgumi ar MTO neparedz

licences tiesību iegādi uz kādu atsevišķu programmas daļu;

5) programmas, kuras piegādā MTV NE, DCEL un Eurosport SA, var

tikt nodrošinātas abonentiem angļu un/vai krievu valodā. Lietas

ietvaros iegūtie tirgus dalībnieku viedokļi par valodas faktora

ietekmi liecina, ka:

- attiecībā uz mūzikas ievirzes programmām valoda pamatā nav

svarīga, izņemot, ja skatītājs skatās šovu. Par to liecina arī

tas, ka MTV NE mūzikas programmas Latvijā ir pieejamas tikai

angliski un jauniešiem/bērniem domātas programmas - angliski un

krieviski;

- attiecībā uz DCEL dokumentāliem raidījumiem iegūtie viedokļi

norāda, ka šādas saturiskās ievirzes programmām ir ļoti svarīgi,

lai valoda būtu saprotama. MTG/Viasat AS filiāles pārstāvji

norādīja, ka Latvijas auditorijai angļu, latviešu un krievu

valodas ir vissvarīgākās un ārpus šīm valodām programmām Latvijā

nav vērtības. DCEL programmas ir pieejamas angļu un krievu

valodā. Ievērojot DCEL programmu saturiskās ievirzes īpatnības,

KP uzskata, ka aizvietojamība starp valodām šajā žanrā var būt

ierobežota; ja skatītājam nav pieejama DCEL programma pietiekami

saprotamā valodā, skatītāja novērtējums šādai programmai var būt

mazāks. Vienlaicīgi nevar izslēgt, ka programmas ietvaros

dažādiem raidījumiem valodas faktors var būt nozīmīgs un var būt

otršķirīgs, kā arī Latvijā ir salīdzinoši liels auditorijas

īpatsvars, kuri saprot angļu un/vai krievu valodu. Savukārt no

piedāvājuma puses padarīt programmu vai raidījumu par saprotamu

valodas ziņā ir apgrūtinoši, izņemot subtitru nodrošināšanu,

panākot, ka programma kļūst pieejamāka un saprotamāka

skatītājam;

- attiecībā uz skatītājiem pieņemamo valodu Eurosport SA TV

programmās tirgus dalībnieku viedokļi atšķiras vairāk nekā par

MTV NE un DCEL programmām: daži uzskata, ka saprotama valoda

sporta raidījumiem skatītājiem ir ļoti svarīga, citi - ka tā nav

būtiska. Ievērojot to, ka Eurosport SA savas programmas Latvijā

piedāvā gan angļu, gan krievu valodā, t.i., padarot skatītājiem

programmu uztveršanu maksimāli pilnvērtīgu, KP uzskata, ka

valodas faktors sporta raidījumiem tomēr ir svarīgs un

programmas, kas tiek raidītas tikai angliski vai krieviski, nevar

būt pilnīgi savstarpēji aizvietojamas. Vienlaicīgi nevar noliegt,

ka tiem skatītājiem, kuriem ir primārs pats translējamais vai

retranslējamais raidījums (sporta notikums), valodai ir

otršķirīga nozīme. KP secina, ka valodas faktora svarīgumu

ietekmē vairāku apstākļu sakritība vai nesakritība katrā

konkrētajā gadījumā un nav iespējams noteikt skaidrus kritērijus,

kad valodas faktors kļūst par pamatu TV satura izdalīšanai par

atsevišķu konkrēto tirgu. Pat vienam un tam pašam skatītājam

dažādās situācijās valodai var būt un var nebūt nozīmes.

6) ne visi MTO izplata programmas HD formātā, tas atkarīgs no

tīkla tehniskām iespējām, radiofrekvenču pietiekamības. Tāpat ne

visi ražotāji piedāvā programmas HD formātā, HD programmu skaits

MTO piedāvājumos ir ierobežots. Turklāt HD programmas licences

tiesības maksā vairākas reizes dārgāk nekā SD programmu licences

tiesības (kas padara HD programmas par luksusa preci), un pēc HD

programmām pieprasījums ir daudz mazāks, kā var redzēt no līgumu

noteikumiem par minimālām garantijām HD programmām. HD programmas

parasti tiek piedāvātas atsevišķā HD pakā. Tas liecina par to, ka

HD programmas var veidot atsevišķu konkrētās preces tirgu. Bet,

ievērojot to, ka HD programmu piedāvājums un pieprasījums šobrīd

ir salīdzinoši neliels, KP uzskata, ka nav nepieciešams izdalīt

HD programmas atsevišķā konkrētās preces tirgū.

Ievērojot minētos faktorus, KP secina, ka MTV NE, DCEL un

Eurosport SA darbojas maksas specializēto programmu svešvalodā

(angļu un krievu) piegādes (jeb vairumtirdzniecības) turpmākai

retranslācijai (maksas televīzijas tīklos) tirgos.

3.1.3. Tirgus dalībnieku viedokļu un

citas informācijas par konkrētā tirgus definēšanu izvērtējums

19 Iepriekšējos lēmumos KP definēja vispārējā žanra programmu

TV3 kā atsevišķu konkrēto preci, ievērojot tās nozīmīgumu

Latvijas auditorijai valodas, skatīšanas daļas, nacionālā satura

u.c. faktoru dēļ. Vispārīgā žanra programma atšķiras no speciālā

žanra programmas, t.sk. ar to, ka vispārējā žanra programma satur

vairākus dažādus specifiskās ievirzes raidījumus (ziņas, sports,

filmas, dokumentālie raidījumi, mūzika, šovi, animācija utt.) un

faktiski apvieno vairākus speciālos žanrus bez izteiktas satura

specializācijas. Jautājums par to, vai katrs speciālais TV žanrs

veido atsevišķo konkrēto preci, līdzšinējā KP praksē netika

skatīts. Šajā sadaļa tiek izvērtēti argumenti par un pret katra

speciālā žanra vai žanru grupas izdalīšanai par atsevišķām

konkrētām precēm. Lai atbildētu uz jautājumu, KP izvērtēja:

1) MTO viedokļus;

2) TV programmu piegādātāju (ražotāju un izplatītāju)

viedokļus;

3) MTO un TV programmu piegādātāju līgumu noteikumus;

4) konkurences iestāžu pieredzi un praksi;

5) TNS datus par skatīšanas daļām;

6) iedzīvotāju aptaujas rezultātus.

3.1.3.1. MTO viedokļi

20 Lietas izpētes ietvaros tika aptaujāti 12 MTO. Būtiskākie

atzinumi no MTO viedokļu apkopojuma:

1) uz 2013.gada augustu gandrīz visiem aptaujātiem MTO ir

noslēgti līgumi par programmām Eurosport, Eurosport 2, MTV

Europe, VH1, DC, AP, TLC, vai arī notiek līgumu saskaņošana;

2) visi MTO atzīmē, ka minēto programmu iekļaušana pakā ir

nepieciešama, lai piedāvājums būtu konkurētspējīgs. Par programmu

TLC viedokļi dalās;

3) galvenie MTO apsvērumi, plānojot paku skaitu/paku veidus,

ir klientu pieprasījums un retranslācijas izmaksas. Mazāk svarīgi

ir tīkla tehniskās iespējas, konkurentu piedāvājumi un

piegādātāju nosacījumi;

4) plānojot konkrētās programmas, žanrus un žanru proporcijas,

MTO ir svarīgi programmu saturs, finansiālie apsvērumi un

pieejamās valodas. Piegādātāju nosacījumiem, klientu vēlmēm,

tehniskām iespējām un programmu reitingam ir mazāka nozīme.

5) TV programmu izplatīšana kopā ir ierasta prakse;

6) kopumā MTO viedokļi ir līdzīgi - katrs speciālais žanrs

(mūzika, dokumentālie raidījumi un sporta raidījumi) nav

aizvietojams ar citu žanru, jo vairāk - MTV NE, DCEL un Eurosport

SA piedāvātās TV programmas MTV Europe, VH1, DC, AP, TLC,

Eurosport un Eurosport2 ir unikālas un neaizvietojamas. Daži MTO

norādīja, ka teorētiski pastāv aizvietošanas iespējas, bet

alternatīvas nav līdzvērtīgas un arī netiek meklētas, jo

sadarbība ar piegādātājiem apmierina. Daži MTO norādīja, ka

aizvietošana ir dārga un nelietderīga. No MTO atbildēm izriet, ka

tie kopumā atbalsta šaurāko tirgus definīciju, t.i., konkrētās

preces definēt kā konkrētās TV programmas, pamatojoties uz

neaizvietojamību un unikalitāti, vai arī visas viena žanra

programmas kopā.

21 Daži MTO saskata alternatīvas (citu ražotāju piedāvātas

līdzīgas TV programmas) šīm programmām:

MTV Europe

PBMK

MCM top

MCM pop

DELUXE MUSIС

Ru Music

Музыка первого

A-One

VH1

PBMK

MCM top

MCM pop

DELUXE MUSIC

Ru Music

Музыка первого

Viasat Explorer

Viasat History

National Geographic

Наука 2.0

Nat Geo Wild

TLC

Viasat Explorer

Viasat History

StarTV

Eurosport

Viasat Sport Baltic

Спорт1

Спорт2

Eurosport2

Viasat Sport Baltic

Спорт1

Спорт2

3.1.3.2. TV programmu piegādātāju

(ražotāju, izplatītāju, paketētāju) viedokļi

22 MTV NE (Viacom Inc.) savā 06.12.2013. vēstulē sniedza

viedokli, ka, runājot par maksas televīziju, konkurence ir

plašāka nekā starp speciālām programmām (special interest

channels) vai starp viena žanra programmām. MTV NE uzskata,

ka nav pareizi vai ekonomiski pamatoti sadalīt vispārējās un

tematiskās TV programmas. MTV NE atsaucas uz Lielbritānijas

telekomunikāciju regulatora (turpmāk - OFCOM) un Ekonomiskās

sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk - OECD)

pētījumiem, kuru rezultāti rāda, ka no patērētāju viedokļa,

lemjot par maksas televīzijas pakalpojuma iegādi, svarīgs

apsvērums ir, ka maksas televīzijas ietvaros tiek nodrošinātas

premium sporta un filmu programmas, kas nav iespējams

bezmaksas TV. Būtiskā šī satura atšķirība ir reklāmu neesamība un

augstas skatīšanas daļas. Pamata TV programmas nav tik nozīmīgas

MTO un ir savstarpēji aizvietojamas neatkarīgi no žanriem, kurus

tās pārstāv. Tādējādi kā atsevišķas konkrētās preces ir nodalāmas

premium programmas (sports un filmas) un pamata programmas

(t.sk. vispārējas intereses, ne-premium filmas, vispārējā

izklaide, ziņas, mūzika, jauniešu programmas). Pamata programmu

kategorijā visas programmas savā starpā ir aizvietojamas, turklāt

MTV NE uzskata, ka šīs programmas varētu konkurēt arī ar

bezmaksas programmām. No MTO puses visu citu žanru programmas,

izņemot must have TV programmas, nav tādas, kuras MTO

obligāti jāiekļauj savā piedāvājumā, lai izveidotu

konkurētspējīgu paku. Mūzikas un muzikālo šovu programmas, kā arī

dokumentālās programmas tieši konkurē savā starpā (un arī ar citu

žanru programmas) par skatītāju uzmanību. Attiecībā uz sporta

programmām aizvietojamība ir vairāk ierobežota, jo šajā žanrā

pastāv lielāka ekskluzivitātes (ekskluzīva satura) pakāpe un

lielākā skatītāju interese par noteiktajiem sporta notikumiem.

Kaut gan daži sporta pasākumi var tikt noteikti kā vispārējā

izklaide.

23 MTG/Viasat AS filiāles viedoklis (04.10.2013. sarunu

protokols): "mūsu piedāvājumā Eurosport programmu nav,

tātad, tā ir viennozīmīgi aizvietojama (..) Dokumentālajā žanrā

Discovery programmām ir aizvietotāji: Viasat Nature, Viasat

History, National Geographic (..) aizvietojamība žanru programmām

ir plaša gan žanra ietvaros, gan starp žanriem. Konkurence ir

starpžanru. Jebkurš maksas TV kanāls konkurē ar citiem maksas TV

kanāliem (..) televīzijas programmas konkurē savā starpā ar

satura kvalitāti, skatītājam ir plašas iespējas pārslēgties un

izvēlēties to, ko viņš grib konkrētajā mirklī." Runājot par

barjerām izveidot jaunu programmu, pārstāvji norādīja, ka

programma TV6 ir izveidota "no nulles" Latvijā, tas

bija projekts uz 2-3 gadiem, neatgriezeniskās izmaksas varētu būt

ļoti lielas, jo programmas darbība jāplāno uz 2-3 gadiem,

licences arī ir uz 2-3 gadiem, un, ja programma netiek

pieprasīta, jānoraksta ieņēmumi, kas bija plānoti no licencēm 2-3

gadu laikā. Runājot par pieprasījuma atšķirībām, pārstāvji

atzīmēja, ka situācija ar sporta un ziņu programmām ir

specifiska, atšķirīga ar to, ka šajās programmās ir tiešraides un

svaigie materiāli. Tirgus esot piesātināts, jaunas programmas

parādās samērā reti. MTO tehniskās iespējas bieži ir izsmeltas,

pakas piepildītas, nav vietu jaunām programmām. Teorētiski ir

svarīgi, lai pakā tiktu ietvertas dažāda žanra programmas.

Skatītājiem vēlams nodrošināt minimālās izvēles iespējas starp

vismaz divām līdzīga žanra programmām. Parasti nav nozīmes, kādas

tieši programmas tiek piedāvātas, bet svarīgs ir programmas

žanrs. Tas nozīmē, ka, ja, piemēram, nav iespējams iegādāties

vienu konkrētu programmu savas pakas nokomplektēšanai, tad

līdzīga žanra programmu ir iespējams iegādāties pie cita

programmu veidotāja/izplatītāja. Skatītājam parasti ir svarīgi,

lai tam būtu maksimāli iespējamais (atbilstoši izvēlētai pakai)

programmu klāsts. Vienas-divu programmu neesamība nav iemesls MTO

maiņai. Viasat var iztikt bez Eurosport, Eurosport2, MTV Europe,

VH1, Discovery Channel, Animal Planet, TLC. Paku skaitu un veidus

nosaka konkurentu piedāvājumi - jābūt aptuveni līdzīgi un

salīdzināmi. Nav nozīmes, kura programma konkrēti tiks iekļauta

pakā.

24 BMA viedoklis: "konkurences pamatā starp speciālo

žanru maksas programmām ir viena uz tā paša žanra televīzijas

programmām - piemēram MTV un Muz TV, arī mūsu PBMK. Par to

liecina pārrunas ar kabeļtelevīzijas operatoriem, kuri gadījumos,

ja tiem bija ierobežota kapacitāte attiecībā uz kanālu skaitu

(..), norādīja, ka tiem jau esot mūzikas kanāls. Pieņemam, ka

analoģiska atbilde varētu būt arī attiecībā uz citiem žanriem

(..). Jauna speciālā žanra televīzijas programmas veidošana (..)

ir ļoti sarežģīts process, tā kā tas saistās ar lielām

investīcijām (..) Šajā brīdī mēs šādu projektu vairs

neuzsāktu." BMA nesaskata izteiktu līderi TV žanros, kuros

darbojas MTV NE, DCEL, Eurosport SA. Minēto piegādātāju

izplatītām programmām esot daudz alternatīvu. Tika arī atzīmēts,

ka PBMK un MTV ir līdzīgi pēc žanra, jo abi ir mūzikas TV

programmas, bet nav konkurenti, jo tiem ir krasi atšķirīgi

veidošanas principi.

25 Eurosport SA viedoklis: runājot par speciālām sporta žanra

programmām, "saskaņā ar mūsu tirgus pieredzi, konkurence

pastāv abos līmeņos - gan no citu žanru programmām, gan, lielākā

mērā, no citām sporta žanra programmām. Tematiskās sporta

programmas tieši izjūt konkurenci no citām programmām, kuras

raida (tiešraidē vai ierakstītos) sporta pasākumus (pie tā, ka

tirgū ir pieejami citas tematiskās sporta programmas kā Sport1 un

Viasat Sport Baltic), un arī no citām "vispārējā žanra

programmām", kuras raida laiku pa laikam (tiešraidē vai

ierakstus) sporta pasākumus vai nozīmīgākus notikumus (starp tiem

ir arī LTV7). Šīs programmas var būt gan maksas, gan bezmaksas TV

programmas".

26 DCEL viedoklis6: DCEL programmas ir definējamas

kā vispārējās izklaides programmas, bet ne speciālās jeb

tematiskās programmas. Tādējādi konkrēto tirgu veido visas maksas

TV programmas Latvijā, tāpat visas maksas programmas (izņemot

premium sporta un premium filmu programmas) ir DCEL

konkurenti. Vispārējais princips ir, ka TV satura izplatītājs

piedāvā virkni programmu, kas satur virkni raidījumu, lai

piedāvājums būtu pievilcīgs plašam skatītāju spektram.

Izplatītāji ir spējīgi (un bieži to dara) pārslēgties vai

aizvietot saturu, lai padarītu savu piedāvājumu cik vien

iespējams pievilcīgu patērētājiem. DCEL uzskata, ka tirgus

definīcija "speciālo programmu vairumtirdzniecības

tirgus" ir nepamatoti šaura. DCEL atsaucās uz OFCOM

atzinumu, kas uzskata, ka īpaša pieeja jābūt premium

sporta un premium filmu programmām, bet nesašaurina kaut

kādā veidā tirgu tālāk. Turklāt Lielbritānijas konkurences

iestāde pieļāva, ka pat bezmaksas programmas var tikt uzskatītas

kā bāzes pakas programmu aizvietotāji. DCEL atsaucās arī uz EK

praksi apvienošanās lietā M.6880 Liberty Global/Virgin

Mediaat7, kurā bija atsevišķi izdalīti premium

sports, premium filmas un "citas TV programmas".

DCEL uzskata, ka pareizāka tirgus definīcija būtu - bāzes

programmu tirgus Latvijā, un DCEL konkurenti - visas programmas,

kas iekļautas MTO bāzes pakās. Savukārt, tas, ko MTO uzskata par

aizvietojamām programmām, un tas, ko skatītājs uzskata par

aizvietojamām programmām, ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas, jo

izplatītājs var izvēlēties aizvietotāju starp dažādiem satura

tipiem, izplatītājam nav obligāti iekļaut piedāvājumā visas

programmas, lai padarītu paku par pievilcīgu.

27 Minētie tirgus dalībnieki norādījuši, ka tuvākās (citu

ražotāju) alternatīvas MTV Europe, VH1, DC, AP, TLC, Eurosport un

Eurosport2 programmām ir:

MTV Europe

VIVA

PBMK

MCM TOP

Trace Urban

Kanāls2

LTV1

LTV7

TV3

TV6

LNT

TV5

Kanāls2

VH1

VIVA

PBMK

MCM TOP

Trace Urban

Kanāls2

Viasat Explorer

Viasat History

Viasat Nature

National Geographic

National Geographic Wild

History Channel

Наука 2.0

Moya Planeta

Viasat Explorer

Viasat History

Viasat Nature

National Geographic

National Geographic Wild

History Channel

Наука 2.0

Domashnie Zhivotnye

TLC

Sony Entertainment TV

Universal Channel

Zhivi/Eda/Kukhnya TV

Eurosport

Viasat Gold

Viasat Sport Baltic

Viasat Motor

Viasat Extra

Sport1

KHL TV (Latvijā)

TV3, LTV1, LTV7 - premium satura raidījumu

dēļ

Eurosport2

Viasat Gold

Viasat Sport Baltic

Viasat Motor

Viasat Extra

Sport1

KHL TV (Latvijā)

TV3, LTV1, LTV7 - premium satura raidījumu

dēļ

3.1.3.3. TV programmu piegādātāju

līgumu noteikumi

28 MTO un TV programmu piegādātāju līgumi tika izvērtēti ar

nolūku rast indikācijas tam, kura TV programma var veidot

konkurenci. KP konstatēja, ka DCEL līgumos ar MTO 10.1.punkts

nosaka:8 (*). DCEL šo noteikumu skaidroja, ka (*).

Tātad ir atsevišķi atrunātas priekšrocības, salīdzinot ar citām

līdzīga žanra programmām, t.i., šī ir pazīme, ka

konkurence primāri notiek ar līdzīga žanra programmām.

29 Attiecībā par Eurosport SA, vērtējot līgumus ar MTO, tika

konstatēts šāds noteikums:9 (*), kā arī10

(*). Eurosport SA līgumā (2011.gads) (*) ir ietverts šāds

noteikums: (*).

30 Minētie izvilkumi no Eurosport SA līgumiem rāda, ka 1)

Eurosport SA ir svarīgi, lai citām sporta programmām nav lielāks

pārklājums kā Eurosport un Eurosport2 un ka 2) Eurosport SA ir

svarīgi būt tajās pašās pakās, kur atrodas salīdzinoši lieli citu

žanru pārstāvji. Turklāt (*) noteikums norāda uz to, ka Eurosport

primāru konkurenci saskata tieši no šī paša žanra programmām.

31 Tātad līgumu noteikumu analīzes rezultāti liecina, ka

konkurence pastāv primāri starp viena žanra TV programmām,

neizslēdzot, ka pastāv citu žanru programmu konkurējošais

spiediens (piemēram, gan tādēļ, ka citā programmā tiek translēts

tādā paša žanra (piemēram, sporta) raidījums, gan tādēļ, ka

skatītājs var pārslēgties uz cita žanra raidījumiem).

3.1.3.4. EK un citu institūciju

prakse un pieredze

32 EK apkopojumā par mediju tirgus definēšanas konkurences

aizsardzības nolūkiem attīstību11 (2004.-2005.g.)

atzīmēja: mazumtirdzniecības maksas televīzijas augšupējie

vairumtirdzniecības tirgi arī diezgan bieži tiek pētīti Komisijas

praksē. EK nodarbojās ar maksas TV premium satura kanālu

piegādes vairumtirdzniecības tirgus analīzi un

PPV/NVOD12 filmu kanāliem British Interactive

Broadcasting lietā un vēl vēlāk Newscorp/Telepiù

lietā. Šajās lietās EK definēja filmu un sportu kanālu piegādes

maksas televīzijai vairumtirdzniecības tirgu, nelemjot, vai

tirgus tālāk ir segmentējams atbilstoši dažādiem kanālu tipiem.

Pieprasījums mazumtirdzniecības tirgū tika vērtēts, lai noteiktu

vairumtirdzniecības tirgu, jo saskaņā ar EK viedokli MTO

pieprasījums pēc konkrētajiem kanāliem atspoguļo patērētāju

pieprasījumu. Tas izskaidro to, ka maksas TV kanālu, kuri

komponēti no nesen izlaistām filmām un ekskluzīvām sporta

tiešraidēm, cena un īpatnības ievērojami atšķiras no t.s. bāzes

kanālu tiem pašiem rādītājiem. Filmu un sporta kanāli piesaista

vairāk skatītāju, un šo kanālu abonēšana ir daudz dārgāka. Kamēr

tematiskie un vispārējās intereses maksas TV kanāli tiek

piegādāti patērētājiem kā pakas daļa, filmu un sporta kanāli tiek

ievietoti individuāli13 (4.p., 20.lp.).

33 OFCOM pētījumā par maksas televīziju14 ir

atrodami šādi atzinumi un dati: Patērētāju satura izvēles

paradumi mainās daudz lēnāk nekā izplatīšanas tehnoloģijas un

premium sporta tiešraides, jaunākās Holivudas filmas

pastāvīgi ir pievilcīgas vairumam patērētāju, arī tāpēc, ka

nodrošina augstu ekskluzivitātes pakāpi (4.6.p., 43.lp.).

21.attēlā (73.lp.) ir grafiski atspoguļoti dati par patērētāju

priekšrocībām žanru griezumā: realitātes šovi un mūzikas žanrs ir

pēdējā vietā un ir pievilcīgi tikai 4-7% maksas televīzijas

abonentu. Dokumentāliem raidījumiem (t.sk. vēsture/ģeogrāfija,

dzīvnieku pasaule) dod priekšroku 30-35%. Sporta raidījumiem -

31-33% skatītāju.

34 OECD apkopotajā materiālā no 2013.gada Globālā Konkurences

Foruma ir atrodami šādi atzinumi15: (35) Veiksmīgas

ienākšanas televīzijas tirgū nosacījums ir spēja piedāvāt saturu,

kas interesants skatītājiem un kas atšķiras no tā, ko piedāvā

vēsturisko programmu veidotāji. Tā kā gadā iznāk tikai daži

grāvēji un premium sporta pasākumu skaits ir ierobežots,

sekojoši satura kļūst aizvien mazāk un tas kļūst kā jauns

"pudeles kakliņš" ieejas televīzijas tirgū. (36)

Premium satura ietvaros izšķir konkrētos sporta notikumus un

filmas-grāvējus. Abi satura tipi tradicionāli ir uzskatāmi par

noteicošo atslēgas elementu pieprasījumā maksas televīzijas

abonēšanas tirgū. (37) Piekļuve premium saturam kopumā ir

ļoti svarīga maksas televīzijas tirgus funkcionēšanai. (61)

Konkurences iestādes var definēt tirgus šaurāk, pamatojoties uz

raidīšanas tipu (komerciāla TV vai publiskā), platformas tipu

(kabeļtelevīzija, satelīttelevīzija u.c.), maksas televīzijas

tipu (maksa par kanālu, maksa par skatīšanu, video pēc

pieprasījuma u.c.), premium satura tipu (respektīvi,

premium sporta kanāli un premium filmu kanāli).

3.1.3.5. Iedzīvotāju aptaujas

rezultāti

35 KP, lai izpētītu TV skatītāju priekšrocības un viedokli par

TV programmām DC, AP, TLC, Eurosport un Eurosport2, veica

iedzīvotāju16 aptauju (turpmāk - Aptauja). Aptaujā

netika iekļauti jautājumi attiecībā par programmām MTV Europe un

VH1, jo saskaņā ar zemāk sniegto izvērtējumu (par TV programmu

skatīšanas daļām) MTV NE programmas ir acīmredzami viegli

aizvietojamas un nav nepieciešams papildus izvērtējums. Aptaujas,

kuras bāze ir 1020 respondenti, rezultāti rāda, ka:

1) iedzīvotāji, izvēloties MTO, orientējas pēc piedāvājuma

cenas (44% aptaujāto), piedāvājuma satura (32%), MTO piedāvājuma

unikalitātes (7%). 11% aptaujāto iedzīvotāju bija pieejami tikai

viena MTO pakalpojumi.

2) attiecībā uz programmu DC, AP, TLC, Eurosport un Eurosport2

pieejamību skatītājiem, atpazīstamību to vidū, popularitāti,

aizvietojamības iespējām un skatītāju lojalitāti tām dati

apkopoti tabulā 1:

Tab.1. Atsevišķu TV programmu pieejamība, atpazīstamība,

popularitāte un aizvietojamība no skatītāju viedokļa

Programma

Pieejamība

(aptaujāto daļa, n=1020)

respondentiem, kuriem programma ir pieejama:

atpazīst

skatās

uzskata, ka programma ir aizvietojama ar citu programmu

apsvērs MTO maiņu, ja programma nebūs pieejama, bet būs

pieejama līdzīga žanra programma

skaits

749

100

61417

178

147

746

100

589

177

135

TLC

356

100

192

Eurosport

762

100

480

163

120

Eurosport2

483

100

270

100

36 Aptaujas rezultāti liecina, ka tikai aptuveni 1/6 daļa

iedzīvotāju, kuriem ir pieeja minētajām TV programmām, to

aizvietošanas ar tā paša žanra programmu gadījumā apsvērtu domu

mainīt MTO, turklāt jāņem vērā, ka 44% iedzīvotāju izvēlas lētāko

MTO piedāvājumu un tikai 32% meklē piedāvājumu atbilstoši savām

prasībām pēc satura. Aptuveni 5/6 iedzīvotāju konkrētas

programmas aizvietošana ar tā paša žanra programmu nerada

problēmas. T.i., lojālo abonentu īpatsvars, kuri aizvietošanas

gadījumā apsvērtu domu mainīt MTO, ir nenozīmīgs. Ņemot vērā

minēto, KP secina, ka tas, lai pakā būtu iekļautas konkrētās

programmas, ir sekundārs faktors, izvēloties MTO un paku.

37 Par minēto liecina arī sekojošais: daži MTO ir izteikuši

viedokli, ka programma TLC nav interesanta skatītājiem, kas

sakrīt ar Aptaujas rezultātiem, kuri rāda, ka programmu TLC MTO

piedāvā tikai 35% iedzīvotāju un to skatās tikai 54% skatītāju no

tiem, kam šī programma tiek piedāvāta (viszemākie rādītāji starp

šajā sadaļā apskatāmām piecām TV programmām). Tai pat laikā

aizvietojamības potenciālu šai programmai saskata aptuveni tik

pat liela skatītāju daļa kā tā, kura saskata aizvietojamības

iespējas tādām daudz populārākām programmā, kā DC un AP. T.i.,

gan populārām, gan ne tik populārām programmām ir vienāds

skatītāju īpatsvars, kas atzīst šo programmu aizvietošanas

iespējas.

38 KP secina, ka pie jebkuras popularitātes rādītāja, vai

programma ir ļoti pieprasīta, vai pieprasījums ir zems, katrai

programmai var būt savs lojālo skatītāju loks, aptuveni 1/6,

kuriem ir svarīga konkrētā programma (jāpiezīmē, ka Lietā nebija

iespējams, un tāpēc tas netika darīts, apkopot datus par reāliem

gadījumiem, kad skatītāji maina MTO kādas konkrētās programmas

izslēgšanas no MTO piedāvājuma dēļ).

39 Ņemot vērā TV produktu unikalitāti un uzskatot, ka 1/6

iedzīvotāju īpaša lojalitāte konkrētām programmām ir būtisks

faktors konkrētās preces definēšanā, KP būtu jānosaka katra

speciāla TV programma par atsevišķu preci, t.i., sašaurinot

konkrētās preces tirgu līdz minimāli iespējamām robežām.

40 KP, izvērtējot kopsakarā šajā daļā izklāstīto, salīdzinot

skatītāju viedokli un paredzamo uzvedību sakarā ar dažādas

popularitātes programmām, secina, ka minētais faktors (1/6

auditorijas īpaša lojalitāte kādām konkrētām programmām) nav

būtisks faktors, lai noteiktu, ka attiecīgā programma veido

atsevišķu konkrētās preces tirgu. Šāds secinājums tapis kopsakarā

ar TNS sniegtajiem datiem, kas norāda uz nenozīmīgu skatīšanas

daļu.

3.1.4. Secinājumi par konkrētās

preces tirgu

41 KP, analizējot iegūto informāciju, ņēma vērā, ka MTO un

programmu veidotājiem/izplatītājiem var būt subjektīvs viedoklis

par konkrētā preces tirgus robežām, kas pamatojams ar subjektīvo

interesi. Tāpēc tādi pierādījumi kā līgumu noteikumu formulējumi,

TNS dati, konkurences institūciju pētījumu rezultāti un Aptaujas

rezultāti tiek vērtēti augstāk nekā tirgus dalībnieku viedokļi.

Apkopojot analīzes rezultātus, KP konstatē:

1) MTO kopumā atbalsta šaurāko tirgus definīciju, t.i.,

konkrētās preces definēt kā konkrētās TV programmas, pamatojoties

uz neaizvietojamību un unikalitāti, vai arī atsevišķi pēc

žanra;

2) MTV NE, DCEL un Eurosport SA uzskata, ka ir nepareizi

definēt konkrētās preces tirgu kā atsevišķu speciālo programmu

vai kā atsevišķu TV žanru;

3) Citi TV programmu piegādātāji uzskata, ka speciālās

programmas konkurē savā starpā neatkarīgi no žanra, kā arī

konkurē ar vispārējā žanra programmām un pat dažreiz ar bezmaksas

programmām;

4) Programmu piegādātāju līgumu nosacījumi liecina, ka

programmas primāri konkurē viena žanra ietvaros, bet izjūt arī

konkurenci no citu žanru programmām;

5) Katra speciālā TV programma ir savā ziņā unikāla. DCEL un

Eurosport SA programmas ir pieprasītas tirgū, atpazīstamas un tām

ir sava lojāla auditorija. MTV NE programmām ir augsta

pieprasījuma elastība un šīs programmas ir viegli aizvietojamas.

Turklāt mūzikas žanrā pastāv konkurences spiediens no citu mediju

puses, kas neatrodas tieši šajā tirgū, bet arī izplata

mūziku;

6) Starptautiskajā praksē par konkrētām precēm TV jomā tiek

definētas premium sporta, premium filmu programmas

un "citas TV programmas". Speciālās jeb tematiskās

programmas tiek uzskatītas par tādām, kuru atrašanās TV maksas

pakā nav izšķiroša veiksmīgā piedāvājuma veidošanā un kuras

konkurē savā starpā, kamēr to saturs spēj noturēt skatītāju

uzmanību;

7) Skatītāja pārslēgšanās starp dažādām TV programmām ir ļoti

vienkārša. Šīs salīdzinoši populārās programmas tiek iekļautas

MTO pakās, kuras satur vairākus desmitus programmu (kabeļu TV -

50-60 programmas);

8) Aptuveni 1/6 skatītāju, kuriem konkrētā programma ir

pieejama, ir lojāla šai konkrētai TV programmai neatkarīgi no tā,

cik šī programma ir populāra, pieprasīta kopumā un nepieciešama

MTO veiksmīgā piedāvājuma izveidošanai. Aptuveni 5/6 skatītāju

programmu DC, AP, TLC, Eurosport, Eurosport2 izslēgšana no

piedāvājuma pie nosacījuma, ka žanrs kopumā piedāvājumā ir

pārstāvēts, neliek apsvērt domu mainīt MTO, t.i., šo programmu

izslēgšana 5/6 skatītāju acīs neietekmē piedāvājuma

konkurētspēju;

9) Minētām programmām konkurenci veido kā vispārīga žanra TV

programmas, iekļaujot programmā tematisko saturu, tā arī citu

žanru TV programmas ar savu skatītājiem interesantu saturu.

42 Ņemot vērā minēto, KP uzskata, ka no pieprasījuma viedokļa

nav pamata izdalīt kā atsevišķas konkrētās preces MTV Europe,

VH1, DC, AP, TLC, Eurosport un Eurosport2 programmas. Norādītās

programmas katra atsevišķi noteikti neveido atsevišķo konkrēto

preces tirgu. Konstatētā programmu aizvietojamība liecina, ka arī

žanri konkurē savā starpā. Ievērojot aizvietojamību, minētajām

programmām nav konstatējama tirgus vara. Līdz ar to nav

nepieciešama precīzāka konkrētās preces tirgus definēšana, un

jautājums par to paliek atvērts.

43 Vienlaicīgi KP secina, ka citos specifiskos apstākļos

konkrētās preces tirgus var tikt definēts šauri.

3.2. KONKRĒTAIS ĢEOGRĀFISKAIS

TIRGUS

44 Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiska teritorija,

kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami

līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var

nošķirt no citām teritorijām. Nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu,

izvērtē teritoriju, kurā teorētiski un reāli iespējams iegādāties

konkrēto preci, aizvietojamību no pieprasījuma un piedāvājuma

viedokļa. Ņemot vērā to, ka konkrētās preces tirgus ir

vairumtirdzniecības tirgus, pieprasījuma pusē ir MTO un

piedāvājuma pusē ir TV programmu ražotāji/izplatītāji.

3.2.1. Aizvietojamība no piedāvājuma

(programmu piegāde vairumtirdzniecības līmenī) puses

45 MTV NE, DCEL un Eurosport SA ir vismaz Eiropas līmeņa

kompānijas. To TV produkcija tiek piedāvāta vairākās valstīs arī

ārpus Eiropas. Gadījumā, ja Latvijas teritorijā nelabvēlīgi

mainās pieprasījums, biznesa vide, normatīvais regulējums un/vai

citi apstākļi, visdrīzāk minētās kompānijas var viegli

pārorientēt savu darbību vai atteikties no darbības Latvijā.

Tāpēc no piedāvājuma viedokļa konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

noteikti ir plašāks nekā Latvijas teritorija, tas var būt arī

globāls.

46 Saskaņā ar MTV NE sniegto informāciju "konkurences

situācija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir līdzīga, runājot par

pieprasījuma īpatnībām, konkurētspēju un pakalpojumu kopu, kas

tiek piedāvāti skatītājiem. (..) Turklāt reklāma mūsu kanālos,

kuri tiek saņemti Latvijā, nav domāta Latvijas iedzīvotājiem, bet

drīzāk satur informāciju, kas ir pan-eiropeiskā satura. (..)

tāpēc mēs uzskatām, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir plašāks

kā Latvijas teritorija un ietver arī vismaz Lietuvas un Igaunijas

teritoriju"18.

47 MTG/Viasat AS filiāles pārstāvji, apsverot konkrētā

ģeogrāfiskā tirgus definēšanu ietekmējošos faktorus,

norādīja19, ka normatīvā regulējuma ziņā atšķirības

starp Baltijas valstīm nepastāv, pieprasījuma ziņā Igaunija ir

atšķirīga, jo šajā valstī skatītājiem ir citādas valodu

priekšrocības kā Lietuvā un Latvijā. Viasat piedāvājums visur ir

vienāds, iepirkums ir uz visu Baltiju.

48 BMA norādīja20, ka "principiālu atšķirību

konkurences apstākļiem maksas speciālo žanru televīzijas

programmu veidošanā/izplatīšanā starp Latviju un citām

teritorijām (Eiropas Savienības) nepastāv, jo ierobežot

retranslāciju valsts līmenī ir ļoti problemātiski vai pat gandrīz

neiespējami (..) Attiecībā uz šāda veida televīzijas programmām

ir iespējams runāt par ģeogrāfisko tirgu Baltijas valstu līmenī,

jo katra valsts atsevišķi ir par mazu (abonentu ziņā), lai būtu

interesanti šādai maksas speciālo žanru televīzijas programmai.

Arī atšķirības regulējošās likumdošanas līmenī nav

būtiskas".

49 DCEL norādīja, ka (*).

50 Eurosport SA norādīja21, ka ES valstīs nepastāv

tādas atšķirības, lai būtu pamats definēt konkrēto ģeogrāfisko

tirgu šauri, kā nacionālo tirgu.

3.2.2. Aizvietojamība no

pieprasījuma (programmu iegāde vairumtirdzniecības līmenī)

puses

51 KP neatklāja apstākļus, kas ierobežotu MTO iespējas iepirkt

TV programmas dažādās valstīs ES ietvaros.

3.2.3. Secinājumi par konkrēto

ģeogrāfisko tirgu

52 Ņemot vērā izklāstīto, KP uzskata, ka konkrēto ģeogrāfisko

tirgu iespējams definēt gan šauri - kā Latvijas teritoriju,

gan plaši - kā Baltijas valstu teritoriju vai kā ES, un tas

neietekmēs gala secinājumus par MTV NE, DCEL un Eurosport SA

pozīcijām konkrētajā tirgū un darbību atbilstību KL 13.panta

pirmās daļas 3. un 4.punktam un LESD 102.panta

d) apakšpunktam. KP definē konkrēto ģeogrāfisko tirgu kā

Latvijas teritoriju un plašāk. Līdz ar to jautājums par konkrētā

ģeogrāfiskā tirgus precīzu definīciju paliek atklāts. Vienlaicīgi

KP norāda, ka citos apstākļos ir iespējama šaura definīcija, un

ka pie tirgus varas noteikšanas ir vērtējama ietekme uz

konkurences situāciju Latvijā.