Vairogs5. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Rīgas
brīvostas pārvaldes darbības velkoņa pakalpojuma tirgū
izvērtējums
2008.gada 2.maijā Rīgas brīvostas
velkonis SANTA (ar jaudu 3650 kW jeb HP 4964) uzsāka sniegt
velkoņa pakalpojumus Rīgas brīvostā.
2008.gada 7.augustā darbību uzsāka
otrs Rīgas brīvostas velkonis - STELLA (ar jaudu 3650 kW jeb HP
4964).
2008.gada 7.augustā Rīgas
brīvostas pārvaldes Kuģošanas departamenta ostas kapteinis,
pamatojoties uz nepieciešamību paaugstināt kuģošanas drošību,
novērstu negadījumus, kas rodas pieejot, izejot, manevrējot pie
piestātnēm un to akvatorijā, izdeva Rīkojumu Nr.21, nosakot, ka
kuģu ar GT (bruto tonnāža) virs 20 000 tonnām vai kuģu, kuru
garums pārsniedz 180 metrus, ievešanai/izvešanai uz/no piestātnēm
DG-1; EO-6, 7, 8, 14, 15; PM-16, 17, 20, 21; KS-28, 32, 33, 34;
JM-16, 22, 23, 26; SD-5; ZO-1, 2, 12, 18; AS-3, 4, 5; KRS-1, 2;
RKR baseins; MKR-1; JPS-2; MK-3 izmanto divus velkoņus ar to
kopējo jaudu ne mazāk kā 7300 kW. Rīkojumā Nr.21 noteiktā velkoņu
jauda precīzi atbilst Rīgas brīvostas pārvaldei piederošo abu
velkoņu kopējai jaudai.
2008.gada 12.augustā Rīgas
brīvostas akvatorijā ienāca PKL velkonis MARSS-1.
Šajā pašā datumā - 12.08.2008. -
Rīgas brīvostas pārvaldes Kuģošanas departamenta ostas kapteinis
izdeva Rīkojumu Nr.22, nosakot - (1) KSC veikt centralizētu
informācijas pieteikumu saņemšanu caur kuģu aģentējošiem
komersantiem velkoņu pakalpojumu sniegšanai, (2) velkoņu
pakalpojumu sniegšanas kārtību nosaka KSC dienests saskaņā ar
Rīgas brīvostas noteikumiem.
Rīgas brīvostas kapteiņa dienesta
sastāvā ietilpstošais KSC, atbilstoši Rīgas brīvostas pārvaldes
09.03.2009. vēstulei Nr.1-09/484, veic Kuģu satiksmes dienesta
(turpmāk - KSD) funkcijas, kuras noteiktas Rīgas brīvostas
noteikumos, un sniedz kuģu satiksmes pakalpojumus ostā saskaņā ar
Starptautiskās jūrniecības organizācijas Asamblejas rezolūciju
A.857 (20) "Norādījumi kuģu satiksmes vadībai". KSC pakalpojums
izpaužas kā drošas un efektīvas kuģa satiksmes organizēšana, lai
nepieļautu cilvēkiem un apkārtējai videi bīstamu situāciju
rašanos.
5.1. Rīgas
brīvostas pārvaldes rīcība, nosakot prasību velkoņu pakalpojumu
sniegšanā izmantot divus velkoņus ar to kopējo jaudu ne mazāk kā
7300 kW
PKL 2008.gada 22.augusta vēstulē
Nr.259/08-08i skaidro, ka pēdējo piecu gadu laikā nav konstatētas
jebkādas navigācijas izmaiņas Rīgas brīvostā, izpildot kopš
2003.gada septembra vairāk kā 9500 darbu, no tiem tieši virs 7500
pietauvošanas/attauvošanas darbus. Turklāt nereti trīs un vairāk
velkoņu izmantošana ir daudz drošāka nekā tikai divu velkoņu
(kaut ar maksimālo jaudu ne mazāk kā 7300 kW) izmantošana. PKL
(minētās vēstules Pielikums Nr.2) ir apkopojusi statistiku par
Rīgas brīvostas teritorijā veiktajiem velkoņu pakalpojumiem laika
periodā no 2005.gada līdz 2008.gada 1.pusgadam, kas apliecina, ka
pirms Rīkojuma Nr.21 izdošanas PKL bija sniedzis velkoņa
pakalpojumus arī tāda tipa kuģiem, kuriem ar minēto rīkojumu ir
piemēroti tehniskie ierobežojumi.
5.1.1. Rīgas brīvostas
pārvalde 23.09.2008. vēstulē Nr.1-16/1989 norāda, ka galvenais
mērķis, izdodot Rīkojumu Nr.21 un Rīkojumu Nr.22, bija nodrošināt
kuģošanas drošību Rīgas brīvostas akvatorijā, ņemot vērā
apstākļus, ka Rīgas brīvostā palielinās kravu apjoms un ienākošo
lieltonnāžas kuģu un tankkuģu skaits.
Rīgas brīvostas pārvalde uzbūvēja
divus velkoņus SANTA un STELLA, kuri ir aprīkoti gan ar jaudīgām
ugunsdzēšanas sistēmām, gan ar drošākām manevrēšanas spējām, jo
atsevišķos gadījumos no kuģošanas drošības viedokļa ir
nepieciešams izmantot velkoņus ar lielāku jaudu, aprīkojumu un
manevrēšanas spējām ostas rajonos, kur var pakļaut riskam
lieltonnāžas kuģus, ja tiek izmantoti mazāk jaudīgi velkoņi. Līdz
2008.gada 2.maijam Rīgas brīvostā velkoņa pakalpojumus sniedza
tikai viena komercsabiedrība - PKL, tādējādi pakalpojumu
sniegšana kuģiem tika veikta rindas kārtībā, ievērojot Rīgas
brīvostas noteikumos noteikto kārtību un ostas kapteiņa
ieteikumus attiecībā uz kuģošanas drošību. Līdz ar to kuģu
stāvēšanas laiks ostā pie pieņemšanas bojas bija ilgāks, kas
neveicināja drošu, efektīvu un ātru kuģu apkalpošanu. Ostas
kapteinis izdeva minētos rīkojumus, ievērojot pieejas iespējas
pie piestātnēm, straumes, vēja virzienus, viļņošanos un velkoņu
manevrēšanas spējas.
5.1.2. Konkurences padomes
ieskatā, lai tiktu nodrošināta nediskriminējošu prasību
piemērošana pret visiem konkrētā tirgus dalībniekiem, kritērijiem
attiecībā uz izmantojamo velkoņu skaitu un to kopējo jaudu
noteiktas grupas (pēc to tehniskiem radītājiem) kuģiem ir jābūt
vienlīdzīgiem un pamatotiem ar konkrētiem aprēķiniem, kas
balstīti uz objektīvi pārbaudāmiem apstākļiem, t.sk.,
pieprasījuma un piedāvājuma puses izvērtēšanu un pārliecinoši
apstiprinātu tieši šādu prasību piemērošanas nepieciešamību.
Rīgas brīvostas pārvalde
12.11.2008. iesniedza Konkurences padomē tās un SIA "Konsorts"
2005.gadā izstrādāto "Rīgas brīvostas kuģošanas drošības
koncepciju" (turpmāk - Drošības koncepcija) (par laika periodu no
1998.gada līdz 2004.gadam) projekta versiju. Drošības koncepcijā
saistībā ar kuģošanas drošību ir secināts, ka Rīgas brīvostā ir
audzis gan kravu apgrozījums (salīdzinot 2003.gada 10 mēnešos ar
2004.gada 10 mēnešiem, kravu apgrozījums ir audzis par 11,5%),
gan ienākošo kuģu skaits un to izmēri. Līdz ar to arī pieaugušas
prasības pret kuģošanas drošību uzturošiem līdzekļiem - velkoņiem
u.c. peldošiem krasta līdzekļiem (..)". Drošības koncepcijā ir
norādīts, ka tajā brīdī Rīgas brīvostā darbojošos velkoņu jauda
un skaits nevar nodrošināt normālu ostas darbību, kā arī var tikt
apdraudēta kuģošanas drošība velkoņu mazspējas dēļ. Kuģi, kuri
eksportē no Rīgas brīvostas ogles, minerālmēslus, kā arī
ģenerālās kravas, ir lieltonnāžas kuģi (40 000 -
90 000 DW (kuģa maksimālā kravnesība)), kuriem ir
nepieciešama velkoņu pakalpojumu sniegšana (ikvienam šādam kuģim
nepieciešami četri velkoņi, katrs ar vismaz 2500 kW jaudu).
Tādējādi, lai tiktu nodrošināta profesionāla un droša kuģošana
ostā, kā arī netiktu pieļauta kuģu komercdīkstāve, nepieciešams
ieviest divus azimutālā veida velkoņus ar jaudu 4500 - 5000
kW.
Atbilstoši Rīgas brīvostas
pārvaldes sniegtajai un publiski pieejamai informācijai Rīgas
brīvostā kravu apgrozījums 2006.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo
gadu, ir audzis par 4%, 2007.gadā - par 2% un 2008.gadā - par
14%. Apkalpoto kuģu skaits 2007.gadā ir audzis par 6% un
2008.gadā - par 1%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tāpat neliels
pieaugums ir vērojams arī apkalpoto kuģu kopējā GT - salīdzinot
2007.gadu ar 2006.gadu, tas ir audzis par 6%.
PKL 30.10.2008. vēstulē
Nr.317/10-08i sniedza informāciju par sniegtajiem velkoņu
pakalpojumiem laika periodā no 2005.gada līdz 2008.gada
1.pusgadam ieskaitot. Konkurences padome izvērtēja sniegto
informāciju un secināja, ka 2005.gadā velkoņu pakalpojumi ir
sniegti 45%, 2006.gadā 60%, 2007.gadā 45% no visiem Rīgas
brīvostā apkalpotajiem kuģiem. Ņemot vērā apkalpoto kuģu un
velkoņu pakalpojumu statistiku, var konstatēt, ka, lai gan,
piemēram, 2007.gadā Rīgas brīvostā apkalpoto kuģu skaits
attiecībā pret 2006.gadu ir pieaudzis par 6%, tai pašā periodā
velkoņu sniegto pakalpojumu skaits ir krities par 20%.
Ņemot vērā minēto, Konkurences
padome secina, ka velkoņu pakalpojumu tirgus Rīgas brīvostā ir
ierobežots, jo ir atkarīgs no ostas attīstības iespējām un
tendencēm, ostā ienākošo/izejošo kuģu skaita un ostā pārkrauto
kravu apgrozījuma. Rīgas brīvostas pārvaldes funkcijās ietilpst
plānot, vai darbībai Rīgas brīvostā ir nepieciešams piesaistīt
jaunus velkoņus, un šī plānošana jāveic, pamatojoties uz
pakalpojuma izvērtējumu ostā. Ņemot vērā pieaugošo kravu
apgrozījumu, apkalpoto kuģu skaita palielinājumu, drošības
prasības, Rīgas brīvostas konkurētspējas paaugstināšanas
nepieciešamību, spēcīgākas jaudas un tehniski labāk aprīkotu
velkoņu ieviešanas prasība kā tāda Rīgas brīvostā būtu
attaisnojama.
Attiecībā uz Rīkojumā Nr.21
noteikto prasību kuģiem, kuru GT pārsniedz 20 000 tonnas vai
to garums pārsniedz 180 metrus, izmantot divus velkoņu ar
kopējo jaudu ne mazāku kā 7300 kW, jo īpaši situācijā, kā tas
konstatēts šajā lietā, kad pati Rīgas brīvostas pārvalde sniedz
velkoņu pakalpojumus un precīzi ar šādiem tehniskajiem
parametriem atbilstošiem velkoņiem, Konkurences padome uzskata,
ka nosacījuma, kāds velkoņu skaits ar to kopējo jaudu būtu
jāizmanto noteiktas grupas kuģiem, pamatojumā (arī ja tas ir
pamatots ar kuģošanas drošību) jābūt veiktiem aprēķiniem,
balstoties uz statistikas datiem, kas apstiprinātu, ka tieši
šādas grupas kuģi ir jāapkalpo ar noteiktu skaitu un konkrētiem
tehniskajiem parametriem atbilstošiem velkoņiem un ka šādus kuģus
nav droši/ir bīstami apkalpot ar trīs vai vairākiem velkoņiem ar
atšķirīgu kopējo jaudu no Rīkojumā Nr.21 noteiktā.
Rīgas brīvostas pārvalde šādu
pamatojumu (aprēķinus), kas nodrošina vienlīdzīgas prasības,
Konkurences padomē nav iesniegusi.
Saistībā ar norādīto ir jāņem vērā
arī tas, kas Rīgas brīvostas pārvalde bija informēta, ka uz
Rīkojuma Nr.21 izdošanas brīdi PKL rīcība nebija šādiem
tehniskajiem parametriem atbilstošu velkoņu.
Rīkojumā Nr.21 noteikto prasību
objektīvā nepieciešamība neizriet arī no Drošības koncepcijā
noteiktā. Konkurences padome konstatē, ka Rīkojumā Nr.21
noteiktās prasības atšķiras no Rīgas brīvostas noteikumu
243.punktā noteiktajiem rekomendējošiem nosacījumiem, kas
izstrādāti, ievērojot drošības nosacījumus (2005.gadā izstrādātās
Drošības koncepcijas 3.punkts):
Tabula Nr.1
Kuģa DW (t)
Velkoņu skaits
Velkoņu kopējā jauda ZS
(HP)
501-2000
1
1600
2001-5000
2
3000
5001-10 000
2
4000
10 001-20 000
2 vai 3
5000
20 001-35 000
3
6500
35 001-50 000
4
7000
vairāk par 50 000
4
10 000
Šādā situācijā, vērtējot Rīkojuma
izdošanas apstākļus un saturu, ir secināms, ka Rīkojuma Nr.21
ietvertie nosacījumi ir pakārtoti tieši Rīgas brīvostai piederošo
velkoņu tehniskajiem parametriem.
5.1.3. Rīgas brīvostas
pārvalde 06.02.2009. iesniedza Konkurences padomē pārskatu par
velkoņu pakalpojumu sniegšanu laika periodā no 2008.gada jūnija
līdz decembrim. Izvērtējot tajā sniegto informāciju, Konkurences
padome konstatēja, ka, kopš KSC regulē velkoņu sniegšanas
kārtību, faktiski kuģi ir apkalpoti, neievērojot Rīkojumā Nr.21
noteiktos ierobežojumus (proti, kuģi, kuri atbilst Rīkojumā Nr.21
noteiktajiem ierobežojumiem, attiecīgajās piestātnēs ir apkalpoti
gan ar 3 (nevis 2) velkoņiem, gan arī ar 1 (nevis 2) PKL
velkoni. Tāpat kuģi, kuri neatbilst rīkojumā noteiktajiem
ierobežojumiem (ir mazāki un vieglāki), ir apkalpoti ar 3
jaudīgiem velkoņiem).
Tā, piemēram, 01.09.2008.
apkalpojot kuģi NAN SHAN - GT 23 536, un 05.09.2008.
apkalpojot kuģi UNIWERSYTET SLASKI- GT 20 357 piestātnē
EO-15, ir izmantoti trīs velkoņi ALTAIR, SANTA un STELLA (to
kopējā jauda - 9400 kW). Tāpat PKL velkonis URAN (jauda kW-
2102, HP - 2850) 05.09.2008. piestātnē EO-07 ir apkalpojis kuģi
SAGA RUBY - GT 24 492. Kuģis KHUDOZNIK KRAYNEV - GT
16 565 07.09.2008. ir apkalpots, izmantojot trīs velkoņus
STELLA, SANTA un ALTAIR (to kopējā jauda 9400 kW) piestātnē
PM-21. Ņemot vērā iepriekš minēto un konstatēto, ka saskaņā ar
Rīkojumu Nr.22 tieši Rīgas brīvostas pārvaldes struktūrvienība
KSC nosaka velkoņu pakalpojumu sniegšanas kārtību Rīgas brīvostā,
Konkurences padome secina, ka Rīkojuma Nr.21 izdošanas pamatojums
ir formāla rakstura, kā arī ostas kapteiņa rīcība liecina, ka
tieši šādas Rīkojumā Nr.21 noteiktās velkoņu tehniskās prasības
nav objektīvi pamatotas ar kuģošanas drošību.
Ņemot vērā minēto faktisko
situāciju, kā arī to, ka Rīgas brīvostas pārvalde nav sniegusi
konkrētus aprēķinus, kas objektīvi pamatotu šādus nosacījumus,
Konkurences padome secina, ka prasība kuģiem, kuru GT pārsniedz
20 000 tonnas vai to garums pārsniedz 180 metrus,
izmantot divus velkoņu ar kopējo jaudu ne mazāku kā 7300 kW, ir
nepamatota. Tādā veidā, uzsākot darboties velkoņu pakalpojumu
tirgū, Rīgas brīvostas pārvalde, izvirzot prasības, kas atbilst
tās īpašumā esošo velkoņu jaudai un skaitam, radīja sev
nepamatotas priekšrocības attiecībā pret otru velkoņa pakalpojuma
sniedzēju un vienlaikus, ievērojot Rīkojumā Nr.22 noteiktās
prasības un to ieviešanas sekas, kas aprakstītas šī lēmuma
5.2.punktā, kopsakarā ar šī lēmuma 5.3.punktā norādīto Rīgas
brīvostas pārvaldes un tās amatpersonu kavējošo rīcību,
ierobežoja PKL saimniecisko darbību, tādējādi deformējot
konkurenci velkoņu pakalpojumu tirgū.
5.2. Rīgas brīvostas
pārvaldes rīcība, nosakot velkoņu pakalpojumu sniegšanas
kārtību
Jau iepriekš šajā lēmumā tika
norādīts, ka Rīgas brīvostas pārvaldes Kuģošanas departamenta
ostas kapteinis 2008.gada 12.augustā izdeva Rīkojumu Nr.22, ar
kuru tika noteikts, ka turpmāk KSC veiks centralizētu
informācijas pieteikumu saņemšanu caur kuģu aģentējošiem
komersantiem velkoņu pakalpojumu sniegšanai un noteiks velkoņu
pakalpojumu sniegšanas kārtību.
No lietas ierosināšanas brīža PKL
vairākkārtēji informēja Konkurences padomi, ka Rīgas brīvostas
pārvaldes Kuģošanas departamenta amatpersonas liegušas PKL
velkoņiem apkalpot kuģus, uz kuriem neattiecas Rīkojumā Nr.21
noteiktie tehniskie ierobežojumi.
5.2.1. PKL 22.08.2008.
vēstulē Nr.259/08-08i norāda uz situāciju, ka "(..) PKL klienta
kuģis MILO (kuģa garums - 178.22 metri, GT - 17 065 tonnas),
kuram PKL bija tiesīga sniegt velkoņa pakalpojumus, tika
apkalpots ar Rīgas brīvostas velkoņu SANTA un STELLA palīdzību,
pamatojoties uz ostas kapteiņa mutisko rīkojumu. Veikto darbību
rezultātā kuģa MILO iziešana tika aizkavēta par 1,5 stundu, jo
bija jāgaida, kamēr SANTA un STELLA atbrīvosies no citu kuģu
apkalpošanas, lai gan tajā pašā laikā četri PKL piederoši velkoņi
atradās piestātnē un bija gatavi nekavējoties sniegt velkoņa
pakalpojumus sava ilglaicīgā klienta kuģim, bet netika pielaisti
šī darba veikšanai (..)". Tāpat PKL 04.09.2008. vēstulē
Nr.270/09-08i norāda, ka "(..) 02.09.2008., ienākot karavānai -
velkonim DMITRIS un baržai MULTIBRAVA (garums 107.65 metri
un GT 4567 tonnas), ar kuriem vienmēr veiksmīgi strādāja PKL
velkoņi, ar obligātu "Satiksmes" lēmumu uz darbu tika nosūtīts
velkonis STELLA."
PKL 10.11.2008. vēstulē
Nr.325/11-08i, 15.12.2008. vēstulē Nr.375/12-08i un 19.12.2008.
vēstulē Nr. 379/12/08i sniedza informāciju par SANTA un STELLA
apkalpotajiem kuģiem (kuru tehniskie rādītāji neatbilst Rīkojumā
Nr.21 noteiktajiem ierobežojumiem), ar kuru īpašniekiem vai
aģentiem PKL ir noslēgti tiešie līgumi un PKL velkoņi bija
pasūtīti šiem darbiem, vai arī kuģu īpašnieki un aģenti bija
izvēlējušies PKL velkoņus un Rīgas brīvostas pārvalde bija
aizliegusi PKL apkalpot šos kuģus, lai gan uz tiem neattiecās
Rīkojumā Nr.21 noteiktie ierobežojumi.
5.2.2. Līdz 12.08.2008.,
kad Rīgas brīvostas pārvaldes ostas kapteinis izdeva Rīkojumu
Nr.22, kurā KSC tika uzdots noteikt velkoņa pakalpojuma
sniegšanas kārtību, kuģu īpašnieki vai aģenti vērsās tieši pie
PKL kā šī pakalpojuma sniedzēja (jāņem vērā, ka līdz Rīgas
brīvostas pārvalde uzsāka sniegt velkoņu pakalpojumus, PKL bija
vienīgie šā pakalpojuma sniedzēji).
Pašreiz, kā norāda Rīgas brīvostas
pārvalde 03.02.2009. vēstulē Nr.1-09/204, velkoņa pakalpojumu
sniegšanas kārtība kuģiem, kuru GT ir mazāks nekā 20 000
tonnas un garums nepārsniedz 180 metrus, tiek noteikta, vadoties
no vairākiem kuģošanas drošības aspektiem katrā konkrētā
gadījumā. Galvenie kritēriji, pēc kuriem tiek vērtēts, kuri
velkoņi būs jāizmanto, ir kuģu konstruktīvās īpatnības,
manevrēšanas spējas piekļūšanai pie piestātnēm ierobežotā
akvatorijā, hidrometeoroloģiskie apstākļi (vēja ātrums un
virziens, straumes stiprums). Ostas kapteinis, ņemot vērā visus
apstākļus un kuģošanas drošības apsvērumus, izlemj par konkrēto
velkoņu izmantošanu.
5.2.3. Rīgas brīvostas
pārvaldes 03.02.2009. vēstulē Nr. 1-09/204 norāda, ka iemesli
Rīgas brīvostas pārvaldes velkoņu SANTA un STELLA izmantošanai
PKL norādītajiem kuģiem (ar kuriem PKL ir tiešie līgumi par
velkoņa pakalpojumu sniegšanu vai kuriem PKL velkoņi bija
pasūtīti, un uz kuriem neattiecas Rīkojumā Nr.21 noteiktie
tehniskie ierobežojumi, bet kurus PKL tika liegts apkalpot - PKL
10.11.2008. vēstule Nr.325/11-08i, 15.12.2008. vēstule
Nr.375/12-08i, 19.12.2008. vēstule Nr. 379/12/08i) bija
hidrometeoroloģiskie apstākļi, kurus apliecina Latvijas vides,
ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras izziņu kopijas un izraksti
no KSD operatoru dežūru žurnāla, sākot no 2008.gada oktobra līdz
2008.gada 17.decembrim.
Lai gan Rīgas brīvostas pārvalde
nesniedza sīkāku skaidrojumu par kritērijiem attiecībā uz
hidrometeoroloģiskiem apstākļiem, kas attiecas uz velkoņu izvēli,
Konkurences padome, ievērojot Rīgas brīvostas noteikumos
noteikto attiecībā uz kuģošanu piestātnēs, veica iesniegtā
materiāla analīzi.
Konkurences padome, izvērtējot
Rīgas brīvostas pārvaldes iesniegtos KSD operatoru dežūru žurnāla
izrakstus, Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras
laika prognožu kopijas pa noteiktiem datumiem, kā arī pārskatu
par apkalpotajiem kuģiem, konstatēja, ka PKL velkoņi ir snieguši
pakalpojumus līdzvērtīgiem kuģiem (pēc to GT), līdzvērtīgos laika
apstākļos (straumes stiprums, vēja ātrums) un piestātnēs, kādiem
pakalpojumus ir snieguši Rīgas brīvostas pārvaldes velkoņi
gadījumos, kad PKL velkoņiem tika liegts apkalpot kuģus,
pamatojoties uz hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem (sk. tabulu
Nr.2).
Tabula Nr.2
Velkoņi
Datums
Kuģa nosaukums, garums
/GT
Piestātne/ ierobežojumi
Hidrometeoroloģiskie laika
apstākļi (straumes ātrums un laika prognoze)
SANTA* STELLA*
25.10.2008 06.35-08.15
KAPITAN VODENKO
162.10 / 14 141 GT
EO-15 (EO-15;OUT), kuģots
atļauts, ja vēja ātrums nepārsniedz
10 m/sek, straumes ātrums nepārsniedz 1 mezglu
straumes ātrums 1.1.mezgli, DR
vējš 5-10 m/s, brāzmās 13 m/s, līcī - 6-11 m/s, līča Z -
brāzmās 15-18 m/s
ALTAIR**
URAN**
25.10.2008.
18.35-20.30
KAPITAN KUDLAY
14 009 GT
PM-17 (OUT;PM-17), straumes un
vēja ierobežojumi (nav norādīts kādi, maksimāla kuģa
ievešana aizliegta, ja straumes ātrums pārsniedz 1
mezglu)
straumes ātrums 0.9 m/s, DR
vējš 5-10 m/s, brāzmās 13 m/s, līcī - 6-11 m/s, līča Z -
brāzmās 15-18 m/s
SANTA*
STELLA*
26.10.2008.
06.50-08.00
TURCHEZE
136 / 5939 GT
ZO-18 (ZO-18; OUT), straumes
ātrums nepārsniedz 0.5 mezglus, vēja ātrums nepārsniedz 8
m/sek
straumes ātrums 1.4 mezgli, DR
vējš 7-11 m/s, dienā brāzmās 15-18 m/s
SOMERI**
25.10.2008.
16.50-17.50
BEGONIA
8837 GT
ZO-12 (ZO-12; OUT), straumes
ierobežojumi, (maksimāla kuģa ievešana aizliegta, ja
straumes ātrums pārsniedz 1 mezglu
straume ātrums 1.5 mezgli, DR
vējš 5-10 m/s, brāzmās 13 m/s, līcī - 6-11 m/s, līča Z -
brāzmās 15-18 m/s
URAN** ALTAIR**
27.10.2008.
plkst.19.25
BITLIS
154 / 11 973 GT
ZO-12 (REIDS;ZO-12), straumes
ierobežojumi, (maksimāla kuģa ievešana aizliegta, ja
straumes ātrums pārsniedz 1 mezglu
D vējš 7-11 m/s, brāzmās
15-18m/S, līcī - D, DR vējš, 12-15 m/s, brāzmās 17-22
m/s
SANTA*
STELLA*
30.10.2008.
23.00-00.05
BITLIS
154 / 11973 GT
ZO-12, (ZO-12; OUT), straumes
ierobežojumi, (maksimāla kuģa ievešana aizliegta, ja
straumes ātrums pārsniedz 1 mezglu
straumes ātrums 1.3 mezgli,
naktī DA vējš 6-11 m/s
STELLA*
11.12.2008.
02.15-03.45
EIRA
157 / 14 665 GT
PM-17 (PM-17; OUT), straumes un
vēja ierobežojumi (nav norādīts kādi, maksimāla kuģa
ievešana aizliegta, ja straumes ātrums pārsniedz 1
mezglu)
straumes ātrums 1 mezgls, D
vējš - 6-10 m/s, naktī līča ziemeļos un jūrā brāzmās līdz
14 m/s
URAN**
24.10.2008.
12.30-13.1.0
EIRA
157 / 14 665 GT
PM-17 (PM-17; OUT), straumes un
vēja ierobežojumi (nav norādīts kādi, maksimāla kuģa
ievešana aizliegta, ja straumes ātrums pārsniedz 1
mezglu)
straumes ātrums 0.9 mezgli, DR
vējš, pieņemsies, brāzmās 15-18 m/s
ALTAIR**
14.12.2008.
GAN GESTURE
133 / 12 164 GT
ZO-18 (REIDS; ZO-18), straumes
ātrums nepārsniedz 0.5 mezglus, vēja ātrums nepārsniedz 8
m/sek
laika apstākļi nav
iesniegti
SANTA*
15.12.2008.
06.30-08.00
GAN GESTURE
133 / 12 164 GT
ZO - 18 (ZO-18; OUT), straume
nepārsniedz 0.5 mezglus, vēja ātrums nepārsniedz 8
m/sek.
Straumes ātrums 1.2 mezgli, DA
vējš 5-9 m/s, dienā brāzmās 13 m/s, līcī - DA vējs 5-9 m/s,
dienā brāzmās 14 m/s
ALTAIR*
12.12.2008.
APOLLO
13 403 GT
ZO-18(REIDS; ZO-18), straumes
ātrums nepārsniedz 0.5 mezglus, vēja ātrums nepārsniedz 8
m/sek
straumes ātrums 1.5 mezgli
* - Rīgas brīvostas pārvaldes
velkonis
** - PKL velkonis
Ņemot vērā iepriekš minēto,
Konkurences padome secina, ka Rīgas brīvostas pārvaldes
aizliegums PKL velkoņiem apkalpot tos kuģus, uz kuriem neattiecas
ar Rīkojumu Nr.21 uzliktie ierobežojumi, ir neobjektīvs un nav
pamatojams ar hidrometeoroloģiskiem apstākļiem.
5.2.4. Konkurences padome
veica pārskata par velkoņu pakalpojuma sniegšanu pa mēnešiem
analīzi, ko Rīgas brīvostas pārvalde iesniedza 06.02.2009.
Saskaņā ar Rīgas brīvostas maksu (apstiprinātas ar Rīgas
brīvostas pārvaldes 13.12.2005. lēmumu Nr.185) 15. un 50.punktā
noteikto, maksimāli pieļaujamo maksu par velkoņa izmantošanu
tauvošanas vai attauvošanas darbos aprēķina neatkarīgi no
tauvošanā izmantoto velkoņu skaita pēc likmēm, kuras aprēķina,
izmantojot apkalpotā kuģa GT.
Kā izriet no PKL (10.12.2008.
vēstule Nr.366/12-08i) sniegtās informācijas un Rīgas brīvostas
pārvaldes 06.02.2009. iesniegtā pārskata par veiktajiem velkoņu
pakalpojumiem, veicot pakalpojuma summas aprēķināšanu tauvošanas
operācijai, ja tajā piedalās vairākas juridiskās personas, tiek
ņemts vērā iesaistīto velkoņu skaits (proti, apkalpotā kuģa GT
tiek sadalīts atbilstoši katras juridiskās personas izmantoto
velkoņu skaitam). Tādējādi, nosakot velkoņu pakalpojumu sniedzēju
tirgus daļu, tiek ņemts vērā apkalpoto kuģu GT.
Konkurences padome secina, ka,
kopš Rīgas brīvostas pārvalde ir uzsākusi sniegt velkoņa
pakalpojumus un KSC regulē velkoņa pakalpojuma
sniegšanas/saņemšanas kārtību, PKL tirgus daļa (aprēķināta pēc
apkalpoto kuģu GT) velkoņa pakalpojuma tirgū ir strauji
samazinājusies, attiecīgi no 100% 2008.gada aprīlī līdz 77%
2008.gada jūnijā un līdz 24% 2008.gada decembrī (sk. tabulu
Nr.3).
Tabula Nr.3
Mēnesis (2008.g.)
Rīgas brīvostas pārvaldes
tirgus daļa
PKL tirgus daļa
Apkalpoto kuģu, kuru GT ir
virs 20 000 tonnas īpatsvars no kopējā kuģu skaita
1
2
3
4
jūnijs
23%
77%
38%
jūlijs
22%
78%
40%
augusts
60%
40%
40%
septembris
60%
40%
33%
oktobris
58%
42%
27%
novembris
62%
38%
25%
decembris
76%
24%
30%
Ņemot vērā Tabulas Nr.3 4.kolonnu, ir secināms,
ka Rīgas brīvostas pārvaldes un to amatpersonu rīcības rezultātā
PKL tika izslēgta no tādu kuģu apkalpošanas segmenta, kas aizņem
ievērojamu daļu no kopējā apkalpoto kuģu skaita.
5.2.5 PKL 20.02.2009.
vēstulē Nr.78/02-09i informē Konkurences padomi, ka Rīgas
brīvostas pārvalde, neievērojot kuģa MSC ERMINA (GT 17 304
tonnas, garums 169.7 metri) 13.02.2009. un 15.02.2009.
iesniegumus, kas adresēti PKL, aizliedza PKL velkoņiem apkalpot
minēto kuģi, tā vietā nosūtot SANTA un STELLA (sazinoties PKL
dispečeriem un velkoņu kapteiņiem ar KSD darbiniekiem, PKL
velkoņiem tika aizliegts uzsākt kustību).
PKL iesniedza Konkurences padomei
kuģa MSC ERMINA pārstāvja nosūtīto pretenziju Rīgas brīvostas
pārvaldei, kurā norādīts "(..) kuģim MSC ERMINA (reiss Nr.111)
pienākot reidā 15.02.2009 09.00 un paņemot loci uz borta, kuģa
kapteinis tika informēts, ka pietauvošanas operāciju laikā ir
obligāti jāizmanto velkoņi SANTA un STELLA. Kuģa kapteinis
paziņoja locim, ka pēc Mediterranean Shipping Company
instrukcijas un sadarbības līguma kuģim ir jāizmanto PKL
kompānijas velkoņi. Telefona sarunā ar Satiksmes dienestu 09.22
(darbinieks atteicās nosaukt savu uzvārdu), kā arī sarunā ar loci
izteicām pretenziju pret šo prasību. Neskatoties uz to, Satiksmes
dienests liedza PKL velkoņiem veikt kustību un apkalpot MSC
ERMINIA kuģi kā vienīgo argumentu šim lēmumam minot ostas
kapteiņa rīkojumu. Vēlāk telefona sarunā ar ostas kapteini
nesaņēmām konstruktīvu atbildi, pēc kādiem kritērijiem PKL
velkoņiem tika liegts sniegt pakalpojumu MSC ERMINA kuģim. Bez
pamatotiem argumentiem tikām informēti, ka MSC ERMINA kuģa
atiešana tiks apkalpota ar velkoņiem SANTA un STELLA. Vēlamies
jūs informēt, ka velkoņu SANTA un STELLA izmantošana radīs
papildus izmaksas Mediterranean Shipping Company."
5.2.6. Atbilstoši Rīgas
brīvostas noteikumu 56.punktam Kuģu satiksmes dienests (KSD) ar
savu tehnisko līdzekļu palīdzību kontrolē un regulē kuģu satiksmi
ostā. Savukārt noteikumu 59.punkts nosaka, ka KSD sniedz šādus
informācijas pakalpojumus: 1) sniedz KSD rīcībā esošo informāciju
par piestātnēm, ūdenslīmeni, vēju un ostas iespējām un citu
informāciju, kas saistīta ar kuģošanas drošību; 2) sniedz
hidrometeoroloģisko informāciju kuģiem pēc to pieprasījuma; 3)
kontrolē navigācijas līdzekļu darbību un ziņo par to izmaiņām
satiksmes dalībniekiem (..). 61.punktā ir noteikts, ka kuģu
kustība ostā bez KSD atļaujas ir aizliegta. Atļauju sākt kustību
var dot tikai KSD. Rīgas brīvostas noteikumu 63.punktā - kuģi
pilda KSD rīkojumus par kustības kārtību, kustību ātrumu un
enkurvietu izmantošanu. Saskaņā ar Rīgas brīvostas noteikumu
69.punktu kuģu satiksme ostā aizliegta šādos gadījumos - 1) ja
vēja ātrums ostā pārsniedz 14 m/s (atkāpes no šīs prasības nosaka
ostas kapteinis),
2) ja redzamība ir mazāka par 5 kabeļtauvām (0,5 jūras
jūdzes).
Atbilstoši Rīgas brīvostas
noteikumu 208. un 209.punktam ostas kapteinis vada kuģu satiksmes
dienestu, loču dienestu, ostas uzraudzības dienestu, ledlauža
"Varma" operatīvo vadību ziemas navigācijas periodā. Ostas
dienesti organizē un kontrolē kuģu satiksmi ostā un ostas
pievadceļos, veic kuģošanas drošības kontroles funkcijas
attiecībā uz kuģu satiksmi ostā, ostas akvatorijā, kuģu ceļos,
piestātnēs un termināļos.
Atbilstoši Rīgas brīvostu
noteikumu 234. un 235.punktam - velkoņi ostā sniedz pakalpojumus
par samaksu uz līguma pamata, kuģim nepieciešamo velkoņu skaitu
nosaka kuģa kapteinis pēc loča ieteikuma. Domstarpību gadījumā
velkoņu skaitu nosaka ostas kapteinis. 236.punktā ir noteikts, ka
tauvā velkamā kuģa kapteinis vada velkoņu darbu, nosaka
nepieciešamo velkoņu pakalpojuma veidu un apjomu, kā arī atbild
par velkoņa drošību.
Ņemot vērā Rīgas brīvostas
noteikumos noteikto, Konkurences padome secina, ka ostas
kapteinis un tā vadītie dienesti ir atbildīgi un uzrauga
kuģošanas drošību attiecībā uz kuģu satiksmi Rīgas brīvostā.
Attiecīgie ostas dienesti sniedz tā rīcībā esošo informāciju par
hidrometeoroloģiskiem apstākļiem, kā arī dod atļauju kuģu
satiksmes dalībniekiem uzsākt kustību Rīgas brīvostā, bet
izmantojamo velkoņu skaitu un jaudu primāri izvēlās kuģa
kapteinis, kurš arī atbild par velkoņu drošību.
Velkoņa pakalpojumu sniegšanas
Rīgas brīvostā priekšnoteikums ir starp Rīgas brīvostas pārvaldi
un pakalpojuma sniedzēju noslēgts līgums. Noslēgtais līgums
nodrošina velkoņa pakalpojuma sniedzēja tiesības atrasties Rīgas
brīvostas teritorijā un sniegt attiecīgo pakalpojumu kuģiem, kas
ierodas Rīgas brīvostā. Tādējādi Rīkojuma Nr.22 īstenošanas
rezultātā nepamatoti un diskriminējoši izvēloties velkoņu
pakalpojumu sniedzēju, PKL velkoņiem bez objektīvi attaisnojoša
iemesla tika aizliegts apkalpot tos kuģus, uz kuriem neattiecas
Rīkojuma Nr.21 uzliktais ierobežojums.
Ņemot vērā šī lēmuma
5.2.apakšpunktā konstatēto, secināms, ka Rīgas brīvostas
pārvaldes Kuģošanas departamenta ostas kapteinis, ar Rīkojumu
Nr.22 uzdodot KSC veikt velkoņa pakalpojuma sniegšanas un
saņemšanas kārtības organizēšanu, ir radījis Rīgas brīvostas
pārvaldei izdevīgākus nosacījumus velkoņu pakalpojuma sniegšanā.
Minēto darbību rezultātā tiek būtiski ierobežota konkurence un
kavēta konkurenta darbība velkoņu pakalpojumu tirgū Rīgas
brīvostā.
5.3. Rīgas
brīvostas pārvaldes rīcības, neizsniedzot atļaujas PKL velkoņiem
MARSS-1 un CASTOR, un Noteikumu par ločiem prasību piemērošanas
izvērtējums
Lai varētu Rīgas brīvostā sniegt
velkoņa pakalpojumus kuģiem ar Rīkojumā Nr.21 noteiktajiem
tehniskajiem rādītājiem, PKL bija spiesta uz "Bareboat Charter"
līguma pamata iznomāt velkoņus MARSS-1 un CASTOR.
Velkonis MARSS-1 Rīgas brīvostā
ienāca 12.08.2008. Ņemot vērā, ka tā darbībai Rīgas brīvostas
pārvalde neizsniedza atļauju, lai neciestu zaudējumus, MARSS-1
09.09.2008. pameta Rīgas brīvostu. Savukārt velkonis CASTOR,
ņemot vērā, ka PKL nesaņēma Rīgas brīvostas pārvaldes atļauju,
Rīgas brīvostā nav ienācis.
5.3.1. PKL iesniedza
Konkurences padomei tā saraksti ar Rīgas brīvostas pārvaldi:
1) Rīgas brīvostas pārvaldes ostas
kapteinis 19.08.2008. vēstulē Nr.21, atbildot uz PKL 13.08.2008.
vēstuli Nr.244/08-08i un 11.08.2008. iesniegumu Nr.235/08-08i.,
kurā tiek lūgts notestēt PKL velkoņa kapteini, lai strādātu uz
velkoņa bez loča, norāda PKL, ka "(..) lai pieņemtu eksāmenu un
izsniegtu atļaujas kuģošanai Rīgas ostā neizmantojot loča
pakalpojumus velkoņa MARSS-1 kapteiņiem, tiem ir jāapgūst iemaņas
strādāt uz šāda veida kuģa saskaņā ar Noteikumiem par
ločiem".
2) Rīgas brīvostas pārvalde
21.08.2008. vēstulē Nr.1-12/1753, atbildot uz PKL 12.08.2008.
vēstuli Nr.241/08-08i un 13.08.2008. vēstuli Nr.244/08-08i,
norāda, ka "(..) lai izskatītu iespēju atbrīvot velkoni MARSS-1
no ostas maksām, kā arī lemt par eksāmenu kārtošanu bezloča
kuģošanai Rīgas ostā, lūdzam iesniegt "Bareboat Charter" līgumu.
Atgādinām, ka velkoņa pakalpojumu sniegšana Rīgas brīvostā SIA
"PKL" veic pamatojoties uz 26.09.2003. līgumu Nr. B-2/03 saskaņā
ar kuru uzņēmumam ir pienākums katru gadu iesniegt pārvaldē
apdrošināšanas polises. Bez tam nav sniegta informācija, kurā
vietā tiks nodrošināta velkoņa MARSS-1 stāvvieta pie
piestātnes".
3) PKL 25.08.2008. vēstules Nr.
260/08-08i pielikumā iesniedz RBP (1) "Bareboat Charter" līgumu,
(2) pakalpojuma līgumu starp PKL un SIA "Rīgas centrālais
termināls", (3) velkoņa MARSS-1 apdrošināšanas polises.
4) Rīgas brīvostas pārvaldes ostas
kapteinis 08.09.2008. vēstulē Nr.25 informē PKL, ka "(..) sakarā
ar to, ka velkonim MARSS-1 nav atļauja pakalpojuma sniegšanai
Rīgas brīvostā, bezloču eksāmenu pieņemt no Jūsu 22.08.2008.
vēstulē Nr.258/08-08i minētajām personām būs iespējams pēc šādas
atļaujas saņemšanas".
5) PKL 11.09.2008. informē Rīgas
brīvostas pārvaldi, ka PKL velkonis MARSS-1, nostāvējis ostā no
12.08.2008 līdz 09.09.2008., tiek izvests no ostas, jo nav tikusi
saņemta atļauja tā darbības uzsākšanai, lai gan PKL ir izpildījis
visas Rīgas brīvostas pārvaldes izvirzītās prasības laika periodā
no 12.08.2008. līdz 08.09.2008.
6) Rīgas brīvostas pārvalde
16.09.2008. vēstulē Nr.1-12/1903, atbildot uz PKL
25.08.2008.vēstuli Nr.260/08-08i, norāda - "(..) sakarā ar
to, ka PKL nav izpildījusi iepriekšminētā līguma nosacījumus,
informējam, ka nevaram atļaut PKL izmantot velkoni MARSS-1 Rīgas
brīvostā un esam tiesīgi izbeigt pirms termiņa noslēgto līgumu.
Ņemot vērā mūsu pozitīvo sadarbību iepriekšējos gados, lūdzam 5
dienu laikā no šīs vēstules saņemšanas iesniegt Rīgas brīvostas
pārvaldē apliecinātas apdrošināšanas polises kopijas PKL
velkoņiem, kas strādā Rīgas ostā, kā arī velkoņa MARSS-1 īpašuma
apliecības un kuģošanas spējas apliecības. Pēc iepriekšminēto
dokumentu iesniegšanas tiks dota atļauja strādāt velkonim MARSS-1
un nozīmēts eksāmens Jūsu norādītājiem kapteiņiem".
PKL Rīgas brīvostas pārvaldei
iesniedza tās pieprasītos dokumentus (25.08.2008. un 12.09.2008.
par MARSS-1, 23.09.2008. par CASTOR), tomēr Rīgas brīvostas
pārvalde atļaujas neizsniedza.
5.3.2. Rīgas brīvostas
pārvalde 23.09.2008. vēstulē Nr.1-16/1989 Konkurences padomei
norāda, ka "(..) Rīgas brīvostas pārvalde PKL velkonim MARSS-1
nav izsniegusi velkoņa pakalpojumu sniegšanas atļauju, jo PKL
Rīgas brīvostas pārvaldei nebija iesniegusi visus dokumentus,
kuri nepieciešami, lai varētu tikt izsniegta atļauja velkoņa
pakalpojumu sniegšanai ar velkoni MARSS-1. PKL ir rakstveidā
informēti par trūkstošajiem dokumentiem, kurus nepieciešams
iesniegt Rīgas brīvostas pārvaldē un 2008.gada 20.septembrī
minētie dokumenti ir iesniegti Rīgas brīvostas pārvaldē un
jautājums par atļaujas izsniegšanu velkoņu pakalpojumu sniegšanai
ar velkoni MARSS-1 tiks izskatīts iespējami ātrākā termiņā".
Savukārt 06.11.2008. vēstulē
Nr.1-09/2346 Rīgas brīvostas pārvalde Konkurences padomei norāda,
ka "(..) atļauja velkoņu pakalpojumu sniegšanai tiek dota,
noslēdzot līgumu ar attiecīgo komercsabiedrību par velkoņu
pakalpojumiem Rīgas brīvostā. Ar PKL šāds līgums ir noslēgts
26.09.2003. un pēc tā darbības pagarināšanas ir spēkā līdz
31.12.2010. Lai pārliecinātos par spēju nodrošināt attiecīgo
pakalpojumu no komercsabiedrības tiek pieprasīti dokumenti, kas
to apliecina, šajā gadījumā, piemēram, īpašuma apliecība,
kuģošanas spējas apliecība, apdrošināšanas polises u.c. Tai pat
laikā, kuģot ostā bez loča var tikai kuģi, kuru kapteinis ir
saņēmis attiecīgu atļauju. Lai Ostas kapteiņa dienests izskatītu
šādu jautājumu, ir nepieciešams iesniegt braukšanas apliecības
vai izrakstus no kuģa žurnāliem, kas apliecinātu attiecīgā kuģa
kapteiņa darba pieredzi, strādājot Rīgas brīvostas akvatorijā uz
attiecīgā tipa kuģiem".
Saskaņā ar PKL un Rīgas brīvostas
pārvaldes 26.09.2003. noslēgtā līguma Nr.B-2/03 (spēkā līdz
31.12.2010.) 1.punktu Rīgas brīvostas pārvalde, pamatojoties uz
Likuma par ostām 7.pantā un 18.panta pirmajā daļā noteikto,
atļauj PKL un PKL apņemas Rīgas brīvostā veikt velkoņa
pakalpojumus. Minētā līguma 2.8.punktā cita starpā ir noteikts,
ka "uzņēmums apņemas iesniegt Rīgas brīvostas pārvaldei (..)
jaunas kuģu un kuģu īpašnieka apdrošināšanas polises, kad
iepriekšējām beidzies termiņš, kā arī citus dokumentus pēc Rīgas
brīvostas pārvaldes pieprasījuma".
Ņemot vērā 5.3.1. 6) punktā
norādīto, Konkurences padome konstatē, ka Rīgas brīvostas
pārvalde sasaista atļaujas došanu PKL velkonim MARSS-1 darbības
uzsākšanai ar pārējo PKL jau ostā strādājošo velkoņu dokumentu
iesniegšanu. Turklāt pēc pieprasīto dokumentu saņemšanas Rīgas
brīvostas pārvalde pieprasa jaunus velkoņa MARSS-1 dokumentus.
Šāda rīcība (ņemot vērā, ka atļauja PKL sniegt velkoņa
pakalpojumus ir uz jau 2003.gadā noslēgtā līguma pamata)
Konkurences padomes skatījumā norāda uz apzinātu darbību
veikšanu, lai tiktu kavēta velkoņa MARSS-1 darbības uzsākšana
Rīgas brīvostā.
5.3.3. Rīgas brīvostas
pārvaldes amatpersonas 19.08.2008. vēstulē Nr.21 PKL norādīja, ka
velkoņa MARSS-1 kapteiņiem jāapgūst iemaņas strādāt uz šāda tipa
kuģiem saskaņā ar Noteikumiem par ločiem prasībām. Vēstulē
norādīts, ka kapteiņa amatā uz minētā velkoņa PKL norādītie
kapteiņi nav strādājuši, kā arī nav iesniegti dokumenti, kas
varētu apliecināt minēto personu darba pieredzi uz šāda tipa
velkoņiem.
PKL 30.10.2008. iesniedza
Konkurences padomei tās 20.08.2008. vēstuli Nr.257/08-08i Rīgas
brīvostas pārvaldei, kurā saistībā ar tās sniegto skaidrojumu
norādīja, ka kapteiņa V.Pundiņa iegūto pieredzi kuģošanā uz
velkoņa MARSS-1 apstiprina SIA "Ostas Flote" 12.08.2008. izziņa
Nr.1-16/232, kas reizē ar 20.08.2008 vēstuli tika iesniegta Rīgas
brīvostas pārvaldei. Tāpat PKL norāda, ka tās velkoņu kapteiņiem
ir ilggadīga darba pieredze Rīgas brīvostā. Attiecībā uz pārējiem
kapteiņiem PKL 20.08.2008. vēstulē Rīgas brīvostas pārvaldei
apliecina, ka "(..) laika periodā no 12.08.2008. līdz 20.08.2008.
kapteiņi J.Šmeļovs un A.Agafonovs trenējās uz velkoņa MARSS-1
Rīgas ostas akvatorijā".
PKL 30.10.2008. sniegtā
informācija norādīja uz pretrunām Rīgas brīvostas pārvaldes
darbībās, jo velkoņa TOM, kura garums pārsniedz 24 metrus
(27.64 metri), kapteinim 22.02.2007. bez papildu prasībām
tika izsniegta atļauja kuģošanai, neizmantojot loča pakalpojumus
ar tehniskās un palīgflotes kuģiem. PKL 30.10.2008. vēstulē
Nr.317/10-08i norāda, ka eksāmenu jautājumi, pārbaudot kapteiņu
zināšanas, ir bijuši tikai par Rīgas brīvostas noteikumiem, kā
arī par ostas navigācijas jautājumiem un kapteiņu zināšanas vadīt
attiecīgo velkoni netika pārbaudītas.
5.3.4. Rīgas brīvostas
pārvalde 06.11.2008. vēstulē Nr.1-09/2346 skaidro, ka "(..)
diemžēl Rīgas brīvostas noteikumos nav noteikts, cik reizes un
kādā laika periodā ir regulāri jāapmeklē osta, izmantojot loča
pakalpojumus, lai atbilstoši "Noteikumi par ločiem" varētu
uzskatīt, ka kuģa kapteinim ir pieredze, un ostas kapteinim būtu
bijusi iespēja pārliecināties, ka attiecīgais kuģa kapteinis
pietiekami pārzina ostas navigācijas līdzekļu darbību, sakaru
sistēmas, dziļumus un straumes ostā, kā arī ostas noteikumus. Bez
tam konkrētajā gadījumā ar velkoni MARSS-1, kura garums pārsniedz
24 metrus, vai tehniskā ziņā tam līdzvērtīgu kuģi, kapteiņi
nevarēja iegūt vajadzīgo pieredzi, jo šāda tipa kuģis netiek
izmantots Rīgas brīvostā. Arī apstāklis, ka velkoņi pamatā strādā
ostā, nedod iespēju vadīties no ostas apmeklējumu skaita. Pie
šādiem apstākļiem uzskatām, ka vienīgais normatīvajos aktos
noteiktais kritērijs, kas var objektīvi kalpot, lai noteiktu
termiņu pieredzes iegūšanai, pirms kuģa kapteinim izsniedz
sertifikātu par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča
pakalpojumus, ir noteikts Noteikumu par ločiem 13.punktā, kur
norādīts, ka loča praktiskā apmācība ilgst vismaz trīs mēnešus.
Uzskatām, ka šis trīs mēnešu termiņš ir pietiekams attiecīgās
pieredzes iegūšanai, tai pat laikā intensīvas apmācības rezultātā
nepieciešamo pieredzi var iegūt ātrāk".
Papildus Rīgas brīvostas pārvalde
norāda, ka visiem Rīgas brīvostas pārvaldes velkoņu kapteiņiem
sertifikāti kuģošanai, neizmantojot loča pakalpojumus, tika
izsniegti, jo kapteiņi ir izgājuši intensīvu teorētiskās un
praktiskās apmācības kursu, katru dienu apmeklējot attiecīgo
velkoni, tai skaitā kuģojot Rīgas brīvostas akvatorijā.
5.3.5. Rīgas brīvostas
noteikumu 42.punktā noteikts, ka kuģi, kuru maksimālais garums ir
lielāks par 24 metriem (izņemot minēto noteikumu 43.punktā
norādītos kuģus), pārvietojoties ostā, kā arī ienākot ostā vai
izejot no ostas, obligāti izmanto loča pakalpojumus. Savukārt šo
noteikumu 43.punktā noteikts, ka no loča pakalpojumiem tiek
atbrīvoti "kuģi, kuru kapteinim ir Izņēmuma sertifikāts, kā arī -
saskaņā ar ostas kapteiņa dienesta attiecīgās komisijas lēmumu -
kuģi, kuri kuģo tikai ostas iekšējos ūdeņos, tehniskās un
palīgflotes kuģi".
Saskaņā ar Noteikumu par ločiem
5.punktu loča pakalpojumus drīkst neizmantot šādi kuģi: "(..)
ostā strādājošie tehniskās flotes un palīgflotes kuģi un (..)
kuģi, kuru kapteinis ir saņēmis (..) sertifikātu par atbrīvošanu
no pienākuma izmantot loča pakalpojumus (Izņēmuma sertifikāts)".
Savukārt minēto noteikumu 46.punktā ir noteikts, ka Izņēmuma
sertifikātu var saņemt, ja kuģa kapteinis - (1) ar konkrēto kuģi
(vai tehniskā ziņā līdzvērtīgu kuģi) ir regulāri (ne retāk, kā
tas noteikts attiecīgās ostas noteikumos) apmeklējis ostu,
izmantojot loča pakalpojumus; (2) pārvalda attiecīgās ostas
kapteiņa sazināšanās valodu; (3) pārzina ostas navigācijas
līdzekļu darbību, sakaru sistēmas, dziļumus un straumes ostā, kā
arī ostas noteikumus. Savukārt Noteikumu par ločiem 47.punktā
noteikts, ka Izņēmuma sertifikāta derīguma termiņš ir viens
gads.
Atbilstoši Noteikumu par ločiem
32.punktam locis sniedz loča pakalpojumu, kuģiem ieejot ostā,
izejot no ostas, pārtauvojoties ostā, noenkurojoties, paceļot
enkuru, kuģu pietauvošanās un attauvošanās laikā pie piestātnēm,
reida mucām un citiem objektiem, atrodoties uz kuģa. Locis sniedz
kuģa kapteinim nepieciešamo informāciju, lai nodrošinātu
kuģošanas drošību (..). Ņemot vērā norādītās loča funkcijas, ir
secināms, ka, ja tiktu izpildītas Rīgas brīvostas prasības
izmantot loča pakalpojumus uz velkoņiem, tad, sniedzot velkoņu
pakalpojumu, loča pakalpojumi būtu jāizmanto gan attiecīgajam
kuģim (izņemot, ja kuģa kapteinis ir saņēmis Izņēmuma
sertifikātu), gan velkonim. Turklāt saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes
un jūras drošības likuma 34.panta pirmajā daļā noteikto kuģa
kapteinis atbild par drošu kuģa navigāciju loča darbības laikā.
Locis veic kuģa kapteiņa padomdevēja funkcijas kuģa manevros,
kuģiem ienākot ostā, izejot no tās vai pārvietojoties tajā.
5.3.6. Saistībā ar Rīgas
brīvostas pārvaldes sniegto informāciju un iepriekš norādīto
tiesību normu regulējumu tika lūgts sniegt viedokli Latvijas
Jūras administrācijai, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas
pārvaldei (turpmāk - Liepājas SEZ pārvalde) un Ventspils
brīvostas pārvaldei.
Saskaņā ar Latvijas Jūras
administrācijas Kuģošanas drošības departamenta 27.01.2009
vēstuli Nr.10-13/1 - "velkonis, kas sniedz pakalpojumus ostas
akvatorijā, ir uzskatāms par palīgflotes kuģi atbilstoši līguma
noteikumiem ar ostas pārvaldi un tam nav saistoši
MK noteikumi Nr.102 "Noteikumi par ločiem". Uz visiem
velkoņiem, ja tie sniedz ostas pakalpojumus ostā, attiecas
konkrētās ostas noteikumi atbilstoši to izmantošanas mērķiem.
Neatkarīgi no velkoņa tehniskajiem parametriem, tā darbību Rīgas
brīvostas akvatorijā reglamentē Rīgas brīvostas noteikumu
43.punkts, kurā noteikts, ka no loča pakalpojumiem tiek atbrīvoti
kuģi, kuru kapteinim ir Izņēmuma sertifikāts, kā arī - saskaņā ar
ostas kapteiņa dienesta attiecīgās komisijas lēmumu - kuģi,
kuri kuģo tikai ostas iekšējos ūdeņos, tehniskās un palīgflotes
kuģi, atbilstoši ostas kapteiņa rīkojumam".
Liepājas SEZ pārvalde un Ventspils
brīvostas pārvalde, atbildot uz jautājumu, vai to ostu velkoņa
pakalpojuma sniedzējiem vai to kapteiņiem ir jāsaņem atļauja vai
licence par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus,
norādīja:
- Liepājas SEZ pārvalde
24.10.2008.vēstulē Nr. 1.-3/R/439.//716. informē, ka velkoņiem,
kas sniedz pakalpojumus Liepājas ostā, nav jāizmanto loča
pakalpojumi.
- Ventspils brīvostas pārvalde
27.10.2008.vēstulē Nr.1-3.1/1859 informē, ka saskaņā ar Ventspils
brīvostas noteikumiem velkoņiem ir noteikts ostas palīgkuģu
statuss un šādiem kuģiem nav nepieciešams izmantot loča
pakalpojumus.
Tādējādi, ņemot vērā iepriekš
norādīto normatīvo regulējumu un sniegtos apsvērumus, Konkurences
padome secina, ka Rīgas brīvostas pārvaldes rīcība, pēc būtības
attiecinot Noteikumos par ločiem noteiktās prasības PKL velkoņu
kapteiņiem, lai varētu kuģot ostā neizmantojot loča pakalpojumus,
nav uzskatāma par objektīvi pamatotu, rada šķēršļus PKL velkoņu
pakalpojumu sniegšanai un kavē vai ierobežo konkurenci Rīgas
brīvostā.
Tāpat Konkurences padome
konstatēja, ka Rīgas brīvostas pārvaldes noteikumos nav noteikta
kārtība, kādā atbilstoši šo noteikumu 43.punktam tiek pieņemts
ostas kapteiņa dienesta attiecīgās komisijas lēmums par to kuģu
atbrīvošanu izmantot loča pakalpojumus, kuri kuģo tikai ostas
iekšējos ūdeņos, tehniskās un palīgflotes kuģus. Līdz ar to Rīgas
brīvostas pārvaldes rīcība šī lēmuma 5.1.apakšpunkta konstatētās
faktiskās situācijas kontekstā, liekot velkoņa MARSS-1 un CASTOR
kapteiņiem iziet trīs mēnešu praktisku apmācību Rīgas brīvostā,
izmantojot loča pakalpojumus, ņemot vērā, ka līdz velkoņa MARSS-1
ienākšanas ostā, šāda prasība netika izvirzīta un piemērota, ir
vērtējama kā Rīgas brīvostas pārvaldes diskriminējoša darbība,
kas bez objektīvi attaisnojoša iemesla neļauj PKL velkoņiem
MARSS-1 un CASTOR uzsākt sniegt velkoņa pakalpojumus.