1Rīgas
2brīvostas pārvaldes iebildumi par lietā Nr.2249/08/05/25
3konstatētajiem pierādījumiem
4Konkurences padomes
5Izpilddirekcija 18.02.2009. vēstulē Nr.350 nosūtīja Rīgas
6brīvostas pārvaldei uzaicinājumu iepazīties ar lietā
7Nr.2249/08/05/25 esošiem pierādījumiem un izteikt viedokli desmit
8dienu laikā no vēstules saņemšanas. Konkurences padome
903.03.2009. saņēma Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvja
1002.03.2009. vēstuli Nr.2-266/22, kurā sniegts viedoklis un
11iebildumi par lietā esošajiem pierādījumiem. Saskaņā ar
12Konkurences likuma 26.panta sesto daļu Konkurences padome
13rakstiski paziņo procesa dalībniekiem, ka ir iegūta informācija,
14kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai. Minētā panta septītā daļa
15nosaka, ka procesa dalībnieki var iepazīties ar lietu, izteikt
16savu viedokli un iesniegt papildu informāciju desmit dienu laikā
17no šā panta sestajā daļā noteiktā paziņojuma saņemšanas brīža.
18Konkurences padome var neņemt vērā informāciju, kas saņemta pēc
19šā termiņa izbeigšanās.
20Administratīvā procesa likuma
2143.panta otrā daļa nosaka "ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena,
22svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, termiņa pēdējā diena
23ir nākamā darba diena". Savukārt Administratīvā procesa likuma
2443.panta ceturtā daļa nosaka, ka "procesuālo darbību, kurai
25beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten
2624, tas uzskatāms par nodotu termiņā. Ja šī darbība jāizpilda
27iestādē (..), termiņu uzskata par izbeigušos tai stundā, kad
28attiecīgā iestāde vai tiesa beidz darbu".
29Rīgas brīvostas pārvalde
30iepriekšminēto uzaicinājumu saņēma 18.02.2009., ko apliecina
31Rīgas brīvostas pārvaldes atzīme uz Konkurences padomes rīcībā
32esošās 18.02.2009. vēstules Nr.350 eksemplāra.
33Ņemot vērā iepriekš norādītās
34Administratīvā procesa likuma normas, Konkurences likumā
35noteiktais desmit dienu termiņš viedokļa un papildu informācijas
36sniegšanai Rīgas brīvostas pārvaldei beidzās 02.03.2009. Rīgas
37brīvostas pārvaldes pilnvarotā pārstāvja vēstule, kas tika
38iesniegta Konkurences padomē personiski, tika saņemta tikai
3903.03.2009., Konkurences padome secina, ka Rīgas brīvostas
40pārvalde ir nokavējusi viedokļa sniegšanas termiņu. Rīgas
41brīvostas pārvaldes pārstāvim 02.03.2009. vēstule Nr.2-266/22
42Konkurences padomē bija jāiesniedz 02.03.2009. līdz pulksten
4317:00. Viedoklis tiktu uzskatīts par iesniegtu laikā, ja arī
44minētā Rīgas brīvostas pārvaldes vēstule pastā (sakaru iestādē)
45būtu nodota 02.03.2009. (pasta zīmogs).
466.1. Rīgas Brīvostas
47pārvalde norāda, ka Konkurences padome Rīgas brīvostas kapteņa
48rīkojumus, kas saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem,
49identificē (vērtē) kā tirgus dalībnieka - Rīgas brīvostas
50pārvaldes darbības. Šāds vērtējums ir nepareizs, ko pamatojam ar
51sekojošu:
52Valsts
53pārvaldes institucionālā sistēma jūrlietās ir noteikta Jūrlietu
54pārvaldes un jūras drošības likumā. Šī likuma "C" sadaļas III
55nodaļā, kas regulē kuģošanas drošības un aizsardzības noteikumus
56ostās, ir noteikts, kādas funkcijas veic ostas kapteinis,
57realizējot valsts pārvaldi jūrlietās. Šī likuma 33.panta pirmajā
58daļā noteikts, ka ostas kapteinis ir ostas pārvaldes amatpersona,
59kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Starptautiskās jūras
60organizācijas normatīvajiem aktiem, Helsinku konvencijas un
61Helsinku komisijas rekomendāciju prasībām organizē un kontrolē
62kuģu satiksmi ostā un ostas pievadceļos, veic kuģošanas drošības
63kontroles funkcijas attiecībā uz kuģu satiksmi ostā, ostas
64akvatorijā, kuģuceļos, piestātnēs un terminālos.
65Likuma par
66ostām 16.pants nosaka, ka kuģu satiksmes operatīvo vadību ostā un
67ostas pievedceļos, kā arī kuģošanas drošības kontroli ostā
68nodrošina ostas kapteinis. Ostas kapteiņa dienesta darbiniekus,
69kuri saistīti ar kuģošanas drošību, pieņem darbā ostas pārvaldē
70pēc attiecīgas sertificēšanas Latvijas Jūras administrācijā.
71Savukārt 17.pantā noteikts, ka ostas kapteiņa rīkojumi, kas
72saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem, ir obligāti visiem
73kuģiem, organizācijām, komercsabiedrībām, kā arī citām
74juridiskajām un fiziskajām personām.
75No augšminētā
76redzams, ka
771) ostas pārvaldēm likums nav
78deleģējis tiesības veikt tās valsts pārvaldes funkcijas
79jūrlietās, kuras ir nodotas ostas kapteiņa kompetencē. Šīs
80funkcijas uz likuma pamata veic ostas kapteinis, pie kam,
81vadoties nevis no attiecīgās ostas pārvaldes norādījumiem, bet
82Latvijas un starptautiskiem normatīviem aktiem;
832) ostas pārvalde ne tikai
84ostas kapteini, bet jebkuru ostas kapteiņa dienesta darbinieku
85pieņem darbā nevis pēc sava ieskata, bet pēc attiecīgas
86sertificēšanas Latvijas Jūras administrācijā;
873) ostas kapteiņa rīkojumi, kas
88saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem, ir obligāti visiem,
89tai skaitā arī pašai ostas pārvaldei.
90Attiecībā uz iepriekš minēto Rīgas
91brīvostas pārvaldes viedokli Konkurences padome savu vērtējumu
92ir devusi šī lēmuma 2.2.apakšpunktā. Konkurences padome uzsver,
93ka normatīvajos aktos (Likuma par ostām 16.panta otrā daļa)
94attiecīgo amatu pretendentiem izvirzītā sertifikācijas prasība ir
95saistīta ar attiecīgo pretendentu zināšanu un prasmju pārbaudi.
96Latvijas Jūras administrācija neieceļ (ne arī atceļ) ostu
97pārvaldēs ne ostas kapteini, ne ostas kapteiņdienesta
98darbiniekus, kā arī tiem nav darba tiesisko attiecību.
99Pats par sevi fakts, ka noteiktas
100ostas kapteiņa funkcijas un pienākumus nosaka Likums par ostām un
101citi normatīvie akti, neizslēdz Rīgas brīvostas pārvaldes
102atbildību par Konkurences likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktā
103dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanu, kas tiek īstenota
104ar tās amatpersonu, kas realizē savu kompetenci šajā lēmumā
105konstatētajā veidā.
1066.2. Rīgas brīvostas
107pārvalde norāda, ka
1081) Rīgas brīvostas pārvaldes
109kompetencē nav izlemt ostas kapteiņa un ostas kapteiņa dienesta
110attiecīgās komisijas vietā jautājumus par atbrīvošanu no
111pienākumu izmantot loča pakalpojumus. Līdz ar to nav pamata
112apgalvot, ka Rīgas brīvostas pārvalde ir izvirzījusi nepamatotu
113prasību velkoņu MARSS-1 kapteiņiem.
114Ņemot vērā šajā lēmumā iepriekš
115secināto, ka no konkurences tiesību viedokļa nav nekāda pamata
116izslēgt Rīgas brīvostas pārvaldes atbildību par tās amatpersonu
117(struktūrvienību) rīcību, šāds Rīgas brīvostas pārvaldes
118arguments ir noraidāms kā nepamatots.
119Rīgas brīvostas pārvaldes, tās
120amatpersonas un PKL sarakste (lēmuma 5.3.1.apakšpunkts) un Rīgas
121brīvostas pārvaldes faktiskā rīcība kopsakarā ar Rīgas brīvostas
122pārvaldes un citu personu lietā sniegto informāciju (lēmuma
1235.3.2., 5.3.4. un 5.3.6.apakšpunkts) pārliecinoši pierāda, ka
124Rīgas brīvostas pārvalde kavēja tās konkurenta saimniecisko
125darbību velkoņu pakalpojumu sniegšanas tirgū Rīgas brīvostā.
126Kā konstatēts lēmuma
1275.3.6.apakšpunktā, Rīgas brīvostas pārvalde nav nodrošinājusi, ka
128saskaņā ar Rīgas brīvostas noteikumu 43.punktu tiek izstrādātas
129prasības un kārtība, kādā kapteiņa dienesta attiecīgā komisija
130pieņem lēmumu par atbrīvojumu izmantot loča pakalpojumus kuģiem,
131kuri kuģo tikai ostas iekšējos ūdeņos, tehniskās un palīgflotes
132kuģiem.
1332) atļauja velkoņa pakalpojumu
134sniegšanai tiek dota noslēdzot līgumu ar attiecīgo
135komercsabiedrību par velkoņa pakalpojumiem Rīgas brīvostā. Ar SIA
136"PKL" šāds līgums ir noslēgts 26.09.2003., un pēc tā darbības
137pagarināšanas ir spēkā līdz 31.12.2010. Līdz ar to nav pamata
138apgalvot, ka Rīgas brīvostas pārvalde neļauj SIA "PKL" sniegt
139velkoņa pakalpojumus Rīgas brīvostā. Tai pat laikā Rīgas
140brīvostas pārvaldei saskaņā ar Likuma par ostām 7.panta otrās
141daļas 5.punktu ir pienākums savas kompetences ietvaros kontrolēt
142ostas komercsabiedrību darbības atbilstību likumiem, Ministru
143kabineta normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas pārvaldes
144nolikumam. Lai pārliecinātos par spēju nodrošināt velkoņa
145pakalpojumus, no SIA "PKL" tika pieprasīti dokumenti, kas to
146apliecina, šajā gadījumā, piemēram, velkoņa īpašuma apliecība,
147kuģošanas spējas apliecība, apdrošināšanas polises u.c. tai
148skaitā dokumentus, kas apliecina tiesības kuģot ostā bez loča.
149Šādas Rīgas brīvostas pārvaldes darbības, izpildot likumā
150noteiktās kontroles funkcijas, nav vērtējamas kā "... darbības,
151neļaujot bez objektīvi attaisnojoša iemesla SIA "PKL" velkoņiem
152MARSS-1 un CASTOR uzsākt sniegt velkoņa pakalpojumus.
153Rīgas brīvostas pārvaldes
154norādītais, ka nav pamata apgalvot, ka tā neļauj SIA "PKL" sniegt
155velkoņa pakalpojumus Rīgas brīvostā, neatbilst lēmuma
156konstatētajai Rīgas brīvostas pārvaldes faktiskajai rīcībai.
157Konkurences padome norāda, ka lēmuma 5.3.apakšpunktā (jo sevišķi,
158Rīgas brīvostas pārvaldes 16.09.2008. vēstulē Nr.1-12/19036
159norādītais (sk. lēmuma 5.3.1. 6) punktu)) tika konstatēts, ka
160Rīgas brīvostas pārvalde sasaista atļaujas izsniegšanu darbības
161uzsākšanai PKL velkonim MARSS-1 ar pārējo PKL jau ostā strādājošo
162velkoņu dokumentu iesniegšanu. Turklāt arī pēc pieprasīto
163dokumentu saņemšanas Rīgas brīvostas pārvalde pieprasa jaunus
164velkoņa MARSS-1 dokumentus.
1656.3. Rīgas brīvostas
166pārvalde 17.03.2009. tikšanās laikā ar Konkurences padomi
167iesniedza papildu argumentus un apsvērumus par lietā
168Nr.2249/08/05/25 esošajiem faktiem un pierādījumiem (Rīgas
169brīvostas pārvaldes 17.03.2009. vēstule Nr.1-09/533).
170Rīgas
171brīvostas pārvalde ir jau vairākkārt sniegusi Konkurences padomei
172paskaidrojumus, ka lēmumi, kuri ierobežo SIA "PKL" rīcībā esošo
173velkoņu MARSS-1 un CASTOR izmantošanas iespējas pakalpojumu
174sniegšanai Rīgas brīvostā (Rīkojums Nr.21 un Rīkojums Nr.22), ir
175pieņēmis Rīgas brīvostas kapteinis. Šādai kapteiņa rīcībai nav
176ekonomiskas motivācijas, tā ir balstīta tikai un vienīgi uz
177drošas kuģošanas apsvērumiem Rīgas brīvostā. Ostas kapteinis ir
178neatkarīga, neitrāla persona, kuras rīkojumi ir saistoši visām
179personām attiecīgajā ostā. Tas pierāda, ka ostas kapteinis nav
180darbinieks klasiskā izpratnē, un līdz ar to viņš nav
181identificējams ar darba devēju, jo savu dienesta pienākumu
182pildīšanā nav pakļauts Rīgas brīvostas pārvaldes vadībai. Rīgas
183brīvostas kapteinis nav iesaistīts preču realizācijā vai
184pakalpojumu sniegšanā vai jebkādā citā ekonomiskā aktivitātē,
185tādēļ nevar tikt atzīts par tirgus dalībnieku. Ostas kapteiņa
186rīcība ir pielīdzināma tādām profesijām kā drošības dispečeri
187lidostās, dzelzceļā, ceļu satiksmē u.tml. Minēto profesiju
188pārstāvju pieņemtie lēmumi vai rīkojumi par drošības noteikumiem
189ietekmē tirgus dalībniekus, attiecas uz tiem. Ostas kapteinis var
190pieņemt vairākus lēmumus, kas tirgus dalībniekiem var nodrīt
191milzīgus ekonomiskus zaudējumus (ostas kapteinis var veikt kuģa
192aizturēšanu, ostā stāvoša kuģa izsūtīšanu jūrā vai pārvietošanu,
193noteikt maksimāli pieļaujamos kuģu izmērus - atsevišķos ostas
194rajonos, ostas kuģu ceļu, reidu un apgriešanās baseinu izmērus,
195jebkuram kuģim dot rīkojumu par loča pakalpojumu obligātu
196izmantošanu, uzlikt administratīvu sodu, u.tml.), bet šādā
197gadījumā tie nevar tikt uzskatīti par atteikšanos noslēgt
198darījumus Konkurences likuma 13.panta izpratnē.
199Savu vērtējumu par Rīgas brīvostas
200pārvaldes atbildību par tās pieļauto konkurences tiesību
201pārkāpumu, kuru īstenojusi tās amatpersona vai struktūrvienība,
202Konkurences padome jau ir sniegusi lēmuma 2.2. un
2036.1.apakšpunktā.
204Turklāt jānorāda, ka Rīgas
205brīvostas pārvaldes nolikuma 7.sadaļas "Brīvosta pārvaldnieka
206tiesības un pienākumi" 7.3.5.apakšpunkts nosaka, ka brīvostas
207pārvaldniekam ir pienākums atbilstoši savai kompetencei
208nodrošināt ostā kuģošanu un tās drošību, organizēt ostā ziemas
209navigāciju, un 7.4.13.apakšpunkts nosaka, ka brīvostas
210pārvaldniekam ir tiesības izdot rīkojumus atbilstoši savai
211kompetencei. Saskaņā ar Likuma par ostām 17.panta pirmo un otro
212daļu noteikts, ka ostas kapteiņa funkcijas, tiesības un
213pienākumus nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums,
214Likums par ostām un citi normatīvie akti, kā arī, ka ostas
215kapteiņa rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem,
216ir obligāti visiem kuģiem, organizācijām, komercsabiedrībām, kā
217arī citām juridiskām un fiziskajām personām. Savukārt Rīgas
218brīvostas pārvaldes izstrādātā Rīgas brīvostas kapteiņa amata
219apraksta 13.punktā ir noteikts, ka darbiniekam ir pienākums "(..)
220sniegt priekšlikumus kuģošanas drošības jomā, jūrniecības
221normatīvo dokumentu izstrādāšanā". Attiecīgi Konkurences padome
222secina, ka saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes nolikumu (lēmuma
2232.2.apakšpunkts) Rīgas brīvostas pārvaldnieka kompetencē ir
224izvērtēt pasākumus, kas tiek veikti, pamatojoties uz kuģošanas
225drošības apsvērumiem. No iepriekš minētā arī izriet, ka līdztekus
226normatīvajos aktos noteiktajām ostas kapteiņa pilnvarām Rīgas
227brīvostas pārvalde ir tiesīga izvirzīt pārraudzības prasības, kas
228nodrošina darba devēja un darbinieka tiesiskās attiecības.
229Jau iepriekš4
230Konkurences padome ir secinājusi, ka "(..) ostas pārvaldes (vai
231attiecīgo amatpersonu) darbība, nodrošinot kuģošanas drošību
232ostā, ir uzskatāma par publisko funkciju pēc būtības". Tomēr,
233izvērtējot konkrētās situācijas apstākļus (lēmuma 5.1. un
2345.2.apakšpunkts), Konkurences padome ir secinājusi, ka Rīkojumu
235Nr.21 un Nr.22 izdošanas konteksts, secība un īstenošana tieši
236liecina par konkurenta saimnieciskās darbības ierobežošanu un
237kavēšanu velkoņu pakalpojumu sniegšanas tirgū par labu Rīgas
238brīvostas pārvaldei. Ar minēto rīkojumu palīdzību ostas kapteinis
239ir nodrošinājis Rīgas brīvostas pārvaldei, kas arī ir uzsākusi
240sniegt velkoņu pakalpojumus, izdevīgākus apstākļus un
241labvēlīgākus nosacījumus velkoņu pakalpojuma sniegšanā, nekā tie
242ir tās konkurentam. Ņemot vērā, ka ostas kapteinis ir darba
243tiesiskās attiecībās ar Rīgas brīvostas pārvaldi, secināms, ka
244ostas kapteiņa izdotie rīkojumi ir par labu tā darba devēja
245saimnieciskajām interesēm.
246Dominējošā stāvoklī esoša tirgus
247dalībnieka atbildība ietver arī atbildību par tās amatpersonu
248rīcību, ja tā šķietami saistīta ar likumā noteikto funkciju
249realizāciju, kas rada konkurences ierobežošanu vai kavēšanu.
2506.4. Rīgas brīvostas
251pārvalde 20.03.2009.vēstulē Nr.1-09/569 informē Konkurences
252padomi, ka Rīgas brīvostas pārvaldes valde, iepazīstoties ar
253Konkurences padomes 18.02.2009. vēstulē Nr.350 (Par uzaicinājumu
254iepazīties ar lietā Nr.2249/08/05/25 "Par Konkurences likuma
25513.panta pirmās daļas ģenerālklauzulā un 13.panta pirmās daļas
2561.punktā noteikto aizliegumu pārkāpumu Rīgas brīvostas pārvaldes
257darbībās") un 18.03.2009. vēstulē Nr.547 sniegto informāciju
258nolēma (19.03.2009. lēmums Nr.26, Prot.Nr.3., p.1) līdz
25930.04.2009. pārtraukt velkoņu pakalpojumu sniegšanu Rīgas
260brīvostā un iznomāt velkoņus SANTA un STELLA komercsabiedrībai,
261ar kuru tiks noslēgts līgums par velkoņu pakalpojumu sniegšanu,
262tādējādi nodalot velkoņa pakalpojumu sniegšanu no pārējām Rīgas
263brīvostas pārvaldes funkcijām. Līdz ar to, Rīgas brīvostas
264pārvalde uzskata, ka tā ir rakstveidā apņēmusies pildīt tiesisku
265pienākumu, kas novērš iespējamu konkurences kavēšanu,
266ierobežošanu vai deformēšanu velkoņu pakalpojumu tirgū Rīgas
267brīvostā atbilstoši Konkurences likuma 27.2 panta
268otrās daļas noteikumiem.
269Tāpat Rīgas
270brīvostas pārvalde norāda, ka Rīgas brīvostas pārvaldei
271normatīvos aktos nav noteiktas tiesības atcelt kapteiņa
272rīkojumus, kas izdoti organizējot un kontrolējot kuģu satiksmi
273ostā un ostas pievadceļos, veicot kuģošanas kontroles funkcijas
274attiecībā uz kuģu satiksmi ostā, ostas akvatorijā, kuģu ceļos,
275piestātnēs un terminālos.
276Ņemot vērā
277augšminēto un vadoties no Konkurences likuma 27.2
278panta otrās daļas noteikumiem, Rīgas brīvostas pārvalde lūdz
279izbeigt lietas izpēti.
280Atbilstoši Konkurences likuma
28127.2 panta pirmajai un otrajai daļai Konkurences
282padome lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu pieņem šā panta
283otrajā daļā un administratīvā procesa likumā noteiktajos
284gadījumos. Lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu var pieņemt, ja
285tirgus dalībnieks rakstveidā apņemas pildīt noteiktus tiesiskos
286pienākumus, kas novērš konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai
287noformēšanu, un, Konkurences padome, izvērtējusi lietas faktiskos
288un tiesiskos apstākļus, uzskata to par lietderīgu.
289Konkurences padome, izvērtējot
290Rīgas brīvostas pārvaldes piedāvāto tiesisko pienākumu šajā
291lēmumā konstatēto faktisko un tiesisko apstākļu kontekstā,
292uzskata, ka nav lietderīgi pieņemt lēmumu par lietas izpētes
293izbeigšanu.
294Rīgas brīvostas pārvaldes
295piedāvātais tiesiskais pienākums nenovērš no Rīgas brīvostas
296pārvaldes Kuģošanas departamenta ostas kapteiņa izdotā Rīkojuma
297Nr.21 un Nr.22 īstenošanas izrietošās negatīvās sekas
298konkurencei, kas konstatētas šī lēmuma 5.1. un 5.2.apakšpunktā.
299Tāpat šāds tiesiskais pienākums nenovērš no lēmuma
3005.3.apakšpunktā aprakstītās Rīgas brīvostas pārvaldes rīcības
301rezultātā radušās sekas, kā arī šādas rīcības atkārtošanos.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.