Vairogs6. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Rīgas
brīvostas pārvaldes iebildumi par lietā Nr.2249/08/05/25
konstatētajiem pierādījumiem
Konkurences padomes
Izpilddirekcija 18.02.2009. vēstulē Nr.350 nosūtīja Rīgas
brīvostas pārvaldei uzaicinājumu iepazīties ar lietā
Nr.2249/08/05/25 esošiem pierādījumiem un izteikt viedokli desmit
dienu laikā no vēstules saņemšanas. Konkurences padome
03.03.2009. saņēma Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvja
02.03.2009. vēstuli Nr.2-266/22, kurā sniegts viedoklis un
iebildumi par lietā esošajiem pierādījumiem. Saskaņā ar
Konkurences likuma 26.panta sesto daļu Konkurences padome
rakstiski paziņo procesa dalībniekiem, ka ir iegūta informācija,
kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai. Minētā panta septītā daļa
nosaka, ka procesa dalībnieki var iepazīties ar lietu, izteikt
savu viedokli un iesniegt papildu informāciju desmit dienu laikā
no šā panta sestajā daļā noteiktā paziņojuma saņemšanas brīža.
Konkurences padome var neņemt vērā informāciju, kas saņemta pēc
šā termiņa izbeigšanās.
Administratīvā procesa likuma
43.panta otrā daļa nosaka "ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena,
svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, termiņa pēdējā diena
ir nākamā darba diena". Savukārt Administratīvā procesa likuma
43.panta ceturtā daļa nosaka, ka "procesuālo darbību, kurai
beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten
24, tas uzskatāms par nodotu termiņā. Ja šī darbība jāizpilda
iestādē (..), termiņu uzskata par izbeigušos tai stundā, kad
attiecīgā iestāde vai tiesa beidz darbu".
Rīgas brīvostas pārvalde
iepriekšminēto uzaicinājumu saņēma 18.02.2009., ko apliecina
Rīgas brīvostas pārvaldes atzīme uz Konkurences padomes rīcībā
esošās 18.02.2009. vēstules Nr.350 eksemplāra.
Ņemot vērā iepriekš norādītās
Administratīvā procesa likuma normas, Konkurences likumā
noteiktais desmit dienu termiņš viedokļa un papildu informācijas
sniegšanai Rīgas brīvostas pārvaldei beidzās 02.03.2009. Rīgas
brīvostas pārvaldes pilnvarotā pārstāvja vēstule, kas tika
iesniegta Konkurences padomē personiski, tika saņemta tikai
03.03.2009., Konkurences padome secina, ka Rīgas brīvostas
pārvalde ir nokavējusi viedokļa sniegšanas termiņu. Rīgas
brīvostas pārvaldes pārstāvim 02.03.2009. vēstule Nr.2-266/22
Konkurences padomē bija jāiesniedz 02.03.2009. līdz pulksten
17:00. Viedoklis tiktu uzskatīts par iesniegtu laikā, ja arī
minētā Rīgas brīvostas pārvaldes vēstule pastā (sakaru iestādē)
būtu nodota 02.03.2009. (pasta zīmogs).
6.1. Rīgas Brīvostas
pārvalde norāda, ka Konkurences padome Rīgas brīvostas kapteņa
rīkojumus, kas saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem,
identificē (vērtē) kā tirgus dalībnieka - Rīgas brīvostas
pārvaldes darbības. Šāds vērtējums ir nepareizs, ko pamatojam ar
sekojošu:
Valsts
pārvaldes institucionālā sistēma jūrlietās ir noteikta Jūrlietu
pārvaldes un jūras drošības likumā. Šī likuma "C" sadaļas III
nodaļā, kas regulē kuģošanas drošības un aizsardzības noteikumus
ostās, ir noteikts, kādas funkcijas veic ostas kapteinis,
realizējot valsts pārvaldi jūrlietās. Šī likuma 33.panta pirmajā
daļā noteikts, ka ostas kapteinis ir ostas pārvaldes amatpersona,
kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Starptautiskās jūras
organizācijas normatīvajiem aktiem, Helsinku konvencijas un
Helsinku komisijas rekomendāciju prasībām organizē un kontrolē
kuģu satiksmi ostā un ostas pievadceļos, veic kuģošanas drošības
kontroles funkcijas attiecībā uz kuģu satiksmi ostā, ostas
akvatorijā, kuģuceļos, piestātnēs un terminālos.
Likuma par
ostām 16.pants nosaka, ka kuģu satiksmes operatīvo vadību ostā un
ostas pievedceļos, kā arī kuģošanas drošības kontroli ostā
nodrošina ostas kapteinis. Ostas kapteiņa dienesta darbiniekus,
kuri saistīti ar kuģošanas drošību, pieņem darbā ostas pārvaldē
pēc attiecīgas sertificēšanas Latvijas Jūras administrācijā.
Savukārt 17.pantā noteikts, ka ostas kapteiņa rīkojumi, kas
saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem, ir obligāti visiem
kuģiem, organizācijām, komercsabiedrībām, kā arī citām
juridiskajām un fiziskajām personām.
No augšminētā
redzams, ka
1) ostas pārvaldēm likums nav
deleģējis tiesības veikt tās valsts pārvaldes funkcijas
jūrlietās, kuras ir nodotas ostas kapteiņa kompetencē. Šīs
funkcijas uz likuma pamata veic ostas kapteinis, pie kam,
vadoties nevis no attiecīgās ostas pārvaldes norādījumiem, bet
Latvijas un starptautiskiem normatīviem aktiem;
2) ostas pārvalde ne tikai
ostas kapteini, bet jebkuru ostas kapteiņa dienesta darbinieku
pieņem darbā nevis pēc sava ieskata, bet pēc attiecīgas
sertificēšanas Latvijas Jūras administrācijā;
3) ostas kapteiņa rīkojumi, kas
saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem, ir obligāti visiem,
tai skaitā arī pašai ostas pārvaldei.
Attiecībā uz iepriekš minēto Rīgas
brīvostas pārvaldes viedokli Konkurences padome savu vērtējumu
ir devusi šī lēmuma 2.2.apakšpunktā. Konkurences padome uzsver,
ka normatīvajos aktos (Likuma par ostām 16.panta otrā daļa)
attiecīgo amatu pretendentiem izvirzītā sertifikācijas prasība ir
saistīta ar attiecīgo pretendentu zināšanu un prasmju pārbaudi.
Latvijas Jūras administrācija neieceļ (ne arī atceļ) ostu
pārvaldēs ne ostas kapteini, ne ostas kapteiņdienesta
darbiniekus, kā arī tiem nav darba tiesisko attiecību.
Pats par sevi fakts, ka noteiktas
ostas kapteiņa funkcijas un pienākumus nosaka Likums par ostām un
citi normatīvie akti, neizslēdz Rīgas brīvostas pārvaldes
atbildību par Konkurences likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktā
dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanu, kas tiek īstenota
ar tās amatpersonu, kas realizē savu kompetenci šajā lēmumā
konstatētajā veidā.
6.2. Rīgas brīvostas
pārvalde norāda, ka
1) Rīgas brīvostas pārvaldes
kompetencē nav izlemt ostas kapteiņa un ostas kapteiņa dienesta
attiecīgās komisijas vietā jautājumus par atbrīvošanu no
pienākumu izmantot loča pakalpojumus. Līdz ar to nav pamata
apgalvot, ka Rīgas brīvostas pārvalde ir izvirzījusi nepamatotu
prasību velkoņu MARSS-1 kapteiņiem.
Ņemot vērā šajā lēmumā iepriekš
secināto, ka no konkurences tiesību viedokļa nav nekāda pamata
izslēgt Rīgas brīvostas pārvaldes atbildību par tās amatpersonu
(struktūrvienību) rīcību, šāds Rīgas brīvostas pārvaldes
arguments ir noraidāms kā nepamatots.
Rīgas brīvostas pārvaldes, tās
amatpersonas un PKL sarakste (lēmuma 5.3.1.apakšpunkts) un Rīgas
brīvostas pārvaldes faktiskā rīcība kopsakarā ar Rīgas brīvostas
pārvaldes un citu personu lietā sniegto informāciju (lēmuma
5.3.2., 5.3.4. un 5.3.6.apakšpunkts) pārliecinoši pierāda, ka
Rīgas brīvostas pārvalde kavēja tās konkurenta saimniecisko
darbību velkoņu pakalpojumu sniegšanas tirgū Rīgas brīvostā.
Kā konstatēts lēmuma
5.3.6.apakšpunktā, Rīgas brīvostas pārvalde nav nodrošinājusi, ka
saskaņā ar Rīgas brīvostas noteikumu 43.punktu tiek izstrādātas
prasības un kārtība, kādā kapteiņa dienesta attiecīgā komisija
pieņem lēmumu par atbrīvojumu izmantot loča pakalpojumus kuģiem,
kuri kuģo tikai ostas iekšējos ūdeņos, tehniskās un palīgflotes
kuģiem.
2) atļauja velkoņa pakalpojumu
sniegšanai tiek dota noslēdzot līgumu ar attiecīgo
komercsabiedrību par velkoņa pakalpojumiem Rīgas brīvostā. Ar SIA
"PKL" šāds līgums ir noslēgts 26.09.2003., un pēc tā darbības
pagarināšanas ir spēkā līdz 31.12.2010. Līdz ar to nav pamata
apgalvot, ka Rīgas brīvostas pārvalde neļauj SIA "PKL" sniegt
velkoņa pakalpojumus Rīgas brīvostā. Tai pat laikā Rīgas
brīvostas pārvaldei saskaņā ar Likuma par ostām 7.panta otrās
daļas 5.punktu ir pienākums savas kompetences ietvaros kontrolēt
ostas komercsabiedrību darbības atbilstību likumiem, Ministru
kabineta normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas pārvaldes
nolikumam. Lai pārliecinātos par spēju nodrošināt velkoņa
pakalpojumus, no SIA "PKL" tika pieprasīti dokumenti, kas to
apliecina, šajā gadījumā, piemēram, velkoņa īpašuma apliecība,
kuģošanas spējas apliecība, apdrošināšanas polises u.c. tai
skaitā dokumentus, kas apliecina tiesības kuģot ostā bez loča.
Šādas Rīgas brīvostas pārvaldes darbības, izpildot likumā
noteiktās kontroles funkcijas, nav vērtējamas kā "... darbības,
neļaujot bez objektīvi attaisnojoša iemesla SIA "PKL" velkoņiem
MARSS-1 un CASTOR uzsākt sniegt velkoņa pakalpojumus.
Rīgas brīvostas pārvaldes
norādītais, ka nav pamata apgalvot, ka tā neļauj SIA "PKL" sniegt
velkoņa pakalpojumus Rīgas brīvostā, neatbilst lēmuma
konstatētajai Rīgas brīvostas pārvaldes faktiskajai rīcībai.
Konkurences padome norāda, ka lēmuma 5.3.apakšpunktā (jo sevišķi,
Rīgas brīvostas pārvaldes 16.09.2008. vēstulē Nr.1-12/19036
norādītais (sk. lēmuma 5.3.1. 6) punktu)) tika konstatēts, ka
Rīgas brīvostas pārvalde sasaista atļaujas izsniegšanu darbības
uzsākšanai PKL velkonim MARSS-1 ar pārējo PKL jau ostā strādājošo
velkoņu dokumentu iesniegšanu. Turklāt arī pēc pieprasīto
dokumentu saņemšanas Rīgas brīvostas pārvalde pieprasa jaunus
velkoņa MARSS-1 dokumentus.
6.3. Rīgas brīvostas
pārvalde 17.03.2009. tikšanās laikā ar Konkurences padomi
iesniedza papildu argumentus un apsvērumus par lietā
Nr.2249/08/05/25 esošajiem faktiem un pierādījumiem (Rīgas
brīvostas pārvaldes 17.03.2009. vēstule Nr.1-09/533).
Rīgas
brīvostas pārvalde ir jau vairākkārt sniegusi Konkurences padomei
paskaidrojumus, ka lēmumi, kuri ierobežo SIA "PKL" rīcībā esošo
velkoņu MARSS-1 un CASTOR izmantošanas iespējas pakalpojumu
sniegšanai Rīgas brīvostā (Rīkojums Nr.21 un Rīkojums Nr.22), ir
pieņēmis Rīgas brīvostas kapteinis. Šādai kapteiņa rīcībai nav
ekonomiskas motivācijas, tā ir balstīta tikai un vienīgi uz
drošas kuģošanas apsvērumiem Rīgas brīvostā. Ostas kapteinis ir
neatkarīga, neitrāla persona, kuras rīkojumi ir saistoši visām
personām attiecīgajā ostā. Tas pierāda, ka ostas kapteinis nav
darbinieks klasiskā izpratnē, un līdz ar to viņš nav
identificējams ar darba devēju, jo savu dienesta pienākumu
pildīšanā nav pakļauts Rīgas brīvostas pārvaldes vadībai. Rīgas
brīvostas kapteinis nav iesaistīts preču realizācijā vai
pakalpojumu sniegšanā vai jebkādā citā ekonomiskā aktivitātē,
tādēļ nevar tikt atzīts par tirgus dalībnieku. Ostas kapteiņa
rīcība ir pielīdzināma tādām profesijām kā drošības dispečeri
lidostās, dzelzceļā, ceļu satiksmē u.tml. Minēto profesiju
pārstāvju pieņemtie lēmumi vai rīkojumi par drošības noteikumiem
ietekmē tirgus dalībniekus, attiecas uz tiem. Ostas kapteinis var
pieņemt vairākus lēmumus, kas tirgus dalībniekiem var nodrīt
milzīgus ekonomiskus zaudējumus (ostas kapteinis var veikt kuģa
aizturēšanu, ostā stāvoša kuģa izsūtīšanu jūrā vai pārvietošanu,
noteikt maksimāli pieļaujamos kuģu izmērus - atsevišķos ostas
rajonos, ostas kuģu ceļu, reidu un apgriešanās baseinu izmērus,
jebkuram kuģim dot rīkojumu par loča pakalpojumu obligātu
izmantošanu, uzlikt administratīvu sodu, u.tml.), bet šādā
gadījumā tie nevar tikt uzskatīti par atteikšanos noslēgt
darījumus Konkurences likuma 13.panta izpratnē.
Savu vērtējumu par Rīgas brīvostas
pārvaldes atbildību par tās pieļauto konkurences tiesību
pārkāpumu, kuru īstenojusi tās amatpersona vai struktūrvienība,
Konkurences padome jau ir sniegusi lēmuma 2.2. un
6.1.apakšpunktā.
Turklāt jānorāda, ka Rīgas
brīvostas pārvaldes nolikuma 7.sadaļas "Brīvosta pārvaldnieka
tiesības un pienākumi" 7.3.5.apakšpunkts nosaka, ka brīvostas
pārvaldniekam ir pienākums atbilstoši savai kompetencei
nodrošināt ostā kuģošanu un tās drošību, organizēt ostā ziemas
navigāciju, un 7.4.13.apakšpunkts nosaka, ka brīvostas
pārvaldniekam ir tiesības izdot rīkojumus atbilstoši savai
kompetencei. Saskaņā ar Likuma par ostām 17.panta pirmo un otro
daļu noteikts, ka ostas kapteiņa funkcijas, tiesības un
pienākumus nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums,
Likums par ostām un citi normatīvie akti, kā arī, ka ostas
kapteiņa rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem,
ir obligāti visiem kuģiem, organizācijām, komercsabiedrībām, kā
arī citām juridiskām un fiziskajām personām. Savukārt Rīgas
brīvostas pārvaldes izstrādātā Rīgas brīvostas kapteiņa amata
apraksta 13.punktā ir noteikts, ka darbiniekam ir pienākums "(..)
sniegt priekšlikumus kuģošanas drošības jomā, jūrniecības
normatīvo dokumentu izstrādāšanā". Attiecīgi Konkurences padome
secina, ka saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes nolikumu (lēmuma
2.2.apakšpunkts) Rīgas brīvostas pārvaldnieka kompetencē ir
izvērtēt pasākumus, kas tiek veikti, pamatojoties uz kuģošanas
drošības apsvērumiem. No iepriekš minētā arī izriet, ka līdztekus
normatīvajos aktos noteiktajām ostas kapteiņa pilnvarām Rīgas
brīvostas pārvalde ir tiesīga izvirzīt pārraudzības prasības, kas
nodrošina darba devēja un darbinieka tiesiskās attiecības.
Jau iepriekš4
Konkurences padome ir secinājusi, ka "(..) ostas pārvaldes (vai
attiecīgo amatpersonu) darbība, nodrošinot kuģošanas drošību
ostā, ir uzskatāma par publisko funkciju pēc būtības". Tomēr,
izvērtējot konkrētās situācijas apstākļus (lēmuma 5.1. un
5.2.apakšpunkts), Konkurences padome ir secinājusi, ka Rīkojumu
Nr.21 un Nr.22 izdošanas konteksts, secība un īstenošana tieši
liecina par konkurenta saimnieciskās darbības ierobežošanu un
kavēšanu velkoņu pakalpojumu sniegšanas tirgū par labu Rīgas
brīvostas pārvaldei. Ar minēto rīkojumu palīdzību ostas kapteinis
ir nodrošinājis Rīgas brīvostas pārvaldei, kas arī ir uzsākusi
sniegt velkoņu pakalpojumus, izdevīgākus apstākļus un
labvēlīgākus nosacījumus velkoņu pakalpojuma sniegšanā, nekā tie
ir tās konkurentam. Ņemot vērā, ka ostas kapteinis ir darba
tiesiskās attiecībās ar Rīgas brīvostas pārvaldi, secināms, ka
ostas kapteiņa izdotie rīkojumi ir par labu tā darba devēja
saimnieciskajām interesēm.
Dominējošā stāvoklī esoša tirgus
dalībnieka atbildība ietver arī atbildību par tās amatpersonu
rīcību, ja tā šķietami saistīta ar likumā noteikto funkciju
realizāciju, kas rada konkurences ierobežošanu vai kavēšanu.
6.4. Rīgas brīvostas
pārvalde 20.03.2009.vēstulē Nr.1-09/569 informē Konkurences
padomi, ka Rīgas brīvostas pārvaldes valde, iepazīstoties ar
Konkurences padomes 18.02.2009. vēstulē Nr.350 (Par uzaicinājumu
iepazīties ar lietā Nr.2249/08/05/25 "Par Konkurences likuma
13.panta pirmās daļas ģenerālklauzulā un 13.panta pirmās daļas
1.punktā noteikto aizliegumu pārkāpumu Rīgas brīvostas pārvaldes
darbībās") un 18.03.2009. vēstulē Nr.547 sniegto informāciju
nolēma (19.03.2009. lēmums Nr.26, Prot.Nr.3., p.1) līdz
30.04.2009. pārtraukt velkoņu pakalpojumu sniegšanu Rīgas
brīvostā un iznomāt velkoņus SANTA un STELLA komercsabiedrībai,
ar kuru tiks noslēgts līgums par velkoņu pakalpojumu sniegšanu,
tādējādi nodalot velkoņa pakalpojumu sniegšanu no pārējām Rīgas
brīvostas pārvaldes funkcijām. Līdz ar to, Rīgas brīvostas
pārvalde uzskata, ka tā ir rakstveidā apņēmusies pildīt tiesisku
pienākumu, kas novērš iespējamu konkurences kavēšanu,
ierobežošanu vai deformēšanu velkoņu pakalpojumu tirgū Rīgas
brīvostā atbilstoši Konkurences likuma 27.2 panta
otrās daļas noteikumiem.
Tāpat Rīgas
brīvostas pārvalde norāda, ka Rīgas brīvostas pārvaldei
normatīvos aktos nav noteiktas tiesības atcelt kapteiņa
rīkojumus, kas izdoti organizējot un kontrolējot kuģu satiksmi
ostā un ostas pievadceļos, veicot kuģošanas kontroles funkcijas
attiecībā uz kuģu satiksmi ostā, ostas akvatorijā, kuģu ceļos,
piestātnēs un terminālos.
Ņemot vērā
augšminēto un vadoties no Konkurences likuma 27.2
panta otrās daļas noteikumiem, Rīgas brīvostas pārvalde lūdz
izbeigt lietas izpēti.
Atbilstoši Konkurences likuma
27.2 panta pirmajai un otrajai daļai Konkurences
padome lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu pieņem šā panta
otrajā daļā un administratīvā procesa likumā noteiktajos
gadījumos. Lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu var pieņemt, ja
tirgus dalībnieks rakstveidā apņemas pildīt noteiktus tiesiskos
pienākumus, kas novērš konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai
noformēšanu, un, Konkurences padome, izvērtējusi lietas faktiskos
un tiesiskos apstākļus, uzskata to par lietderīgu.
Konkurences padome, izvērtējot
Rīgas brīvostas pārvaldes piedāvāto tiesisko pienākumu šajā
lēmumā konstatēto faktisko un tiesisko apstākļu kontekstā,
uzskata, ka nav lietderīgi pieņemt lēmumu par lietas izpētes
izbeigšanu.
Rīgas brīvostas pārvaldes
piedāvātais tiesiskais pienākums nenovērš no Rīgas brīvostas
pārvaldes Kuģošanas departamenta ostas kapteiņa izdotā Rīkojuma
Nr.21 un Nr.22 īstenošanas izrietošās negatīvās sekas
konkurencei, kas konstatētas šī lēmuma 5.1. un 5.2.apakšpunktā.
Tāpat šāds tiesiskais pienākums nenovērš no lēmuma
5.3.apakšpunktā aprakstītās Rīgas brīvostas pārvaldes rīcības
rezultātā radušās sekas, kā arī šādas rīcības atkārtošanos.