JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats

Likuma teksts

5. pantsViss likums

1Konkurences likuma 13.panta

2pirmās daļas 4.punkta pārkāpums

35.1.

4Vienošanās starp SIA "Dubultu šķelda" un SIA

5"Jūrmalas siltums"

6Starp SIA "Jūrmalas siltums" kā Operatoru un SIA

7"Dubultu šķelda" kā Piegādātāju 2008.gada 17.decembrī

8noslēgts līgums Nr.7 "Par siltumenerģijas piegādi".

92010.gada 8.janvārī starp abām pusēm noslēgta papildu vienošanās

10kā līguma Pielikums Nr.5 "Vienošanās par SIA "Dubultu

11šķelda" siltumenerģijas tarifa samazinājumu 2010.gadam, lai

12segtu SIA "Jūrmalas siltums" zaudējumus, kas tai rodas,

13pārejot no 7. uz 6.dabasgāzes patēriņa grupu" (turpmāk -

14Vienošanās).

15Konkurences padome izvērtēja Vienošanā iekļauto nosacījumu

16pamatotību, lai noskaidrotu vai SIA "Jūrmalas siltums"

17rīcība, samazinot SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas

18iepirkuma tarifu, neatbilst Konkurences likuma 13.panta pirmās

19daļas 4.punktā noteiktā pārkāpuma tiesiskajam sastāvam.

20Vienošanās saturā ir plaši izklāstīts SIA "Jūrmalas

21siltums" saražotās siltumenerģijas sadārdzinājuma pamatojums

22- izdevumu pieauguma (gāzes augstāka iepirkuma cena, mainoties

23iepirktajam gāzes apjomam) pārsvars pār ieguvumiem, kas rodas

24iepērkot siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda" (gāzes

25akcīzes nodokļa samazinājums, nepieciešamo siltumnīcefekta gāzu

26emisijas kvotu samazinājums), kā arī šī sadārdzinājuma

27attiecināšana uz SIA "Dubultu šķelda" piedāvāto

28iepirkuma tarifu to samazinot:

291) pēc SIA "Jūrmalas siltums" aprēķiniem un

30prognozēm kopējais saražotais siltumenerģijas daudzums 2010.gadā

31bija paredzēts 170339 MWh apmērā (Vienošanās 2.punkts);

322) visu apjomu saražojot tikai SIA "Jūrmalas

33siltums" apkures katlos, būtu nepieciešams iepirkt 20100

34tūkst.nm3, un šāds apjoms atbilst AS "Latvijas

35gāze" noteiktajam 7.lietotāju grupas apjomam (no 20000

36tūkst.nm3 līdz 100000 tūkst.nm3 ), kas

37Vienošanās noslēgšanas brīdī SIA "Jūrmalas siltums"

38nodrošinātu dabasgāzes iepirkuma tarifu 149,85

39LVL/tūkst.nm3 (bez PVN);

403) savukārt Vienošanās 1.punkts paredz, ka 2010.gada SIA

41"Dubultu šķelda" plānotais saražotais siltumenerģijas

42apjoms ir 30000MWh. Ņemot vērā, ka SIA "Dubultu šķelda"

43ražošanā kā kurināmo izmanto šķeldu, kopējais SIA "Jūrmalas

44siltums" nepieciešamais dabasgāzes apjoms samazinās līdz

4516560 tūkst.nm3, kas nodrošina 140339 MWh siltumenerģijas apjoma

46saražošanu (170339 MWh - 30000 MWh = 140339 MWh), tādējādi šāds

47dabasgāzes apjoms atbilst tikai 6.lietotāju grupas apjomam (no

4812600 tūkst.nm3 līdz 20000 tūkst.nm3 ), kas

49Vienošanās noslēgšanas brīdī SIA "Jūrmalas siltums"

50nodrošinātu dabasgāzes iepirkuma tarifu 156,71

51LVL/tūkst.nm3 (bez PVN);

524) starpība starp dabasgāzes iepirkuma cenu 7. un 6.dabasgāzes

53patēriņa grupām ir 6,86LVL par 1000 nm3 gāzes

54(Vienošanās 3.punkts), un šo cenu starpību minētajā Vienošanā SIA

55"Jūrmalas siltums" attiecina uz iepirkuma cenu

56siltumenerģijai no SIA "Dubultu šķelda";

575) SIA "Jūrmalas siltums" aprēķina savu izmaksu

58pieaugumu (pieaugums rodas no gāzes iepirkuma cenu starpības, kas

59reizināta ar nepieciešamo gāzes apjomu 2010.gadam 140339 MWh

60siltumenerģijas saražošanai), kas veido aptuveni 113590 LVL

61(Vienošanās 4., 5., 6.punkts). No šī izmaksu pieauguma tiek

62atņemts akcīzes nodokļa apmērs un siltumnīcefekta gāzu emisijas

63kvotu iegādes izdevumi (samazinoties ražošanas apjomam, samazinās

64šo izmaksu apmērs) (Vienošanās 7., 8., 9.punkts);

656) tādējādi kā kopējie SIA "Jūrmalas siltums"

66zaudējumi sakarā ar pāreju no 7. uz 6.dabasgāzes patēriņa grupu

67tiek uzrādīti 85 600 LVL, tādā veidā pamatojot, ka vidējais SIA

68"Dubultu šķelda" tarifs samazināts par 2,85 LVL/MWh

69(bez PVN) (Vienošanās 10., 11.punkts);

707) tāpat tiek ņemts vērā 2010.gada 1.pusgads un 2.pusgads un

71periodos saražotās siltumenerģijas apjoms, tādējādi iegūstot gala

72tarifa samazinājuma apmērus 1.pusgadā par 1,84 LVL/MWh (bez PVN)

73un 2.pusgadā par 4,37 LVL/MWh (bez PVN) (Vienošanās 12., 13.,

7414.punkts).

758) lai SIA "Jūrmalas siltums" gūtu no darījuma

76ekonomisku ieguvumu, puses vienojas, ka SIA "Dubultu

77šķelda" siltumenerģijas tarifs tiek samazināts 2010.gada

781.pusgadā par 1,86 LVL/MWh (bez PVN) un 2.pusgadā par 4,50

79LVL/MWh (bez PVN) (Vienošanās 15.punkts).

80Vienošanās 16.punktā ir papildus noteikumi, kuri paredz (1)

81gadījumus, kuros veicams pārrēķins atkarībā no faktiskā

82siltumenerģijas piegādes apjoma (faktiskā apjoma izmaiņas

83attiecībā pret Vienošanā paredzēto) (16.1., 16.2.apakšpunkts), un

84(2) pārrēķinā iekļaujamo un neiekļaujamo faktisko ekonomisko

85ieguvumu izņēmuma nosacījumus (16.3., 16.4., 16.6.apakšpunkts),

86kā arī (3) nosaka rīcību, ja saražotais siltumenerģijas daudzums,

87pārrēķinot uz gāzes patēriņu, ir mazāks par 20

88milj.nm3 (16.5.apakšpunkts).

895.2.

90Vienošanās par siltumenerģijas tarifa samazinājumu

91izvērtējums

925.2.1.

93Siltumenerģijas ražošanas izmaksu salīdzinājums

945.2.1.1. Siltumenerģijas

95ražošanas tarifu salīdzinājums

96Lietas ietvaros Konkurences padome izvērtēja SIA

97"Jūrmalas siltums" un SIA "Dubultu šķelda"

98siltumenerģijas ražošanas tarifu projektus, saskaņā ar kuriem

99regulators ir apstiprinājis šobrīd spēkā esošos siltumenerģijas

100tarifus, un tajos iekļautos ekonomiskos aprēķinus (nekontrolējamo

101un kontrolējamo izmaksu pozīcijas3).

102SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas

103nekontrolējamās mainīgās izmaksas veido izdevumi kurināmā

104iegādei, emisiju kvotu iegādei, elektroenerģijas iegādei

105ražošanas vajadzībām un izdevumi ūdens un kanalizācijas

106nodrošināšanai. Nekontrolējamajās fiksētajās izmaksās iekļauts

107dabas resursu nodoklis un nekustamā īpašuma un zemes nodoklis

108(atbilstoši regulējuma izmaiņām 2010.gadā4,

109nekustamā īpašuma nodoklis šobrīd tiek attiecināts uz

110pastāvīgajām izmaksām). Tarifa kontrolējamās izmaksas veido

111pamatlīdzekļu nolietojums, pamatlīdzekļu remonta un iegādes

112izdevumi, darba samaksa, obligātās valsts sociālās iemaksas,

113ilgtermiņa aizdevumu un līzinga procentu atmaksa, kā arī pārējie

114izdevumi (sakaru izdevumi, degviela, inventārs u.c.). Tāpat

115jāatzīmē, ka SIA "Jūrmalas siltums" tarifu projektā nav

116paredzējusi siltumenerģijas iepirkumu, tādējādi visi ekonomiskie

117aprēķini ir balstīti uz pieņēmumu, ka visu nepieciešamo

118siltumenerģijas apjomu saražo pats SIA "Jūrmalas

119siltums".

120SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas

121nekontrolējamās mainīgās izmaksas veido kurināmā izmaksas un

122ražošanas vajadzībām nepieciešamās elektroenerģijas izmaksas.

123Nekontrolējamās fiksētās izmaksas veido dabas resursu nodoklis,

124nodeva sabiedrisko pakalpojumu regulatoram, uzņēmējdarbības riska

125valsts nodeva, kā arī neparedzētie izdevumi. Siltumenerģijas

126ražošanas kontrolējamās izmaksas veido pamatlīdzekļu remonta

127izmaksas, pamatlīdzekļu nolietojums, darba samaksa, obligātās

128valsts sociālās iemaksas, materiālu izmaksas, aizdevumu procentu

129atmaksa, ilgtermiņa kredītu pamata daļas atmaksa, kā arī pārējie

130pastāvīgie izdevumi.

131SIA "Dubultu šķelda" apstiprinātais tarifs pie gāzes

132kurināmā cenas 196,52 LVL/tūkst.nm3 (bez PVN)

133(vidējā 2010.gada dabasgāzes cena) ir 23,75 LVL/MWh (bez PVN),

134savukārt SIA "Jūrmalas siltums" - 30,31 LVL/MWh (bez

135PVN). Starpība starp regulatora apstiprinātajiem ražošanas

136tarifiem ir 6,56 LVL/MWh.

137SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas

138nekontrolējamās izmaksas pie gāzes cenas 196,52

139LVL/tūkst.nm3 (bez PVN) ir (*) LVL/MWh (saskaņā

140ar Jūrmalas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora

141apstiprinātā tarifa ekonomiskajiem aprēķiniem, kuros ir iekļauts

142arī nekustamā īpašuma un zemes nodoklis). Konkurences padome

143norāda, ka, atbilstoši nekontrolējamo izmaksu

144definīcijai5,

145kas nosaka, ka nekontrolējamās izmaksas ir tieši saistītas ar

146piegādāto siltumenerģijas daudzumu, kā arī tarifa aprēķināšanas

147metodikas izmaiņām 2010.gadā6,

148kurā nekustamā īpašuma nodoklis tiek attiecināts uz pastāvīgajām

149izmaksām, turpmākajā Lietas izpētē nekustamā īpašuma un zemes

150nodoklis netiks ietverts kopējās nekontrolējamajās izmaksās, lai

151objektīvi varētu salīdzināt SIA "Jūrmalas siltums" un

152SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas tarifus.

153Nekustamā īpašuma un zemes nodokļa attiecināmās izmaksas ir (*)

154LVL/MWh, tādējādi SIA "Jūrmalas siltums"

155siltumenerģijas ražošanas nekontrolējamās izmaksas pie gāzes

156cenas 196,52 LVL/tūkst.nm3 (bez PVN) ir (*) LVL/MWh.

157SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas tarifs

158ir par (*) LVL/MWh zemāks nekā SIA "Jūrmalas siltums"

159nekontrolējamās izmaksas 1MWh siltumenerģijas saražošanai.

160Salīdzinot SIA "Jūrmalas siltums" Jūrmalas pilsētas

161Sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprināto tarifu, kā arī

162tarifu veidojošo nekontrolējamo mainīgo izmaksu apjomu ar SIA

163"Dubultu šķelda" apstiprināto siltumenerģijas ražošanas

164tarifu, Konkurences padome secina, ka SIA "Dubultu

165šķelda" saražotās siltumenerģijas iepirkuma maksimālais

166tarifs ir ne tikai zemāks par SIA "Jūrmalas siltums"

167regulatora apstiprināto ražošanas tarifu (par 6,56 LVL/MWh), bet

168arī zemāks par SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas tarifā

169ietvertajām nekontrolējamajām izmaksām, kas tieši attiecināmas uz

1701MWh siltumenerģijas saražošanu (par (*) LVL/MWh), tādējādi

171SIA "Dubultu

172šķelda" siltumenerģijas tarifa cena ir konkurētspējīga

173siltumenerģijas iepirkuma tirgū Dubultu siltumapgādes

174zonā.

1755.2.1.2. Siltumenerģijas

176ražošanas faktisko 2010.gada izmaksu salīdzinājums

177SIA "Dubultu šķelda" 17.02.2011. vēstulē

178Nr.11/02/17-01 sniedza 2010.gada faktiskās siltumenerģijas

179ražošanas pašizmaksas aprēķinus. 2010.gadā SIA "Dubultu

180šķelda" saražoja 30 116 MWh siltumenerģijas, patērējot (*)

181m3 kurināmā šķeldas un (*) KWh elektroenerģijas. Tāpat

182siltumenerģijas mainīgajās izmaksās tiek ieskaitītas darba algas

183(kurinātājiem, traktoristiem, mehāniķiem u.tml.) un degvielas

184izmaksas.

185SIA "Dubultu šķelda" pastāvīgās ražošanas izmaksas

186veido darba algas, pamatlīdzekļu nolietojums, kurināšanas

187sistēmas uzturēšanas izmaksas, pamatlīdzekļu noma, telpu noma,

188aizdevuma procenti un citi ar ražošanu saistītie izdevumi,

189dažādas administrācijas izmaksas.

190Ņemot vērā patērēto kurināmās šķeldas apjomu un vidējo cenu

191((*) LVL/m3), elektroenerģijas patērēto apjomu un

192vidējo gada cenu ((*) LVL/KWh), kā arī resursu patēriņu, kas

193nepieciešams 1 MWh siltumenerģijas ražošanai, SIA "Dubultu

194šķelda" kopējās mainīgās izmaksas 2010.gadā ir (*) LVL,

195tādējādi mainīgās izmaksas 1 MWh siltumenerģijas saražošanai ir

196(*) LVL.

197SIA "Dubultu šķelda" kopējās pastāvīgās izmaksas

1982010.gadā ir (*) LVL, tādējādi pastāvīgās izmaksas uz 1 MWh

199siltumenerģijas ir (*) LVL.

200Kapitālsabiedrības kopējās izmaksas 2010.gadā ir (*) LVL,

201kopējās izmaksas uz saražoto 1 MWh siltumenerģijas ir (*)

202LVL.

203SIA "Jūrmalas siltums" 18.02.2011. vēstulē

204Nr.01-3.1/27 sniedza siltumenerģijas ražošanas izmaksu

205kalkulācijas par 2010.gadu, kurā SIA "Jūrmalas siltums"

206saražoja 157 528,02 MWh siltumenerģijas, patērējot (*)

207nm3 (normālkubikmetrus7)

208dabasgāzes un (*) KWh elektroenerģijas. Papildus siltumenerģijas

209nekontrolējamās mainīgajās izmaksās SIA "Jūrmalas

210siltums" ieskaita arī ūdens un kanalizācijas izdevumus.

211Nekontrolējamās fiksētajās izmaksās SIA "Jūrmalas

212siltums" iekļauj dabas resursu nodokļa apmēru un nekustamā

213īpašuma nodokļa apmēru. Kā Konkurences padome norādīja

2145.2.1.1.apakšpunktā, nekustamā īpašuma un zemes nodoklis netiks

215ietverts kopējās nekontrolējamās izmaksās, bet gan koriģējot

216pārnests uz SIA "Jūrmalas siltums" kontrolējamām

217izmaksām.

218SIA "Jūrmalas siltums" kontrolējamās izmaksas veido

219pamatlīdzekļu nolietojums, remonts un iegādes izdevumi, darba

220samaksa, valsts obligātās sociālās apdrošināšanas izmaksas,

221ilgtermiņa aizdevumi un līzinga procentu apmaksa.

222SIA "Jūrmalas siltums" kopējās nekontrolējamās

223izmaksas 2010.gadā ir (*) LVL, tādējādi vidējās nekontrolējamās

224izmaksas uz 1 MWh saražotās siltumenerģijas ir (*) LVL.

225Kopējās kontrolējamās izmaksas 2010.gadā ir (*) LVL, tādējādi

226kontrolējamās izmaksas uz 1 MWh saražotās siltumenerģijas ir (*)

227LVL.

228SIA "Jūrmalas siltums" kopējās siltumenerģijas

229ražošanas izmaksas 2010.gadā ir (*) LVL, kas uz 1 saražoto

230siltumenerģijas MWh ir (*) LVL.

231Secināms, ka SIA "Dubultu šķelda" mainīgās izmaksas

2321 MWh siltumenerģijas saražošanai ir par (*) LVL mazākas nekā SIA

233"Jūrmalas siltums", bet attiecīgi pastāvīgās izmaksas

234par (*) LVL mazākas. Vienlaicīgi jānorāda, ka SIA "Dubultu

235šķelda" kopējās izmaksas ir ne tikai par (*) LVL mazākas

236nekā SIA "Jūrmalas siltums" kopējās izmaksas 1 MWh

237siltumenerģijas saražošanai, bet arī par (*) LVL mazākas nekā SIA

238"Jūrmalas siltums" nekontrolējamās izmaksas.

2395.2.2.

240Patērētājiem nepieciešamā siltumenerģijas apjoma

241nodrošināšana

242SIA "Dubultu šķelda" apkures katla maksimālā jauda

243ir 10MW, taču Iesniedzējs norāda, ka faktiski var nodrošināt

244siltumenerģijas piegādi ar jaudu līdz 9,5MW, kas nozīmē, ka

245konkrētajā siltumapgādes zonā, SIA "Dubultu šķelda" var

246nodrošināt siltumenerģijas piegādi kvalitātes robežās (Līguma

247pielikumi Nr.2 un Nr.3) līdz āra gaisa temperatūrai -7 līdz -8

248oC. Savukārt, SIA "Jūrmalas siltums"

24923.12.2010. vēstulē Nr.01-5.1/367 (adresēta SIA "Dubultu

250šķelda") cita starpā norādīja, ka fiksētie mēraparātu

251rādījumi liecina, ka SIA "Dubultu šķelda" jau līdz

2522010.gada 28.novembrim nenodrošināja minimālo siltumnesēja

253turpgaitas temperatūras režīmu, tādējādi nespējot piegādāt vairāk

254kā 8,8 MW siltuma jaudas.

255Konkurences padome secina, ka SIA "Dubultu šķelda"

256apkures katla jauda ir nepietiekama, lai ziemas mēnešos spētu

257pilnā apjomā nodrošināt pieprasītās siltumenerģijas apjoma

258(2010.gada decembra vidējā diennakts jauda bija 9,15 MW) piegādi

259patērētājiem, tāpēc SIA "Jūrmalas siltums" apkures

260sezonas aukstākajos mēnešos ir jānodrošina trūkstošās (papildus

261SIA "Dubultu šķelda" saražotajam apjomam patērētājiem

262nepieciešamais siltumenerģijas apjoms) siltumenerģijas

263saražošana. Līdz ar to SIA "Jūrmalas siltums" ir

264jāuztur siltumenerģijas ražošanai nepieciešamās iekārtas, jāalgo

265darbinieki, jāapdrošina iekārtas u.tml. darbības, kas veido

266kapitālsabiedrības kontrolējamās izmaksas. Kontrolējamās izmaksas

267paliek nemainīgas neatkarīgi no tā vai SIA "Jūrmalas

268siltums" ražo siltumenerģiju tikai dažus mēnešus, vai arī

269ražotu to ar maksimāli iespējamo jaudu.

270Ievērojot augstāk minēto, Konkurences padome secina, ka SIA

271"Jūrmalas siltums", vienojoties ar SIA

272"Dubultu šķelda" par siltumenerģijas iepirkuma cenu, ir

273pamatoti salīdzināt piedāvātās iepirkuma cenas apmēru tieši ar

274SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas tarifa

275nekontrolējamo izmaksu daļu, jo šīs izmaksas ir tieši saistītas

276ar saražotās siltumenerģijas apjomu. Tas pamatojams ar to, ka

277siltumenerģijas iepirkuma cena, kas vienāda ar SIA "Jūrmalas

278siltums" nekontrolējamo izmaksu apjomu, nepalielinātu

279kopējās SIA "Jūrmalas siltums" izmaksas siltumenerģijas

280ražošanā (kopējās siltumenerģijas ražošanas izmaksas nemainītos

281neatkarīgi no tā, vai SIA "Jūrmalas siltums" visu

282patērētājiem nepieciešamo siltumenerģijas apjomu saražotu pats,

283vai daļu no tās iepirktu no SIA "Dubultu šķelda"),

284tādējādi, ievērojot patērētāju intereses, netiktu paaugstināts

285arī gala tarifs siltumenerģijas patērētājiem. Iepirkuma cenai

286pārsniedzot SIA "Jūrmalas siltums" nekontrolējamās

287izmaksas, pieaugtu kopējās siltumenerģijas ražošanas izmaksas,

288tādējādi paaugstinot arī gala tarifu, savukārt siltumenerģijas

289iepirkuma cena, kas ir zemāka par SIA "Jūrmalas

290siltums" nekontrolējamajām izmaksām, nodrošinātu SIA

291"Jūrmalas siltums" kopējo izmaksu samazināšanos, kas

292rezultātā samazinātu arī patērētājiem noteikto gala tarifu

293siltumenerģijas iegādei.

294Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka SIA

295"Dubultu šķelda" piedāvātās siltumenerģijas iepirkuma

296cena ir konkurētspējīga tikai gadījumā, ja tā ir zemāka nekā SIA

297"Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas

298nekontrolējamās izmaksas, jo pretējā gadījumā SIA "Jūrmalas

299siltums" saražot papildu siltumenerģijas apjomu ir

300ekonomiski izdevīgāk nekā iepirkt to no SIA "Dubultu

301šķelda".

302Konkurences padome 5.2.1.apakšpunktā secina, ka SIA

303"Dubultu šķelda" Jūrmalas pilsētas Sabiedrisko

304pakalpojumu regulatora apstiprinātais siltumenerģijas tarifs ir

305zemāks par SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas tarifā

306ietvertajām nekontrolējamajām izmaksām, kas tieši attiecināmas uz

3071MWh siltumenerģijas saražošanu, tāpat arī faktiskās SIA

308"Dubultu šķelda" 2010.gada kopējās izmaksas ir zemākas

309nekā SIA "Jūrmalas siltums" faktiskās 2010.gada

310nekontrolējamās izmaksas, tādējādi secināms, ka SIA "Dubultu šķelda"

311siltumenerģijas tarifa cena ir konkurētspējīga siltumenerģijas

312iepirkuma tirgū Dubultu siltumapgādes zonā.

3135.2.3.

314Dabasgāzes patēriņa lietotāju grupas maiņa

315Saskaņā ar Vienošanās 2.punktu SIA "Jūrmalas

316siltums" plānotais kopējais saražotais siltumenerģijas

317daudzums 2010.gadā ir 170 339 MWh, no kuriem atbilstoši

318Vienošanās 1.punktam 30 000 MWh paredzēts iepirkt no SIA

319"Dubultu šķelda". Faktiski 2010.gadā Jūrmalā tirgus

320dalībnieki kopumā saražoja siltumenerģiju 187 643,52 MWh apjomā,

321no kopējā apjoma 30 115,50 MWh saražojot SIA "Dubultu

322šķelda".

323Vidējais dabasgāzes kurināmā apjoms, kas nepieciešams 1 MWh

324siltumenerģijas saražošanai SIA "Jūrmalas siltums"

325gāzes apkures katlos, Vienošanā ir noteikts 118 nm3

326apmērā. Ņemot vērā minēto, secināms, ka kopējā faktiskā apjoma

327saražošanai tikai SIA "Jūrmalas siltums" gāzes apkures

328katlos būtu nepieciešami 22 142 tūkst.nm3 dabasgāzes,

329bet Vienošanā paredzētā plānotā apjoma saražošanai attiecīgi 20

330100 tūkst.nm3 dabasgāzes. Šāda apjoma dabasgāzes

331kurināmā iepirkums nodrošinātu SIA "Jūrmalas siltums"

3327.lietotāju grupas dabasgāzes tirdzniecības cenu (no 20000

333tūkst.nm3 līdz 100000 tūkst.nm3 ). Lai SIA

334"Jūrmalas siltums" varētu iepirkt dabasgāzi atbilstoši

3357.lietotāju grupas cenai, SIA "Jūrmalas siltums" gadā

336nepieciešams saražot vismaz 169 491,53 MWh siltumenerģijas (169

337491,53 MWh * 118 nm3/MWh = 20 000 tūkst.nm3).

338Iepērkot 30 000 MWh siltumenerģijas no SIA "Dubultu

339šķelda" (kā paredzēts Vienošanā), SIA "Jūrmalas

340siltums" plānotais ražošanas apjoms bija 140 339 MWh. Arī

341faktiskie 2010.gadā nepieciešamie un iepirktie siltumenerģijas

342apjomi nenodrošina SIA "Jūrmalas siltums" iespēju

343saražot nepieciešamo siltumenerģijas apjomu dabasgāzes

3447.lietotāju grupas cenas saglabāšanai (kopējais apjoms bija 187

345643,52 MWh, no kuriem 30 115,50 no SIA "Dubultu šķelda"

346iepirktā un 157 528,02 MWh SIA "Jūrmalas siltums"

347saražotā siltumenerģija).

348Tādējādi, SIA "Jūrmalas siltums" 2010.gadā iepirka

349dabasgāzi no AS "Latvijas gāze" atbilstoši 6.lietotāju

350grupas cenai. Starpība starp dabasgāzes iepirkuma cenu 7. un

3516.lietotāju grupām ir 6,86 LVL par 1000 nm3

352dabasgāzes, kas nozīmē, ka sadārdzinājums uz 1 MWh

353siltumenerģijas ir 0,8094 LVL (118 nm3/MWh * 0,00686

354LVL/nm3 = 0,8094 LVL/MWh).

355Vienlaikus jāatzīmē, ka, ņemot vērā 6.lietotāju grupas gāzes

356patēriņa apjoma intervālu (no 12 600 tūkst.nm3 līdz 20

357000 tūkst.nm3 ), SIA "Jūrmalas siltums" gadā

358nepieciešams saražot vismaz 106 779,66 MWh siltumenerģijas (106

359779,66 MWh * 118 nm3/MWh = 12 600

360tūkst.nm3), lai saglabātu 6.lietotāju grupai

361piemērojamo dabasgāzes cenu. Ņemot vērā 2010.gada faktisko

362siltumenerģijas ražošanas apjomu (187 643,52 MWh) un SIA

363"Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas jaudu (30

364000 - 35 000 MWh), Konkurences padome secina, ka, ļaujot SIA

365"Dubultu šķelda" ražot siltumenerģiju ar maksimālu

366jaudu (atbilstoši pieprasījumam), SIA "Jūrmalas

367siltums" nevar zaudēt 6.lietotāju grupas dabasgāzes

368cenu.

369Dabasgāzes cenas sadārdzinājuma attiecināšanas uz iepirkuma

370cenu pamatotības skaidrojums atspoguļots, izmantojot piemēru, kas

371balstīts uz 2010.gada siltumenerģijas ražošanas apjomiem un

3722010.gada vidējo dabasgāzes tirdzniecības cenu (203,38

373LVL/tūkst.nm3 6.lietotāju grupai un 196,52

374LVL/tūkst.nm3 7.lietotāju grupai) 8:

3751.variants - ražo tikai SIA "Jūrmalas siltums".

376Ja SIA "Jūrmalas siltums" visu patērētājiem

377nepieciešamo siltumenerģiju saražotu pats (neiepērkot

378siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda"), SIA

379"Jūrmalas siltums" kopējās ražošanas izmaksas, ņemot

380vērā 7.lietotāju grupas dabasgāzes cenu un apstiprināto

381siltumenerģijas ražošanas izmaksu tarifu (ņemot vērā, ka tieši

382par šo tarifu siltumenerģija tiek pārdota gala patērētājiem),

383būtu

384187 643,52 MWh * (*) LVL/MWh =

385(*) LVL

386(saražotās siltumenerģijas apjoms *

387ražošanas tarifs = kopējās izmaksas).

3882.variants - SIA "Jūrmalas siltums" iepērk

389siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda" un ražo

390pats.

391a) SIA "Jūrmalas siltums" izdevumi siltumenerģijas

392iepirkumam, ņemot vērā SIA "Dubultu šķelda"

393apstiprināto tarifu pie gāzes cenas 196,52

394LVL/tūkst.nm3 būtu

39530 115,50 MWh * 23,75 LVL/MWh =

396715 243,13

397LVL

398(iepirktās siltumenerģijas apjoms *

399ražošanas tarifs = kopējās izmaksas);

400b) SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas izmaksas, ņemot

401vērā 6.lietotāju grupas gāzes cenas sadārdzinājumu (pieaug tarifa

402nekontrolējamās izmaksas par 0,8094 LVL/MWh, tarifa

403kontrolējamajām izmaksām paliekot nemainīgām), būtu

404(*) LVL/MWh * 157 528,02 MWh

405+ (*) LVL = (*)

406LVL

407(nekontrolējamās izmaksas *

408siltumenerģijas apjoms + kontrolējamās izmaksas = kopējās

409izmaksas).

410Tātad, iepērkot siltumenerģiju no SIA "Dubultu

411šķelda" par Jūrmalas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu

412regulatora apstiprināto siltumenerģijas tarifu, kopējās SIA

413"Jūrmalas siltums" izmaksas būtu par

414(*) LVL + 715 243,13 LVL -

415(*) LVL = (*)

416LVL

417augstākas, kā rezultātā pieaugtu arī gala patērētāja

418siltumenerģijas iegādes tarifs, līdz ar to pie šādiem

419nosacījumiem SIA "Jūrmalas siltums" nebūtu ekonomiski

420izdevīgi iepirkt siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda"

421par regulatora noteikto maksimālo tarifu.

4225.2.4. SIA

423"Jūrmalas siltums" papildus ieguvums no siltumenerģijas

424iepirkuma

425Latvijas Republikas Saeima 1995.gada ratificēja Apvienoto

426Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām

427un 2002.gadā šīs konvencijas Kioto protokolu, tādējādi Latvija

428uzņēmās pildīt virkni saistību. Atbilstoši Kioto protokolam,

429Latvijai individuāli vai kopīgā rīcībā ar citām valstīm laika

430posmā no 2008.gada līdz 2012.gadam jāpanāk siltumnīcefekta gāzu

431emisiju samazinājums par 8%, salīdzinot ar emisiju apjomu

4321990.gadā.

433Likums "Par piesārņojumu" nosaka, ka Emisiju

434tirdzniecības sistēmā obligāti jāpiedalās individuālajiem

435komersantiem vai komercsabiedrībām, kas veic noteiktas

436piesārņojošas darbības, tostarp enerģētikā - izmantojot

437sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda

438pārsniedz 20 megavatus, izņemot bīstamo atkritumu vai sadzīves

439atkritumu sadedzināšanas iekārtas.

440SIA "Jūrmalas siltums" sistēmā piedalās kā

441obligātais operators, kuram jānodod siltumnīcefekta gāzu (turpmāk

442- SEG) emisiju kvotas9,

443kas atbilst SIA "Jūrmalas siltums" iekārtu emitētajam

444siltumnīcefekta gāzu daudzumam iepriekšējā kalendārajā gadā. SIA

445"Jūrmalas siltums" iekārtai "Katlu māja

446"Dubulti"" 13.12.2007. izsniegta siltumnīcefekta

447gāzu emisijas atļauja 2008.-2012.gadam Nr.RIT-20-II-SEG-17,

448iekārtai "Katlu māja Aizputes 1d" 13.12.2007. izsniegta

449siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja 2008.-2012.gadam

450Nr.RIT-20-II-SEG-25, iekārtai "Katlu māja

451"Kauguri"" 13.12.2007. izsniegta siltumnīcefekta

452gāzu emisijas atļauja 2008.-2012.gadam Nr.RIT-20-II-SEG-19,

453iekārtai "Katlu māja Pliekšāna 80" 13.12.2007.

454izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja 2008.-2012.gadam

455Nr.RIT-20-II-SEG-24.

456SEG emisiju kvotas operatoriem (tostarp SIA "Jūrmalas

457siltums") tiek piešķirtas atbilstoši apstiprinātajam Emisiju

458kvotu sadales plānam 2008.-2012.gadam, tāpat operatori var

459iegādāties pietrūkstošās emisiju kvotas, vai pārdot pāri

460paliekošās emisiju kvotas (atbilstoši radīto SEG izmešu

461daudzumam).

462Saskaņā ar Emisiju kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam SIA

463"Jūrmalas siltums" šajā periodā ik gadu tiek piešķirts

464noteikts apjoms emisiju kvotu:

4651) SIA "Jūrmalas siltums" Dubulti

466(LV-2410)

467piešķirtas 7243 emisiju kvotas;

4682) SIA "Jūrmalas siltums" Kauguri (LV-25)

469piešķirtas 21986 emisiju kvotas;

4703) SIA "Jūrmalas siltums" Konkordijas (LV-70)

471piešķirtas 1403 emisiju kvotas;

4724) SIA "Jūrmalas siltums" Aizputes (LV-71)

473piešķirtas 2336 emisiju kvotas.

474No publiski pieejamās informācijas11

475par SIA "Jūrmalas siltums" iesniegto `pārskatu par SEG

476emisiju apstiprināšanu, redzams, ka 2008. un 2009.gadā (par

477citiem gadiem informācija nav pieejama) SIA "Jūrmalas

478siltums" iekārtu emisiju apjoms pārsniedza tām piešķirto SEG

479emisiju apjomu.

4801.tabula

481SIA

482"Jūrmalas siltums" piešķirto un nodoto emisiju kvotu

483apjoms 2008., 2009.gadā

484Operatora

485nosaukums

486Gads

487Piešķirtais kvotu daudzums, gab.

488Nodotais

489kvotu daudzums, gab.

490Starpība,

491gab.

492SIA "Jūrmalas siltums" Dubulti

4932008

4947 243

4958 414

4961 171

497SIA "Jūrmalas siltums" Kauguri

49821 986

49923 859

5001 873

501SIA "Jūrmalas siltums" Konkordijas

5021 403

5031 631

504228

505SIA "Jūrmalas siltums" Aizputes

5062 336

5072 914

508578

509Kopā 2008.gadā:

51032 968

51136 818

5123 850

513SIA "Jūrmalas siltums" Dubulti

5142009

5157 243

5168 811

5171 568

518SIA "Jūrmalas siltums" Kauguri

51921 986

52023 302

5211 316

522SIA "Jūrmalas siltums" Konkordijas

5231 403

5241 737

525334

526SIA "Jūrmalas siltums" Aizputes

5272 336

5282 735

529399

530Kopā 2009.gadā:

53132 968

53236 585

5333 617

534Avots: izveidota pēc Valsts Vides dienesta datiem.

535Ņemot vērā SIA "Jūrmalas siltums" 2009.gada

536siltumenerģijas ražošanas apjomu (171 550 MWh), secināms, ka 1

537MWh ražošanas procesā vidēji tiek izmesti 213 kg CO2

538izmešu, kas atbilst 0,213 SEG emisiju kvotām. No tā savukārt

539izriet, ka SIA "Jūrmalas siltums" piešķirtais SEG

540emisiju kvotu apjoms ir pietiekams, lai saražotu 154 779 MWh

541siltumenerģijas.

542Katras nākamās siltumenerģijas MWh saražošanai SIA

543"Jūrmalas siltums" papildus nepieciešams iegādāties

5440,213 SEG emisiju kvotas. Saskaņā ar SIA "Jūrmalas

545siltums" apstiprināto siltumenerģijas ražošanas tarifu 1 SEG

546emisiju kvotas cena ir (*) LVL (jāatzīmē, ka SIA

547"Jūrmalas siltums" ražošanas tarifa aprēķinā iekļautā

548SEG emisiju kvotu cena neatbilst faktiskajai tirgus cenai -

549saskaņā ar starptautiskās biržas datiem12,

5502010.gada decembra mēneša vidējā SEG emisiju kvotu cena ir 10,08

551LVL ), kas nozīmē, ka papildus 1 MWh siltumenerģijas ražošanas

552izmaksas pieaug par (*) LVL * 0,213 = (*) LVL.

553Aprēķinot siltumenerģijas ražošanas tarifu pie apjoma (*) MWh

554(atbilstoši tarifu projektam), SIA "Jūrmalas siltums"

555ir plānojis, ka papildus nepieciešams iegādāties (*) SEG emisiju

556kvotas, ar kopējiem tam paredzētajiem izdevumiem (*) LVL apjomā.

557Šie izdevumi attiecināti uz visu kopējo siltumenerģijas ražošanas

558apjomu, tādā veidā sadārdzinot 1 MWh ražošanas nekontrolējamās

559izmaksas par (*) LVL.

560Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka situācijā,

561kad SIA "Jūrmalas siltums" var iepirkt siltumenerģiju

562no SIA "Dubultu šķelda", katra siltumenerģijas vienība,

563kas tiek iepirkta no SIA "Dubultu šķelda" tā vietā, lai

564to saražotu pats SIA "Jūrmalas siltums", samazina SIA

565"Jūrmalas siltums" ražošanas tarifa izmaksas par (*)

566LVL (līdz apjoma robežai (154 779 MWh), pie kuras SIA

567"Jūrmalas siltums" SEG emisiju kvotas papildus nav

568jāiepērk).

569Dabasgāzes cenas sadārdzinājuma un papildus nepieciešamo SEG

570emisiju kvotu iegādes izdevumu samazinājuma kopsakarā radītā

571ekonomiskā efekta uz SIA "Jūrmalas siltums"

572siltumenerģijas ražošanas tarifu skaidrojums atspoguļots

573izmantojot piemēru, kas balstīts uz 2010.gada siltumenerģijas

574ražošanas apjomiem un 2010.gada vidējo dabasgāzes tirdzniecības

575cenu (203,38 LVL/tūkst.nm3 6.lietotāju grupai un

576196,52 LVL/tūkst.nm3 7.lietotāju

577grupai)13.

578Papildus aprēķinā ņemts vērā SIA "Jūrmalas siltums"

579nekontrolējamo izmaksu samazinājums, ņemot vērā papildus

580nepieciešamo SEG emisiju kvotu iegādes izdevumu samazinājumu:

5811.variants - ražo tikai SIA "Jūrmalas siltums".

582Ja SIA "Jūrmalas siltums" visu patērētājiem

583nepieciešamo siltumenerģiju saražotu pats (neiepērkot

584siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda"), SIA

585"Jūrmalas siltums" kopējās ražošanas izmaksas, ņemot

586vērā 7.lietotāju grupas dabasgāzes cenu un apstiprināto

587siltumenerģijas ražošanas izmaksu tarifu (kurā iekļautas arī SEG

588emisiju kvotu iegādes izmaksas), būtu

589187 643,52 MWh * (*) LVL/MWh =

590(*) LVL

591(saražotās siltumenerģijas apjoms *

592ražošanas tarifs = kopējās izmaksas).

5932.variants - SIA "Jūrmalas siltums" iepērk

594siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda" un ražo

595pats.

596a) SIA "Jūrmalas siltums" izdevumi siltumenerģijas

597iepirkumam, ņemot vērā SIA "Dubultu šķelda"

598apstiprināto tarifu pie gāzes cenas 196,52

599LVL/tūkst.nm3 būtu

60030 115,50 MWh * 23,75 LVL/MWh =

601715 243,13

602LVL

603(iepirktās siltumenerģijas apjoms *

604ražošanas tarifs = kopējās izmaksas);

605b) SIA "Jūrmalas siltums" tarifa nekontrolējamās

606izmaksas pieaug par 0,8094 LVL/MWh (dabasgāzes grupas maiņa),

607savukārt samazinās par (*) LVL (ņemot vērā, ka nav nepieciešams

608iegādāties SEG emisiju kvotas par to ražošanas apjomu, kas tiek

609iepirkts no SIA "Dubultu šķelda": 30115,50 MWh * 0,213

610SEG kvotas/MWh * (*) LVL/SEG kvotu / 187 643,52 MWh =

611(*) LVL/MWh.)

612Līdz ar to SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas

613izmaksas, ņemot vērā 6.lietotāju grupas gāzes cenas

614sadārdzinājumu un nekontrolējamo izmaksu samazinājumu par SEG

615emisiju kvotu iegādi, pārējām izmaksu pozīcijām paliekot

616nemainīgām, būtu

617(*) LVL/MWh * 157 528,02 MWh + (*)

618LVL = (*) LVL

619(nekontrolējamās izmaksas *

620siltumenerģijas apjoms + kontrolējamās izmaksas = kopējās

621izmaksas).

622Tātad, iepērkot siltumenerģiju no SIA "Dubultu

623šķelda" par Jūrmalas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu

624regulatora apstiprināto siltumenerģijas tarifu, kopējās SIA

625"Jūrmalas siltums" izmaksas būtu par

626(*) LVL - (*) LVL - 715

627243,13 LVL = (*)

628LVL zemākas.

629Tādējādi, ņemot vērā SIA "Dubultu šķelda" zemākās

630ražošanas izmaksas (gan tarifa projekta izmaksas, gan arī

631faktiskās izmaksas), dabasgāzes cenas sadārdzinājumu (lietotāju

632grupas maiņas rezultātā) un SEG emisiju kvotu iegādes izdevumu

633samazinājumu (samazinoties SIA "Jūrmalas siltums"

634ražošanas apjomam), Konkurences padome secina, ka atbilstoši SIA

635"Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas tarifa

636izmaksu pozīcijām un apmēriem, kā arī faktiskajam 2010.gada

637siltumenerģijas ražošanas un iepirkuma apjomam, SIA

638"Jūrmalas siltums" iepērkot siltumenerģiju no SIA

639"Dubultu šķelda" par regulatora noteikto maksimālo

640tarifu, netiktu paaugstināts siltumenerģijas gala tarifs.

6415.2.5.

642Vienošanās nosacījumi

6432008.gada 17.decembrī SIA "Jūrmalas siltums" un SIA

644"Dubultu šķelda" noslēdza siltumenerģijas iepirkuma

645līgumu Nr.7 "Par siltumenerģijas piegādi", bet

6462010.gada 8.janvārī noslēdza Vienošanos, kā līguma Nr.7 "Par

647siltumenerģijas piegādi" pielikumu Nr.5. Vienošanās paredz

648plānoto siltumenerģijas

649piegādes apjomu 2010.gadā, kā arī noteiktu siltumenerģijas iepirkuma

650cenu. Vienošanās nosacījumos pārsvarā pamatots

651siltumenerģijas tarifa samazinājums, lai segtu SIA "Jūrmalas

652siltums" zaudējumus, kas tai rodas pārejot no 7. uz

6536.dabasgāzes patēriņa grupu.

6545.2.5.1. Siltumenerģijas

655iepirkuma apjoms

656SIA "Dubultu šķelda" plānotais siltumenerģijas

657ražošanas apjoms noteikts Vienošanās 1.punktā, paredzot saražot

65830 000 MWh siltumenerģijas daudzumu.

659Vienošanās 2.punktā kopējais saražotais siltumenerģijas

660daudzums Dubultu siltumapgādes zonā plānots 170 339 MWh

661apmērā.

662Tāpat no Vienošanās nosacījumiem secināms, ka faktiskais

663iepirkuma apjoms var mainīties, jo 16.1. un 16.2.apakšpunktos

664paredzēts veikt iepirkuma cenas pārrēķinu, ja iepirkuma apjoms ir

665mazāks vai lielāks nekā sākotnēji plānotais. To apliecina arī SIA

666"Dubultu šķelda" paustais viedoklis Iesniegumā un

66723.12.2010. vēstules Nr.10/12/23-01 7.punktā.

668Tāpat jāatzīmē, ka Vienošanās noteiktais SIA "Dubultu

669šķelda" siltumenerģijas iepirkuma apjoms būtiski neatšķiras

670no SIA "Dubultu šķelda" Konkurences padomei 23.12.2010.

671vēstules Nr.10/12/23-01 5.punktā norādītā vēlamā gada piegādes

672apjoma (30 000 -35 000 MWh).

673Konkurences padomes ieskatā siltumenerģijas ražošanas apjoma

674noteikšana, paredzot iespēju, ka iepirkuma apjoms var būt mazāks

675vai lielāks par sākotnēji plānoto, konkrētajā gadījumā ir

676objektīvi pamatota, ņemot vērā, ka patērētājiem faktiski

677nepieciešamais siltumenerģijas apjoms ir atkarīgs no dažādiem

678ietekmējošajiem apstākļiem, tostarp laika apstākļiem.

6795.2.5.2. Siltumenerģijas

680iepirkuma cena

681Konkurences padome lēmuma 5.2.1., 5.2.2., 5.2.3. un

6825.2.4.apakšpunktos izvērtēja dažādus siltumenerģijas ražošanas un

683iepirkuma izdevumus ietekmējošos apstākļus, gala tarifu

684ietekmējošos faktorus (ražošanas tarifu un faktisko izmaksu

685salīdzinājumu, siltumenerģijas apjoma nodrošināšanas iespējas,

686dabasgāzes patēriņa lietotāju grupas maiņu, SEG emisiju kvotu

687iegādes izdevumu samazinājumu), tādējādi ir pilnībā pamatoti, ka

688visi šie faktori ir ņemti vērā, SIA "Jūrmalas siltums"

689slēdzot Vienošanos par siltumenerģijas iepirkumu, lai kopējā

690siltumenerģijas ražošanas un piegādes procesā tiktu ievērotas abu

691darījuma pušu un arī patērētāju intereses (nepieaugtu

692siltumenerģijas gala tarifs).

693Izvērtējot Vienošanās nosacījumus, Konkurences padome secina,

694ka atsevišķu Vienošanās punktu iekļaušana cenas noteikšanas

695aprēķinā nav ekonomiski pamatota vai nav saistīta ar tarifa

696samazināšanas sākotnējo mērķi - lai segtu zaudējumus, kas SIA

697"Jūrmalas siltums" rodas pārejot no 7. uz 6.dabasgāzes

698patēriņa grupu.

6991) Vienošanās 9.punktā tarifa aprēķināšanā ir ņemts vērā

700zaudējumu samazinājums no SEG emisijas kvotu iegādes rēķina, kas

701saskaņā ar SIA "Jūrmalas siltums" rādītājiem ir 5 900

702LVL.

703Konkurences padome norāda, ka atbilstoši 5.2.4.apakšpunktā

704norādītajam, SIA "Jūrmalas siltums" ekonomiskais

705ieguvums no SEG emisiju kvotu iegādes izdevumu samazinājuma, ko

706tā iegūst iepērkot siltumenerģiju no SIA "Dubultu

707šķelda", ir būtiski augstāks.

708Konkurences padome jau iepriekš secināja, ka ar SIA

709"Jūrmalas siltums" piešķirto SEG emisiju kvotu apjomu

710ir pietiekoši, lai saražotu 154 779 MWh siltumenerģijas.

711Savukārt katras nākamās siltumenerģijas MWh saražošanai SIA

712"Jūrmalas siltums" papildus nepieciešams iegādāties

7130,213 SEG emisiju kvotas14.

714Ņemot vērā, ka SEG emisiju kvotu (kas nepieciešamas papildus pie

715jau piešķirtajām emisiju vienībām) iegādes izdevumi ir

716attiecināti uz pilnīgi visu SIA "Jūrmalas siltums"

717saražoto siltumenerģijas apjomu, tad katra siltumenerģijas

718vienība, kas tiek iepirkta no SIA "Dubultu šķelda" tā

719vietā, lai to saražotu pats SIA "Jūrmalas siltums",

720samazina SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas tarifa

721izmaksas, tādā veidā radot SIA "Jūrmalas siltums"

722ekonomisku ieguvumu kopējo izdevumu samazinājuma veidā.

723Ar SIA "Jūrmalas siltums" 2010.gada Vienošanos bija

724paredzēts saražot 140 339 MWh siltumenerģijas, no SIA

725"Dubultu šķelda" paredzēts iepirkt 30 000 MWh

726siltumenerģijas. Tādējādi secināms, ka, ņemot vērā piešķirto SEG

727emisiju kvotu apjomu (pietiek, lai saražotu 154 779 MWh), no SIA

728"Dubultu šķelda" iepirktās siltumenerģijas apjoma

729saražošanai SIA "Jūrmalas siltums" dabasgāzes apkures

730katlos būtu nepieciešams iegādāties papildus 3 314 SEG emisiju

731kvotas. Saskaņā ar SIA "Jūrmalas siltums" apstiprināto

732siltumenerģijas ražošanas tarifu 1 SEG emisiju kvotas cena ir (*)

733LVL, kas nozīmē, ka SIA "Jūrmalas siltums" izmaksas SEG

734emisiju kvotu iegādei būtu (*) LVL.

735Tomēr jāatzīmē, ka SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas

736tarifa aprēķinā iekļautā SEG emisiju kvotu cena neatbilst

737faktiskajai tirgus cenai - saskaņā ar starptautiskās biržas

738datiem15,

7392010.gada decembra mēneša vidējā SEG emisiju kvotu cena ir 10,08

740LVL, kas nozīmē, ka faktiskās SIA "Jūrmalas siltums"

741izmaksas kvotu iegādei būtu aptuveni 33 405,12 LVL.

742Tādējādi Vienošanās kā dabasgāzes lietotāju grupas maiņas

743rezultātā radušos zaudējumu samazinājums (no SEG emisiju kvotu

744iegādes izmaksu samazinājuma) būtu jāiekļauj 33 405,12 LVL, kas

745būtiski atšķiras no Vienošanās paredzētā samazinājuma 5 900 LVL

746apmērā. Tomēr Konkurences padome norāda, ka Vienošanās

74716.3.apakšpunktā paredzēts, ka pārrēķinā iekļauj SIA

748"Jūrmalas siltums" faktisko ekonomisko ieguvumu no

749nepieciešamo SEG emisijas kvotu iegādes, tādējādi Vienošanās ir

750paredzēts pārskatīt šī zaudējumu samazinājuma apmēru atbilstoši

751faktiskajai situācijai noslēdzoties 2010.gadam.

752Ņemot vērā minēto, SIA "Jūrmalas siltums" kā

753dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka rīcība, iekļaujot

754Vienošanās minētos nosacījumus, nav vērtējama kā netaisnīga

755attiecībā pret SIA "Dubultu šķelda".

7562) Vienošanās 13.punktā kopējais aprēķinātais SIA

757"Jūrmalas siltums" zaudējumu apjoms (85 600 LVL) tiek

758attiecināts pa periodiem, nosakot, ka 39% (33 160 LVL)

759attiecināmi uz 2010.gada I pusgadu, bet atlikušie 61% (52 440

760LVL) attiecināmi uz 2010.gada II pusgadu. Konkurences padomes

761ieskatā šāda zaudējumu attiecināšana, kā rezultātā tiek

762diferencēts arī siltumenerģijas iepirkuma tarifa samazinājums

763(1,84 LVL/MWh I pusgadā un 4,37 LVL/MWh II pusgadā), nav

764pamatota, ņemot vērā, ka I pusgadā plānots no SIA "Dubultu

765šķelda" iepirkt 60% (18 000 MWh), bet II pusgadā attiecīgi

76640% (12 000 MWh) no kopējā siltumenerģijas iepirkuma apjoma (30

767000 MWh).

768Lielākā samazinājuma daļa ir attiecināta uz 2010.gada II

769pusgadu, tādējādi SIA "Dubultu šķelda" 2010.gada I

770pusgadā netieši saņem priekšapmaksu jau par II pusgada

771siltumenerģijas piegādēm. Tomēr Konkurences padome secina, ka

772šāda veida tarifa diferenciācija nav vērtējama kā netaisnīga

773attiecībā pret SIA "Dubultu šķelda", jo neatkarīgi no

774attiecināto zaudējumu apmēra uz katru no periodiem, kopējais

775tarifa samazinājums no tā nemainās.

7763) Vienošanās 15.punktā iepriekš aprēķinātais tarifa

777samazinājums (1,84 LVL/MWh I pusgadā un 4,37 LVL/MWh II pusgadā)

778tiek palielināts par 0,02 LVL/MWh I pusgadā un 0,13 LVL/MWh II

779pusgadā, lai SIA "Jūrmalas siltums" no konkrētā

780darījuma gūtu ekonomisku ieguvumu. Tādējādi SIA "Jūrmalas

781siltums" ekonomiskais ieguvums 2010.gadā, ņemot vērā

782plānotos siltumenerģijas iepirkuma apjomus, veido 1 920 LVL, kas

783ir 0,3% no iepirkuma darījuma aptuvenās summas.

784Tāpat 16.4.apakšpunktā noteikts, ka pārrēķinā neiekļauj SIA

785"Jūrmalas siltums" faktiskos ekonomiskos ieguvumus, kas

786tai rodas no SIA "Dubultu šķelda" saražotās

787siltumenerģijas un SIA "Jūrmalas siltums" saražotās

788siltumenerģijas starpības. Ņemot vērā iepriekš minēto (5.2.1. un

7895.2.2.apakšpunktos), SIA "Jūrmalas siltums"

790ekonomiskais ieguvums rodas no starpības starp SIA "Dubultu

791šķelda" siltumenerģijas ražošanas tarifu un SIA

792"Jūrmalas siltums" nekontrolējamo izmaksu 1MWh

793siltumenerģijas saražošanai apmēru (pie 2010.gada vidējās

794dabasgāzes cenas starpība bija (*) LVL/MWh). Atbilstoši

795plānotajam siltumenerģijas iepirkuma apjomam 2010.gadā (30 000

796MWh), SIA "Jūrmalas siltums" ekonomiskais ieguvums ir

797(*) LVL apmērā, kas ir (*) (<10) no siltumenerģijas iepirkuma

798aptuvenās darījuma vērtības.

799Enerģētikas likuma 49.panta pirmajā daļā noteikts, ka

800siltumenerģijas ražotājiem ir tiesības piedāvāt sistēmas

801operatoram iepirkt to saražoto siltumenerģiju par vienošanās

802cenu, savukārt šī panta otrā daļa nosaka, ka sistēmas operators,

803slēdzot līgumus par siltumenerģijas iepirkšanu no ražotājiem vai

804arī atsakoties tos slēgt, vadās pēc ekonomiskā pakāpeniskuma

805principa kritērijiem (piedāvātās siltumenerģijas cena un samaksas

806noteikumi, pārvades izmaksas, ražošanas režīma atbilstība

807patēriņa režīmam, piedāvātās siltumenerģijas atbilstība

808tehniskajiem parametriem). Tādējādi secināms, ka lai SIA

809"Jūrmalas siltums" būtu pienākums iepirkt

810siltumenerģiju, SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas

811iepirkuma cenai ir jābūt ekonomiski izdevīgākai par SIA

812"Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas izmaksām.

813Ņemot vērā Enerģētikas likumā noteiktās normas, kā arī SIA

814"Jūrmalas siltums" ekonomiskā ieguvuma samērīgo apmēru

815attiecībā pret darījuma kopējo summu, konkrētie Vienošanās

816nosacījumi nav vērtējami kā netaisnīgi attiecībā pret SIA

817"Dubultu šķelda".

8185.3.

819Secinājums par iespējamo pārkāpumu

820Konkurences likuma 13.panta pirmās

821daļas 4.punkts nosaka, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga

822izmantošana var izpausties arī kā netaisnīgu pirkšanas un

823pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša

824vai netieša uzspiešana vai piemērošana.

825Izvērtējot Vienošanās nosacījumus kopumā un 5.punktā ietverto

826argumentāciju, Konkurences padome secina, ka lēmuma 5.punktā

827aprakstītās SIA "Jūrmalas siltums" darbības neatbilst

828Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā

829pārkāpuma tiesiskajam sastāvam. Ņemot vērā SIA "Dubultu

830šķelda" ierobežoto siltumenerģijas ražošanas jaudu, kā arī

831dabasgāzes sadārdzinājumu lietotāju grupas maiņas rezultātā,

832Vienošanās iekļautie nosacījumi par siltumenerģijas iepirkuma

833tarifa samazinājumu nav vērtējami kā netaisnīgi attiecībā pret

834SIA "Dubultu šķelda", tie ir ekonomiski pamatoti un ir

835saskaņā ar kopējām patērētāju interesēm.

Praktiska atsauce

Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas

Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.

AtbildībaAdministratīvās tiesības
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.