5. pants

Konkurences likuma 13.panta

pirmās daļas 4.punkta pārkāpums

5.1.

Vienošanās starp SIA "Dubultu šķelda" un SIA

"Jūrmalas siltums"

Starp SIA "Jūrmalas siltums" kā Operatoru un SIA

"Dubultu šķelda" kā Piegādātāju 2008.gada 17.decembrī

noslēgts līgums Nr.7 "Par siltumenerģijas piegādi".

2010.gada 8.janvārī starp abām pusēm noslēgta papildu vienošanās

kā līguma Pielikums Nr.5 "Vienošanās par SIA "Dubultu

šķelda" siltumenerģijas tarifa samazinājumu 2010.gadam, lai

segtu SIA "Jūrmalas siltums" zaudējumus, kas tai rodas,

pārejot no 7. uz 6.dabasgāzes patēriņa grupu" (turpmāk -

Vienošanās).

Konkurences padome izvērtēja Vienošanā iekļauto nosacījumu

pamatotību, lai noskaidrotu vai SIA "Jūrmalas siltums"

rīcība, samazinot SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas

iepirkuma tarifu, neatbilst Konkurences likuma 13.panta pirmās

daļas 4.punktā noteiktā pārkāpuma tiesiskajam sastāvam.

Vienošanās saturā ir plaši izklāstīts SIA "Jūrmalas

siltums" saražotās siltumenerģijas sadārdzinājuma pamatojums

- izdevumu pieauguma (gāzes augstāka iepirkuma cena, mainoties

iepirktajam gāzes apjomam) pārsvars pār ieguvumiem, kas rodas

iepērkot siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda" (gāzes

akcīzes nodokļa samazinājums, nepieciešamo siltumnīcefekta gāzu

emisijas kvotu samazinājums), kā arī šī sadārdzinājuma

attiecināšana uz SIA "Dubultu šķelda" piedāvāto

iepirkuma tarifu to samazinot:

1) pēc SIA "Jūrmalas siltums" aprēķiniem un

prognozēm kopējais saražotais siltumenerģijas daudzums 2010.gadā

bija paredzēts 170339 MWh apmērā (Vienošanās 2.punkts);

2) visu apjomu saražojot tikai SIA "Jūrmalas

siltums" apkures katlos, būtu nepieciešams iepirkt 20100

tūkst.nm3, un šāds apjoms atbilst AS "Latvijas

gāze" noteiktajam 7.lietotāju grupas apjomam (no 20000

tūkst.nm3 līdz 100000 tūkst.nm3 ), kas

Vienošanās noslēgšanas brīdī SIA "Jūrmalas siltums"

nodrošinātu dabasgāzes iepirkuma tarifu 149,85

LVL/tūkst.nm3 (bez PVN);

3) savukārt Vienošanās 1.punkts paredz, ka 2010.gada SIA

"Dubultu šķelda" plānotais saražotais siltumenerģijas

apjoms ir 30000MWh. Ņemot vērā, ka SIA "Dubultu šķelda"

ražošanā kā kurināmo izmanto šķeldu, kopējais SIA "Jūrmalas

siltums" nepieciešamais dabasgāzes apjoms samazinās līdz

16560 tūkst.nm3, kas nodrošina 140339 MWh siltumenerģijas apjoma

saražošanu (170339 MWh - 30000 MWh = 140339 MWh), tādējādi šāds

dabasgāzes apjoms atbilst tikai 6.lietotāju grupas apjomam (no

12600 tūkst.nm3 līdz 20000 tūkst.nm3 ), kas

Vienošanās noslēgšanas brīdī SIA "Jūrmalas siltums"

nodrošinātu dabasgāzes iepirkuma tarifu 156,71

LVL/tūkst.nm3 (bez PVN);

4) starpība starp dabasgāzes iepirkuma cenu 7. un 6.dabasgāzes

patēriņa grupām ir 6,86LVL par 1000 nm3 gāzes

(Vienošanās 3.punkts), un šo cenu starpību minētajā Vienošanā SIA

"Jūrmalas siltums" attiecina uz iepirkuma cenu

siltumenerģijai no SIA "Dubultu šķelda";

5) SIA "Jūrmalas siltums" aprēķina savu izmaksu

pieaugumu (pieaugums rodas no gāzes iepirkuma cenu starpības, kas

reizināta ar nepieciešamo gāzes apjomu 2010.gadam 140339 MWh

siltumenerģijas saražošanai), kas veido aptuveni 113590 LVL

(Vienošanās 4., 5., 6.punkts). No šī izmaksu pieauguma tiek

atņemts akcīzes nodokļa apmērs un siltumnīcefekta gāzu emisijas

kvotu iegādes izdevumi (samazinoties ražošanas apjomam, samazinās

šo izmaksu apmērs) (Vienošanās 7., 8., 9.punkts);

6) tādējādi kā kopējie SIA "Jūrmalas siltums"

zaudējumi sakarā ar pāreju no 7. uz 6.dabasgāzes patēriņa grupu

tiek uzrādīti 85 600 LVL, tādā veidā pamatojot, ka vidējais SIA

"Dubultu šķelda" tarifs samazināts par 2,85 LVL/MWh

(bez PVN) (Vienošanās 10., 11.punkts);

7) tāpat tiek ņemts vērā 2010.gada 1.pusgads un 2.pusgads un

periodos saražotās siltumenerģijas apjoms, tādējādi iegūstot gala

tarifa samazinājuma apmērus 1.pusgadā par 1,84 LVL/MWh (bez PVN)

un 2.pusgadā par 4,37 LVL/MWh (bez PVN) (Vienošanās 12., 13.,

14.punkts).

8) lai SIA "Jūrmalas siltums" gūtu no darījuma

ekonomisku ieguvumu, puses vienojas, ka SIA "Dubultu

šķelda" siltumenerģijas tarifs tiek samazināts 2010.gada

1.pusgadā par 1,86 LVL/MWh (bez PVN) un 2.pusgadā par 4,50

LVL/MWh (bez PVN) (Vienošanās 15.punkts).

Vienošanās 16.punktā ir papildus noteikumi, kuri paredz (1)

gadījumus, kuros veicams pārrēķins atkarībā no faktiskā

siltumenerģijas piegādes apjoma (faktiskā apjoma izmaiņas

attiecībā pret Vienošanā paredzēto) (16.1., 16.2.apakšpunkts), un

(2) pārrēķinā iekļaujamo un neiekļaujamo faktisko ekonomisko

ieguvumu izņēmuma nosacījumus (16.3., 16.4., 16.6.apakšpunkts),

kā arī (3) nosaka rīcību, ja saražotais siltumenerģijas daudzums,

pārrēķinot uz gāzes patēriņu, ir mazāks par 20

milj.nm3 (16.5.apakšpunkts).

5.2.

Vienošanās par siltumenerģijas tarifa samazinājumu

izvērtējums

5.2.1.

Siltumenerģijas ražošanas izmaksu salīdzinājums

5.2.1.1. Siltumenerģijas

ražošanas tarifu salīdzinājums

Lietas ietvaros Konkurences padome izvērtēja SIA

"Jūrmalas siltums" un SIA "Dubultu šķelda"

siltumenerģijas ražošanas tarifu projektus, saskaņā ar kuriem

regulators ir apstiprinājis šobrīd spēkā esošos siltumenerģijas

tarifus, un tajos iekļautos ekonomiskos aprēķinus (nekontrolējamo

un kontrolējamo izmaksu pozīcijas3).

SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas

nekontrolējamās mainīgās izmaksas veido izdevumi kurināmā

iegādei, emisiju kvotu iegādei, elektroenerģijas iegādei

ražošanas vajadzībām un izdevumi ūdens un kanalizācijas

nodrošināšanai. Nekontrolējamajās fiksētajās izmaksās iekļauts

dabas resursu nodoklis un nekustamā īpašuma un zemes nodoklis

(atbilstoši regulējuma izmaiņām 2010.gadā4,

nekustamā īpašuma nodoklis šobrīd tiek attiecināts uz

pastāvīgajām izmaksām). Tarifa kontrolējamās izmaksas veido

pamatlīdzekļu nolietojums, pamatlīdzekļu remonta un iegādes

izdevumi, darba samaksa, obligātās valsts sociālās iemaksas,

ilgtermiņa aizdevumu un līzinga procentu atmaksa, kā arī pārējie

izdevumi (sakaru izdevumi, degviela, inventārs u.c.). Tāpat

jāatzīmē, ka SIA "Jūrmalas siltums" tarifu projektā nav

paredzējusi siltumenerģijas iepirkumu, tādējādi visi ekonomiskie

aprēķini ir balstīti uz pieņēmumu, ka visu nepieciešamo

siltumenerģijas apjomu saražo pats SIA "Jūrmalas

siltums".

SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas

nekontrolējamās mainīgās izmaksas veido kurināmā izmaksas un

ražošanas vajadzībām nepieciešamās elektroenerģijas izmaksas.

Nekontrolējamās fiksētās izmaksas veido dabas resursu nodoklis,

nodeva sabiedrisko pakalpojumu regulatoram, uzņēmējdarbības riska

valsts nodeva, kā arī neparedzētie izdevumi. Siltumenerģijas

ražošanas kontrolējamās izmaksas veido pamatlīdzekļu remonta

izmaksas, pamatlīdzekļu nolietojums, darba samaksa, obligātās

valsts sociālās iemaksas, materiālu izmaksas, aizdevumu procentu

atmaksa, ilgtermiņa kredītu pamata daļas atmaksa, kā arī pārējie

pastāvīgie izdevumi.

SIA "Dubultu šķelda" apstiprinātais tarifs pie gāzes

kurināmā cenas 196,52 LVL/tūkst.nm3 (bez PVN)

(vidējā 2010.gada dabasgāzes cena) ir 23,75 LVL/MWh (bez PVN),

savukārt SIA "Jūrmalas siltums" - 30,31 LVL/MWh (bez

PVN). Starpība starp regulatora apstiprinātajiem ražošanas

tarifiem ir 6,56 LVL/MWh.

SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas

nekontrolējamās izmaksas pie gāzes cenas 196,52

LVL/tūkst.nm3 (bez PVN) ir (*) LVL/MWh (saskaņā

ar Jūrmalas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora

apstiprinātā tarifa ekonomiskajiem aprēķiniem, kuros ir iekļauts

arī nekustamā īpašuma un zemes nodoklis). Konkurences padome

norāda, ka, atbilstoši nekontrolējamo izmaksu

definīcijai5,

kas nosaka, ka nekontrolējamās izmaksas ir tieši saistītas ar

piegādāto siltumenerģijas daudzumu, kā arī tarifa aprēķināšanas

metodikas izmaiņām 2010.gadā6,

kurā nekustamā īpašuma nodoklis tiek attiecināts uz pastāvīgajām

izmaksām, turpmākajā Lietas izpētē nekustamā īpašuma un zemes

nodoklis netiks ietverts kopējās nekontrolējamajās izmaksās, lai

objektīvi varētu salīdzināt SIA "Jūrmalas siltums" un

SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas tarifus.

Nekustamā īpašuma un zemes nodokļa attiecināmās izmaksas ir (*)

LVL/MWh, tādējādi SIA "Jūrmalas siltums"

siltumenerģijas ražošanas nekontrolējamās izmaksas pie gāzes

cenas 196,52 LVL/tūkst.nm3 (bez PVN) ir (*) LVL/MWh.

SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas tarifs

ir par (*) LVL/MWh zemāks nekā SIA "Jūrmalas siltums"

nekontrolējamās izmaksas 1MWh siltumenerģijas saražošanai.

Salīdzinot SIA "Jūrmalas siltums" Jūrmalas pilsētas

Sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprināto tarifu, kā arī

tarifu veidojošo nekontrolējamo mainīgo izmaksu apjomu ar SIA

"Dubultu šķelda" apstiprināto siltumenerģijas ražošanas

tarifu, Konkurences padome secina, ka SIA "Dubultu

šķelda" saražotās siltumenerģijas iepirkuma maksimālais

tarifs ir ne tikai zemāks par SIA "Jūrmalas siltums"

regulatora apstiprināto ražošanas tarifu (par 6,56 LVL/MWh), bet

arī zemāks par SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas tarifā

ietvertajām nekontrolējamajām izmaksām, kas tieši attiecināmas uz

1MWh siltumenerģijas saražošanu (par (*) LVL/MWh), tādējādi

SIA "Dubultu

šķelda" siltumenerģijas tarifa cena ir konkurētspējīga

siltumenerģijas iepirkuma tirgū Dubultu siltumapgādes

zonā.

5.2.1.2. Siltumenerģijas

ražošanas faktisko 2010.gada izmaksu salīdzinājums

SIA "Dubultu šķelda" 17.02.2011. vēstulē

Nr.11/02/17-01 sniedza 2010.gada faktiskās siltumenerģijas

ražošanas pašizmaksas aprēķinus. 2010.gadā SIA "Dubultu

šķelda" saražoja 30 116 MWh siltumenerģijas, patērējot (*)

m3 kurināmā šķeldas un (*) KWh elektroenerģijas. Tāpat

siltumenerģijas mainīgajās izmaksās tiek ieskaitītas darba algas

(kurinātājiem, traktoristiem, mehāniķiem u.tml.) un degvielas

izmaksas.

SIA "Dubultu šķelda" pastāvīgās ražošanas izmaksas

veido darba algas, pamatlīdzekļu nolietojums, kurināšanas

sistēmas uzturēšanas izmaksas, pamatlīdzekļu noma, telpu noma,

aizdevuma procenti un citi ar ražošanu saistītie izdevumi,

dažādas administrācijas izmaksas.

Ņemot vērā patērēto kurināmās šķeldas apjomu un vidējo cenu

((*) LVL/m3), elektroenerģijas patērēto apjomu un

vidējo gada cenu ((*) LVL/KWh), kā arī resursu patēriņu, kas

nepieciešams 1 MWh siltumenerģijas ražošanai, SIA "Dubultu

šķelda" kopējās mainīgās izmaksas 2010.gadā ir (*) LVL,

tādējādi mainīgās izmaksas 1 MWh siltumenerģijas saražošanai ir

(*) LVL.

SIA "Dubultu šķelda" kopējās pastāvīgās izmaksas

2010.gadā ir (*) LVL, tādējādi pastāvīgās izmaksas uz 1 MWh

siltumenerģijas ir (*) LVL.

Kapitālsabiedrības kopējās izmaksas 2010.gadā ir (*) LVL,

kopējās izmaksas uz saražoto 1 MWh siltumenerģijas ir (*)

LVL.

SIA "Jūrmalas siltums" 18.02.2011. vēstulē

Nr.01-3.1/27 sniedza siltumenerģijas ražošanas izmaksu

kalkulācijas par 2010.gadu, kurā SIA "Jūrmalas siltums"

saražoja 157 528,02 MWh siltumenerģijas, patērējot (*)

nm3 (normālkubikmetrus7)

dabasgāzes un (*) KWh elektroenerģijas. Papildus siltumenerģijas

nekontrolējamās mainīgajās izmaksās SIA "Jūrmalas

siltums" ieskaita arī ūdens un kanalizācijas izdevumus.

Nekontrolējamās fiksētajās izmaksās SIA "Jūrmalas

siltums" iekļauj dabas resursu nodokļa apmēru un nekustamā

īpašuma nodokļa apmēru. Kā Konkurences padome norādīja

5.2.1.1.apakšpunktā, nekustamā īpašuma un zemes nodoklis netiks

ietverts kopējās nekontrolējamās izmaksās, bet gan koriģējot

pārnests uz SIA "Jūrmalas siltums" kontrolējamām

izmaksām.

SIA "Jūrmalas siltums" kontrolējamās izmaksas veido

pamatlīdzekļu nolietojums, remonts un iegādes izdevumi, darba

samaksa, valsts obligātās sociālās apdrošināšanas izmaksas,

ilgtermiņa aizdevumi un līzinga procentu apmaksa.

SIA "Jūrmalas siltums" kopējās nekontrolējamās

izmaksas 2010.gadā ir (*) LVL, tādējādi vidējās nekontrolējamās

izmaksas uz 1 MWh saražotās siltumenerģijas ir (*) LVL.

Kopējās kontrolējamās izmaksas 2010.gadā ir (*) LVL, tādējādi

kontrolējamās izmaksas uz 1 MWh saražotās siltumenerģijas ir (*)

LVL.

SIA "Jūrmalas siltums" kopējās siltumenerģijas

ražošanas izmaksas 2010.gadā ir (*) LVL, kas uz 1 saražoto

siltumenerģijas MWh ir (*) LVL.

Secināms, ka SIA "Dubultu šķelda" mainīgās izmaksas

1 MWh siltumenerģijas saražošanai ir par (*) LVL mazākas nekā SIA

"Jūrmalas siltums", bet attiecīgi pastāvīgās izmaksas

par (*) LVL mazākas. Vienlaicīgi jānorāda, ka SIA "Dubultu

šķelda" kopējās izmaksas ir ne tikai par (*) LVL mazākas

nekā SIA "Jūrmalas siltums" kopējās izmaksas 1 MWh

siltumenerģijas saražošanai, bet arī par (*) LVL mazākas nekā SIA

"Jūrmalas siltums" nekontrolējamās izmaksas.

5.2.2.

Patērētājiem nepieciešamā siltumenerģijas apjoma

nodrošināšana

SIA "Dubultu šķelda" apkures katla maksimālā jauda

ir 10MW, taču Iesniedzējs norāda, ka faktiski var nodrošināt

siltumenerģijas piegādi ar jaudu līdz 9,5MW, kas nozīmē, ka

konkrētajā siltumapgādes zonā, SIA "Dubultu šķelda" var

nodrošināt siltumenerģijas piegādi kvalitātes robežās (Līguma

pielikumi Nr.2 un Nr.3) līdz āra gaisa temperatūrai -7 līdz -8

oC. Savukārt, SIA "Jūrmalas siltums"

23.12.2010. vēstulē Nr.01-5.1/367 (adresēta SIA "Dubultu

šķelda") cita starpā norādīja, ka fiksētie mēraparātu

rādījumi liecina, ka SIA "Dubultu šķelda" jau līdz

2010.gada 28.novembrim nenodrošināja minimālo siltumnesēja

turpgaitas temperatūras režīmu, tādējādi nespējot piegādāt vairāk

kā 8,8 MW siltuma jaudas.

Konkurences padome secina, ka SIA "Dubultu šķelda"

apkures katla jauda ir nepietiekama, lai ziemas mēnešos spētu

pilnā apjomā nodrošināt pieprasītās siltumenerģijas apjoma

(2010.gada decembra vidējā diennakts jauda bija 9,15 MW) piegādi

patērētājiem, tāpēc SIA "Jūrmalas siltums" apkures

sezonas aukstākajos mēnešos ir jānodrošina trūkstošās (papildus

SIA "Dubultu šķelda" saražotajam apjomam patērētājiem

nepieciešamais siltumenerģijas apjoms) siltumenerģijas

saražošana. Līdz ar to SIA "Jūrmalas siltums" ir

jāuztur siltumenerģijas ražošanai nepieciešamās iekārtas, jāalgo

darbinieki, jāapdrošina iekārtas u.tml. darbības, kas veido

kapitālsabiedrības kontrolējamās izmaksas. Kontrolējamās izmaksas

paliek nemainīgas neatkarīgi no tā vai SIA "Jūrmalas

siltums" ražo siltumenerģiju tikai dažus mēnešus, vai arī

ražotu to ar maksimāli iespējamo jaudu.

Ievērojot augstāk minēto, Konkurences padome secina, ka SIA

"Jūrmalas siltums", vienojoties ar SIA

"Dubultu šķelda" par siltumenerģijas iepirkuma cenu, ir

pamatoti salīdzināt piedāvātās iepirkuma cenas apmēru tieši ar

SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas tarifa

nekontrolējamo izmaksu daļu, jo šīs izmaksas ir tieši saistītas

ar saražotās siltumenerģijas apjomu. Tas pamatojams ar to, ka

siltumenerģijas iepirkuma cena, kas vienāda ar SIA "Jūrmalas

siltums" nekontrolējamo izmaksu apjomu, nepalielinātu

kopējās SIA "Jūrmalas siltums" izmaksas siltumenerģijas

ražošanā (kopējās siltumenerģijas ražošanas izmaksas nemainītos

neatkarīgi no tā, vai SIA "Jūrmalas siltums" visu

patērētājiem nepieciešamo siltumenerģijas apjomu saražotu pats,

vai daļu no tās iepirktu no SIA "Dubultu šķelda"),

tādējādi, ievērojot patērētāju intereses, netiktu paaugstināts

arī gala tarifs siltumenerģijas patērētājiem. Iepirkuma cenai

pārsniedzot SIA "Jūrmalas siltums" nekontrolējamās

izmaksas, pieaugtu kopējās siltumenerģijas ražošanas izmaksas,

tādējādi paaugstinot arī gala tarifu, savukārt siltumenerģijas

iepirkuma cena, kas ir zemāka par SIA "Jūrmalas

siltums" nekontrolējamajām izmaksām, nodrošinātu SIA

"Jūrmalas siltums" kopējo izmaksu samazināšanos, kas

rezultātā samazinātu arī patērētājiem noteikto gala tarifu

siltumenerģijas iegādei.

Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka SIA

"Dubultu šķelda" piedāvātās siltumenerģijas iepirkuma

cena ir konkurētspējīga tikai gadījumā, ja tā ir zemāka nekā SIA

"Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas

nekontrolējamās izmaksas, jo pretējā gadījumā SIA "Jūrmalas

siltums" saražot papildu siltumenerģijas apjomu ir

ekonomiski izdevīgāk nekā iepirkt to no SIA "Dubultu

šķelda".

Konkurences padome 5.2.1.apakšpunktā secina, ka SIA

"Dubultu šķelda" Jūrmalas pilsētas Sabiedrisko

pakalpojumu regulatora apstiprinātais siltumenerģijas tarifs ir

zemāks par SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas tarifā

ietvertajām nekontrolējamajām izmaksām, kas tieši attiecināmas uz

1MWh siltumenerģijas saražošanu, tāpat arī faktiskās SIA

"Dubultu šķelda" 2010.gada kopējās izmaksas ir zemākas

nekā SIA "Jūrmalas siltums" faktiskās 2010.gada

nekontrolējamās izmaksas, tādējādi secināms, ka SIA "Dubultu šķelda"

siltumenerģijas tarifa cena ir konkurētspējīga siltumenerģijas

iepirkuma tirgū Dubultu siltumapgādes zonā.

5.2.3.

Dabasgāzes patēriņa lietotāju grupas maiņa

Saskaņā ar Vienošanās 2.punktu SIA "Jūrmalas

siltums" plānotais kopējais saražotais siltumenerģijas

daudzums 2010.gadā ir 170 339 MWh, no kuriem atbilstoši

Vienošanās 1.punktam 30 000 MWh paredzēts iepirkt no SIA

"Dubultu šķelda". Faktiski 2010.gadā Jūrmalā tirgus

dalībnieki kopumā saražoja siltumenerģiju 187 643,52 MWh apjomā,

no kopējā apjoma 30 115,50 MWh saražojot SIA "Dubultu

šķelda".

Vidējais dabasgāzes kurināmā apjoms, kas nepieciešams 1 MWh

siltumenerģijas saražošanai SIA "Jūrmalas siltums"

gāzes apkures katlos, Vienošanā ir noteikts 118 nm3

apmērā. Ņemot vērā minēto, secināms, ka kopējā faktiskā apjoma

saražošanai tikai SIA "Jūrmalas siltums" gāzes apkures

katlos būtu nepieciešami 22 142 tūkst.nm3 dabasgāzes,

bet Vienošanā paredzētā plānotā apjoma saražošanai attiecīgi 20

100 tūkst.nm3 dabasgāzes. Šāda apjoma dabasgāzes

kurināmā iepirkums nodrošinātu SIA "Jūrmalas siltums"

7.lietotāju grupas dabasgāzes tirdzniecības cenu (no 20000

tūkst.nm3 līdz 100000 tūkst.nm3 ). Lai SIA

"Jūrmalas siltums" varētu iepirkt dabasgāzi atbilstoši

7.lietotāju grupas cenai, SIA "Jūrmalas siltums" gadā

nepieciešams saražot vismaz 169 491,53 MWh siltumenerģijas (169

491,53 MWh * 118 nm3/MWh = 20 000 tūkst.nm3).

Iepērkot 30 000 MWh siltumenerģijas no SIA "Dubultu

šķelda" (kā paredzēts Vienošanā), SIA "Jūrmalas

siltums" plānotais ražošanas apjoms bija 140 339 MWh. Arī

faktiskie 2010.gadā nepieciešamie un iepirktie siltumenerģijas

apjomi nenodrošina SIA "Jūrmalas siltums" iespēju

saražot nepieciešamo siltumenerģijas apjomu dabasgāzes

7.lietotāju grupas cenas saglabāšanai (kopējais apjoms bija 187

643,52 MWh, no kuriem 30 115,50 no SIA "Dubultu šķelda"

iepirktā un 157 528,02 MWh SIA "Jūrmalas siltums"

saražotā siltumenerģija).

Tādējādi, SIA "Jūrmalas siltums" 2010.gadā iepirka

dabasgāzi no AS "Latvijas gāze" atbilstoši 6.lietotāju

grupas cenai. Starpība starp dabasgāzes iepirkuma cenu 7. un

6.lietotāju grupām ir 6,86 LVL par 1000 nm3

dabasgāzes, kas nozīmē, ka sadārdzinājums uz 1 MWh

siltumenerģijas ir 0,8094 LVL (118 nm3/MWh * 0,00686

LVL/nm3 = 0,8094 LVL/MWh).

Vienlaikus jāatzīmē, ka, ņemot vērā 6.lietotāju grupas gāzes

patēriņa apjoma intervālu (no 12 600 tūkst.nm3 līdz 20

000 tūkst.nm3 ), SIA "Jūrmalas siltums" gadā

nepieciešams saražot vismaz 106 779,66 MWh siltumenerģijas (106

779,66 MWh * 118 nm3/MWh = 12 600

tūkst.nm3), lai saglabātu 6.lietotāju grupai

piemērojamo dabasgāzes cenu. Ņemot vērā 2010.gada faktisko

siltumenerģijas ražošanas apjomu (187 643,52 MWh) un SIA

"Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas jaudu (30

000 - 35 000 MWh), Konkurences padome secina, ka, ļaujot SIA

"Dubultu šķelda" ražot siltumenerģiju ar maksimālu

jaudu (atbilstoši pieprasījumam), SIA "Jūrmalas

siltums" nevar zaudēt 6.lietotāju grupas dabasgāzes

cenu.

Dabasgāzes cenas sadārdzinājuma attiecināšanas uz iepirkuma

cenu pamatotības skaidrojums atspoguļots, izmantojot piemēru, kas

balstīts uz 2010.gada siltumenerģijas ražošanas apjomiem un

2010.gada vidējo dabasgāzes tirdzniecības cenu (203,38

LVL/tūkst.nm3 6.lietotāju grupai un 196,52

LVL/tūkst.nm3 7.lietotāju grupai) 8:

1.variants - ražo tikai SIA "Jūrmalas siltums".

Ja SIA "Jūrmalas siltums" visu patērētājiem

nepieciešamo siltumenerģiju saražotu pats (neiepērkot

siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda"), SIA

"Jūrmalas siltums" kopējās ražošanas izmaksas, ņemot

vērā 7.lietotāju grupas dabasgāzes cenu un apstiprināto

siltumenerģijas ražošanas izmaksu tarifu (ņemot vērā, ka tieši

par šo tarifu siltumenerģija tiek pārdota gala patērētājiem),

būtu

187 643,52 MWh * (*) LVL/MWh =

(*) LVL

(saražotās siltumenerģijas apjoms *

ražošanas tarifs = kopējās izmaksas).

2.variants - SIA "Jūrmalas siltums" iepērk

siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda" un ražo

pats.

a) SIA "Jūrmalas siltums" izdevumi siltumenerģijas

iepirkumam, ņemot vērā SIA "Dubultu šķelda"

apstiprināto tarifu pie gāzes cenas 196,52

LVL/tūkst.nm3 būtu

30 115,50 MWh * 23,75 LVL/MWh =

715 243,13

LVL

(iepirktās siltumenerģijas apjoms *

ražošanas tarifs = kopējās izmaksas);

b) SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas izmaksas, ņemot

vērā 6.lietotāju grupas gāzes cenas sadārdzinājumu (pieaug tarifa

nekontrolējamās izmaksas par 0,8094 LVL/MWh, tarifa

kontrolējamajām izmaksām paliekot nemainīgām), būtu

(*) LVL/MWh * 157 528,02 MWh

+ (*) LVL = (*)

LVL

(nekontrolējamās izmaksas *

siltumenerģijas apjoms + kontrolējamās izmaksas = kopējās

izmaksas).

Tātad, iepērkot siltumenerģiju no SIA "Dubultu

šķelda" par Jūrmalas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu

regulatora apstiprināto siltumenerģijas tarifu, kopējās SIA

"Jūrmalas siltums" izmaksas būtu par

(*) LVL + 715 243,13 LVL -

(*) LVL = (*)

LVL

augstākas, kā rezultātā pieaugtu arī gala patērētāja

siltumenerģijas iegādes tarifs, līdz ar to pie šādiem

nosacījumiem SIA "Jūrmalas siltums" nebūtu ekonomiski

izdevīgi iepirkt siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda"

par regulatora noteikto maksimālo tarifu.

5.2.4. SIA

"Jūrmalas siltums" papildus ieguvums no siltumenerģijas

iepirkuma

Latvijas Republikas Saeima 1995.gada ratificēja Apvienoto

Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām

un 2002.gadā šīs konvencijas Kioto protokolu, tādējādi Latvija

uzņēmās pildīt virkni saistību. Atbilstoši Kioto protokolam,

Latvijai individuāli vai kopīgā rīcībā ar citām valstīm laika

posmā no 2008.gada līdz 2012.gadam jāpanāk siltumnīcefekta gāzu

emisiju samazinājums par 8%, salīdzinot ar emisiju apjomu

1990.gadā.

Likums "Par piesārņojumu" nosaka, ka Emisiju

tirdzniecības sistēmā obligāti jāpiedalās individuālajiem

komersantiem vai komercsabiedrībām, kas veic noteiktas

piesārņojošas darbības, tostarp enerģētikā - izmantojot

sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda

pārsniedz 20 megavatus, izņemot bīstamo atkritumu vai sadzīves

atkritumu sadedzināšanas iekārtas.

SIA "Jūrmalas siltums" sistēmā piedalās kā

obligātais operators, kuram jānodod siltumnīcefekta gāzu (turpmāk

- SEG) emisiju kvotas9,

kas atbilst SIA "Jūrmalas siltums" iekārtu emitētajam

siltumnīcefekta gāzu daudzumam iepriekšējā kalendārajā gadā. SIA

"Jūrmalas siltums" iekārtai "Katlu māja

"Dubulti"" 13.12.2007. izsniegta siltumnīcefekta

gāzu emisijas atļauja 2008.-2012.gadam Nr.RIT-20-II-SEG-17,

iekārtai "Katlu māja Aizputes 1d" 13.12.2007. izsniegta

siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja 2008.-2012.gadam

Nr.RIT-20-II-SEG-25, iekārtai "Katlu māja

"Kauguri"" 13.12.2007. izsniegta siltumnīcefekta

gāzu emisijas atļauja 2008.-2012.gadam Nr.RIT-20-II-SEG-19,

iekārtai "Katlu māja Pliekšāna 80" 13.12.2007.

izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja 2008.-2012.gadam

Nr.RIT-20-II-SEG-24.

SEG emisiju kvotas operatoriem (tostarp SIA "Jūrmalas

siltums") tiek piešķirtas atbilstoši apstiprinātajam Emisiju

kvotu sadales plānam 2008.-2012.gadam, tāpat operatori var

iegādāties pietrūkstošās emisiju kvotas, vai pārdot pāri

paliekošās emisiju kvotas (atbilstoši radīto SEG izmešu

daudzumam).

Saskaņā ar Emisiju kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam SIA

"Jūrmalas siltums" šajā periodā ik gadu tiek piešķirts

noteikts apjoms emisiju kvotu:

1) SIA "Jūrmalas siltums" Dubulti

(LV-2410)

piešķirtas 7243 emisiju kvotas;

2) SIA "Jūrmalas siltums" Kauguri (LV-25)

piešķirtas 21986 emisiju kvotas;

3) SIA "Jūrmalas siltums" Konkordijas (LV-70)

piešķirtas 1403 emisiju kvotas;

4) SIA "Jūrmalas siltums" Aizputes (LV-71)

piešķirtas 2336 emisiju kvotas.

No publiski pieejamās informācijas11

par SIA "Jūrmalas siltums" iesniegto `pārskatu par SEG

emisiju apstiprināšanu, redzams, ka 2008. un 2009.gadā (par

citiem gadiem informācija nav pieejama) SIA "Jūrmalas

siltums" iekārtu emisiju apjoms pārsniedza tām piešķirto SEG

emisiju apjomu.

1.tabula

SIA

"Jūrmalas siltums" piešķirto un nodoto emisiju kvotu

apjoms 2008., 2009.gadā

Operatora

nosaukums

Gads

Piešķirtais kvotu daudzums, gab.

Nodotais

kvotu daudzums, gab.

Starpība,

gab.

SIA "Jūrmalas siltums" Dubulti

2008

7 243

8 414

1 171

SIA "Jūrmalas siltums" Kauguri

21 986

23 859

1 873

SIA "Jūrmalas siltums" Konkordijas

1 403

1 631

228

SIA "Jūrmalas siltums" Aizputes

2 336

2 914

578

Kopā 2008.gadā:

32 968

36 818

3 850

SIA "Jūrmalas siltums" Dubulti

2009

7 243

8 811

1 568

SIA "Jūrmalas siltums" Kauguri

21 986

23 302

1 316

SIA "Jūrmalas siltums" Konkordijas

1 403

1 737

334

SIA "Jūrmalas siltums" Aizputes

2 336

2 735

399

Kopā 2009.gadā:

32 968

36 585

3 617

Avots: izveidota pēc Valsts Vides dienesta datiem.

Ņemot vērā SIA "Jūrmalas siltums" 2009.gada

siltumenerģijas ražošanas apjomu (171 550 MWh), secināms, ka 1

MWh ražošanas procesā vidēji tiek izmesti 213 kg CO2

izmešu, kas atbilst 0,213 SEG emisiju kvotām. No tā savukārt

izriet, ka SIA "Jūrmalas siltums" piešķirtais SEG

emisiju kvotu apjoms ir pietiekams, lai saražotu 154 779 MWh

siltumenerģijas.

Katras nākamās siltumenerģijas MWh saražošanai SIA

"Jūrmalas siltums" papildus nepieciešams iegādāties

0,213 SEG emisiju kvotas. Saskaņā ar SIA "Jūrmalas

siltums" apstiprināto siltumenerģijas ražošanas tarifu 1 SEG

emisiju kvotas cena ir (*) LVL (jāatzīmē, ka SIA

"Jūrmalas siltums" ražošanas tarifa aprēķinā iekļautā

SEG emisiju kvotu cena neatbilst faktiskajai tirgus cenai -

saskaņā ar starptautiskās biržas datiem12,

2010.gada decembra mēneša vidējā SEG emisiju kvotu cena ir 10,08

LVL ), kas nozīmē, ka papildus 1 MWh siltumenerģijas ražošanas

izmaksas pieaug par (*) LVL * 0,213 = (*) LVL.

Aprēķinot siltumenerģijas ražošanas tarifu pie apjoma (*) MWh

(atbilstoši tarifu projektam), SIA "Jūrmalas siltums"

ir plānojis, ka papildus nepieciešams iegādāties (*) SEG emisiju

kvotas, ar kopējiem tam paredzētajiem izdevumiem (*) LVL apjomā.

Šie izdevumi attiecināti uz visu kopējo siltumenerģijas ražošanas

apjomu, tādā veidā sadārdzinot 1 MWh ražošanas nekontrolējamās

izmaksas par (*) LVL.

Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka situācijā,

kad SIA "Jūrmalas siltums" var iepirkt siltumenerģiju

no SIA "Dubultu šķelda", katra siltumenerģijas vienība,

kas tiek iepirkta no SIA "Dubultu šķelda" tā vietā, lai

to saražotu pats SIA "Jūrmalas siltums", samazina SIA

"Jūrmalas siltums" ražošanas tarifa izmaksas par (*)

LVL (līdz apjoma robežai (154 779 MWh), pie kuras SIA

"Jūrmalas siltums" SEG emisiju kvotas papildus nav

jāiepērk).

Dabasgāzes cenas sadārdzinājuma un papildus nepieciešamo SEG

emisiju kvotu iegādes izdevumu samazinājuma kopsakarā radītā

ekonomiskā efekta uz SIA "Jūrmalas siltums"

siltumenerģijas ražošanas tarifu skaidrojums atspoguļots

izmantojot piemēru, kas balstīts uz 2010.gada siltumenerģijas

ražošanas apjomiem un 2010.gada vidējo dabasgāzes tirdzniecības

cenu (203,38 LVL/tūkst.nm3 6.lietotāju grupai un

196,52 LVL/tūkst.nm3 7.lietotāju

grupai)13.

Papildus aprēķinā ņemts vērā SIA "Jūrmalas siltums"

nekontrolējamo izmaksu samazinājums, ņemot vērā papildus

nepieciešamo SEG emisiju kvotu iegādes izdevumu samazinājumu:

1.variants - ražo tikai SIA "Jūrmalas siltums".

Ja SIA "Jūrmalas siltums" visu patērētājiem

nepieciešamo siltumenerģiju saražotu pats (neiepērkot

siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda"), SIA

"Jūrmalas siltums" kopējās ražošanas izmaksas, ņemot

vērā 7.lietotāju grupas dabasgāzes cenu un apstiprināto

siltumenerģijas ražošanas izmaksu tarifu (kurā iekļautas arī SEG

emisiju kvotu iegādes izmaksas), būtu

187 643,52 MWh * (*) LVL/MWh =

(*) LVL

(saražotās siltumenerģijas apjoms *

ražošanas tarifs = kopējās izmaksas).

2.variants - SIA "Jūrmalas siltums" iepērk

siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda" un ražo

pats.

a) SIA "Jūrmalas siltums" izdevumi siltumenerģijas

iepirkumam, ņemot vērā SIA "Dubultu šķelda"

apstiprināto tarifu pie gāzes cenas 196,52

LVL/tūkst.nm3 būtu

30 115,50 MWh * 23,75 LVL/MWh =

715 243,13

LVL

(iepirktās siltumenerģijas apjoms *

ražošanas tarifs = kopējās izmaksas);

b) SIA "Jūrmalas siltums" tarifa nekontrolējamās

izmaksas pieaug par 0,8094 LVL/MWh (dabasgāzes grupas maiņa),

savukārt samazinās par (*) LVL (ņemot vērā, ka nav nepieciešams

iegādāties SEG emisiju kvotas par to ražošanas apjomu, kas tiek

iepirkts no SIA "Dubultu šķelda": 30115,50 MWh * 0,213

SEG kvotas/MWh * (*) LVL/SEG kvotu / 187 643,52 MWh =

(*) LVL/MWh.)

Līdz ar to SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas

izmaksas, ņemot vērā 6.lietotāju grupas gāzes cenas

sadārdzinājumu un nekontrolējamo izmaksu samazinājumu par SEG

emisiju kvotu iegādi, pārējām izmaksu pozīcijām paliekot

nemainīgām, būtu

(*) LVL/MWh * 157 528,02 MWh + (*)

LVL = (*) LVL

(nekontrolējamās izmaksas *

siltumenerģijas apjoms + kontrolējamās izmaksas = kopējās

izmaksas).

Tātad, iepērkot siltumenerģiju no SIA "Dubultu

šķelda" par Jūrmalas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu

regulatora apstiprināto siltumenerģijas tarifu, kopējās SIA

"Jūrmalas siltums" izmaksas būtu par

(*) LVL - (*) LVL - 715

243,13 LVL = (*)

LVL zemākas.

Tādējādi, ņemot vērā SIA "Dubultu šķelda" zemākās

ražošanas izmaksas (gan tarifa projekta izmaksas, gan arī

faktiskās izmaksas), dabasgāzes cenas sadārdzinājumu (lietotāju

grupas maiņas rezultātā) un SEG emisiju kvotu iegādes izdevumu

samazinājumu (samazinoties SIA "Jūrmalas siltums"

ražošanas apjomam), Konkurences padome secina, ka atbilstoši SIA

"Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas tarifa

izmaksu pozīcijām un apmēriem, kā arī faktiskajam 2010.gada

siltumenerģijas ražošanas un iepirkuma apjomam, SIA

"Jūrmalas siltums" iepērkot siltumenerģiju no SIA

"Dubultu šķelda" par regulatora noteikto maksimālo

tarifu, netiktu paaugstināts siltumenerģijas gala tarifs.

5.2.5.

Vienošanās nosacījumi

2008.gada 17.decembrī SIA "Jūrmalas siltums" un SIA

"Dubultu šķelda" noslēdza siltumenerģijas iepirkuma

līgumu Nr.7 "Par siltumenerģijas piegādi", bet

2010.gada 8.janvārī noslēdza Vienošanos, kā līguma Nr.7 "Par

siltumenerģijas piegādi" pielikumu Nr.5. Vienošanās paredz

plānoto siltumenerģijas

piegādes apjomu 2010.gadā, kā arī noteiktu siltumenerģijas iepirkuma

cenu. Vienošanās nosacījumos pārsvarā pamatots

siltumenerģijas tarifa samazinājums, lai segtu SIA "Jūrmalas

siltums" zaudējumus, kas tai rodas pārejot no 7. uz

6.dabasgāzes patēriņa grupu.

5.2.5.1. Siltumenerģijas

iepirkuma apjoms

SIA "Dubultu šķelda" plānotais siltumenerģijas

ražošanas apjoms noteikts Vienošanās 1.punktā, paredzot saražot

30 000 MWh siltumenerģijas daudzumu.

Vienošanās 2.punktā kopējais saražotais siltumenerģijas

daudzums Dubultu siltumapgādes zonā plānots 170 339 MWh

apmērā.

Tāpat no Vienošanās nosacījumiem secināms, ka faktiskais

iepirkuma apjoms var mainīties, jo 16.1. un 16.2.apakšpunktos

paredzēts veikt iepirkuma cenas pārrēķinu, ja iepirkuma apjoms ir

mazāks vai lielāks nekā sākotnēji plānotais. To apliecina arī SIA

"Dubultu šķelda" paustais viedoklis Iesniegumā un

23.12.2010. vēstules Nr.10/12/23-01 7.punktā.

Tāpat jāatzīmē, ka Vienošanās noteiktais SIA "Dubultu

šķelda" siltumenerģijas iepirkuma apjoms būtiski neatšķiras

no SIA "Dubultu šķelda" Konkurences padomei 23.12.2010.

vēstules Nr.10/12/23-01 5.punktā norādītā vēlamā gada piegādes

apjoma (30 000 -35 000 MWh).

Konkurences padomes ieskatā siltumenerģijas ražošanas apjoma

noteikšana, paredzot iespēju, ka iepirkuma apjoms var būt mazāks

vai lielāks par sākotnēji plānoto, konkrētajā gadījumā ir

objektīvi pamatota, ņemot vērā, ka patērētājiem faktiski

nepieciešamais siltumenerģijas apjoms ir atkarīgs no dažādiem

ietekmējošajiem apstākļiem, tostarp laika apstākļiem.

5.2.5.2. Siltumenerģijas

iepirkuma cena

Konkurences padome lēmuma 5.2.1., 5.2.2., 5.2.3. un

5.2.4.apakšpunktos izvērtēja dažādus siltumenerģijas ražošanas un

iepirkuma izdevumus ietekmējošos apstākļus, gala tarifu

ietekmējošos faktorus (ražošanas tarifu un faktisko izmaksu

salīdzinājumu, siltumenerģijas apjoma nodrošināšanas iespējas,

dabasgāzes patēriņa lietotāju grupas maiņu, SEG emisiju kvotu

iegādes izdevumu samazinājumu), tādējādi ir pilnībā pamatoti, ka

visi šie faktori ir ņemti vērā, SIA "Jūrmalas siltums"

slēdzot Vienošanos par siltumenerģijas iepirkumu, lai kopējā

siltumenerģijas ražošanas un piegādes procesā tiktu ievērotas abu

darījuma pušu un arī patērētāju intereses (nepieaugtu

siltumenerģijas gala tarifs).

Izvērtējot Vienošanās nosacījumus, Konkurences padome secina,

ka atsevišķu Vienošanās punktu iekļaušana cenas noteikšanas

aprēķinā nav ekonomiski pamatota vai nav saistīta ar tarifa

samazināšanas sākotnējo mērķi - lai segtu zaudējumus, kas SIA

"Jūrmalas siltums" rodas pārejot no 7. uz 6.dabasgāzes

patēriņa grupu.

1) Vienošanās 9.punktā tarifa aprēķināšanā ir ņemts vērā

zaudējumu samazinājums no SEG emisijas kvotu iegādes rēķina, kas

saskaņā ar SIA "Jūrmalas siltums" rādītājiem ir 5 900

LVL.

Konkurences padome norāda, ka atbilstoši 5.2.4.apakšpunktā

norādītajam, SIA "Jūrmalas siltums" ekonomiskais

ieguvums no SEG emisiju kvotu iegādes izdevumu samazinājuma, ko

tā iegūst iepērkot siltumenerģiju no SIA "Dubultu

šķelda", ir būtiski augstāks.

Konkurences padome jau iepriekš secināja, ka ar SIA

"Jūrmalas siltums" piešķirto SEG emisiju kvotu apjomu

ir pietiekoši, lai saražotu 154 779 MWh siltumenerģijas.

Savukārt katras nākamās siltumenerģijas MWh saražošanai SIA

"Jūrmalas siltums" papildus nepieciešams iegādāties

0,213 SEG emisiju kvotas14.

Ņemot vērā, ka SEG emisiju kvotu (kas nepieciešamas papildus pie

jau piešķirtajām emisiju vienībām) iegādes izdevumi ir

attiecināti uz pilnīgi visu SIA "Jūrmalas siltums"

saražoto siltumenerģijas apjomu, tad katra siltumenerģijas

vienība, kas tiek iepirkta no SIA "Dubultu šķelda" tā

vietā, lai to saražotu pats SIA "Jūrmalas siltums",

samazina SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas tarifa

izmaksas, tādā veidā radot SIA "Jūrmalas siltums"

ekonomisku ieguvumu kopējo izdevumu samazinājuma veidā.

Ar SIA "Jūrmalas siltums" 2010.gada Vienošanos bija

paredzēts saražot 140 339 MWh siltumenerģijas, no SIA

"Dubultu šķelda" paredzēts iepirkt 30 000 MWh

siltumenerģijas. Tādējādi secināms, ka, ņemot vērā piešķirto SEG

emisiju kvotu apjomu (pietiek, lai saražotu 154 779 MWh), no SIA

"Dubultu šķelda" iepirktās siltumenerģijas apjoma

saražošanai SIA "Jūrmalas siltums" dabasgāzes apkures

katlos būtu nepieciešams iegādāties papildus 3 314 SEG emisiju

kvotas. Saskaņā ar SIA "Jūrmalas siltums" apstiprināto

siltumenerģijas ražošanas tarifu 1 SEG emisiju kvotas cena ir (*)

LVL, kas nozīmē, ka SIA "Jūrmalas siltums" izmaksas SEG

emisiju kvotu iegādei būtu (*) LVL.

Tomēr jāatzīmē, ka SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas

tarifa aprēķinā iekļautā SEG emisiju kvotu cena neatbilst

faktiskajai tirgus cenai - saskaņā ar starptautiskās biržas

datiem15,

2010.gada decembra mēneša vidējā SEG emisiju kvotu cena ir 10,08

LVL, kas nozīmē, ka faktiskās SIA "Jūrmalas siltums"

izmaksas kvotu iegādei būtu aptuveni 33 405,12 LVL.

Tādējādi Vienošanās kā dabasgāzes lietotāju grupas maiņas

rezultātā radušos zaudējumu samazinājums (no SEG emisiju kvotu

iegādes izmaksu samazinājuma) būtu jāiekļauj 33 405,12 LVL, kas

būtiski atšķiras no Vienošanās paredzētā samazinājuma 5 900 LVL

apmērā. Tomēr Konkurences padome norāda, ka Vienošanās

16.3.apakšpunktā paredzēts, ka pārrēķinā iekļauj SIA

"Jūrmalas siltums" faktisko ekonomisko ieguvumu no

nepieciešamo SEG emisijas kvotu iegādes, tādējādi Vienošanās ir

paredzēts pārskatīt šī zaudējumu samazinājuma apmēru atbilstoši

faktiskajai situācijai noslēdzoties 2010.gadam.

Ņemot vērā minēto, SIA "Jūrmalas siltums" kā

dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka rīcība, iekļaujot

Vienošanās minētos nosacījumus, nav vērtējama kā netaisnīga

attiecībā pret SIA "Dubultu šķelda".

2) Vienošanās 13.punktā kopējais aprēķinātais SIA

"Jūrmalas siltums" zaudējumu apjoms (85 600 LVL) tiek

attiecināts pa periodiem, nosakot, ka 39% (33 160 LVL)

attiecināmi uz 2010.gada I pusgadu, bet atlikušie 61% (52 440

LVL) attiecināmi uz 2010.gada II pusgadu. Konkurences padomes

ieskatā šāda zaudējumu attiecināšana, kā rezultātā tiek

diferencēts arī siltumenerģijas iepirkuma tarifa samazinājums

(1,84 LVL/MWh I pusgadā un 4,37 LVL/MWh II pusgadā), nav

pamatota, ņemot vērā, ka I pusgadā plānots no SIA "Dubultu

šķelda" iepirkt 60% (18 000 MWh), bet II pusgadā attiecīgi

40% (12 000 MWh) no kopējā siltumenerģijas iepirkuma apjoma (30

000 MWh).

Lielākā samazinājuma daļa ir attiecināta uz 2010.gada II

pusgadu, tādējādi SIA "Dubultu šķelda" 2010.gada I

pusgadā netieši saņem priekšapmaksu jau par II pusgada

siltumenerģijas piegādēm. Tomēr Konkurences padome secina, ka

šāda veida tarifa diferenciācija nav vērtējama kā netaisnīga

attiecībā pret SIA "Dubultu šķelda", jo neatkarīgi no

attiecināto zaudējumu apmēra uz katru no periodiem, kopējais

tarifa samazinājums no tā nemainās.

3) Vienošanās 15.punktā iepriekš aprēķinātais tarifa

samazinājums (1,84 LVL/MWh I pusgadā un 4,37 LVL/MWh II pusgadā)

tiek palielināts par 0,02 LVL/MWh I pusgadā un 0,13 LVL/MWh II

pusgadā, lai SIA "Jūrmalas siltums" no konkrētā

darījuma gūtu ekonomisku ieguvumu. Tādējādi SIA "Jūrmalas

siltums" ekonomiskais ieguvums 2010.gadā, ņemot vērā

plānotos siltumenerģijas iepirkuma apjomus, veido 1 920 LVL, kas

ir 0,3% no iepirkuma darījuma aptuvenās summas.

Tāpat 16.4.apakšpunktā noteikts, ka pārrēķinā neiekļauj SIA

"Jūrmalas siltums" faktiskos ekonomiskos ieguvumus, kas

tai rodas no SIA "Dubultu šķelda" saražotās

siltumenerģijas un SIA "Jūrmalas siltums" saražotās

siltumenerģijas starpības. Ņemot vērā iepriekš minēto (5.2.1. un

5.2.2.apakšpunktos), SIA "Jūrmalas siltums"

ekonomiskais ieguvums rodas no starpības starp SIA "Dubultu

šķelda" siltumenerģijas ražošanas tarifu un SIA

"Jūrmalas siltums" nekontrolējamo izmaksu 1MWh

siltumenerģijas saražošanai apmēru (pie 2010.gada vidējās

dabasgāzes cenas starpība bija (*) LVL/MWh). Atbilstoši

plānotajam siltumenerģijas iepirkuma apjomam 2010.gadā (30 000

MWh), SIA "Jūrmalas siltums" ekonomiskais ieguvums ir

(*) LVL apmērā, kas ir (*) (<10) no siltumenerģijas iepirkuma

aptuvenās darījuma vērtības.

Enerģētikas likuma 49.panta pirmajā daļā noteikts, ka

siltumenerģijas ražotājiem ir tiesības piedāvāt sistēmas

operatoram iepirkt to saražoto siltumenerģiju par vienošanās

cenu, savukārt šī panta otrā daļa nosaka, ka sistēmas operators,

slēdzot līgumus par siltumenerģijas iepirkšanu no ražotājiem vai

arī atsakoties tos slēgt, vadās pēc ekonomiskā pakāpeniskuma

principa kritērijiem (piedāvātās siltumenerģijas cena un samaksas

noteikumi, pārvades izmaksas, ražošanas režīma atbilstība

patēriņa režīmam, piedāvātās siltumenerģijas atbilstība

tehniskajiem parametriem). Tādējādi secināms, ka lai SIA

"Jūrmalas siltums" būtu pienākums iepirkt

siltumenerģiju, SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas

iepirkuma cenai ir jābūt ekonomiski izdevīgākai par SIA

"Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas izmaksām.

Ņemot vērā Enerģētikas likumā noteiktās normas, kā arī SIA

"Jūrmalas siltums" ekonomiskā ieguvuma samērīgo apmēru

attiecībā pret darījuma kopējo summu, konkrētie Vienošanās

nosacījumi nav vērtējami kā netaisnīgi attiecībā pret SIA

"Dubultu šķelda".

5.3.

Secinājums par iespējamo pārkāpumu

Konkurences likuma 13.panta pirmās

daļas 4.punkts nosaka, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga

izmantošana var izpausties arī kā netaisnīgu pirkšanas un

pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša

vai netieša uzspiešana vai piemērošana.

Izvērtējot Vienošanās nosacījumus kopumā un 5.punktā ietverto

argumentāciju, Konkurences padome secina, ka lēmuma 5.punktā

aprakstītās SIA "Jūrmalas siltums" darbības neatbilst

Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā

pārkāpuma tiesiskajam sastāvam. Ņemot vērā SIA "Dubultu

šķelda" ierobežoto siltumenerģijas ražošanas jaudu, kā arī

dabasgāzes sadārdzinājumu lietotāju grupas maiņas rezultātā,

Vienošanās iekļautie nosacījumi par siltumenerģijas iepirkuma

tarifa samazinājumu nav vērtējami kā netaisnīgi attiecībā pret

SIA "Dubultu šķelda", tie ir ekonomiski pamatoti un ir

saskaņā ar kopējām patērētāju interesēm.