1Konkurences likuma 13.panta
2pirmās daļas 4.punkta pārkāpums
35.1.
4Vienošanās starp SIA "Dubultu šķelda" un SIA
5"Jūrmalas siltums"
6Starp SIA "Jūrmalas siltums" kā Operatoru un SIA
7"Dubultu šķelda" kā Piegādātāju 2008.gada 17.decembrī
8noslēgts līgums Nr.7 "Par siltumenerģijas piegādi".
92010.gada 8.janvārī starp abām pusēm noslēgta papildu vienošanās
10kā līguma Pielikums Nr.5 "Vienošanās par SIA "Dubultu
11šķelda" siltumenerģijas tarifa samazinājumu 2010.gadam, lai
12segtu SIA "Jūrmalas siltums" zaudējumus, kas tai rodas,
13pārejot no 7. uz 6.dabasgāzes patēriņa grupu" (turpmāk -
14Vienošanās).
15Konkurences padome izvērtēja Vienošanā iekļauto nosacījumu
16pamatotību, lai noskaidrotu vai SIA "Jūrmalas siltums"
17rīcība, samazinot SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas
18iepirkuma tarifu, neatbilst Konkurences likuma 13.panta pirmās
19daļas 4.punktā noteiktā pārkāpuma tiesiskajam sastāvam.
20Vienošanās saturā ir plaši izklāstīts SIA "Jūrmalas
21siltums" saražotās siltumenerģijas sadārdzinājuma pamatojums
22- izdevumu pieauguma (gāzes augstāka iepirkuma cena, mainoties
23iepirktajam gāzes apjomam) pārsvars pār ieguvumiem, kas rodas
24iepērkot siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda" (gāzes
25akcīzes nodokļa samazinājums, nepieciešamo siltumnīcefekta gāzu
26emisijas kvotu samazinājums), kā arī šī sadārdzinājuma
27attiecināšana uz SIA "Dubultu šķelda" piedāvāto
28iepirkuma tarifu to samazinot:
291) pēc SIA "Jūrmalas siltums" aprēķiniem un
30prognozēm kopējais saražotais siltumenerģijas daudzums 2010.gadā
31bija paredzēts 170339 MWh apmērā (Vienošanās 2.punkts);
322) visu apjomu saražojot tikai SIA "Jūrmalas
33siltums" apkures katlos, būtu nepieciešams iepirkt 20100
34tūkst.nm3, un šāds apjoms atbilst AS "Latvijas
35gāze" noteiktajam 7.lietotāju grupas apjomam (no 20000
36tūkst.nm3 līdz 100000 tūkst.nm3 ), kas
37Vienošanās noslēgšanas brīdī SIA "Jūrmalas siltums"
38nodrošinātu dabasgāzes iepirkuma tarifu 149,85
39LVL/tūkst.nm3 (bez PVN);
403) savukārt Vienošanās 1.punkts paredz, ka 2010.gada SIA
41"Dubultu šķelda" plānotais saražotais siltumenerģijas
42apjoms ir 30000MWh. Ņemot vērā, ka SIA "Dubultu šķelda"
43ražošanā kā kurināmo izmanto šķeldu, kopējais SIA "Jūrmalas
44siltums" nepieciešamais dabasgāzes apjoms samazinās līdz
4516560 tūkst.nm3, kas nodrošina 140339 MWh siltumenerģijas apjoma
46saražošanu (170339 MWh - 30000 MWh = 140339 MWh), tādējādi šāds
47dabasgāzes apjoms atbilst tikai 6.lietotāju grupas apjomam (no
4812600 tūkst.nm3 līdz 20000 tūkst.nm3 ), kas
49Vienošanās noslēgšanas brīdī SIA "Jūrmalas siltums"
50nodrošinātu dabasgāzes iepirkuma tarifu 156,71
51LVL/tūkst.nm3 (bez PVN);
524) starpība starp dabasgāzes iepirkuma cenu 7. un 6.dabasgāzes
53patēriņa grupām ir 6,86LVL par 1000 nm3 gāzes
54(Vienošanās 3.punkts), un šo cenu starpību minētajā Vienošanā SIA
55"Jūrmalas siltums" attiecina uz iepirkuma cenu
56siltumenerģijai no SIA "Dubultu šķelda";
575) SIA "Jūrmalas siltums" aprēķina savu izmaksu
58pieaugumu (pieaugums rodas no gāzes iepirkuma cenu starpības, kas
59reizināta ar nepieciešamo gāzes apjomu 2010.gadam 140339 MWh
60siltumenerģijas saražošanai), kas veido aptuveni 113590 LVL
61(Vienošanās 4., 5., 6.punkts). No šī izmaksu pieauguma tiek
62atņemts akcīzes nodokļa apmērs un siltumnīcefekta gāzu emisijas
63kvotu iegādes izdevumi (samazinoties ražošanas apjomam, samazinās
64šo izmaksu apmērs) (Vienošanās 7., 8., 9.punkts);
656) tādējādi kā kopējie SIA "Jūrmalas siltums"
66zaudējumi sakarā ar pāreju no 7. uz 6.dabasgāzes patēriņa grupu
67tiek uzrādīti 85 600 LVL, tādā veidā pamatojot, ka vidējais SIA
68"Dubultu šķelda" tarifs samazināts par 2,85 LVL/MWh
69(bez PVN) (Vienošanās 10., 11.punkts);
707) tāpat tiek ņemts vērā 2010.gada 1.pusgads un 2.pusgads un
71periodos saražotās siltumenerģijas apjoms, tādējādi iegūstot gala
72tarifa samazinājuma apmērus 1.pusgadā par 1,84 LVL/MWh (bez PVN)
73un 2.pusgadā par 4,37 LVL/MWh (bez PVN) (Vienošanās 12., 13.,
7414.punkts).
758) lai SIA "Jūrmalas siltums" gūtu no darījuma
76ekonomisku ieguvumu, puses vienojas, ka SIA "Dubultu
77šķelda" siltumenerģijas tarifs tiek samazināts 2010.gada
781.pusgadā par 1,86 LVL/MWh (bez PVN) un 2.pusgadā par 4,50
79LVL/MWh (bez PVN) (Vienošanās 15.punkts).
80Vienošanās 16.punktā ir papildus noteikumi, kuri paredz (1)
81gadījumus, kuros veicams pārrēķins atkarībā no faktiskā
82siltumenerģijas piegādes apjoma (faktiskā apjoma izmaiņas
83attiecībā pret Vienošanā paredzēto) (16.1., 16.2.apakšpunkts), un
84(2) pārrēķinā iekļaujamo un neiekļaujamo faktisko ekonomisko
85ieguvumu izņēmuma nosacījumus (16.3., 16.4., 16.6.apakšpunkts),
86kā arī (3) nosaka rīcību, ja saražotais siltumenerģijas daudzums,
87pārrēķinot uz gāzes patēriņu, ir mazāks par 20
88milj.nm3 (16.5.apakšpunkts).
895.2.
90Vienošanās par siltumenerģijas tarifa samazinājumu
91izvērtējums
925.2.1.
93Siltumenerģijas ražošanas izmaksu salīdzinājums
945.2.1.1. Siltumenerģijas
95ražošanas tarifu salīdzinājums
96Lietas ietvaros Konkurences padome izvērtēja SIA
97"Jūrmalas siltums" un SIA "Dubultu šķelda"
98siltumenerģijas ražošanas tarifu projektus, saskaņā ar kuriem
99regulators ir apstiprinājis šobrīd spēkā esošos siltumenerģijas
100tarifus, un tajos iekļautos ekonomiskos aprēķinus (nekontrolējamo
101un kontrolējamo izmaksu pozīcijas3).
102SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas
103nekontrolējamās mainīgās izmaksas veido izdevumi kurināmā
104iegādei, emisiju kvotu iegādei, elektroenerģijas iegādei
105ražošanas vajadzībām un izdevumi ūdens un kanalizācijas
106nodrošināšanai. Nekontrolējamajās fiksētajās izmaksās iekļauts
107dabas resursu nodoklis un nekustamā īpašuma un zemes nodoklis
108(atbilstoši regulējuma izmaiņām 2010.gadā4,
109nekustamā īpašuma nodoklis šobrīd tiek attiecināts uz
110pastāvīgajām izmaksām). Tarifa kontrolējamās izmaksas veido
111pamatlīdzekļu nolietojums, pamatlīdzekļu remonta un iegādes
112izdevumi, darba samaksa, obligātās valsts sociālās iemaksas,
113ilgtermiņa aizdevumu un līzinga procentu atmaksa, kā arī pārējie
114izdevumi (sakaru izdevumi, degviela, inventārs u.c.). Tāpat
115jāatzīmē, ka SIA "Jūrmalas siltums" tarifu projektā nav
116paredzējusi siltumenerģijas iepirkumu, tādējādi visi ekonomiskie
117aprēķini ir balstīti uz pieņēmumu, ka visu nepieciešamo
118siltumenerģijas apjomu saražo pats SIA "Jūrmalas
119siltums".
120SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas
121nekontrolējamās mainīgās izmaksas veido kurināmā izmaksas un
122ražošanas vajadzībām nepieciešamās elektroenerģijas izmaksas.
123Nekontrolējamās fiksētās izmaksas veido dabas resursu nodoklis,
124nodeva sabiedrisko pakalpojumu regulatoram, uzņēmējdarbības riska
125valsts nodeva, kā arī neparedzētie izdevumi. Siltumenerģijas
126ražošanas kontrolējamās izmaksas veido pamatlīdzekļu remonta
127izmaksas, pamatlīdzekļu nolietojums, darba samaksa, obligātās
128valsts sociālās iemaksas, materiālu izmaksas, aizdevumu procentu
129atmaksa, ilgtermiņa kredītu pamata daļas atmaksa, kā arī pārējie
130pastāvīgie izdevumi.
131SIA "Dubultu šķelda" apstiprinātais tarifs pie gāzes
132kurināmā cenas 196,52 LVL/tūkst.nm3 (bez PVN)
133(vidējā 2010.gada dabasgāzes cena) ir 23,75 LVL/MWh (bez PVN),
134savukārt SIA "Jūrmalas siltums" - 30,31 LVL/MWh (bez
135PVN). Starpība starp regulatora apstiprinātajiem ražošanas
136tarifiem ir 6,56 LVL/MWh.
137SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas
138nekontrolējamās izmaksas pie gāzes cenas 196,52
139LVL/tūkst.nm3 (bez PVN) ir (*) LVL/MWh (saskaņā
140ar Jūrmalas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora
141apstiprinātā tarifa ekonomiskajiem aprēķiniem, kuros ir iekļauts
142arī nekustamā īpašuma un zemes nodoklis). Konkurences padome
143norāda, ka, atbilstoši nekontrolējamo izmaksu
144definīcijai5,
145kas nosaka, ka nekontrolējamās izmaksas ir tieši saistītas ar
146piegādāto siltumenerģijas daudzumu, kā arī tarifa aprēķināšanas
147metodikas izmaiņām 2010.gadā6,
148kurā nekustamā īpašuma nodoklis tiek attiecināts uz pastāvīgajām
149izmaksām, turpmākajā Lietas izpētē nekustamā īpašuma un zemes
150nodoklis netiks ietverts kopējās nekontrolējamajās izmaksās, lai
151objektīvi varētu salīdzināt SIA "Jūrmalas siltums" un
152SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas tarifus.
153Nekustamā īpašuma un zemes nodokļa attiecināmās izmaksas ir (*)
154LVL/MWh, tādējādi SIA "Jūrmalas siltums"
155siltumenerģijas ražošanas nekontrolējamās izmaksas pie gāzes
156cenas 196,52 LVL/tūkst.nm3 (bez PVN) ir (*) LVL/MWh.
157SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas tarifs
158ir par (*) LVL/MWh zemāks nekā SIA "Jūrmalas siltums"
159nekontrolējamās izmaksas 1MWh siltumenerģijas saražošanai.
160Salīdzinot SIA "Jūrmalas siltums" Jūrmalas pilsētas
161Sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprināto tarifu, kā arī
162tarifu veidojošo nekontrolējamo mainīgo izmaksu apjomu ar SIA
163"Dubultu šķelda" apstiprināto siltumenerģijas ražošanas
164tarifu, Konkurences padome secina, ka SIA "Dubultu
165šķelda" saražotās siltumenerģijas iepirkuma maksimālais
166tarifs ir ne tikai zemāks par SIA "Jūrmalas siltums"
167regulatora apstiprināto ražošanas tarifu (par 6,56 LVL/MWh), bet
168arī zemāks par SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas tarifā
169ietvertajām nekontrolējamajām izmaksām, kas tieši attiecināmas uz
1701MWh siltumenerģijas saražošanu (par (*) LVL/MWh), tādējādi
171SIA "Dubultu
172šķelda" siltumenerģijas tarifa cena ir konkurētspējīga
173siltumenerģijas iepirkuma tirgū Dubultu siltumapgādes
174zonā.
1755.2.1.2. Siltumenerģijas
176ražošanas faktisko 2010.gada izmaksu salīdzinājums
177SIA "Dubultu šķelda" 17.02.2011. vēstulē
178Nr.11/02/17-01 sniedza 2010.gada faktiskās siltumenerģijas
179ražošanas pašizmaksas aprēķinus. 2010.gadā SIA "Dubultu
180šķelda" saražoja 30 116 MWh siltumenerģijas, patērējot (*)
181m3 kurināmā šķeldas un (*) KWh elektroenerģijas. Tāpat
182siltumenerģijas mainīgajās izmaksās tiek ieskaitītas darba algas
183(kurinātājiem, traktoristiem, mehāniķiem u.tml.) un degvielas
184izmaksas.
185SIA "Dubultu šķelda" pastāvīgās ražošanas izmaksas
186veido darba algas, pamatlīdzekļu nolietojums, kurināšanas
187sistēmas uzturēšanas izmaksas, pamatlīdzekļu noma, telpu noma,
188aizdevuma procenti un citi ar ražošanu saistītie izdevumi,
189dažādas administrācijas izmaksas.
190Ņemot vērā patērēto kurināmās šķeldas apjomu un vidējo cenu
191((*) LVL/m3), elektroenerģijas patērēto apjomu un
192vidējo gada cenu ((*) LVL/KWh), kā arī resursu patēriņu, kas
193nepieciešams 1 MWh siltumenerģijas ražošanai, SIA "Dubultu
194šķelda" kopējās mainīgās izmaksas 2010.gadā ir (*) LVL,
195tādējādi mainīgās izmaksas 1 MWh siltumenerģijas saražošanai ir
196(*) LVL.
197SIA "Dubultu šķelda" kopējās pastāvīgās izmaksas
1982010.gadā ir (*) LVL, tādējādi pastāvīgās izmaksas uz 1 MWh
199siltumenerģijas ir (*) LVL.
200Kapitālsabiedrības kopējās izmaksas 2010.gadā ir (*) LVL,
201kopējās izmaksas uz saražoto 1 MWh siltumenerģijas ir (*)
202LVL.
203SIA "Jūrmalas siltums" 18.02.2011. vēstulē
204Nr.01-3.1/27 sniedza siltumenerģijas ražošanas izmaksu
205kalkulācijas par 2010.gadu, kurā SIA "Jūrmalas siltums"
206saražoja 157 528,02 MWh siltumenerģijas, patērējot (*)
207nm3 (normālkubikmetrus7)
208dabasgāzes un (*) KWh elektroenerģijas. Papildus siltumenerģijas
209nekontrolējamās mainīgajās izmaksās SIA "Jūrmalas
210siltums" ieskaita arī ūdens un kanalizācijas izdevumus.
211Nekontrolējamās fiksētajās izmaksās SIA "Jūrmalas
212siltums" iekļauj dabas resursu nodokļa apmēru un nekustamā
213īpašuma nodokļa apmēru. Kā Konkurences padome norādīja
2145.2.1.1.apakšpunktā, nekustamā īpašuma un zemes nodoklis netiks
215ietverts kopējās nekontrolējamās izmaksās, bet gan koriģējot
216pārnests uz SIA "Jūrmalas siltums" kontrolējamām
217izmaksām.
218SIA "Jūrmalas siltums" kontrolējamās izmaksas veido
219pamatlīdzekļu nolietojums, remonts un iegādes izdevumi, darba
220samaksa, valsts obligātās sociālās apdrošināšanas izmaksas,
221ilgtermiņa aizdevumi un līzinga procentu apmaksa.
222SIA "Jūrmalas siltums" kopējās nekontrolējamās
223izmaksas 2010.gadā ir (*) LVL, tādējādi vidējās nekontrolējamās
224izmaksas uz 1 MWh saražotās siltumenerģijas ir (*) LVL.
225Kopējās kontrolējamās izmaksas 2010.gadā ir (*) LVL, tādējādi
226kontrolējamās izmaksas uz 1 MWh saražotās siltumenerģijas ir (*)
227LVL.
228SIA "Jūrmalas siltums" kopējās siltumenerģijas
229ražošanas izmaksas 2010.gadā ir (*) LVL, kas uz 1 saražoto
230siltumenerģijas MWh ir (*) LVL.
231Secināms, ka SIA "Dubultu šķelda" mainīgās izmaksas
2321 MWh siltumenerģijas saražošanai ir par (*) LVL mazākas nekā SIA
233"Jūrmalas siltums", bet attiecīgi pastāvīgās izmaksas
234par (*) LVL mazākas. Vienlaicīgi jānorāda, ka SIA "Dubultu
235šķelda" kopējās izmaksas ir ne tikai par (*) LVL mazākas
236nekā SIA "Jūrmalas siltums" kopējās izmaksas 1 MWh
237siltumenerģijas saražošanai, bet arī par (*) LVL mazākas nekā SIA
238"Jūrmalas siltums" nekontrolējamās izmaksas.
2395.2.2.
240Patērētājiem nepieciešamā siltumenerģijas apjoma
241nodrošināšana
242SIA "Dubultu šķelda" apkures katla maksimālā jauda
243ir 10MW, taču Iesniedzējs norāda, ka faktiski var nodrošināt
244siltumenerģijas piegādi ar jaudu līdz 9,5MW, kas nozīmē, ka
245konkrētajā siltumapgādes zonā, SIA "Dubultu šķelda" var
246nodrošināt siltumenerģijas piegādi kvalitātes robežās (Līguma
247pielikumi Nr.2 un Nr.3) līdz āra gaisa temperatūrai -7 līdz -8
248oC. Savukārt, SIA "Jūrmalas siltums"
24923.12.2010. vēstulē Nr.01-5.1/367 (adresēta SIA "Dubultu
250šķelda") cita starpā norādīja, ka fiksētie mēraparātu
251rādījumi liecina, ka SIA "Dubultu šķelda" jau līdz
2522010.gada 28.novembrim nenodrošināja minimālo siltumnesēja
253turpgaitas temperatūras režīmu, tādējādi nespējot piegādāt vairāk
254kā 8,8 MW siltuma jaudas.
255Konkurences padome secina, ka SIA "Dubultu šķelda"
256apkures katla jauda ir nepietiekama, lai ziemas mēnešos spētu
257pilnā apjomā nodrošināt pieprasītās siltumenerģijas apjoma
258(2010.gada decembra vidējā diennakts jauda bija 9,15 MW) piegādi
259patērētājiem, tāpēc SIA "Jūrmalas siltums" apkures
260sezonas aukstākajos mēnešos ir jānodrošina trūkstošās (papildus
261SIA "Dubultu šķelda" saražotajam apjomam patērētājiem
262nepieciešamais siltumenerģijas apjoms) siltumenerģijas
263saražošana. Līdz ar to SIA "Jūrmalas siltums" ir
264jāuztur siltumenerģijas ražošanai nepieciešamās iekārtas, jāalgo
265darbinieki, jāapdrošina iekārtas u.tml. darbības, kas veido
266kapitālsabiedrības kontrolējamās izmaksas. Kontrolējamās izmaksas
267paliek nemainīgas neatkarīgi no tā vai SIA "Jūrmalas
268siltums" ražo siltumenerģiju tikai dažus mēnešus, vai arī
269ražotu to ar maksimāli iespējamo jaudu.
270Ievērojot augstāk minēto, Konkurences padome secina, ka SIA
271"Jūrmalas siltums", vienojoties ar SIA
272"Dubultu šķelda" par siltumenerģijas iepirkuma cenu, ir
273pamatoti salīdzināt piedāvātās iepirkuma cenas apmēru tieši ar
274SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas tarifa
275nekontrolējamo izmaksu daļu, jo šīs izmaksas ir tieši saistītas
276ar saražotās siltumenerģijas apjomu. Tas pamatojams ar to, ka
277siltumenerģijas iepirkuma cena, kas vienāda ar SIA "Jūrmalas
278siltums" nekontrolējamo izmaksu apjomu, nepalielinātu
279kopējās SIA "Jūrmalas siltums" izmaksas siltumenerģijas
280ražošanā (kopējās siltumenerģijas ražošanas izmaksas nemainītos
281neatkarīgi no tā, vai SIA "Jūrmalas siltums" visu
282patērētājiem nepieciešamo siltumenerģijas apjomu saražotu pats,
283vai daļu no tās iepirktu no SIA "Dubultu šķelda"),
284tādējādi, ievērojot patērētāju intereses, netiktu paaugstināts
285arī gala tarifs siltumenerģijas patērētājiem. Iepirkuma cenai
286pārsniedzot SIA "Jūrmalas siltums" nekontrolējamās
287izmaksas, pieaugtu kopējās siltumenerģijas ražošanas izmaksas,
288tādējādi paaugstinot arī gala tarifu, savukārt siltumenerģijas
289iepirkuma cena, kas ir zemāka par SIA "Jūrmalas
290siltums" nekontrolējamajām izmaksām, nodrošinātu SIA
291"Jūrmalas siltums" kopējo izmaksu samazināšanos, kas
292rezultātā samazinātu arī patērētājiem noteikto gala tarifu
293siltumenerģijas iegādei.
294Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka SIA
295"Dubultu šķelda" piedāvātās siltumenerģijas iepirkuma
296cena ir konkurētspējīga tikai gadījumā, ja tā ir zemāka nekā SIA
297"Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas
298nekontrolējamās izmaksas, jo pretējā gadījumā SIA "Jūrmalas
299siltums" saražot papildu siltumenerģijas apjomu ir
300ekonomiski izdevīgāk nekā iepirkt to no SIA "Dubultu
301šķelda".
302Konkurences padome 5.2.1.apakšpunktā secina, ka SIA
303"Dubultu šķelda" Jūrmalas pilsētas Sabiedrisko
304pakalpojumu regulatora apstiprinātais siltumenerģijas tarifs ir
305zemāks par SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas tarifā
306ietvertajām nekontrolējamajām izmaksām, kas tieši attiecināmas uz
3071MWh siltumenerģijas saražošanu, tāpat arī faktiskās SIA
308"Dubultu šķelda" 2010.gada kopējās izmaksas ir zemākas
309nekā SIA "Jūrmalas siltums" faktiskās 2010.gada
310nekontrolējamās izmaksas, tādējādi secināms, ka SIA "Dubultu šķelda"
311siltumenerģijas tarifa cena ir konkurētspējīga siltumenerģijas
312iepirkuma tirgū Dubultu siltumapgādes zonā.
3135.2.3.
314Dabasgāzes patēriņa lietotāju grupas maiņa
315Saskaņā ar Vienošanās 2.punktu SIA "Jūrmalas
316siltums" plānotais kopējais saražotais siltumenerģijas
317daudzums 2010.gadā ir 170 339 MWh, no kuriem atbilstoši
318Vienošanās 1.punktam 30 000 MWh paredzēts iepirkt no SIA
319"Dubultu šķelda". Faktiski 2010.gadā Jūrmalā tirgus
320dalībnieki kopumā saražoja siltumenerģiju 187 643,52 MWh apjomā,
321no kopējā apjoma 30 115,50 MWh saražojot SIA "Dubultu
322šķelda".
323Vidējais dabasgāzes kurināmā apjoms, kas nepieciešams 1 MWh
324siltumenerģijas saražošanai SIA "Jūrmalas siltums"
325gāzes apkures katlos, Vienošanā ir noteikts 118 nm3
326apmērā. Ņemot vērā minēto, secināms, ka kopējā faktiskā apjoma
327saražošanai tikai SIA "Jūrmalas siltums" gāzes apkures
328katlos būtu nepieciešami 22 142 tūkst.nm3 dabasgāzes,
329bet Vienošanā paredzētā plānotā apjoma saražošanai attiecīgi 20
330100 tūkst.nm3 dabasgāzes. Šāda apjoma dabasgāzes
331kurināmā iepirkums nodrošinātu SIA "Jūrmalas siltums"
3327.lietotāju grupas dabasgāzes tirdzniecības cenu (no 20000
333tūkst.nm3 līdz 100000 tūkst.nm3 ). Lai SIA
334"Jūrmalas siltums" varētu iepirkt dabasgāzi atbilstoši
3357.lietotāju grupas cenai, SIA "Jūrmalas siltums" gadā
336nepieciešams saražot vismaz 169 491,53 MWh siltumenerģijas (169
337491,53 MWh * 118 nm3/MWh = 20 000 tūkst.nm3).
338Iepērkot 30 000 MWh siltumenerģijas no SIA "Dubultu
339šķelda" (kā paredzēts Vienošanā), SIA "Jūrmalas
340siltums" plānotais ražošanas apjoms bija 140 339 MWh. Arī
341faktiskie 2010.gadā nepieciešamie un iepirktie siltumenerģijas
342apjomi nenodrošina SIA "Jūrmalas siltums" iespēju
343saražot nepieciešamo siltumenerģijas apjomu dabasgāzes
3447.lietotāju grupas cenas saglabāšanai (kopējais apjoms bija 187
345643,52 MWh, no kuriem 30 115,50 no SIA "Dubultu šķelda"
346iepirktā un 157 528,02 MWh SIA "Jūrmalas siltums"
347saražotā siltumenerģija).
348Tādējādi, SIA "Jūrmalas siltums" 2010.gadā iepirka
349dabasgāzi no AS "Latvijas gāze" atbilstoši 6.lietotāju
350grupas cenai. Starpība starp dabasgāzes iepirkuma cenu 7. un
3516.lietotāju grupām ir 6,86 LVL par 1000 nm3
352dabasgāzes, kas nozīmē, ka sadārdzinājums uz 1 MWh
353siltumenerģijas ir 0,8094 LVL (118 nm3/MWh * 0,00686
354LVL/nm3 = 0,8094 LVL/MWh).
355Vienlaikus jāatzīmē, ka, ņemot vērā 6.lietotāju grupas gāzes
356patēriņa apjoma intervālu (no 12 600 tūkst.nm3 līdz 20
357000 tūkst.nm3 ), SIA "Jūrmalas siltums" gadā
358nepieciešams saražot vismaz 106 779,66 MWh siltumenerģijas (106
359779,66 MWh * 118 nm3/MWh = 12 600
360tūkst.nm3), lai saglabātu 6.lietotāju grupai
361piemērojamo dabasgāzes cenu. Ņemot vērā 2010.gada faktisko
362siltumenerģijas ražošanas apjomu (187 643,52 MWh) un SIA
363"Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas jaudu (30
364000 - 35 000 MWh), Konkurences padome secina, ka, ļaujot SIA
365"Dubultu šķelda" ražot siltumenerģiju ar maksimālu
366jaudu (atbilstoši pieprasījumam), SIA "Jūrmalas
367siltums" nevar zaudēt 6.lietotāju grupas dabasgāzes
368cenu.
369Dabasgāzes cenas sadārdzinājuma attiecināšanas uz iepirkuma
370cenu pamatotības skaidrojums atspoguļots, izmantojot piemēru, kas
371balstīts uz 2010.gada siltumenerģijas ražošanas apjomiem un
3722010.gada vidējo dabasgāzes tirdzniecības cenu (203,38
373LVL/tūkst.nm3 6.lietotāju grupai un 196,52
374LVL/tūkst.nm3 7.lietotāju grupai) 8:
3751.variants - ražo tikai SIA "Jūrmalas siltums".
376Ja SIA "Jūrmalas siltums" visu patērētājiem
377nepieciešamo siltumenerģiju saražotu pats (neiepērkot
378siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda"), SIA
379"Jūrmalas siltums" kopējās ražošanas izmaksas, ņemot
380vērā 7.lietotāju grupas dabasgāzes cenu un apstiprināto
381siltumenerģijas ražošanas izmaksu tarifu (ņemot vērā, ka tieši
382par šo tarifu siltumenerģija tiek pārdota gala patērētājiem),
383būtu
384187 643,52 MWh * (*) LVL/MWh =
385(*) LVL
386(saražotās siltumenerģijas apjoms *
387ražošanas tarifs = kopējās izmaksas).
3882.variants - SIA "Jūrmalas siltums" iepērk
389siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda" un ražo
390pats.
391a) SIA "Jūrmalas siltums" izdevumi siltumenerģijas
392iepirkumam, ņemot vērā SIA "Dubultu šķelda"
393apstiprināto tarifu pie gāzes cenas 196,52
394LVL/tūkst.nm3 būtu
39530 115,50 MWh * 23,75 LVL/MWh =
396715 243,13
397LVL
398(iepirktās siltumenerģijas apjoms *
399ražošanas tarifs = kopējās izmaksas);
400b) SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas izmaksas, ņemot
401vērā 6.lietotāju grupas gāzes cenas sadārdzinājumu (pieaug tarifa
402nekontrolējamās izmaksas par 0,8094 LVL/MWh, tarifa
403kontrolējamajām izmaksām paliekot nemainīgām), būtu
404(*) LVL/MWh * 157 528,02 MWh
405+ (*) LVL = (*)
406LVL
407(nekontrolējamās izmaksas *
408siltumenerģijas apjoms + kontrolējamās izmaksas = kopējās
409izmaksas).
410Tātad, iepērkot siltumenerģiju no SIA "Dubultu
411šķelda" par Jūrmalas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu
412regulatora apstiprināto siltumenerģijas tarifu, kopējās SIA
413"Jūrmalas siltums" izmaksas būtu par
414(*) LVL + 715 243,13 LVL -
415(*) LVL = (*)
416LVL
417augstākas, kā rezultātā pieaugtu arī gala patērētāja
418siltumenerģijas iegādes tarifs, līdz ar to pie šādiem
419nosacījumiem SIA "Jūrmalas siltums" nebūtu ekonomiski
420izdevīgi iepirkt siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda"
421par regulatora noteikto maksimālo tarifu.
4225.2.4. SIA
423"Jūrmalas siltums" papildus ieguvums no siltumenerģijas
424iepirkuma
425Latvijas Republikas Saeima 1995.gada ratificēja Apvienoto
426Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām
427un 2002.gadā šīs konvencijas Kioto protokolu, tādējādi Latvija
428uzņēmās pildīt virkni saistību. Atbilstoši Kioto protokolam,
429Latvijai individuāli vai kopīgā rīcībā ar citām valstīm laika
430posmā no 2008.gada līdz 2012.gadam jāpanāk siltumnīcefekta gāzu
431emisiju samazinājums par 8%, salīdzinot ar emisiju apjomu
4321990.gadā.
433Likums "Par piesārņojumu" nosaka, ka Emisiju
434tirdzniecības sistēmā obligāti jāpiedalās individuālajiem
435komersantiem vai komercsabiedrībām, kas veic noteiktas
436piesārņojošas darbības, tostarp enerģētikā - izmantojot
437sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda
438pārsniedz 20 megavatus, izņemot bīstamo atkritumu vai sadzīves
439atkritumu sadedzināšanas iekārtas.
440SIA "Jūrmalas siltums" sistēmā piedalās kā
441obligātais operators, kuram jānodod siltumnīcefekta gāzu (turpmāk
442- SEG) emisiju kvotas9,
443kas atbilst SIA "Jūrmalas siltums" iekārtu emitētajam
444siltumnīcefekta gāzu daudzumam iepriekšējā kalendārajā gadā. SIA
445"Jūrmalas siltums" iekārtai "Katlu māja
446"Dubulti"" 13.12.2007. izsniegta siltumnīcefekta
447gāzu emisijas atļauja 2008.-2012.gadam Nr.RIT-20-II-SEG-17,
448iekārtai "Katlu māja Aizputes 1d" 13.12.2007. izsniegta
449siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja 2008.-2012.gadam
450Nr.RIT-20-II-SEG-25, iekārtai "Katlu māja
451"Kauguri"" 13.12.2007. izsniegta siltumnīcefekta
452gāzu emisijas atļauja 2008.-2012.gadam Nr.RIT-20-II-SEG-19,
453iekārtai "Katlu māja Pliekšāna 80" 13.12.2007.
454izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja 2008.-2012.gadam
455Nr.RIT-20-II-SEG-24.
456SEG emisiju kvotas operatoriem (tostarp SIA "Jūrmalas
457siltums") tiek piešķirtas atbilstoši apstiprinātajam Emisiju
458kvotu sadales plānam 2008.-2012.gadam, tāpat operatori var
459iegādāties pietrūkstošās emisiju kvotas, vai pārdot pāri
460paliekošās emisiju kvotas (atbilstoši radīto SEG izmešu
461daudzumam).
462Saskaņā ar Emisiju kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam SIA
463"Jūrmalas siltums" šajā periodā ik gadu tiek piešķirts
464noteikts apjoms emisiju kvotu:
4651) SIA "Jūrmalas siltums" Dubulti
466(LV-2410)
467piešķirtas 7243 emisiju kvotas;
4682) SIA "Jūrmalas siltums" Kauguri (LV-25)
469piešķirtas 21986 emisiju kvotas;
4703) SIA "Jūrmalas siltums" Konkordijas (LV-70)
471piešķirtas 1403 emisiju kvotas;
4724) SIA "Jūrmalas siltums" Aizputes (LV-71)
473piešķirtas 2336 emisiju kvotas.
474No publiski pieejamās informācijas11
475par SIA "Jūrmalas siltums" iesniegto `pārskatu par SEG
476emisiju apstiprināšanu, redzams, ka 2008. un 2009.gadā (par
477citiem gadiem informācija nav pieejama) SIA "Jūrmalas
478siltums" iekārtu emisiju apjoms pārsniedza tām piešķirto SEG
479emisiju apjomu.
4801.tabula
481SIA
482"Jūrmalas siltums" piešķirto un nodoto emisiju kvotu
483apjoms 2008., 2009.gadā
484Operatora
485nosaukums
486Gads
487Piešķirtais kvotu daudzums, gab.
488Nodotais
489kvotu daudzums, gab.
490Starpība,
491gab.
492SIA "Jūrmalas siltums" Dubulti
4932008
4947 243
4958 414
4961 171
497SIA "Jūrmalas siltums" Kauguri
49821 986
49923 859
5001 873
501SIA "Jūrmalas siltums" Konkordijas
5021 403
5031 631
504228
505SIA "Jūrmalas siltums" Aizputes
5062 336
5072 914
508578
509Kopā 2008.gadā:
51032 968
51136 818
5123 850
513SIA "Jūrmalas siltums" Dubulti
5142009
5157 243
5168 811
5171 568
518SIA "Jūrmalas siltums" Kauguri
51921 986
52023 302
5211 316
522SIA "Jūrmalas siltums" Konkordijas
5231 403
5241 737
525334
526SIA "Jūrmalas siltums" Aizputes
5272 336
5282 735
529399
530Kopā 2009.gadā:
53132 968
53236 585
5333 617
534Avots: izveidota pēc Valsts Vides dienesta datiem.
535Ņemot vērā SIA "Jūrmalas siltums" 2009.gada
536siltumenerģijas ražošanas apjomu (171 550 MWh), secināms, ka 1
537MWh ražošanas procesā vidēji tiek izmesti 213 kg CO2
538izmešu, kas atbilst 0,213 SEG emisiju kvotām. No tā savukārt
539izriet, ka SIA "Jūrmalas siltums" piešķirtais SEG
540emisiju kvotu apjoms ir pietiekams, lai saražotu 154 779 MWh
541siltumenerģijas.
542Katras nākamās siltumenerģijas MWh saražošanai SIA
543"Jūrmalas siltums" papildus nepieciešams iegādāties
5440,213 SEG emisiju kvotas. Saskaņā ar SIA "Jūrmalas
545siltums" apstiprināto siltumenerģijas ražošanas tarifu 1 SEG
546emisiju kvotas cena ir (*) LVL (jāatzīmē, ka SIA
547"Jūrmalas siltums" ražošanas tarifa aprēķinā iekļautā
548SEG emisiju kvotu cena neatbilst faktiskajai tirgus cenai -
549saskaņā ar starptautiskās biržas datiem12,
5502010.gada decembra mēneša vidējā SEG emisiju kvotu cena ir 10,08
551LVL ), kas nozīmē, ka papildus 1 MWh siltumenerģijas ražošanas
552izmaksas pieaug par (*) LVL * 0,213 = (*) LVL.
553Aprēķinot siltumenerģijas ražošanas tarifu pie apjoma (*) MWh
554(atbilstoši tarifu projektam), SIA "Jūrmalas siltums"
555ir plānojis, ka papildus nepieciešams iegādāties (*) SEG emisiju
556kvotas, ar kopējiem tam paredzētajiem izdevumiem (*) LVL apjomā.
557Šie izdevumi attiecināti uz visu kopējo siltumenerģijas ražošanas
558apjomu, tādā veidā sadārdzinot 1 MWh ražošanas nekontrolējamās
559izmaksas par (*) LVL.
560Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka situācijā,
561kad SIA "Jūrmalas siltums" var iepirkt siltumenerģiju
562no SIA "Dubultu šķelda", katra siltumenerģijas vienība,
563kas tiek iepirkta no SIA "Dubultu šķelda" tā vietā, lai
564to saražotu pats SIA "Jūrmalas siltums", samazina SIA
565"Jūrmalas siltums" ražošanas tarifa izmaksas par (*)
566LVL (līdz apjoma robežai (154 779 MWh), pie kuras SIA
567"Jūrmalas siltums" SEG emisiju kvotas papildus nav
568jāiepērk).
569Dabasgāzes cenas sadārdzinājuma un papildus nepieciešamo SEG
570emisiju kvotu iegādes izdevumu samazinājuma kopsakarā radītā
571ekonomiskā efekta uz SIA "Jūrmalas siltums"
572siltumenerģijas ražošanas tarifu skaidrojums atspoguļots
573izmantojot piemēru, kas balstīts uz 2010.gada siltumenerģijas
574ražošanas apjomiem un 2010.gada vidējo dabasgāzes tirdzniecības
575cenu (203,38 LVL/tūkst.nm3 6.lietotāju grupai un
576196,52 LVL/tūkst.nm3 7.lietotāju
577grupai)13.
578Papildus aprēķinā ņemts vērā SIA "Jūrmalas siltums"
579nekontrolējamo izmaksu samazinājums, ņemot vērā papildus
580nepieciešamo SEG emisiju kvotu iegādes izdevumu samazinājumu:
5811.variants - ražo tikai SIA "Jūrmalas siltums".
582Ja SIA "Jūrmalas siltums" visu patērētājiem
583nepieciešamo siltumenerģiju saražotu pats (neiepērkot
584siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda"), SIA
585"Jūrmalas siltums" kopējās ražošanas izmaksas, ņemot
586vērā 7.lietotāju grupas dabasgāzes cenu un apstiprināto
587siltumenerģijas ražošanas izmaksu tarifu (kurā iekļautas arī SEG
588emisiju kvotu iegādes izmaksas), būtu
589187 643,52 MWh * (*) LVL/MWh =
590(*) LVL
591(saražotās siltumenerģijas apjoms *
592ražošanas tarifs = kopējās izmaksas).
5932.variants - SIA "Jūrmalas siltums" iepērk
594siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda" un ražo
595pats.
596a) SIA "Jūrmalas siltums" izdevumi siltumenerģijas
597iepirkumam, ņemot vērā SIA "Dubultu šķelda"
598apstiprināto tarifu pie gāzes cenas 196,52
599LVL/tūkst.nm3 būtu
60030 115,50 MWh * 23,75 LVL/MWh =
601715 243,13
602LVL
603(iepirktās siltumenerģijas apjoms *
604ražošanas tarifs = kopējās izmaksas);
605b) SIA "Jūrmalas siltums" tarifa nekontrolējamās
606izmaksas pieaug par 0,8094 LVL/MWh (dabasgāzes grupas maiņa),
607savukārt samazinās par (*) LVL (ņemot vērā, ka nav nepieciešams
608iegādāties SEG emisiju kvotas par to ražošanas apjomu, kas tiek
609iepirkts no SIA "Dubultu šķelda": 30115,50 MWh * 0,213
610SEG kvotas/MWh * (*) LVL/SEG kvotu / 187 643,52 MWh =
611(*) LVL/MWh.)
612Līdz ar to SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas
613izmaksas, ņemot vērā 6.lietotāju grupas gāzes cenas
614sadārdzinājumu un nekontrolējamo izmaksu samazinājumu par SEG
615emisiju kvotu iegādi, pārējām izmaksu pozīcijām paliekot
616nemainīgām, būtu
617(*) LVL/MWh * 157 528,02 MWh + (*)
618LVL = (*) LVL
619(nekontrolējamās izmaksas *
620siltumenerģijas apjoms + kontrolējamās izmaksas = kopējās
621izmaksas).
622Tātad, iepērkot siltumenerģiju no SIA "Dubultu
623šķelda" par Jūrmalas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu
624regulatora apstiprināto siltumenerģijas tarifu, kopējās SIA
625"Jūrmalas siltums" izmaksas būtu par
626(*) LVL - (*) LVL - 715
627243,13 LVL = (*)
628LVL zemākas.
629Tādējādi, ņemot vērā SIA "Dubultu šķelda" zemākās
630ražošanas izmaksas (gan tarifa projekta izmaksas, gan arī
631faktiskās izmaksas), dabasgāzes cenas sadārdzinājumu (lietotāju
632grupas maiņas rezultātā) un SEG emisiju kvotu iegādes izdevumu
633samazinājumu (samazinoties SIA "Jūrmalas siltums"
634ražošanas apjomam), Konkurences padome secina, ka atbilstoši SIA
635"Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas tarifa
636izmaksu pozīcijām un apmēriem, kā arī faktiskajam 2010.gada
637siltumenerģijas ražošanas un iepirkuma apjomam, SIA
638"Jūrmalas siltums" iepērkot siltumenerģiju no SIA
639"Dubultu šķelda" par regulatora noteikto maksimālo
640tarifu, netiktu paaugstināts siltumenerģijas gala tarifs.
6415.2.5.
642Vienošanās nosacījumi
6432008.gada 17.decembrī SIA "Jūrmalas siltums" un SIA
644"Dubultu šķelda" noslēdza siltumenerģijas iepirkuma
645līgumu Nr.7 "Par siltumenerģijas piegādi", bet
6462010.gada 8.janvārī noslēdza Vienošanos, kā līguma Nr.7 "Par
647siltumenerģijas piegādi" pielikumu Nr.5. Vienošanās paredz
648plānoto siltumenerģijas
649piegādes apjomu 2010.gadā, kā arī noteiktu siltumenerģijas iepirkuma
650cenu. Vienošanās nosacījumos pārsvarā pamatots
651siltumenerģijas tarifa samazinājums, lai segtu SIA "Jūrmalas
652siltums" zaudējumus, kas tai rodas pārejot no 7. uz
6536.dabasgāzes patēriņa grupu.
6545.2.5.1. Siltumenerģijas
655iepirkuma apjoms
656SIA "Dubultu šķelda" plānotais siltumenerģijas
657ražošanas apjoms noteikts Vienošanās 1.punktā, paredzot saražot
65830 000 MWh siltumenerģijas daudzumu.
659Vienošanās 2.punktā kopējais saražotais siltumenerģijas
660daudzums Dubultu siltumapgādes zonā plānots 170 339 MWh
661apmērā.
662Tāpat no Vienošanās nosacījumiem secināms, ka faktiskais
663iepirkuma apjoms var mainīties, jo 16.1. un 16.2.apakšpunktos
664paredzēts veikt iepirkuma cenas pārrēķinu, ja iepirkuma apjoms ir
665mazāks vai lielāks nekā sākotnēji plānotais. To apliecina arī SIA
666"Dubultu šķelda" paustais viedoklis Iesniegumā un
66723.12.2010. vēstules Nr.10/12/23-01 7.punktā.
668Tāpat jāatzīmē, ka Vienošanās noteiktais SIA "Dubultu
669šķelda" siltumenerģijas iepirkuma apjoms būtiski neatšķiras
670no SIA "Dubultu šķelda" Konkurences padomei 23.12.2010.
671vēstules Nr.10/12/23-01 5.punktā norādītā vēlamā gada piegādes
672apjoma (30 000 -35 000 MWh).
673Konkurences padomes ieskatā siltumenerģijas ražošanas apjoma
674noteikšana, paredzot iespēju, ka iepirkuma apjoms var būt mazāks
675vai lielāks par sākotnēji plānoto, konkrētajā gadījumā ir
676objektīvi pamatota, ņemot vērā, ka patērētājiem faktiski
677nepieciešamais siltumenerģijas apjoms ir atkarīgs no dažādiem
678ietekmējošajiem apstākļiem, tostarp laika apstākļiem.
6795.2.5.2. Siltumenerģijas
680iepirkuma cena
681Konkurences padome lēmuma 5.2.1., 5.2.2., 5.2.3. un
6825.2.4.apakšpunktos izvērtēja dažādus siltumenerģijas ražošanas un
683iepirkuma izdevumus ietekmējošos apstākļus, gala tarifu
684ietekmējošos faktorus (ražošanas tarifu un faktisko izmaksu
685salīdzinājumu, siltumenerģijas apjoma nodrošināšanas iespējas,
686dabasgāzes patēriņa lietotāju grupas maiņu, SEG emisiju kvotu
687iegādes izdevumu samazinājumu), tādējādi ir pilnībā pamatoti, ka
688visi šie faktori ir ņemti vērā, SIA "Jūrmalas siltums"
689slēdzot Vienošanos par siltumenerģijas iepirkumu, lai kopējā
690siltumenerģijas ražošanas un piegādes procesā tiktu ievērotas abu
691darījuma pušu un arī patērētāju intereses (nepieaugtu
692siltumenerģijas gala tarifs).
693Izvērtējot Vienošanās nosacījumus, Konkurences padome secina,
694ka atsevišķu Vienošanās punktu iekļaušana cenas noteikšanas
695aprēķinā nav ekonomiski pamatota vai nav saistīta ar tarifa
696samazināšanas sākotnējo mērķi - lai segtu zaudējumus, kas SIA
697"Jūrmalas siltums" rodas pārejot no 7. uz 6.dabasgāzes
698patēriņa grupu.
6991) Vienošanās 9.punktā tarifa aprēķināšanā ir ņemts vērā
700zaudējumu samazinājums no SEG emisijas kvotu iegādes rēķina, kas
701saskaņā ar SIA "Jūrmalas siltums" rādītājiem ir 5 900
702LVL.
703Konkurences padome norāda, ka atbilstoši 5.2.4.apakšpunktā
704norādītajam, SIA "Jūrmalas siltums" ekonomiskais
705ieguvums no SEG emisiju kvotu iegādes izdevumu samazinājuma, ko
706tā iegūst iepērkot siltumenerģiju no SIA "Dubultu
707šķelda", ir būtiski augstāks.
708Konkurences padome jau iepriekš secināja, ka ar SIA
709"Jūrmalas siltums" piešķirto SEG emisiju kvotu apjomu
710ir pietiekoši, lai saražotu 154 779 MWh siltumenerģijas.
711Savukārt katras nākamās siltumenerģijas MWh saražošanai SIA
712"Jūrmalas siltums" papildus nepieciešams iegādāties
7130,213 SEG emisiju kvotas14.
714Ņemot vērā, ka SEG emisiju kvotu (kas nepieciešamas papildus pie
715jau piešķirtajām emisiju vienībām) iegādes izdevumi ir
716attiecināti uz pilnīgi visu SIA "Jūrmalas siltums"
717saražoto siltumenerģijas apjomu, tad katra siltumenerģijas
718vienība, kas tiek iepirkta no SIA "Dubultu šķelda" tā
719vietā, lai to saražotu pats SIA "Jūrmalas siltums",
720samazina SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas tarifa
721izmaksas, tādā veidā radot SIA "Jūrmalas siltums"
722ekonomisku ieguvumu kopējo izdevumu samazinājuma veidā.
723Ar SIA "Jūrmalas siltums" 2010.gada Vienošanos bija
724paredzēts saražot 140 339 MWh siltumenerģijas, no SIA
725"Dubultu šķelda" paredzēts iepirkt 30 000 MWh
726siltumenerģijas. Tādējādi secināms, ka, ņemot vērā piešķirto SEG
727emisiju kvotu apjomu (pietiek, lai saražotu 154 779 MWh), no SIA
728"Dubultu šķelda" iepirktās siltumenerģijas apjoma
729saražošanai SIA "Jūrmalas siltums" dabasgāzes apkures
730katlos būtu nepieciešams iegādāties papildus 3 314 SEG emisiju
731kvotas. Saskaņā ar SIA "Jūrmalas siltums" apstiprināto
732siltumenerģijas ražošanas tarifu 1 SEG emisiju kvotas cena ir (*)
733LVL, kas nozīmē, ka SIA "Jūrmalas siltums" izmaksas SEG
734emisiju kvotu iegādei būtu (*) LVL.
735Tomēr jāatzīmē, ka SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas
736tarifa aprēķinā iekļautā SEG emisiju kvotu cena neatbilst
737faktiskajai tirgus cenai - saskaņā ar starptautiskās biržas
738datiem15,
7392010.gada decembra mēneša vidējā SEG emisiju kvotu cena ir 10,08
740LVL, kas nozīmē, ka faktiskās SIA "Jūrmalas siltums"
741izmaksas kvotu iegādei būtu aptuveni 33 405,12 LVL.
742Tādējādi Vienošanās kā dabasgāzes lietotāju grupas maiņas
743rezultātā radušos zaudējumu samazinājums (no SEG emisiju kvotu
744iegādes izmaksu samazinājuma) būtu jāiekļauj 33 405,12 LVL, kas
745būtiski atšķiras no Vienošanās paredzētā samazinājuma 5 900 LVL
746apmērā. Tomēr Konkurences padome norāda, ka Vienošanās
74716.3.apakšpunktā paredzēts, ka pārrēķinā iekļauj SIA
748"Jūrmalas siltums" faktisko ekonomisko ieguvumu no
749nepieciešamo SEG emisijas kvotu iegādes, tādējādi Vienošanās ir
750paredzēts pārskatīt šī zaudējumu samazinājuma apmēru atbilstoši
751faktiskajai situācijai noslēdzoties 2010.gadam.
752Ņemot vērā minēto, SIA "Jūrmalas siltums" kā
753dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka rīcība, iekļaujot
754Vienošanās minētos nosacījumus, nav vērtējama kā netaisnīga
755attiecībā pret SIA "Dubultu šķelda".
7562) Vienošanās 13.punktā kopējais aprēķinātais SIA
757"Jūrmalas siltums" zaudējumu apjoms (85 600 LVL) tiek
758attiecināts pa periodiem, nosakot, ka 39% (33 160 LVL)
759attiecināmi uz 2010.gada I pusgadu, bet atlikušie 61% (52 440
760LVL) attiecināmi uz 2010.gada II pusgadu. Konkurences padomes
761ieskatā šāda zaudējumu attiecināšana, kā rezultātā tiek
762diferencēts arī siltumenerģijas iepirkuma tarifa samazinājums
763(1,84 LVL/MWh I pusgadā un 4,37 LVL/MWh II pusgadā), nav
764pamatota, ņemot vērā, ka I pusgadā plānots no SIA "Dubultu
765šķelda" iepirkt 60% (18 000 MWh), bet II pusgadā attiecīgi
76640% (12 000 MWh) no kopējā siltumenerģijas iepirkuma apjoma (30
767000 MWh).
768Lielākā samazinājuma daļa ir attiecināta uz 2010.gada II
769pusgadu, tādējādi SIA "Dubultu šķelda" 2010.gada I
770pusgadā netieši saņem priekšapmaksu jau par II pusgada
771siltumenerģijas piegādēm. Tomēr Konkurences padome secina, ka
772šāda veida tarifa diferenciācija nav vērtējama kā netaisnīga
773attiecībā pret SIA "Dubultu šķelda", jo neatkarīgi no
774attiecināto zaudējumu apmēra uz katru no periodiem, kopējais
775tarifa samazinājums no tā nemainās.
7763) Vienošanās 15.punktā iepriekš aprēķinātais tarifa
777samazinājums (1,84 LVL/MWh I pusgadā un 4,37 LVL/MWh II pusgadā)
778tiek palielināts par 0,02 LVL/MWh I pusgadā un 0,13 LVL/MWh II
779pusgadā, lai SIA "Jūrmalas siltums" no konkrētā
780darījuma gūtu ekonomisku ieguvumu. Tādējādi SIA "Jūrmalas
781siltums" ekonomiskais ieguvums 2010.gadā, ņemot vērā
782plānotos siltumenerģijas iepirkuma apjomus, veido 1 920 LVL, kas
783ir 0,3% no iepirkuma darījuma aptuvenās summas.
784Tāpat 16.4.apakšpunktā noteikts, ka pārrēķinā neiekļauj SIA
785"Jūrmalas siltums" faktiskos ekonomiskos ieguvumus, kas
786tai rodas no SIA "Dubultu šķelda" saražotās
787siltumenerģijas un SIA "Jūrmalas siltums" saražotās
788siltumenerģijas starpības. Ņemot vērā iepriekš minēto (5.2.1. un
7895.2.2.apakšpunktos), SIA "Jūrmalas siltums"
790ekonomiskais ieguvums rodas no starpības starp SIA "Dubultu
791šķelda" siltumenerģijas ražošanas tarifu un SIA
792"Jūrmalas siltums" nekontrolējamo izmaksu 1MWh
793siltumenerģijas saražošanai apmēru (pie 2010.gada vidējās
794dabasgāzes cenas starpība bija (*) LVL/MWh). Atbilstoši
795plānotajam siltumenerģijas iepirkuma apjomam 2010.gadā (30 000
796MWh), SIA "Jūrmalas siltums" ekonomiskais ieguvums ir
797(*) LVL apmērā, kas ir (*) (<10) no siltumenerģijas iepirkuma
798aptuvenās darījuma vērtības.
799Enerģētikas likuma 49.panta pirmajā daļā noteikts, ka
800siltumenerģijas ražotājiem ir tiesības piedāvāt sistēmas
801operatoram iepirkt to saražoto siltumenerģiju par vienošanās
802cenu, savukārt šī panta otrā daļa nosaka, ka sistēmas operators,
803slēdzot līgumus par siltumenerģijas iepirkšanu no ražotājiem vai
804arī atsakoties tos slēgt, vadās pēc ekonomiskā pakāpeniskuma
805principa kritērijiem (piedāvātās siltumenerģijas cena un samaksas
806noteikumi, pārvades izmaksas, ražošanas režīma atbilstība
807patēriņa režīmam, piedāvātās siltumenerģijas atbilstība
808tehniskajiem parametriem). Tādējādi secināms, ka lai SIA
809"Jūrmalas siltums" būtu pienākums iepirkt
810siltumenerģiju, SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas
811iepirkuma cenai ir jābūt ekonomiski izdevīgākai par SIA
812"Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas izmaksām.
813Ņemot vērā Enerģētikas likumā noteiktās normas, kā arī SIA
814"Jūrmalas siltums" ekonomiskā ieguvuma samērīgo apmēru
815attiecībā pret darījuma kopējo summu, konkrētie Vienošanās
816nosacījumi nav vērtējami kā netaisnīgi attiecībā pret SIA
817"Dubultu šķelda".
8185.3.
819Secinājums par iespējamo pārkāpumu
820Konkurences likuma 13.panta pirmās
821daļas 4.punkts nosaka, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga
822izmantošana var izpausties arī kā netaisnīgu pirkšanas un
823pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša
824vai netieša uzspiešana vai piemērošana.
825Izvērtējot Vienošanās nosacījumus kopumā un 5.punktā ietverto
826argumentāciju, Konkurences padome secina, ka lēmuma 5.punktā
827aprakstītās SIA "Jūrmalas siltums" darbības neatbilst
828Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā
829pārkāpuma tiesiskajam sastāvam. Ņemot vērā SIA "Dubultu
830šķelda" ierobežoto siltumenerģijas ražošanas jaudu, kā arī
831dabasgāzes sadārdzinājumu lietotāju grupas maiņas rezultātā,
832Vienošanās iekļautie nosacījumi par siltumenerģijas iepirkuma
833tarifa samazinājumu nav vērtējami kā netaisnīgi attiecībā pret
834SIA "Dubultu šķelda", tie ir ekonomiski pamatoti un ir
835saskaņā ar kopējām patērētāju interesēm.
Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas
Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.