6. pants

1Konkurences likuma 13.panta

2pirmās daļas 2.punkta pārkāpums

36.1.

4Šķeldas apkures katla apturēšana

514.10.2010. SIA "Jūrmalas siltums" nosūtīja SIA

6"Dubultu šķelda" vēstuli Nr.01-5.1/281, norādot, ka

7nepieciešams nekavējoties veikt katla agregāta KVGM-10 Nr.6

8tehnisko pārbaudi, un lūdzot apturēt katla darbību 20.10.2010.

9laikā no plkst.8.00 līdz plkst.10.00, lai nodrošinātu katla

10atdzišanu pirms tā pārbaudes. Katla pārbaude tika paredzēta

1122.10.2010. no plkst.8.00, pēc kuras siltumenerģijas ražošana

12tiktu atjaunota. Katla apturēšanai izdots SIA "Jūrmalas

13siltums" rīkojums (ieraksts žurnālā) 2010.gada 20.oktobrī

14plkst.8.30 apturēt katlu Nr.6 tehniskās pārbaudes veikšanai.

15Katls faktiski tika apturēts 20.10.2010. plkst.8.40 (ieraksts

16žurnālā).

17Saskaņā ar 16.09.2003. Ministru kabineta noteikumu Nr.518

18"Spiedieniekārtu kompleksu tehniskās uzraudzības

19kārtība" 46.punktu, spiedieniekārtu (tostarp SIA

20"Dubultu šķelda" apkures katla) ārējo tehnisko pārbaudi

21jāveic ne retāk kā reizi 12 mēnešos, iekšējo tehnisko pārbaudi

22jāveic ražotāja noteiktajā termiņā, bet ne retāk kā reizi 4

23gados, savukārt hidraulisko pārbaudi jāveic ražotāja noteiktajā

24termiņā, bet ne retāk kā reizi astoņos gados.

25SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka Dubultu katlu mājā

26pārbūvētajai katlu iekārtai ražotājs papildus nav noteicis

27iekšējo un hidraulisko pārbaužu termiņus. SIA "Dubultu

28šķelda" katla iekārtai ārējā tehniskā pārbaude ir veikta

2921.01.2010., nākošā bija paredzēta 21.01.2011. Iekšējā tehniskā

30pārbaude un hidrauliskā pārbaude veiktas 30.10.2009., nākošā

31iekšējā tehniskā pārbaude paredzēta 2013.gada oktobrī, bet

32hidrauliskā pārbaude paredzēta 2017.gada oktobrī.

33SIA "Dubultu šķelda" Iesniegumā izsaka viedokli, ka

34šī konkrētā tehniskā pārbaude ir bijusi nepamatota un katrā ziņā

35arī nepārdomāta, ņemot vērā, ka šajā laikā jau ir uzsākta apkures

36sezona, līdz ar ko katlu mājas noslodze ir augstāka. Tāpat SIA

37"Dubultu šķelda" norāda, ka SIA "Jūrmalas

38siltums" var šādu rīkojumu dot jebkurā brīdī un ar tehniskās

39pārbaudes vai jebkuru citu ieganstu uz neierobežotu laiku apturēt

40apkures katla darbību, tādā veidā pilnībā apturot SIA

41"Dubultu šķelda" saimniecisko darbību.

42SIA "Jūrmalas siltums" tehniskās pārbaudes veikšanas

43nepieciešamību pamato ar katla novērtēšanas nepieciešamību SIA

44"Jūrmalas siltums" tiesvedības pierādījumu vākšanas

45vajadzībām. SIA "Jūrmalas siltums" 26.01.2011. vēstulē

46Nr.01-3.1/12 norāda, ka 2010.gada 3.decembrī SIA "Jūrmalas

47siltums" iesniedza Korupcijas novēršanas un apkarošanas

48birojam (turpmāk - KNAB) vēstuli ar lūgumu izvērtēt SIA

49"Jūrmalas siltums" valdes, kura veica savus pienākumus

50līdz 2010.gada 24.septembrim, veikto darbību tiesiskumu un

51noslēgtā līguma starp SIA "Jūrmalas siltums" un SIA

52"Dubultu šķelda" atbilstību likuma "Par valsts un

53pašvaldību finanšu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"

54normām. SIA "Jūrmalas siltums" norāda, ka katls

55Nr.6 20.10.2010. tika apturēts, lai veiktu katla tehniskā

56stāvokļa novērtējumu, par ko saņemts A/S "Inspecta

57Latvia" vērtējums. Novērtējums iesniegts KNAB iepriekšējās

58valdes darbības izvērtēšanai, noslēdzot līgumu par katla Nr.6

59pārdošanu.

60Tāpat SIA "Jūrmalas siltums" norāda, ka

61ūdenssildāmais katls atrodas SIA "Jūrmalas siltums"

62bilancē un faktiskajā valdījumā, kas SIA "Dubultu

63šķelda" ir nodots pārvaldīšanā, tādējādi uzskatot, ka

64pārbaužu veikšanas vispārīga nepieciešamība katlam ir pamatota

65pirms apkures sezonas uzsākšanas, inventarizācijas ietvaros,

66pamatlīdzekļu pārvērtēšanas vajadzībām, novērtēšanas veikšanai,

67sprādzienbīstamības vai nepareizas ekspluatācijas gadījumos, kā

68arī citos ar saimniecisko darbību vai kustamā īpašuma

69pārvaldīšanu saistītos gadījumos.

70Iepazīstoties ar SIA "Jūrmalas siltums" rīkojumu

71"Par katla apturēšanu KVGM-10 Nr.6 apturēšanu",

72Konkurences padome secina, ka katla apturēšana nepieciešama

73iekārtu atdzišanai divas diennaktis pirms paredzētās tehniskās

74pārbaudes (rīkojums apturēt katla darbību 20.oktobrī no

75plkst.8:00 līdz 10:00, lai varētu tehnisko apkopi veikt

7622.oktobra plkst.8:00).

77Iesniegumā SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka apkures

78periodā šķeldas apkures katls darbojas ar vidējo jaudu 8MW. Ja

79pieņem, ka šajās dienās apkures katlu būtu iespējams darbināt ar

80vidējo jaudu, tad 48h dīkstāves laikā SIA "Dubultu

81šķelda" varētu saražot 384 MWh siltumenerģijas apjomu. Ņemot

82vērā Vienošanās noteikto siltumenerģijas iepirkuma cenu SIA

83"Dubultu šķelda" 2010.gada decembrī (20,45 LVL/MWh),

84negūtie iespējamie SIA "Dubultu šķelda" ieņēmumi veido

857852,80 LVL (384MWh * 20,45LVL/MWh = 7852,80 LVL).

86Konkurences padome secina, ka SIA "Jūrmalas siltums"

87arguments, ka katla apturēšana bija nepieciešama katla

88novērtēšanai nav uzskatāms par objektīvi pamatotu, samērīgu un

89taisnīgu attiecībā pret SIA "Dubultu šķelda", ņemot

90vērā, ka apkures katla novērtēšanu varēja veikt jebkurā citā

91laikā, kad katls netiek darbināts. SIA "Jūrmalas

92siltums" šajā gadījumā nebija nekādi ierobežots laikā vai

93kādos noteiktos termiņos, tai pilnībā pastāvēja rīcības brīvība

94attiecībā uz iesnieguma KNAB saturu, tajā atspoguļoto faktu

95konstatāciju un iesniegšanas laiku. Tādējādi SIA "Jūrmalas

96siltums" varēja iespējami mazāk kaitēt SIA "Dubultu

97šķelda", iepriekš saskaņojot un vienojoties ar SIA

98"Dubultu šķelda" par abpusēji izdevīgu laiku apkures

99katla apturēšanai.

100Konkurences padomes ieskatā tiesību un interešu aizsardzība,

101iesniedzot iesniegumu tiesību aizsardzības iestādē un vācot

102pierādījumus, kam var būt nozīme iespējamā pārkāpuma izvērtēšanā,

103nav pieļaujama veidā, kas aizskar cita tirgus dalībnieka

104likumiskās vai līgumiskās tiesības un intereses, pat, ja tās tiek

105apšaubītas. Līdz ar to SIA "Jūrmalas siltums" nebija

106tiesiska pamata apturēt apkures katla darbību konkrētajā

107gadījumā, ņemot vērā, ka katls uz līguma pamata16

108atrodas citas personas valdījumā. Uz līguma pamata nodibinātas

109valdījuma tiesības piešķir faktisku varu pār īpašumu. Līgumiskās

110attiecības, kuras uz katla apturēšanas brīdi nebija atzītas par

111prettiesiskām, neparedzēja šāda valdījuma traucējuma

112iespējamību.

113Konkurences padomes ieskatā, šķeldas apkures katla darbības

114apturēšana, bez iepriekšējas saskaņošanas un vienošanās

115panākšanas par abpusēji pieņemamiem nosacījumiem, pilnībā apturot

116SIA "Dubultu šķelda" saimniecisko darbību uz divām

117dienām, apkures sezonas laikā (kad apkures katls tiek darbināts

118ar iespējami lielāku ražošanas jaudu), konkrētās Lietas ietvaros,

119nav objektīvi pamatota, tādējādi vērtējama kā SIA "Jūrmalas

120siltums" dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

1216.2.

122Ražošanas jaudas samazināšana

1232010.gada 29.novembrī saskaņā ar SIA "Jūrmalas

124siltums" rīkojumu SIA "Dubultu šķelda" tika

125samazināta piegādājamās siltumenerģijas jauda līdz 3MW +/- 10%,

126papildus norādot, ka gadījumā, ja kopējā jauda lielāka par 13

127MWh, SIA "Dubultu šķelda" atļauts nosegt pietrūkstošo

128siltuma jaudu.

129SIA "Jūrmalas siltums" norāda, ka, ņemot vērā

130mēraparāta rādījumus, secināms, ka SIA "Dubultu šķelda"

131nevar nodrošināt temperatūras režīmu, ja piegādātā siltuma jauda

132pārsniedz 8,8 MW, tādējādi, ņemot vērā gaisa temperatūras būtisku

133pazemināšanos 2010.gada 28. un 29.novembrī, SIA "Jūrmalas

134siltums" siltuma nodrošināšanai pieslēdza gāzes katlu. SIA

135"Jūrmalas siltums" norāda, ka gāzes katla ekonomiskai

136izmantošanai optimālākais darbības režīms ir pie atdeves 8,6 MW,

137tāpēc SIA "Jūrmalas siltums" nevar iepirkt

138siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda" lielākā apmērā,

139kā nepieciešams.

140Tāpat SIA "Jūrmalas siltums" atzīmē, ka faktiskais

1412010.gada novembrī vidējais stundā iepirktais siltuma daudzums no

142SIA "Dubultu šķelda" sastāda aptuveni 5,5 MWh (jeb 132

143MWh diennaktī), savukārt pēc SIA "Jūrmalas siltums"

144rīkojuma par ražošanas jaudas samazināšanu vidējais iepirktā

145siltuma daudzums sastāda 94 MWh diennaktī, kas ir 71% no pirms

146rīkojuma iepirktā apjoma.

147SIA "Jūrmalas siltums" 01.06.2011. vēstulē

148Nr.01-3.1/80 sniedza argumentus, balstoties uz kuriem ir noteikta

149tieši šāda (8,6 MW) optimālākā ūdenssildāmā apkures katla

150darbības jauda:

1511) atbilstoši ūdenssildāmo apkures katlu ražotāju

152ekspluatācijas noteikumiem un uzstādītā gāzes degļa moduļa

153tehniskajiem parametriem katra katla jaudas intervāls, kurā katla

154izmantošana ir ekonomiski izdevīgākā, ir atšķirīgs - katla KVGM -

15510 (Nr.4) jaudas intervāls ir no 8,4 - 8,8 MW, katla KVGM - 10

156(Nr.5) - no 7,6 - 9,8 MW, bet katla WITERMO - 6.0 (Nr.2)

157ekonomiska izmantošana ir ar jaudu 4,06 MW;

1582) apkures katla darbības ekonomisko izdevīgumu ietekmē

159galvenokārt gāzes degļu raksturlielumi (gāzes spiediens pirms

160degļa, gāzes patēriņš stundā, dabasgāzes siltumspēja, dabasgāzes

161stabilas degšanas diapazons, gaisa pārpilnības koeficients,

162aizejošo dūmgāzu temperatūra);

1633) SIA "Jūrmalas siltums" monitorēja datus par

164dabasgāzes patēriņu katlu mājā Slokas ielā 47a pēc siltumtīklos

165nodotās siltumenerģijas daudzuma 2010.gada decembrī (apkures

166katls Nr.4, vidējā jauda 5,12 MW, dabasgāzes patēriņš 1 MWh

167saražošanai ir 122,24 nm3), 2011.gada janvārī (apkures

168katls Nr.4, vidējā jauda 7,69 MW, dabasgāzes patēriņš 1 MWh

169saražošanai ir 119,52 nm3), 2011.gada februārī

170(apkures katls Nr.4 un Nr.5, vidējā jauda 9,87 MW, dabasgāzes

171patēriņš 1 MWh saražošanai ir 119,39 nm3) un 2011.gada

172martā (apkures katls Nr.4, vidējā jauda 6,55 MW, dabasgāzes

173patēriņš 1 MWh saražošanai ir 122,44 nm3). Vienlaikus

174SIA "Jūrmalas siltums" norādīja, ka iepriekšējo gadu

175apkures sezonā, apkures katlam Nr.4 strādājot ar jaudu 8,6 MW,

176dabasgāzes patēriņš 1 MWh saražošanai bija 112

177nm3;

178SIA "Jūrmalas siltums" norāda, ka, veicot analītisko

179aprēķinu par katlu jaudas un gāzes patēriņa sakarībām, ņemot vērā

180korelācijas rezultātus, katlu optimālākais darbības režīms tiek

181sasniegts katliem darbojoties ar 80 - 85% jaudu no konkrētā katla

182maksimālās jaudas.

183SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka SIA "Jūrmalas

184siltums" siltumenerģijas ražošanai izmanto gāzes apkures

185katlu KVGM-10 Nr.4, kuram saskaņā ar tehnoloģiskajām kartēm

186maksimālā lietderība ir sākot no 2,1 MW siltuma slodzes, savukārt

187SIA "Dubultu šķelda" šķeldas apkures katla maksimālā

188atdeve ir pie siltuma slodzes 8 - 10 MW. Ņemot vērā

189siltumenerģijas ražošanas kompleksa vidējo diennakts jaudu

190decembrī (11MW), Iesniedzējs norāda, ka optimālā ražošanas jauda

191SIA "Dubultu šķelda" būtu 8MW, bet SIA "Jūrmalas

192siltums" jauda būtu 3MW (šobrīd pēc SIA "Dubultu

193šķelda" jaudas samazināšanas ražošanas attiecība ir pretēja

194- ar jaudu 8MW siltumenerģiju ražo SIA "Jūrmalas

195siltums", bet ar jaudu 3MW ražo SIA "Dubultu

196šķelda"). Ņemot vērā, ka SIA "Dubultu šķelda"

197pārdotā siltumenerģija ir lētāka par SIA "Jūrmalas

198siltums" ražošanai nepieciešamo resursu izmaksām (gāzes un

199elektrības izmaksas), optimāla ražošanas apjoma gadījumā pēc

200Iesniedzēja aprēķiniem, vienas diennakts vidējais ietaupījums

201būtu 598,80 LVL, kas decembrī kopumā ļautu ietaupīt 18562,28 LVL.

202Papildus ietaupījumu varētu iegūt arī ietaupot līdzekļus

203CO2 (ogļskābā gāze) emisiju kvotu iegādei - ražojot

204siltumenerģiju no šķeldas nav nepieciešams iegādāties

205CO2 kvotas, kas savukārt nepieciešams par kurināmo

206izmantojot gāzi. Pēc SIA "Dubultu šķelda" aprēķiniem,

207šādi decembrī varētu ieekonomēt vēl 23256,80 LVL.

208SIA "Jūrmalas siltums" 02.12.2010. vēstulē

209Nr.01-5.1/349 paustais viedoklis SIA "Dubultu šķelda"

210liecina, ka SIA "Jūrmalas siltums", nemaz nevērtējot

211iespējamo decembra patēriņa plānoto apjomu, skaidri norādīja, ka

212plānotais iepirkuma apjoms netiks pārsniegts: "Ar šo

213vēlamies informēt, ka šogad, t.i., līdz 31.decembrim, esam gatavi

214iepirkt no SIA "Dubultu šķelda" saražoto siltumenerģiju

215ne vairāk par 30 000 MWh gadā."

216SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka Vienošanās 1.punktā

217ir noteikts, ka SIA "Dubultu šķelda" 2010.gadā

218saražotās siltumenerģijas daudzums ir 30000MWh, taču Vienošanās

21916.1. un 16.2.apakšpunkti paredz darbības, kuras puses veic, ja

22030000MWh gada siltumenerģijas iepirkuma apjoms netiek sasniegts

221vai tiek pārsniegts. Ņemot vērā minētajos apakšpunktos paredzētā

222iepirkuma apjoma iespējamās izmaiņas, jāsecina, ka puses jau

223slēdzot Vienošanos ir paredzējušas iespēju, ka noteiktais

224iepirkuma apjoms var tikt arī pārsniegts.

225Jāatzīmē, ka SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka šāda

226veida iepirkuma apjoma samazinājums rada uzņēmumam zaudējumus 12

227320 LVL mēnesī, komercsabiedrība nespēj segt savas darbības

228izmaksas, un, ņemot vērā, ka SIA "Dubultu šķelda" nav

229iespēju pārdot siltumenerģiju citām personām, komercsabiedrība

230var tikt novesta līdz maksātnespējai.

231Izvērtējot Lietā iegūto informāciju, ņemot vērā SIA

232"Jūrmalas siltums" skaidrojumu un apsvērumus par katla

233ekonomiskas izmantošanas darbības jaudas rādītājiem, Konkurences

234padome norāda:

2351) Slokas ielas 47a siltumenerģijas ražošanas kompleksā kopumā

236ir izvietoti 5 apkures katli:

2371.1. ar gāzi kurināms WITERMO - 6.0 (katlu mājas katls

238Nr.2);

2391.2. ar gāzi kurināms KVGM - 10 (katlu mājas katls Nr.3) -

240šobrīd katls ir atslēgts un 30.08.2010. katls tika noņemts no

241bīstamo iekārtu reģistra uzskaites;

2421.3. ar gāzi kurināms KVGM - 10 (katlu mājas katls Nr.4);

2431.4. ar gāzi kurināms KVGM - 10 (katlu mājas katls Nr.5);

2441.5. KVGM - 10 (katlu mājas katls Nr.6), kuram izveidota

245priekškurtuve kurināšanai ar šķeldu.

246Trīs apkures katli (Nr.2, Nr.4 un Nr.5) ir SIA "Jūrmalas

247siltums" rīcībā un vienu apkures katlu (Nr.6) izmanto SIA

248"Dubultu šķelda". Visi šie apkures katli ir darba un

249tehniskā kārtībā. Apkures katls Nr.3 šobrīd ir atslēgts un nevar

250tikt izmantots.

2512) Konkurences padome izvērtēja SIA "Jūrmalas

252siltums" iesniegto informāciju par katra apkures katla

253jaudas intervālu, kurā katla izmantošana ir ekonomiski

254izdevīgākā, papildus norādot, ka optimālākais darbības režīms

255tiek sasniegts katliem darbojoties ar 80 - 85% jaudu no konkrētā

256katla maksimālās jaudas.

2571.attēls

258Apkures katla

259KVGM-10 (Nr.4) darbības rādītāji

260Avots: SIA "Jūrmalas

261siltums" sniegtā informācija

2622.attēls

263Apkures katla

264KVGM-10 (Nr.5) darbības rādītāji

265Avots: SIA "Jūrmalas

266siltums" sniegtā informācija

2673.attēls

268Apkures katla

269Witermo - 6.0 (Nr.2) darbības rādītāji

270Avots: SIA "Jūrmalas

271siltums" sniegtā informācija

272Kā norāda SIA "Jūrmalas siltums", apkures katla KVGM

273- 10 (Nr.4) optimālais ražošanas jaudas intervāls ir no 8,4 - 8,8

274MW, apkures katla KVGM - 10 (Nr.5) - no 7,6 - 9,8 MW, savukārt

275apkures katla WITERMO - 6.0 (Nr.2) optimāla izmantošana ir ar

276jaudu 4,06 MW.

2773) SIA "Jūrmalas siltums" monitoringa dati par

278apkures katla Nr.4 darbību pie dažādām katla darbības jaudām

279norāda uz apkures katla Nr.4 ekonomiskas izmantošanas optimālo

280darbības režīmu, tomēr nevar tikt ņemti vērā pie apkures katlu

281savstarpējās salīdzināšanas, jo, ņemot vērā, ka pārējie SIA

282"Jūrmalas siltums" katli apkures sezonā faktiski netiek

283izmantoti, nav pieejami dati par pārējo apkures katlu

284faktiskajiem darbības rādītājiem.

2854) Ņemot vērā SIA "Jūrmalas siltums" norādītos

286apkures katlu darbības ekonomisko izdevīgumu ietekmējošos

287rādītājus (gāzes spiediens pirms degļa, gāzes patēriņš stundā,

288dabasgāzes siltumspēja, dabasgāzes stabilas degšanas diapazons,

289gaisa pārpilnības koeficients, aizejošo dūmgāzu temperatūra),

290Konkurences padome, apkopojot šos rādītājus, secina, ka, vērtējot

291katra katla darbības efektivitāti un ekonomisko izdevīgumu,

292būtiski ir trīs galvenie rādītāji: (1) dabasgāzes patēriņš 1 MWh

293siltumenerģijas saražošanai, (2) dabasgāzes kā kurināmā

294siltumatdeve pie sadegšanas un (3) apkures katla lietderības

295koeficients17.

296Vienlaikus jāatzīmē, ka dabasgāzes siltumatdeve (jeb siltumspēja)

297nav atkarīga no tā, kurā katlā tā tiek sadedzināta, tādējādi

298nevar būt par pamatu apkures katlu darbības atšķirībām.

2995) Konkurences padome secina, ka konkrētā apkures katla (KVGM

300- 10 (Nr.4)), kurš tika iedarbināts 28.11.2010. nepieciešamās

301jaudas nodrošināšanai kopējā siltumapgādes sistēmā, izmantošanas

302optimālais darbības režīms ir katlam darbojoties ar 8,6 MW jaudu

303(SIA "Jūrmalas siltums" to arī norādīja, pamatojot SIA

304"Dubultu šķelda" piegādājamās siltumenerģijas jaudas

305samazinājumu līdz 3MW +/- 10%).

3066) Salīdzinot SIA "Jūrmalas siltums" apkures katlu

307darbības rādītājus18,

308kas ietekmē to ekonomisku izmantošanu (dabasgāzes patēriņš, katla

309lietderības koeficients), Konkurences padome secina, ka apkures

310katla KVGM - 10 (Nr.5) rādītāji ir labāki nekā apkures katla KVGM

311- 10 (Nr.4) rādītāji. Kā redzams 1. un 2.attēlos, apkures katlam

312Nr.5 darbojoties ar jaudu 2,5 MW, tiek patērēti 114

313nm3 dabasgāzes 1 MWh siltumenerģijas saražošanai,

314darbojoties ar jaudu 4,8 MW tiek patērēti 112 nm3

315dabasgāzes, darbojoties ar jaudu 7,7 MW tiek patērēti 110

316nm3 dabasgāzes, bet darbojoties ar jaudu 9,8 MW tiek

317patērēti tikai 109 nm3 dabasgāzes 1 MWh

318siltumenerģijas saražošanai. Salīdzinoši apkures katla Nr.4

319zemākais dabasgāzes patēriņš ir 113 nm3 dabasgāzes pie

320katla atdeves 8,6 MW. Arī apkures katla Nr.5 lietderības

321koeficienti norāda, ka patērētā dabasgāze siltumenerģijas

322ražošanas procesā pie konkrētām katla ražošanas jaudām

323apsildīšanai vidēji tiek izmantota tikpat lietderīgi kā apkures

324katlā Nr.4.

325Konkurences padome norāda, ka SIA "Jūrmalas siltums"

326konkrētajā gadījumā, kad SIA "Dubultu šķelda" nespēja

327nodrošināt pilnu nepieciešamās siltumenerģijas apjomu, papildu

328siltumenerģijas ražošanu tehniski varēja uzsākt jebkurā no SIA

329"Jūrmalas siltums" gāzes apkures katliem, tostarp

330apkures katlā KVGM - 10 (Nr.5).

3317) SIA "Jūrmalas siltums" minimālās 1 MWh

332siltumenerģijas ražošanas izmaksas 2010.gada decembrī, ņemot vērā

333vidējās 2010.gada elektroenerģijas, ūdens un kanalizācijas

334izmaksas, 2010.gada decembra dabasgāzes cenu, kā arī minimālo

335dabasgāzes patēriņu (apkures katla KVGM - 10 (Nr.5) dabasgāzes

336patēriņš, ražojot ar jaudu 9,8 MWh, ir 109 nm3

337dabasgāzes) ir (*) LVL/MWh (papildus jānorāda, ka atbilstoši

338Vienošanā paredzētajam pārrēķinam 0,75 LVL no šīs summas tiks

339atrēķināts no SIA "Dubultu šķelda" iepirkuma tarifa),

340tādējādi faktiskās SIA "Jūrmalas siltums" izmaksas ir

341(*) LVL/MWh. Tāpat ņemot vērā, ka SIA "Jūrmalas

342siltums" ražošanas apjoms 2010.gadā sasniedza 157 528,02

343MWh, SIA "Jūrmalas siltums" nepieciešams iegādāties 586

344SEG emisiju kvotas, kas atbilstoši biržas 2010.gada decembra

345cenai (10,08 LVL) veido 5906,88 LVL, kas ir papildus 0,04 LVL uz

3461 MWh siltumenerģijas, attiecinot to uz kopējo saražoto

347siltumenerģijas daudzumu. Tātad, iespējami mazākās SIA

348"Jūrmalas siltums" 1 MWh siltumenerģijas ražošanas

349izmaksas ir (*)

350LVL/MWh.

3518) Kā norādīts 5.2.1.apakšpunktā, SIA "Dubultu

352šķelda" ražošanas tarifs ir zemāks par SIA "Jūrmalas

353siltums" noteiktā ražošanas tarifa nekontrolējamām izmaksām,

354tāpat arī konstatēts, ka SIA "Dubultu šķelda" faktiskās

355kopējās izmaksas uz 1 MWh siltumenerģijas ir mazākas nekā SIA

356"Jūrmalas siltums" faktiskās nekontrolējamās izmaksas,

357tomēr siltumenerģijas iepirkuma cena (iegādājoties siltumenerģiju

358no SIA "Dubultu šķelda") ir noteikta Vienošanā. SIA

359"Dubultu šķelda" iepirkuma tarifs (atbilstoši

360Vienošanās nosacījumiem) 2010.gada decembrī bija 20,45 LVL/MWh,

361bet ņemot vērā pārrēķina nosacījumus (tiek veikts pārrēķins

362atbilstoši faktiskajiem gada rādītājiem), un līdz decembrim

363sasniegtos ražošanas apjomus, SIA "Jūrmalas siltums"

364siltumenerģijas ražošanas apjomam paliekot nemainīgam (visu

365iepērkot no SIA "Dubultu šķelda"), SIA "Dubultu

366šķelda" faktiskā iepirkuma cena būtu vienāda ar noteikto

367siltumenerģijas ražošanas tarifa cenu - 2010.gada decembrī

368(atbilstoši dabasgāzes cenai) tā bija 24,95 LVL/MWh (SIA

369"Dubultu šķelda" atbilstoši Vienošanā noteiktajam ar

370samazināto ražošanas jaudu (3 MWh) pie Vienošanā noteiktās

371iepirkuma cenas (20,45 LVL/MWh) būtu segusi dabasgāzes

372sadārdzinājuma papildu izmaksas SIA "Jūrmalas siltums",

373kā rezultātā katra nākamā no SIA "Dubultu šķelda"

374iepirktā siltumenerģijas vienība (pārrēķina rezultātā) faktiski

375tiktu iepirkta par regulatora noteikto siltumenerģijas ražošanas

376tarifa cenu.).

377Ņemot vērā, ka, pieaugot nepieciešamajai siltumenerģijas

378ražošanas jaudai līdz 11 MW, SIA "Dubultu šķelda"

379nespēja nodrošināt pilnībā visu siltumenerģijas jaudu (apkures

380katla optimālā jauda ir 8,5 MW), SIA "Jūrmalas siltums"

381papildus bija nepieciešams pieslēgt kādu no gāzes apkures katliem

382un ražot siltumenerģiju ar aptuveno jaudu 2,5 MW. SIA

383"Dubultu šķelda" ražojot ar jaudu 8,5 MW, bet SIA

384"Jūrmalas siltums" ražojot ar jaudu 2,5 MW, SIA

385"Jūrmalas siltums" patērētu vidēji 295 nm3

386dabasgāzes, kas nozīmē, ka SIA "Dubultu šķelda" tarifs

387tiktu samazināts (dabasgāzes lietotāju grupas maiņas

388sadārdzinājuma rezultātā) par 0,24 LVL/MWh. Tādējādi secināms, ka

389zemākais iepirkuma tarifs atbilstoši Vienošanā noteiktajam ir

39024,71

391LVL/MWh.

392Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka konkrētajā

393situācijā SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas faktiskās

394nekontrolējamās izmaksas ir zemākas nekā Vienošanā ar SIA

395"Dubultu šķelda" paredzētā siltumenerģijas iepirkuma

396cena. SIA "Jūrmalas siltums" sniegtais skaidrojums

397siltumenerģijas ražošanas jaudas samazinājumam SIA "Dubultu

398šķelda", norādot, ka SIA "Jūrmalas siltums" gāzes

399katla ekonomiskai izmantošanai optimālākais darbības režīms ir

400pie atdeves 8,6 MW, tāpēc SIA "Jūrmalas siltums" nevar

401iepirkt siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda" lielākā

402apmērā, kā nepieciešams gala patērētājiem, Konkurences padomes

403ieskatā ir pamatots, tādējādi SIA "Jūrmalas siltums"

404rīcība, paredzot jaudas samazinājumu, nav vērtējama kā dominējošā

405stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

4066.3. SIA

407"Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas apjoma

408ierobežošanas ietekme uz tās saimniecisko darbību

409SIA "Dubultu šķelda" 2010.gada siltumenerģijas

410piegādes cenu un apjomu nosaka 2010.gada 8.janvāra Vienošanās.

411Siltumenerģijas iepirkuma tarifa samazinājums noteikts attiecinot

412SIA "Jūrmalas siltums" radušos zaudējumus uz SIA

413"Dubultu šķelda" piegādātās siltumenerģijas apjomu.

4142011.gada sākumā tika veikts siltumenerģijas tarifa pārrēķins

415atbilstoši siltumenerģijas faktiskajam iepirkuma apjomam un

416kopējām patērētā siltumenerģijas daudzuma izmaiņām.

417Ņemot vērā minētās Vienošanās nosacījumus, konstatējams, ka

418SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas tarifa apmērs ir

419tieši atkarīgs no SIA "Dubultu šķelda" saražotās

420siltumenerģijas un apgriezti atkarīgs no SIA "Jūrmalas

421siltums" saražotā siltumenerģijas apjoma.

422Respektīvi, ja SIA "Dubultu šķelda" saražo vairāk

423siltumenerģijas nekā plānots tarifa samazinājuma aprēķinā, tad

424(nemainoties SIA "Jūrmalas siltums" saražotajam

425apjomam) dabasgāzes grupas maiņas rezultātā radušies SIA

426"Jūrmalas siltums" zaudējumi tiek attiecināti uz

427lielāku iepirktās siltumenerģijas daudzumu, tādējādi iegūstot

428mazāku iepirkuma tarifa samazinājumu. Tāpat mazāks tarifa

429samazinājums tiktu piemērots, ja samazinātos SIA "Jūrmalas

430siltums" ražošanas apjoms (samazinātos dabasgāzes cenu

431izmaiņu radīto zaudējumu apmērs).

432Savukārt tarifa samazinājums pieaugtu (samazinot iepirkuma

433tarifu), palielinoties SIA "Jūrmalas siltums"

434saražotajam siltumenerģijas daudzumam (SIA "Dubultu

435šķelda" apjomam paliekot nemainīgam), vai arī samazinoties

436SIA "Dubultu šķelda" ražošanas apjomam.

4372010.gada faktiskais siltumenerģijas apjoms Jūrmalas pilsētā

438ir 187 643,52 MWh, kas ir par 17 304,52 MWh vairāk nekā tika

439plānots, slēdzot 2010.gada iepirkuma Vienošanos, kurā tika

440paredzēts, ka SIA "Dubultu šķelda" saražos

441siltumenerģiju 30 000 MWh, bet SIA "Jūrmalas siltums"

442saražos siltumenerģiju 140 339 MWh apmērā. Neskatoties uz

443faktisko patērētājam nepieciešamās siltumenerģijas būtisko

444pieaugumu, SIA "Jūrmalas siltums" lielāko daļu (99%) no

445papildus nepieciešamās siltumenerģijas saražoja pati, palielinot

446plānoto ražošanas apjomu par 17 189,02 MWh, bet plānoto

447siltumenerģijas iepirkuma apjomu palielināja tikai par 115,50

448MWh.

449Kā iepriekš secināts, tad nemainoties SIA "Dubultu

450šķelda" ražošanas apjomam, bet pieaugot SIA "Jūrmalas

451siltums" ražošanas apjomam, palielinās uz iepirkuma tarifu

452attiecināmo zaudējumu (no dabasgāzes grupu tarifu starpības)

453apmērs, tādā veidā siltumenerģijas iepirkuma tarifs tiek

454samazināts. Vienošanā siltumenerģijas iepirkuma tarifa aprēķins

455tika balstīts uz plānoto SIA "Dubultu šķelda" un SIA

456"Jūrmalas siltums" ražošanas apjomu, tādējādi pieaugot

457faktiskajam kopējam siltumenerģijas daudzumam, SIA "Jūrmalas

458siltums" veica zaudējumu, kas tai rodas, pārejot no 7. uz

4596.dabasgāzes patēriņa grupu, pārrēķinu (SIA "Jūrmalas

460siltums" 10.01.2011. vēstule Nr.01-5.1/13), kurš aprēķināts

46151 622,23 LVL apmērā.

462Tāpat jāņem vērā, ka, SIA "Jūrmalas siltums"

463saražotajam siltumenerģijas apjomam pārsniedzot 154 779 MWh,

464rodas nepieciešamība iegādāties papildu SEG emisijas kvotas.

465Piemēram, 2010.gadā SIA "Jūrmalas siltums" saražoja 157

466528,02 MWh. Ja papildu apjomu saražotu SIA "Dubultu

467šķelda", tad SIA "Jūrmalas siltums" būtu papildu

468ieguvums un atbilstoši Vienošanās 16.3.punktam SIA "Jūrmalas

469siltums", aprēķinot zaudējumu samazinājumu, būtu jāņem vērā

470papildu ieguvums. Savukārt, ja papildu siltumenerģijas apjomu,

471kas pārsniedz 154 779 MWh, saražo SIA "Jūrmalas

472siltums", tad faktiski palielinās SIA "Jūrmalas

473siltums" zaudējumi, kas jāņem vērā pie tarifa pārrēķina.

474Izvērtējot augstāk minēto, secināms, ka SIA "Dubultu

475šķelda" saimnieciskās darbības rezultāti ir divkārt atkarīgi

476no siltumenerģijas apjoma: (1) siltumenerģijas iepirkuma tarifs

477ir atkarīgs gan no SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas

478ražošanas apjoma, gan arī no SIA "Jūrmalas siltums"

479saražotās siltumenerģijas daudzuma; (2) ievērojot vispārēju

480ekonomikas pamatprincipu, ka, izmaksas uz vienu saražoto

481produkcijas vienību samazinās, palielinoties kopējam produkcijas

482ražošanas apjomam, SIA "Dubultu šķelda" palielinot

483ražošanas apjomu, siltumenerģijas ražošanas kopējās izmaksas uz 1

484MWh samazināsies (ņemot vērā pastāvīgo izmaksu īpatsvara

485samazinājumu kopējās izmaksās).

486Tādējādi visas SIA "Jūrmalas siltums" darbības, kas

487samazina SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas

488apjomu vai neļauj ražošanas apjomu palielināt (palielinoties SIA

489"Jūrmalas siltums" ražošanas apjomam pieprasījuma

490pieauguma rezultātā), rada SIA "Dubultu šķelda"

491saimnieciskajai darbībai zaudējumus (tarifa samazinājuma veidā,

492kā arī atrautās peļņas veidā).

4936.4.

494Secinājums par iespējamo pārkāpumu

495Konkurences likuma 13.panta pirmās

496daļas 2.punkts nosaka, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga

497izmantošana var izpausties arī kā preču ražošanas vai

498realizācijas apjomu, tirgu vai tehniskās attīstības ierobežošana

499bez objektīvi attaisnojoša iemesla par sliktu patērētājam.

500Ņemot vērā visu iepriekš minēto, SIA "Jūrmalas

501siltums" rīcība, nepamatoti apturot SIA "Dubultu

502šķelda" apkures katla darbību uz 2 dienām, tajā pašā laikā

503pārrēķina rezultātā attiecinot papildus radušos zaudējumus (kas

504rodas SIA "Jūrmalas siltums" saražojot to

505siltumenerģijas apjomu, ko šajās 2 dienās varētu piegādāt SIA

506"Dubultu šķelda") uz SIA "Dubultu šķelda"

507iepirkuma tarifu, Konkurences padomes ieskatā liecina par

508dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.