6. pants

Konkurences likuma 13.panta

pirmās daļas 2.punkta pārkāpums

6.1.

Šķeldas apkures katla apturēšana

14.10.2010. SIA "Jūrmalas siltums" nosūtīja SIA

"Dubultu šķelda" vēstuli Nr.01-5.1/281, norādot, ka

nepieciešams nekavējoties veikt katla agregāta KVGM-10 Nr.6

tehnisko pārbaudi, un lūdzot apturēt katla darbību 20.10.2010.

laikā no plkst.8.00 līdz plkst.10.00, lai nodrošinātu katla

atdzišanu pirms tā pārbaudes. Katla pārbaude tika paredzēta

22.10.2010. no plkst.8.00, pēc kuras siltumenerģijas ražošana

tiktu atjaunota. Katla apturēšanai izdots SIA "Jūrmalas

siltums" rīkojums (ieraksts žurnālā) 2010.gada 20.oktobrī

plkst.8.30 apturēt katlu Nr.6 tehniskās pārbaudes veikšanai.

Katls faktiski tika apturēts 20.10.2010. plkst.8.40 (ieraksts

žurnālā).

Saskaņā ar 16.09.2003. Ministru kabineta noteikumu Nr.518

"Spiedieniekārtu kompleksu tehniskās uzraudzības

kārtība" 46.punktu, spiedieniekārtu (tostarp SIA

"Dubultu šķelda" apkures katla) ārējo tehnisko pārbaudi

jāveic ne retāk kā reizi 12 mēnešos, iekšējo tehnisko pārbaudi

jāveic ražotāja noteiktajā termiņā, bet ne retāk kā reizi 4

gados, savukārt hidraulisko pārbaudi jāveic ražotāja noteiktajā

termiņā, bet ne retāk kā reizi astoņos gados.

SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka Dubultu katlu mājā

pārbūvētajai katlu iekārtai ražotājs papildus nav noteicis

iekšējo un hidraulisko pārbaužu termiņus. SIA "Dubultu

šķelda" katla iekārtai ārējā tehniskā pārbaude ir veikta

21.01.2010., nākošā bija paredzēta 21.01.2011. Iekšējā tehniskā

pārbaude un hidrauliskā pārbaude veiktas 30.10.2009., nākošā

iekšējā tehniskā pārbaude paredzēta 2013.gada oktobrī, bet

hidrauliskā pārbaude paredzēta 2017.gada oktobrī.

SIA "Dubultu šķelda" Iesniegumā izsaka viedokli, ka

šī konkrētā tehniskā pārbaude ir bijusi nepamatota un katrā ziņā

arī nepārdomāta, ņemot vērā, ka šajā laikā jau ir uzsākta apkures

sezona, līdz ar ko katlu mājas noslodze ir augstāka. Tāpat SIA

"Dubultu šķelda" norāda, ka SIA "Jūrmalas

siltums" var šādu rīkojumu dot jebkurā brīdī un ar tehniskās

pārbaudes vai jebkuru citu ieganstu uz neierobežotu laiku apturēt

apkures katla darbību, tādā veidā pilnībā apturot SIA

"Dubultu šķelda" saimniecisko darbību.

SIA "Jūrmalas siltums" tehniskās pārbaudes veikšanas

nepieciešamību pamato ar katla novērtēšanas nepieciešamību SIA

"Jūrmalas siltums" tiesvedības pierādījumu vākšanas

vajadzībām. SIA "Jūrmalas siltums" 26.01.2011. vēstulē

Nr.01-3.1/12 norāda, ka 2010.gada 3.decembrī SIA "Jūrmalas

siltums" iesniedza Korupcijas novēršanas un apkarošanas

birojam (turpmāk - KNAB) vēstuli ar lūgumu izvērtēt SIA

"Jūrmalas siltums" valdes, kura veica savus pienākumus

līdz 2010.gada 24.septembrim, veikto darbību tiesiskumu un

noslēgtā līguma starp SIA "Jūrmalas siltums" un SIA

"Dubultu šķelda" atbilstību likuma "Par valsts un

pašvaldību finanšu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"

normām. SIA "Jūrmalas siltums" norāda, ka katls

Nr.6 20.10.2010. tika apturēts, lai veiktu katla tehniskā

stāvokļa novērtējumu, par ko saņemts A/S "Inspecta

Latvia" vērtējums. Novērtējums iesniegts KNAB iepriekšējās

valdes darbības izvērtēšanai, noslēdzot līgumu par katla Nr.6

pārdošanu.

Tāpat SIA "Jūrmalas siltums" norāda, ka

ūdenssildāmais katls atrodas SIA "Jūrmalas siltums"

bilancē un faktiskajā valdījumā, kas SIA "Dubultu

šķelda" ir nodots pārvaldīšanā, tādējādi uzskatot, ka

pārbaužu veikšanas vispārīga nepieciešamība katlam ir pamatota

pirms apkures sezonas uzsākšanas, inventarizācijas ietvaros,

pamatlīdzekļu pārvērtēšanas vajadzībām, novērtēšanas veikšanai,

sprādzienbīstamības vai nepareizas ekspluatācijas gadījumos, kā

arī citos ar saimniecisko darbību vai kustamā īpašuma

pārvaldīšanu saistītos gadījumos.

Iepazīstoties ar SIA "Jūrmalas siltums" rīkojumu

"Par katla apturēšanu KVGM-10 Nr.6 apturēšanu",

Konkurences padome secina, ka katla apturēšana nepieciešama

iekārtu atdzišanai divas diennaktis pirms paredzētās tehniskās

pārbaudes (rīkojums apturēt katla darbību 20.oktobrī no

plkst.8:00 līdz 10:00, lai varētu tehnisko apkopi veikt

22.oktobra plkst.8:00).

Iesniegumā SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka apkures

periodā šķeldas apkures katls darbojas ar vidējo jaudu 8MW. Ja

pieņem, ka šajās dienās apkures katlu būtu iespējams darbināt ar

vidējo jaudu, tad 48h dīkstāves laikā SIA "Dubultu

šķelda" varētu saražot 384 MWh siltumenerģijas apjomu. Ņemot

vērā Vienošanās noteikto siltumenerģijas iepirkuma cenu SIA

"Dubultu šķelda" 2010.gada decembrī (20,45 LVL/MWh),

negūtie iespējamie SIA "Dubultu šķelda" ieņēmumi veido

7852,80 LVL (384MWh * 20,45LVL/MWh = 7852,80 LVL).

Konkurences padome secina, ka SIA "Jūrmalas siltums"

arguments, ka katla apturēšana bija nepieciešama katla

novērtēšanai nav uzskatāms par objektīvi pamatotu, samērīgu un

taisnīgu attiecībā pret SIA "Dubultu šķelda", ņemot

vērā, ka apkures katla novērtēšanu varēja veikt jebkurā citā

laikā, kad katls netiek darbināts. SIA "Jūrmalas

siltums" šajā gadījumā nebija nekādi ierobežots laikā vai

kādos noteiktos termiņos, tai pilnībā pastāvēja rīcības brīvība

attiecībā uz iesnieguma KNAB saturu, tajā atspoguļoto faktu

konstatāciju un iesniegšanas laiku. Tādējādi SIA "Jūrmalas

siltums" varēja iespējami mazāk kaitēt SIA "Dubultu

šķelda", iepriekš saskaņojot un vienojoties ar SIA

"Dubultu šķelda" par abpusēji izdevīgu laiku apkures

katla apturēšanai.

Konkurences padomes ieskatā tiesību un interešu aizsardzība,

iesniedzot iesniegumu tiesību aizsardzības iestādē un vācot

pierādījumus, kam var būt nozīme iespējamā pārkāpuma izvērtēšanā,

nav pieļaujama veidā, kas aizskar cita tirgus dalībnieka

likumiskās vai līgumiskās tiesības un intereses, pat, ja tās tiek

apšaubītas. Līdz ar to SIA "Jūrmalas siltums" nebija

tiesiska pamata apturēt apkures katla darbību konkrētajā

gadījumā, ņemot vērā, ka katls uz līguma pamata16

atrodas citas personas valdījumā. Uz līguma pamata nodibinātas

valdījuma tiesības piešķir faktisku varu pār īpašumu. Līgumiskās

attiecības, kuras uz katla apturēšanas brīdi nebija atzītas par

prettiesiskām, neparedzēja šāda valdījuma traucējuma

iespējamību.

Konkurences padomes ieskatā, šķeldas apkures katla darbības

apturēšana, bez iepriekšējas saskaņošanas un vienošanās

panākšanas par abpusēji pieņemamiem nosacījumiem, pilnībā apturot

SIA "Dubultu šķelda" saimniecisko darbību uz divām

dienām, apkures sezonas laikā (kad apkures katls tiek darbināts

ar iespējami lielāku ražošanas jaudu), konkrētās Lietas ietvaros,

nav objektīvi pamatota, tādējādi vērtējama kā SIA "Jūrmalas

siltums" dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

6.2.

Ražošanas jaudas samazināšana

2010.gada 29.novembrī saskaņā ar SIA "Jūrmalas

siltums" rīkojumu SIA "Dubultu šķelda" tika

samazināta piegādājamās siltumenerģijas jauda līdz 3MW +/- 10%,

papildus norādot, ka gadījumā, ja kopējā jauda lielāka par 13

MWh, SIA "Dubultu šķelda" atļauts nosegt pietrūkstošo

siltuma jaudu.

SIA "Jūrmalas siltums" norāda, ka, ņemot vērā

mēraparāta rādījumus, secināms, ka SIA "Dubultu šķelda"

nevar nodrošināt temperatūras režīmu, ja piegādātā siltuma jauda

pārsniedz 8,8 MW, tādējādi, ņemot vērā gaisa temperatūras būtisku

pazemināšanos 2010.gada 28. un 29.novembrī, SIA "Jūrmalas

siltums" siltuma nodrošināšanai pieslēdza gāzes katlu. SIA

"Jūrmalas siltums" norāda, ka gāzes katla ekonomiskai

izmantošanai optimālākais darbības režīms ir pie atdeves 8,6 MW,

tāpēc SIA "Jūrmalas siltums" nevar iepirkt

siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda" lielākā apmērā,

kā nepieciešams.

Tāpat SIA "Jūrmalas siltums" atzīmē, ka faktiskais

2010.gada novembrī vidējais stundā iepirktais siltuma daudzums no

SIA "Dubultu šķelda" sastāda aptuveni 5,5 MWh (jeb 132

MWh diennaktī), savukārt pēc SIA "Jūrmalas siltums"

rīkojuma par ražošanas jaudas samazināšanu vidējais iepirktā

siltuma daudzums sastāda 94 MWh diennaktī, kas ir 71% no pirms

rīkojuma iepirktā apjoma.

SIA "Jūrmalas siltums" 01.06.2011. vēstulē

Nr.01-3.1/80 sniedza argumentus, balstoties uz kuriem ir noteikta

tieši šāda (8,6 MW) optimālākā ūdenssildāmā apkures katla

darbības jauda:

1) atbilstoši ūdenssildāmo apkures katlu ražotāju

ekspluatācijas noteikumiem un uzstādītā gāzes degļa moduļa

tehniskajiem parametriem katra katla jaudas intervāls, kurā katla

izmantošana ir ekonomiski izdevīgākā, ir atšķirīgs - katla KVGM -

10 (Nr.4) jaudas intervāls ir no 8,4 - 8,8 MW, katla KVGM - 10

(Nr.5) - no 7,6 - 9,8 MW, bet katla WITERMO - 6.0 (Nr.2)

ekonomiska izmantošana ir ar jaudu 4,06 MW;

2) apkures katla darbības ekonomisko izdevīgumu ietekmē

galvenokārt gāzes degļu raksturlielumi (gāzes spiediens pirms

degļa, gāzes patēriņš stundā, dabasgāzes siltumspēja, dabasgāzes

stabilas degšanas diapazons, gaisa pārpilnības koeficients,

aizejošo dūmgāzu temperatūra);

3) SIA "Jūrmalas siltums" monitorēja datus par

dabasgāzes patēriņu katlu mājā Slokas ielā 47a pēc siltumtīklos

nodotās siltumenerģijas daudzuma 2010.gada decembrī (apkures

katls Nr.4, vidējā jauda 5,12 MW, dabasgāzes patēriņš 1 MWh

saražošanai ir 122,24 nm3), 2011.gada janvārī (apkures

katls Nr.4, vidējā jauda 7,69 MW, dabasgāzes patēriņš 1 MWh

saražošanai ir 119,52 nm3), 2011.gada februārī

(apkures katls Nr.4 un Nr.5, vidējā jauda 9,87 MW, dabasgāzes

patēriņš 1 MWh saražošanai ir 119,39 nm3) un 2011.gada

martā (apkures katls Nr.4, vidējā jauda 6,55 MW, dabasgāzes

patēriņš 1 MWh saražošanai ir 122,44 nm3). Vienlaikus

SIA "Jūrmalas siltums" norādīja, ka iepriekšējo gadu

apkures sezonā, apkures katlam Nr.4 strādājot ar jaudu 8,6 MW,

dabasgāzes patēriņš 1 MWh saražošanai bija 112

nm3;

SIA "Jūrmalas siltums" norāda, ka, veicot analītisko

aprēķinu par katlu jaudas un gāzes patēriņa sakarībām, ņemot vērā

korelācijas rezultātus, katlu optimālākais darbības režīms tiek

sasniegts katliem darbojoties ar 80 - 85% jaudu no konkrētā katla

maksimālās jaudas.

SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka SIA "Jūrmalas

siltums" siltumenerģijas ražošanai izmanto gāzes apkures

katlu KVGM-10 Nr.4, kuram saskaņā ar tehnoloģiskajām kartēm

maksimālā lietderība ir sākot no 2,1 MW siltuma slodzes, savukārt

SIA "Dubultu šķelda" šķeldas apkures katla maksimālā

atdeve ir pie siltuma slodzes 8 - 10 MW. Ņemot vērā

siltumenerģijas ražošanas kompleksa vidējo diennakts jaudu

decembrī (11MW), Iesniedzējs norāda, ka optimālā ražošanas jauda

SIA "Dubultu šķelda" būtu 8MW, bet SIA "Jūrmalas

siltums" jauda būtu 3MW (šobrīd pēc SIA "Dubultu

šķelda" jaudas samazināšanas ražošanas attiecība ir pretēja

- ar jaudu 8MW siltumenerģiju ražo SIA "Jūrmalas

siltums", bet ar jaudu 3MW ražo SIA "Dubultu

šķelda"). Ņemot vērā, ka SIA "Dubultu šķelda"

pārdotā siltumenerģija ir lētāka par SIA "Jūrmalas

siltums" ražošanai nepieciešamo resursu izmaksām (gāzes un

elektrības izmaksas), optimāla ražošanas apjoma gadījumā pēc

Iesniedzēja aprēķiniem, vienas diennakts vidējais ietaupījums

būtu 598,80 LVL, kas decembrī kopumā ļautu ietaupīt 18562,28 LVL.

Papildus ietaupījumu varētu iegūt arī ietaupot līdzekļus

CO2 (ogļskābā gāze) emisiju kvotu iegādei - ražojot

siltumenerģiju no šķeldas nav nepieciešams iegādāties

CO2 kvotas, kas savukārt nepieciešams par kurināmo

izmantojot gāzi. Pēc SIA "Dubultu šķelda" aprēķiniem,

šādi decembrī varētu ieekonomēt vēl 23256,80 LVL.

SIA "Jūrmalas siltums" 02.12.2010. vēstulē

Nr.01-5.1/349 paustais viedoklis SIA "Dubultu šķelda"

liecina, ka SIA "Jūrmalas siltums", nemaz nevērtējot

iespējamo decembra patēriņa plānoto apjomu, skaidri norādīja, ka

plānotais iepirkuma apjoms netiks pārsniegts: "Ar šo

vēlamies informēt, ka šogad, t.i., līdz 31.decembrim, esam gatavi

iepirkt no SIA "Dubultu šķelda" saražoto siltumenerģiju

ne vairāk par 30 000 MWh gadā."

SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka Vienošanās 1.punktā

ir noteikts, ka SIA "Dubultu šķelda" 2010.gadā

saražotās siltumenerģijas daudzums ir 30000MWh, taču Vienošanās

16.1. un 16.2.apakšpunkti paredz darbības, kuras puses veic, ja

30000MWh gada siltumenerģijas iepirkuma apjoms netiek sasniegts

vai tiek pārsniegts. Ņemot vērā minētajos apakšpunktos paredzētā

iepirkuma apjoma iespējamās izmaiņas, jāsecina, ka puses jau

slēdzot Vienošanos ir paredzējušas iespēju, ka noteiktais

iepirkuma apjoms var tikt arī pārsniegts.

Jāatzīmē, ka SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka šāda

veida iepirkuma apjoma samazinājums rada uzņēmumam zaudējumus 12

320 LVL mēnesī, komercsabiedrība nespēj segt savas darbības

izmaksas, un, ņemot vērā, ka SIA "Dubultu šķelda" nav

iespēju pārdot siltumenerģiju citām personām, komercsabiedrība

var tikt novesta līdz maksātnespējai.

Izvērtējot Lietā iegūto informāciju, ņemot vērā SIA

"Jūrmalas siltums" skaidrojumu un apsvērumus par katla

ekonomiskas izmantošanas darbības jaudas rādītājiem, Konkurences

padome norāda:

1) Slokas ielas 47a siltumenerģijas ražošanas kompleksā kopumā

ir izvietoti 5 apkures katli:

1.1. ar gāzi kurināms WITERMO - 6.0 (katlu mājas katls

Nr.2);

1.2. ar gāzi kurināms KVGM - 10 (katlu mājas katls Nr.3) -

šobrīd katls ir atslēgts un 30.08.2010. katls tika noņemts no

bīstamo iekārtu reģistra uzskaites;

1.3. ar gāzi kurināms KVGM - 10 (katlu mājas katls Nr.4);

1.4. ar gāzi kurināms KVGM - 10 (katlu mājas katls Nr.5);

1.5. KVGM - 10 (katlu mājas katls Nr.6), kuram izveidota

priekškurtuve kurināšanai ar šķeldu.

Trīs apkures katli (Nr.2, Nr.4 un Nr.5) ir SIA "Jūrmalas

siltums" rīcībā un vienu apkures katlu (Nr.6) izmanto SIA

"Dubultu šķelda". Visi šie apkures katli ir darba un

tehniskā kārtībā. Apkures katls Nr.3 šobrīd ir atslēgts un nevar

tikt izmantots.

2) Konkurences padome izvērtēja SIA "Jūrmalas

siltums" iesniegto informāciju par katra apkures katla

jaudas intervālu, kurā katla izmantošana ir ekonomiski

izdevīgākā, papildus norādot, ka optimālākais darbības režīms

tiek sasniegts katliem darbojoties ar 80 - 85% jaudu no konkrētā

katla maksimālās jaudas.

1.attēls

Apkures katla

KVGM-10 (Nr.4) darbības rādītāji

Avots: SIA "Jūrmalas

siltums" sniegtā informācija

2.attēls

Apkures katla

KVGM-10 (Nr.5) darbības rādītāji

Avots: SIA "Jūrmalas

siltums" sniegtā informācija

3.attēls

Apkures katla

Witermo - 6.0 (Nr.2) darbības rādītāji

Avots: SIA "Jūrmalas

siltums" sniegtā informācija

Kā norāda SIA "Jūrmalas siltums", apkures katla KVGM

- 10 (Nr.4) optimālais ražošanas jaudas intervāls ir no 8,4 - 8,8

MW, apkures katla KVGM - 10 (Nr.5) - no 7,6 - 9,8 MW, savukārt

apkures katla WITERMO - 6.0 (Nr.2) optimāla izmantošana ir ar

jaudu 4,06 MW.

3) SIA "Jūrmalas siltums" monitoringa dati par

apkures katla Nr.4 darbību pie dažādām katla darbības jaudām

norāda uz apkures katla Nr.4 ekonomiskas izmantošanas optimālo

darbības režīmu, tomēr nevar tikt ņemti vērā pie apkures katlu

savstarpējās salīdzināšanas, jo, ņemot vērā, ka pārējie SIA

"Jūrmalas siltums" katli apkures sezonā faktiski netiek

izmantoti, nav pieejami dati par pārējo apkures katlu

faktiskajiem darbības rādītājiem.

4) Ņemot vērā SIA "Jūrmalas siltums" norādītos

apkures katlu darbības ekonomisko izdevīgumu ietekmējošos

rādītājus (gāzes spiediens pirms degļa, gāzes patēriņš stundā,

dabasgāzes siltumspēja, dabasgāzes stabilas degšanas diapazons,

gaisa pārpilnības koeficients, aizejošo dūmgāzu temperatūra),

Konkurences padome, apkopojot šos rādītājus, secina, ka, vērtējot

katra katla darbības efektivitāti un ekonomisko izdevīgumu,

būtiski ir trīs galvenie rādītāji: (1) dabasgāzes patēriņš 1 MWh

siltumenerģijas saražošanai, (2) dabasgāzes kā kurināmā

siltumatdeve pie sadegšanas un (3) apkures katla lietderības

koeficients17.

Vienlaikus jāatzīmē, ka dabasgāzes siltumatdeve (jeb siltumspēja)

nav atkarīga no tā, kurā katlā tā tiek sadedzināta, tādējādi

nevar būt par pamatu apkures katlu darbības atšķirībām.

5) Konkurences padome secina, ka konkrētā apkures katla (KVGM

- 10 (Nr.4)), kurš tika iedarbināts 28.11.2010. nepieciešamās

jaudas nodrošināšanai kopējā siltumapgādes sistēmā, izmantošanas

optimālais darbības režīms ir katlam darbojoties ar 8,6 MW jaudu

(SIA "Jūrmalas siltums" to arī norādīja, pamatojot SIA

"Dubultu šķelda" piegādājamās siltumenerģijas jaudas

samazinājumu līdz 3MW +/- 10%).

6) Salīdzinot SIA "Jūrmalas siltums" apkures katlu

darbības rādītājus18,

kas ietekmē to ekonomisku izmantošanu (dabasgāzes patēriņš, katla

lietderības koeficients), Konkurences padome secina, ka apkures

katla KVGM - 10 (Nr.5) rādītāji ir labāki nekā apkures katla KVGM

- 10 (Nr.4) rādītāji. Kā redzams 1. un 2.attēlos, apkures katlam

Nr.5 darbojoties ar jaudu 2,5 MW, tiek patērēti 114

nm3 dabasgāzes 1 MWh siltumenerģijas saražošanai,

darbojoties ar jaudu 4,8 MW tiek patērēti 112 nm3

dabasgāzes, darbojoties ar jaudu 7,7 MW tiek patērēti 110

nm3 dabasgāzes, bet darbojoties ar jaudu 9,8 MW tiek

patērēti tikai 109 nm3 dabasgāzes 1 MWh

siltumenerģijas saražošanai. Salīdzinoši apkures katla Nr.4

zemākais dabasgāzes patēriņš ir 113 nm3 dabasgāzes pie

katla atdeves 8,6 MW. Arī apkures katla Nr.5 lietderības

koeficienti norāda, ka patērētā dabasgāze siltumenerģijas

ražošanas procesā pie konkrētām katla ražošanas jaudām

apsildīšanai vidēji tiek izmantota tikpat lietderīgi kā apkures

katlā Nr.4.

Konkurences padome norāda, ka SIA "Jūrmalas siltums"

konkrētajā gadījumā, kad SIA "Dubultu šķelda" nespēja

nodrošināt pilnu nepieciešamās siltumenerģijas apjomu, papildu

siltumenerģijas ražošanu tehniski varēja uzsākt jebkurā no SIA

"Jūrmalas siltums" gāzes apkures katliem, tostarp

apkures katlā KVGM - 10 (Nr.5).

7) SIA "Jūrmalas siltums" minimālās 1 MWh

siltumenerģijas ražošanas izmaksas 2010.gada decembrī, ņemot vērā

vidējās 2010.gada elektroenerģijas, ūdens un kanalizācijas

izmaksas, 2010.gada decembra dabasgāzes cenu, kā arī minimālo

dabasgāzes patēriņu (apkures katla KVGM - 10 (Nr.5) dabasgāzes

patēriņš, ražojot ar jaudu 9,8 MWh, ir 109 nm3

dabasgāzes) ir (*) LVL/MWh (papildus jānorāda, ka atbilstoši

Vienošanā paredzētajam pārrēķinam 0,75 LVL no šīs summas tiks

atrēķināts no SIA "Dubultu šķelda" iepirkuma tarifa),

tādējādi faktiskās SIA "Jūrmalas siltums" izmaksas ir

(*) LVL/MWh. Tāpat ņemot vērā, ka SIA "Jūrmalas

siltums" ražošanas apjoms 2010.gadā sasniedza 157 528,02

MWh, SIA "Jūrmalas siltums" nepieciešams iegādāties 586

SEG emisiju kvotas, kas atbilstoši biržas 2010.gada decembra

cenai (10,08 LVL) veido 5906,88 LVL, kas ir papildus 0,04 LVL uz

1 MWh siltumenerģijas, attiecinot to uz kopējo saražoto

siltumenerģijas daudzumu. Tātad, iespējami mazākās SIA

"Jūrmalas siltums" 1 MWh siltumenerģijas ražošanas

izmaksas ir (*)

LVL/MWh.

8) Kā norādīts 5.2.1.apakšpunktā, SIA "Dubultu

šķelda" ražošanas tarifs ir zemāks par SIA "Jūrmalas

siltums" noteiktā ražošanas tarifa nekontrolējamām izmaksām,

tāpat arī konstatēts, ka SIA "Dubultu šķelda" faktiskās

kopējās izmaksas uz 1 MWh siltumenerģijas ir mazākas nekā SIA

"Jūrmalas siltums" faktiskās nekontrolējamās izmaksas,

tomēr siltumenerģijas iepirkuma cena (iegādājoties siltumenerģiju

no SIA "Dubultu šķelda") ir noteikta Vienošanā. SIA

"Dubultu šķelda" iepirkuma tarifs (atbilstoši

Vienošanās nosacījumiem) 2010.gada decembrī bija 20,45 LVL/MWh,

bet ņemot vērā pārrēķina nosacījumus (tiek veikts pārrēķins

atbilstoši faktiskajiem gada rādītājiem), un līdz decembrim

sasniegtos ražošanas apjomus, SIA "Jūrmalas siltums"

siltumenerģijas ražošanas apjomam paliekot nemainīgam (visu

iepērkot no SIA "Dubultu šķelda"), SIA "Dubultu

šķelda" faktiskā iepirkuma cena būtu vienāda ar noteikto

siltumenerģijas ražošanas tarifa cenu - 2010.gada decembrī

(atbilstoši dabasgāzes cenai) tā bija 24,95 LVL/MWh (SIA

"Dubultu šķelda" atbilstoši Vienošanā noteiktajam ar

samazināto ražošanas jaudu (3 MWh) pie Vienošanā noteiktās

iepirkuma cenas (20,45 LVL/MWh) būtu segusi dabasgāzes

sadārdzinājuma papildu izmaksas SIA "Jūrmalas siltums",

kā rezultātā katra nākamā no SIA "Dubultu šķelda"

iepirktā siltumenerģijas vienība (pārrēķina rezultātā) faktiski

tiktu iepirkta par regulatora noteikto siltumenerģijas ražošanas

tarifa cenu.).

Ņemot vērā, ka, pieaugot nepieciešamajai siltumenerģijas

ražošanas jaudai līdz 11 MW, SIA "Dubultu šķelda"

nespēja nodrošināt pilnībā visu siltumenerģijas jaudu (apkures

katla optimālā jauda ir 8,5 MW), SIA "Jūrmalas siltums"

papildus bija nepieciešams pieslēgt kādu no gāzes apkures katliem

un ražot siltumenerģiju ar aptuveno jaudu 2,5 MW. SIA

"Dubultu šķelda" ražojot ar jaudu 8,5 MW, bet SIA

"Jūrmalas siltums" ražojot ar jaudu 2,5 MW, SIA

"Jūrmalas siltums" patērētu vidēji 295 nm3

dabasgāzes, kas nozīmē, ka SIA "Dubultu šķelda" tarifs

tiktu samazināts (dabasgāzes lietotāju grupas maiņas

sadārdzinājuma rezultātā) par 0,24 LVL/MWh. Tādējādi secināms, ka

zemākais iepirkuma tarifs atbilstoši Vienošanā noteiktajam ir

24,71

LVL/MWh.

Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka konkrētajā

situācijā SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas faktiskās

nekontrolējamās izmaksas ir zemākas nekā Vienošanā ar SIA

"Dubultu šķelda" paredzētā siltumenerģijas iepirkuma

cena. SIA "Jūrmalas siltums" sniegtais skaidrojums

siltumenerģijas ražošanas jaudas samazinājumam SIA "Dubultu

šķelda", norādot, ka SIA "Jūrmalas siltums" gāzes

katla ekonomiskai izmantošanai optimālākais darbības režīms ir

pie atdeves 8,6 MW, tāpēc SIA "Jūrmalas siltums" nevar

iepirkt siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda" lielākā

apmērā, kā nepieciešams gala patērētājiem, Konkurences padomes

ieskatā ir pamatots, tādējādi SIA "Jūrmalas siltums"

rīcība, paredzot jaudas samazinājumu, nav vērtējama kā dominējošā

stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

6.3. SIA

"Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas apjoma

ierobežošanas ietekme uz tās saimniecisko darbību

SIA "Dubultu šķelda" 2010.gada siltumenerģijas

piegādes cenu un apjomu nosaka 2010.gada 8.janvāra Vienošanās.

Siltumenerģijas iepirkuma tarifa samazinājums noteikts attiecinot

SIA "Jūrmalas siltums" radušos zaudējumus uz SIA

"Dubultu šķelda" piegādātās siltumenerģijas apjomu.

2011.gada sākumā tika veikts siltumenerģijas tarifa pārrēķins

atbilstoši siltumenerģijas faktiskajam iepirkuma apjomam un

kopējām patērētā siltumenerģijas daudzuma izmaiņām.

Ņemot vērā minētās Vienošanās nosacījumus, konstatējams, ka

SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas tarifa apmērs ir

tieši atkarīgs no SIA "Dubultu šķelda" saražotās

siltumenerģijas un apgriezti atkarīgs no SIA "Jūrmalas

siltums" saražotā siltumenerģijas apjoma.

Respektīvi, ja SIA "Dubultu šķelda" saražo vairāk

siltumenerģijas nekā plānots tarifa samazinājuma aprēķinā, tad

(nemainoties SIA "Jūrmalas siltums" saražotajam

apjomam) dabasgāzes grupas maiņas rezultātā radušies SIA

"Jūrmalas siltums" zaudējumi tiek attiecināti uz

lielāku iepirktās siltumenerģijas daudzumu, tādējādi iegūstot

mazāku iepirkuma tarifa samazinājumu. Tāpat mazāks tarifa

samazinājums tiktu piemērots, ja samazinātos SIA "Jūrmalas

siltums" ražošanas apjoms (samazinātos dabasgāzes cenu

izmaiņu radīto zaudējumu apmērs).

Savukārt tarifa samazinājums pieaugtu (samazinot iepirkuma

tarifu), palielinoties SIA "Jūrmalas siltums"

saražotajam siltumenerģijas daudzumam (SIA "Dubultu

šķelda" apjomam paliekot nemainīgam), vai arī samazinoties

SIA "Dubultu šķelda" ražošanas apjomam.

2010.gada faktiskais siltumenerģijas apjoms Jūrmalas pilsētā

ir 187 643,52 MWh, kas ir par 17 304,52 MWh vairāk nekā tika

plānots, slēdzot 2010.gada iepirkuma Vienošanos, kurā tika

paredzēts, ka SIA "Dubultu šķelda" saražos

siltumenerģiju 30 000 MWh, bet SIA "Jūrmalas siltums"

saražos siltumenerģiju 140 339 MWh apmērā. Neskatoties uz

faktisko patērētājam nepieciešamās siltumenerģijas būtisko

pieaugumu, SIA "Jūrmalas siltums" lielāko daļu (99%) no

papildus nepieciešamās siltumenerģijas saražoja pati, palielinot

plānoto ražošanas apjomu par 17 189,02 MWh, bet plānoto

siltumenerģijas iepirkuma apjomu palielināja tikai par 115,50

MWh.

Kā iepriekš secināts, tad nemainoties SIA "Dubultu

šķelda" ražošanas apjomam, bet pieaugot SIA "Jūrmalas

siltums" ražošanas apjomam, palielinās uz iepirkuma tarifu

attiecināmo zaudējumu (no dabasgāzes grupu tarifu starpības)

apmērs, tādā veidā siltumenerģijas iepirkuma tarifs tiek

samazināts. Vienošanā siltumenerģijas iepirkuma tarifa aprēķins

tika balstīts uz plānoto SIA "Dubultu šķelda" un SIA

"Jūrmalas siltums" ražošanas apjomu, tādējādi pieaugot

faktiskajam kopējam siltumenerģijas daudzumam, SIA "Jūrmalas

siltums" veica zaudējumu, kas tai rodas, pārejot no 7. uz

6.dabasgāzes patēriņa grupu, pārrēķinu (SIA "Jūrmalas

siltums" 10.01.2011. vēstule Nr.01-5.1/13), kurš aprēķināts

51 622,23 LVL apmērā.

Tāpat jāņem vērā, ka, SIA "Jūrmalas siltums"

saražotajam siltumenerģijas apjomam pārsniedzot 154 779 MWh,

rodas nepieciešamība iegādāties papildu SEG emisijas kvotas.

Piemēram, 2010.gadā SIA "Jūrmalas siltums" saražoja 157

528,02 MWh. Ja papildu apjomu saražotu SIA "Dubultu

šķelda", tad SIA "Jūrmalas siltums" būtu papildu

ieguvums un atbilstoši Vienošanās 16.3.punktam SIA "Jūrmalas

siltums", aprēķinot zaudējumu samazinājumu, būtu jāņem vērā

papildu ieguvums. Savukārt, ja papildu siltumenerģijas apjomu,

kas pārsniedz 154 779 MWh, saražo SIA "Jūrmalas

siltums", tad faktiski palielinās SIA "Jūrmalas

siltums" zaudējumi, kas jāņem vērā pie tarifa pārrēķina.

Izvērtējot augstāk minēto, secināms, ka SIA "Dubultu

šķelda" saimnieciskās darbības rezultāti ir divkārt atkarīgi

no siltumenerģijas apjoma: (1) siltumenerģijas iepirkuma tarifs

ir atkarīgs gan no SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas

ražošanas apjoma, gan arī no SIA "Jūrmalas siltums"

saražotās siltumenerģijas daudzuma; (2) ievērojot vispārēju

ekonomikas pamatprincipu, ka, izmaksas uz vienu saražoto

produkcijas vienību samazinās, palielinoties kopējam produkcijas

ražošanas apjomam, SIA "Dubultu šķelda" palielinot

ražošanas apjomu, siltumenerģijas ražošanas kopējās izmaksas uz 1

MWh samazināsies (ņemot vērā pastāvīgo izmaksu īpatsvara

samazinājumu kopējās izmaksās).

Tādējādi visas SIA "Jūrmalas siltums" darbības, kas

samazina SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas

apjomu vai neļauj ražošanas apjomu palielināt (palielinoties SIA

"Jūrmalas siltums" ražošanas apjomam pieprasījuma

pieauguma rezultātā), rada SIA "Dubultu šķelda"

saimnieciskajai darbībai zaudējumus (tarifa samazinājuma veidā,

kā arī atrautās peļņas veidā).

6.4.

Secinājums par iespējamo pārkāpumu

Konkurences likuma 13.panta pirmās

daļas 2.punkts nosaka, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga

izmantošana var izpausties arī kā preču ražošanas vai

realizācijas apjomu, tirgu vai tehniskās attīstības ierobežošana

bez objektīvi attaisnojoša iemesla par sliktu patērētājam.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, SIA "Jūrmalas

siltums" rīcība, nepamatoti apturot SIA "Dubultu

šķelda" apkures katla darbību uz 2 dienām, tajā pašā laikā

pārrēķina rezultātā attiecinot papildus radušos zaudējumus (kas

rodas SIA "Jūrmalas siltums" saražojot to

siltumenerģijas apjomu, ko šajās 2 dienās varētu piegādāt SIA

"Dubultu šķelda") uz SIA "Dubultu šķelda"

iepirkuma tarifu, Konkurences padomes ieskatā liecina par

dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.