Par lietas izpētes izbeigšanu daļā un pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu daļā

1Dominējošais stāvoklis konkrētajā

2tirgū

3Enerģētikas likuma 47.pants nosaka, ka centralizēto

4siltumapgādi var veikt viens vertikāli integrēts

5energoapgādes komersants. Sistēmās, kurās ir vairāki

6siltumapgādes ražotāji, no kuriem vismaz viens ir neatkarīgais

7ražotājs, izveido centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoru.

8SIA "Jūrmalas siltums" ir vienīgais centralizētās

9siltumapgādes operators Jūrmalas pilsētā, kuram atbilstoši

10izsniegtajām licencēm ir tiesības pārvadīt un sadalīt

11siltumenerģiju, kas objektīvi nodrošina SIA "Jūrmalas

12siltums" tirgus varu konkrētajā tirgū.

13Līdz ar to var secināt, ka SIA "Jūrmalas siltums"

14siltumenerģijas iepirkuma tirgū Dubultu siltumapgādes zonā

15atrodas dominējošā stāvoklī.

1Konkurences likuma 13.panta

2pirmās daļas 4.punkta pārkāpums

35.1.

4Vienošanās starp SIA "Dubultu šķelda" un SIA

5"Jūrmalas siltums"

6Starp SIA "Jūrmalas siltums" kā Operatoru un SIA

7"Dubultu šķelda" kā Piegādātāju 2008.gada 17.decembrī

8noslēgts līgums Nr.7 "Par siltumenerģijas piegādi".

92010.gada 8.janvārī starp abām pusēm noslēgta papildu vienošanās

10kā līguma Pielikums Nr.5 "Vienošanās par SIA "Dubultu

11šķelda" siltumenerģijas tarifa samazinājumu 2010.gadam, lai

12segtu SIA "Jūrmalas siltums" zaudējumus, kas tai rodas,

13pārejot no 7. uz 6.dabasgāzes patēriņa grupu" (turpmāk -

14Vienošanās).

15Konkurences padome izvērtēja Vienošanā iekļauto nosacījumu

16pamatotību, lai noskaidrotu vai SIA "Jūrmalas siltums"

17rīcība, samazinot SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas

18iepirkuma tarifu, neatbilst Konkurences likuma 13.panta pirmās

19daļas 4.punktā noteiktā pārkāpuma tiesiskajam sastāvam.

20Vienošanās saturā ir plaši izklāstīts SIA "Jūrmalas

21siltums" saražotās siltumenerģijas sadārdzinājuma pamatojums

22- izdevumu pieauguma (gāzes augstāka iepirkuma cena, mainoties

23iepirktajam gāzes apjomam) pārsvars pār ieguvumiem, kas rodas

24iepērkot siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda" (gāzes

25akcīzes nodokļa samazinājums, nepieciešamo siltumnīcefekta gāzu

26emisijas kvotu samazinājums), kā arī šī sadārdzinājuma

27attiecināšana uz SIA "Dubultu šķelda" piedāvāto

28iepirkuma tarifu to samazinot:

291) pēc SIA "Jūrmalas siltums" aprēķiniem un

30prognozēm kopējais saražotais siltumenerģijas daudzums 2010.gadā

31bija paredzēts 170339 MWh apmērā (Vienošanās 2.punkts);

322) visu apjomu saražojot tikai SIA "Jūrmalas

33siltums" apkures katlos, būtu nepieciešams iepirkt 20100

34tūkst.nm3, un šāds apjoms atbilst AS "Latvijas

35gāze" noteiktajam 7.lietotāju grupas apjomam (no 20000

36tūkst.nm3 līdz 100000 tūkst.nm3 ), kas

37Vienošanās noslēgšanas brīdī SIA "Jūrmalas siltums"

38nodrošinātu dabasgāzes iepirkuma tarifu 149,85

39LVL/tūkst.nm3 (bez PVN);

403) savukārt Vienošanās 1.punkts paredz, ka 2010.gada SIA

41"Dubultu šķelda" plānotais saražotais siltumenerģijas

42apjoms ir 30000MWh. Ņemot vērā, ka SIA "Dubultu šķelda"

43ražošanā kā kurināmo izmanto šķeldu, kopējais SIA "Jūrmalas

44siltums" nepieciešamais dabasgāzes apjoms samazinās līdz

4516560 tūkst.nm3, kas nodrošina 140339 MWh siltumenerģijas apjoma

46saražošanu (170339 MWh - 30000 MWh = 140339 MWh), tādējādi šāds

47dabasgāzes apjoms atbilst tikai 6.lietotāju grupas apjomam (no

4812600 tūkst.nm3 līdz 20000 tūkst.nm3 ), kas

49Vienošanās noslēgšanas brīdī SIA "Jūrmalas siltums"

50nodrošinātu dabasgāzes iepirkuma tarifu 156,71

51LVL/tūkst.nm3 (bez PVN);

524) starpība starp dabasgāzes iepirkuma cenu 7. un 6.dabasgāzes

53patēriņa grupām ir 6,86LVL par 1000 nm3 gāzes

54(Vienošanās 3.punkts), un šo cenu starpību minētajā Vienošanā SIA

55"Jūrmalas siltums" attiecina uz iepirkuma cenu

56siltumenerģijai no SIA "Dubultu šķelda";

575) SIA "Jūrmalas siltums" aprēķina savu izmaksu

58pieaugumu (pieaugums rodas no gāzes iepirkuma cenu starpības, kas

59reizināta ar nepieciešamo gāzes apjomu 2010.gadam 140339 MWh

60siltumenerģijas saražošanai), kas veido aptuveni 113590 LVL

61(Vienošanās 4., 5., 6.punkts). No šī izmaksu pieauguma tiek

62atņemts akcīzes nodokļa apmērs un siltumnīcefekta gāzu emisijas

63kvotu iegādes izdevumi (samazinoties ražošanas apjomam, samazinās

64šo izmaksu apmērs) (Vienošanās 7., 8., 9.punkts);

656) tādējādi kā kopējie SIA "Jūrmalas siltums"

66zaudējumi sakarā ar pāreju no 7. uz 6.dabasgāzes patēriņa grupu

67tiek uzrādīti 85 600 LVL, tādā veidā pamatojot, ka vidējais SIA

68"Dubultu šķelda" tarifs samazināts par 2,85 LVL/MWh

69(bez PVN) (Vienošanās 10., 11.punkts);

707) tāpat tiek ņemts vērā 2010.gada 1.pusgads un 2.pusgads un

71periodos saražotās siltumenerģijas apjoms, tādējādi iegūstot gala

72tarifa samazinājuma apmērus 1.pusgadā par 1,84 LVL/MWh (bez PVN)

73un 2.pusgadā par 4,37 LVL/MWh (bez PVN) (Vienošanās 12., 13.,

7414.punkts).

758) lai SIA "Jūrmalas siltums" gūtu no darījuma

76ekonomisku ieguvumu, puses vienojas, ka SIA "Dubultu

77šķelda" siltumenerģijas tarifs tiek samazināts 2010.gada

781.pusgadā par 1,86 LVL/MWh (bez PVN) un 2.pusgadā par 4,50

79LVL/MWh (bez PVN) (Vienošanās 15.punkts).

80Vienošanās 16.punktā ir papildus noteikumi, kuri paredz (1)

81gadījumus, kuros veicams pārrēķins atkarībā no faktiskā

82siltumenerģijas piegādes apjoma (faktiskā apjoma izmaiņas

83attiecībā pret Vienošanā paredzēto) (16.1., 16.2.apakšpunkts), un

84(2) pārrēķinā iekļaujamo un neiekļaujamo faktisko ekonomisko

85ieguvumu izņēmuma nosacījumus (16.3., 16.4., 16.6.apakšpunkts),

86kā arī (3) nosaka rīcību, ja saražotais siltumenerģijas daudzums,

87pārrēķinot uz gāzes patēriņu, ir mazāks par 20

88milj.nm3 (16.5.apakšpunkts).

895.2.

90Vienošanās par siltumenerģijas tarifa samazinājumu

91izvērtējums

925.2.1.

93Siltumenerģijas ražošanas izmaksu salīdzinājums

945.2.1.1. Siltumenerģijas

95ražošanas tarifu salīdzinājums

96Lietas ietvaros Konkurences padome izvērtēja SIA

97"Jūrmalas siltums" un SIA "Dubultu šķelda"

98siltumenerģijas ražošanas tarifu projektus, saskaņā ar kuriem

99regulators ir apstiprinājis šobrīd spēkā esošos siltumenerģijas

100tarifus, un tajos iekļautos ekonomiskos aprēķinus (nekontrolējamo

101un kontrolējamo izmaksu pozīcijas3).

102SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas

103nekontrolējamās mainīgās izmaksas veido izdevumi kurināmā

104iegādei, emisiju kvotu iegādei, elektroenerģijas iegādei

105ražošanas vajadzībām un izdevumi ūdens un kanalizācijas

106nodrošināšanai. Nekontrolējamajās fiksētajās izmaksās iekļauts

107dabas resursu nodoklis un nekustamā īpašuma un zemes nodoklis

108(atbilstoši regulējuma izmaiņām 2010.gadā4,

109nekustamā īpašuma nodoklis šobrīd tiek attiecināts uz

110pastāvīgajām izmaksām). Tarifa kontrolējamās izmaksas veido

111pamatlīdzekļu nolietojums, pamatlīdzekļu remonta un iegādes

112izdevumi, darba samaksa, obligātās valsts sociālās iemaksas,

113ilgtermiņa aizdevumu un līzinga procentu atmaksa, kā arī pārējie

114izdevumi (sakaru izdevumi, degviela, inventārs u.c.). Tāpat

115jāatzīmē, ka SIA "Jūrmalas siltums" tarifu projektā nav

116paredzējusi siltumenerģijas iepirkumu, tādējādi visi ekonomiskie

117aprēķini ir balstīti uz pieņēmumu, ka visu nepieciešamo

118siltumenerģijas apjomu saražo pats SIA "Jūrmalas

119siltums".

120SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas

121nekontrolējamās mainīgās izmaksas veido kurināmā izmaksas un

122ražošanas vajadzībām nepieciešamās elektroenerģijas izmaksas.

123Nekontrolējamās fiksētās izmaksas veido dabas resursu nodoklis,

124nodeva sabiedrisko pakalpojumu regulatoram, uzņēmējdarbības riska

125valsts nodeva, kā arī neparedzētie izdevumi. Siltumenerģijas

126ražošanas kontrolējamās izmaksas veido pamatlīdzekļu remonta

127izmaksas, pamatlīdzekļu nolietojums, darba samaksa, obligātās

128valsts sociālās iemaksas, materiālu izmaksas, aizdevumu procentu

129atmaksa, ilgtermiņa kredītu pamata daļas atmaksa, kā arī pārējie

130pastāvīgie izdevumi.

131SIA "Dubultu šķelda" apstiprinātais tarifs pie gāzes

132kurināmā cenas 196,52 LVL/tūkst.nm3 (bez PVN)

133(vidējā 2010.gada dabasgāzes cena) ir 23,75 LVL/MWh (bez PVN),

134savukārt SIA "Jūrmalas siltums" - 30,31 LVL/MWh (bez

135PVN). Starpība starp regulatora apstiprinātajiem ražošanas

136tarifiem ir 6,56 LVL/MWh.

137SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas

138nekontrolējamās izmaksas pie gāzes cenas 196,52

139LVL/tūkst.nm3 (bez PVN) ir (*) LVL/MWh (saskaņā

140ar Jūrmalas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora

141apstiprinātā tarifa ekonomiskajiem aprēķiniem, kuros ir iekļauts

142arī nekustamā īpašuma un zemes nodoklis). Konkurences padome

143norāda, ka, atbilstoši nekontrolējamo izmaksu

144definīcijai5,

145kas nosaka, ka nekontrolējamās izmaksas ir tieši saistītas ar

146piegādāto siltumenerģijas daudzumu, kā arī tarifa aprēķināšanas

147metodikas izmaiņām 2010.gadā6,

148kurā nekustamā īpašuma nodoklis tiek attiecināts uz pastāvīgajām

149izmaksām, turpmākajā Lietas izpētē nekustamā īpašuma un zemes

150nodoklis netiks ietverts kopējās nekontrolējamajās izmaksās, lai

151objektīvi varētu salīdzināt SIA "Jūrmalas siltums" un

152SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas tarifus.

153Nekustamā īpašuma un zemes nodokļa attiecināmās izmaksas ir (*)

154LVL/MWh, tādējādi SIA "Jūrmalas siltums"

155siltumenerģijas ražošanas nekontrolējamās izmaksas pie gāzes

156cenas 196,52 LVL/tūkst.nm3 (bez PVN) ir (*) LVL/MWh.

157SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas tarifs

158ir par (*) LVL/MWh zemāks nekā SIA "Jūrmalas siltums"

159nekontrolējamās izmaksas 1MWh siltumenerģijas saražošanai.

160Salīdzinot SIA "Jūrmalas siltums" Jūrmalas pilsētas

161Sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprināto tarifu, kā arī

162tarifu veidojošo nekontrolējamo mainīgo izmaksu apjomu ar SIA

163"Dubultu šķelda" apstiprināto siltumenerģijas ražošanas

164tarifu, Konkurences padome secina, ka SIA "Dubultu

165šķelda" saražotās siltumenerģijas iepirkuma maksimālais

166tarifs ir ne tikai zemāks par SIA "Jūrmalas siltums"

167regulatora apstiprināto ražošanas tarifu (par 6,56 LVL/MWh), bet

168arī zemāks par SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas tarifā

169ietvertajām nekontrolējamajām izmaksām, kas tieši attiecināmas uz

1701MWh siltumenerģijas saražošanu (par (*) LVL/MWh), tādējādi

171SIA "Dubultu

172šķelda" siltumenerģijas tarifa cena ir konkurētspējīga

173siltumenerģijas iepirkuma tirgū Dubultu siltumapgādes

174zonā.

1755.2.1.2. Siltumenerģijas

176ražošanas faktisko 2010.gada izmaksu salīdzinājums

177SIA "Dubultu šķelda" 17.02.2011. vēstulē

178Nr.11/02/17-01 sniedza 2010.gada faktiskās siltumenerģijas

179ražošanas pašizmaksas aprēķinus. 2010.gadā SIA "Dubultu

180šķelda" saražoja 30 116 MWh siltumenerģijas, patērējot (*)

181m3 kurināmā šķeldas un (*) KWh elektroenerģijas. Tāpat

182siltumenerģijas mainīgajās izmaksās tiek ieskaitītas darba algas

183(kurinātājiem, traktoristiem, mehāniķiem u.tml.) un degvielas

184izmaksas.

185SIA "Dubultu šķelda" pastāvīgās ražošanas izmaksas

186veido darba algas, pamatlīdzekļu nolietojums, kurināšanas

187sistēmas uzturēšanas izmaksas, pamatlīdzekļu noma, telpu noma,

188aizdevuma procenti un citi ar ražošanu saistītie izdevumi,

189dažādas administrācijas izmaksas.

190Ņemot vērā patērēto kurināmās šķeldas apjomu un vidējo cenu

191((*) LVL/m3), elektroenerģijas patērēto apjomu un

192vidējo gada cenu ((*) LVL/KWh), kā arī resursu patēriņu, kas

193nepieciešams 1 MWh siltumenerģijas ražošanai, SIA "Dubultu

194šķelda" kopējās mainīgās izmaksas 2010.gadā ir (*) LVL,

195tādējādi mainīgās izmaksas 1 MWh siltumenerģijas saražošanai ir

196(*) LVL.

197SIA "Dubultu šķelda" kopējās pastāvīgās izmaksas

1982010.gadā ir (*) LVL, tādējādi pastāvīgās izmaksas uz 1 MWh

199siltumenerģijas ir (*) LVL.

200Kapitālsabiedrības kopējās izmaksas 2010.gadā ir (*) LVL,

201kopējās izmaksas uz saražoto 1 MWh siltumenerģijas ir (*)

202LVL.

203SIA "Jūrmalas siltums" 18.02.2011. vēstulē

204Nr.01-3.1/27 sniedza siltumenerģijas ražošanas izmaksu

205kalkulācijas par 2010.gadu, kurā SIA "Jūrmalas siltums"

206saražoja 157 528,02 MWh siltumenerģijas, patērējot (*)

207nm3 (normālkubikmetrus7)

208dabasgāzes un (*) KWh elektroenerģijas. Papildus siltumenerģijas

209nekontrolējamās mainīgajās izmaksās SIA "Jūrmalas

210siltums" ieskaita arī ūdens un kanalizācijas izdevumus.

211Nekontrolējamās fiksētajās izmaksās SIA "Jūrmalas

212siltums" iekļauj dabas resursu nodokļa apmēru un nekustamā

213īpašuma nodokļa apmēru. Kā Konkurences padome norādīja

2145.2.1.1.apakšpunktā, nekustamā īpašuma un zemes nodoklis netiks

215ietverts kopējās nekontrolējamās izmaksās, bet gan koriģējot

216pārnests uz SIA "Jūrmalas siltums" kontrolējamām

217izmaksām.

218SIA "Jūrmalas siltums" kontrolējamās izmaksas veido

219pamatlīdzekļu nolietojums, remonts un iegādes izdevumi, darba

220samaksa, valsts obligātās sociālās apdrošināšanas izmaksas,

221ilgtermiņa aizdevumi un līzinga procentu apmaksa.

222SIA "Jūrmalas siltums" kopējās nekontrolējamās

223izmaksas 2010.gadā ir (*) LVL, tādējādi vidējās nekontrolējamās

224izmaksas uz 1 MWh saražotās siltumenerģijas ir (*) LVL.

225Kopējās kontrolējamās izmaksas 2010.gadā ir (*) LVL, tādējādi

226kontrolējamās izmaksas uz 1 MWh saražotās siltumenerģijas ir (*)

227LVL.

228SIA "Jūrmalas siltums" kopējās siltumenerģijas

229ražošanas izmaksas 2010.gadā ir (*) LVL, kas uz 1 saražoto

230siltumenerģijas MWh ir (*) LVL.

231Secināms, ka SIA "Dubultu šķelda" mainīgās izmaksas

2321 MWh siltumenerģijas saražošanai ir par (*) LVL mazākas nekā SIA

233"Jūrmalas siltums", bet attiecīgi pastāvīgās izmaksas

234par (*) LVL mazākas. Vienlaicīgi jānorāda, ka SIA "Dubultu

235šķelda" kopējās izmaksas ir ne tikai par (*) LVL mazākas

236nekā SIA "Jūrmalas siltums" kopējās izmaksas 1 MWh

237siltumenerģijas saražošanai, bet arī par (*) LVL mazākas nekā SIA

238"Jūrmalas siltums" nekontrolējamās izmaksas.

2395.2.2.

240Patērētājiem nepieciešamā siltumenerģijas apjoma

241nodrošināšana

242SIA "Dubultu šķelda" apkures katla maksimālā jauda

243ir 10MW, taču Iesniedzējs norāda, ka faktiski var nodrošināt

244siltumenerģijas piegādi ar jaudu līdz 9,5MW, kas nozīmē, ka

245konkrētajā siltumapgādes zonā, SIA "Dubultu šķelda" var

246nodrošināt siltumenerģijas piegādi kvalitātes robežās (Līguma

247pielikumi Nr.2 un Nr.3) līdz āra gaisa temperatūrai -7 līdz -8

248oC. Savukārt, SIA "Jūrmalas siltums"

24923.12.2010. vēstulē Nr.01-5.1/367 (adresēta SIA "Dubultu

250šķelda") cita starpā norādīja, ka fiksētie mēraparātu

251rādījumi liecina, ka SIA "Dubultu šķelda" jau līdz

2522010.gada 28.novembrim nenodrošināja minimālo siltumnesēja

253turpgaitas temperatūras režīmu, tādējādi nespējot piegādāt vairāk

254kā 8,8 MW siltuma jaudas.

255Konkurences padome secina, ka SIA "Dubultu šķelda"

256apkures katla jauda ir nepietiekama, lai ziemas mēnešos spētu

257pilnā apjomā nodrošināt pieprasītās siltumenerģijas apjoma

258(2010.gada decembra vidējā diennakts jauda bija 9,15 MW) piegādi

259patērētājiem, tāpēc SIA "Jūrmalas siltums" apkures

260sezonas aukstākajos mēnešos ir jānodrošina trūkstošās (papildus

261SIA "Dubultu šķelda" saražotajam apjomam patērētājiem

262nepieciešamais siltumenerģijas apjoms) siltumenerģijas

263saražošana. Līdz ar to SIA "Jūrmalas siltums" ir

264jāuztur siltumenerģijas ražošanai nepieciešamās iekārtas, jāalgo

265darbinieki, jāapdrošina iekārtas u.tml. darbības, kas veido

266kapitālsabiedrības kontrolējamās izmaksas. Kontrolējamās izmaksas

267paliek nemainīgas neatkarīgi no tā vai SIA "Jūrmalas

268siltums" ražo siltumenerģiju tikai dažus mēnešus, vai arī

269ražotu to ar maksimāli iespējamo jaudu.

270Ievērojot augstāk minēto, Konkurences padome secina, ka SIA

271"Jūrmalas siltums", vienojoties ar SIA

272"Dubultu šķelda" par siltumenerģijas iepirkuma cenu, ir

273pamatoti salīdzināt piedāvātās iepirkuma cenas apmēru tieši ar

274SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas tarifa

275nekontrolējamo izmaksu daļu, jo šīs izmaksas ir tieši saistītas

276ar saražotās siltumenerģijas apjomu. Tas pamatojams ar to, ka

277siltumenerģijas iepirkuma cena, kas vienāda ar SIA "Jūrmalas

278siltums" nekontrolējamo izmaksu apjomu, nepalielinātu

279kopējās SIA "Jūrmalas siltums" izmaksas siltumenerģijas

280ražošanā (kopējās siltumenerģijas ražošanas izmaksas nemainītos

281neatkarīgi no tā, vai SIA "Jūrmalas siltums" visu

282patērētājiem nepieciešamo siltumenerģijas apjomu saražotu pats,

283vai daļu no tās iepirktu no SIA "Dubultu šķelda"),

284tādējādi, ievērojot patērētāju intereses, netiktu paaugstināts

285arī gala tarifs siltumenerģijas patērētājiem. Iepirkuma cenai

286pārsniedzot SIA "Jūrmalas siltums" nekontrolējamās

287izmaksas, pieaugtu kopējās siltumenerģijas ražošanas izmaksas,

288tādējādi paaugstinot arī gala tarifu, savukārt siltumenerģijas

289iepirkuma cena, kas ir zemāka par SIA "Jūrmalas

290siltums" nekontrolējamajām izmaksām, nodrošinātu SIA

291"Jūrmalas siltums" kopējo izmaksu samazināšanos, kas

292rezultātā samazinātu arī patērētājiem noteikto gala tarifu

293siltumenerģijas iegādei.

294Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka SIA

295"Dubultu šķelda" piedāvātās siltumenerģijas iepirkuma

296cena ir konkurētspējīga tikai gadījumā, ja tā ir zemāka nekā SIA

297"Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas

298nekontrolējamās izmaksas, jo pretējā gadījumā SIA "Jūrmalas

299siltums" saražot papildu siltumenerģijas apjomu ir

300ekonomiski izdevīgāk nekā iepirkt to no SIA "Dubultu

301šķelda".

302Konkurences padome 5.2.1.apakšpunktā secina, ka SIA

303"Dubultu šķelda" Jūrmalas pilsētas Sabiedrisko

304pakalpojumu regulatora apstiprinātais siltumenerģijas tarifs ir

305zemāks par SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas tarifā

306ietvertajām nekontrolējamajām izmaksām, kas tieši attiecināmas uz

3071MWh siltumenerģijas saražošanu, tāpat arī faktiskās SIA

308"Dubultu šķelda" 2010.gada kopējās izmaksas ir zemākas

309nekā SIA "Jūrmalas siltums" faktiskās 2010.gada

310nekontrolējamās izmaksas, tādējādi secināms, ka SIA "Dubultu šķelda"

311siltumenerģijas tarifa cena ir konkurētspējīga siltumenerģijas

312iepirkuma tirgū Dubultu siltumapgādes zonā.

3135.2.3.

314Dabasgāzes patēriņa lietotāju grupas maiņa

315Saskaņā ar Vienošanās 2.punktu SIA "Jūrmalas

316siltums" plānotais kopējais saražotais siltumenerģijas

317daudzums 2010.gadā ir 170 339 MWh, no kuriem atbilstoši

318Vienošanās 1.punktam 30 000 MWh paredzēts iepirkt no SIA

319"Dubultu šķelda". Faktiski 2010.gadā Jūrmalā tirgus

320dalībnieki kopumā saražoja siltumenerģiju 187 643,52 MWh apjomā,

321no kopējā apjoma 30 115,50 MWh saražojot SIA "Dubultu

322šķelda".

323Vidējais dabasgāzes kurināmā apjoms, kas nepieciešams 1 MWh

324siltumenerģijas saražošanai SIA "Jūrmalas siltums"

325gāzes apkures katlos, Vienošanā ir noteikts 118 nm3

326apmērā. Ņemot vērā minēto, secināms, ka kopējā faktiskā apjoma

327saražošanai tikai SIA "Jūrmalas siltums" gāzes apkures

328katlos būtu nepieciešami 22 142 tūkst.nm3 dabasgāzes,

329bet Vienošanā paredzētā plānotā apjoma saražošanai attiecīgi 20

330100 tūkst.nm3 dabasgāzes. Šāda apjoma dabasgāzes

331kurināmā iepirkums nodrošinātu SIA "Jūrmalas siltums"

3327.lietotāju grupas dabasgāzes tirdzniecības cenu (no 20000

333tūkst.nm3 līdz 100000 tūkst.nm3 ). Lai SIA

334"Jūrmalas siltums" varētu iepirkt dabasgāzi atbilstoši

3357.lietotāju grupas cenai, SIA "Jūrmalas siltums" gadā

336nepieciešams saražot vismaz 169 491,53 MWh siltumenerģijas (169

337491,53 MWh * 118 nm3/MWh = 20 000 tūkst.nm3).

338Iepērkot 30 000 MWh siltumenerģijas no SIA "Dubultu

339šķelda" (kā paredzēts Vienošanā), SIA "Jūrmalas

340siltums" plānotais ražošanas apjoms bija 140 339 MWh. Arī

341faktiskie 2010.gadā nepieciešamie un iepirktie siltumenerģijas

342apjomi nenodrošina SIA "Jūrmalas siltums" iespēju

343saražot nepieciešamo siltumenerģijas apjomu dabasgāzes

3447.lietotāju grupas cenas saglabāšanai (kopējais apjoms bija 187

345643,52 MWh, no kuriem 30 115,50 no SIA "Dubultu šķelda"

346iepirktā un 157 528,02 MWh SIA "Jūrmalas siltums"

347saražotā siltumenerģija).

348Tādējādi, SIA "Jūrmalas siltums" 2010.gadā iepirka

349dabasgāzi no AS "Latvijas gāze" atbilstoši 6.lietotāju

350grupas cenai. Starpība starp dabasgāzes iepirkuma cenu 7. un

3516.lietotāju grupām ir 6,86 LVL par 1000 nm3

352dabasgāzes, kas nozīmē, ka sadārdzinājums uz 1 MWh

353siltumenerģijas ir 0,8094 LVL (118 nm3/MWh * 0,00686

354LVL/nm3 = 0,8094 LVL/MWh).

355Vienlaikus jāatzīmē, ka, ņemot vērā 6.lietotāju grupas gāzes

356patēriņa apjoma intervālu (no 12 600 tūkst.nm3 līdz 20

357000 tūkst.nm3 ), SIA "Jūrmalas siltums" gadā

358nepieciešams saražot vismaz 106 779,66 MWh siltumenerģijas (106

359779,66 MWh * 118 nm3/MWh = 12 600

360tūkst.nm3), lai saglabātu 6.lietotāju grupai

361piemērojamo dabasgāzes cenu. Ņemot vērā 2010.gada faktisko

362siltumenerģijas ražošanas apjomu (187 643,52 MWh) un SIA

363"Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas jaudu (30

364000 - 35 000 MWh), Konkurences padome secina, ka, ļaujot SIA

365"Dubultu šķelda" ražot siltumenerģiju ar maksimālu

366jaudu (atbilstoši pieprasījumam), SIA "Jūrmalas

367siltums" nevar zaudēt 6.lietotāju grupas dabasgāzes

368cenu.

369Dabasgāzes cenas sadārdzinājuma attiecināšanas uz iepirkuma

370cenu pamatotības skaidrojums atspoguļots, izmantojot piemēru, kas

371balstīts uz 2010.gada siltumenerģijas ražošanas apjomiem un

3722010.gada vidējo dabasgāzes tirdzniecības cenu (203,38

373LVL/tūkst.nm3 6.lietotāju grupai un 196,52

374LVL/tūkst.nm3 7.lietotāju grupai) 8:

3751.variants - ražo tikai SIA "Jūrmalas siltums".

376Ja SIA "Jūrmalas siltums" visu patērētājiem

377nepieciešamo siltumenerģiju saražotu pats (neiepērkot

378siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda"), SIA

379"Jūrmalas siltums" kopējās ražošanas izmaksas, ņemot

380vērā 7.lietotāju grupas dabasgāzes cenu un apstiprināto

381siltumenerģijas ražošanas izmaksu tarifu (ņemot vērā, ka tieši

382par šo tarifu siltumenerģija tiek pārdota gala patērētājiem),

383būtu

384187 643,52 MWh * (*) LVL/MWh =

385(*) LVL

386(saražotās siltumenerģijas apjoms *

387ražošanas tarifs = kopējās izmaksas).

3882.variants - SIA "Jūrmalas siltums" iepērk

389siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda" un ražo

390pats.

391a) SIA "Jūrmalas siltums" izdevumi siltumenerģijas

392iepirkumam, ņemot vērā SIA "Dubultu šķelda"

393apstiprināto tarifu pie gāzes cenas 196,52

394LVL/tūkst.nm3 būtu

39530 115,50 MWh * 23,75 LVL/MWh =

396715 243,13

397LVL

398(iepirktās siltumenerģijas apjoms *

399ražošanas tarifs = kopējās izmaksas);

400b) SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas izmaksas, ņemot

401vērā 6.lietotāju grupas gāzes cenas sadārdzinājumu (pieaug tarifa

402nekontrolējamās izmaksas par 0,8094 LVL/MWh, tarifa

403kontrolējamajām izmaksām paliekot nemainīgām), būtu

404(*) LVL/MWh * 157 528,02 MWh

405+ (*) LVL = (*)

406LVL

407(nekontrolējamās izmaksas *

408siltumenerģijas apjoms + kontrolējamās izmaksas = kopējās

409izmaksas).

410Tātad, iepērkot siltumenerģiju no SIA "Dubultu

411šķelda" par Jūrmalas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu

412regulatora apstiprināto siltumenerģijas tarifu, kopējās SIA

413"Jūrmalas siltums" izmaksas būtu par

414(*) LVL + 715 243,13 LVL -

415(*) LVL = (*)

416LVL

417augstākas, kā rezultātā pieaugtu arī gala patērētāja

418siltumenerģijas iegādes tarifs, līdz ar to pie šādiem

419nosacījumiem SIA "Jūrmalas siltums" nebūtu ekonomiski

420izdevīgi iepirkt siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda"

421par regulatora noteikto maksimālo tarifu.

4225.2.4. SIA

423"Jūrmalas siltums" papildus ieguvums no siltumenerģijas

424iepirkuma

425Latvijas Republikas Saeima 1995.gada ratificēja Apvienoto

426Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām

427un 2002.gadā šīs konvencijas Kioto protokolu, tādējādi Latvija

428uzņēmās pildīt virkni saistību. Atbilstoši Kioto protokolam,

429Latvijai individuāli vai kopīgā rīcībā ar citām valstīm laika

430posmā no 2008.gada līdz 2012.gadam jāpanāk siltumnīcefekta gāzu

431emisiju samazinājums par 8%, salīdzinot ar emisiju apjomu

4321990.gadā.

433Likums "Par piesārņojumu" nosaka, ka Emisiju

434tirdzniecības sistēmā obligāti jāpiedalās individuālajiem

435komersantiem vai komercsabiedrībām, kas veic noteiktas

436piesārņojošas darbības, tostarp enerģētikā - izmantojot

437sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda

438pārsniedz 20 megavatus, izņemot bīstamo atkritumu vai sadzīves

439atkritumu sadedzināšanas iekārtas.

440SIA "Jūrmalas siltums" sistēmā piedalās kā

441obligātais operators, kuram jānodod siltumnīcefekta gāzu (turpmāk

442- SEG) emisiju kvotas9,

443kas atbilst SIA "Jūrmalas siltums" iekārtu emitētajam

444siltumnīcefekta gāzu daudzumam iepriekšējā kalendārajā gadā. SIA

445"Jūrmalas siltums" iekārtai "Katlu māja

446"Dubulti"" 13.12.2007. izsniegta siltumnīcefekta

447gāzu emisijas atļauja 2008.-2012.gadam Nr.RIT-20-II-SEG-17,

448iekārtai "Katlu māja Aizputes 1d" 13.12.2007. izsniegta

449siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja 2008.-2012.gadam

450Nr.RIT-20-II-SEG-25, iekārtai "Katlu māja

451"Kauguri"" 13.12.2007. izsniegta siltumnīcefekta

452gāzu emisijas atļauja 2008.-2012.gadam Nr.RIT-20-II-SEG-19,

453iekārtai "Katlu māja Pliekšāna 80" 13.12.2007.

454izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja 2008.-2012.gadam

455Nr.RIT-20-II-SEG-24.

456SEG emisiju kvotas operatoriem (tostarp SIA "Jūrmalas

457siltums") tiek piešķirtas atbilstoši apstiprinātajam Emisiju

458kvotu sadales plānam 2008.-2012.gadam, tāpat operatori var

459iegādāties pietrūkstošās emisiju kvotas, vai pārdot pāri

460paliekošās emisiju kvotas (atbilstoši radīto SEG izmešu

461daudzumam).

462Saskaņā ar Emisiju kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam SIA

463"Jūrmalas siltums" šajā periodā ik gadu tiek piešķirts

464noteikts apjoms emisiju kvotu:

4651) SIA "Jūrmalas siltums" Dubulti

466(LV-2410)

467piešķirtas 7243 emisiju kvotas;

4682) SIA "Jūrmalas siltums" Kauguri (LV-25)

469piešķirtas 21986 emisiju kvotas;

4703) SIA "Jūrmalas siltums" Konkordijas (LV-70)

471piešķirtas 1403 emisiju kvotas;

4724) SIA "Jūrmalas siltums" Aizputes (LV-71)

473piešķirtas 2336 emisiju kvotas.

474No publiski pieejamās informācijas11

475par SIA "Jūrmalas siltums" iesniegto `pārskatu par SEG

476emisiju apstiprināšanu, redzams, ka 2008. un 2009.gadā (par

477citiem gadiem informācija nav pieejama) SIA "Jūrmalas

478siltums" iekārtu emisiju apjoms pārsniedza tām piešķirto SEG

479emisiju apjomu.

4801.tabula

481SIA

482"Jūrmalas siltums" piešķirto un nodoto emisiju kvotu

483apjoms 2008., 2009.gadā

484Operatora

485nosaukums

486Gads

487Piešķirtais kvotu daudzums, gab.

488Nodotais

489kvotu daudzums, gab.

490Starpība,

491gab.

492SIA "Jūrmalas siltums" Dubulti

4932008

4947 243

4958 414

4961 171

497SIA "Jūrmalas siltums" Kauguri

49821 986

49923 859

5001 873

501SIA "Jūrmalas siltums" Konkordijas

5021 403

5031 631

504228

505SIA "Jūrmalas siltums" Aizputes

5062 336

5072 914

508578

509Kopā 2008.gadā:

51032 968

51136 818

5123 850

513SIA "Jūrmalas siltums" Dubulti

5142009

5157 243

5168 811

5171 568

518SIA "Jūrmalas siltums" Kauguri

51921 986

52023 302

5211 316

522SIA "Jūrmalas siltums" Konkordijas

5231 403

5241 737

525334

526SIA "Jūrmalas siltums" Aizputes

5272 336

5282 735

529399

530Kopā 2009.gadā:

53132 968

53236 585

5333 617

534Avots: izveidota pēc Valsts Vides dienesta datiem.

535Ņemot vērā SIA "Jūrmalas siltums" 2009.gada

536siltumenerģijas ražošanas apjomu (171 550 MWh), secināms, ka 1

537MWh ražošanas procesā vidēji tiek izmesti 213 kg CO2

538izmešu, kas atbilst 0,213 SEG emisiju kvotām. No tā savukārt

539izriet, ka SIA "Jūrmalas siltums" piešķirtais SEG

540emisiju kvotu apjoms ir pietiekams, lai saražotu 154 779 MWh

541siltumenerģijas.

542Katras nākamās siltumenerģijas MWh saražošanai SIA

543"Jūrmalas siltums" papildus nepieciešams iegādāties

5440,213 SEG emisiju kvotas. Saskaņā ar SIA "Jūrmalas

545siltums" apstiprināto siltumenerģijas ražošanas tarifu 1 SEG

546emisiju kvotas cena ir (*) LVL (jāatzīmē, ka SIA

547"Jūrmalas siltums" ražošanas tarifa aprēķinā iekļautā

548SEG emisiju kvotu cena neatbilst faktiskajai tirgus cenai -

549saskaņā ar starptautiskās biržas datiem12,

5502010.gada decembra mēneša vidējā SEG emisiju kvotu cena ir 10,08

551LVL ), kas nozīmē, ka papildus 1 MWh siltumenerģijas ražošanas

552izmaksas pieaug par (*) LVL * 0,213 = (*) LVL.

553Aprēķinot siltumenerģijas ražošanas tarifu pie apjoma (*) MWh

554(atbilstoši tarifu projektam), SIA "Jūrmalas siltums"

555ir plānojis, ka papildus nepieciešams iegādāties (*) SEG emisiju

556kvotas, ar kopējiem tam paredzētajiem izdevumiem (*) LVL apjomā.

557Šie izdevumi attiecināti uz visu kopējo siltumenerģijas ražošanas

558apjomu, tādā veidā sadārdzinot 1 MWh ražošanas nekontrolējamās

559izmaksas par (*) LVL.

560Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka situācijā,

561kad SIA "Jūrmalas siltums" var iepirkt siltumenerģiju

562no SIA "Dubultu šķelda", katra siltumenerģijas vienība,

563kas tiek iepirkta no SIA "Dubultu šķelda" tā vietā, lai

564to saražotu pats SIA "Jūrmalas siltums", samazina SIA

565"Jūrmalas siltums" ražošanas tarifa izmaksas par (*)

566LVL (līdz apjoma robežai (154 779 MWh), pie kuras SIA

567"Jūrmalas siltums" SEG emisiju kvotas papildus nav

568jāiepērk).

569Dabasgāzes cenas sadārdzinājuma un papildus nepieciešamo SEG

570emisiju kvotu iegādes izdevumu samazinājuma kopsakarā radītā

571ekonomiskā efekta uz SIA "Jūrmalas siltums"

572siltumenerģijas ražošanas tarifu skaidrojums atspoguļots

573izmantojot piemēru, kas balstīts uz 2010.gada siltumenerģijas

574ražošanas apjomiem un 2010.gada vidējo dabasgāzes tirdzniecības

575cenu (203,38 LVL/tūkst.nm3 6.lietotāju grupai un

576196,52 LVL/tūkst.nm3 7.lietotāju

577grupai)13.

578Papildus aprēķinā ņemts vērā SIA "Jūrmalas siltums"

579nekontrolējamo izmaksu samazinājums, ņemot vērā papildus

580nepieciešamo SEG emisiju kvotu iegādes izdevumu samazinājumu:

5811.variants - ražo tikai SIA "Jūrmalas siltums".

582Ja SIA "Jūrmalas siltums" visu patērētājiem

583nepieciešamo siltumenerģiju saražotu pats (neiepērkot

584siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda"), SIA

585"Jūrmalas siltums" kopējās ražošanas izmaksas, ņemot

586vērā 7.lietotāju grupas dabasgāzes cenu un apstiprināto

587siltumenerģijas ražošanas izmaksu tarifu (kurā iekļautas arī SEG

588emisiju kvotu iegādes izmaksas), būtu

589187 643,52 MWh * (*) LVL/MWh =

590(*) LVL

591(saražotās siltumenerģijas apjoms *

592ražošanas tarifs = kopējās izmaksas).

5932.variants - SIA "Jūrmalas siltums" iepērk

594siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda" un ražo

595pats.

596a) SIA "Jūrmalas siltums" izdevumi siltumenerģijas

597iepirkumam, ņemot vērā SIA "Dubultu šķelda"

598apstiprināto tarifu pie gāzes cenas 196,52

599LVL/tūkst.nm3 būtu

60030 115,50 MWh * 23,75 LVL/MWh =

601715 243,13

602LVL

603(iepirktās siltumenerģijas apjoms *

604ražošanas tarifs = kopējās izmaksas);

605b) SIA "Jūrmalas siltums" tarifa nekontrolējamās

606izmaksas pieaug par 0,8094 LVL/MWh (dabasgāzes grupas maiņa),

607savukārt samazinās par (*) LVL (ņemot vērā, ka nav nepieciešams

608iegādāties SEG emisiju kvotas par to ražošanas apjomu, kas tiek

609iepirkts no SIA "Dubultu šķelda": 30115,50 MWh * 0,213

610SEG kvotas/MWh * (*) LVL/SEG kvotu / 187 643,52 MWh =

611(*) LVL/MWh.)

612Līdz ar to SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas

613izmaksas, ņemot vērā 6.lietotāju grupas gāzes cenas

614sadārdzinājumu un nekontrolējamo izmaksu samazinājumu par SEG

615emisiju kvotu iegādi, pārējām izmaksu pozīcijām paliekot

616nemainīgām, būtu

617(*) LVL/MWh * 157 528,02 MWh + (*)

618LVL = (*) LVL

619(nekontrolējamās izmaksas *

620siltumenerģijas apjoms + kontrolējamās izmaksas = kopējās

621izmaksas).

622Tātad, iepērkot siltumenerģiju no SIA "Dubultu

623šķelda" par Jūrmalas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu

624regulatora apstiprināto siltumenerģijas tarifu, kopējās SIA

625"Jūrmalas siltums" izmaksas būtu par

626(*) LVL - (*) LVL - 715

627243,13 LVL = (*)

628LVL zemākas.

629Tādējādi, ņemot vērā SIA "Dubultu šķelda" zemākās

630ražošanas izmaksas (gan tarifa projekta izmaksas, gan arī

631faktiskās izmaksas), dabasgāzes cenas sadārdzinājumu (lietotāju

632grupas maiņas rezultātā) un SEG emisiju kvotu iegādes izdevumu

633samazinājumu (samazinoties SIA "Jūrmalas siltums"

634ražošanas apjomam), Konkurences padome secina, ka atbilstoši SIA

635"Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas tarifa

636izmaksu pozīcijām un apmēriem, kā arī faktiskajam 2010.gada

637siltumenerģijas ražošanas un iepirkuma apjomam, SIA

638"Jūrmalas siltums" iepērkot siltumenerģiju no SIA

639"Dubultu šķelda" par regulatora noteikto maksimālo

640tarifu, netiktu paaugstināts siltumenerģijas gala tarifs.

6415.2.5.

642Vienošanās nosacījumi

6432008.gada 17.decembrī SIA "Jūrmalas siltums" un SIA

644"Dubultu šķelda" noslēdza siltumenerģijas iepirkuma

645līgumu Nr.7 "Par siltumenerģijas piegādi", bet

6462010.gada 8.janvārī noslēdza Vienošanos, kā līguma Nr.7 "Par

647siltumenerģijas piegādi" pielikumu Nr.5. Vienošanās paredz

648plānoto siltumenerģijas

649piegādes apjomu 2010.gadā, kā arī noteiktu siltumenerģijas iepirkuma

650cenu. Vienošanās nosacījumos pārsvarā pamatots

651siltumenerģijas tarifa samazinājums, lai segtu SIA "Jūrmalas

652siltums" zaudējumus, kas tai rodas pārejot no 7. uz

6536.dabasgāzes patēriņa grupu.

6545.2.5.1. Siltumenerģijas

655iepirkuma apjoms

656SIA "Dubultu šķelda" plānotais siltumenerģijas

657ražošanas apjoms noteikts Vienošanās 1.punktā, paredzot saražot

65830 000 MWh siltumenerģijas daudzumu.

659Vienošanās 2.punktā kopējais saražotais siltumenerģijas

660daudzums Dubultu siltumapgādes zonā plānots 170 339 MWh

661apmērā.

662Tāpat no Vienošanās nosacījumiem secināms, ka faktiskais

663iepirkuma apjoms var mainīties, jo 16.1. un 16.2.apakšpunktos

664paredzēts veikt iepirkuma cenas pārrēķinu, ja iepirkuma apjoms ir

665mazāks vai lielāks nekā sākotnēji plānotais. To apliecina arī SIA

666"Dubultu šķelda" paustais viedoklis Iesniegumā un

66723.12.2010. vēstules Nr.10/12/23-01 7.punktā.

668Tāpat jāatzīmē, ka Vienošanās noteiktais SIA "Dubultu

669šķelda" siltumenerģijas iepirkuma apjoms būtiski neatšķiras

670no SIA "Dubultu šķelda" Konkurences padomei 23.12.2010.

671vēstules Nr.10/12/23-01 5.punktā norādītā vēlamā gada piegādes

672apjoma (30 000 -35 000 MWh).

673Konkurences padomes ieskatā siltumenerģijas ražošanas apjoma

674noteikšana, paredzot iespēju, ka iepirkuma apjoms var būt mazāks

675vai lielāks par sākotnēji plānoto, konkrētajā gadījumā ir

676objektīvi pamatota, ņemot vērā, ka patērētājiem faktiski

677nepieciešamais siltumenerģijas apjoms ir atkarīgs no dažādiem

678ietekmējošajiem apstākļiem, tostarp laika apstākļiem.

6795.2.5.2. Siltumenerģijas

680iepirkuma cena

681Konkurences padome lēmuma 5.2.1., 5.2.2., 5.2.3. un

6825.2.4.apakšpunktos izvērtēja dažādus siltumenerģijas ražošanas un

683iepirkuma izdevumus ietekmējošos apstākļus, gala tarifu

684ietekmējošos faktorus (ražošanas tarifu un faktisko izmaksu

685salīdzinājumu, siltumenerģijas apjoma nodrošināšanas iespējas,

686dabasgāzes patēriņa lietotāju grupas maiņu, SEG emisiju kvotu

687iegādes izdevumu samazinājumu), tādējādi ir pilnībā pamatoti, ka

688visi šie faktori ir ņemti vērā, SIA "Jūrmalas siltums"

689slēdzot Vienošanos par siltumenerģijas iepirkumu, lai kopējā

690siltumenerģijas ražošanas un piegādes procesā tiktu ievērotas abu

691darījuma pušu un arī patērētāju intereses (nepieaugtu

692siltumenerģijas gala tarifs).

693Izvērtējot Vienošanās nosacījumus, Konkurences padome secina,

694ka atsevišķu Vienošanās punktu iekļaušana cenas noteikšanas

695aprēķinā nav ekonomiski pamatota vai nav saistīta ar tarifa

696samazināšanas sākotnējo mērķi - lai segtu zaudējumus, kas SIA

697"Jūrmalas siltums" rodas pārejot no 7. uz 6.dabasgāzes

698patēriņa grupu.

6991) Vienošanās 9.punktā tarifa aprēķināšanā ir ņemts vērā

700zaudējumu samazinājums no SEG emisijas kvotu iegādes rēķina, kas

701saskaņā ar SIA "Jūrmalas siltums" rādītājiem ir 5 900

702LVL.

703Konkurences padome norāda, ka atbilstoši 5.2.4.apakšpunktā

704norādītajam, SIA "Jūrmalas siltums" ekonomiskais

705ieguvums no SEG emisiju kvotu iegādes izdevumu samazinājuma, ko

706tā iegūst iepērkot siltumenerģiju no SIA "Dubultu

707šķelda", ir būtiski augstāks.

708Konkurences padome jau iepriekš secināja, ka ar SIA

709"Jūrmalas siltums" piešķirto SEG emisiju kvotu apjomu

710ir pietiekoši, lai saražotu 154 779 MWh siltumenerģijas.

711Savukārt katras nākamās siltumenerģijas MWh saražošanai SIA

712"Jūrmalas siltums" papildus nepieciešams iegādāties

7130,213 SEG emisiju kvotas14.

714Ņemot vērā, ka SEG emisiju kvotu (kas nepieciešamas papildus pie

715jau piešķirtajām emisiju vienībām) iegādes izdevumi ir

716attiecināti uz pilnīgi visu SIA "Jūrmalas siltums"

717saražoto siltumenerģijas apjomu, tad katra siltumenerģijas

718vienība, kas tiek iepirkta no SIA "Dubultu šķelda" tā

719vietā, lai to saražotu pats SIA "Jūrmalas siltums",

720samazina SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas tarifa

721izmaksas, tādā veidā radot SIA "Jūrmalas siltums"

722ekonomisku ieguvumu kopējo izdevumu samazinājuma veidā.

723Ar SIA "Jūrmalas siltums" 2010.gada Vienošanos bija

724paredzēts saražot 140 339 MWh siltumenerģijas, no SIA

725"Dubultu šķelda" paredzēts iepirkt 30 000 MWh

726siltumenerģijas. Tādējādi secināms, ka, ņemot vērā piešķirto SEG

727emisiju kvotu apjomu (pietiek, lai saražotu 154 779 MWh), no SIA

728"Dubultu šķelda" iepirktās siltumenerģijas apjoma

729saražošanai SIA "Jūrmalas siltums" dabasgāzes apkures

730katlos būtu nepieciešams iegādāties papildus 3 314 SEG emisiju

731kvotas. Saskaņā ar SIA "Jūrmalas siltums" apstiprināto

732siltumenerģijas ražošanas tarifu 1 SEG emisiju kvotas cena ir (*)

733LVL, kas nozīmē, ka SIA "Jūrmalas siltums" izmaksas SEG

734emisiju kvotu iegādei būtu (*) LVL.

735Tomēr jāatzīmē, ka SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas

736tarifa aprēķinā iekļautā SEG emisiju kvotu cena neatbilst

737faktiskajai tirgus cenai - saskaņā ar starptautiskās biržas

738datiem15,

7392010.gada decembra mēneša vidējā SEG emisiju kvotu cena ir 10,08

740LVL, kas nozīmē, ka faktiskās SIA "Jūrmalas siltums"

741izmaksas kvotu iegādei būtu aptuveni 33 405,12 LVL.

742Tādējādi Vienošanās kā dabasgāzes lietotāju grupas maiņas

743rezultātā radušos zaudējumu samazinājums (no SEG emisiju kvotu

744iegādes izmaksu samazinājuma) būtu jāiekļauj 33 405,12 LVL, kas

745būtiski atšķiras no Vienošanās paredzētā samazinājuma 5 900 LVL

746apmērā. Tomēr Konkurences padome norāda, ka Vienošanās

74716.3.apakšpunktā paredzēts, ka pārrēķinā iekļauj SIA

748"Jūrmalas siltums" faktisko ekonomisko ieguvumu no

749nepieciešamo SEG emisijas kvotu iegādes, tādējādi Vienošanās ir

750paredzēts pārskatīt šī zaudējumu samazinājuma apmēru atbilstoši

751faktiskajai situācijai noslēdzoties 2010.gadam.

752Ņemot vērā minēto, SIA "Jūrmalas siltums" kā

753dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka rīcība, iekļaujot

754Vienošanās minētos nosacījumus, nav vērtējama kā netaisnīga

755attiecībā pret SIA "Dubultu šķelda".

7562) Vienošanās 13.punktā kopējais aprēķinātais SIA

757"Jūrmalas siltums" zaudējumu apjoms (85 600 LVL) tiek

758attiecināts pa periodiem, nosakot, ka 39% (33 160 LVL)

759attiecināmi uz 2010.gada I pusgadu, bet atlikušie 61% (52 440

760LVL) attiecināmi uz 2010.gada II pusgadu. Konkurences padomes

761ieskatā šāda zaudējumu attiecināšana, kā rezultātā tiek

762diferencēts arī siltumenerģijas iepirkuma tarifa samazinājums

763(1,84 LVL/MWh I pusgadā un 4,37 LVL/MWh II pusgadā), nav

764pamatota, ņemot vērā, ka I pusgadā plānots no SIA "Dubultu

765šķelda" iepirkt 60% (18 000 MWh), bet II pusgadā attiecīgi

76640% (12 000 MWh) no kopējā siltumenerģijas iepirkuma apjoma (30

767000 MWh).

768Lielākā samazinājuma daļa ir attiecināta uz 2010.gada II

769pusgadu, tādējādi SIA "Dubultu šķelda" 2010.gada I

770pusgadā netieši saņem priekšapmaksu jau par II pusgada

771siltumenerģijas piegādēm. Tomēr Konkurences padome secina, ka

772šāda veida tarifa diferenciācija nav vērtējama kā netaisnīga

773attiecībā pret SIA "Dubultu šķelda", jo neatkarīgi no

774attiecināto zaudējumu apmēra uz katru no periodiem, kopējais

775tarifa samazinājums no tā nemainās.

7763) Vienošanās 15.punktā iepriekš aprēķinātais tarifa

777samazinājums (1,84 LVL/MWh I pusgadā un 4,37 LVL/MWh II pusgadā)

778tiek palielināts par 0,02 LVL/MWh I pusgadā un 0,13 LVL/MWh II

779pusgadā, lai SIA "Jūrmalas siltums" no konkrētā

780darījuma gūtu ekonomisku ieguvumu. Tādējādi SIA "Jūrmalas

781siltums" ekonomiskais ieguvums 2010.gadā, ņemot vērā

782plānotos siltumenerģijas iepirkuma apjomus, veido 1 920 LVL, kas

783ir 0,3% no iepirkuma darījuma aptuvenās summas.

784Tāpat 16.4.apakšpunktā noteikts, ka pārrēķinā neiekļauj SIA

785"Jūrmalas siltums" faktiskos ekonomiskos ieguvumus, kas

786tai rodas no SIA "Dubultu šķelda" saražotās

787siltumenerģijas un SIA "Jūrmalas siltums" saražotās

788siltumenerģijas starpības. Ņemot vērā iepriekš minēto (5.2.1. un

7895.2.2.apakšpunktos), SIA "Jūrmalas siltums"

790ekonomiskais ieguvums rodas no starpības starp SIA "Dubultu

791šķelda" siltumenerģijas ražošanas tarifu un SIA

792"Jūrmalas siltums" nekontrolējamo izmaksu 1MWh

793siltumenerģijas saražošanai apmēru (pie 2010.gada vidējās

794dabasgāzes cenas starpība bija (*) LVL/MWh). Atbilstoši

795plānotajam siltumenerģijas iepirkuma apjomam 2010.gadā (30 000

796MWh), SIA "Jūrmalas siltums" ekonomiskais ieguvums ir

797(*) LVL apmērā, kas ir (*) (<10) no siltumenerģijas iepirkuma

798aptuvenās darījuma vērtības.

799Enerģētikas likuma 49.panta pirmajā daļā noteikts, ka

800siltumenerģijas ražotājiem ir tiesības piedāvāt sistēmas

801operatoram iepirkt to saražoto siltumenerģiju par vienošanās

802cenu, savukārt šī panta otrā daļa nosaka, ka sistēmas operators,

803slēdzot līgumus par siltumenerģijas iepirkšanu no ražotājiem vai

804arī atsakoties tos slēgt, vadās pēc ekonomiskā pakāpeniskuma

805principa kritērijiem (piedāvātās siltumenerģijas cena un samaksas

806noteikumi, pārvades izmaksas, ražošanas režīma atbilstība

807patēriņa režīmam, piedāvātās siltumenerģijas atbilstība

808tehniskajiem parametriem). Tādējādi secināms, ka lai SIA

809"Jūrmalas siltums" būtu pienākums iepirkt

810siltumenerģiju, SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas

811iepirkuma cenai ir jābūt ekonomiski izdevīgākai par SIA

812"Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas izmaksām.

813Ņemot vērā Enerģētikas likumā noteiktās normas, kā arī SIA

814"Jūrmalas siltums" ekonomiskā ieguvuma samērīgo apmēru

815attiecībā pret darījuma kopējo summu, konkrētie Vienošanās

816nosacījumi nav vērtējami kā netaisnīgi attiecībā pret SIA

817"Dubultu šķelda".

8185.3.

819Secinājums par iespējamo pārkāpumu

820Konkurences likuma 13.panta pirmās

821daļas 4.punkts nosaka, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga

822izmantošana var izpausties arī kā netaisnīgu pirkšanas un

823pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša

824vai netieša uzspiešana vai piemērošana.

825Izvērtējot Vienošanās nosacījumus kopumā un 5.punktā ietverto

826argumentāciju, Konkurences padome secina, ka lēmuma 5.punktā

827aprakstītās SIA "Jūrmalas siltums" darbības neatbilst

828Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā

829pārkāpuma tiesiskajam sastāvam. Ņemot vērā SIA "Dubultu

830šķelda" ierobežoto siltumenerģijas ražošanas jaudu, kā arī

831dabasgāzes sadārdzinājumu lietotāju grupas maiņas rezultātā,

832Vienošanās iekļautie nosacījumi par siltumenerģijas iepirkuma

833tarifa samazinājumu nav vērtējami kā netaisnīgi attiecībā pret

834SIA "Dubultu šķelda", tie ir ekonomiski pamatoti un ir

835saskaņā ar kopējām patērētāju interesēm.

1Konkurences likuma 13.panta

2pirmās daļas 2.punkta pārkāpums

36.1.

4Šķeldas apkures katla apturēšana

514.10.2010. SIA "Jūrmalas siltums" nosūtīja SIA

6"Dubultu šķelda" vēstuli Nr.01-5.1/281, norādot, ka

7nepieciešams nekavējoties veikt katla agregāta KVGM-10 Nr.6

8tehnisko pārbaudi, un lūdzot apturēt katla darbību 20.10.2010.

9laikā no plkst.8.00 līdz plkst.10.00, lai nodrošinātu katla

10atdzišanu pirms tā pārbaudes. Katla pārbaude tika paredzēta

1122.10.2010. no plkst.8.00, pēc kuras siltumenerģijas ražošana

12tiktu atjaunota. Katla apturēšanai izdots SIA "Jūrmalas

13siltums" rīkojums (ieraksts žurnālā) 2010.gada 20.oktobrī

14plkst.8.30 apturēt katlu Nr.6 tehniskās pārbaudes veikšanai.

15Katls faktiski tika apturēts 20.10.2010. plkst.8.40 (ieraksts

16žurnālā).

17Saskaņā ar 16.09.2003. Ministru kabineta noteikumu Nr.518

18"Spiedieniekārtu kompleksu tehniskās uzraudzības

19kārtība" 46.punktu, spiedieniekārtu (tostarp SIA

20"Dubultu šķelda" apkures katla) ārējo tehnisko pārbaudi

21jāveic ne retāk kā reizi 12 mēnešos, iekšējo tehnisko pārbaudi

22jāveic ražotāja noteiktajā termiņā, bet ne retāk kā reizi 4

23gados, savukārt hidraulisko pārbaudi jāveic ražotāja noteiktajā

24termiņā, bet ne retāk kā reizi astoņos gados.

25SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka Dubultu katlu mājā

26pārbūvētajai katlu iekārtai ražotājs papildus nav noteicis

27iekšējo un hidraulisko pārbaužu termiņus. SIA "Dubultu

28šķelda" katla iekārtai ārējā tehniskā pārbaude ir veikta

2921.01.2010., nākošā bija paredzēta 21.01.2011. Iekšējā tehniskā

30pārbaude un hidrauliskā pārbaude veiktas 30.10.2009., nākošā

31iekšējā tehniskā pārbaude paredzēta 2013.gada oktobrī, bet

32hidrauliskā pārbaude paredzēta 2017.gada oktobrī.

33SIA "Dubultu šķelda" Iesniegumā izsaka viedokli, ka

34šī konkrētā tehniskā pārbaude ir bijusi nepamatota un katrā ziņā

35arī nepārdomāta, ņemot vērā, ka šajā laikā jau ir uzsākta apkures

36sezona, līdz ar ko katlu mājas noslodze ir augstāka. Tāpat SIA

37"Dubultu šķelda" norāda, ka SIA "Jūrmalas

38siltums" var šādu rīkojumu dot jebkurā brīdī un ar tehniskās

39pārbaudes vai jebkuru citu ieganstu uz neierobežotu laiku apturēt

40apkures katla darbību, tādā veidā pilnībā apturot SIA

41"Dubultu šķelda" saimniecisko darbību.

42SIA "Jūrmalas siltums" tehniskās pārbaudes veikšanas

43nepieciešamību pamato ar katla novērtēšanas nepieciešamību SIA

44"Jūrmalas siltums" tiesvedības pierādījumu vākšanas

45vajadzībām. SIA "Jūrmalas siltums" 26.01.2011. vēstulē

46Nr.01-3.1/12 norāda, ka 2010.gada 3.decembrī SIA "Jūrmalas

47siltums" iesniedza Korupcijas novēršanas un apkarošanas

48birojam (turpmāk - KNAB) vēstuli ar lūgumu izvērtēt SIA

49"Jūrmalas siltums" valdes, kura veica savus pienākumus

50līdz 2010.gada 24.septembrim, veikto darbību tiesiskumu un

51noslēgtā līguma starp SIA "Jūrmalas siltums" un SIA

52"Dubultu šķelda" atbilstību likuma "Par valsts un

53pašvaldību finanšu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"

54normām. SIA "Jūrmalas siltums" norāda, ka katls

55Nr.6 20.10.2010. tika apturēts, lai veiktu katla tehniskā

56stāvokļa novērtējumu, par ko saņemts A/S "Inspecta

57Latvia" vērtējums. Novērtējums iesniegts KNAB iepriekšējās

58valdes darbības izvērtēšanai, noslēdzot līgumu par katla Nr.6

59pārdošanu.

60Tāpat SIA "Jūrmalas siltums" norāda, ka

61ūdenssildāmais katls atrodas SIA "Jūrmalas siltums"

62bilancē un faktiskajā valdījumā, kas SIA "Dubultu

63šķelda" ir nodots pārvaldīšanā, tādējādi uzskatot, ka

64pārbaužu veikšanas vispārīga nepieciešamība katlam ir pamatota

65pirms apkures sezonas uzsākšanas, inventarizācijas ietvaros,

66pamatlīdzekļu pārvērtēšanas vajadzībām, novērtēšanas veikšanai,

67sprādzienbīstamības vai nepareizas ekspluatācijas gadījumos, kā

68arī citos ar saimniecisko darbību vai kustamā īpašuma

69pārvaldīšanu saistītos gadījumos.

70Iepazīstoties ar SIA "Jūrmalas siltums" rīkojumu

71"Par katla apturēšanu KVGM-10 Nr.6 apturēšanu",

72Konkurences padome secina, ka katla apturēšana nepieciešama

73iekārtu atdzišanai divas diennaktis pirms paredzētās tehniskās

74pārbaudes (rīkojums apturēt katla darbību 20.oktobrī no

75plkst.8:00 līdz 10:00, lai varētu tehnisko apkopi veikt

7622.oktobra plkst.8:00).

77Iesniegumā SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka apkures

78periodā šķeldas apkures katls darbojas ar vidējo jaudu 8MW. Ja

79pieņem, ka šajās dienās apkures katlu būtu iespējams darbināt ar

80vidējo jaudu, tad 48h dīkstāves laikā SIA "Dubultu

81šķelda" varētu saražot 384 MWh siltumenerģijas apjomu. Ņemot

82vērā Vienošanās noteikto siltumenerģijas iepirkuma cenu SIA

83"Dubultu šķelda" 2010.gada decembrī (20,45 LVL/MWh),

84negūtie iespējamie SIA "Dubultu šķelda" ieņēmumi veido

857852,80 LVL (384MWh * 20,45LVL/MWh = 7852,80 LVL).

86Konkurences padome secina, ka SIA "Jūrmalas siltums"

87arguments, ka katla apturēšana bija nepieciešama katla

88novērtēšanai nav uzskatāms par objektīvi pamatotu, samērīgu un

89taisnīgu attiecībā pret SIA "Dubultu šķelda", ņemot

90vērā, ka apkures katla novērtēšanu varēja veikt jebkurā citā

91laikā, kad katls netiek darbināts. SIA "Jūrmalas

92siltums" šajā gadījumā nebija nekādi ierobežots laikā vai

93kādos noteiktos termiņos, tai pilnībā pastāvēja rīcības brīvība

94attiecībā uz iesnieguma KNAB saturu, tajā atspoguļoto faktu

95konstatāciju un iesniegšanas laiku. Tādējādi SIA "Jūrmalas

96siltums" varēja iespējami mazāk kaitēt SIA "Dubultu

97šķelda", iepriekš saskaņojot un vienojoties ar SIA

98"Dubultu šķelda" par abpusēji izdevīgu laiku apkures

99katla apturēšanai.

100Konkurences padomes ieskatā tiesību un interešu aizsardzība,

101iesniedzot iesniegumu tiesību aizsardzības iestādē un vācot

102pierādījumus, kam var būt nozīme iespējamā pārkāpuma izvērtēšanā,

103nav pieļaujama veidā, kas aizskar cita tirgus dalībnieka

104likumiskās vai līgumiskās tiesības un intereses, pat, ja tās tiek

105apšaubītas. Līdz ar to SIA "Jūrmalas siltums" nebija

106tiesiska pamata apturēt apkures katla darbību konkrētajā

107gadījumā, ņemot vērā, ka katls uz līguma pamata16

108atrodas citas personas valdījumā. Uz līguma pamata nodibinātas

109valdījuma tiesības piešķir faktisku varu pār īpašumu. Līgumiskās

110attiecības, kuras uz katla apturēšanas brīdi nebija atzītas par

111prettiesiskām, neparedzēja šāda valdījuma traucējuma

112iespējamību.

113Konkurences padomes ieskatā, šķeldas apkures katla darbības

114apturēšana, bez iepriekšējas saskaņošanas un vienošanās

115panākšanas par abpusēji pieņemamiem nosacījumiem, pilnībā apturot

116SIA "Dubultu šķelda" saimniecisko darbību uz divām

117dienām, apkures sezonas laikā (kad apkures katls tiek darbināts

118ar iespējami lielāku ražošanas jaudu), konkrētās Lietas ietvaros,

119nav objektīvi pamatota, tādējādi vērtējama kā SIA "Jūrmalas

120siltums" dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

1216.2.

122Ražošanas jaudas samazināšana

1232010.gada 29.novembrī saskaņā ar SIA "Jūrmalas

124siltums" rīkojumu SIA "Dubultu šķelda" tika

125samazināta piegādājamās siltumenerģijas jauda līdz 3MW +/- 10%,

126papildus norādot, ka gadījumā, ja kopējā jauda lielāka par 13

127MWh, SIA "Dubultu šķelda" atļauts nosegt pietrūkstošo

128siltuma jaudu.

129SIA "Jūrmalas siltums" norāda, ka, ņemot vērā

130mēraparāta rādījumus, secināms, ka SIA "Dubultu šķelda"

131nevar nodrošināt temperatūras režīmu, ja piegādātā siltuma jauda

132pārsniedz 8,8 MW, tādējādi, ņemot vērā gaisa temperatūras būtisku

133pazemināšanos 2010.gada 28. un 29.novembrī, SIA "Jūrmalas

134siltums" siltuma nodrošināšanai pieslēdza gāzes katlu. SIA

135"Jūrmalas siltums" norāda, ka gāzes katla ekonomiskai

136izmantošanai optimālākais darbības režīms ir pie atdeves 8,6 MW,

137tāpēc SIA "Jūrmalas siltums" nevar iepirkt

138siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda" lielākā apmērā,

139kā nepieciešams.

140Tāpat SIA "Jūrmalas siltums" atzīmē, ka faktiskais

1412010.gada novembrī vidējais stundā iepirktais siltuma daudzums no

142SIA "Dubultu šķelda" sastāda aptuveni 5,5 MWh (jeb 132

143MWh diennaktī), savukārt pēc SIA "Jūrmalas siltums"

144rīkojuma par ražošanas jaudas samazināšanu vidējais iepirktā

145siltuma daudzums sastāda 94 MWh diennaktī, kas ir 71% no pirms

146rīkojuma iepirktā apjoma.

147SIA "Jūrmalas siltums" 01.06.2011. vēstulē

148Nr.01-3.1/80 sniedza argumentus, balstoties uz kuriem ir noteikta

149tieši šāda (8,6 MW) optimālākā ūdenssildāmā apkures katla

150darbības jauda:

1511) atbilstoši ūdenssildāmo apkures katlu ražotāju

152ekspluatācijas noteikumiem un uzstādītā gāzes degļa moduļa

153tehniskajiem parametriem katra katla jaudas intervāls, kurā katla

154izmantošana ir ekonomiski izdevīgākā, ir atšķirīgs - katla KVGM -

15510 (Nr.4) jaudas intervāls ir no 8,4 - 8,8 MW, katla KVGM - 10

156(Nr.5) - no 7,6 - 9,8 MW, bet katla WITERMO - 6.0 (Nr.2)

157ekonomiska izmantošana ir ar jaudu 4,06 MW;

1582) apkures katla darbības ekonomisko izdevīgumu ietekmē

159galvenokārt gāzes degļu raksturlielumi (gāzes spiediens pirms

160degļa, gāzes patēriņš stundā, dabasgāzes siltumspēja, dabasgāzes

161stabilas degšanas diapazons, gaisa pārpilnības koeficients,

162aizejošo dūmgāzu temperatūra);

1633) SIA "Jūrmalas siltums" monitorēja datus par

164dabasgāzes patēriņu katlu mājā Slokas ielā 47a pēc siltumtīklos

165nodotās siltumenerģijas daudzuma 2010.gada decembrī (apkures

166katls Nr.4, vidējā jauda 5,12 MW, dabasgāzes patēriņš 1 MWh

167saražošanai ir 122,24 nm3), 2011.gada janvārī (apkures

168katls Nr.4, vidējā jauda 7,69 MW, dabasgāzes patēriņš 1 MWh

169saražošanai ir 119,52 nm3), 2011.gada februārī

170(apkures katls Nr.4 un Nr.5, vidējā jauda 9,87 MW, dabasgāzes

171patēriņš 1 MWh saražošanai ir 119,39 nm3) un 2011.gada

172martā (apkures katls Nr.4, vidējā jauda 6,55 MW, dabasgāzes

173patēriņš 1 MWh saražošanai ir 122,44 nm3). Vienlaikus

174SIA "Jūrmalas siltums" norādīja, ka iepriekšējo gadu

175apkures sezonā, apkures katlam Nr.4 strādājot ar jaudu 8,6 MW,

176dabasgāzes patēriņš 1 MWh saražošanai bija 112

177nm3;

178SIA "Jūrmalas siltums" norāda, ka, veicot analītisko

179aprēķinu par katlu jaudas un gāzes patēriņa sakarībām, ņemot vērā

180korelācijas rezultātus, katlu optimālākais darbības režīms tiek

181sasniegts katliem darbojoties ar 80 - 85% jaudu no konkrētā katla

182maksimālās jaudas.

183SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka SIA "Jūrmalas

184siltums" siltumenerģijas ražošanai izmanto gāzes apkures

185katlu KVGM-10 Nr.4, kuram saskaņā ar tehnoloģiskajām kartēm

186maksimālā lietderība ir sākot no 2,1 MW siltuma slodzes, savukārt

187SIA "Dubultu šķelda" šķeldas apkures katla maksimālā

188atdeve ir pie siltuma slodzes 8 - 10 MW. Ņemot vērā

189siltumenerģijas ražošanas kompleksa vidējo diennakts jaudu

190decembrī (11MW), Iesniedzējs norāda, ka optimālā ražošanas jauda

191SIA "Dubultu šķelda" būtu 8MW, bet SIA "Jūrmalas

192siltums" jauda būtu 3MW (šobrīd pēc SIA "Dubultu

193šķelda" jaudas samazināšanas ražošanas attiecība ir pretēja

194- ar jaudu 8MW siltumenerģiju ražo SIA "Jūrmalas

195siltums", bet ar jaudu 3MW ražo SIA "Dubultu

196šķelda"). Ņemot vērā, ka SIA "Dubultu šķelda"

197pārdotā siltumenerģija ir lētāka par SIA "Jūrmalas

198siltums" ražošanai nepieciešamo resursu izmaksām (gāzes un

199elektrības izmaksas), optimāla ražošanas apjoma gadījumā pēc

200Iesniedzēja aprēķiniem, vienas diennakts vidējais ietaupījums

201būtu 598,80 LVL, kas decembrī kopumā ļautu ietaupīt 18562,28 LVL.

202Papildus ietaupījumu varētu iegūt arī ietaupot līdzekļus

203CO2 (ogļskābā gāze) emisiju kvotu iegādei - ražojot

204siltumenerģiju no šķeldas nav nepieciešams iegādāties

205CO2 kvotas, kas savukārt nepieciešams par kurināmo

206izmantojot gāzi. Pēc SIA "Dubultu šķelda" aprēķiniem,

207šādi decembrī varētu ieekonomēt vēl 23256,80 LVL.

208SIA "Jūrmalas siltums" 02.12.2010. vēstulē

209Nr.01-5.1/349 paustais viedoklis SIA "Dubultu šķelda"

210liecina, ka SIA "Jūrmalas siltums", nemaz nevērtējot

211iespējamo decembra patēriņa plānoto apjomu, skaidri norādīja, ka

212plānotais iepirkuma apjoms netiks pārsniegts: "Ar šo

213vēlamies informēt, ka šogad, t.i., līdz 31.decembrim, esam gatavi

214iepirkt no SIA "Dubultu šķelda" saražoto siltumenerģiju

215ne vairāk par 30 000 MWh gadā."

216SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka Vienošanās 1.punktā

217ir noteikts, ka SIA "Dubultu šķelda" 2010.gadā

218saražotās siltumenerģijas daudzums ir 30000MWh, taču Vienošanās

21916.1. un 16.2.apakšpunkti paredz darbības, kuras puses veic, ja

22030000MWh gada siltumenerģijas iepirkuma apjoms netiek sasniegts

221vai tiek pārsniegts. Ņemot vērā minētajos apakšpunktos paredzētā

222iepirkuma apjoma iespējamās izmaiņas, jāsecina, ka puses jau

223slēdzot Vienošanos ir paredzējušas iespēju, ka noteiktais

224iepirkuma apjoms var tikt arī pārsniegts.

225Jāatzīmē, ka SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka šāda

226veida iepirkuma apjoma samazinājums rada uzņēmumam zaudējumus 12

227320 LVL mēnesī, komercsabiedrība nespēj segt savas darbības

228izmaksas, un, ņemot vērā, ka SIA "Dubultu šķelda" nav

229iespēju pārdot siltumenerģiju citām personām, komercsabiedrība

230var tikt novesta līdz maksātnespējai.

231Izvērtējot Lietā iegūto informāciju, ņemot vērā SIA

232"Jūrmalas siltums" skaidrojumu un apsvērumus par katla

233ekonomiskas izmantošanas darbības jaudas rādītājiem, Konkurences

234padome norāda:

2351) Slokas ielas 47a siltumenerģijas ražošanas kompleksā kopumā

236ir izvietoti 5 apkures katli:

2371.1. ar gāzi kurināms WITERMO - 6.0 (katlu mājas katls

238Nr.2);

2391.2. ar gāzi kurināms KVGM - 10 (katlu mājas katls Nr.3) -

240šobrīd katls ir atslēgts un 30.08.2010. katls tika noņemts no

241bīstamo iekārtu reģistra uzskaites;

2421.3. ar gāzi kurināms KVGM - 10 (katlu mājas katls Nr.4);

2431.4. ar gāzi kurināms KVGM - 10 (katlu mājas katls Nr.5);

2441.5. KVGM - 10 (katlu mājas katls Nr.6), kuram izveidota

245priekškurtuve kurināšanai ar šķeldu.

246Trīs apkures katli (Nr.2, Nr.4 un Nr.5) ir SIA "Jūrmalas

247siltums" rīcībā un vienu apkures katlu (Nr.6) izmanto SIA

248"Dubultu šķelda". Visi šie apkures katli ir darba un

249tehniskā kārtībā. Apkures katls Nr.3 šobrīd ir atslēgts un nevar

250tikt izmantots.

2512) Konkurences padome izvērtēja SIA "Jūrmalas

252siltums" iesniegto informāciju par katra apkures katla

253jaudas intervālu, kurā katla izmantošana ir ekonomiski

254izdevīgākā, papildus norādot, ka optimālākais darbības režīms

255tiek sasniegts katliem darbojoties ar 80 - 85% jaudu no konkrētā

256katla maksimālās jaudas.

2571.attēls

258Apkures katla

259KVGM-10 (Nr.4) darbības rādītāji

260Avots: SIA "Jūrmalas

261siltums" sniegtā informācija

2622.attēls

263Apkures katla

264KVGM-10 (Nr.5) darbības rādītāji

265Avots: SIA "Jūrmalas

266siltums" sniegtā informācija

2673.attēls

268Apkures katla

269Witermo - 6.0 (Nr.2) darbības rādītāji

270Avots: SIA "Jūrmalas

271siltums" sniegtā informācija

272Kā norāda SIA "Jūrmalas siltums", apkures katla KVGM

273- 10 (Nr.4) optimālais ražošanas jaudas intervāls ir no 8,4 - 8,8

274MW, apkures katla KVGM - 10 (Nr.5) - no 7,6 - 9,8 MW, savukārt

275apkures katla WITERMO - 6.0 (Nr.2) optimāla izmantošana ir ar

276jaudu 4,06 MW.

2773) SIA "Jūrmalas siltums" monitoringa dati par

278apkures katla Nr.4 darbību pie dažādām katla darbības jaudām

279norāda uz apkures katla Nr.4 ekonomiskas izmantošanas optimālo

280darbības režīmu, tomēr nevar tikt ņemti vērā pie apkures katlu

281savstarpējās salīdzināšanas, jo, ņemot vērā, ka pārējie SIA

282"Jūrmalas siltums" katli apkures sezonā faktiski netiek

283izmantoti, nav pieejami dati par pārējo apkures katlu

284faktiskajiem darbības rādītājiem.

2854) Ņemot vērā SIA "Jūrmalas siltums" norādītos

286apkures katlu darbības ekonomisko izdevīgumu ietekmējošos

287rādītājus (gāzes spiediens pirms degļa, gāzes patēriņš stundā,

288dabasgāzes siltumspēja, dabasgāzes stabilas degšanas diapazons,

289gaisa pārpilnības koeficients, aizejošo dūmgāzu temperatūra),

290Konkurences padome, apkopojot šos rādītājus, secina, ka, vērtējot

291katra katla darbības efektivitāti un ekonomisko izdevīgumu,

292būtiski ir trīs galvenie rādītāji: (1) dabasgāzes patēriņš 1 MWh

293siltumenerģijas saražošanai, (2) dabasgāzes kā kurināmā

294siltumatdeve pie sadegšanas un (3) apkures katla lietderības

295koeficients17.

296Vienlaikus jāatzīmē, ka dabasgāzes siltumatdeve (jeb siltumspēja)

297nav atkarīga no tā, kurā katlā tā tiek sadedzināta, tādējādi

298nevar būt par pamatu apkures katlu darbības atšķirībām.

2995) Konkurences padome secina, ka konkrētā apkures katla (KVGM

300- 10 (Nr.4)), kurš tika iedarbināts 28.11.2010. nepieciešamās

301jaudas nodrošināšanai kopējā siltumapgādes sistēmā, izmantošanas

302optimālais darbības režīms ir katlam darbojoties ar 8,6 MW jaudu

303(SIA "Jūrmalas siltums" to arī norādīja, pamatojot SIA

304"Dubultu šķelda" piegādājamās siltumenerģijas jaudas

305samazinājumu līdz 3MW +/- 10%).

3066) Salīdzinot SIA "Jūrmalas siltums" apkures katlu

307darbības rādītājus18,

308kas ietekmē to ekonomisku izmantošanu (dabasgāzes patēriņš, katla

309lietderības koeficients), Konkurences padome secina, ka apkures

310katla KVGM - 10 (Nr.5) rādītāji ir labāki nekā apkures katla KVGM

311- 10 (Nr.4) rādītāji. Kā redzams 1. un 2.attēlos, apkures katlam

312Nr.5 darbojoties ar jaudu 2,5 MW, tiek patērēti 114

313nm3 dabasgāzes 1 MWh siltumenerģijas saražošanai,

314darbojoties ar jaudu 4,8 MW tiek patērēti 112 nm3

315dabasgāzes, darbojoties ar jaudu 7,7 MW tiek patērēti 110

316nm3 dabasgāzes, bet darbojoties ar jaudu 9,8 MW tiek

317patērēti tikai 109 nm3 dabasgāzes 1 MWh

318siltumenerģijas saražošanai. Salīdzinoši apkures katla Nr.4

319zemākais dabasgāzes patēriņš ir 113 nm3 dabasgāzes pie

320katla atdeves 8,6 MW. Arī apkures katla Nr.5 lietderības

321koeficienti norāda, ka patērētā dabasgāze siltumenerģijas

322ražošanas procesā pie konkrētām katla ražošanas jaudām

323apsildīšanai vidēji tiek izmantota tikpat lietderīgi kā apkures

324katlā Nr.4.

325Konkurences padome norāda, ka SIA "Jūrmalas siltums"

326konkrētajā gadījumā, kad SIA "Dubultu šķelda" nespēja

327nodrošināt pilnu nepieciešamās siltumenerģijas apjomu, papildu

328siltumenerģijas ražošanu tehniski varēja uzsākt jebkurā no SIA

329"Jūrmalas siltums" gāzes apkures katliem, tostarp

330apkures katlā KVGM - 10 (Nr.5).

3317) SIA "Jūrmalas siltums" minimālās 1 MWh

332siltumenerģijas ražošanas izmaksas 2010.gada decembrī, ņemot vērā

333vidējās 2010.gada elektroenerģijas, ūdens un kanalizācijas

334izmaksas, 2010.gada decembra dabasgāzes cenu, kā arī minimālo

335dabasgāzes patēriņu (apkures katla KVGM - 10 (Nr.5) dabasgāzes

336patēriņš, ražojot ar jaudu 9,8 MWh, ir 109 nm3

337dabasgāzes) ir (*) LVL/MWh (papildus jānorāda, ka atbilstoši

338Vienošanā paredzētajam pārrēķinam 0,75 LVL no šīs summas tiks

339atrēķināts no SIA "Dubultu šķelda" iepirkuma tarifa),

340tādējādi faktiskās SIA "Jūrmalas siltums" izmaksas ir

341(*) LVL/MWh. Tāpat ņemot vērā, ka SIA "Jūrmalas

342siltums" ražošanas apjoms 2010.gadā sasniedza 157 528,02

343MWh, SIA "Jūrmalas siltums" nepieciešams iegādāties 586

344SEG emisiju kvotas, kas atbilstoši biržas 2010.gada decembra

345cenai (10,08 LVL) veido 5906,88 LVL, kas ir papildus 0,04 LVL uz

3461 MWh siltumenerģijas, attiecinot to uz kopējo saražoto

347siltumenerģijas daudzumu. Tātad, iespējami mazākās SIA

348"Jūrmalas siltums" 1 MWh siltumenerģijas ražošanas

349izmaksas ir (*)

350LVL/MWh.

3518) Kā norādīts 5.2.1.apakšpunktā, SIA "Dubultu

352šķelda" ražošanas tarifs ir zemāks par SIA "Jūrmalas

353siltums" noteiktā ražošanas tarifa nekontrolējamām izmaksām,

354tāpat arī konstatēts, ka SIA "Dubultu šķelda" faktiskās

355kopējās izmaksas uz 1 MWh siltumenerģijas ir mazākas nekā SIA

356"Jūrmalas siltums" faktiskās nekontrolējamās izmaksas,

357tomēr siltumenerģijas iepirkuma cena (iegādājoties siltumenerģiju

358no SIA "Dubultu šķelda") ir noteikta Vienošanā. SIA

359"Dubultu šķelda" iepirkuma tarifs (atbilstoši

360Vienošanās nosacījumiem) 2010.gada decembrī bija 20,45 LVL/MWh,

361bet ņemot vērā pārrēķina nosacījumus (tiek veikts pārrēķins

362atbilstoši faktiskajiem gada rādītājiem), un līdz decembrim

363sasniegtos ražošanas apjomus, SIA "Jūrmalas siltums"

364siltumenerģijas ražošanas apjomam paliekot nemainīgam (visu

365iepērkot no SIA "Dubultu šķelda"), SIA "Dubultu

366šķelda" faktiskā iepirkuma cena būtu vienāda ar noteikto

367siltumenerģijas ražošanas tarifa cenu - 2010.gada decembrī

368(atbilstoši dabasgāzes cenai) tā bija 24,95 LVL/MWh (SIA

369"Dubultu šķelda" atbilstoši Vienošanā noteiktajam ar

370samazināto ražošanas jaudu (3 MWh) pie Vienošanā noteiktās

371iepirkuma cenas (20,45 LVL/MWh) būtu segusi dabasgāzes

372sadārdzinājuma papildu izmaksas SIA "Jūrmalas siltums",

373kā rezultātā katra nākamā no SIA "Dubultu šķelda"

374iepirktā siltumenerģijas vienība (pārrēķina rezultātā) faktiski

375tiktu iepirkta par regulatora noteikto siltumenerģijas ražošanas

376tarifa cenu.).

377Ņemot vērā, ka, pieaugot nepieciešamajai siltumenerģijas

378ražošanas jaudai līdz 11 MW, SIA "Dubultu šķelda"

379nespēja nodrošināt pilnībā visu siltumenerģijas jaudu (apkures

380katla optimālā jauda ir 8,5 MW), SIA "Jūrmalas siltums"

381papildus bija nepieciešams pieslēgt kādu no gāzes apkures katliem

382un ražot siltumenerģiju ar aptuveno jaudu 2,5 MW. SIA

383"Dubultu šķelda" ražojot ar jaudu 8,5 MW, bet SIA

384"Jūrmalas siltums" ražojot ar jaudu 2,5 MW, SIA

385"Jūrmalas siltums" patērētu vidēji 295 nm3

386dabasgāzes, kas nozīmē, ka SIA "Dubultu šķelda" tarifs

387tiktu samazināts (dabasgāzes lietotāju grupas maiņas

388sadārdzinājuma rezultātā) par 0,24 LVL/MWh. Tādējādi secināms, ka

389zemākais iepirkuma tarifs atbilstoši Vienošanā noteiktajam ir

39024,71

391LVL/MWh.

392Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka konkrētajā

393situācijā SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas faktiskās

394nekontrolējamās izmaksas ir zemākas nekā Vienošanā ar SIA

395"Dubultu šķelda" paredzētā siltumenerģijas iepirkuma

396cena. SIA "Jūrmalas siltums" sniegtais skaidrojums

397siltumenerģijas ražošanas jaudas samazinājumam SIA "Dubultu

398šķelda", norādot, ka SIA "Jūrmalas siltums" gāzes

399katla ekonomiskai izmantošanai optimālākais darbības režīms ir

400pie atdeves 8,6 MW, tāpēc SIA "Jūrmalas siltums" nevar

401iepirkt siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda" lielākā

402apmērā, kā nepieciešams gala patērētājiem, Konkurences padomes

403ieskatā ir pamatots, tādējādi SIA "Jūrmalas siltums"

404rīcība, paredzot jaudas samazinājumu, nav vērtējama kā dominējošā

405stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

4066.3. SIA

407"Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas apjoma

408ierobežošanas ietekme uz tās saimniecisko darbību

409SIA "Dubultu šķelda" 2010.gada siltumenerģijas

410piegādes cenu un apjomu nosaka 2010.gada 8.janvāra Vienošanās.

411Siltumenerģijas iepirkuma tarifa samazinājums noteikts attiecinot

412SIA "Jūrmalas siltums" radušos zaudējumus uz SIA

413"Dubultu šķelda" piegādātās siltumenerģijas apjomu.

4142011.gada sākumā tika veikts siltumenerģijas tarifa pārrēķins

415atbilstoši siltumenerģijas faktiskajam iepirkuma apjomam un

416kopējām patērētā siltumenerģijas daudzuma izmaiņām.

417Ņemot vērā minētās Vienošanās nosacījumus, konstatējams, ka

418SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas tarifa apmērs ir

419tieši atkarīgs no SIA "Dubultu šķelda" saražotās

420siltumenerģijas un apgriezti atkarīgs no SIA "Jūrmalas

421siltums" saražotā siltumenerģijas apjoma.

422Respektīvi, ja SIA "Dubultu šķelda" saražo vairāk

423siltumenerģijas nekā plānots tarifa samazinājuma aprēķinā, tad

424(nemainoties SIA "Jūrmalas siltums" saražotajam

425apjomam) dabasgāzes grupas maiņas rezultātā radušies SIA

426"Jūrmalas siltums" zaudējumi tiek attiecināti uz

427lielāku iepirktās siltumenerģijas daudzumu, tādējādi iegūstot

428mazāku iepirkuma tarifa samazinājumu. Tāpat mazāks tarifa

429samazinājums tiktu piemērots, ja samazinātos SIA "Jūrmalas

430siltums" ražošanas apjoms (samazinātos dabasgāzes cenu

431izmaiņu radīto zaudējumu apmērs).

432Savukārt tarifa samazinājums pieaugtu (samazinot iepirkuma

433tarifu), palielinoties SIA "Jūrmalas siltums"

434saražotajam siltumenerģijas daudzumam (SIA "Dubultu

435šķelda" apjomam paliekot nemainīgam), vai arī samazinoties

436SIA "Dubultu šķelda" ražošanas apjomam.

4372010.gada faktiskais siltumenerģijas apjoms Jūrmalas pilsētā

438ir 187 643,52 MWh, kas ir par 17 304,52 MWh vairāk nekā tika

439plānots, slēdzot 2010.gada iepirkuma Vienošanos, kurā tika

440paredzēts, ka SIA "Dubultu šķelda" saražos

441siltumenerģiju 30 000 MWh, bet SIA "Jūrmalas siltums"

442saražos siltumenerģiju 140 339 MWh apmērā. Neskatoties uz

443faktisko patērētājam nepieciešamās siltumenerģijas būtisko

444pieaugumu, SIA "Jūrmalas siltums" lielāko daļu (99%) no

445papildus nepieciešamās siltumenerģijas saražoja pati, palielinot

446plānoto ražošanas apjomu par 17 189,02 MWh, bet plānoto

447siltumenerģijas iepirkuma apjomu palielināja tikai par 115,50

448MWh.

449Kā iepriekš secināts, tad nemainoties SIA "Dubultu

450šķelda" ražošanas apjomam, bet pieaugot SIA "Jūrmalas

451siltums" ražošanas apjomam, palielinās uz iepirkuma tarifu

452attiecināmo zaudējumu (no dabasgāzes grupu tarifu starpības)

453apmērs, tādā veidā siltumenerģijas iepirkuma tarifs tiek

454samazināts. Vienošanā siltumenerģijas iepirkuma tarifa aprēķins

455tika balstīts uz plānoto SIA "Dubultu šķelda" un SIA

456"Jūrmalas siltums" ražošanas apjomu, tādējādi pieaugot

457faktiskajam kopējam siltumenerģijas daudzumam, SIA "Jūrmalas

458siltums" veica zaudējumu, kas tai rodas, pārejot no 7. uz

4596.dabasgāzes patēriņa grupu, pārrēķinu (SIA "Jūrmalas

460siltums" 10.01.2011. vēstule Nr.01-5.1/13), kurš aprēķināts

46151 622,23 LVL apmērā.

462Tāpat jāņem vērā, ka, SIA "Jūrmalas siltums"

463saražotajam siltumenerģijas apjomam pārsniedzot 154 779 MWh,

464rodas nepieciešamība iegādāties papildu SEG emisijas kvotas.

465Piemēram, 2010.gadā SIA "Jūrmalas siltums" saražoja 157

466528,02 MWh. Ja papildu apjomu saražotu SIA "Dubultu

467šķelda", tad SIA "Jūrmalas siltums" būtu papildu

468ieguvums un atbilstoši Vienošanās 16.3.punktam SIA "Jūrmalas

469siltums", aprēķinot zaudējumu samazinājumu, būtu jāņem vērā

470papildu ieguvums. Savukārt, ja papildu siltumenerģijas apjomu,

471kas pārsniedz 154 779 MWh, saražo SIA "Jūrmalas

472siltums", tad faktiski palielinās SIA "Jūrmalas

473siltums" zaudējumi, kas jāņem vērā pie tarifa pārrēķina.

474Izvērtējot augstāk minēto, secināms, ka SIA "Dubultu

475šķelda" saimnieciskās darbības rezultāti ir divkārt atkarīgi

476no siltumenerģijas apjoma: (1) siltumenerģijas iepirkuma tarifs

477ir atkarīgs gan no SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas

478ražošanas apjoma, gan arī no SIA "Jūrmalas siltums"

479saražotās siltumenerģijas daudzuma; (2) ievērojot vispārēju

480ekonomikas pamatprincipu, ka, izmaksas uz vienu saražoto

481produkcijas vienību samazinās, palielinoties kopējam produkcijas

482ražošanas apjomam, SIA "Dubultu šķelda" palielinot

483ražošanas apjomu, siltumenerģijas ražošanas kopējās izmaksas uz 1

484MWh samazināsies (ņemot vērā pastāvīgo izmaksu īpatsvara

485samazinājumu kopējās izmaksās).

486Tādējādi visas SIA "Jūrmalas siltums" darbības, kas

487samazina SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas

488apjomu vai neļauj ražošanas apjomu palielināt (palielinoties SIA

489"Jūrmalas siltums" ražošanas apjomam pieprasījuma

490pieauguma rezultātā), rada SIA "Dubultu šķelda"

491saimnieciskajai darbībai zaudējumus (tarifa samazinājuma veidā,

492kā arī atrautās peļņas veidā).

4936.4.

494Secinājums par iespējamo pārkāpumu

495Konkurences likuma 13.panta pirmās

496daļas 2.punkts nosaka, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga

497izmantošana var izpausties arī kā preču ražošanas vai

498realizācijas apjomu, tirgu vai tehniskās attīstības ierobežošana

499bez objektīvi attaisnojoša iemesla par sliktu patērētājam.

500Ņemot vērā visu iepriekš minēto, SIA "Jūrmalas

501siltums" rīcība, nepamatoti apturot SIA "Dubultu

502šķelda" apkures katla darbību uz 2 dienām, tajā pašā laikā

503pārrēķina rezultātā attiecinot papildus radušos zaudējumus (kas

504rodas SIA "Jūrmalas siltums" saražojot to

505siltumenerģijas apjomu, ko šajās 2 dienās varētu piegādāt SIA

506"Dubultu šķelda") uz SIA "Dubultu šķelda"

507iepirkuma tarifu, Konkurences padomes ieskatā liecina par

508dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

1SIA "Dubultu šķelda"

2sniegtais viedoklis

31) SIA "Dubultu šķelda" norāda uz neprecizitāti

45.2.5.2.apakšpunktā ietvertajos aprēķinos, norādot, ka

5Konkurences padome nepareizi secinājusi, ka, ja no SIA

6"Dubultu šķelda" iepirkto siltumenerģiju 30 000 MWh

7apjomā SIA "Jūrmalas siltums" ražotu pati, SIA

8"Jūrmalas siltums" būtu nepieciešams papildus

9iegādāties 3 314 SEG emisiju kvotas.

10SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka 30 000 MWh

11siltumenerģijas ražošanai ar dabasgāzi nepieciešamas 6 390 SEG

12emisiju kvotas (30 000MWh * 0,213 kvotas/MWh = 6 390 kvotas),

13tādējādi, ņemot vērā SEG emisiju kvotu 2010.gada decembra mēneša

14vidējo cenu (10,08LVL par vienu SEG emisiju kvotu), SIA

15"Jūrmalas siltums" izmaksas kvotu iegādei būtu aptuveni

1664 411 LVL nevis 33 405,12 LVL, kā minēts Konkurences padomes

17vēstulē.

18Konkurences padome skaidro, ka SIA "Dubultu šķelda"

19pareizi aprēķinājusi, ka vispārīgā gadījumā 30 000 MWh

20siltumenerģijas saražošanai ar dabasgāzi kopā nepieciešamas aptuveni 6

21390 SEG emisiju kvotas, tomēr konkrētajā gadījumā, kā jau sīkāk

22skaidrots gan lēmuma 5.2.4.apakšpunktā, gan arī

235.2.5.2.apakšpunktā, SIA "Jūrmalas siltums" noteikts

24apjoms SEG emisijas kvotu tiek piešķirts saskaņā ar Emisiju kvotu

25sadales plānu 2008.-2012.gadam. SIA "Jūrmalas siltums"

26ar tai piešķirto SEG emisiju kvotu apjomu ir pietiekoši, lai

27saražotu 154 779 MWh siltumenerģijas.

28Saskaņā ar Vienošanās SIA "Jūrmalas siltums" bija

29paredzēts saražot 140 339 MWh siltumenerģijas, no SIA

30"Dubultu šķelda" paredzēts iepirkt 30 000 MWh

31siltumenerģijas. Balstoties uz minētajiem apsvērumiem,

32Konkurences padome secina, ka, ņemot vērā piešķirto SEG emisiju

33kvotu apjomu (pietiek, lai saražotu 154 779 MWh), no SIA

34"Dubultu šķelda" iepirktās siltumenerģijas apjoma

35saražošanai (ja SIA "Jūrmalas siltums" neiepirktu

36siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda", bet visu apjomu

37saražotu pati) SIA "Jūrmalas siltums" būtu nepieciešams

38iegādāties papildus

39(papildus pie piešķirtajām SEG emisiju kvotām) 3 314 SEG emisiju

40kvotas (par saražoto siltumenerģijas apjomu virs 154 779

41MWh).

422) SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka nav saprotams,

43kāpēc SIA "Jūrmalas siltums" uzskata par svarīgu

44atzīmēt, ka "faktiskais 2010.gada novembrī vidējais

45stundā iepirktais siltuma daudzums no SIA "Dubultu

46šķelda" sastāda aptuveni 5,5 MWh (jeb 132 MWh diennaktī),

47savukārt pēc SIA "Jūrmalas siltums" rīkojuma par

48ražošanas jaudas samazināšanu vidējais iepirktais siltuma

49daudzums sastāda 94 MWh diennaktī, kas ir 71% no pirms rīkojuma

50iepirktā apjoma", uzsverot, ka 2010.gada novembra mēneša

51vidējā siltuma slodze bija 5,6 MW, un SIA "Dubultu

52šķelda" saražoja 99,7% no nepieciešamā siltumenerģijas

53daudzuma, savukārt 2010.gada decembra mēneša vidējā siltuma

54slodze bija 9,15 MW, bet jaudas ierobežošanas rezultātā SIA

55"Dubultu šķelda" saražoja tikai 44,4% no nepieciešamā

56siltuma daudzuma, lai gan varēja saražot 99,0%.

57Konkurences padome norāda, ka minētais SIA "Jūrmalas

58siltums" skaidrojums nav ņemts vērā izdarot secinājumus

59Lietā, jo tas Konkurences padomes ieskatā nekādā veidā neietekmē

60un nemaina konstatētos faktus Lietā, kā arī neskaidro

61siltumenerģijas iepirkuma apjoma samazināšanas iemeslus.

62Vienlaikus Konkurences padome norāda, ka, ņemot vērā, ka

632010.gada decembra mēneša vidējā slodze bija 9,15 MW, var

64pieņemt, ka atbilstoši diennakts temperatūras svārstībām (starp

65nakti un dienu), atsevišķos periodos (naktīs un rīta stundās)

66nepieciešamā siltuma jauda bija lielāka par 9,15 MW, savukārt

67dienā nepieciešamā siltumenerģijas ražošanas jauda bija mazāka.

68Ņemot vērā minēto, kā arī SIA "Dubultu šķelda" sniegto

69informāciju par optimālo (8,5 MW) un maksimālo (9,5 MW) ar šķeldu

70kurināmā apkures katla jaudu (23.12.2010. vēstule

71Nr.10/12/23-01), Konkurences padome secina, ka SIA "Dubultu

72šķelda" apgalvojums, ka tā varēja saražot 99,0% no decembrī

73nepieciešamās siltumenerģijas apjoma, nav patiess.

743) SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka nav saprotams,

75kāpēc SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas jaudas

76ierobežošanu saista ar sava gāzes katla Nr.4 optimālo ražošanas

77jaudu 8,60 MW apmērā, ja pēc pašas SIA "Jūrmalas

78siltums" sniegtās informācijas katla darbības vidējā jauda

792010.gada decembra mēnesī bija 5,12 MW.

80Vienlaikus SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka saskaņā

81ar SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģijas un gāzes

82patēriņa uzskaites žurnālu datiem 2010.gada decembrī gāzes katls

83Nr.4 ar optimālai jaudai tuvu ražošanas jaudu ir strādājis tikai

842 diennaktis - 2.decembrī vidējā ražošanas jauda bija 8,70 MW un

8524.decembrī - 8,62 MW. Gāzes patēriņš šajos datumos bija 127,07

86nm3 un 121,31 nm3. Tādējādi SIA

87"Dubultu šķelda" apšauba SIA "Jūrmalas

88siltums" sniegto informāciju, ka "iepriekšējo gadu

89apkures sezonā, apkures katlam Nr.4 strādājot ar jaudu 8,6 MW,

90dabasgāzes patēriņš 1 MWh saražošanai bija 112

91nm3", papildus to pamatojot ar apkures katla

92lietderības koeficientu, kuram pie SIA "Jūrmalas

93siltums" norādītā gāzes patēriņa apjoma būtu jābūt 96%, kas

94ir pretrunā ar teorētisko informāciju zinātniski pētnieciskajos

95materiālos.

96Tāpat SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka Konkurences

97padome ražošanas izmaksu aprēķinā pielietojusi teorētisko gāzes

98patēriņu, lai gan 2010.gada decembra faktiskais gāzes patēriņš un

99arī tarifa aprēķinā iekļautais gāzes patēriņš ir augstāks.

100Konkurences padome lēmuma 6.2.apakšpunktā, balstoties uz SIA

101"Jūrmalas siltums" sniegto apkures katlu tehnisko

102informāciju un skaidrojumiem, secināja, ka SIA "Jūrmalas

103siltums" apgalvojums, ka apkures katla Nr.4 optimālākā

104darbība ir pie jaudas 8,6 MW, ir pamatots. Tāpat jau iepriekšējā

105punktā Konkurences padome skaidroja, ka diennakts vidējā jauda

106atspoguļo vidējo ražošanas jaudu kopumā konkrētajā diennaktī, kas

107nozīmē, ka ražošanas jauda ir bijusi lielāka vienā diennakts

108laikā un attiecīgi mazāka nekā vidējais rādītājs citā diennakts

109laikā. Tāpat 2010.gada decembra mēneša vidējo jaudu nevar

110uzskatīt par pietiekami objektīvu ražošanas raksturojošo

111rādītāju, ņemot vērā, ka mēneša ietvaros gaisa temperatūra ir

112svārstīga, tādējādi arī nepieciešamā ražošanas jauda konkrētajā

113brīdī attiecīgi palielinās vai samazinās (siltumenerģijas

114ražošanas jauda ir atkarīga no patērētājiem nepieciešamās

115siltumenerģijas apjoma).

116Balstoties uz to var pieņemt, ka diennaktīs, kad vidējā

117ražošanas jauda ir bijusi 8,70 MW un 8,62 MW (kā to norāda SIA

118"Dubultu šķelda"), ražošanas faktiskā jauda konkrētā

119diennakts laikā visticamāk ir bijusi svārstīga (atšķirīga

120ražošanas jauda naktī un dienā), tādējādi SIA "Jūrmalas

121siltums" apkures katla Nr.4 faktiskā ražošanas jauda kādu

122diennakts periodu bija lielākā par optimālo, bet citu diennakts

123periodu katls tika darbināts ar mazāku jaudu. Ņemot vērā apkures

124katla Nr.4 tehniskos rādītājus (skatīt 1.attēlu), secināms, ka,

125gan palielinot katla ražošanas jaudu virs optimālās ražošanas

126jaudas (8,6 MW), gan arī jaudu samazinot zem optimālās ražošanas

127jaudas, dabasgāzes patēriņš siltumenerģijas 1 MWh saražošanai

128palielinās, tādējādi izskaidrojot uzskaites žurnālā fiksēto

129faktisko dabasgāzes patēriņu. Vienlaikus Konkurences padome

130norāda, ka SIA "Jūrmalas siltums" apgalvojums par

131optimālo katla ražošanas jaudu un dabasgāzes patēriņu ir pamatots

132ar SIA "MRK Serviss" 2008.gada 6.martā sastādīto režīmu

133karti, kas sastādīta balstoties uz faktiskajiem katla darbības

134rādītāju mērījumiem, tādējādi Konkurences padomei nav pamata

135apšaubīt SIA "Jūrmalas siltums" sniegtās informācijas

136patiesumu.

1374) SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka "nav

138saprotams, kāpēc, "ražošanas efektivitātes

139paaugstināšanai", SIA "Jūrmalas siltums" ierobežo

140SIA "Dubultu šķelda" ražošanas jaudu, palaiž

141ekspluatācijā gāzes katlu Nr.4, kuram pēc pašas SIA

142"Jūrmalas siltums" sniegtās informācijas gāzes patēriņš

1432010.gada decembra mēnesī bija 122,24 nm3/MWh pie

144vidējās mēneša ražošanas jaudas 5,12 MW, bet neļauj SIA

145"Dubultu šķelda" strādāt ar jaudu 8,5 MW un nepalaiž

146ekspluatācijā gāzes katlu Nr.5 ar jaudu 2,5 MW, pie kuras saskaņā

147ar SIA "Jūrmalas siltums" iesniegto grafiku gāzes

148patēriņš ir 114 nm3/MWh."

149Konkurences padome norāda, ka situācijā, kad SIA

150"Jūrmalas siltums" ir pamatoti izdevīgāk ražot

151siltumenerģiju pašai gan ar apkures katlu Nr.4, gan arī ar

152apkures katlu Nr.5 (pamatojums sniegts 6.2.apakšpunktā), SIA

153"Jūrmalas siltums" nav pienākuma iepirkt siltumenerģiju

154no SIA "Dubultu šķelda". Konkurences padomes kompetencē

155nav vērtēt SIA "Jūrmalas siltums" rīcības pamatotību un

156motivāciju, ražojot siltumenerģiju ar apkures katlu Nr.4, ja

157atbilstoši Konkurences padomes rīcībā esošajai informācijai

158siltumenerģijas ražošana ar apkures katlu Nr.5 būtu ekonomiski

159izdevīgāka (samazinot siltumenerģijas ražošanas izmaksas). Tas,

160kurā katlā SIA "Jūrmalas siltums" nodrošina faktisko

161siltumenerģijas ražošanu, šajā gadījumā ir SIA "Jūrmalas

162siltums" stratēģijas, uzņēmuma politikas u.tml. jautājums,

163kurš nekādā veidā neietekmē Lietā izdarītos secinājumus.

1Pārkāpuma konstatēšana, tiesiskā

2pienākuma un naudas soda uzlikšana

38.1.

4Pārkāpuma konstatēšana

5Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka

6dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties arī kā

7preču ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu vai tehniskās

8attīstības ierobežošana bez objektīvi attaisnojoša iemesla par

9sliktu patērētājam, savukārt 13.panta pirmās daļas 4.punkts

10nosaka, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var

11izpausties arī kā netaisnīgu pirkšanas un pārdošanas cenu vai

12citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša

13uzspiešana vai piemērošana.

14Konkurences padome secina, ka Konkurences likuma 13.panta

15pirmās daļas 2.punkta pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmēm atbilst

16SIA "Jūrmalas siltums" 6.1.apakšpunktā aprakstītās

17darbības, kas izpaužas kā siltumenerģijas ražošanas apjoma

18ierobežošana bez objektīvi attaisnojoša iemesla par sliktu

19patērētājam.

20Lēmuma 6.2.apakšpunktā aprakstītās SIA "Jūrmalas

21siltums" darbības Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas

222.punkta pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmēm neatbilst. Tāpat

23Konkurences padome secina, ka 5.punktā aprakstītās SIA

24"Jūrmalas siltums" darbības neatbilst Konkurences

25likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā pārkāpuma

26tiesiskajam sastāvam. Sīkāka argumentācija minētajam ietverta

27attiecīgi lēmuma 6.2.apakšpunktā un 5.punktā.

288.2.

29Naudas soda aprēķins

30Saskaņā ar Konkurences likuma 14.panta pirmo daļu un otrās

31daļas 1.punktu, ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku

32darbībās šī likuma 13.panta pirmās daļas pārkāpumu, tā pieņem

33lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma uzlikšanu

34un naudas soda piemērošanu līdz 5 procentiem no pēdējā finanšu

35gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 250 latu

36katram.

37Saskaņā ar taisnīguma principu, par katru izdarīto pārkāpumu

38pārkāpējam jāpiemēro samērīgs sods. Turklāt naudas sods jānosaka

39pietiekami preventīvā līmenī, lai sodītu pārkāpumu izdarījušo

40personu, atturētu to un citus tirgus dalībniekus no Konkurences

41likuma pārkāpumu izdarīšanas. Lai noteiktu naudas soda apmēru,

42Konkurences padome izvērtēja pārkāpumu atbilstoši Ministru

43kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumiem Nr.796 ,,Kārtība,

44kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta

45pirmajā daļā un 13. pantā paredzētajiem pārkāpumiem"

46(turpmāk - Noteikumi Nr.796), kopsakarā ar Administratīvā procesa

47likuma 66.panta pirmajā daļā noteiktajiem lēmuma satura

48noteikšanas pamatprincipiem.

49Noteikumu Nr.796 3.punktā noteikts, ka naudas sodu aprēķina

50procentos no tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto

51apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas. Pārkāpumu

52Konkurences padome konstatē ar šo lēmumu, līdz ar to SIA

53"Jūrmalas siltums" naudas soda apmērs aprēķināms no tās

542010.gada neto apgrozījuma.

55Pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju,

56SIA "Jūrmalas siltums" neto apgrozījums 2010.gadā ir

57LVL 6 768 237 apmērā (25.08.2011. Valsts ieņēmumu dienesta

58vēstule Nr.9.11/17509).

59Konkurences padome saskaņā ar Noteikumu Nr.796 13.punktu,

60nosakot naudas soda apmēru, ņem vērā pārkāpuma smagumu un

61ilgumu.

62Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 14.punktu nosakot pārkāpuma

63smaguma pakāpi ņem vērā:

64- Pārkāpuma veidu. Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 15.punktu pēc

65pārkāpuma veida par smagu pārkāpumu uzskata dominējošā stāvokļa

66ļaunprātīgu izmantošanu. Noteikumu Nr.796 18.3.apakšpunkts

67nosaka, ka par smagu pārkāpumu naudas soda apmēru nosaka no 0,5 %

68līdz 1,5 % no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma.

69- Pārkāpuma radītās vai iespējamās sekas. Kā konstatēts lēmuma

706.1.apakšpunktā, SIA "Jūrmalas siltums" rīcības

71rezultātā 20.10.2011. tika apturēta šķeldas apkures katla

72darbība, tādējādi apturot SIA "Dubultu šķelda"

73saimniecisko darbību uz 2 dienām, pēc kurām apkures katla darbība

74tika atjaunota.

75- Katra iesaistītā tirgus dalībnieka loma pārkāpumā. Pārkāpums

76īstenots aktīvas SIA "Jūrmalas siltums" rīcības

77rezultātā, apturot šķeldas apkures katla darbību bez iepriekšējas

78vienošanās panākšanas ar SIA "Dubultu šķelda" par

79abpusēji pieņemamiem nosacījumiem.

80Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus saistībā ar pārkāpuma

81smaguma pakāpi, Konkurences padome uzskata par atbilstošu un

82samērīgu SIA "Jūrmalas siltums" piemērot naudas sodu

830,5 % no 2010.gada neto apgrozījuma, t.i., LVL 33 841,19.

84Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 19.1.apakšpunktu, ja pārkāpuma

85ilgums nepārsniedz gadu, saskaņā ar noteikumu 18.punktu noteikto

86naudas soda apmēru nepalielina.

87SIA "Jūrmalas siltums" izdarītais pārkāpums ilgst no

882010.gada 20.oktobra līdz 2010.gada 22.oktobrim, t.i., pārkāpums

89ilgst mazāk kā gadu. Līdz ar to SIA "Jūrmalas siltums"

90iepriekš noteiktais naudas soda apmērs, kas noteikts saskaņā ar

91Noteikumu 18.3.apakšpunktu, nav palielināms.

92Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 21.punktu kopējo naudas soda

93apmēru var palielināt, ja pastāv vismaz viens no 21.1.apakšpunktā

94uzskaitītajiem atbildību pastiprinošiem apstākļiem, t.i., tirgus

95dalībnieks tā paša veida pārkāpumu izdarījis atkārtoti, un

96Konkurences padome to ir konstatējusi un pieņēmusi attiecīgu

97lēmumu (21.1.1.apakšpunkts) un tirgus dalībnieks kavē izmeklēšanu

98un slēpj izdarīto pārkāpumu (21.1.3.apakšpunkts), kā arī naudas

99sodu var palielināt, ja Konkurences padome konstatē, ka

100nepieciešams palielināt sodu, lai pārsniegtu ienākumus, kurus

101tirgus dalībnieks guvis, izdarot 13.pantā minēto pārkāpumu (ja

102nelikumīgi iegūto ienākumu summu ir iespējams novērtēt)

103(21.2.apakšpunkts).

104Konkurences padome 08.04.2011. pieņēma lēmumu Nr.E02-18 par

105pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda

106uzlikšanu par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā

107noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Jūrmalas siltums"

108darbībās un uzlika SIA "Jūrmalas siltums" tiesisko

109pienākumu un naudas sodu. Taču ņemot vērā, ka Konkurences padome

11005.01.2011., pieņemot lēmumu par lietu ierosināšanu, pamatojoties

111uz SIA "Dubultu šķelda" 08.12.2010. iesniegumu, pēc

112savas iniciatīvas no vienas lietas izdalīja divas lietas,

11321.1.1.apakšpunkts nav attiecināms uz konkrēto gadījumu.

114Konkurences padome SIA "Jūrmalas siltums" darbībās

115nav konstatējusi atbildību pastiprinošus apstākļus, kā arī

116nepieciešamību palielināt noteikto naudas sodu atbilstoši

117Noteikumu Nr.796 21.1.1., 21.1.3. un 21.2.apakšpunktos

118norādītajam.

119Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 23.punktu kopējo naudas soda

120apmēru var samazināt, ja pastāv atbildību mīkstinoši apstākļi,

121piemēram: pārkāpums pārtraukts, tiklīdz tirgus dalībnieks saņēmis

122no padomes informāciju par iespējamo Konkurences likuma 13.pantā

123minēto pārkāpumu (23.1.1.), tirgus dalībnieks brīvprātīgi

124novērsis pārkāpuma sekas, pirms Konkurences padome pieņēmusi

125lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu (23.1.2.), tirgus dalībnieks

126pēc savas iniciatīvas sniedzis pilnīgu un patiesu informāciju vai

127pierādījumus, kuriem bijusi būtiska nozīme Konkurences likuma

12813.pantā minēto pārkāpumu konstatēšanā (23.1.3.), tirgus

129dalībnieks atlīdzinājis zaudējumus, kas radušies no izdarītā

130pārkāpuma (23.1.5.). Tāpat Konkurences padome ir tiesīga

131samazināt naudas soda apmēru ievērojot Noteikumu Nr.796

13223.2.apakšpunktu, t.i., ja tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā

133finanšu gada neto apgrozījums tirgū, kurā noticis pārkāpums, ir

134mazāks par 10 procentiem no šā tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā

135finanšu gada neto apgrozījuma.

136Konkurences padome secina, ka nav konstatējami Noteikumu

137Nr.796 23.punktā norādītie apstākļi naudas soda

138samazināšanai.

139Konkurences padome uzskata par pamatotu samazināt SIA

140"Jūrmalas siltums" naudas sodu, ievērojot:

1411) tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu, kurš

142paredz, ka iestāde, piemērojot tiesību normas, izmanto tiesību

143normu interpretācijas pamatmetodes, lai sasniegtu taisnīgāko un

144lietderīgāko rezultātu;

1452) samērīguma principu, kurš paredz, ka labumam, ko sabiedrība

146iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt

147lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam.

148Konkrētajā situācijā Konkurences padome uzskata, ka labums

149sabiedrības interesēm var tikt sasniegts ar mazāku naudas soda

150apmēru, nekā aprēķinātais naudas soda apmērs;

1513) faktu, ka izdarītais SIA "Jūrmalas siltums"

152Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 2.punkta aizlieguma

153pārkāpums (nepamatoti apturot šķeldas apkures katla darbību) ilga

1542 dienas, pēc kurām apkures katla darbība tika atjaunota,

155tādējādi, ņemot vērā, ka pārkāpuma radītās sekas nav būtiskas,

156SIA "Jūrmalas siltums" izdarītais pārkāpums vērtējams

157kā maznozīmīgs pārkāpums.

158Ņemot vērā minēto, SIA "Jūrmalas siltums" galīgais

159naudas sods nosakāms LVL 3 000,00 apmērā.

160Konkurences padome, ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties

161uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 3. un 4.punktu,

16213.panta pirmās daļas 2. un 4.punktu, 14.panta pirmo daļu un

163otrās daļas 1.punktu, Administratīvā procesa likuma 13.pantu, un

16466.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra

165noteikumu Nr.796 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par

166Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā

167paredzētajiem pārkāpumiem" 3., 13., 14., 15., 17.punktu,

16818.3., 19.1.apakšpunktu,

169nolēma:

1Konstatēt Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 2.punktā

2noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Jūrmalas siltums"

3darbībās.

1Uzlikt naudas sodu LVL 3 000,00 (trīs tūkstoši lati un

2nulle santīmi) apmērā. Uzlikto naudas sodu 45 dienu laikā no

3lēmuma spēkā stāšanās dienas ieskaitīt valsts budžetā (Valsts

4kasē, reģ.Nr.90000050138, konta Nr. LV78TREL1060001019900, kods

5TRELLV22), norādot lēmuma par naudas soda uzlikšanu numuru un

6datumu. Uzlikt SIA "Jūrmalas siltums" pienākumu 10

7(desmit) dienu laikā pēc šajā punktā minētā termiņa paziņot

8Konkurences padomei par uzliktā pienākuma izpildi, iesniedzot

9normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātu naudas soda

10maksājumu apliecinoša dokumenta kopiju.

1Izbeigt lietas Nr.2944/11/03.02./2 izpēti daļā par

2Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punkta pārkāpumu SIA

3"Jūrmalas siltums" darbībās.

4Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā

5apgabaltiesā saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu

6viena mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas.

7(*) - Ierobežotas pieejamības informācija

81

9KP 2009.gada 9.oktobra lēmums Nr.33 par lietas izpētes

10izbeigšanu;

112

12SIA "Jūrmalas siltums" interneta vietne,

13http://www.jurmalassiltums.lv;

143

15Saskaņā ar 26.06.2001. Ministru kabineta noteikumu Nr.281

16"Sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika

17pašvaldību regulējamās nozarēs" 21.punktu;